Ministru kabineta rīkojums Nr.555

Rīgā 2012.gada 26.novembrī (prot. Nr.65 27.§)

Par Koncepciju par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu

1. Atbalstīt Koncepcijā par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu (turpmāk – koncepcija) ietverto 1.1.risinājuma A variantu, 1.2.risinājuma A variantu, 2.1.risinājuma A variantu, 2.2.risinājuma A variantu, 3.risinājuma A variantu, 4.risinājuma A variantu un 5.risinājuma A variantu.

2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus likumprojektus (iekļauti 2014.gada budžeta likumprojektu paketē):

3.1. likumprojektu par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

3.2. likumprojektu par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3.3. likumprojektu par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

4. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram septiņu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3.punktā minēto likumprojektu spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā".

5. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram sešu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3.punktā minēto likumprojektu spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektus par grozījumiem:

5.1. Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos Nr.819 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanu";

5.2. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri";

5.3. Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr.568 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību";

5.4. Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.573 "Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā";

5.5. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība".

6. Labklājības ministrijai sagatavot un iekļaut informatīvajā ziņojumā "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem" informāciju par mazo saimnieciskās darbības veicēju – pašnodarbināto personu un patentmaksu maksātāju – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu faktisko apmēru un iespējām no minētajām iemaksām nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu. Labklājības ministram katru gadu līdz 1.septembrim (laikposmā no 2013.gada līdz 2020.gadam) informatīvo ziņojumu iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

7. Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) līdz 2013.gada 30.decembrim:

7.1. izveidot Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē īpašu sadaļu, kas paredzēta personām, kuras plāno sākt saimniecisko darbību;

7.2. izveidot nodokļu maksāšanas režīmu karti, ievietot to šā rīkojuma 7.1.apakšpunktā minētajā interneta vietnes sadaļā, kā arī nodrošināt nodokļu maksāšanas režīmu kartes pieejamību papīra formā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

(Ministru kabineta
2012.gada 26.novembra
rīkojums Nr.555)

Koncepcijas par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu
kopsavilkums

Saskaņā ar Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju, kurā izvērtēti pastāvošie nodokļu maksāšanas režīmi (turpmāk – nodokļu režīms) mazajiem uzņēmumiem, kā arī sagatavojusi priekšlikumus to konsolidācijai un vienkāršošanai.

Uzņēmumu darbības intensitāte ēnu ekonomikā Latvijā joprojām ir vērtējama kā vidēji augsta un augsta. Tas lielā mērā liecina, ka esošie nodokļu režīmi nav efektīvi un neveicina ēnu ekonomikas mazināšanos. Tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka iedzīvotāji vēlas labprātīgi maksāt nodokļus, tādēļ ir iespējams izvēlēties labprātīgas nodokļu samaksas stratēģiju, un kā viena no metodēm varētu būt vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošana.

No iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kas veic reālu saimniecisko darbību, pēdējo gadu laikā aptuveni 99 % maksātāju apgrozījums nepārsniedz 35 000 latu, tādējādi tieši šos maksātājus pamatoti var uzskatīt par vienkāršoto nodokļu režīmu galveno mērķauditoriju. Absolūtos skaitļos Latvijā ir aptuveni 50–60 tūkstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju – saimnieciskās darbības veicēju, no kuriem tikai aptuveni puse (32–33 tūkstoši) gūst arī pozitīvu apliekamo ienākumu. Savukārt no saimnieciskās darbības veicējiem, kas gūst apliekamo ienākumu, apgrozījums virs 35 000 latu ir tikai 200–400 saimnieciskās darbības veicējiem. Tādējādi potenciālais vienkāršoto nodokļu režīmu piemērotāju skaits ir ļoti liels. Šobrīd Latvijā līdztekus vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībai jau pastāv vairāki vienkāršotie nodokļu režīmi – patentmaksa, fiksētais ienākuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis.

Izstrādājot koncepciju, tika izanalizēta pastāvošā situācija un formulēti šādi sasniedzamie mērķi:

1) samazināt vienkāršoto nodokļu režīmu skaitu, līdzīgos režīmus konsolidējot, kā arī iekļaut likumos pretizvairīšanās normas;

2) palielināt saimnieciskās darbības veicēju skaitu, panākot, ka darbību legalizē nereģistrēti saimnieciskās darbības veicēji. Nodrošināt neaktīvo saimnieciskās darbības veicēju darbības aktivizēšanu vai to darbības izbeigšanu;

3) samazināt to saimnieciskās darbības veicēju skaitu, kuri ilgākā laikposmā vispār negūst apliekamo ienākumu vai kuru apliekamais ienākums ir minimāls;

4) radīt mehānismu, kas rosinātu mazos uzņēmumus neslēpt izaugsmi un iekļauties vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā;

5) palielināt mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbinieku sociālās garantijas ilgtermiņā.

Izstrādājot koncepciju, tika identificētas šādas problēmas un to risinājumi:

I. Iespējamais risinājums, lai konsolidētu vienkāršotos nodokļu režīmus, kuri savstarpēji pārklājas (pārklājas potenciālo nodokļu maksātāju loks), un samazinātu vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošanu nodokļu plānošanā:

1. Lai konsolidētu vienkāršotos nodokļu režīmus:

• saglabāt patentmaksas sistēmu, to papildinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, un reizi gadā pārskatīt tās apmērus;

• atteikties no fiksētā ienākuma nodokļa režīma, kas zināmā mērā dublē mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, un noteikt divus gadus ilgu pārejas periodu.

