Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde 2014.gada 25.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 25.septembra sēdi.

Tradicionāli, pirms mēs sākam skatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 25.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izskatīt iespējami ātri lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.525 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""". Es piedāvāju to iekļaut kā darba kārtības pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 25.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Aleksandra Skritņika atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Bet deputāts Gatis Sprūds ir atsaucis savu parakstu zem likumprojekta "Grozījums Valsts apbalvojumu likumā". Tātad saskaņā ar Kārtības rulli šāds jautājums no darba kārtības tiek izslēgts, jo zem tā nav pietiekams skaits deputātu parakstu. Paldies.

Sākam izskatīt 25.septembra sēdes darba kārtību.

Pirmais jautājums – lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.525 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""".

Ministru kabineta vārdā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

J.Dūklavs (zemkopības ministrs).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie deputāti! Diemžēl man ir atkal jāgriežas pie jums ar lūgumu izsludināt... pagarināt (tā precīzāk būtu jāsaka) ārkārtējo situāciju vēl 17 novados – Aizkraukles, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Krimuldas, Lielvārdes, Līgatnes, Limbažu, Mālpils, Neretas, Pārgaujas, Ropažu, Salacgrīvas, Sējas, Siguldas, Skrīveru un Vecumnieku novadā. Eiropas Komisijas DG Sanco (tas varbūt jums informācijai) ir institūcija par pārtikas drošumu un veterināriju, un šī ir institūcija, kas izskata, kādā veidā mēs veicam visus šos pasākumus, un pieņem lēmumus – atbalstīt vai neatbalstīt ierobežojumus mūsu noteiktajās teritorijās, atbalstīt vai neatbalstīt mūsu pasākumus, ierobežojumus, zonas, pārbaudes. Saskaņā ar viņu lēmumu mēs esam panākuši rindu atvieglojumu attiecībā uz individuālajiem cūku audzētājiem, šo mājdzīvnieku turētājiem, bet attiecībā uz pašām zonām esam spiesti palielināt minētās teritorijas.

Ja kādam ir jautājumi, labprāt atbildēšu. Ja nav, es aicinu jūs atbalstīt Ministru kabineta lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.525 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

J.Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ražuka, Barčas, Rusiņa, Stalta, Vectirāna, Buiķa, Bites un Bērziņa iesniegto likumprojektu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms aptuveni diviem gadiem Atmodas veterānu organizācijā sākās diskusija par jautājumu, kādā veidā atzīmēt to cilvēku nopelnus, kuri 1991.gadā barikādēs aizstāvēja Latvijas neatkarību, – vai ir nepieciešams viņiem speciāls statuss.

Ukrainas traģiskie notikumi paātrināja šo diskusiju, jo ir acīm redzami, ka valsts nākamajiem jaunajiem aizstāvjiem jābūt pārliecinātiem par to, ka valsts par viņiem parūpēsies nelaimes vai ievainošanas, vai kādā citā gadījumā un izteiks viņiem pateicību. Darba grupa strādāja veselu vasaru. Tika izstrādāts daudz visādu priekšlikumu, taču galvenais, kas šeit ir nepieciešams, ir šī diskusija, kurai ir jābūt pilnvērtīgai, jānotiek Saeimas līmenī un jānoslēdzas līdz 2016.gada janvārim, kad mēs atzīmēsim barikāžu aizstāvēšanas divdesmitpiecgadi.

Likumprojekts paredz gan speciālo statusu, tātad apliecību un krūšu nozīmi, gan iespējamās pašvaldību sociālās garantijas (pēc analoģijas ar represētajiem). Šeit varētu būt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un transporta atvieglojumi. Par analoģiju ņemts nacionālo brīvības cīnītāju statuss, kas pie visām šīm sociālajām garantijām paredz arī pabalstu pie valsts vecuma pensijas 71,14 eiro apmērā. Un tas viss tiek paredzēts arī šajā likumprojektā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai, neskatoties uz to, kādas sociālās garantijas Latvijas valsts var vai nevar pašreizējā brīdī atļauties, mēs sāktu šo pilnvērtīgo sarunu par Latvijas valsts pateicību tiem, kuriem tā ir pateicību parādā par tās neatkarības aizstāvēšanu briesmu brīdī.

Aicinu nodot komisijām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 5, atturas – 27. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Šodien mēs varam izlīgt ar pagātni, lai varētu droši skatīties pagātnei acīs. Šis likumprojekts piedāvā atjaunot vēsturisko taisnīgumu un novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā armiju vienību sastāvā cīnījās pret komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem. Lidija Doroņina-Lasmane par savas paaudzes vīriem teica: "Tie bija mūsu puiši, kuriem nācās karot citam pret citu, un tagad viņi varētu paspiest cits citam rokas, lai Otrais pasaules karš beidzot mūsu cilvēku prātos būtu izkarots."

Otrais pasaules karš no Latvijas zemes ņēma bargu maksu. Latvijas valstiskums tobrīd nepastāvēja, Latvijas valsts nepastāvēja, un tā nevarēja savus pilsoņus aizstāvēt. Viņus viena un otra okupācijas vara pretlikumīgi mobilizēja savā armijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas mēs šo parādu varam nolīdzināt, mums ir iespēja to darīt šodien.

Šis likumprojekts tapa saistībā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājumu, taču pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem virzīties uz priekšu virzība nenotika, jo Finanšu ministrija nedeva saskaņojumu. Pie mums vērsās sešas nacionālo karavīru organizācijas. Viņi iesniedza likumprojekta tekstu, atsakoties no jelkādām materiāla rakstura pretenzijām, no visiem materiālajiem labumiem, pabalstiem un piemaksām. Viņi no Latvijas valsts vairs neprasa neko, vien to, lai ļautu izlīdzināties ar pagātni, un tā mēs izlīdzinātos ar savu vēsturi.

Tie, kuri ir devuši daudz, tie neprasa un nelūdz sev, bet mums un mūsu vēsturiskajai izpratnei. Vienlaikus Otrā pasaules kara karavīri uzsver, ka šim likumam ir jāattiecas vienīgi uz karavīriem, kuri cīnījās frontē, nevis uz tiem, kuri veica kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, kuri laupīja, dedzināja, izvaroja, spīdzināja. Līdz ar to Otrā pasaules kara dalībnieka statusu nevarētu iegūt tie, kuri piedalījās okupācijas režīmu represijās, okupācijas režīmu diversantu vai partizānu vienībās vai arī tika ar tām sadarbojušies, kā arī tie, kuri dienējuši PSRS Iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju tā sauktajos istrebiķeļu bataljonos, bijuši Komunistiskās partijas vai Nacistiskās partijas sastāvā vai ir sodīti par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitēti.

Starptautiski un arī Latvijā (es te minēšu 1998.gada Saeimas Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā) ir atzīts, ka leģiona karavīri nav piedalījušies soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem, un Saeima savā deklarācijā apņēmās (es citēju) "rūpēties par latviešu karavīra goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs". Citāta beigas.

Karavīri bija iesaukti arī Sarkanajā armijā. Ne mazums latviešu puišu bija spiesti dienēt vispirms viena, bet pēc tam otra okupācijas spēka armijā. Pēc tam, protams, bija filtrācijas nometnes, tiesas, 25 gadi Sibīrijas lēģeros.

Likumprojektu komisijas sēdē atbalstīja septiņas karavīru organizācijas un tikai viena iebilda. Konceptuāls atbalsts saņemts arī no Valsts prezidenta kancelejas, Okupācijas muzeja un Tieslietu ministrijas. Aicinu balsot "par" un šodien nolīdzināt smago nenolīdzināto parādu vēsturei. Šodien, kad Latvijas valsts pastāv, mums ir iespēja to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi!

Mūrnieces kundze ir aizmirsusi pateikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā atrodas Sabiedrības saliedētības komisijas likumprojekts Nr.476/Lp11 – "Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu" – ar to pašu mērķi – piešķirt Otrā pasaules kara dalībniekiem, veterāniem, īpašu statusu.

Likumprojekta Nr.476/Lp11 anotācijā bija līdzīga atsauce uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara karavīriem. Likumprojektu Nr.476/Lp11 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 27.maijā ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam, bet komisijas priekšsēdētāja nav nodevusi šo likumprojektu Saeimai atbalstīšanai pirmajā lasījumā, bet jau pēc komisijas balsojuma ir griezusies Labklājības ministrijā un Finanšu ministrijā ar lūgumiem sniegt atzinumu par likumprojektu. Protams, abas ministrijas neatbalstīja likumprojektā ietverto pabalstu un atvieglojumu piešķiršanu, pie tam Finanšu ministrija norādīja arī uz to, ka svarīgs būs Aizsardzības ministrijas viedoklis.

Taču iebildumi pret likumprojektu Nr.476/Lp11 bija vienīgi daļā par pabalstu piešķiršanu; to varēja atrisināt, izskatot, protams, manis pieminēto likumprojektu. Bet nē! Mērķis taču bija kāds cits!

Ināra Mūrniece ir virzījusi komisijai it kā atsevišķu organizāciju – "Daugavas Vanagi", Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latviešu Strēlnieku apvienības un Aviācijas veterānu nodibinājuma – sagatavotu likumprojektu, kuru mums kā alternatīvu šodien piedāvā atbalstīšanai. Anotācijas 6.punktā ir norādīta maldinoša un patiesībai neatbilstoša informācija par to, ka šodien vērtējamo likumprojektu divus gadus skatīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un arī Sabiedrības saliedētības komisija un to atbalsta gandrīz visas ministrijas. Jo divus gadus skatīja... bet, godīgi sakot, tad bija rīkotas divas sēdes – 16.marta priekšvakarā pagājušajā gadā un šī gada 27.maijā – tieši par likumprojektu Nr.476/Lp11, nevis par likumprojektu Nr.1247/Lp11, kuru mēs skatām šodien.

Par likumprojekta būtību.

Likumprojektā ne tikai nav paredzēti pabalsti un atvieglojumi... Atšķirībā no manis pieminētā likumprojekta, kura mērķis bija piešķirt statusu Latvijas teritorijā mobilizētajām personām Vācijas vai PSRS militārajos formējumos, izskatāmā likumprojekta 2.pants nosaka, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstami vienīgi Latvijas pilsoņi, kuri piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas militārajiem formējumiem. Tātad arī tie, kuri brīvprātīgi bija iestājušies, piemēram, nacistiskās Vācijas militārajos formējumos pirms vai pēc mobilizācijas pavēles izsludināšanas. Viņiem arī pieskaitāmi iesauktie ārpus... nepieskaitāmi ārpus Latvijas iesauktie – Latvijas ebreji, pieņemsim, vai Krievijas latvieši; par tiem vispār nav minēts.

3.pants nosaka, ka statusu nevar piešķirt tiem, kuri piedalījušies represijās, dienējuši Padomju Savienības Iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju bataljonos un tā tālāk. Tad šo statusu saņems Waffen SS leģionāri, SD, Abvērā dienējušie un pārējie "atbrīvotāji", bet nesaņems, piemēram, padomju partizāni.

Bet kas lems par statusa piešķiršanu? Trīs locekļi – pa vienam no Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latviešu Strēlnieku apvienības un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības. Neviena pārstāvja no veterāniem, kas karojuši antihitleriskās koalīcijas sastāvā, tajā nav.

Likumprojekta mērķis pēc būtības ir apbalvot nacistiskās Vācijas pusē karojušos, piešķirot viņiem krūšu nozīmi. Skatiet likumprojekta 5.pantu!

Un vēl Mūrnieces kundze lūdz izskatīt šo likumprojektu paātrinātā kārtībā, atzīstot to par steidzamu. Nu, protams, līdz vēlēšanām ir jāpaspēj!

Tagad komisijas priekšsēdētāja mērķtiecīgi virza šo likumprojektu, neskatoties uz to, ka 27.maijā komisijā pirmajam lasījumam bija atbalstīts likumprojekts Nr.476/Lp11.

18.septembrī...

Sēdes vadītāja. Cvetkovas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Cvetkova. Es lūdzu vēl vienu minūti!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst?

Lūdzu, runājiet vēl vienu minūti!

I.Cvetkova. Paldies.

18.septembrī visas frakcijas un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Sabiedrības saliedētības komisija ir saņēmušas 130. latviešu strēlnieku korpusa vēstuli ar saviem iebildumiem, pievienojot arī savu piedāvājumu – savu likumprojektu. Nu kaut vai tas bija jāizvērtē!

Un vēl jo vairāk tad nobeigumā. Man ir pamatotas aizdomas, ka virzāmais likumprojekts satur arī noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas ietvertas Krimināllikuma 74.¹ pantā. Es nenoliedzu, ka likumprojekta autori un virzītāji mēģinājuši publiski slavināt, noliegt, attaisnot un rupji noniecināt nacistiskās Vācijas Wafen SS un SD formējumu dalībniekus, piešķirot viņiem statusu, un apbalvot viņus ar krūšu nozīmēm, par ko ir paredzēts kriminālsods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Šis likumprojekts ne tikai neveicinās veterānu izlīgumu, kolēģi! Tas ir vērsts uz to, lai 70 gadus pēc kara beigām nodotu ienaida stafeti nākamajām paaudzēm, antagonistiski šķeļot mūsu sabiedrību. Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu "Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu" nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 31, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Kolēģi! Es, lai taupītu laiku, ļoti īsi un koncentrēti gribu paskaidrot gan šī likumprojekta būtību, gan arī nākamā likumprojekta – "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" – būtību.

Pie mums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vairākkārt ir vērsušies raidorganizāciju pārstāvji, izsakot savu neizpratni par to, kā strādā atsevišķas NEPLP amatpersonas. Mediju pārstāvji vaicā: vai NEPLP kā mediju regulatoram ir jāpieļauj saņemt atalgojumu no tiem, kurus viņi paši uzrauga, tātad no medijiem, kuriem uzliek sodus un – tas ir svarīgi! – kuriem dala sabiedrisko pasūtījumu? Likums nosaka arī amatu savienošanas ierobežojumus NEPLP tieši tāpat vai līdzīgi kā citiem regulatoriem, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Gan šis likumprojekts, gan arī nākamais ir izstrādāti darba grupā, pieaicinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, pieaicinot Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, kā arī konsultējoties ar juristiem. Atlīdzības likumā mēs redzam, ka NEPLP amatpersonas, kas savieno virkni amatu, tajā pašā laikā saņem pilnu atalgojumu, strādājot arī NEPLP. Protams, nevar aizliegt zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbu, un šādi ierobežojumi nebūtu samērīgi.

Tieši tāpēc mēs piedāvājam mainīt sistēmu un NEPLP noteikt nevis mēnešalgas stundas likmi... piedodiet, nevis mēnešalgas, bet darba algas stundas likmi. Šāda algas likme atbilst Darba likumā nostiprinātajiem principiem, un algas likme nav atkarīga no tā, vai amatpersona iestādē nodarbināta pamatdarbā vai strādā normālu vai nepilnu darba laiku. Tomēr tad mēs varētu mērīt amatpersonu padarīto un nemaksāt viņām par to laiku, ko amatpersonas, NEPLP amatpersonas, pavada citos darbos, pildot pilnībā citus darba pienākumus. Es aicinu virzīties uz caurspīdīgumu amatpersonu darbībā un arī valsts institūciju darbībā.

Es aicinu gan par šo, gan par nākamo likumprojektu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu".

Deputāti Zariņš, Elksniņš, Klementjevs, Urbanovičs, Zujevs, Rubiks, Agešins, Zemļinskis, Orlovs, Klementjevs un citi kā patstāvīgo priekšlikumu ir iesnieguši lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu". Vai deputāti piekrīt šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanai šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Nepiekrīt!"; "Nē!") Tātad, ja kaut viens deputāts nepiekrīt, mums ir jālemj... mums ir jālemj par to, lai mēs iekļautu šo patstāvīgo priekšlikumu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". Vai deputāti piekrīt? (No zāles: "Nē!"). Deputāti nepiekrīt. Neviens nav pieteicies runāt... (No zāles: "Pieteicās!") Lūdzu!

"Par" pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu! Jums ir dotas piecas minūtes.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Situācijā pēc Latvijas Krājbankas krīzes, kad vairākos Latvijas reģionos komercbankas vispār nav ieinteresētas sniegt pakalpojumus un sabiedrībai tie nav pieejami, jo bankām tas vienkārši nav izdevīgi, situācijā, kad statistikas dati bezkaislīgi liecina par to, ka komercbankas, skandināvu komercbankas, pumpē no mūsu ekonomikas projām naudu (tie ir simtiem miljonu, kas aiziet projām no mūsu tautsaimniecības, neļaujot tai veiksmīgi attīstīties, par ko uzņēmēji pauž bažas!). (No zāles dep. A.Lejiņa starpsaucieni.) Mēs uzskatām, ka tas ir ne tikai ekonomikas, mūsu tautsaimniecības attīstības jautājums, bet arī mūsu nacionālās drošības jautājums, lai mūsu tautsaimniecības attīstība, mūsu valsts nākotnes labklājība nebūtu atkarīga no ārvalstu finanšu grupējumu piekoptās kredītu politikas, lai mēs paši to varētu veidot. Tāpēc mēs nostājamies pret šādu sasteigtu, slepenu bankas "Citadele" pārdošanu.

Mēs paužam savas bažas arī par to, ka tādā veidā, kādā tā pašlaik tiek pārdota... ka patiesībā var sanākt tā, ka šī banka nonāk pavisam citu pircēju rokās... (No zāles dep. A.Loskutovs: "Karginam?") un ka tas viss ir vienkārši daudzu soļu kombinācija, kas tiks veikta, – ka no sākuma šo banku nopērk viens pircējs, bet pēc tam, kā mēs zinām, ir citi pircēji ar pavisam citu ģeopolitisko orientāciju, kuru rīcībā šī banka var nonākt. Un, iespējams, var vispār nonākt pat iepriekšējo bankas īpašnieku rīcībā, jo, kā mēs zinām, pircēju ir ļoti daudz, bet mēs esam publiski dzirdējuši tikai par dažiem. Par dažiem pircējiem, kuri, iespējams, ir vienkārši kā piesegs, lai dotu iespēju šo banku iegādāties kādiem pavisam citiem, varbūt pat tiem, par kuriem jūs nevēlaties runāt un kuri tiek noklusēti. (No zāles frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.)

