Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr.296

Rīgā 2014.gada 10.decembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr.45 3.p.)

1. "Ieteikumi par pārvaldības sistēmas izveidi" (tālāk tekstā – ieteikumi) nosaka minimālās prasības pārvaldības sistēmai un tajā iekļaujamajiem elementiem, tostarp atbilstības un piemērotības novērtēšanai, risku pārvaldībai, piesardzīgiem ieguldīšanas principiem, iekšējai kontrolei, pamatfunkcijām, ārpakalpojumiem, grupas pārvaldībai un perspektīvajam pašu risku novērtējuma procesam. Šie ieteikumi attiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm, kas darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un pārapdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiālēm, kas darbojas saskaņā ar Pārapdrošināšanas likumu (tālāk tekstā – sabiedrība).

2. Ieteikumos lietotie termini:

2.1. Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2.2. pamatfunkcijas – risku pārvaldības funkcija, darbības atbilstības funkcija, iekšējā audita funkcija un aktuārā funkcija;

2.3. pārējo terminu lietojums atbilst Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un Pārapdrošināšanas likuma terminu lietojumam.

3. Sabiedrības padome un valde ir atbildīgas par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidošanu, darbību un pilnveidošanu.

4. Sabiedrības padome uzrauga, kā sabiedrības valde nodrošina efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību.

5. Sabiedrības padome un valde sadarbojas ar visām komitejām, ja tādas izveidotas, struktūrvienībām, struktūrvienību vadītājiem un citām personām, kuras veic pamatfunkcijas sabiedrībā, pieprasot informāciju no tām un vajadzības gadījumā liekot pamatot šo informāciju.

6. Sabiedrības, kas atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā un Pārapdrošināšanas likumā noteiktajām prasībām ir pakļauta papildu uzraudzībai, padome un valde atbilstoši sadarbojas ar grupā ietilpstošo sabiedrību padomēm un valdēm, pieprasot informāciju un apstrīdot lēmumus par jautājumiem, kuri var skart apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu.

7. Sabiedrības valde nodrošina kvalitatīvu informācijas sistēmu, kas ļauj Komisijai novērtēt sabiedrības pārvaldības sistēmas kvalitāti.

8. Sabiedrība stratēģisko mērķu sasniegšanai izveido sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu un caurskatāmu organizatorisko struktūru. Mainoties sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, darbības veidiem vai komercdarbības videi, organizatorisko struktūru pārskata.

9. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība novērtē, kā pārmaiņas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupas struktūrā ietekmē katras grupā ietilpstošās sabiedrības darbības stabilitāti, un savlaicīgi veic vajadzīgās korekcijas.

10. Papildu uzraudzībai pakļautās sabiedrības padomes un valdes loceklim ir pienācīgas zināšanas par grupas korporatīvo organizāciju, katras grupā ietilpstošās sabiedrības komercdarbību, saiknēm un attiecībām ar citām grupā ietilpstošajām sabiedrībām un riskiem, kurus rada grupas struktūra.

11. Sabiedrība dokumentē tās organizatorisko struktūru, nosakot padomes (t.sk. padomes komiteju, ja tādas ir izveidotas), valdes, personu, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, struktūrvienību un struktūrvienību vadītāju pienākumus, pilnvaras un atbildību darījumu veikšanā un kontrolē, sagatavojot darba aprakstus (dienesta instrukcijas) atbildīgajiem darbiniekiem.

12. Sabiedrība nosaka pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību sabiedrībā, t.sk. nosaka, kādu informāciju, kam un kad ir pienākums sniegt un saņemt un kāda informācija ir konfidenciāla un tālāk neizpaužama.

13. Sabiedrība būtiskiem darbības veidiem izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles procedūras. Lai nodrošinātu darījuma atbilstību sabiedrības politikām un atbilstību normatīvo aktu prasībām, procedūrās ietver vismaz darījuma veicēja pilnvarošanas kārtību, kurā norāda dokumentus, kurus nepieciešams noformēt lēmumu pieņemšanas procesā, līdz tiek apstiprināta darījuma veikšana, un amatpersonas, kuras apliecina attiecīgo lēmumu pieņemšanu, ierobežojumu noteikšanas kārtību, kā arī darījuma apstrādes un kontroles kārtību.

14. Nosakot darbinieku pienākumus un piešķirot tiem pilnvaras, ievēro pienākumu dalīšanas principu, kas izpaužas kā to pienākumu nodalīšana, kas, ja tos apvienotu, ļautu kādam darbiniekam vienpersoniski veikt kādu darījumu pilnībā.

