Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr., 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006 14., 22.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 1., 2., 15., 16.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) nodokļa par ienākumu no kapitāla, tajā skaitā nodokļa no kapitāla pieauguma;

5) patentmaksas par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “fiksētā ienākuma nodokļa” ar vārdiem “un patentmaksas”.

2. 3.pantā:

izslēgt 2.¹, 2.² un 2.³ daļu;

izslēgt trešās daļas 6.punktu;

izteikt trešās daļas 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.⁹ pantam, izņemot ienākumu no finanšu instrumentu atsavināšanas;”;

izteikt trešās daļas 9.¹ punktu šādā redakcijā:

“9¹) ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas;”;

izteikt trešās daļas 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) dividendes;

11) procentu ienākums un tam pielīdzināms ienākums, arī ar procentu ienākumu saistīts ienākums, izņemot procentu ienākumu no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm;”;

papildināt trešo daļu ar 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“17) nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citi kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam;

18) pārpalikuma daļa, kuru saņem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam;

19) ienākums no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības sadalītās peļņas;

20) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

21) iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums neatkarīgi no tā, kas fiziskās personas labā saņem šo ienākumu;

22) ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.”;

izteikt piekto daļu šādā reakcijā:

“5. Šā panta trešās daļas 7.¹, 10. un 11.punktā minēto ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11.⁹ pantu.”

3. 4.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “nodokli” ar vārdiem “un patentmaksu”;

izslēgt pirmās daļas 4. un 5.punktā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteikumiem” ar vārdiem “šā likuma 18.pantu”.

4. 6.pantā:

Izslēgt vārdus “pēc personas dzīvesvietas”;

papildināt pantu pēc vārda “kārtību” ar vārdiem “un tajā iekļaujamās ziņas”.

5. 8.pantā:

papildināt pantu ar 2.³ daļu šādā redakcijā:

“2.³ Šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētais ienākums ietver arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā vai amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu, kā arī šo personu ģimenes locekļiem (turpmāk — labuma guvējs) doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, līdz 150 latiem mēnesī. Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Ministru kabinets nosaka labuma guvējam doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumam, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis, un tā noteikšanas kārtību.”;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ienākumi no personālsabiedrības;”;

papildināt trešās daļas 11.punktu pēc vārda “atsavināšanas” ar vārdiem “un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.⁹ pantam”;

izteikt trešās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) dividendes;”;

papildināt trešo daļu ar 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“13) procentu ienākumi un tiem pielīdzināmie ienākumi, arī ar procentu ienākumu saistītie ienākumi;

14) nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citi kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam;

15) ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas;

16) pārpalikuma daļa, kuru saņem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam;

17) ienākumi no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības sadalītās peļņas;

18) ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

19) iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums neatkarīgi no tā, kas fiziskās personas labā saņem šo ienākumu;

20) ienākumi no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu;

21) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”;

aizstāt piektajā daļā skaitli “20” ar skaitli “10”;

izslēgt sesto, septīto, astoto un devīto daļu;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“10. Šā panta trešās daļas 3.punktā minētie ienākumi no personālsabiedrības ir uz personālsabiedrības biedru attiecināmā personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma daļa.”

6. 9.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli “4000” ar skaitli “2000”;

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktu;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem “(paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti” ar vārdiem un skaitļiem “pabalsti, kas noteikti šīs daļas 37., 38., 39. un 40.punktā”;

izslēgt pirmās daļas 9.punktā vārdus “un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums”;

aizstāt pirmās daļas 10.punktā skaitli “150” ar skaitli “100” un skaitli “3000” — ar skaitli “1000”;

papildināt pirmo daļu ar 16.¹ punktu šādā redakcijā:

“16¹) komandējuma izdevumu kompensācijas normas Ministru kabineta noteiktajā apmērā vai apmērā, kas noteikts valstī, kurā tiek veikti darba vai dienesta pienākumi (darba vieta atrodas citā valstī);”;

izslēgt pirmās daļas 19.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 19.² punktu šādā redakcijā:

“19²) ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas, izņemot ienākumu no:

a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,

b) kapitāla pieauguma un pārējā ienākuma no kapitāla;”;

izslēgt pirmās daļas 22., 24. un 30.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā:

“33) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no laulātā, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir viņu pārdzīvojušā laulātā īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums;

34) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas ir bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese);

35) dāvanas no fiziskajām personām:

a) pilnā apmērā — ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros,

b) līdz 1000 latiem taksācijas gada laikā — ja dāvinātājs ir šā punkta “a” apakšpunktā neminēta fiziskā persona. Šī norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina fiziskā persona savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tad, ja fiziskā persona ir saņēmusi dāvanu ar atlīdzības raksturu Civillikuma izpratnē;

36) uz tiesas sprieduma pamata no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas, kas nav saistītas ar darba attiecībām vai to pārtraukšanu;

37) pabalsts likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros amatpersonas (darbinieka), karavīra ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselībai nodarīta kaitējuma gadījumā, kā arī karavīram veselības traucējuma gadījumā, ja tas gūts, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus;

38) pabalsts likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā, ja tā gājusi bojā, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, kuru izpilde ir saistīta ar risku, vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma no tajā gūtajiem veselības traucējumiem;

39) pabalsts likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros karavīra nāves gadījumā, ja viņš gājis bojā,  pildot dienesta pienākumus, vai miris gada laikā pēc nelaimes gadījuma no tajā gūtajiem veselības traucējumiem;

40) pabalsti par dienestu ārvalstīs Ministru kabineta noteikto normu ietvaros.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2. Ja šā panta pirmās daļas 1., 10., 14., 16., 16.¹, 20., 25., 27.punktā, 35.punkta “b” apakšpunktā, 37., 38., 39. un 40.punktā minētie ienākumi pārsniedz attiecīgās šajos punktos noteiktās summas (normas) lielumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli.”;

aizstāt trešajā daļā skaitli “16.” ar skaitļiem un vārdu “16. un 16.¹”;

izslēgt 3.³ daļu;

papildināt pantu ar 3.⁴ daļu šādā redakcijā:

“3.⁴ Šā panta pirmās daļas 4.punktu nepiemēro izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, ja apdrošināšanas prēmija ir bijusi iekļauta maksātāja saimnieciskās darbības izdevumos.”

7. 10.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ģimenes locekļu” ar vārdiem “(gan tādu, kuru rezidences valsts ir Latvijas Republika, gan tādu, kuru rezidences valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts)”;

izteikt pirmās daļas 4.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Minēto izdevumu veidus, apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets;”;

aizstāt pirmās daļas 5. un 6.punktā skaitli “20” ar skaitli “10”;

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

aizstāt 1.³ daļā skaitļus un vārdu “6. un 7.” ar vārdu un skaitli “un 6.”.

8. 11.pantā:

papildināt pantu ar 1.³ un 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

“1.³ Fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);

2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10 000 un vairāk latu taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas 19.² punktam;

3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

1.⁴ Fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla un ienākuma gūšana no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.”;

papildināt otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) pārpalikuma daļa, kuru saņem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam;”;

aizstāt trešās daļas 14.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “kuru apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“8. Ministru kabinets paredz kārtību, kādā nosakāms apliekamais ienākums un maksājams nodoklis no kokmateriālu un augoša meža pārdošanas.”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“10. Individuālais komersants vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība), kas reģistrēts un veic saimniecisko darbību saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedz hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.”;

izslēgt vienpadsmito daļu;

papildināt divpadsmito daļu pēc vārda “aprobežojumiem” ar vārdiem “vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.³ daļas 2.punktam”;

aizstāt trīspadsmitajā daļā skaitli “4000” ar skaitli “2000”.

9. Izslēgt 11.¹ panta sesto un devīto daļu.

10. Papildināt 11.⁵ panta astoto daļu pēc vārdiem “fiksēto ienākuma nodokli” ar vārdiem “vai patentmaksu”.

11. Aizstāt 11.⁶ panta otrajā daļā skaitli “19.¹” ar skaitli “33.”.

12. Papildināt likumu ar 11.⁹  un 11.¹⁰ pantu šādā redakcijā:

“11.⁹ pants. Ienākuma no kapitāla noteikšana

1. Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību, arī atlīdzības, kas saņemta atbilstoši likvidācijas kvotai Komerclikuma izpratnē, un attiecīgā ieguldījuma vērtības starpību.

2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir:

1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;

2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);

5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē;

6) intelektuālā īpašuma objekti.

3. Šā panta pirmajā daļā noteiktais ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas ietver arī ienākumus no darījumiem, kas vērsti uz kapitāla aktīvu iegūšanas tiesību atsavināšanu.

4. Ja kapitāla aktīvs iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību.

5. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda, samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei un citi līdzīgi izdevumi. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu.

6. Ja pēc kapitāla aktīva pirkuma vai cita atsavināšanas līguma noslēgšanas darījums nenotiek vai šā darījuma kāda sastāvdaļa netiek īstenota, bet saskaņā ar līguma noteikumiem maksātājs ir saņēmis ienākumu (rokasnaudu, cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās) un šis ienākums nav jāatmaksā, tas ir uzskatāms par ienākumu no kapitāla pieauguma. Nosakot apliekamo ienākumu no kapitāla aktīva atsavināšanas kā nenotikuša darījuma, minēto ienākumu samazina tikai par izdevumiem, kas maksātājam radušies saistībā ar nenotikušo darījumu.

7. Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (aktuālo). Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

8. Taksācijas gada kapitāla pieaugumu summē, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi. Ja aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.

9. Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas — pozitīvs, tad radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu.

10. Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, tad radušos zaudējumus nevar segt no nākamo taksācijas gadu kapitāla pieauguma vai uz taksācijas gada cita veida ienākumu rēķina.

11. Ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, veido:

1) dividendes, kas ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē, izņemot šā likuma 3.panta trešās daļas 18.punktā un 8.panta trešās daļas 3. un 16.punktā minēto ienākumu;

2) procentu ienākums un tam pielīdzināms ienākums, arī ar procentu ienākumu saistīts ienākums;

3) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

4) ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.

12. Nosakot šā panta vienpadsmitās daļas 1. un 2.punktā minēto ienākumu, netiek ņemtas vērā jebkādas izmaksas, kas saistītas ar šā ienākuma gūšanu.

11.¹⁰ pants. Īpaši noteikumi patentmaksas maksātājiem

1. Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.

2. Maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu vietā var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja viņa ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto slieksni, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un ja viņš atbilst šā panta piektās daļas nosacījumiem attiecībā uz šādām saimnieciskās darbības jomām:

1) ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;

2) apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;

3) amatniecības izstrādājumu no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens izgatavošana;

4) floristika;

5) fotografēšanas pakalpojumi;

6) skaistumkopšanas pakalpojumi;

7) privātie mājsaimniecības pakalpojumi;

8) mājas aprūpes pakalpojumi;

9) meža un pļavu velšu vākšana (sēņošana, ogošana vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana).

3. Maksātājs var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto slieksni, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

4. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt fiksētā nodokļa maksātājs.

5. Maksātājs savā saimnieciskajā darbībā, par kuru viņš maksā patentmaksu, nenodarbina citas personas.

6. Patentmaksu administrē Valsts ieņēmumu dienests.

7. Kārtību, kādā reģistrē patentmaksas maksātāju, maksā patentmaksu, kā arī saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā patentmaksu, patentmaksas apmēru sadalījumā pa profesijām un darbībām, kas saistītas ar meža un pļavu velšu vākšanu, un saimnieciskās darbības ierobežojumus patentmaksas maksātājam nosaka Ministru kabinets.”

13. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Nodokļa likmes

1. Gada apliekamais ienākums tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā pantā noteiktajām likmēm.

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 26 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 26 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

2.¹ Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 26 procenti.

3.¹ Nodokļa likme ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, ir 10 procenti. Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti.

4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.¹ punktā minētajam ienākumam, ja šā ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta divpadsmitajai un 12.² daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.

5. Fiksētā ienākuma nodokļa apmēru nosaka saskaņā ar šā likuma pielikumu.

6. Patentmaksas apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 120 latiem mēnesī.

7. Šā likuma 3.panta trešās daļas 9.¹ punktā un 8.panta trešās daļas 15.punktā minētajam ienākumam tiek piemērota 10 procentu likme.”

14. Papildināt likumu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

“16.¹ pants. Ienākuma gūšanas diena

1. Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

2. Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un ienākuma no personālsabiedrības uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts.

3. Par ienākuma gūšanas dienu no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas uzskata dienu, kad papildpensijas saņēmējs saņem maksājumu no privātā pensiju fonda.

4. Ministru kabinets paredz kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā.

5. Maksātājam, kas finanšu grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā taksācijas periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini.