Un tāpēc mēs aicinām: tas būtu ļoti svarīgi – pirms tiek pieņemts šāds lēmums par bankas pārdošanu, to vajadzētu tiešām rūpīgi izvērtēt un neslēpt... neslēpt un pastāstīt, kas īstenībā notiek. Tas, kas mūs mulsina visvairāk, ka vārdi absolūti nesaskan ar darbiem. Ja jau tik tiešām ir atradušies šādi investori, kas gatavi attīstīt mūsu valsti... Man gan ļoti grūti iedomāties, ka Volstrītas "haizivis" tagad nāks kopā un lems, kā viņas tālāk attīstīs banku "Citadele", kā viņas palīdzēs uzņēmējiem Naukšēnos. Man ļoti grūti to iedomāties! Bet, ja tas tik tiešām tā ir, tad, kolēģi, kādas problēmas jums iekļaut pirkšanas līgumā to, ka tik tiešām šīs akcijas tālāk netiks atsavinātas, netiks pārdotas kādam Krievijas pircējam vai arī iepriekšējiem bankas akcionāriem? Kāpēc nevar ielikt šos piecus gadus... šādu nosacījumu? Kāpēc nevar ielikt pirkuma līgumā nosacījumus par to, ka banka tiešām tiks attīstīta? Tad, kad mēs uzdevām šādu jautājumu premjerei, mēs saņēmām atbildi, ka šādu nosacījumu tur nebūs. Jautājums – kāpēc? Kāpēc tad tos nevar ielikt iekšā? Tādā gadījumā tas nozīmē, ka tas viss ir meli un ka tāpēc tas tiek slēpts. Un tāpēc, kolēģi, mēs aicinām tomēr, ja jūs tomēr... Ja tomēr tas tā nav, tad mēs aicinām, lai jūs dotu iespēju izskatīt šo jautājumu šeit. Un pārlieciniet mūs visus, pārlieciniet sabiedrību, ka tik tiešām šis darījums var notikt sabiedrības interesēs!

Mēs savukārt uzskatām, ka labāk būtu tomēr cīnīties par to, lai šī banka paliktu kā mūsu nacionālā kapitāla banka, kā mūsu valsts banka. Veidosim to kā valsts attīstības banku, un tādā veidā mēs atrisinātu jautājumu par valsts līdzdalību tajā. Tādā gadījumā, ja šī "Citadeles" banka tiek veidota kā attīstības banka, tā nav jāpārdod, jo šeit vairs nav valsts... nav konkurences kropļojuma no valsts puses, jo tie ir divi pilnīgi dažādi segmenti, un to pieļauj gan Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, gan arī regulas, kas runā par šo konkrēto situāciju. Un tad arī ir jautājums: kāpēc mūsu valdība to nav izmantojusi? Situācijā, kad mums tik tiešām katastrofāli pietrūkst finansējuma valsts attīstībai un to sociāli ekonomisko izaicinājumu risināšanai, kas ir mūsu priekšā, tā vietā jūs visu laiku sakāt, ka jums nav naudas. Lūk, šeit ir iespēja, kā mēs varam to atrisināt, lai šī nauda valsts attīstībai būtu!

Tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu un izskatīt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Zariņa kungam var piekrist, jo viņš minēja, ka "Citadeles" pārdošana ir mūsu nacionālās drošības jautājums. Absolūti piekrītu, vismaz šajā punktā pilnīgi noteikti! Nacionālās drošības jautājums ir Latvijas banku īpašnieku diversifikācija, piesaistot mums uzticamus ģeopolitiskas... tātad valstu jeb ģeopolitiskas orientācijas pārstāvjus. (No SC frakcijas: "Nosauciet!") Par amerikāņiem to visnotaļ varētu teikt.

Ir sajūta, ka "Citadeles" bankas pārdošana ir viena politiskā biznesa gadsimta noslēgums, un tā ir cīņa par izdzīvošanu... uz dzīvību un nāvi. Tā ir cīņa par noteiktas politiskās grupas barības ķēdes saglabāšanu, to nevar nosaukt citādāk. Es minēšu piemērus, kas man liek par šo domāt.

Visnotaļ ciešā "Saskaņas Centra" – toreiz vēl "Saskaņas Centra", toreiz vēl ne sociāldemokrātiskās partijas – saistība ar Kargina kunga un Krasovicka kunga vadīto banku kā pietiekami dāsnu ziedojuma... tātad bāzi. Dažu "Saskaņas Centra" biedru ļoti tiešā ieinteresētība, esot radnieciskās, tuvās attiecībās ar Parex mazākuma akcionāriem. Tās ir "Saskaņas" – šoreiz jau sociāldemokrātiskās "Saskaņas"! – kampaņas vadītāja neizpildītās kredītsaistības pret "Revertu" 500 tūkstošu latu apmērā. (No zāles dep. I.Čepāne: "Jā!"; dep. J.Reirs: "Kauns!") Šis cilvēks, pret kuru "Reverta" ir izvirzījusi prasību par 500 tūkstošu latu neatmaksāšanu, vada jūsu kampaņu... (No zāles dep. I.Zariņš: "Kāds te sakars...?") Vistiešākais, vistiešākais sakars, jo man ir grūti iedomāties... (Dep. I.Zariņa starpsaucieni: "...Kādām muļķībām?!" Pieaug troksnis, starpsaucieni.)

Tālāk. Spekulācijas.... spekulācijas... Spekulācijas par līguma... (Dep. I.Zariņa starpsaucieni. Zālē turpinās troksnis.) Spekulācijas par līguma saturu. Zariņa kunga argumentācija par to, ko tur, tajā līgumā, vajadzētu iekļaut, tā ir tāda parunāšanās... (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, nebļaustieties!

I.Viņķele. ...jo līguma nosacījumi Zariņa kungam nav zināmi.

Sēdes vadītāja. Nē, tā ir bļaustīšanās!

Zariņa kungs, pārstājiet bļaustīties! Man ir tiesības jūs izraidīt no zāles, ja jūs turpināsiet bļaustīties. (SC frakcijas starpsaucieni.)

I.Viņķele. Līguma nosacījumi ir... ir valdības atbildība, un pie tā šobrīd tiek nopietni strādāts.

Ušakova kungs savā Twitter kontā šodien ir paudis, viņaprāt, pieņemamo "Citadeles" pārdošanas cenu. Tā kā mūsu kolēģi no "Saskaņas" nemitīgi aicina apsvērt, kas tad būs... kas tad būs, ja notiks tā un ja notiks šitā... Un kas tad būs, ja "Citadeles" banku pārdos par to cenu, kas tiek, arī Ušakova kunga izpratnē, minēta kā pieņemama? Un kas tad būs, ja valdība pārdos par šo cenu? Vai "Saskaņa" atvainosies cilvēkiem par tracināšanu, par biedēšanu, par administratīvo resursu nelietderīgu izmantošanu, par situācijas destabilizāciju, aicinot cilvēkus ielās? Vai "Saskaņa" atvainosies par to, ja šie līguma nosacījumi būs tādi, kas ir labvēlīgākie Latvijas valstij? Vai "Saskaņa" atvainosies par tracināšanu un par dezinformāciju, un (No zāles dep. A.Elksniņš: "Cik esat nopelnījuši?") izmisīgo mēģinājumu saglabāt savu ekosistēmu? (No zāles dep. I.Zariņš: "Runā par cenu!")

Un pie tam ir pazīmes, kas liecina, ka, kā jau es minēju, šī aizejošā politshēmotāju gadsimta dinozauri ir bloķējušies šai svētajā karā par "Citadeles" saglabāšanu savās interesēs. Jo, piemēram, otrdien pēc vienām diskusijām radio visnotaļ spilgts un kādreiz ļoti ietekmīgs šīs ekosistēmas pārstāvis pienāca man klāt un ļoti tiešā tekstā teica: "Mēs darīsim visu, lai šo darījumu novilcinātu, lai tas nenotiktu līdz vēlēšanām." Un viņš teica: "Es nežēlošu un ieguldīšu savu naudu, lai pret to cīnītos."

Sakiet man, lūdzu, – kas tās par tādām motivācijām varētu būt? (No zāles dep. J.Reirs: "Tie ir draudi!")

Līdz ar to, kolēģi, es domāju, ka mums ir vienkārši godprātīgi jāpilda Latvijas valsts saistības, mums ir godprātīgi jāstrādā pie labākā līguma, kas ir iespējams. (No zāles dep. I.Zariņš: "Jāstrādā kopā ar tautu!")

Un līdz ar to es aicinu nekādā gadījumā neatbalstīt šo izmisīgo mēģinājumu paturēt vismaz cerību par to, ka banku varēs tomēr kaut kādā veidā Karginam un Krasovickim mēģināt atgriezt.

Un vēl viens īss fakts (Starpsaucieni.) atgādinājumam par to, ka frakcija "Saskaņas Centrs" visnotaļ kategoriski neatbalstīja grozījumus likumā, ar kuriem varētu pārtraukt...

Sēdes vadītāja. Viņķeles kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Viņķele. ...ar kuriem varētu pārtraukt...

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst...

I.Viņķele. ...ar kuriem varētu pārtraukt procentu maksājumus Karginam un Krasovickim pēc tam, kad banka jau bija pārņemta.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu" iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 33, atturas – 13. Tātad lēmuma projekts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

No divām frakcijām ir saņemti iesniegumi par to, lai nolasītu balsošanas motivāciju. Tātad atgādinu, ka drīkst lasīt un ziņot tikai to, kas ir pirms tam iesniegts rakstiski.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vārdā... vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Par Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" balsojuma motivāciju par lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu".

Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas "Citadele" pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu, tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi darīts.

Tā kā "Citadeles" pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības ministri, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu.

Darījuma apturēšana šobrīd var nodarīt papildu zaudējumus valstij, turklāt nevaram izvērtēt, kurā gadījumā tie būtu lielāki – vai darījuma apturēšanas vai turpināšanas gadījumā. Turklāt nevaram izslēgt, ka "Saskaņas" mērķis ir panākt bankas pastiprinātu... pastarpinātu nonākšanu, es atvainojos, bankas Parex īpašnieku, "Saskaņas" kādreizējo sponsoru, rokās. Tāpēc Nacionālā apvienība neatbalstīja "Saskaņas" piedāvāto risinājumu un neatbalstīs lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds savas motivācijas nolasīšanai deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Saeimas priekšsēdētāja tagad sekos ar pirkstu līdzi visam, ko es tur esmu divās minūtēs... trijās minūtēs uzrakstījis...

Sēdes vadītāja. Es pildīšu savu pienākumu, ko man nosaka Saeimas kārtības rullis.

A.Elksniņš. Jā. Jūs drīkstat sarunāties ar mani? (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Es drīkstu ar jums sarunāties.

A.Elksniņš. Labi.

Tātad Saeimas Prezidijam ziņojums par balsojuma motīviem. Balsoju "par" uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" pārdošanu, jo pirmām kārtām bankas pašas kapitāls sastāda 159 miljonus eiro. Latvijas valstij no minētajiem 159 miljoniem eiro pieder 75 procenti. Tātad valstij piederošo akciju cena ir vismaz 119 miljoni. Ja "Citadeli" tagad nodotu lombardā vienkārši vai nosvērtu...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, tas nav rakstīts! Saskaņā ar Kārtības rulli jūs varat nolasīt to ziņojumu, kuru jūs esat iesniedzis Prezidijam. Jūs jau trešo reizi atkāpjaties no tā teksta, kuru jūs esat uzrakstījis! (Dep. E.Smiltēns un dep. J.Reirs – A.Elksniņam: "Ai, ai, ai!"; "Vari necensties!") Saeimas kārtības rullis nosaka precīzi: šo ziņojumu iesniedz rakstiski, un tā motivācijai ir dotas tieši šīs piecas minūtes. Ja jūs nespējat savā dotajā laikā to nolasīt, ikvienam ir iespēja ar to iepazīties, jo šis dokuments tiek pievienots Saeimas sēdes stenogrammai, un ar to var iepazīties ikviens. Šobrīd jums ir iespēja to nolasīt no tribīnes tieši tādā formā, kādā jūs esat iesniedzis. Lūdzu, izpildiet Saeimas kārtības ruļļa prasības!

A.Elksniņš. Tad, lūk, valsts akciju cena uz doto brīdi ir vismaz 119 miljoni.

Otrkārt. Eiropas komisija ir noteikusi 30.septembri kā galīgo pārdošanas termiņu tikai pēc Latvijas puses pieprasījuma. Finanšu ministrija ir tīši virzījusi šādu ierosinājuma termiņu noteikt un samazināt to uz 30.septembri. (No zāles dep. L.Čigānes starpsaucieni.)

Treškārt. Kas tad ir tas investors Ripplewood? Ofšors? Fonds? Vai konsultants kā Prudentia? Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 33.² pantu kredītiestādei ir liegts iegūt būtisku līdzdalību – tas nozīmē 10 procentus tieši fondiem.

Ceturtkārt. Kas tad stāv aiz tā konsultanta Ripplewood? Varbūt Kargins?

Piektkārt. "Saskaņa" ir pret "Citadeles" pārdošanu un iestājas par bankas saglabāšanu valsts īpašumā.

Sestkārt. Latvijas valdībai būtu jānosaka tiesības atkāpties no minētā līguma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad mēs neesam iekļāvuši to arī nākamās sēdes darba kārtībā.

Bet saskaņā ar Kārtības rulli mums vēl ir jānoskaidro tas, vai šis priekšlikums ir nododams kādai no komisijām. Ir saņemts deputāta Zariņa lūgums nodot šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tā kā no zāles izskanēja iebildumi pret to, tad mums...

Par motivāciju nodošanai komisijai, lūdzu, vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Es ceru, ka šoreiz Saeimas priekšsēdētāja neatradīs kādu punktiņu, lai neļautu man izvērsties plašumā. (Zālē smiekli.)

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir absolūti vienkāršs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai pagājušā gada septembrī tika nodots mūsu sagatavotais, Zaļo un Zemnieku savienības parakstītais un Nacionālās apvienības atbalstītais likumprojekts attiecībā uz nepieciešamību izstrādāt atsevišķu likumprojektu, kas regulētu jautājumu par "Citadeles" pārdošanu.

Kolēģi, tas ir noticis jau gadu iepriekš, pat vairāk! Šāda veida likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir nodots! Ir pagājis gads... pat pāri, bet nekas nav noticis. Kāpēc nekas nav noticis? Tāpēc, ka valdība ar visiem spēkiem cenšas nepieļaut parlamenta nekāda veida ietekmi uz procesu, kā pašreiz notiek "Citadeles" pārdošana. Tas bija pirmkārt.

Otrkārt. Konkrētu uzdevumu ir nepieciešams dot tai pašai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura, cerams, šo jautājumu neizskatīs tā, kā tā skatīja iepriekš mūsu ideju par nepieciešamību pieņemt atsevišķu likumprojektu par "Citadeli".

Treškārt. Komisijai ar šo jautājumu un šo uzdevumu būtu jāpastrādā. Kāpēc? Tāpēc, ka pašreizējā VIENOTĪBAS piekoptā prakse parāda, ka līdzīgā veidā nākotnē tiks privatizēti "Latvijas valsts meži", tiks apvienots līdzīgā veidā – slepus, bez sabiedrības līdzdalības! – "Latvijas Mobilais telefons" un Lattelecom. (No zāles dep. E.Smiltēns: "Muti! Kā tev nav kauna melot?!") Līdzīgā veidā valsts – VIENOTĪBAS personā – atbrīvosies nākamo četru gadu laikā no "Latvenergo". Šāda ir, godājamie kolēģi, VIENOTĪBAS piekoptā prakse! (No zāles dep. J.Reira un I.Viņķeles starpsaucieni.)

Uz doto brīdi mēs uzstājam uz to, lai šis jautājums tiktu izvērtēts pēc būtības. "Citadelei" ir jāpaliek valsts īpašumā, un valsts var uz "Citadeles" pamata nodrošināt attīstības bankas izveidi – tādas bankas izveidi, kura lielā mērā strādās Latvijā dzīvojošo cilvēku labā. (No zāles dep. A.Ašeradens: "Nevajag mānīt cilvēkus!")

Šis jautājums tiešām nav vienkāršs. Diemžēl parlamentārās uzraudzības formā mēs, parlamenta deputāti, no valdības jebkādus skaidrojumus panākt par šo jautājumu nespējam. Nacionālās apvienības ministru un vispār Nacionālās apvienības pozīcija šajā Saeimā izraisa bažas par to, cik lielā mērā viņiem vispār ir sajēga, par ko viņi runā. Te viņi neatbalsta, tur viņi atbalsta... Rezultāts: ir pagājis gads, un mēs esam nonākuši pie situācijas, kurā, kā pareizi to ir definējis Parādnieka kungs, "Citadeli" var pārdot pēc plāna – "sliktāk, vēl sliktāk un pavisam slikti". (No zāles dep. I.Zariņš: "Tāpēc labāk – nepārdot!")

Tāpēc, godājamie kolēģi, labāk banku nepārdot! (Dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Gadījumā, ja valdība uzskata, ka banka ir jāpārdod par jebkādu cenu (No zāles dep. A.Loskutovs: "Līgums ar Eiropu to paredz!") un ka tas ir jāizdara, viņu skatījumā, sabiedrībai aizmuguriski, tad šajā situācijā būtu līgumā jāiestrādā konkrēti kritēriji.

Nākamajai valdībai jābūt tiesībām atkāpties no minētā līguma trijos gadījumos.

Pirmkārt. Pirmais gadījums. Ja izrādīsies, ka cena, kas ir samaksāta par "Citadeles" akcijām, ir bijusi, nu, vismaz par 10 procentiem zemāka, nekā banka ir novērtēta.

Otrkārt. Ja atklāsies problēmas attiecībā uz iespējamo investoru reputācijas problēmām. Lūdzu, visi jūsu tie stāsti par karginiem, krasovickiem!