15. Sabiedrība nosaka un dokumentē sabiedrības korporatīvās vērtības, t.sk. nosaka augstus profesionālās rīcības un ētikas standartus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības padomes locekļi, valdes locekļi, personas, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, struktūrvienību vadītāji un citi sabiedrības darbinieki veic savus pienākumus ar vislielāko godprātību, savu amata pienākumu izpildē un lēmumu pieņemšanā ir objektīvi, ievēro likumus, noteikumus un standartus, respektē informācijas par darījumu un klientu konfidencialitāti un komercnoslēpumu un to rīcība un uzvedība atbilst augstiem ētikas standartiem. Īpaši svarīgi, lai šie standarti vērstos pret korupciju, nelikumīgu iekšējās informācijas izmantošanu un jebkuru citu nelikumīgu, neētisku vai apšaubāmu rīcību.

16. Sabiedrība organizatoriskās struktūras piemērotības novērtēšanu veic gan individuālām sabiedrībām, gan grupas līmenī.

17. Pamatfunkciju nodalīšana nenodrošina automātisku operacionālo neatkarību un ir nepieciešami arī citi pasākumi.

18. Operacionālā neatkarība nozīmē, ka personas, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, var ziņot par rezultātiem un citiem apsvērumiem un sniegt ierosinājumus tieši sabiedrības padomei vai valdei.

19. Padome un valde ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu pēc ziņojumu saņemšanas no personām, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām.

20. Padome un valde nevar mazināt to saņemto ziņojumu lomu, kas saņemti no personām, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām.

21. Grupas līmenī katras sabiedrības loma un atbildība grupā attiecībā uz grupas vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un procedūrām ir skaidri definēta grupas politikā.

22. Regulēta komercsabiedrība grupas struktūrā ievēro savas pārvaldības prasības un pati nosaka savas stratēģijas un politikas, kas ir atbilstošas grupas stratēģijām un politikām. Katrs grupas līmeņa lēmums un procedūra ir novērtēta, nodrošinot, ka individuāla sabiedrība ievēro uzraudzības iestādes izdotos normatīvos noteikumus un atbilst normatīvo aktu prasībām.

23. Sabiedrība nodrošina, ka sabiedrībā un grupā, kurā ietilpst papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība, tiek īstenotas šādas pamatfunkcijas: risku pārvaldības funkcija, darbības atbilstības funkcija, iekšējā audita funkcija un aktuārā funkcija.

24. Sabiedrība nodrošina, ka visi būtiskie sabiedrības lēmumi, kuri ietekmē sabiedrības stratēģiju, darbību un vadību, kuriem var būt nopietnas tiesiskas un regulējošas sekas, kuriem ir būtiska ietekme uz sabiedrības finansēm vai darbiniekiem vai apdrošinājuma ņēmējiem vai kuri var ietekmēt sabiedrības reputāciju, netiek pieņemti vienpersoniski.

25. Sabiedrība nodrošina padomes un valdes pieņemto lēmumu dokumentēšanu un to, kā ir ņemta vērā no risku pārvaldības sistēmas saņemtā informācija.

26. Sabiedrībā padome nosaka pārvaldības sistēmas novērtēšanas kārtību, nosakot vērtējamās darbības jomas un biežumu, ņemot vērā sabiedrības darbības veidus, apjomu un darbībai raksturīgo risku sarežģītību gan sabiedrības, gan grupas līmenī, kā arī grupas struktūru.

27. Sabiedrība nodrošina, ka tiek dokumentētas vērtējamās darbības jomas, konstatējumi un secinājumi. Novērtēšanas procesā izvērtē pārvaldības sistēmu kopumā un katru tajā esošo funkciju atsevišķi un sniedz rekomendācijas pārvaldības sistēmas un tajā esošo funkciju pilnveidei. Ar novērtējumu iepazīstina padomi un valdi. Padomes un valdes pieņemtos lēmumus dokumentē. Sabiedrības padome nosaka rekomendāciju īstenošanas pārbaudes kārtību. Sabiedrība realizē atbilstošu atgriezenisko saiti, lai nodrošinātu, ka tiek veikti un dokumentēti pasākumi rekomendāciju īstenošanai.

28. Pārvaldības sistēmas vērtēšana ir viena no iekšējā audita funkcijas atbildībām.

29. Sabiedrības padome ir atbildīga par attīstības un komercdarbības stratēģijas noteikšanu. Lai realizētu noteikto darbības stratēģiju, sabiedrības padome izstrādā un apstiprina ar attīstības un komercdarbības stratēģiju saistītās politikas. Sabiedrība var apvienot politikas, ko nosaka Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Pārapdrošināšanas likums, pēc saviem ieskatiem saskaņā ar tās organizatorisko struktūru un procesiem.