6. Par ienākuma gūšanas dienu no šā likuma 3.panta trešās daļas 17.punktā un 8.panta trešās daļas 14.punktā minētā ienākuma ir uzskatāma nomas līguma pārtraukšanas diena.

7. Ienākumu no kapitāla, kura nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa dienā, kad ienākums no kapitāla aprēķināts.

8. Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Ja dividendes aprēķina par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām, tad par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un līdz ar to arī dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes izmaksātas, un pienākums ieturēt nodokli no akciju turētājam vai starpniekam izmaksātajām dividendēm par publiskajā apgrozībā esošām akcijām un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar maksātāju.

9. Par procentu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par procentu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad fiziskajai personai rodas tiesības neierobežoti rīkoties ar attiecīgo ienākumu saskaņā ar noslēgto līgumu vai likumu un attiecīgais ienākums kļūst pieejams šai personai tās norādītajā veidā un kārtībā.”

15. 17.pantā:

papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu. No steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli darba devējs iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli.”;

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“6. Gadam beidzoties, darba devējs ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc darbinieka pieprasījuma saņemšanas izsniedz viņam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

7. Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām par to darbinieku, ar kuru darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.”;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“7.¹ Valsts amatpersonai paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba devējs izsniedz bez pieprasījuma ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja valsts civildienesta vai darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja ar valsts amatpersonu valsts civildienesta vai darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs izsniedz valsts amatpersonai paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām šo attiecību izbeigšanās dienā.”;

aizstāt 9.¹ daļā vārdus “kalendārajā gadā aprēķināto un budžetā iemaksāto algas nodokli” ar vārdiem “fiziskajai personai izmaksātajām summām”;

papildināt pantu ar 9.⁴ daļu šādā redakcijā:

“9.⁴ Šā panta 9.² daļas 1.punktā minētais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgās ārvalsts administrācijas apliecinājumu par to, ka šā darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta attiecīgajā valstī saskaņā ar tās normatīvo aktu prasībām un šajā pastāvīgajā pārstāvniecībā nodarbināto algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Darba devējs vispārējā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas ienākumiem, kas uz darba attiecību pamata gūti ārvalstī esošajā, darba devēja izveidotajā pastāvīgajā pārstāvniecībā.”;

izteikt desmitās daļas 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12) dividendes;

13) procentu ienākums;”;

papildināt desmito daļu ar 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

“16) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

17) iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums;

18) ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu;

19) ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas.”;

aizstāt vienpadsmitās daļas ievaddaļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienestam”;

izslēgt 11.³ daļu;

papildināt pantu ar 11.⁴  un 11.⁵ daļu šādā redakcijā:

“11.⁴ Šā panta vienpadsmitās daļas 2.punkta noteikumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nepiemēro ar nodokli neapliekamam ienākumam.

11.⁵ Šā panta vienpadsmitās daļas noteikumus par paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām izsniegšanu maksātājam kredītiestāde un ieguldījumu sabiedrība var nepiemērot ienākumam no kapitāla, tajā skaitā no kapitāla pieauguma, ja kredītiestāde izsniedz vai nosūta personām — nodokļa maksātājām — konta izrakstu par taksācijas gada ienākumu no kapitāla.”;

izteikt 12. un 12.¹ daļu šādā redakcijā:

“12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 7.¹, 8., 9.¹, 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 19., 20., 21. un 22.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

12.¹ Komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība un nodibinājums, kas izmaksājis fiziskajai personai — nerezidentam — tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar šo likumu nodoklis ieturams izmaksas vietā vai aprēķināšanas brīdī, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ministru kabinets nosaka veidlapas paraugu un kārtību, kādā aizpildāms apliecinājums par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par šiem ienākumiem aprēķināto un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.”;

papildināt pantu ar 12.⁴ daļu šādā redakcijā:

“12.⁴ Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 19.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver sabiedrības sadalītās peļņas daļu tās biedram — nerezidentam —, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts dalībnieku lēmums par peļņas sadali.”;

papildināt trīspadsmito daļu pēc vārdiem “izmaksas reizē” ar vārdiem “izņemot ienākumus, kas minēti šā panta desmitās daļas 12. un 13.punktā un šā likuma 3.panta trešās daļas 10. un 11.punktā”;

aizstāt septiņpadsmitajā daļā skaitli “23” ar skaitli “26”;

aizstāt deviņpadsmitajā daļā skaitli “23” ar skaitli “26”;

papildināt pantu ar divdesmito, divdesmit pirmo, divdesmit otro un divdesmit trešo daļu šādā redakcijā:

“20. Nodokļa ieturēšanas diena šā panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas izpratnē ir diena, kad ienākuma izmaksātājs veic faktisko maksājumu nerezidentam, vai arī diena, kad tiek izdarīts kreditora — nerezidenta — saistību samazinājums, veicot nodokļa ienākuma izmaksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu, vai arī diena, kad notiek konkrētā kreditora saistību nodošana.