Treškārt. Ja investors nepildīs kādu no nosacījumiem.

Un es jums varu pateikt, ka Ripplewood – tas ir ārzemju ofšors. VIENOTĪBA pagājušajās Saeimas vēlēšanās ienāca parlamentā ar lozungu "Atveram ofšorus!" Nu tad, godājamie kolēģi, atveram ofšorus! Parādiet tos īpašniekus! Parādiet, kam pieder tās akcijas! Citādi sanāk tā, ka tieši jūs zināt, ka aiz viņiem slēpjas Kargins un Krasovickis, un attiecīgi lobējat viņu intereses.

Es aicinu balsot godprātīgi! (No zāles dep. A.Loskutovs: "Demagogs!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "pret" neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu" nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 33, atturas – 10. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums komisijai nav nodots un ir uzskatāms par noraidītu. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ingmāra Līdakas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 18.septembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmums projekts "Par Aleksandra Skritņika atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Aleksandra Skritņika atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2014.gada 1.oktobri atbrīvot Aleksandru Skritņiku no Rēzeknes tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aleksandra Skritņika atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1216/Lp11. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi divus priekšlikumus, abi ir Juridiskā biroja priekšlikumi un pārsvarā ir redakcionāla rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Kārtējais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr.1209/Lp11). Atšķirība no daudziem citiem grozījumiem attiecībā uz nodokļiem un nodevām ir tā, ka šis likumprojekts nevis palielina, bet gan samazina nodevu skaitu, ņemot vērā Eiropas Komisijas direktīvas, kas nemaz nav stājušās spēkā.

Ir saņemts viens Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1223/Lp11. Ir saņemti 11 priekšlikumi: 10 – no Juridiskās komisijas, viens – Juridiskā biroja... viens – atbildīgās komisijas priekšlikums. Visi pēc būtības ir tehniski vai redakcionālas dabas jautājumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Mums būs vienota pieeja gan Publisko iepirkumu likumā, gan citos regulējošos likumos – un šajā likumā arī. Runa ir par sodāmības dzēšanu vai noņemšanu pirms termiņa, lai cilvēks varētu... lai organizācija varētu pretendēt uz šo līdzekļu... uz šo fondu apguvi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat tehnisks precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikumā – ir paredzēts vienāds regulējums gan šajā likumā, gan lielo fondu likumā. Tas pēc būtības nosaka, ka tiesvedība var būt tikai vienā instancē. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis ir tāds priekšlikums, kas saskaņo šo likumu ar citiem likumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī visi pārējie izslēdz vienkārši... faktiski dažus jēdzienus, jo tas mazliet bija maldinoši, kā sākotnēji tika rakstīts likumā par Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu jomu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 8. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. 9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. Un arī 10.priekšlikums atbalstīts. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. Un 11. – pēdējais priekšlikums – ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas runā tikai par spēkā stāšanās dienu. Un ir atbalstīts, protams.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Liepiņa. Lūdzu likumprojektu pieņemt... atbalstīt pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Tiesībsarga likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Komisijā bija diskusija ar juristu Muciņu saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ja gadījumā tiesībsargs jāatlaiž. Bet rezultātā komisija vienojās, ka neko likumprojektā nemainīs. Tādēļ priekšlikumu nav.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Tiesībsarga likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai ir likumprojekts "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", trešais lasījums.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus zemkopības ministra Dūklava priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Savukārt 2.priekšlikums diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Bet tas lietas būtību nemaina. Un aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, mūsu uzmanībai ir likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" trešajā lasījumā.

Atbildīgā komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Un līdz ar to man atliek tikai aicināt jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Sprūds.

G.Sprūds (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Ir saņemti divi priekšlikumi – abi no atbildīgās komisijas. Un abi atbalstīti.

Aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Sprūds. Un aicinu atbalstīt arī 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Sprūds. Aicinu atbalstīt grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu "Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 25.septembra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Uz trešo lasījumu saņemti 133 priekšlikumi.

1. – deputāta Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kaut gan komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, es ceru, ka Saeima rīkosies citādāk un ka šis priekšlikums tiks atbalstīts.

Runa ir par likuma 9.pantu, kas skaidro, kas ir maksātnespējas administrators. Un mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: es piedāvāju ierakstīt likumā, ka maksātnespējas administrators ir pielīdzināms valsts amatpersonai. Vai tas ir kaut kas jauns, oriģināls un neredzēts? Tā nav! Ja mēs paņemam Tiesu izpildītāju likumu, mēs redzam tieši tādu pašu konstrukciju.

Bet kāpēc tas ir jādara? Vai ir jēga, vai ir pamats, vai ir iemesls likumā paredzēt attiecīgu regulējumu? Man ir dziļa pārliecība, ka tas jādara.

Kas ir maksātnespējas administrators? Es atceros, ka mēs apmēram pirms diviem vai trim mēnešiem aicinājām Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāju Cera kungu un runājām par attiecīgo jautājumu. Un viņš skaidroja, ka maksātnespējas administrators nav valsts amatpersonai līdzīga persona. Viņš ir uzņēmējs! Viņš ir uzņēmīgs! Un, kad mēs runājām par iespēju paredzēt, ka viņam būs attiecīgs statuss, mēs dzirdējām kategoriski "nē". Jo principā tas neļaus viņam normāli strādāt. Jo uzņēmīgam cilvēkam ir svarīgi, lai būtu brīvība.

Atklāti sakot, man nav ne mazāko šaubu, ka atsevišķi... varbūt pat vairāki maksātnespējas administratori ir ļoti uzņēmīgi cilvēki. Tas ir skaidrs, un tas ir labi redzams. Bet ar ko viņi nodarbojas? Vai viņi ir tiešām veiksmīgi uzņēmēji, kas, pateicoties kādam izgudrojumam, know-how, tieši var nopelnīt miljonus? Tā nav! Viņi pilda valsts funkciju.

Man gribētos atgādināt, ka Maksātnespējas likums regulē situāciju, kad ir kāda uzņēmējsabiedrība, varbūt arī fiziskā persona, kura nav spējīga izpildīt savas saistības. Tai ir problēmas. Un maksātnespējas administrators ir cilvēks, kas ir aicināts šo problēmu risināt. Viņam atsevišķos gadījumos ir tiesības lemt par miljoniem eiro vērtu mantu. No viņa lēmuma ir atkarīgs, vai ieinteresētās puses saņems apmierinājumu vai ne. Tātad tas viss notiek tādēļ, ka valsts viņam uzticējusi attiecīgo funkciju. Jautājums: vai tautai, vai valstij ir tiesības kontrolēt viņa darbību? Mana atbilde – jā. Noteikti, jā! Jo kā gan citādāk? Ja cilvēks pilda attiecīgo funkciju, mums ir tiesības zināt par viņa ienākumiem, proti, viņam būs jāaizpilda deklarācija. Un šim cilvēkam ir jāievēro ierobežojumi, kas ir noteikti valsts amatpersonai. Tas arī ir svarīgi! Jo tieši tad, ja ir caurspīdība, ja tiešām ir iespēja kontrolēt, mēs varam cerēt, ka situācija, šausmīgā situācija, kāda ir šajā jomā un par kuru runā pēdējos gados, mainīsies.

Šodien es lasīju Maksātnespējas administrācijas... es atvainojos, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas vēstuli – atklāto vēstuli, kuru viņi nosūtīja visiem Saeimas deputātiem un kurā viņi aicina nepieņemt attiecīgus grozījumus. Kāpēc viņi baidās no šiem grozījumiem? Ja ir šāda vēstule, tad droši vien ir jābūt kaut kādiem argumentiem. Vēstulē rakstīts, ka Latvijai ir daudz problēmu, ka Doing Business indeksā mēs ejam uz leju un ka ir jārisina problēma, tikai nevajag noteikt attiecīgu statusu. Es saprotu, es pilnīgi skaidri apzinos, ka šis priekšlikums visas problēmas neatrisinās, bet mums ir iespēja kaut ko darīt vai neko nedarīt.

Administratori mums pārmeta, ka mēs nediskutējam par šo jautājumu. Vai tā ir taisnība? Nē! Es jau jums stāstīju, ka mūsu frakcijā bija... bija uzaicināts Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un ka viņam bija iespēja runāt. Nu nelaime ir tā, ka viņš nevarēja atbildēt uz mūsu jautājumiem! Tā ir problēma! Es nevaru noticēt tam, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā gada laikā mūsu administratoriem bija liegts... liegta iespēja runāt. Es klausījos arī audioierakstu. Un es neesmu dzirdējis, ka kāds no administratoriem gribēja skaidrot kaut ko, bet Ozoliņa kungs viņam nenodrošināja tādu iespēju. Mēs diskutējām par šiem jautājumiem.

Un es domāju, ka ir ļoti svarīgi šo soli spert un izdarīt šo mazo darbību, ko mēs varam izdarīt, tagad. Priekšlikums bija iesniegts pagājušā gada decembrī. Mums tiešām bija daudz laika diskutēt, un mums noteikti ir jāturpina darbs, lai tas, kas notiek maksātnespējas jomā, izbeigtos...

Sēdes vadītāja. Judina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Judins. ...jo tas dara mums kaunu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nav šaubu, ka pēdējo gadu prakse diemžēl liecina, ka administratora rīcība dažkārt neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības modelim un kompetences modelim.

Piemēram, ir apšaubīta administratora rīcība Satversmes tiesas lietā Nr.2012-25-01, kā arī publiskajā telpā bieži izskan sabiedrības neapmierinātība ar administratora rīcību un kompetenci konkrētos tiesiskās aizsardzības procesos, juridiskās personas maksātnespējas procesos un fiziskās personas maksātnespējas procesos.

Es vēlētos norādīt, ka Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā – noteikt valsts amatpersonas statusu maksātnespējas procesa administratoriem un paredzēt citu kārtību administratoru kvalifikācijas prasību pārbaudei, un risināt vēl virkni citu jautājumu. Diemžēl minētais likumprojekts joprojām atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un nav virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā.

Runājot par šo priekšlikumu, jāteic, ka šajā priekšlikumā saskatāms viens pozitīvs aspekts, par ko savā ziņā runāja jau arī Judina kungs, – ka tiktu apmierināts sabiedrības daļas pieprasījums pēc tā, lai administratoram noteiktu valsts amatpersonas statusu, – un ir trīs problemātiski aspekti.

Pirmais. Zvērināti advokāti kā maksātnespējas procesa administratori tiktu pielīdzināti valsts amatpersonām, un tas, iespējams, radītu pretrunu ar Advokatūras likumu.

Otrais. Likumā nav pārejas noteikumu šīs normas piemērošanai, tādēļ, iespējams, apmēram vienai trešdaļai administratoru uzreiz pēc likuma spēkā stāšanās nāksies izdarīt izvēli starp valsts amatpersonas statusu un zvērināta advokāta brīvo profesiju.

Trešais. Šīs normas piedāvātā redakcija nav visai veiksmīga. Jāatzīst, ka uz to ir norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Proti, normā tiek noteikts, ka administratori tiek pielīdzināti valsts amatpersonām, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir norādījis uz iespējamo problēmjautājumu, proti, vai nu amatpersona ir, vai nu nav. Nevar tā īsti būt, ka šī persona ir pielīdzināta valsts amatpersonai. Un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, starp citu, piedāvā arī precizēt un noteikt regulējumu likumā "Par tiesu varu", pasakot, ka maksātnespējas administratori ir tiesu sistēmai piederīgas personas, un attiecīgi tātad arī veikt grozījumus Maksātnespējas likumā, norādot, ka maksātnespējas procesa administrators ir tiesu sistēmai piederīga valsts amatpersona, kurai ir saistoši likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Nu, manuprāt, šie KNAB priekšlikumi ir tomēr precīzāki par Judina kunga priekšlikumiem. Tomēr šobrīd šis jautājums jau ir uzskatāms par politiskas dabas jautājumu un šis lēmums arī ir uzskatāms par politisku lēmumu.

Nacionālā apvienība atbalstīs šo priekšlikumu. Mēs aicinām Judina kungu novērst minētos trūkumus, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā (Nr.1187/Lp11), kas šobrīd atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un pasteidzināt tā pieņemšanu vēl šajā Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija par šo jautājumu ir diskutējusi teju jau divus gadus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī pēc šīm garajām diskusijām nav atbalstījusi Judina kunga priekšlikumu, un es paskaidrošu – kāpēc.

Man patika šis salīdzinājums ar uzņēmīgāko daļu administratoru, kuri tiešām noteikti... daži cilvēki noteikti izceļas no pārējo cilvēku vidus, un viņus varētu, kā Judina kungs minēja, nosaukt par uzņēmīgākiem. Manā ieskatā, tieši šie uzņēmīgākie cilvēki no administratoru vidus ir ieinteresēti, lai šāda norma tiktu pieņemta.

Kāpēc? Tāpēc, ka tādā veidā mēs panāktu, ka administratoru vidū vairs nestrādātu tā labākā administratoru daļa, kas ir zvērināti advokāti. Šobrīd, kā jau Bērziņa kungs minēja, liela daļa no zvērinātiem advokātiem jeb administratoriem veic tieši šo funkciju, un, manā ieskatā, viņi ir tieši labākā administratoru daļa, par kuriem mēs neesam dzirdējuši lielus skandālus vai ko tamlīdzīgu.

Pieņemot šo normu, mēs panāksim to, ka advokāti būs izšķiršanās priekšā – vai turpināt darbu advokatūrā vai arī kļūt par administratoriem. Un tādā veidā, protams, visa informācija par viņu klientiem advokatūrā kļūs publiska. Es domāju, ka nopietns advokāts izvēlēsies iet advokāta ceļu, nevis turpinās darbu kā administrators. Tādu pārliecību man veido arī pārrunas ar vairākiem mūsu valsts advokātiem, kuri šo darbu šobrīd apvieno. Viņu atbilde ir skaidra: "Mēs kā administratori turpmāk vairs nestrādāsim." Tādā veidā mēs noteikti zaudēsim vienu lielu daļu labāko administratoru tieši no advokātu vidus.

Gribu atgādināt arī to, kādā veidā šis likumprojekts virzījās. Mēs zinām, ka arī mūsu kopējā vienošanās ir izdalīta no šī likumprojekta – tātad normas, kas attiecas tieši uz administratoru reformu. Un tas tika arī izdarīts. Kā mēs zinām, ir atsevišķs likumprojekts, kurš tiek skatīts Saeimā un kurš ir nobalsots pirmajā lasījumā. Mēs zinām, ka arī vesela virkne priekšlikumu, kas attiecas uz administratoru reformu, ir tikuši atsaukti, pamatojoties tieši uz šo mūsu vienošanos, ka no šī likumprojekta tiks izdalīts otrs likumprojekts. Viens vienīgs priekšlikums, kas netika atsaukts, ir šis Judina kunga priekšlikums tieši šī jautājuma kontekstā. Pārējie priekšlikumi, ko arī es tajā skaitā un citi kolēģi bijām iesnieguši, tika atsaukti, pamatojoties uz to, ka mums izskatīšanā ir otrs, alternatīvais, likumprojekts, kas paredz tieši šo reformu. Manā ieskatā, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, būtu lielisks iemesls, lai šo likumprojektu izmestu mēslainē un lai pēc tam advokāti varētu vērsties pie prezidenta, kurš noteikti vērtētu šo un pamatoti pateiktu: "Šeit nav izstrādāti pārejas noteikumi, šeit nav zināms tas, kā šī norma darbosies." Tātad tas ir pilnīgs pamats, lai šo likumprojektu, ko mēs esam divus gadus virzījuši un beidzot esam nonākuši līdz trešajam lasījumam, atmestu atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, un tad, zināms, tuvākajā laikā šī likumprojekta pieņemšana nenotiktu, kas nozīmē, ka pēc būtības visi tie, kuri, kā saka, gavilēja un atbalstīja komercbanku intereses, arī varētu teikt, ka rezultāts ir panākts.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un tiešām skatīt šos ļoti būtiskos jautājumus otrajā likumprojektā, kurš šobrīd atrodas Saeimā. Un arī par to noteikti būs debates, jo mēs esam to jau pirmajā lasījumā atbalstījuši.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ar šiem te... ar šo valstisko veidojumu, ko mēs saucam par maksātnespējas administratoriem, mēs kā ar karstu kartupeli ņemamies jau ne pirmo gadu. Un man gribas drusku arī Klāva Olšteina viedokli atbalstīt – bet ne līdz galam.

Man tieši vakar bija saruna ar vienu no advokātiem, kurš patiešām darbojas kā maksātnespējas administrators vairākos desmitos lietu, un viņš man uzzīmēja apmēram šādu ainu. Šodien Latvijā ir drusku vairāk par 300 maksātnespējas administratoru, no kuriem apmēram 150 ir advokāti. Un advokātiem Advokatūras likumā ir aizliegts būt valsts... ieņemt amatu, kas būtu kā valsts amatpersonas amats. Bet, protams, man šis advokāts teica: "Nu, mēs jau nebūsim tādi muļķi, ka mēs tagad šo te visu nodarbi metīsim pie malas. Mums taču galu galā ir Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija, kas var arī pieņemt kādu lēmumu par iespējamu izņēmumu tieši šajos gadījumos." Un viņi var tieši tāpat nākt ar iniciatīvu mainīt arī Advokatūras likumu; tas varbūt pieļautu viņiem šajā vienā konkrētajā jomā darboties. Es gan Olšteina kunga viedokli atbalstu tanī ziņā, ka, ja šie 150 izdomātu vienkārši šo nodarbošanos atmest, tad mums paliktu apmēram 150 administratoru, no kuriem 50 ietilpst jau vairākkārt pieminētajās divās grupās. Un faktiski, es domāju, visa šī sistēma vēl lielākā mērā nokļūtu ne pārāk... nu, vai, kā Judina kungs teica, "pārāk darbīgu" administratoru rokās.

Un, salīdzinot drusku radniecīgas profesijas, es atceros, ka tieši tāpat tiesu izpildītāji klaigāja par to, ka viņi nekādā gadījumā... un kas tad te būs... Nu nekas! Viņi jau vairākus gadus ir tieši tādā pašā valsts amatpersonu statusā, un nekas ļauns viņiem nav noticis!

Tā ka es arī tomēr lūdzu atbalstīt šo, jo, man liekas, tas ļaunums, ko valstij nodara darbīgie, teiksim tā, tiesu administratori, ir daudz lielāks nekā varētu būt sekas pēc šī likuma grozījuma pieņemšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es varētu piekrist, ka šajā lietā nav viss ne balts, ne melns. Un iemesli, kādēļ es uzskatu, ka tomēr maksātnespējas administratoriem ir jābūt tiesu sistēmas sastāvdaļai, ir šādi.

Visupirms es gribētu teikt, ka pie tā vainīga ir viņu pašpārvalde un arī Maksātnespējas administrācijas līdzšinējā rīcība, neredzot to, kas notiek šajā jomā. Juridiskā komisija ir tā komisija, kurā gan Prezidijs, gan arī visi... daļa frakciju vadītāju vēršas tad, kad saņem sūdzības par konkrētiem maksātnespējas procesiem, par to, kādā veidā tie tiek realizēti. Tiek izteiktas (es jau vairākkārt esmu par to runājusi) aizdomas par atsevišķu (es saku – tikai atsevišķu) tiesnešu un atsevišķu administratoru sadarbību... ka faktiski tiek izkrāpti gan no kreditoriem, gan arī pat no valsts naudas līdzekļi vairāku... nu, desmitiem miljonu latu (vai tagad – eiro) apmērā.

Es domāju, ka šeit tomēr šajā jomā kaut kas būtu jādara, jo zināmā mērā šie administratori veic līdzīgas funkcijas kā, piemēram, tiesu izpildītāji. Ja mēs paskatāmies, piemēram, Maksātnespējas likuma 115.pantu, tad mēs redzam, ka parādnieka manta tiek pārdota izsolē saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Tātad viņi veic faktiski to pašu funkciju, bet uzraudzība no vienas puses – no valsts puses – ir mazlietiņ sliktāka nekā tad, ja to dara tiesu izpildītāji.

Tātad administratori ir pakļauti mazākai tiesu kontrolei nekā tiesu izpildītāji. Ja nekustamā īpašuma izsoli rīko administrators, tad izsoļu aktus apstiprina rajona (pilsētas) tiesas, kas izskata maksātnespējas lietu. Bet, ja nekustamā īpašuma izsoli pēc tiem pašiem Civilprocesa likuma noteikumiem rīko tiesu izpildītājs, tad izsoļu aktus apstiprina apgabaltiesas.

Manā rīcībā arī pašlaik ir viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada janvāra nolēmums, kuru atklāti ir atļāvusies ignorēt maksātnespējas administratore. Atklāti! Neskatoties uz to, ka Augstākās tiesas nolēmums viņai ir jāpilda. Un viņai nav jāinterpretē, ka, iespējams, saprotiet, tur departaments ir pārāk šauri vai pārāk plaši interpretējis likumu. Tā vienkārši ir atklāta nekaunība un nesodāmības sajūta!

Ja mēs runājam par šo vēstuli, ko mēs, visi deputāti, esam saņēmuši, tad es tagad aicinātu Ozoliņa kungu kā komisijas priekšsēdētāju patiešām šeit pateikt, vai tiešām viņu, ja runājam par Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, viedoklis nemaz nav ticis ņemts vērā. Vai viņi nav bijuši pieaicināti komisijā? Es domāju, ka viņi visi tur sēdēja. Un tur ne viens vien sēdēja! Un par to mēs esam runājuši arī mūsu frakcijā, kā jau teica šeit Judina kungs.

Šeit ir vairāki jautājumi, kurus uzdod Cera kungs deputātiem un uz kuriem es gribētu arī atbildēt. Viens no svarīgākajiem jautājumiem – vai ir apzinātas maksātnespējas jomā problēmas, kas kavē maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanu? Jā! Es domāju, ka tās ir pilnībā apzinātas un ka pašlaik gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan Juridiskā komisija dara visu iespējamo, lai šīs problēmas mēģinātu novērst.

Nākošais. Vai atbildīgās institūcijas ir izanalizējušas iemeslus tik būtiskam Latvijas vērtējuma kritumam Doing Business 2014.gada pētījumā, salīdzinot ar 2013.gada pētījumu? Es gribu teikt: jā, pat vēl vairāk! Es domāju, ka arī pašiem administratoriem vajadzēja padomāt, kādu iemeslu dēļ tas ir noticis. Ļoti daudzos gadījumos tas notiek, novilcinot ar dažādām stratēģiskām prasībām, ar dažādiem citiem paņēmieniem, ar blakussūdzībām un tā tālāk, kādā veidā tiek vilcināti šie maksātnespējas procesi. Starp citu, pagājušajā ceturtdienā... Piedodiet, vai es drīkstu runāt vēl vienu minūti? (Starpsaucieni no zāles: "Jā, jā! Droši!") Pagājušajā ceturtdienā, runājot par Civilprocesa likuma grozījumiem, es minēju Pasaules ekonomikas foruma veikto konkurētspējas novērtēšanu, tieši kādā veidā tiek aizstāvēti kreditori un kādā veidā – arī kredītņēmēji. Šajā ziņā mēs kaut kur no 100 atrodamies... tur 130 vai 140 valstis tika vērtētas... mēs atrodamies 116. vai 114.vietā. Tātad mēs to visu apzināmies!

Nākošais. Vai administratora pielīdzināšana valsts amatpersonai novērš iemeslus Latvijas Republikas vērtējuma kritumam Doing Business pētījumā? Es domāju – jā. Ja šīs personas būs valsts amatpersonas, tad šīm personām būs arī lielāka atbildība, proti, nevis tikai kā parastam... Viņi varbūt domā, ka viņi te nodarbojas ar biznesu, bet šī valsts amatpersona būs atbildīga par savu rīcību, runājot kaut vai no krimināltiesību skatpunkta.

Protams, pastāv problēmas. Arī runājot ar godprātīgiem advokātiem... Es domāju par to, ka tagad viņiem būs jāpublicē šīs deklarācijas, kas ir tikai priekš ziņkārīgiem, piedodiet, žurnālistiem un publikas, kurai interesēs, cik tad tur un ar kādu mašīnu kāds administrators brauc, vai arī tas, cik viņš ir nopelnījis.

Līdzīgi kaut ko mēs varam atrast, arī runājot par tiesu izpildītājiem. Cits ir... pilnīgi kaut kas cits šeit ir... Tātad viņiem būs augstāka atbildības latiņa. Un es aicinu šajā bezizejas situācijā, kad pat valstī aiziet tādā kā miglā vairāki desmiti miljonu, runājot kaut vai par "Revertu", kas ir nodokļu maksātāju nauda, atbalstīt šo kā tādu... kā tādas neordināras situācijas risinājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Atklāti sakot, mani nemaz nepārsteidz, ka daži kolēģi nepiekrīt un iebilst, un nekādā gadījumā negrib, lai tādi grozījumi būtu pieņemti. Paldies Čepānes kundzei, paldies Seržanta kungam, kuri tiešām izprot problēmas būtību un aicina atbalstīt priekšlikumus!

Kolēģi! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību... Es jau vienreiz teicu, bet droši vien būs jāatkārto, ka 2003. vai 2002.gadā likuma par tiesu izpildītājiem 5.pantā tika iekļauta norma, kas paredz, ka tiesu izpildītāji... Rakstīts ir tā: "5.pants. Amata darbība. Zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām." Es zināju, ka tie, kas negrib, lai tādas normas būtu pieņemtas, runās par to, ka komati nepareizi salikti, vārdi ir nepareizi lietoti. Tāpēc es paņēmu copy-paste, vārds vārdā, regulējumu... Ja Tiesu izpildītāju likumā tā norma ir nepareiza, tad jums, Bērziņa kungs, kā ministram, kā deputātam bija visas iespējas to likumu palabot. Bet es neesmu dzirdējis, ka tur ir kaut kādas problēmas, ka tas ir jālabo. Bet šajā likumā tas neder! Labi, tas uz... Jautājums ir skaidrs, ka, jūsuprāt, tur neder. Es arī sapratu priekšlikumu: "Pastrādāsim vēl, nevajadzētu steigties!" To pašu mūs aicina darīt administratori. Viņi nesaka "nevajag" kategoriski, bet: "Dodiet laiku – vēl gadu, divus, trīs!" Tad ir cerība, ka pa šo laiku vēl vairāki miljoni būs iegūti vai novirzīti kaut kādā zināmā virzienā. Tā man šķiet. Tā ir mana pārliecība.

Bet, runājot par būtību, kā jūs domājat, kolēģi, – vai tiešām mūsu administratori baidās no deklarācijām? (No zāles dep. A.Lejiņš: "Jā!") Viņi arī tagad sūta... nu, viņiem ir jāsūta un jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, jāsniedz informācija par ienākumiem. Bailes ir citas. Es šodien lasīju vienu kārtējo shēmu, kur runa bija par 11 miljoniem. Un jautājums ir kāds? Tā nav zādzība, tā nav laupīšana, tā nav izvarošana vai kāds cits noziegums, bet tā ir, nu, darbība, kas atbilst...

Sēdes vadītāja. Judina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No SC frakcijas: "Lai runā! Lai runā!")

A.Judins. Vai drīkst pabeigt teikumu? Bet tas... tā ir darbība, kas ir kriminalizēta, un, ja šie cilvēki būtu atzīti par amatpersonām, viņiem būtu jāatbild. Tagad mums ir bezatbildības un visatļautības situācija. Izbeigsim! Atbalstiet, lūdzu, priekšlikumu. (No zāles dep. A.Lejiņš: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Balsojums par konkrēto priekšlikumu īstenībā parādīs, kurš ir kas, tā teikt.

Nacionālā apvienība, es aicinātu jūs tiešām varbūt norobežoties no administratoriem, beigt no viņiem saņemt ziedojumus, beigt stutēt administratorus, beigt likt viņus savos sarakstos, beigt izmantot viņus savā partejiskajā aģitācijā. Un vispār – norobežoties! Līdz šim brīdim jūs nespējat izskaidrot savu nesaisti ar administratoru milzīgo lobiju, kuri īstenībā kā sētnieki piekopj to visu, ko jūs iepriekš esat sadarījuši.

VIENOTĪBA, beidziet plūkt augļus, ko administratori jums nes! Latvijas Krājbanka, "Liepājas metalurgs"... Jūs noslaucāt valsti tik lielā mērā, ka vienkārši tur nekas jau nav palicis! Es esmu pārsteigts par to, ka jūs, izmantojot savu administratoru lobiju, nepiedāvājāt likvidēt banku "Citadele". Iedomājieties, Zaķi, tāda ideja – tik daudz noslaukt varētu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Jā, paldies.

Kolēģi, es negribēju vairāk runāt, bet, klausoties Judina kungā, es gribētu tomēr pievērst uzmanību, ka, pirmkārt, jūs te... Citēšu... Tie, kas negrib, un skatījās uz mani... Es no tribīnes skaidri teicu, ka Nacionālā apvienība aicina atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es citēju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāves viedokli attiecībā uz šo regulējumu. Tas nav mans viedoklis, es atvainojos.

Un treškārt. Nav šaubu, ka tāds formulējums, kādu jūs minējāt, atsaucoties uz Tiesu izpildītāju likumu, tur ir. Bet es norādīju uz to, ka papildus tam būtu precizējams arī administratora statuss likumā "Par tiesu varu" – statuss kā tiesu varai piederīgai personai –, bet jūs to, man šķiet, nesadzirdējāt.

Paldies. (No zāles dep. A.Judins: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Taču, pirms mēs reģistrējamies, mums šodien... Starp mums ir jubilārs. Es visu mūsu vārdā sirsnīgi sveicu Inesi Lībiņu-Egneri, kurai dzimšanas diena ir šodien! (Aplausi.)

Tā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Tā. Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka mēs atsākam mūsu brīnišķīgo tradīciju, ka Saeimā tiek rīkotas izstādes, un aicinu visus uz Lielo vestibilu, lai kopīgi ar Jūrmalas māksliniekiem atklātu Jūrmalas mākslinieku darbu izstādi "Vasaras performances".

Paziņojumam vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu tos deputātus, kuri darbojas Deputātu grupā sadarbībai ar Eiropas parlamentu forumu kopienas un attīstības jautājumos, sanākt uz sapulci pulksten 10.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... bija un ir, Boriss Cilevičs... nav, Einārs Cilinskis... nav, Viktors Jakovļevs... nav, Jeļena Lazareva... nav, Kārlis Seržants... (No zāles dep. A.Klementjevs: "Kārli, pamāj ar roku!") ir. Paldies! Viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Visus lūdzu uz vestibilu!

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 11.00! Turpinām Saeimas 25.septembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" un debatējām par 1. – deputāta Andreja Judina priekšlikumu.

Tātad turpināsim debates. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka Andrejs Judins nav lietas kursā! Viņš vispār neizprot, kas ir administrators un kādas viņam ir funkcijas.

Par deklarācijām, kuras administrators nesastāda. Es strādāju un nodarbojos ar administrēšanu desmit gadus. Katru gadu maksātnespējas administrators sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju. Ja ir kādas šaubas vai ir apšaubāmi darījumi, tad to visu attiecīgās iestādes var pārbaudīt.

Ir paredzēta sarežģīta procedūra un process, kā vispār notiek maksātnespējas process. Valsts izveidoja valsts aģentūru, kurai jāuzrauga administratoru darbība. Ar vienu šo priekšlikumu, ar vienu šo pantiņu mēs nevaram vispār ieviest valsts amatpersonas statusu, jo mums tad ir jāizveido atsevišķs administratoru likums, kurš tad nodrošinās gan tiesības, gan pienākumus un visu pārējo.

Tik tiešām es nevaru saprast: mūs neuztrauc, ka, pieņemsim, Latvijas Krājbankas administrators saņem 5 tūkstošus eiro mēnesī, mūs neuztrauc tas, ar ko nodarbojas "Liepājas metalurga" administrators, kurš ir pārdevis, es atvainojos, kādai kompānijai... un ir aizdomas, ka šai kompānijai ir savs bizness pat Krimā. Es domāju, ka mūsu drošības iestādes to informāciju pārbaudīs pēc kāda laika.

Un, runājot par tiesu izpildītājiem, nevienu neuztrauc, ka tiesu izpildītāji nopelna vairākus miljonus eiro gadā, lai gan nodarbojas tikai ar vienīgo pienākumu – izpilda esošus tiesas spriedumus. Manuprāt, tiesu izpildītāji jau sen bija jāpārveido ierēdņos, nevis valsts amatpersonās, jo viņi neko tādu īpašu nedara, tikai izpilda likumu... spriedumu, kas ir likums, kā zināms, un nodrošina izsoli, un to kārtību visu izpilda pēc likuma. Bet administrators nodarbojas ar nopietnām lietām.

Un ir likumprojekts, kurš atrisinās tos jautājumus. Tas atrodas tagad jau izskatīšanā Saeimā.

Es lūdzu neatbalstīt, jo šis piedāvājums ir juridiski nepamatots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs atbalstām šo normu, tad skaidrs, ka ir nepieciešami pārejas noteikumi. Un noteikti tad būs pirms šī likuma spēkā stāšanās jāmeklē kāds risinājums, kādā veidā mēs iestrādāsim tos pārejas noteikumus, kuri, protams, bija iesniegti šajā likumprojektā, bet kuri, kā jau es minēju, tika atsaukti, pamatojoties uz to, ka bija alternatīvais likumprojekts.

Par to es vienkārši gribu informēt un gribu teikt, ka, pieņemot šo likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā, protams, mēs būsim spiesti atgriezties pie tā, lai meklētu kāda veida risinājumus. (Pauze. No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nu, ātrāk, ātrāk! Ko tu stiep?") Nē, nē...

Paldies. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Zināmā mērā es varu piekrist Irinai Cvetkovas kundzei par problēmām, par kurām viņa runāja. Bet pievērsiet uzmanību tam, ka likums stājas spēkā nākošā gada 1.janvārī! Un jums visiem, kas pretendējat tikt Saeimā, būs visas iespējas divarpus mēnešu laikā izdarīt to, kas tiešām būtu jāizdara. Bet tā ir faktiski šodien tāda zināma garantija, ka līdz... Ja maksātnespējas administratori, ja arī augstākās... ja tiesu pašpārvalde sapratīs šodienas situāciju, runājot tieši par šīm reiderisma formām... Proti, es dažas gribētu nosaukt... Proti, to, ka patiesie kreditori tiek aizstāti ar jaunradītiem kreditoriem un patieso kreditoru izslēgšana notiek no maksātnespējas procesa līdz īpašuma pārdošanas pabeigšanai, – to mēs... to šajā procesā iesaistītie izliekas neredzam. Ja notiks joprojām akcionāru sanāksmes, nenosūtot paziņojumus vai nosūtot paziņojumus tikai daļai no akcionāriem (izliekas to neredzam vai pat speciāli tiek maldināti!), ja tiks joprojām piemērots Civilprocesa likumā paredzētais... ja notiks vēl prasības nodrošinājuma piemērošana, ja notiks valdes locekļu nepamatota atstādināšana un tā tālāk, tad šajā gadījumā tā ir, manuprāt, kaut arī šīs personas kļūtu par amatpersonām, zināma garantija, ka iespējams, šī joma tiks sakārtota.

Un, atbildot Elksniņa kungam kā advokātam, es gribu pateikt, ka šeit nav tā, ka nu tagad advokāti ir tie labie, kas ir iesaistīti maksātnespējas procesā. Es jums parādīšu visas tās sūdzības, kas ir atnākušas no 2012.gada. Par vienu no maksātnespējas administratorēm sūdzas visvairāk, un viņa ir jau kopš 2012.gada beigām arī kļuvusi par advokāti.

Un līdz ar to es joprojām aicinu kolēģus atbalstīt šo mana kolēģa Judina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es vēlos ar jums dalīties interesantā informācijā, kas publicēta "Dienas Biznesā" pirms divām dienām. Un virsraksts... Ir apaļais galds par parādu neatdošanu. Un te ir divas pilnas lapaspuses, un rubrika ir: "Nespējot atgūt kredītus, bankas naudu neaizdos." Un bankas aizdos naudu tām firmām, kas reģistrēsies Igaunijā, Lietuvā (No zāles dep. I.Zariņš: "Kāds sakars ar jautājumu?!")... jo nupat dzirdēs... aizdos tām firmām, kas pārreģistrēsies Igaunijā un Lietuvā.

Kāpēc?

Es tagad pieminēšu vienu banku, un tā ir banka "Reverta", tā ir tā sliktā Parex bankas daļa, vai ne, un tās priekšsēdētāja ir Deglavas kundze. Un ko viņa saka? Viņa saka: "Cīnāmies par valsts interesēm Parex bankas glābšanā ieguldītās naudas atgūšanā, bet pārsteidzošā kārtā sastopamies ar valsts institūciju pretdarbību – tiesībsargājošo iestāžu nespēju vai nevēlēšanos pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus." Respektīvi, atcerieties, cik milzīgu naudu – tautas un valsts naudu – mēs... mūsu pilsoņi samaksāja, lai glābtu Parex banku! Tagad to naudu gribam dabūt atpakaļ, bet tiesībsargājošās instances neļauj mums to naudu dabūt atpakaļ. Un te ir runa tieši par šito likumu.

Un vēl tas, ko arī Ilma Čepāne teica: mēs esam 16.vietā (No zāles dep. I.Čepāne: "Simtu sešpadsmitajā!") aiz tādām valstīm kā Mali un Malāvī, un tāpēc jau arī tās firmas, kas ir Latvijā, grib pārreģistrēties. 116.vietā! Jūs iedomājieties to paradoksu: Malāvī nav skolu, bet mums ir, turpretī viņiem juridisko strīdu risinājums... izkārtojums ir labāks nekā Latvijā. Vai tas nav kauns? (No zāles: "Kauns!") Tad sāksim vismaz ar šito – ar šo procesu, lai mēs nebūtu 116.vietā un lai investori nemuktu no Latvijas. Neraugoties uz visu to, ka mums ir eiro, investori tomēr šurp nenāks un ies citur. Nu vienreiz pieliksim punktu šai lietai! Un katram, kas te ir un kas balsos... Tas ir mūsu pienākums – panākt to, lai mēs radītu darba vietas Latvijā un lai kapitāls neplūstu projām! 116.vieta! Nu, mīlīši, tas ir drusku par traku!

Es aicinu atbalstīt šo! Tas vismaz ir sākums.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Olšteina kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

K.Olšteins. 2. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 16. – deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 18. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 19. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 29. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 31. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 32. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 33. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52. un 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 34. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 35. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts... neatbalstīts, atvainojos!

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts. Un deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 37. – deputāta Vējoņa un deputāta Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt 37.priekšlikumu un neatbalstīt 38.priekšlikumu.

Diemžēl otrajam lasījumam bija atbalstīts priekšlikums papildināt likumu ar jaunu nodaļu par valdes locekļu atbildību. Respektīvi, ja valdes locekļi ir nozaudējuši vai nav nodevuši kādus uzņēmuma dokumentus, par to viņiem ir paredzēta solidāra atbildība kreditoru prasījumu apmērā.

Uz doto brīdi, kā jūs redzat, ar 38.priekšlikumu ir papildināts atbildīgās komisijas vārdā šis piedāvājums, precizējot, kādos tieši gadījumos ir paredzēta atbildība, ja nav nodoti dokumenti vai tie ir sliktā stāvoklī, neļauj gūt skaidru priekšstatu par kādiem darījumiem. Kas ir bīstams? Bīstams ir tas, ka, pieņemsim, valdes locekļiem... Trīs, piecu valdes locekļu sastāvā ir valdes loceklis, kurš, piemēram, atbild par grāmatvedības dokumentiem, bet ir tādi valdes locekļi, kuriem vispār nav ziņas par to, kur tie grāmatvedības dokumenti atrodas, un kuriem ir paredzēti ar dalībnieku attiecīgo lēmumu citi pienākumi. Tomēr visi solidāri atbildēs prasījumu apmērā! Var rēķināties ar, es nezinu, miljoniem lielu kāda kreditora prasījuma apmēru. Arī tātad otrā daļa 38.priekšlikumā... Ja jūs neatbalstīsiet Līdakas kunga piedāvājumu izslēgt šo nodaļu, tad mēs precizēsim 38.priekšlikumu un precizēsim šo pantu, tad kā nodarīto zaudējumu apmērs būs atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā.

Un vēl vairāk. Kad administrators ir vērsies tiesā, par ko viņš nemaksā valsts nodevu, tad, izskatot to lietu, kreditors var šai prasībai pievienoties kā trešā persona. Vēl vairāk! Ir paredzēts arī, ka tad, kad jau ir izbeigts maksātnespējas process un likvidēts uzņēmums, tā kreditoram tad būs piešķirtas tiesības vērsties atsevišķi tiesā ar attiecīgu prasību pret attiecīgo valdes locekli. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams, tas ir pretrunā ar Komerclikumu, kur ir norādīts, kāda ir atbildība kam. Tas ir vispār pretrunā ar mūsu komercsabiedrību uzbūvi, jo dalībnieks var pieņemt jebkuru lēmumu, iztērēt naudu, pārvietot kaut kur grāmatvedības dokumentus, uzdot kādu uzdevumu valdes loceklim, bet valdes loceklis solidāri ar visiem pārējiem atbild par visiem iespējamajiem zaudējumiem.

Es aicinu atbalstīt Līdakas kunga priekšlikumu un neatbalstīt 38.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā. Godātie kolēģi, varbūt jums ir nācies dzirdēt tādus stāstus: "Gāju pāri upei, ieraudzīju aliņu, netīšām paslīdēju, un tur iekrita visi mani dokumenti." Vai arī: "Braucu ar mašīnu, sāka pūst vējš, man lūka bija vaļā, arī logs kreisajā pusē, un visi dokumenti tika iepūsti upē." (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Līdzīgi stāsti nav no nekādas pasaku grāmatas, bet no reālās dzīves, kad cilvēki ir vērsušies ar iesniegumiem un parakstījušies zem tiem.

Gribu teikt, ka šis likumprojekts paredz arī kādu citu būtisku piedāvājumu, ne tikai maksātnespējas termiņa saīsinājumu. Tas paredz arī tādu normu ieviešanu, kas nosaka atbildību par tādiem gadījumiem, kur mēs redzam klajus izdomājumus, kādā veidā tiek pazaudēti jeb nozaudēti un vienkārši gaisā izkūpināti dokumenti, kuri, protams, maksātnespējas procesā ir būtiski un uz kuru pamata var celt prasību... saukt pie atbildības cilvēku par kādu nodarījumu.

Tāpēc, manā ieskatā, ir ļoti būtiski atbalstīt komisijas viedokli un šīs normas likumprojektā saglabāt, un tādējādi neatbalstīt 37., bet atbalstīt 38. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Protams, par šiem priekšlikumiem bija garas diskusijas, un šeit ir iestrādāti kompromisi, kas tika piedāvāti no dažādām pusēm, arī no uzņēmēju puses, kuri nāca un vērsās komisijā ar savu viedokli, parādot to, ka risks pastāv arī viņu pusē.

Komisija tiešām rūpīgi strādāja, tāpēc aicinu neatbalstīt 37., bet atbalstīt nākamo – 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātu Raimonda Vējoņa un Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 50, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Olšteins. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Gan 39., gan 40. – mans priekšlikums –, gan 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir savstarpēji saistīti un precizē Maksātnespējas likuma 73.panta otro daļu. Proti, es vēlos vērst uzmanību uz to, ka 41.priekšlikumā – atbildīgās komisijas priekšlikumā – ir skaidri noteikts, ka pēc termiņa, kurā kreditoram ir jāiesniedz kreditora prasījums maksātnespējas procesa administratoram, šī termiņa nokavējuma gadījumā iestājas noilgums. No tā mēs varam izdarīt secinājumu, ka šis 73.pantā minētais termiņš ir uzskatāms par prekluzīvu termiņu un ka, šim termiņam iestājoties, kā jau es norādīju, iestājas attiecīgi arī šīs te sekas, proti, kreditors zaudē savu statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Cita starpā, šādu pieeju ir akcentējusi arī Augstākā tiesa vairākos savos nolēmumos.

Bez tam savā priekšlikumā es mēģināju ietvert droši vien vispārzināmu patiesību, proti, ka, iestājoties noilgumam, izbeidzas ne tikai pamatsaistības, bet arī blakussaistības, papildsaistības. Arī par to mums bija diskusija komisijā. Droši vien nav šaubu par to, ka šīs papildsaistības vai blakussaistības izbeidzas, jo šo jautājumu attiecībā uz noilguma iestāšanās sekām regulē Civillikums. Savukārt no Civillikuma nepārprotami izriet, ka, izbeidzoties pamatsaistībai uz noilguma pamata, izbeidzas arī visas papildsaistības vai blakussaistības, tādas kā, piemēram, galvojums, komercķīla vai hipotēka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai deputātiem ir... Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu... Vai deputāti iebilst? Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 40. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 43. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 44. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 47. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 56. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 58. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 61. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 62. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 63. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 64. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 65. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 66. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 67. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 68. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 69. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 70. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 72. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 74. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 75. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 76. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 78. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 79. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. – deputāta Dzintara Zaķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 45, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 80. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 81. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 82. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īsi izskaidrošu, ko paredz šis mans priekšlikums.

Ja vienas ģimenes ietvaros, piemēram, gan vīram, gan sievai ir parādsaistības un konkrēti šīs parādsaistības kvalificējas likumā noteiktai maksātnespējas procesa pazīmei, tad, kā šībrīža regulējums to nosaka, gan vīram, gan sievai ir jāiesniedz tiesā atsevišķs pieteikums, maksājot katram valsts nodevu, un katram no šiem pieteicējiem (manā piemērā – vīram un sievai) papildus tātad būs jāiemaksā acīmredzot arī šis vienreizējais depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Tas faktiski ir zināms papildu slogs vienai ģimenei, lai īstenotu tās tiesības, ko Maksātnespējas likums paredz, un, iespējams, kvalificētos saistību dzēšanas procedūrai, kurai tālāk sekotu attiecīgo saistību dzēšana.

Mans priekšlikums paredz, ka šajos gadījumos, kad mēs runājam par tā sauktajām ieinteresētajām personām Maksātnespējas likuma izpratnē, vīrs un sieva šajā gadījumā ir šīs ieinteresētās personas, un, ja pastāv katrai no šīm minētajām personām atsevišķi likumā noteiktā maksātnespējas procesa pazīme, tad šīs personas var sniegt vienu pieteikumu tiesā – maksāt vienu nodevu, maksāt vienreizēju depozītu.

Jā, komisijā bija diskusijas par to, ka tas var radīt sarežģījumus tālākajā procesā. Es esmu mēģinājis pārdomāt to, vai tiešām tas var radīt sarežģījumus. Manā izpratnē – nē! Tas ir likuma piemērošanas jautājums, un es ceru, ka procesa ietvaros arī maksātnespējas procesa administratori un paši parādnieki, izprotot likuma mērķi un likumā noteiktos principus, šo situāciju varētu ļoti vienkārši atrisināt, bet, atbalstot šo priekšlikumu, mēs faktiski šādās situācijās atslogotu parādniekus no papildu izmaksām.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad šis priekšlikums pēc būtības paredz tā saukto ģimenes maksātnespējas procesu, par ko, protams, daudz ir diskutēts, tajā skaitā arī Civilprocesa likuma kontekstā, kur jau bija iesniegtas šādas normas, bet tās netika atbalstītas. Protams, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums bija plašas diskusijas par šo jautājumu. Un arī mans nākamais priekšlikums pēc būtības paredz to pašu, ko paredz deputāta Gaida Bērziņa iesniegtais priekšlikums. Un, manā ieskatā, protams, neskatoties uz to, ka liela daļa bija ļoti skeptiski noskaņoti, tajā skaitā arī administratori, kuri teica, ka to būs grūti administrēt, šis priekšlikums būtu atbalstāms. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Gaida Bērziņa priekšlikumu, kas pēc būtības paredzētu samazināt procesa izmaksas tām ģimenēm, kuras iet šo maksātnespējas procesu vienīgā mājokļa iegādes gadījumā vai tamlīdzīgos gadījumos. Tāpēc, no ieguvuma viedokļa, tā noteikti būtu atbalstāma lieta. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. – deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 25, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Olšteins. Paldies.

Nākamais priekšlikums līdz ar to nav atbalstīts. Lūdzu to neatbalstīt, jo tas pēc būtības paredz to pašu.

Sēdes vadītāja. Jūs to atsaucat?

K.Olšteins. Es atsaucu. Jā!

Sēdes vadītāja. Tātad nākamo priekšlikumu, kurš komisijā nav atbalstīts, iesniedzējs atsauc. Paldies.

K.Olšteins. 84. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 87. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 89. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 91. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 92. – deputāta Dzintara Zaķa un deputāta Edmunda Demitera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Augsti cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Otrajā lasījumā pieņemto normu, kuru ar šo skatāmo 92.priekšlikumu atbildīgā komisija piedāvā izslēgt no likumprojekta, plašā sabiedrībā, kā jūs zināt, sauc par nolikto atslēgu likumu. Šī norma nozīmē daudz vairāk nekā soli pretī grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem. Tas ir tiesiskais regulējums, kurš krasi maina uzvedības noteikumus nekustamā īpašuma tirgū. Šī norma ne vien sludina, bet patiešām nodrošina pamatprincipu, ka bankām un citiem kreditoriem ir jābūt pietiekami atbildīgiem un jāaizdod samērīgi.

Es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, uzmanīgi apdomāt, kā darbojas šā tiesiskā regulatora mehānisms. Patiesībā tas ir vienkāršs: ja tirgū stājas spēkā noteikumi, ka parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas, tad banka vairs neizdod kredītu, kurš pārsniedz ķīlas vērtību, jo var viegli zaudēt to kredīta daļu, par kuru kredīts ir lielāks par ķīlu. Tādēļ tirgū nostabilizējas tāda nekustamā īpašuma cena, kura ir samērīga ar vērtību, par kādu nekustamais īpašums ieķīlāts. Un tā ir reāla cena, jo pircējs nepiekritīs cenai, ja tā būs augstāka par aizdevumu, kuru banka dotu šā īpašuma pirkšanai.

Līdz šim kreditori aizdeva virs ieķīlātā īpašuma reālās vērtības, līdz ar to sildot nekustamā īpašuma cenas kā tvaika katlā. Bankas zina, ka aizņēmējs nedrīkst pamest aizdevumu, kura vērtība ir lielāka par ieķīlātā īpašuma vērtību, un tāpēc aizdod nevis pret īpašuma vērtību, bet pret vislielāko naudas summu, kuru aizņēmējs un viņa galvotāji, visi kopā, kas pieteikušies kredītam, ir spējīgi atmaksāt. Patiesība ir tajā, ka līdz šim mēs, kas aizņēmāmies, ieķīlājām nevis īpašumu, bet paša aizdevuma pamatsummu un procentus klāt. Īpašuma vērtībai nav nozīmes, jo tik un tā kredīts ir jāatmaksā ar visu, kas tev ir. Tikmēr otrajā lasījumā pieņemtā norma ir tas drošības vārsts, kurš neļaus īpašuma cenai pacelties virs reālās cenas, jo piespiedīs bankas kļūt atbildīgākām savā aizdošanas praksē. Galu galā tā ir ļoti svarīga banku ekonomiskā loma, banku misija – secināt, kāda ir nekustamā īpašuma reālā tirgus cena. Ir skaidrs, ka ar noliktajām atslēgām kredītiestāžu priekšā tiek aizvērtas durvis uz viegli gūstamajiem ienākumiem. Tāpēc pirmais, ko Latvijas Komercbanku asociācija apsolīja uzreiz pēc tam, kad Saeima atbalstīja noliktās atslēgas, bija: ja šo normu sāks piemērot, tad hipotekārā kredīta likmes uzlēks, hipotekārā kredīta sākotnējās iemaksas pieaugs no 10 procentiem līdz 50. Un citāts: "Hipotekārie kredīti vairumam Latvijas iedzīvotāju kļūst praktiski nepieejami." Citāta beigas. Bet nav tā!

Ja kreditēšana būs samērīga ar ieķīlātā īpašuma vērtību, tad tā cena samazināsies, tāpēc mājsaimniecībai būs vajadzīgs tā paša mājokļa iegādei kredīts, kas mazāks nekā pašlaik. Hipotekārie kredīti patiešām būs pieejami, un tos būs iespējams vieglāk atmaksāt. Ja būtu citādāk, tad Amerikas Savienotajās Valstīs likmes jau sen būtu augstākas nekā Eiropas vidējās. Taču tās ir zemākas. ASV arī avansa maksājumi, kuri ir atšķirīgi dažādām kredītņēmēju kategorijām, nav lieli. Stāsts nav par to, ka ASV kreditēšanas sistēma ir vislabākā. Lielā mērā tās trūkumi kļuva par pēdējās pasaules krīzes cēloņiem. Stāsts ir par to, ka neatmaksāta hipotekārā kredīta piedziņa ir jāvērš uz pašu nekustamo īpašumu, nevis uz aizņēmēju. Tas likums ir attaisnojies. Un nolikto atslēgu norma ir solis pareizajā virzienā.

92.priekšlikums noliktās atslēgas svītro ārā. Balsojiet "pret"!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, kuru Saeima atbalstīja otrajā lasījumā, bija nosaukts par nolikto atslēgu principu un pēc būtības nosaka, ka, maksātnespējas procesa ietvaros pārdodot visu parādnieka mantu, izbeidzama cilvēka bankrota procedūra.

