Labklājības ministrija: Par izmaiņām valsts sociālajā apdrošināšanā

Tā kā no 2009.gada 1.janvāra stājās spēkā vairākas izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas jomā, kas skar gan darba devējus, gan slimības pabalstu saņēmējus, gan bezdarbnieka pabalstu saņēmējus, īss ieskats galvenajās izmaiņās.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem

No 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim ir atcelts ienākumu, no kura veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, maksimālais apmērs, t.i., iemaksas būs jāveic no visiem apliekamajiem ienākumiem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic no darba devēja darbinieka labā veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumu summas, kas kopā nepārsniedz 20% no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā.

Darba devējs darbinieku darba ienākumus un sociālās iemaksas varēs precizēt tikai par vienu mēnesi iepriekš, t.i., vairs nebūs iespēja precizēt iepriekšējo trīs gadu ienākumus un sociālās iemaksas. Darba devējs vairs nevarēs precizēt arī darba ņēmēja statusa zaudēšanas iemeslu, izņemot tiesas nolemto.

Turpmāk darba devējiem būs jāsniedz informācija VID par darbinieku nostrādāto stundu skaitu mēnesī, ja darba ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Minētā informācija nebūs jāsniedz, ja normatīvie akti neuzliek par pienākumu uzskaitīt nostrādāto stundu skaitu (piem., par valdes locekļiem, ar kuriem nav noslēgts darba līgums, prokūristiem gadījumos, kad noslēgti uzņēmuma līgumi, graudniecības līgumi, pārvadājuma līgumi).

No janvāra informācija par sociālajām iemaksām VID ir jāiesniedz saskaņā ar jaunajām veidlapām, kuras apstiprināja Ministru kabinets 2008.gada 20.novembrī (MK noteikumi Nr.942).

Sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2009.gadā vispārējā gadījumā nemainās, t.i., 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darbinieks – 9%. Savukārt iemaksu likme strādājošiem pensionāriem būs 28,30% (darba devējam – 20,60% un darbiniekam –7,70%) un pašnodarbinātajiem – 30,48% (pašnodarbinātajiem pensionāriem – 28,04%).

Slimības pabalstu saņēmējiem

Darbinieka slimības gadījumā darba devējs apmaksās pirmās 10 darbnespējas kalendāra dienas (tāpat kā līdz šim – pirmā diena netiek apmaksāta, par otro un trešo dienu – 75% no vidējās izpeļņas, par ceturto un turpmākajām dienām – 80% no vidējās izpeļņas). Ja darbnespēja būs ilgāka par 10 dienām, turpmāka slimības pabalsta saņemšanai no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem personai būs jāgriežas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Tā kā izmaiņas attiecībā uz darba devēja apmaksājamām darbnespējas dienām tika pieņemtas tikai 4.decembrī, tās darbnespējas lapu A un B veidlapas, kuras ir iegādātas līdz 2008.gada 31.decembrim, būs derīgas izsniegšanai līdz 2009.gada 31.maijam, izdarot tajās attiecīgus labojumus attiecībā uz veidlapā noteikto periodu, par kuru tā izsniedzama. Vienlaikus turpmāk darbnespējas lapu darba devējam nebūs jāapstiprina ar zīmogu.

Turpmāk nebūs iespējams vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu un slimības pabalstu. Tas attiecas uz tiem gadījumiem, ja darbinieks mēneša laikā pēc atbrīvošanas no darba būs saslimis, bet būs jau piešķirts bezdarbnieka pabalsts, tad līdz darbspēju atgūšanai personai tiks izmaksāts tikai slimības pabalsts, savukārt bezdarbnieka pabalsta aizmaksa apturēta.

Bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem

No 2009.gada 1.janvāra stājas spēkā vairākas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā, ņemot vērā, kas ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas:

1) ja par bezdarbnieku, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas ir veiktas no valsts (piemēram, no valsts pamatbudžeta veiktas iemaksas no 50 latiem par bērna līdz 1,5 gada vecumam kopšanas periodu), bet pārējā periodā iemaksas ir bijušas dažādas (gan valsts, gan pašas personas un darba devēja iemaksas), tad pabalstu aprēķina, ņemot vērā visus personas ienākumus, taču pabalsta apmērs nebūs mazāks par 54 latiem;

2) ja par bezdarbnieku pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas iemaksas ir veiktas no valsts budžeta un tās veicis darba devējs (līdz 2008.gada 31.decembrim šie periodi var pārklāties), tad bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai tiks ņemti vērā kopējie ienākumi, t.i., kas gūti pie darba devēja, gan no valsts budžeta veikto iemaksu objekts (piemēram, 50 lati no vecāku pabalsta);

3) ja par bezdarbnieku pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas iemaksas ir veiktas tikai no valsts budžeta, tad pabalstu aprēķina 60% apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (54 lati).

Izmaiņas būs arī tais gadījumos, kad, personai zaudējot darbu, bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas periodā sakarā ar atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā, ja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nav veiktas, tiek veikta atkāpšanās līdz pēdējiem sešu mēnešu darba ienākumiem (32 kalendāra mēnešu periodā).

Bezdarbnieka pabalstu vispārējā gadījumā aprēķina, ņemot vērā personas sešu mēnešu ienākumus, atkāpjoties divus mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas (piemēram, ja bezdarbnieka statuss iegūts 2009.gada 10.janvārī, tad sešu mēnešu periods iemaksu algas aprēķināšanai ir no 2007.gada maija līdz oktobrim).

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu no darba devēja par labu personai tiek piedzīta un izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā, personai ir pienākums atmaksāt saņemto bezdarbnieka pabalstu.

Pensionāriem

Kopējais piemaksas apmērs pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks paaugstināts līdz 70 santīmiem. Tātad esošajai 40 santīmu piemaksai tiks piešķirti vēl papildus 30 santīmi.

Piemēram, ja stāžs līdz 1995.gada 31.decembrim ir 35 gadi un šobrīd piemaksas apmērs ir 14 lati (35 gadi x 0,40 Ls), tad no 2009.gada janvāra šī piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 10,5 latiem (35 gadi x 0,30 Ls). 

Piemaksa tiks piešķirta arī tiem vecuma pensionāriem, kuriem pensija ir lielāka par 225 latiem – 70 santīmu apmērā (līdz šim piemaksa netika piešķirta tiem pensionāriem, kuriem pensija bija lielāka par 225 latiem). Piemēram, pie 35 gadu darba stāža (līdz 1995.gada 31.decembrim) piemaksas kopējais apmērs būs 24,5 lati (35 gadi x 0,70 Ls).

Piemaksa par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks piešķirta arī pie visām invaliditātes pensijām 70 santīmu apmērā.

Valsts sociālo pabalstu saņēmējiem

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmērs būs 75 lati.

Lai detalizēti iepazītos ar izmaiņām, tomēr iesaku iepazīties ar konkrētiem grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ir publicēti “Latvijas Vēstnesī”, kā arī ir pieejami “Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv.

Jana Muižniece, LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore