Pēc Latvijas iedzīvotāju aptaujas

2002.gada februārī valdības aptaujas anketā tika iekļauti vairāki jautājumi ar mērķi noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) un Latvijas iespējamo dalību šajā organizācijā.

Aptauju organizēja Eiropas integrācijas birojs sadarbībā ar Valsts kanceleju un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru ‘’Latvijas fakti’’.

Aptaujas jautājums:

“Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?”

Pētījuma rezultāti liecina, ka šobrīd Latvijas sabiedrībā pret Eiropas Savienību dominē negatīvā attieksme. Gandrīz katrs otrais (46,9%) aptaujas dalībnieks Eiropas Savienību kopumā novērtēja “drīzāk negatīvi” vai “negatīvi”. Izteikti negatīva attieksme bija 21,8% respondentu. Kopumā atzinīgu (drīzāk pozitīvu vai pozitīvu) attieksmi paudušo respondentu skaits bija nedaudz mazāks — 41,4%. Ļoti pozitīvs priekšstats par Eiropas Savienību ir izveidojies 17,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Kā liecina līdz šim “Latvijas faktu” un arī SKDS 1999. — 2001.gadā veikto aptauju rezultāti, vienmēr Eiropas Savienību visumā pozitīvi vērtējušo respondentu skaits pārsniedza to aptaujāto iedzīvotāju skaitu, kuru attieksme pret Eiropas Savienību ir negatīva vai drīzāk negatīva. 2001.gada novembrī SKDS veiktajā valdības pasūtījuma aptaujā pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību pauda vairākums (56,3%) respondentu, savukārt kritiska attieksme pret šo organizāciju bija tikai katram trešajam (33,8%) aptaujas dalībniekam.

Acīmredzot kraso attieksmes maiņu sabiedrībā pret Eiropas Savienību lielā mērā ietekmēja ES lēmums par to, ka jaunajām dalībvalstīm pēc iestāšanās ES subsīdijas lauksaimniecībā tiks piešķirtas tikai 25% apmērā no tām, kas tiek maksātas lauksaimniekiem “vecajās” dalībvalstīs. Svarīgi ir norādīt, ka šī ziņa masu medijos tika atspoguļota aptaujas norises laikā.

Pētījuma rezultāti ļauj apgalvot, ka sabiedrība ļoti jūtīgi reaģē uz jautājumiem, kas skar to, vai Latvijas dalība ES būs līdztiesīga “vecajām” dalībvalstīm vai arī jaunajām dalībvalstīm tiks piemērotas no Rietumeiropas valstīm atšķirīgas normas. Minētais lēmums par subsīdijām lauksaimniecībā, kā arī tam līdzīgie visai negatīvi ietekmē sabiedrisko domu, jo rada iespaidu, ka Latvija Eiropas Savienībā būs “otrās šķiras” dalībvalsts lomā.

Aptaujas rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādiem sociāli demogrāfiskajiem kritērijiem (vecums, dzimums, tautība, ienākumu līmenis u.tml.), atklāj sekojošo:

— gados jaunāko (vecumā līdz 39 gadiem) respondentu vidū priekšstats par Eiropas Savienību ir ievērojami pozitīvāks nekā gados vecāku aptaujas dalībnieku vidū. Jo īpaši atzinīgi Eiropas Savienība vērtēta respondentu vidū vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kur pozitīvo vērtējumu skaits bija gandrīz divkārt lielāks nekā negatīvo. Salīdzinoši viskritiskākā attieksme pret ES vērojama iedzīvotāju auditorijā vecumā no 40 līdz 64 gadiem, kur vairākums respondentu ES vērtēja drīzāk vai ļoti negatīvi;

— aptaujātie iedzīvotāji ar zemu, vidēji zemu vai vidēju ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī attieksmē pret Eiropas Savienību bija ievērojami kritiskāki nekā finansiāli nodrošinātāki respondenti. Vienīgā grupa, kur Eiropas Savienība tika vērtēta biežāk pozitīvi nekā negatīvi, ir iedzīvotāji ar augstāko ienākumu līmeni (virs 100 Ls) uz vienu ģimenes locekli mēnesī;

— interesanti, ka latvieši un cittautieši Eiropas Savienību vērtē ļoti līdzīgi, kaut gan parasti dažādos sociālpolitiskos jautājumos tie atšķiras. Salīdzinot aptaujas rezultātus LR pilsoņu un nepilsoņu auditorijās, atklājas, ka nepilsoņu vidū iespaids par Eiropas Savienību ir nedaudz rezervētāks (mazāk pozitīvs) nekā LR pilsoņu vidū;

— respondentu grupās ar dažādiem iegūtās izglītības līmeņiem vērojama šāda tendence — jo augstāks ir aptaujas dalībnieku izglītības līmenis, jo ievērojami lielāks ir to respondentu skaits, kuru attieksme pret Eiropas Savienību ir pozitīva;

— vīrieši Eiropas Savienību pozitīvi vērtējuši salīdzinoši biežāk nekā aptaujātās sievietes;

— atšķirīgi Eiropas Savienība vērtēta dažādos Latvijas reģionos. Rīgā, Latgalē un Zemgalē par ES pausti biežāk atzinīgi nekā kritiski viedokļi, bet Kurzemē un, jo īpaši, Vidzemē aptaujāto iedzīvotāju iespaids par šo organizāciju ir negatīvs.

Aptaujas jautājums:

“Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?”

Kā redzams sekojošajā diagrammā, iegūtie rezultāti ir līdzīgi iepriekšējā jautājumā iegūtajiem — eiroskeptiķu skaits ir lielāks nekā ES atbalstītāju skaits. Ja pašlaik notiktu referendums, tad pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 43% respondentu, bet par iestāšanos — 36,3% aptaujas dalībnieku. Atšķirībā no iepriekšējā jautājuma, kad tikai 11,8% respondentu nespēja formulēt savu attieksmi pret Eiropas Savienību, šoreiz, runājot par iespējamo balsojumu referendumā, konkrētu atbildi sniegt nespēja gandrīz divkārt lielāks (20,7%) respondentu skaits.

2002.gada februāra aptaujā iegūtie rezultāti ievērojami atšķiras no iepriekš veikto pētījumu rezultātiem. Visās līdzšinējās “Latvijas faktu” veiktajās aptaujās aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skaits, kas balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, vienmēr visai pārliecinoši pārsniedza ES noliedzēju skaitu. Līdzīgi tas ir bijis arī SKDS veiktajos valdības pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumos 2000. – 2001.gadā. Šoreiz rezultātu aina ir diametrāli pretēja – sabiedrībā populārāks kļuvis viedoklis, ka Latvijai Eiropas Savienībā nevajadzētu stāties.

Kā iespējamos cēloņus tik ievērojamam ES pretinieku pieaugumam un eirooptimisma samazinājumam var minēt šādus:

— jau iepriekš minētais ES lēmums par subsīdijām lauksaimniecībā, kas jaunajām dalībvalstīm pēc iestāšanās ES būs tikai 25% apmērā no tā, kā tas ir pašreizējām ES dalībvalstīm. Par šo ES lēmumu masu saziņas līdzekļi informēja aptaujas norises laikā, un nenoliedzami tas radīja negatīvu rezonansi Latvijas sabiedrībā;

— lielai daļai Latvijas iedzīvotāju acīmredzot nav personīgas motivācijas atbalstīt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pastāv pozitīvas informācijas un argumentācijas deficīts par reāliem “labumiem” un priekšrocībām, ko gūs vai varētu gūt iedzīvotāji personīgi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Paradoksāli, bet visskeptiskākā attieksme pret Latvijas iestāšanos ES valda finansiāli un sociāli mazāk nodrošināto iedzīvotāju vidū. Tas liek secināt, ka Latvijas dalība ES sabiedrībā (jo īpaši trūcīgāko iedzīvotāju vidū) vairumā gadījumu netiek saistīta ar labklājības un dzīves līmeņa paaugstināšanos;

— iespējams, ka daļa sabiedrības sāk “nogurt” no ziņām par dažādām Rietumu prasībām/rekomendācijām, kas Latvijai jāizpilda, lai tā varētu integrēties Rietumu struktūrās. Tas rada iespaidu, ka Eiropas Savienība ignorē un nevēlas rēķināties ar Latvijas nacionālajām interesēm. Latvijas likumdošanas sakārtošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām atsevišķos jautājumos (piem., valodas) nereti tiek uztverta kā piekāpšanās Rietumu interesēm;

— kaut gan masu medijos intensīvi tiek kultivēta doma par to, ka Latvijai ir nepieciešams stāties ES, tomēr tas nenes cerēto efektu, bet drīzāk gan otrādi. Acīmredzot bieži vien ES idejas popularizēšana tiek uztverta kā šīs idejas uzspiešana. Pret Eiropas Savienību vērstā informācija tiek uztverta mazāk kritiski, jo tā nepārstāv oficiālo viedokli un līdz ar to ir it kā “objektīvāka”.

Minētie faktori veicina sabiedrībā uzskatu veidošanos, ka

• iestāšanās Eiropas Savienībā ir tikai Latvijas politiskās un ekonomiskās elites interesēs,

• Eiropas Savienībai Latvija ir vairāk vajadzīga nekā Eiropas Savienība Latvijai,

• Latvija jau faktiski ir integrējusies Eiropā un nav nepieciešamības to darīt juridiski, līdz ar to uzņemoties dažādas neizdevīgas saistības.

Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj līdzīgas tendences iepriekšējā jautājumā aplūkotajām. Vienīgās sociāli demogrāfiskās grupas, kur vairākums respondentu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, ir finansiāli nodrošinātākie iedzīvotāji un studenti. Lielāks eirooptimistu nekā eiroskeptiķu skaits vērojams arī gados jaunāko (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) un augstāko izglītību ieguvušo aptaujas dalībnieku vidū.

Salīdzinoši zems atbalsts Eiropas Savienībai vērojams respondentu vidū vecumā virs 40 gadiem, kā arī iedzīvotāju vidū ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī un respondentu vidū vecumā virs 40 gadiem. Šie rezultāti liek secināt, ka iedzīvotāju vidū ar salīdzinoši zemu dzīves līmeni nav izveidojies priekšstats, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā varētu uzlaboties viņu labklājība vai rastos reālas iespējas (jaunas darba vietas, lielākas algas u.tml.) to uzlabot.

Par iestāšanos Eiropas Savienībā salīdzinoši biežāk balsotu latvieši nekā cittautieši, kā arī vīrieši nekā sievietes.

Aptaujas rezultātos izteikti iezīmējas tendence – jo augstāks ir respondentu izglītības līmenis, jo lielāks ir to aptaujas dalībnieku skaits, kas atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Iedzīvotāju vidū ar zemāku izglītības līmeni vērojams ievērojami lielāks to respondentu skaits, kuriem nav vēl izveidojies noteikts viedoklis šajā jautājumā.

Dažādos Latvijas reģionos iegūtos rezultātus ilustrē grafiks:

Kā redzams grafikā, Zemgalē un Latgalē visbiežāk pausts atbalsts Latvijas virzībai uz ES, Rīgā ES atbalstītāju un pretinieku skaits ir gandrīz vienāds, savukārt Vidzemē un Kurzemē pārliecinošā vairākumā ir tie iedzīvotāji, kas referendumā balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Aptaujas jautājums:

“Vai Jūs pēdējo trīs mēnešu laikā esat pārrunājuši vai diskutējuši par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?”

Vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir apsprieduši jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Par šo jautājumu nav diskutējuši 28,2% respondentu, savukārt 7,3% aptaujas dalībnieku atzina, ka viņus vispār neinteresē jautājumi par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.

Gandrīz katrs otrais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs (47%) jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir apsprieduši radu, draugu, paziņu lokā. 18% aptaujas dalībnieku šos jautājumus ir apsprieduši darba kolektīvā.

Aptaujas rezultāti iezīmē šādu vispārēju tendenci — jo finansiāli mazāk nodrošināti ir respondenti, kā arī jo zemāks ir respondentu izglītības līmenis, jo lielāks ir to aptaujas dalībnieku skaits, kuri nemēdz pārrunāt jautājumus par Latvijas virzību uz ES vai arī kuriem tie vispār neinteresē. Respondenti ar augstāko izglītību un augstāko ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī ievērojami biežāk nekā pārējie aptaujas dalībnieki atzina, ka par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir diskutējuši darba kolektīvā.

Aptaujas jautājums:

“Lūdzu nosauciet, kādas personālijas/cilvēka (politiķa, žurnālista u.c.) sniegtā informācija vai paustie uzskati ir Jums nozīmīgi jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām?”

Vairāk nekā puse (55,4%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nespēja nosaukt nevienu personu, kas viņiem būtu autoritāte jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām. Cittautiešu auditorijā šādu respondentu īpatsvars sasniedza gandrīz divas trešdaļas (63,8%).

Pārējo aptaujas dalībnieku vidū kā cilvēks, kura viedoklī ir vērts ieklausīties saistībā ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām, pārliecinoši visbiežāk tika minēta Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Vairāk nekā piektā daļa (20,7%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka V.Vīķes–Freibergas viedoklis viņiem ir nozīmīgs jautājumos, kas skar Eiropas Savienību.

Visbiežāk (10 un vairāk respondentu) minētās personālijas ilustrē grafiks:

A.Lejiņu un A.Rubiku minēja 9 respondenti, E.Repši, J.Dimantu, O.Kastēnu nosauca 8 respondenti, V.Lāci, J.Stradiņu — 7, A.Slakteri — 6, A.Gorbunovu, K.Leiškalnu — 4, A.Kiršteinu, A.Šķēli, A.Rodinu, B.Strautmani, tiesnesi Boranovu — 3, S.Benfeldi, J.Krūmiņu, A.Petropavlovsku, T.Sēju, T.Veisu, G.Bojāru, E.Zariņu, Ģ.Ķesteri, B.Cileviču, J.Dobeli, I.Ostrovsku, A.Andersoni, A.Krauzi, S.Metuzālu, J.Ādamsonu, K.Lībani minēja 2 respondenti.

Aptaujas rezultātu analīze atklāj, ka V.Vīķes – Freiberga jautājumos par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām vislielāko uzticību bauda respondentu vidū ar augstāko izglītību, kā arī finansiāli nodrošinātāko aptaujas dalībnieku vidū:

Aptaujas jautājums:

“Kam, Jūsuprāt, Latvijā vairāk nepieciešams Eiropas Savienības atbalsts – lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku attīstībai (lauku vides sakārtošanai, sociālai izlīdzināšanai)?”

Aptaujas rezultāti liecina, ka no divām piedāvātajām alternatīvām, aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skatījumā, Eiropas Savienības atbalsts vairāk būtu nepieciešams lauku attīstībai — lauku sakārtošanai, sociālai izlīdzināšanai u.tml. Šādu viedokli pauda gandrīz katrs otrais (46,1%) aptaujas dalībnieks.

Mazāk populārs uzskats (minēja 28,6% respondentu) bija, ka Eiropas Savienības atbalsts vairāk ir nepieciešams lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai. Salīdzinoši liels (25,3%) bija to respondentu skaits, kas nejutās tik kompetenti, lai varētu novērtēt, kam ES atbalsts ir vairāk nepieciešams — lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku attīstībai.

Viedoklis, ka Eiropas Savienības atbalsts visvairāk būtu nepieciešams lauku attīstībai (lauku sakārtošanai, sociālai izlīdzināšanai), visizteiktāk dominēja aptaujāto Latgales un Zemgales iedzīvotāju vidū. Uzskatu, ka Eiropas Savienības atbalsts būtu vairāk nepieciešams lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, salīdzinoši visbiežāk minēja Rīgā dzīvojošie iedzīvotāji.

Citās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās būtiskas viedokļu atšķirības nav vērojamas.