Sākotnēji, kad vēl banku lobijs nebija atradis līdzjutējus, Latvijas Komercbanku asociācija, kā jau ir minējis Pimenova kungs, biedēja, faktiski šantažēja deputātus, Ministru kabinetu un sabiedrību ar to, ka tad, ja ieviesīs šo principu, bankas prasīs lielāku pirmo iemaksu. Pie tam norādīja uz to, ka tiesiskais regulējums Eiropā ir vērsts uz to, lai aizsargātu abas puses – banku un aizņēmēju. Taču tieši aizņēmēji bija galvenie hipotekārā buma upuri, kurus valsts neaizsargāja, ļaujot bankām krīzes laikā pēc formālas procedūras iegūt par sviestmaizi īpašumus visā Latvijā, un rezultāts bija tas, ka banku meitasuzņēmumi ieguva aktīvus daudzu miljardu eiro apmērā. Un pēc tam vēl runāja par to, ka Latvijai būs maksātnespējīgas valsts reputācija, kaut gan šo reputāciju Latvija ieguvusi, pateicoties tieši komercbanku veidotajam hipotekārajam bumam, multiplicējot maksāšanas līdzekļos vairāk nekā 20 miljardus eiro. Likumu "marinēja" komisijā tik ilgi, cik bija nepieciešams, lai atrastu lobijus. Un tie ir atrasti. Atgādinu, ka nolūkā svītrot šo nolikto atslēgu principu komisija pagarināja termiņu priekšlikumu iesniegšanai un rīkoja komisijas papildu sēdes. Žēl, ka visi deputāti neredzēja komisijas sēžu norises. Atnāca Ekonomikas ministrijas pārstāve, apstāta ar daudziem Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, un šantažējošā tonī vēstīja, ka, lūk, ja šis princips darbosies, tad netiks nodrošināta jauno ģimeņu atbalsta programma, ar kuru paredzēts dot valsts galvojumu komercbanku kārtējiem mājokļu kredītiem. Brīnišķīga šantāžas metode! Cietušie būs jaunās ģimenes. Bet kas padomās par cietušajiem, kuri bija spiesti emigrēt no valsts krīzes laikā, nespējot norēķināties ar uzbrūkošajām bankām? Ģimenes ir sašķeltas, pat izpostītas, saites pārrautas... un kurš par to atbildēs? Acīm redzams, ka neviens.

Bet vai pēc kārtējām nastām, kredītiem, stāv jauno ģimeņu rinda? Nē taču! Vai Latvijā ir brīvu mājokļu trūkums? Nē! Es apskatījos! Tikai Rīgā vien piedāvā izīrēt vairāk nekā 2 tūkstošus dzīvokļu. Tāpēc visi šie tā sauktie argumenti ir vienkārši ierasta komercbanku nodarbošanās, kas nekādu labumu nedz mūsu sabiedrībai, nedz tautsaimniecībai nenes un nenesīs.

Svarīgi, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis Reformu partijas deputāts Demiters un to visādi atbalstīja arī komisijas priekšsēdētājs no Reformu partijas – Jānis Ozoliņš. Es vēlos pajautāt Zatlera kungam: vai tā ir jūsu cīņa ar oligarhiem? Varu tikai nožēlot, ka Latvijas sabiedrība tā arī nesagaidīja no likumdevēja drosmi atzīties pieļautajās politiskajās kļūdās un labot tās, atbalstot un aizsargājot iedzīvotājus no pašu banku izveidotās krīzes traģiskajām sekām.

Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Ko tad paredz šis priekšlikums? Priekšlikums paredz, ka pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Protams, ir bijušas daudzas diskusijas par šo jautājumu, un, manā ieskatā, šis jautājums, kas tautā ir iegājis kā nolikto atslēgu princips, būtu regulējams nevis Maksātnespējas likumā, bet gan atsevišķā kreditēšanas... hipotekārās kreditēšanas likumā. Un paskaidrošu – kāpēc.

Pēc būtības šis princips, ko mēs redzam šajā likumprojektā, jau tāpat paredz, ka personai tomēr ir jāiziet maksātnespējas process, gribat to vai ne. Un tas nenozīmē Amerikas principu, ka persona aiziet un nomet bankai savas atslēgas uz galda, sacīdama: "Paņemiet šo īpašumu, un es no saistībām, kā saka, esmu brīvs!" Tas, ko mēs piedāvājam ar šo likumprojektu, ir iestrādāt šīs normas, kas paredz saīsinātu termiņu maksātnespējas procesam. Un viena no būtiskākajām lietām, kas būs nākamajos priekšlikumos, paredz, ka tas būs viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 100 tūkstošus eiro. Pēc būtības šis ir tas pats priekšlikums, tikai mēs redzam to, ka tas šajā priekšlikumā ir ietērpts citādāk un saistībā... atbrīvošanās no saistībām notiek tāpat.

Tādēļ es drīzāk aicinu šo nolikto atslēgu principu skatīt cita likumprojekta kontekstā, nevis šī likumprojekta kontekstā, tādēļ vajadzētu turēties pie komisijā lemtā un divus gadus diskutētā viedokļa.

Aicinu šeit atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Šis priekšlikums īstenībā diskreditē nolikto atslēgu principu un to lolojumu, ko parlaments ir mēģinājis, tā teikt, attīstīt visus šos gadus.

Nolikto atslēgu princips tiešām lielā mērā ir vitāli nepieciešams, lai tie cilvēki, kuri dzīvo Latvijā, spētu, noliekot atslēgas, vienlaikus atbrīvoties no kredītsaistībām par to dzīvokli, kurš ir ņemts trekno gadu laikā, un uzsākt jaunu dzīvi. Diemžēl mani izbrīna... Tiešām parlamentā mēs tā nobalsojām – uz otro lasījumu šāda veida priekšlikumu iestrādāt. Tas ir vitāli nepieciešams Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem!

Īstenībā ir acīm redzams konkrētu komercbanku asociācijas lobisms no to cilvēku puses, kuri aicina atteikties no šādas pieejas. Komercbankas lien ārā no biksēm, lai panāktu, lai politiķi neiejauktos šī jautājuma risināšanā. Latvijas Komercbanku asociācija dara visu iespējamo, lai Latvijā strādājošās bankas neuzņemtos atbildību par to kredītu burbuli, kas ir izveidojies. Nolikto atslēgu princips tiešām ir iespēja Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem atbrīvoties no šī parādu jūga.

Godājamie kolēģi! Par 1.priekšlikumu. Kad mēs debatējām par to, vai administratoriem ir jābūt valsts amatpersonām, ļoti daudzi no VIENOTĪBAS un Reformu partijas frakcijas rindām kāpa tribīnē un kvēli debatēja par to, ka tam tā ir jābūt.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbildīgi arī izturēties pret šo priekšlikumu. Tā tiešām ir jābūt! Nolikto atslēgu princips tiešām ir risinājums. Tā tiešām ir iespēja Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem! Un es aicinu ar visu atbildību nobalsot pret šāda veida... pret komercbanku pārstāvības un VIENOTĪBAS centieniem iedragāt šādu ideju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pēc būtības šajā likumprojektā tā saukto nolikto atslēgu principu, lai vai kā gribētos, mēs nekad neieraudzīsim, jo tas tur nav nemaz iestrādājams. Tas, kas tur ir iestrādāts iekšā, – tas, ka ir situācija, kad cilvēks ir tiešām bankrotējis. Kad ne tikai viņš pats ir izdomājis, ka viņš ir bankrotējis, bet kad Latvijas tiesu sistēma ir atzinusi šo cilvēku par bankrotējušu, tajā brīdī viņš tiek... viņam šīs saistības tiek dzēstas. Un, manuprāt, vajadzētu, lai tādi cilvēki Latvijas ekonomikā tiešām ar pirmo dienu atgrieztos. Un tie nav kaut kādi izdomāti... ka viņš pats kaut ko ir izdomājis... tā, kā tas būtu nolikto atslēgu principa standarta ieviešanā... Nolikto atslēgu princips paredz: ja cilvēkam kaut kas nepatīk viņa dzīvesvietā, viņš atdod atslēgas, un viņš ir... šīs saistības dzēšas viņam. Bet šeit ar to vien nepietiek. Šeit viņam vajag aiziet uz tiesu, un tiesai jāpierāda, ka viņš tiešām ir bankrotējis.

Un tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu un saglabāt šo iespēju cilvēkiem maksimāli ātri dzēst saistības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Es gribētu atbildēt Olšteina kungam par viņa priekšlikumu pārnest nolikto atslēgu principu nākamajā – hipotekārās kreditēšanas likumā.

Olšteina kungs! Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā!

Nolikto atslēgu principam ir ļoti liela ekonomiskā nozīme. Šī norma mazina banku motivāciju kreditēšanai nekustamā īpašuma iegādei (un tātad – tēriņam) un stipri motivē finanšu tirgos sākt meklēt iespējas – reālas! – ekonomikas kreditēšanai.

Ja teju vai visa aizņēmēju nauda aiziet parāda dzēšanai, to nav iespējams tērēt citu preču iegādei, kuras saražo ekonomika. Samazinās pirktspēja, tātad samazinās tirgus pieprasījums pēc patēriņa precēm un likumsakarīgi samazinās tirgus pievilcība investoriem. Tikmēr jaunā tiesību norma dzēš banku interesi par līdzekļu izvietošanu mājokļu tirgū, kuru tās pašas "uzsilda", un stipri motivē meklēt iespējas – reālas! – ekonomikas kreditēšanai.

Nolikto atslēgu principam līdz ar to ir vieta tagad ne tikai tieši šajā likumprojektā, bet arī tieši šajā Latvijas ekonomikas attīstības brīdī. Mēs nedrīkstam nekādā gadījumā zaudēt šo iespēju šodien. Balsojiet pret 92.priekšlikumu, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Jā, godātie kolēģi! Problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas Komercbanku asociācijas uzstādījumiem, protams, ir mērāmas ar dažādām mērauklām. Un viena no mērauklām, protams, ir banku pārstāvju ziedojumi partijām. Nu tad es varu pateikt, ka pirms dažām dienām viens no VIENOTĪBAS deputātu palīgiem sociālajos tīklos lielījās, ka viņi ir komercbanku finansēta partija. Tā ka, draugi... (Starpsauciens no zāles: "Uzvārdu!") Uzvārds ir Krišjānis Bušs, Loskutova palīgs. Tā ka... (Starpsaucieni.) Lūdzu, ja jūs tiešām izbrīna šis balsojums, kurš tūlīt būs par šo priekšlikumu, tad... Tas būs tāds, ka droši vien VIENOTĪBA vienīgā būs "par" šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Tas jau Čigānes draugs!"; dep. A.Loskutovs: "Provokācija!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Šis VIENOTĪBAS priekšlikums pret... izslēgt normu, ko otrajā lasījumā mēs esam atbalstījuši un kas dotu iespēju atbrīvoties no kreditoru prasībām, – tas ir acīm redzams komercbanku lobija darbības rezultāts, kuram jūs kalpojat. Kāpēc tas ir tik svarīgi komercbankām un kāpēc ir tik svarīgi tomēr noraidīt šo priekšlikumu un atstāt šo normu, kā arī to otrajā lasījumā apstiprināt? Tāpēc, ka tas ir fundamentāli svarīgi, lai komercbankas turpmāk nodarbotos ar atbildīgu kreditēšanu un nevarētu taisīt burbuļus. Tas ir tas, par ko Nacionālā apvienība vienmēr ir uztraukusies. Un es ceru, ka viņi šinī balsojumā parādīs šo savu pozīciju, jo pretējā gadījumā šī sociāli ekonomiskā katastrofa, ko mūsu tauta piedzīvoja tā sauktajos treknajos laikos, atkal varēs atkārtoties, ja mēs atbalstīsim šo VIENOTĪBAS priekšlikumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt šo normu, ko mēs esam otrajā lasījumā apstiprinājuši, un turpmāk novērst parādu verdzības veidošanos.

Es aicinu noraidīt VIENOTĪBAS priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nemaldiniet... nemaldiniet klausītājus un skatītājus! Precīzi stenogrammai... šis priekšlikums ir deputāta Dzintara Zaķa un deputāta Demitera priekšlikums. Tātad, ja jūs runājat par kādu VIENOTĪBAS priekšlikumu, tad šeit nav šādu VIENOTĪBAS priekšlikumu. Paldies.

Tātad debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Olšteina kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – deputātu Dzintara Zaķa un Edmunda Demitera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu, Olšteina kungs, turpiniet ar 93.priekšlikumu!

K.Olšteins. Nākamais ir 93. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd tātad skatām 147.panta sesto daļu. Vadoties pēc iepriekšējā balsojuma, pants nosaka to, ka pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tātad tiek dzēstas. Vai šis regulējums ir taisnīgs attiecībā uz tām situācijām, kur parādnieks, piemēram, ir ņēmis kredītu vienīgā mājokļa iegādei? Droši vien, ka īsti ne.

Mans priekšlikums paredz šo tā saukto nolikto atslēgu principu attiecināt tikai uz tām situācijām, uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Es uzsveru, ka parādnieka mājokļa definīcija ir sniegta šajā likumā, lai nebūtu tādu situāciju, kurās, piemēram, parādniekam ir vairāki īpašumi, teiksim, lauksaimniecības zeme, dzīvokļi, mājas, un tas viss ir iegādāts, pamatojoties uz vienu kredīta līgumu ar šiem vairākiem nodrošinājumiem, bet visdrīzāk ir bijis vērsts uz komercdarbību, iespējams, nereģistrētu. Tātad mans priekšlikums paredz attiecināt to tikai uz parādnieka mājokli.

Vēl es gribētu precizēt: ja šāda situācija praksē radīsies, tad tas nenozīmēs, ka uzreiz izbeidzas bankrota procedūra. Ja parādniekam ir citi kreditori, tādā gadījumā ir turpināma saistību dzēšanas procedūra un parādniekam saistību dzēšanas procedūras laikā atkarībā no termiņiem, par kādiem mēs vienosimies, būs jāveic maksājumi pārējiem kreditoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Vispirms par tautas un nabagu aizstāvjiem un oligarhiem. Gan šis, gan iepriekšējais priekšlikums patiešām nerunā par vienu citu lietu. Proti, šajā gadījumā visi tiek samesti vienā maisā – gan nabagi ar būdiņām kaut kur kādās vietās un ar vienistabas dzīvokļiem, gan oligarhi ar muižu kompleksiem. Taču iepriekšējais patiešām samet tos visus pilnīgi vienā maisā! Es... Manuprāt... Man liekas, ka šis priekšlikums ir adekvātāks, kaut arī nav šeit diferencēti šie mājokļi, nav diferencēti kredīti, bet es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tad tas, protams, stājas iepriekš nobalsotā priekšlikuma vietā, jo mēs arī šeit runājam par 147.panta sesto daļu, un es... vismaz tagad, runājot par normu interpretāciju, man izskatās, ka tad spēkā būs Bērziņa kunga piedāvātais variants. Līdz ar to es domāju, ka iepriekšējais patiešām, neizvērtējot kredītu apjomu, bija... Nevajag runāt par nabagiem un bagātiem, drīzāk domājiet, kā... Varbūt jūs te paši gribat tikt vaļā no kredītiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es aicinātu atbalstīt deputāta Gaida Bērziņa priekšlikumu, kurš paredz to, ka parādnieka maksātnespējas... Nu, šis priekšlikums attiecas tikai uz vienīgo mājokli. Arī šim priekšlikumam, ko ir iesniedzis Gaidis Bērziņš, ir pārejas noteikumi. Proti, pārejas noteikumi pasaka to, ka tas attiecas tikai uz nākotnes darījumiem. Un šeit zustu arī šis Satversmes tiesas risks, ka šī norma varētu tikt piemērota ar atpakaļejošu spēku, tātad aizdevējam būtu pilnas tiesības vērsties Satversmes tiesā. Tātad, ja mēs atbalstīsim arī šos pārejas noteikumus un šo priekšlikumu, tad šī norma darbosies tikai nākotnē un attieksies tikai uz parādnieka vienīgo mājokli. Tā ka šis būtu kompromiss, pietiekami normāls, pēc iepriekš neatbalstītā priekšlikuma.

Tā ka aicinu atbalstīt deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Es dažos vārdos izskaidrošu būtību.

Ar iepriekšējo balsojumu mēs panācām īstenībā būtiskas normas saglabāšanu, kura pieņemta otrajā lasījumā. Attiecībā uz šo man ir jums aicinājums – vai nu balsojumā par šo priekšlikumu atturēties, jo tas būtiski sašaurina iepriekšējo regulējumu, vai arī Bērziņa kungam konsekventi pieturēties pie iepriekšējā balsojuma un šo priekšlikumu vienkārši atsaukt. Tad tas nebūs balsojams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Olšteina kungs komisijas vārdā ko vēlas piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. – deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 4, atturas – 36. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Olšteins. Tātad nākamais ir 94. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi! Ņemot vērā, ka šis priekšlikums tika iesniegts tad, kad Latvijā vēl nebija ieviests eiro, šis priekšlikums arī ir zaudējis aktualitāti, un es atsaucu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts. Lūdzu, turpiniet!

K.Olšteins. Nākamais ir 95. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 96. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 97. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 100. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 101. – deputāta Bērziņa un deputāta Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 102. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 103. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 104. – deputāta Edmunda Demitera priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 105. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

105.priekšlikums, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem šī likumprojekta priekšlikumiem, kurš ir tapis pēc ilgām diskusijām un lieliem kompromisiem komisijā, un, kā mēs redzam, daudzi priekšlikumi ir iekļauti šajā. Un šis priekšlikums pēc savas būtības paredz, ka cilvēki, kuri būs iegādājušies dzīvokļus tā sauktajos treknajos gados Purvciemā, Pļavniekos vai citur Latvijā par banku pārvērtētām vērtībām un ir bijuši spiesti nonākt maksātspējas grūtībās, gada laikā tiks atbrīvoti no šīs te parāda nastas. Mēs redzam, ka ļoti daudzi latvieši ir bijuši spiesti pamest mūsu valsti, lai maksātnespējas procesu izietu Lielbritānijā.

Dažs pārmet, ka mūsu maksātnespējas procesa regulējums kļūs ļoti liberāls, bet, manā ieskatā, tieši atbalstot šīs normas, mēs panāksim to, ka cilvēki no ēnu ekonomikas atgriezīsies pie nodokļu maksāšanas, ka viņi tiks vaļā no šī kredīta nastas un varēs normāli eksistēt, normāli dzīvot šajā valstī, pelnīt, audzināt bērnus un skatīties nākotnē.