30. Sabiedrība nodrošina, ka visas pārvaldības sistēmas politikas ir savstarpēji saskaņotas, kā arī atbilst sabiedrības darbības stratēģijai. Katrā politikā skaidri nosaka vismaz šādu informāciju:

30.1. politikas izvirzītos mērķus;

30.2. veicamos uzdevumus un par to veikšanu atbildīgo personu vai struktūrvienību;

30.3. procesu aprakstu un ziņojumu sniegšanas kārtību;

30.4. attiecīgo organizatorisko struktūrvienību pienākumu informēt personas, kuras atbild par sabiedrības pamatfunkcijām – risku pārvaldības, iekšējā audita, atbilstības un aktuāro funkciju, par visiem faktiem, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi.

31. Sabiedrība nodrošina, ka politikās, kas nosaka pamatfunkcijas, sabiedrība aplūko arī to vietu sabiedrības struktūrā un personu, kuras atbild par minētajām pamatfunkcijām, tiesības un pilnvaras.

32. Sabiedrība, izvērtējot jomas, kurās tā ir neaizsargāta, nosaka riskus, kuri jānovērš, un izstrādā plānu neparedzētu situāciju novēršanai.

33. Sabiedrība regulāri pārskata plānu neparedzētu situāciju novēršanai un izvērtē tajā ietverto pasākumu atbilstību.

34. Sabiedrība nodrošina, ka darbinieki ir informēti un zina to lomu neparedzētu situāciju novēršanā.

35. Sabiedrība nodrošina, ka personas, kuras vada sabiedrību vai veic citas pamatfunkcijas sabiedrībā, tostarp sabiedrības padomes un valdes locekļi ir ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, zināšanām un attiecīgās pieredzes dažādību tā, lai sabiedrība tiktu profesionāli vadīta un pārraudzīta.

36. Sabiedrība nodrošina, ka gan padomei, gan valdei kopā ir pietiekama pieredze un zināšanas par visiem būtiskajiem sabiedrības darbības veidiem un riskiem. Sabiedrība arī nodrošina, ka padomei un valdei kopā ir pietiekama pieredze un zināšanas (vai nepieciešamības gadījumā iespēja saņemt konsultāciju) vismaz šādās jomās:

36.1. apdrošināšana un finanšu tirgi;

36.2. komercdarbības stratēģija un komercdarbības modelis;

36.3. pārvaldības sistēma;

36.4. finanšu un aktuārā analīze;

36.5. tiesiskais regulējums un prasības.

37. Sabiedrība izstrādā, dokumentē un īsteno politiku dažādības nodrošināšanai sabiedrības padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā padomes un valdes locekļus, tiek ņemta vērā plaša personu raksturojošā informācija un to kompetences.

38. Lai nodrošinātu, ka katram padomes un valdes loceklim ir pietiekama kompetence un prasmes, lai veiktu amata pienākumus padomes vai valdes, gan to komiteju (ja tādas ir izveidotas un tajā veic pienākumus) darbā, sabiedrība nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā katram padomes un valdes loceklim ir iespēja saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

39. Veicot izmaiņas sabiedrības padomes vai valdes sastāvā, sabiedrība nodrošina, ka padomes un valdes locekļu kopējās zināšanas saglabājas atbilstošā līmenī.

40. Sabiedrība, novērtējot, vai persona ir piemērota, veic personas godīguma un finanšu stabilitātes novērtējumu, pamatojoties uz attiecīgajiem pierādījumiem, kas saistīti ar personas raksturu, uzvedību un rīcību komercdarbības jomā, tostarp visiem krimināliem, finansiāliem un uzraudzības aspektiem neatkarīgi no jomas. Par nodarījuma noilguma termiņu tiek spriests, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem vai praksi.

41. Sabiedrība veic padomes un valdes locekļa novērtēšanu pirms tie sāk pildīt amata pienākumus.

42. Sabiedrība novērtē personas, kura atbild par pamatfunkciju, piemērotību pirms to iecelšanas amatā.

43. Ja sabiedrībai kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par padomes vai valdes locekļa vai personas, kura atbild par pamatfunkciju, zināšanām, pieredzi vai reputāciju, sabiedrība novērtē, kā tas ietekmē vai var ietekmēt šīs personas piemērotību, ņemot vērā visu zināmo un novērtējumam būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

44. Padomes un valdes loceklim un personai, kura atbild par pamatfunkciju, ir jābūt labai reputācijai.

45. Novērtējot padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā no kriminālās sodāmības vai administratīvās sodāmības reģistriem pieejamo informāciju, izvērtējot notiesāšanas vai apsūdzības veidu, apelācijas līmeni, saņemto sodu, tiesas procesa posmu un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Novērtējumā ņem vērā arī jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu piemēroto sodu (sankciju) blakusapstākļus, tostarp vainu mīkstinošus apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas un attiecīgā padomes vai valdes locekļa rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu sankciju būtiskumu, ņemot vērā attiecīgā padomes vai valdes locekļa pienākumus un lomu sabiedrības darbībā.