21. Šā panta septiņpadsmitās daļas izpratnē maksājumi ir jebkuri maksājumi, kas samazina šo maksājumu izdarītāja apliekamo ienākumu neatkarīgi no tā, vai tie veikti, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, skaidrā naudā vai citās lietās, vai arī savstarpējo norēķinu ieskaita veidā.

22. Ja personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un šī persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmēja ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas nodokļa maksātājs, un ir piemērojama šā panta septiņpadsmitā daļa.

23. Atbilstoši šā panta septiņpadsmitajai daļai ieturēto nodokli ienākuma izmaksātājs iemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.”

16. Papildināt likumu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

“17.¹ pants. Iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums

1. Par personālu šā likuma izpratnē uzskata jebkuru fizisko personu, kuru cita persona (personāla iznomātājs) piesaista, lai veiktu darbu personāla nomnieka labā neatkarīgi no tā, vai starp personāla iznomātāju un attiecīgo fizisko personu pastāv darba tiesiskās attiecības.

2. Par personāla nomu šā panta izpratnē uzskata personāla iznomātāja, kas nav Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, personāla nosūtīšanu apmaiņā pret atlīdzību Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā, lai šis personāls veiktu darbības saistībā ar personāla nomnieka saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijā vai ārvalstīs, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;

2) personāla nomnieks nosaka iznomātā personāla skaitu un kvalifikāciju;

3) personāla integrācija personāla nomnieka uzņēmumā. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus;

4) atlīdzība par personāla nomu tiek aprēķināta atkarībā no iznomātā personāla darba laika, paveiktā darba vai citas attiecības starp personāla iznomātāja atlīdzību un personāla darba samaksu;

5) personāla nomnieks nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

3. Personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz personāla iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt iznomāto personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas), darba samaksu un citu informāciju par gūto ienākumu.

4. Ja personāla iznomātājs nevar personāla nomniekam iesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu tiek uzskatīts personāla nomnieka kopējais maksājums personāla iznomātājam. Nosakot katras iznomātā personāla ietvaros piesaistītās fiziskās personas ar nodokli apliekamo ienākumu, tiek uzskatīts, ka šīs fiziskās personas ir guvušas ienākumu vienādās daļās no personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības.”

17. 18.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “pēc savas dzīvesvietas”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2. Maksātāja taksācijas gada avansa maksājumu apmērs atbilst:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kas aprēķināts no pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, ja maksātājs saimniecisko darbību uzsācis pirms pirmstaksācijas gada un veicis to pirmstaksācijas gadā;

2) iedzīvotāju ienākuma nodoklim no pirmstaksācijas gada laikā gūtā saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, kas aprēķināts, nodokļa summu dalot ar to kalendāra mēnešu skaitu, kuros gūts pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākums, un reizinot ar 12, ja maksātājs saimniecisko darbību uzsācis pirmstaksācijas gadā un veicis to nepilnu pirmstaksācijas gadu;

3) iedzīvotāju ienākuma nodokļa sagaidāmajam lielumam no paša maksātāja prognozētā taksācijas gada ienākuma, kas aprēķināts, nodokļa summu dalot ar to kalendāra mēnešu skaitu, kuriem prognozēts taksācijas gada ienākums, ja maksātājs uzsāk saimniecisko darbību taksācijas gadā. Mēnešu skaitā tiek ietverti taksācijas gada mēneši, sākot ar mēnesi, kurā uzsākta saimnieciskā darbība, līdz taksācijas gada beigām.”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “ja Valsts ieņēmumu dienests nav noteicis citādi”;

aizstāt 4.¹ daļā vārdus “katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam” ar vārdiem “vienreiz ceturksnī šā panta trešajā daļā noteiktajos avansa maksājumu termiņos vai, ja ikmēneša avansa maksājumi pirmstaksācijas gadā ir pārsnieguši 500 latus, katru mēnesi līdz 15.datumam”;

papildināt pantu ar 4.² daļu šādā redakcijā:

“4.² Maksātājs, kurš pirmstaksācijas gadā saimnieciskās darbības ienākumu aprēķināja saskaņā ar šā likuma 11.pantu, bet taksācijas gadā grāmatvedības kārtošanai izvēlas divkāršo ieraksta sistēmu un saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.¹ pantu, avansa maksājumus no taksācijas gada pirmā mēneša līdz mēnesim, kad maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju, veic tādā apmērā, kādā saskaņā ar likumu tie tika veikti pirmstaksācijas gadā.”;

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja maksātājs saimnieciskās darbības uzsākšanas pirmajā gadā veic avansa maksājumus, pirmais maksāšanas termiņš ir šā panta trešajā daļā norādītais pirmais termiņš, kas seko mēnesim, kurā uzsākta saimnieciskā darbība.”;

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“10. Avansa maksājumu aprēķina veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

11. Ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra vai samazinājies peļņas apjoms, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto nodokli un nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 30 procentus no aprēķinātās nodokļa summas, palielina par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Aprēķinātā nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem.”

18. 19.pantā:

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

“3.² Maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šā panta 5.² un 5.³ daļā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“5. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.”;

izteikt 5.² daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja ārvalsts nodokļa maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, neizmanto šā likuma 20.panta trešajā daļā minētos deklarēšanas atvieglojumus, nodokli no šā ienākuma aprēķina un deklarāciju par ienākumu no kapitāla Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.”;

papildināt pantu ar 5.³ daļu šādā redakcijā:

“5.³ Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 500 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.”;

izslēgt sestās daļas 1.punktā vārdus “pēc savas dzīvesvietas”;

izslēgt sestās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

“6.¹ Ministru kabinets nosaka kopā ar deklarāciju iesniedzamo vai uzrādāmo attaisnojuma dokumentu veidus.”;

izslēgt septīto daļu.

19. Papildināt 20.panta trešās daļas 2.punktu pēc skaitļa “7.¹” ar vārdu un skaitli “un 19.”.

20. Izslēgt 21.panta ievaddaļā vārdus “pēc maksātāja dzīvesvietas”.

21. Papildināt 26.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Patentmaksa tiek ieskaitīta budžetā šādā sadalījumā:

1) 67 procenti — valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;

2) 33 procenti — maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.”

22. Izslēgt 27.pantā vārdus “grāmatiņu izsniegšanu savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kā arī citus”.

23. 28.pantā:

izslēgt 1. un 6.punktā vārdus “pēc savas dzīvesvietas”;

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par taksācijas gadā uzsākto, bet nepabeigto darījumu ar kapitāla aktīviem, ja taksācijas gadā ir īstenota vismaz viena no šā darījuma sastāvdaļām: līguma noslēgšanas diena, naudas vai avansa saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, un darījuma nosacījumu izpilde nenotiek vienā taksācijas periodā.”

24. 29.panta pirmajā daļā:

izslēgt 2.punktā vārdus “pēc savas atrašanās vietas”;

izslēgt 4.punktā vārdus “pēc savas juridiskās adreses”.

25. Izslēgt 30.panta 3.punktā vārdus “pēc savas dzīvesvietas”;

26. Papildināt 38.panta otro daļu pēc vārdiem “ienākumu deklarācijas” ar vārdiem “deklarācijas par ienākumu no kapitāla”.

27. Papildināt 39.pantu ar 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“5) kārtību, kādā algas nodokli iemaksā budžetā šā likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajā gadījumā;

6) kārtību, kādā Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem veiktās iemaksas un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrībās iemaksātās apdrošināšanas prēmijas izslēdz no apliekamā ienākuma un attiecina uz taksācijas perioda attaisnotajiem izdevumiem, kā arī kārtību, kādā apliekamajā ienākumā ietver iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas neatbilst šā likuma 8.panta piektajā daļā minētajiem kritērijiem vai tos pārsniedz, un apliekamajā ienākumā ietver minētās iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus, ja izbeidz darba līgumu vai pārjauno vai izbeidz apdrošināšanas līgumu;

7) šā likuma 12.pantā noteiktā neapliekamā minimuma un šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto atvieglojumu piemērošanas kārtību;

8) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir vai anulē atļauju neieturēt nodokli no maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā likuma 17.panta septiņpadsmito daļu ieturams nodoklis.”