Tādēļ aicinu tiešām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 106. – tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi, ko tad paredz otrajā lasījumā atbalstītā redakcija? Redakcija paredz to, ka, dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar tām saistītie galvojumi.

Šajā sakarā, kolēģi, es gribētu norādīt uz Civillikuma regulējumu. Proti, Civillikuma 1710.pants norāda, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Līdzīgs regulējums atrodams arī Civillikuma 1712.pantā, proti, galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.

Deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kurš tika atbalstīts otrajā lasījumā un par kura izslēgšanu mēs šobrīd runājam, pēc būtības ir uzskatāms par mēģinājumu papildus nostiprināt galvojuma akcesoritātes principu, taču šis priekšlikums var radīt daudz neskaidrību tiesu praksē, jo tiesu prakse, manuprāt, tomēr šobrīd pieturas pie manis minētā principa, proti, ka, izbeidzoties pamatsaistībai, izbeidzas arī blakussaistības jeb papildsaistības. Nav šaubu, ka galvojums ir blakussaistība jeb papildsaistība un līdz ar to šī pamatsaistība izbeidzas. Vēlos norādīt, ka uz to jau iepriekš ir norādījusi gan Tieslietu ministrija, gan arī deputāti, lemjot par šī priekšlikuma izslēgšanu, atbalstot tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikumu.

Likumdevējs jau iepriekš pietiekami skaidri ir paudis savu gribu šādās situācijās. Proti, tiesa, pabeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, saistību dzēšanas procedūru, ja persona izpildījusi saistību dzēšanas plānu, izbeidz un dzēš saistību dzēšanas plānā norādītās, bet pilnībā neizpildītās saistības. Šāds tiesas nolēmums attiecīgi tālāk būtu pamats galvojuma kā papildsaistības jeb blakussaistības izbeigšanai.

Līdz ar to mēs nesaskatām par lietderīgu papildus nostiprināt šo galvojuma akcesoritātes principu. Tāpēc lūdzu atbalstīt tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit ir tiešām bijusi plaša diskusija arī par šo priekšlikumu saistībā ar galvojumiem, un mēs arī tiesu praksē esam saskārušies ar šo jautājumu un redzam to, ka pēc būtības jau šodien fiziskajām personām, kuras ir ņēmušas kredītu un par kuru ņemto kredītu ir galvojusi kāda cita, trešā, persona, šobrīd ir labvēlīga situācija un tiesu prakse, lai arī ne Augstākās tiesas instance... augstākā instance, bet apelācijas instance ir lēmusi par to, ka tieši šīs personas, kuras ir galvojušas par kādas citas personas aizņēmumu, līdz ar pamatparāda dzēšanu jeb maksātnespējas procesa iziešanu tiek atbrīvotas no šīs saistības. Bet, protams, tas neattiecas uz juridisko personu, un šinī gadījumā, kā zināms, varbūt arī pat pareizi tas ir, ka attiecībā uz juridisko personu šobrīd paliek tas regulējums, ka juridiskajai personai... ja kāda persona ir galvojusi par labu juridiskās personas saistībai, tad tās saistība turpinās.

Protams, var diskutēt par to, kādā veidā tas var ietekmēt. Bet konkrēti tieši šinī likumprojektā... ja mēs neatbalstītu Brokas priekšlikumu, tad principā fiziskās personas – iedzīvotāji, cilvēki – nonāktu pat sliktākā situācijā nekā līdz šim. Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Bet priekšlikums ir atbalstīts, un deputāti neiebilst, un... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. – tieslietu ministres Baibas Brokas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 24, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Olšteins. 107. – deputāta Demitera priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. – deputāta Edmunda Demitera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Olšteins. 108. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 109. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 110. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 111. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi! Es izskaidrošu, ko tad šis priekšlikums sevī ietver.

Maksātnespējas likuma 164.pants nosaka... konkrēti panta ceturtā daļa nosaka, kādas saistības netiek dzēstas pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas. Šobrīd tātad tie ir prasījumi par uzturlīdzekļiem, prasījumi no neatļautas darbības, kā arī tie prasījumi, kas ir saistīti ar mājokļa saglabāšanu (jau iepriekšējā likuma redakcijā). Un papildus tātad es piedāvāju arī šo saistību loku paplašināt ar prasījumiem par valsts sniegto palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.

Ja mēs esam atbalstījuši nolikto atslēgu principu attiecībā uz vienīgo mājokli, tad... Ir bijuši arī tādi argumenti par to, ka nevajadzētu pieļaut situāciju, ka tā sauktā valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei varētu, nu, kaut kādā veidā kavēties. Viens no riskiem varētu būt tāds, ka šī saistība, ko valsts ir uzņēmusies kredītņēmēja vietā attiecībā uz pirmo iemaksu, varētu tikt dzēsta un līdz ar to valsts zaudētu arī zināmus naudas līdzekļus. Manuprāt, tas nebūtu īsti pareizi, un šajos gadījumos šie prasījumi... tātad mēs runājam par 10, 15 vai 20 procentiem atkarībā no tā, kāda persona ir pieprasījusi šo pirmā mājokļa atbalsta programmu. Šie skaitļi – 10, 15 vai 20 procenti – ir attiecīgi no šī kredīta apmēra, kāds varētu būt konkrētajā gadījumā. Tātad salīdzinoši tās varbūt nav lielas summas, tomēr savā ziņā, manuprāt, tas ir arī disciplinējošs faktors jebkurai personai, liekot izvērtēt šāda veida saistību uzņemšanos, proti, konkrēti saistības par valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei.

Tā ka lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 112. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 113. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 114. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 115. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 116. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 117. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 118. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 119. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 120. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 121. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 122. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 123. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 124. – tieslietu... Tātad šeit aicinu skatīt dokumentu, kas pievienots papildus, – 4263.A dokumentu. Un tas ir tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 125. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 126. – deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 127. – deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 128. – tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 128. un 129.priekšlikums ir līdzīgi, bet ļoti būtiski priekšlikumi, proti, tie nosaka pārejas noteikumus 147.panta sestās daļas piemērošanai. Tātad tā ir tā daļa, ko mēs atbalstījām attiecībā uz nolikto atslēgu principa ieviešanu parādnieka mājokļa gadījumā. Tātad, lai šeit nepastāvētu kādi riski attiecībā kaut vai uz tiesiskās paļāvības principu, tad būtu jāatbalsta viens no šiem diviem priekšlikumiem. Šobrīd, tos izvērtējot, man šķiet, ka labāks gandrīz būtu 129. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdz ar to no savas puses es aicinu neatbalstīt 128., bet atbalstīt 129. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es aicinu neatbalstīt gan šo, gan Juridiskā biroja priekšlikumu. Jo, ja mēs nobalsojam un atbalstām nolikto atslēgu principa piemērošanu tikai jaunajām saistībām, kas izveidosies 2015.gada 1.janvārī, tad tam priekšlikumam atbalstīt nolikto atslēgu principu nav vispār nekādas jēgas, ja mēs gribam pasargāt cilvēkus, kas krīzes laikā ir nonākuši tādā grūtā situācijā.

Ja ir neizpildītas saistības un ir ierosināts maksātnespējas process fiziskajai personai, tad nolikto atslēgu principu būs iespējams piemērot gan jau esošajām saistībām, gan jaunajām. Ja tikai jaunajām saistībām, tad tam nolikto atslēgu principam vispār nav nekādas jēgas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt nevis 128., bet 129. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir korektāks šim gadījumam. Gribu atgādināt, ka šī priekšlikuma būtība paredz to, ka, ja mēs atbalstīsim, tad ir ļoti mazs risks, ka šī norma tiks apstrīdēta Satversmes tiesā. Ja mēs neatbalstīsim abus šos priekšlikumus, tad ir ļoti augsts risks, ka pret šo normu vērsīsies Satversmes tiesā. (No zāles dep. I.Cvetkova: "...baidās no Satversmes tiesas?!") Un, protams, piemērojot šādu normu ar atpakaļejošu spēku, pastāv ļoti augsts risks, ka arī Satversmes tiesa teiks, ka šāda norma ir pret mūsu valsts pamatlikumu. Un tādēļ aicinu 128.priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt 129.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. – tieslietu ministres Baibas Brokas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 50, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 129. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

K.Olšteins. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Olšteins. Paldies.

130. – deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 131. – tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 132. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. (No zāles dep. I.Čepāne: "Kāds šodien datums?!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Es gan nezinu, kāpēc Rasnača kungs gribētu, lai likums stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Pēc būtības tas priekšlikums ir vispār neloģisks, bet nu, ja deputāts Rasnačs lūdz, tad balsojam! Ja lūdz balsošanu... (Sēdes vadītāja smejas.) Rasnača kungs, izrādās, nelūdz balsojumu. Tātad pret komisijas viedokli par 132.priekšlikumu deputāti neiebilst.

K.Olšteins. Paldies.

133. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas paredz, ka šis likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Tātad aicinājums balsot par visu likumprojektu kopumā.

Lūdzu zvanu!

K.Olšteins. Aicinājums... Jā...

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"".

Iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tur pirms tam bija citi priekšlikumi... Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 3. – deputāta Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.1108/Lp11). Ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas paredz papildināt Krimināllikuma 4.pantu ar jaunu 1.¹ daļu un šādā veidā nodrošināt iespēju piemērot piespiedu līdzekļus arī juridiskajām personām, kas reģistrētas Latvijā, bet ir izdarījušas pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, bet ir izveidota jauna redakcija. Un tas faktiski ir formulēts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz iespēju saukt pie kriminālatbildības ārzemniekus, kuri izdarījuši pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas un ārpus citu valstu teritorijām. Proti, tiek skaidri pateikts, ka gadījumā, ja, piemēram, pārkāpums izdarīts neitrālajos ūdeņos, tad arī šajā gadījumā likums ir piemērojams. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas paredz grozīt Krimināllikuma 88.¹ pantu. Šajā pantā ir paredzēta atbildība par terorisma finansēšanu, un patlaban dispozīcijā ir uzskaitītas darbības, kas atbilst attiecīgajam nodarījumam. Ņemot vērā Eiropas Padomes Moneyval komitejas rekomendācijas, tiek ierosināts veidot blanketu normu. Proti, likumā turpmāk būs paredzēta... vispārīgi būs noteikts, ka atbildība iestājas par terorisma finansēšanu, bet atšifrējums būs speciālajā likumā. Nu principā šis atšifrējums ir jau arī tagad. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas piedāvā veidot jaunu redakciju Krimināllikuma 144.pantam, kurš paredz atbildību par korespondences... svešas korespondences iepazīšanu un tad iegūšanu... attiecīgās informācijas iegūšanu. Tā ir jauna redakcija, kur pirmajā daļā ir paredzēts sodīt par darbību ar korespondenci, bet otrajā daļā – par darbībām ar publiski nepieejamu informāciju... par signāla pārtveršanu. Tas ir pants, kas var tikt piemērots, piemēram, gadījumā, ja kāds noklausās svešas telefonsarunas, lasa svešus e-meilus vai citu informāciju. Jaunā redakcija izstrādāta, ņemot vērā direktīvas Nr.2013/40 prasības. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas labo tehnisku kļūdu 149.¹ pantā, jo grozot tajā bija pieļauta kļūda, jo nav norādīta precīza sankcija, kāda ir paredzēta. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā grozīt otrajā lasījumā atbalstīto cilvēka tirdzniecības jēdziena redakciju. Uz otro lasījumu mēs atbalstījām priekšlikumu, kas paredz lietot tādu vārdu kā "ievainojamība". Juridiskais birojs aicināja to aizstāt ar vārdu "neaizsargātība", bet, ņemot vērā, ka šie vārdi nav identiski un ka pirmais vārds ir plašāks, jo ietver gan objektīvu, gan subjektīvu faktoru... kritēriju, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz veikt precizējumu 154.² pantā, nosakot, ka ievainojamības stāvoklis, šā panta izpratnē, ir tad, kad tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai. Juridiskā komisija aicina iekļaut tieši vārdus "pieņemamas izvēles", jo var būt tāda situācija, ka cilvēks var, piemēram, aizmukt, atstāt attiecīgo telpu, bet viņam tas nav pieņemami varbūt izglītības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ. Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. – deputāta Kārļa Seržanta priekšlikums, par kuru viņš noteikti runās. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, jo būtībā ir cieši saistīts ar priekšlikumu, ko mēs pieņēmām iepriekšējā likumprojektā, atbalstot... Iepriekšējā likumprojektā bija paredzēts, ka gadījumā, ja ir izdarīta izvarošana, minimālais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, un Seržanta kungs piedāvā līdzīgu regulējumu noteikt gadījumā, ja ir runa par seksuālo vardarbību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Paldies Judina kungam, kurš pilnīgi visu manā vietā jau pateica! Šis balsojums būs manas nelielās kļūdas labojums, tāpēc ka es vienkārši aizmirsu lūgt tanī Saeimas sēdē balsot par šo priekšlikumu. Un es ceru, ka jūs atbalstīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums. Arī deputāti atbalsta.

A.Judins. Jā, komisijā tas bija vienbalsīgi atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tā. Nākamais ir 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz grozīt 190.¹ pantu. Šajā pantā ir paredzēta atbildība par konkrētu atsevišķu pantā minēto vielu pārvietošanu pāri valsts robežai. Tas ir speciālais pants, kas līdzīgs pantam par kontrabandu, bet speciālās vielas un priekšmeti ir uzskaitīti. Un Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu – paredzēt atbildību arī par jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz veidot jaunu redakciju Krimināllikuma 239.panta pirmajai daļai.

Kā jūs atceraties, ar šo likumprojektu mēs sākām strādāt saistībā ar būvniecības jautājumiem, saistībā ar sodiem, kas bija paredzēti attiecīgajā pantā. Bet strādājot mēs konstatējām arī papildu problēmas, un pirmā daļa, kas ir piedāvāta, ir ierosinājums, teiksim, rīkoties proaktīvi un paredzēt atbildību par jaunu pārkāpumu. Proti, saskaņā ar jauno pirmo daļu būs paredzēta atbildība par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes.

Komisijā mēs daudz diskutējām par to, kādā veidā jāformulē attiecīgā norma. Un būtībā mums bija skaidrs, ka ir gadījumi, kad būvinspektori reaģē, nosaka, ka nedrīkst veikt būvniecību. Ir gadījumi, kad būvniecība notiek bez būvatļaujām. Tas ir bīstami, un svarīgi, lai par to būtu paredzēta kriminālatbildība. Tātad mēs atbalstījām redakciju, kas paredz: gadījumā, ja būvinspektors norādījis, ka nedrīkst veikt būvdarbus attiecīgajos objektos, bet, ja, neraugoties uz to, persona turpina šīs darbības, tad par to būs jāatbild saskaņā ar Krimināllikumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls – aizstāj vārdu "un" ar vārdu "vai". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. – deputāta Judina priekšlikums. Nav atbalstīts. Un, lai būtu skaidrāk, varbūt savā vārdā...

Sēdes vadītāja. Pirms mēs uzsākam debates... Tuvojas pārtraukums, bet ir saņemts piecu deputātu – Kalniņa, Zaķa un citu – priekšlikums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, debatējot par šo priekšlikumu, es, kolēģi, neaicinu jūs balsot "par", bet es aicinu saprast, ka liela problēma pastāv. Es no ekspertiem saņēmu informāciju, un es tieši reaģēju, iesniedzot šo priekšlikumu. Mēs runājam par problēmām ar būvniecību, bet ir arī citas problēmas – ar ēku ekspluatāciju. Proti, iedomāsimies situāciju... nevis iedomāsimies, bet ņemsim vērā, ka tādas situācijas ir, ka cilvēks daudzdzīvokļu mājā, piemēram, ierīko baseinu vai izmanto savu dzīvokli kā noliktavu un ka tur tieši tādi liela svara priekšmeti atrodas. Tas ir bīstami, tas apdraud citu cilvēku intereses.

Līdz ar to es piedāvāju noteikt atbildību arī par tādiem gadījumiem, kad būves ekspluatācijas noteikumi ir pārkāpti un tiek radīti riski. Bet uzaicinātie eksperti norādīja, ka principā mums nav regulācijas par to, kā drīkst ekspluatēt attiecīgās telpas, un tas speciāli nav aizliegts. Līdz ar to varbūt nevajadzētu grozīt likumu. Plus vēl bija norādīts, ka mums vēl nav bijis tādu nelaimes gadījumu un ka līdz ar to principā jautājums varbūt nav tik aktuāls. Es nedomāju, ka mums tiešām jāgaida, kad tas kļūs aktuāls un kad mēs konstatēsim tādu problēmu. No otras puses, es arī respektēju ekspertu viedokļus. Priekšlikums ir iesniegts, bet es neaicinu par to balsot. Es jūs painformēju par tā būtību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Deputāti neiebilst un balsojumu neprasa.

A.Judins. Nākamais priekšlikums – 14.priekšlikums – ir tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kurš arī izstrādāts saskaņā ar direktīvu Nr.2013/40, kas saistīta ar datornoziegumiem, un ir piedāvāta jauna redakcija Krimināllikuma 241.pantam par patvaļīgu piekļūšanu un par uzbrukumu informācijas sistēmai. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas arī saistīts ar jaunu reglamentāciju attiecībā uz datorpārkāpumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Arī 16.priekšlikums saistīts ar attiecīgo jautājumu. Te ir grozījumi 243.panta otrajā daļā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. – arī saistīts ar šo pantu, bet ar tā trešo daļu. Tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas paredz papildināt šo pantu ar jaunu – piekto – daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. – jauna redakcija Krimināllikuma 244.panta pirmajai daļai, kas arī attiecas uz vienu no datorpārkāpumiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas groza 248.¹ pantu. Tas būtībā ir redakcionāls grozījums, jo attiecīgā darbība, darbība ar psihoaktīvo vielu saturošiem izstrādājumiem, joprojām būs kriminālsodāma, jo dispozīcijā attiecīgie vārdi ir, bet šie vārdi netiks lietoti panta nosaukumā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas paredz informatīvu atsauci uz direktīvu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, jo priekšlikums pēc būtības ir lieks un nevajadzīgs, jo ir paredzēts, ka jaunas normas būs jāpiemēro nākotnē. Nu, tas ir skaidrs, ka jaunas normas būs jāpiemēro nākotnē. Tātad 22.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Bet ir izstrādāts 23.priekšlikums, kas tieši nosaka, kā rīkoties gadījumā, ja pārkāpums ir izdarīts pirms attiecīgo grozījumu pieņemšanas. Un 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Mēs izskatījām likumprojekta priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā. Pēc būtības tā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pārņemšana attiecībā uz energoefektivitātes jautājumiem. Komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9.oktobris. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā". Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. ir zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā. Līdz ar to aicinu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt un atbalsta 2.priekšlikumu.