2. Lai mazinātu vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošanu nodokļu plānošanā:

• iekļaut likumā "Par nodokļiem un nodevām" vispārīgās normas, kas neļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas, attiecībā uz visiem nodokļiem (vispārējiem režīmiem un vienkāršotajiem režīmiem), lai mazinātu shēmu veidošanu nodokļu optimizācijas nolūkā, kā arī vienlaikus nodrošināt, ka normu piemērošana nerada nesamērīgu pierādījumu sniegšanas slogu uzņēmumam. Iekļaut likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" speciālās normas, kas neļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas;

• papildināt Mikrouzņēmumu nodokļa likumu ar normām, kas paredz pārskatīt darbinieku mēneša ienākumu ierobežojumu apmēru saistībā ar kopējo darba algu pieaugumu valstī, tādējādi novēršot nepieciešamību manipulēt ar darba algām apstākļos, kad valstī vērojama vispārēja darba algu palielināšanās tendence.

II. Personas, kas joprojām darbojas "pelēkās ekonomikas" zonā, kā arī pārāk lielais neaktīvo saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas sadārdzina nodokļu administrēšanu un rada nepareizu statistikas ainu:

Lai mazinātu nereģistrētās saimnieciskās darbības apmērus:

• iesaistot pašvaldības, veikt analīzi (tai skaitā reģionālā aspektā) un ieviest salīdzinoši mazas patentmaksas saimnieciskās darbības jomās, kas līdz šim nav aptvertas, bet kurās pastāv risks, kas saistīts ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

• ieviest minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu (turpmāk – minimālais maksājums) – simbolisku samaksu (viens lats mēnesī vai 12 latu gadā) – ekonomiski aktīvajiem pensionāriem, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un kuri veic noteikta veida neregulāru (piemēram, sezonālu) vai gadījuma rakstura saimniecisko darbību, vienlaikus nodrošinot, ka minētā nodokļa maksātājiem netiek liegta iespēja saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Veicot šādu minimālo maksājumu, maksātāji apliecinātu, ka viņu ieņēmumi gadā nepārsniedz noteiktu apmēru (2000 latu). Minimālā maksājuma mērķis ir legalizēt ekonomiski aktīvo pensionāru saimniecisko darbību, kas tiek veikta niecīgos apmēros. Lai samazinātu saimnieciski neaktīvo reģistrēto nodokļu maksātāju skaitu, nepieciešams vienkāršot sistēmu saimnieciskās darbības pārtraukšanai un ieviest minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokli, minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, minimālo mikrouzņēmumu nodokli (turpmāk – minimālais nodoklis), kura apmērs būtu 36 lati gadā. Minimālo nodokli maksātu neaktīvie saimnieciskās darbības veicēji jeb personas, kuras neveic nodokļu maksājumus. Šo nodokli nepiemērotu saimnieciskās darbības veicējiem par pirmo darbības gadu, kā arī tad, ja uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus par darbiniekiem noteiktā apmērā. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam minimālo nodokli piemērotu, ja maksātājam taksācijas periodā nav apgrozījuma.

III. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju grupā ar ļoti mazu gada apgrozījumu ir salīdzinoši pārāk liels tādu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvars, uz kuriem attiecināma pārāk maza apliekamā ienākuma daļa

Ņemot vērā minētos pasākumus, nodokļu administrēšanas līmenī veicināt jau sākotnēju mazo saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju patentmaksas vai minimālā maksājuma maksātāju statusā un pilnveidot šo saimnieciskās darbības veicēju konsultēšanas un informēšanas procesu. Normatīvo aktu un administrēšanas līmenī izvērtēt mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem izvirzītās prasības grāmatvedības uzskaites kārtošanai (īpaši mazajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuru apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus latu gadā), ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta Direktīvu 2012/6/ES, ar ko attiecībā uz saimnieciskām mikrovienībām groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem.

IV. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju grupai ar mazu apgrozījumu trūkst izaugsmes stimulu, lai uzrādītu patieso apgrozījuma pieaugumu. Spēkā esošie vienkāršotie nodokļu režīmi neveicina mazo uzņēmumu izaugsmi un iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā

Iespējamais risinājums, lai nodrošinātu, ka vienkāršotie nodokļu režīmi nekavē mazo uzņēmumu patiesā apgrozījuma pieauguma parādīšanu pārskatos, izaugsmi un iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā:

• noteikt, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, pārsniedzot Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto apgrozījuma slieksni, netiek piemērota papildu nodokļa likme, ja tas pēdējo triju taksācijas gadu laikā savos pārskatos uzrādījis stabilu apgrozījuma pieauguma tendenci, un saglabāt nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējam nākamajā taksācijas gadā jāveic nodokļu maksājumi saskaņā ar vispārējo nodokļu režīmu. Līdzīgi noteikumi būtu paredzami arī attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanos mikrouzņēmumā;

• lai novērstu minētā stimula ļaunprātīgu izmantošanu un iespējamo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, paredzēt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā gan apgrozījuma summas, gan darbinieku skaita pārsnieguma maksimālo ierobežojumu gadījumā, ja mikrouzņēmums pārsniedz likumā noteiktos kritērijus.

V. Mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbinieku nepietiekamas sociālās apdrošināšanas risks ilgtermiņā

Paredzēt, ka Labklājības ministrija analizē un izvērtē mazo saimnieciskās darbības veicēju (tai skaitā pašnodarbināto un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju un darbinieku) valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu faktisko apmēru un iespējas ar tām nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu un sagatavo attiecīgu informatīvo ziņojumu, ja nepieciešams, piedāvājot iespējamos risinājumus.

Finanšu ministrs A.Vilks