28. Pārejas noteikumos:

aizstāt 44.punktā skaitļus un vārdus “2008. un 2009.taksācijas gadā” ar vārdiem un skaitļiem “2008., 2009., 2010., 2011. un 2012.taksācijas gadā”;

aizstāt 45.punktā skaitli “2011.” ar skaitli “2013.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57. un 58.punktu šādā redakcijā:

“50. Maksātājam, kas, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, atsavina līdz 2009.gada 31.decembrim iegādātu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību, apliekamo ienākumu no kapitāla pieauguma no ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības nosaka, no ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības atsavināšanas vērtības atņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības iegādes vai ieguldījumu vērtību, dalot ar visa ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības turēšanas laika mēnešu skaitu un reizinot ar mēnešu skaitu no 2010.gada 1.janvāra līdz atsavināšanas mēnesim ieskaitot.

51. Laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksām piemērojami tie šā likuma noteikumi, kas bija spēkā 2009.gada 31.decembrī, ja attiecīgās izmaksas veiktas līdz 2009.gada 31.decembrim un ieguldījumu apliecības bija fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus, un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma vai minētās izmaksas kopā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā minētajiem attaisnotajiem izdevumiem nepārsniedz 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

52. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2010., 2011. un 2012.taksācijas gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kurus izmaksājusi pašvaldība, saņemot Valsts nodarbinātības aģentūras par stipendijām kvalificētos Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” līdzekļus.

53. Aprēķinot avansa maksājumus par 2010.gadu, avansa maksājumiem, kas aprēķināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, piemēro koeficientu 1,5.

54. Vienoto platību maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā.

55. Kredītiestādes, kas laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim šā likuma izpratnē izmaksā procentu ienākumu, ir tiesīgas nepiemērot šā likuma 17.panta desmitās daļas 13.punktā un 17.panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteikto attiecībā uz nodokļa ieturēšanas un paziņošanas pienākumu. Ja kredītiestāde laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim nav ieturējusi nodokli no maksātājam izmaksāto procentu ienākuma, tā līdz 2010.gada 15.martam sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fizisko personu gūtajiem procentu ienākumiem, norādot katras fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja tāds nav piešķirts, dzimšanas vietu un datumu, izmaksas datumu un procentu ienākuma summu, kā arī līdz 2010.gada 15.martam paziņo maksātājam, ka nodoklis no attiecīgajā laika posmā izmaksātā procentu ienākuma nav ieturēts un nav iemaksāts budžetā.

56. Maksātājs, kurš laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim šā likuma izpratnē ir guvis procentu ienākumu, no kura nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā, nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā veic rezumējošā kārtībā, ja nodokļa apmērs par šo laika posmu nepārsniedz 5 latus. Maksātājs, kurš laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim šā likuma izpratnē ir guvis procentu ienākumu, no kura nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā un nodokļa apmērs par procentu ienākumu par šo laika posmu pārsniedz 5 latus, par šajā laika posmā gūto procentu ienākumu līdz 2010.gada 31.martam iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla Valsts ieņēmumu dienestam un līdz 2010.gada 15.aprīlim iemaksā budžetā aprēķināto nodokļa summu.

57. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim nosaka:

1) šā likuma 8.panta 2.³ daļā paredzēto labuma guvējam doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem, par kuru jāmaksā algas nodoklis, un šo ienākumu noteikšanas kārtību;

2) šā likuma 11.¹⁰ panta septītajā daļā paredzēto kārtību, kādā reģistrē patentmaksas maksātāju, maksā patentmaksu, kā arī saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā patentmaksu, patentmaksas apmēru sadalījumā pa profesijām un darbībām, kas saistītas ar meža un pļavu velšu vākšanu, un saimnieciskās darbības ierobežojumus patentmaksas maksātājam;

3) šā likuma 16.¹ panta ceturtajā daļā paredzēto kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja darījuma ar kapitāla aktīviem līguma noslēgšanas diena, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā;

4) šā likuma 38.panta otrajā daļā paredzētās deklarācijas par ienākumu no kapitāla veidlapu formu un to aizpildīšanas kārtību.

58. Līdz šā likuma 39.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.793 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 1.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 21.decembrī