I.Līdaka. Un 3. ir deputāta Klāva Olšteina priekšlikums par lauksaimniecības zemes apstādīšanu ar kokaugu stādījumiem. Tas ir guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Tātad...

I.Līdaka. Nu lūdzu atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 2.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr.1154/Lp11).

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. ir deputāta Upenieka priekšlikums, kas paredz noteikt atbildību par smēķēšanu, ja to darījusi persona, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu. Ņemot vērā, ka mums speciālajā likumā attiecīgs aizliegums vēl nav noteikts (mēs atbalstījām, bet neatbalstījām vēl galīgajā lasījumā), uzskatām, ka nevar grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, paredzot atbildību par darbību, kas speciālajā likumā vēl nav regulēta. Līdz ar to šobrīd šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts, un komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 2.priekšlikums ir priekšlikums, par kuru mēs būtībā diskutējām ļoti ilgi, un man ir prieks, ka mēs virzāmies uz priekšu. Proti, priekšlikums paredz noteikt atbildību arī par jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu. Mums ir paredzēta administratīvā atbildība par narkotiku lietošanu, un mēs šodien nolēmām... atbalstījām Krimināllikuma grozījumus, kuri paredz, ka, ja cilvēks lieto jaunas psihoaktīvas vielas, būdams brīdināts, ka to nedrīkst darīt, tad viņam būs kriminālatbildība. Un jāsper vēl viens solis – ir jāparedz administratīvā atbildība par lietošanu.

Tātad 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3.priekšlikums arī saistīts ar smēķēšanu un ar tiem pašiem argumentiem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Un 4. – Finanšu ministrijas priekšlikums, kas saistīts ar 190.¹⁵ pantu. Šis pants paredz atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Sākotnēji bija iesniegts priekšlikums sodīt par to, bet sods bija neadekvāti zems. Tātad būtībā pārvieto lielas naudas summas, bet liela riska, lielas atbildības par to nav. Līdz ar to ir iesniegts priekšlikums noteikt sodu procentos – piecu procentu apmērā no nelikumīgi pārvietotās naudas summas. Tas principā var būt samērīgs risinājums.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad mēs nupat izskatījām likumprojektu, un es lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, grozījumi... Izskatām... Nu, es domāju, nevajadzētu steigties. Un tad noteikti būs arī debates par šo jautājumu.

Kolēģi, jūs tikko droši vien jau sākāt domāt, ka mēs izrunājām visus jautājumus par maksātnespēju, bet tā tas nav. Šis likumprojekts tieši skar jautājumu par maksātnespēju! Likumprojekts tika iesniegts pagājušajā gadā kopā ar budžeta likumiem ar tādu domu, ka mēs ātri varēsim to pieņemt. Tomēr mēs uzskatījām, ka to nevar skatīt kopā ar budžeta likumiem, un tad tas tika izņemts... bet šogad mēs atgriežamies...

Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir normas, kas saistītas ar maksātnespēju, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu šīs attiecīgās lietas... sodu par attiecīgiem pārkāpumiem piemēro policija. Un priekšlikuma būtība ir par vienu normu, proti, par 166.pantu ar indeksu 36, turpmāk paredzot, ka sodu piemēros Maksātnespējas administrācija. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Maksātnespējas administrācija nav Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, jo tā ir valsts institūcija, kas tieši ir izveidota, lai kontrolētu, uzraudzītu un nodrošinātu kārtību attiecīgajā nozarē. Tātad, skatoties tā akadēmiski... vispārīgi, tāda norma ir pamatota, un tā arī ir jābūt, jo ir jāstrādā speciālistiem, bet, ja mēs skatīsimies uz reālo situāciju, ja mēs papētīsim noteikumus, tos lēmumus, ko pieņem Maksātnespējas administrācija, tad mēs varēsim redzēt, ka tur ir lielas problēmas.

Tātad komisija, izvērtējusi visus argumentus, aicina iesaistītās puses... vairākums nolēma, ka tādu likumprojektu mēs tomēr nevaram atbalstīt patlaban, un aicina nodot šo jautājumu izskatīšanai Maksātnespējas administrācijā. Viens no argumentiem bija tāds, ka, ja mēs gribam, lai Maksātnespējas administrācija strādātu ar attiecīgajiem jautājumiem, mums ir jāpārskata arī speciālā norma, proti, ir jārunā par pārkāpuma būtību, jo, kā norādīja kolēģe Cvetkova, var sanākt tā, ka Maksātnespējas administrācija sodīs arī trešās personas. Cik tas ir samērīgi? Līdz ar to komisija neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es vēlētos atgādināt, ka šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra protokollēmumu, ar kuru Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt un ministram, konkrēti Bordāna kungam, līdz noteiktam termiņam iesniegt Ministru kabinetā šos grozījumus. Vakar, cita starpā, mēs Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstījām arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa jauno versiju, kurā viena no būtiskākajām lietām ir nodot konkrēto institūciju izvērtēšanai šāda veida administratīvos pārkāpumus. Klāt bija arī Valsts policijas pārstāvji, kuri pašlaik tīri praktiski it kā nodarbojas ar šiem jautājumiem, un viņi paši norādīja uz to, ka viņi nav spējīgi... ka viņiem nav kapacitātes, lai šāda veida pārkāpumus konstatētu. Jāatzīst, ka šī norma, kāda tā ir šobrīd, praksē faktiski nedarbojas. Līdz ar to es tomēr aicinu šobrīd atbalstīt šos grozījumus un nodot tos tālāk, lai mēs varam vērtēt, kas ir uzlabojams.

Šeit es tiešām gribu atkārtot arī to, ko Judina kungs minēja, – lai mēs nejaucam divas lietas, jo Maksātnespējas administrācija ir valsts iestāde, kas uzrauga maksātnespējas procesu kā tādu, savukārt Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija ir biedrība, un šai biedrībai nav nekāda sakara ar Maksātnespējas administrāciju – ar valsts iestādi. Tā ka lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 19, atturas – 11. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Judina kungs!... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Judinam!

A.Judins. Jā! Bet, protams, komisijas sēdē mēs nediskutējām par šo jautājumu, jo mēs neatbalstījām, bet es domāju, ka, ņemot vērā, ka ir nepieciešamība pievērst uzmanību arī pamatpantam, par kuru ir runa, proti, kur ir paredzēta atbildība, tad mēnesis ir vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Šajā likumprojektā, kas saistīts ar apraidi radio jomā un nacionālo drošību, kopumā ir saņemti četri priekšlikumi.

Tātad 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt... padarīt redzamākas NEPLP pilnvaras un ļaut veikt pārbaudes televīzijas operatoru telpās. Mēs sastapāmies ar precedentu, kad kāds no televīzijas operatoriem liedza NEPLP iekļūt telpās un veikt nepieciešamās pārbaudes, tāpēc pēc NEPLP lūguma mēs šo normu padarām likuma tekstā redzamāku un skaidrāku, lai nevienam nerastos šaubas.

Tātad komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. Paldies.

2. ir deputāta Ņikiforova priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

No likumprojekta anotācijas izriet, ka piedāvāto grozījumu mērķis ir panākt atteikšanos no šobrīd radio programmu apraides atļaujās noteiktajiem procentuālajiem ierobežojumiem valodu lietojumā radio programmās. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, nevienas valodas lietošana Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās vairs netiks ierobežota.

Neapšaubot anotācijā izvirzīto mērķi un neapstrīdot piedāvāto regulējumu, jāatzīmē, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētajam radio programmu apraides atļaujas izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uz 10 gadiem. Taču daudziem apraides atļaujas darbības termiņš beidzas tikai pēc sešiem gadiem. Proti, likumprojektā ietvertie pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2015.gada 31.decembrim elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāreģistrē sava apraides atļauja atbilstoši jaunajam regulējumam un pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Pamatojoties uz jau izsniegto apraides atļauju, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var plānot savu darbību noteiktā termiņā, proti, slēgt līgumus ar partneriem un reklāmdevējiem, izstrādāt darbības ilgtspējīgu attīstības koncepciju.

Jautājums ir: kāpēc viņam ir jāsaņem jauna atļauja? Kāpēc mēs gribam piespiedu kārtā pārreģistrēt plašsaziņas līdzekļus?

Aicinu neatbalstīt likumprojektu un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Tātad komisija neatbalstīja Ņikiforova kunga priekšlikumu, un paskaidrošu, kādu iemeslu pēc.

Kā jau minēju, likumprojekts skar valsts drošību. Un ne velti pie šī likumprojekta strādāja divas komisijas – gan Nacionālās drošības komisija, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un likumprojekta būtība ir saraut šo iesīkstējušo sistēmu, kas valda radioapraides jomā, un tajā pašā laikā pāriet uz apraidi vienā valodā. Šobrīd redzam, ka notiek manipulācijas ar radio saturu jeb tā sauktā slēptā retranslācija, kad raidījumi no Krievijas... nu, netiek norādīts, kur šie raidījumi tiek veidoti, un līdz ar to klausītāji pieņem, ka tie ir Latvijā veidoti raidījumi. Mūsu mērķis ir, lai klausītāji netiktu maldināti. Tas ir mērķis numur 1.

Mērķis numur 2 – lai tiktu noteikta... tiktu pārtraukta šī slēptā retranslācija no Krievijas un līdz ar to atbalstīta Latvijas žurnālistika. Jo arī daudzi pētījumi pierādījuši, ka cilvēki augstu novērtē un vēlas klausīties Latvijā veidotus raidījumus. Tātad tiek atbalstīts Latvijā veidotais radio saturs.

Treškārt, mēs nostiprinām valsts valodas vidi un nostiprinām integrācijas vidi.

Ceturtkārt, tā ir Latvijas žurnālistikas veicināšana un atbalsts Latvijas žurnālistiem.

Tātad Ņikiforova kunga iesniegtie priekšlikumi paredz šī likuma būtības izkropļošanu. Tas nozīmē, ka pāreja uz to, ko piedāvā likumprojekta autori, tiek atlikta par sešiem, astoņiem vai desmit gadiem – kā nu kurā gadījumā. Un tas notiek... Un tas arī paredz, ka vieniem spēlētājiem ir vieni, citiem spēlētājiem – citi spēles noteikumi nākamos astoņus līdz desmit gadus, un tas nav pieņemams. Tā ir likumprojekta būtības izkropļošana, un komisija ne velti šos priekšlikumus noraidīja.

Aicinu balsot "pret" šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 3. ir deputāta Cileviča iesniegtais priekšlikums, kurš, mūsu skatījumā, komisijas skatījumā, arī izkropļo likumprojekta būtību. Faktiski priekšlikums paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, respektīvi, radiostacijas, varētu pāriet uz apraidi... (No SC frakcijas: "Balsot!") tomēr priekšlikums ir sastādīts viltīgi, manipulatīvi (No SC frakcijas: "Ooo! Ak, Cilevičs!") un, manuprāt, tīši neskaidri. Līdz ar to šajās apraides atļaujās, kā to piedāvā Cileviča kungs, netiek norādīts, ka šī jaunā apraide būs atbilstoša likumprojekta būtībai, tātad vienā valodā.

Es par šiem priekšlikumiem aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. Paldies.

4.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tas ir redakcionāls. Aicinu atbalstīt. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Tas būtu piecas dienas, respektīvi, 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Piecas dienas un 3.oktobris man īsti nesakrīt, jo, ja ir piecas dienas, tad tas ir 30.septembris, taču, ja komisija ir lēmusi, ka tas būs 3.oktobris, tad...

I.Mūrniece. Labi. Mēs paliekam tad pie 3.oktobra, kā lēma komisija.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad 3.oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK). (No SC frakcijas: "Piekrītam!")

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", un šā likumprojekta būtība ir noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir svētku diena, tātad reizi piecos gados piešķirot vienu brīvdienu; ja svētku noslēgums ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosakot par brīvdienu, kas paredz arī darba devējiem visas saistības, kas attiecas uz svētku dienām.

Likumprojekta mērķis ir nostiprināt sabiedrībā svētku kā unikālas un pasaulē atzītas kultūras tradīcijas vērtību, akcentēt svētku simbolismu, sekmēt ikviena piederību Latvijai un tās kultūrai, saliedēt Latvijas sabiedrību.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Laizāne. Paldies.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.septembris, un izskatīšana – Saeimas 2.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.septembris, izskatīšana – Saeimas 2.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā".

Strādājot pie iepriekšējiem grozījumiem, esam aizmirsuši vienu lietu: mainot likmes no latiem uz eiro, neesam pievienojuši, par kādu svara vienību tad šis eiro ir. Tādēļ nepieciešams pievienot "iniciālīšus" par kilogramiem.

Tādēļ lūdzu... aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Un steidzamību...

J.Upenieks. Un piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Upenieks. Ja kolēģiem iebildumu nav, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā jau šodien.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Komisija uzticēja man prezentēt šo likumprojektu. Man ir pieci atzinumi.

Komisijas priekšsēdētāja lūdza mani nolasīt visus, tad nu man vajadzēs kādas 20 minūtes prezentēt, bet, ja jūs ticat, tad es gribu jums atgādināt, ka likumprojektu konceptuāli atbalsta Finanšu ministrija, atbalsta arī Labklājības ministrija, ir atzinumi arī no Iekšlietu ministrijas un no citiem specdienestiem.

Ja deputāti uzticas komisijai un man, tad lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A.Klementjevs. Paldies par simtprocentīgu uzticēšanos!

Sēdes vadītāja. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Klementjevs. 10.oktobris. Pēc vēlēšanām strādāsim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10.oktobris. Paldies.

A.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK). (No zāles dep. A.Bērziņš: "Atbalstām!")

Paldies.

Īsumā ar likumprojekta būtību es kolēģus jau iepazīstināju pie likumprojekta nodošanas... tas veicinās pārredzamību un skaidrību par to, kā strādā NEPLP locekļi, viņiem būs arī jādeklarē, ko viņi katrā laikā ir darījuši. Es domāju, ka tad arī sabiedrībai būs vieglāk vērtēt šīs institūcijas darbības rezultātus.

Līdz ar to gribu teikt, ka komisijā mēs izdebatējām, darba grupā strādājām kopā gan ar KNAB, gan ar juristiem un raidorganizāciju apvienību. Un, tā kā komisija likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi un nebija diskusiju par vēl kādiem citiem problemātiskiem jautājumiem un tā kā likumprojekta teksts ir tiešām ārkārtīgi vienkāršs – mainīt skaitļus likumā –, es aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Mūrniece. Paldies.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Mūrniece. Tātad priekšlikumi – līdz šī gada 2.oktobrim, un kā izskatīšanas laiku piedāvājam Saeimas 9.oktobra sēdi.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris, izskatīšana... 9. vai 15.?

I.Mūrniece. ...9.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Pēc 2.oktobra sēdes nākamā ir 9.oktobrī.

I.Mūrniece. 9.oktobrī, jā.

Sēdes vadītāja. Saeimas 9.oktobra sēdē...

Tātad 2. un 9.oktobris. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, man jums vēl ir informācija, ka mums tika iesniegti 12 dažādi jautājumi dažādiem ministriem, uz kuriem visiem ir saņemtas atbildes, bet tās sākotnēji iesniedzējus neapmierināja. Uz četriem jautājumiem... tātad uz jautājumu "Par darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" finanšu ministrs Vilks bija gatavs ierasties un sniegt atbildi, taču tagad iesniedzējus atbilde apmierina.

Tieši tāpat ir arī ar jautājumu "Par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem Daugavpils pilsētas pašvaldībā". Arī šoreiz Vilka kungs bija gatavs ierasties, taču iesniedzējus atbilde apmierina.

Tāpat arī, lai atbildētu uz jautājumu "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu", kas pāradresēts finanšu ministram Vilkam, viņš varēja ierasties, taču iesniedzējus sniegtā atbilde apmierina.

Un tieši tāpat ir arī ar vēl vienu tādu pašu jautājumu "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu". Arī uz to finanšu ministrs Vilks bija gatavs ierasties... taču arī šī atbilde apmierina iesniedzējus.

Pārējās atbildes iesniedzējus neapmierina, bet ministri nevar ierasties, līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Taču ir sagatavoti arī jauni deputātu jautājumi ministriem. Tātad deputāti Agešins, Urbanovičs, Orlovs, Zemļinskis un Ivans Klementjevs ir sagatavojuši deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Druvietei "Par Erasmus stipendiju problēmām". Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Orlovs, Zujevs un Mirskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nostāju "Citadeles" bankas pārdošanas sakarā". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Orlovs, Zujevs un Mirskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu finanšu ministram Vilkam "Par "Citadeles" bankas pārdošanas termiņu". Arī šis jautājums tiks nodots finanšu ministram Vilkam. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus aicinu sanākt uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, bet, pirms viņš lasa rezultātus, es atgādinu, ka rīt parlamentā ir tradicionālā Atvērto durvju diena. Mums ir pieteikušās 64 skolas, tā ka tiekat laipni aicināti parunāties arī ar skolēniem.

Vārds Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Boriss Cilevičs... nav, Einārs Cilinskis... nav, Viktors Jakovļevs... nav, Andrejs Judins... ir, Jeļena Lazareva... nav, Vineta Poriņa... nav, Edvards Smiltēns... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 25.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---