46. Novērtējot padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā iepriekšējo personas darbību un atbilstošu rīcību, izvērtējot vismaz šādu informāciju:

46.1. pierādījumus, kas liecina, ka padomes vai valdes loceklis ir atteicies sadarboties vai sniedzis nepatiesu informāciju, t.sk. apzināti maldinājis uzraudzības iestādes;

46.2. saņemtu atteikumu veikt kādu reģistrāciju, izsniegt atļauju, uzņemt kā dalībnieku vai izsniegt licenci veikt tirdzniecību, komercdarbību vai profesionālu darbību vai šādas reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atsaukšanu, anulēšanu vai pārtraukšanu vai arī regulējošās iestādes veiktu izslēgšanu;

46.3. iemeslus, kādēļ notikusi atbrīvošana no darba vai atbildīga amata, darba devēja uzticības zaudēšana vai līdzīga situācija vai izteikts lūgums atkāpties no amata;

46.4. atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, t.sk. būt par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli.

47. Veicot novērtējumu, ņem vērā gan informāciju par padomes vai valdes locekļa bijušo un esošo komercdarbību un tās ietekmi uz padomes vai valdes locekļa reputāciju, gan zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Novērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras padomes vai valdes locekļi ir ieguvuši un lietojuši praksē savā profesionālajā sfērā.

48. Novērtējot padomes un valdes locekļu un personu, kuras atbild par pamatfunkcijām, pieredzi, ņem vērā sabiedrības komercdarbības veidu, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amata pienākumus. Pieredzes, kas tiek vērtēta valdes loceklim, apjoms un prasības var atšķirties no tā pieredzes apjoma un prasībām, kas tiek vērtētas padomes loceklim.

49. Piemērotības novērtējumā tiek ņemti vērā arī šādi padomes un valdes efektīvai funkcionēšanai nozīmīgi kritēriji:

49.1. iespējamie interešu konflikti;

49.2. spēja pietiekami daudz laika veltīt amata pienākumu veikšanai;

49.3. kopējais padomes un valdes sastāvs;

49.4. kopā nepieciešamās zināšanas un kompetence;

49.5. spēja savus pienākumus pildīt neatkarīgi bez trešo personu ietekmes.

50. Novērtējot padomes vai valdes locekļa neatkarību, izvērtē vismaz šādu informāciju:

50.1. iepriekšējie un pašreizējie amati sabiedrībā vai citās komercsabiedrībās;

50.2. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar valdes locekļiem, kuri pilda pārvaldības funkcijas tajā pašā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā vai meitas sabiedrībā;

50.3. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar tās pašas sabiedrības mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības akciju kontrolpaketes turētājiem.

51. Sabiedrība izstrādā un apstiprina politiku un procedūras ar prasībām personu atbilstības un piemērotības novērtēšanai, kurā nosaka vismaz šādu informāciju:

51.1. personu, kura ir atbildīga par atbilstības un piemērotības novērtēšanas veikšanu;

51.2. padomes vai valdes locekļa un personas, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, atbilstības un piemērotības novērtēšanas kārtību;

51.3. zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai padomes vai valdes locekli vai personu, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, varētu novērtēt kā pietiekami kompetentu;

51.4. informāciju un apliecinājumus, kurus padomes vai valdes loceklis vai persona, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, iesniedz sabiedrībai novērtēšanas īstenošanai;

51.5. situācijas, kurās veic atkārtotu atbilstības un piemērotības novērtēšanu, kā arī veicamos pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

51.6. prasību, ka padomes un valdes loceklis vai persona, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, ziņo sabiedrībai par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē atbilstību noteiktajām prasībām;

51.7. citu darbinieku atbilstības un piemērotības procedūru aprakstus, gan apsverot to iecelšanu konkrētā amatā, gan regulāri novērtējot to atbilstību un piemērotību.

52. Politikā nosaka situācijas, kurās pārskata, vai persona joprojām ir atbilstoša un piemērota. Personas atbilstību un piemērotību atkārtoti izvērtē vismaz šādās situācijās:

52.1. kad ir iemesls uzskatīt, ka persona ir ietekmējusi sabiedrību rīkoties neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

52.2. kad ir iemesls ticēt, ka persona var palielināt finanšu noziegumu risku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

52.3. kad ir iemesls uzskatīt, ka pareiza un piesardzīga sabiedrības darbības pārvaldība ir pakļauta riskam.

53. Sabiedrība dokumentē veikto padomes un valdes locekļu un personu, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, atbilstības un piemērotības novērtēšanas procesu un rezultātus.

54. Sabiedrība, izstrādājot minēto atbilstības un piemērotības politiku, ņem vērā sabiedrības darbības būtību, lielumu un sarežģītību, kā arī tās veikto darījumu apjomu un daudzveidību.

55. Sabiedrība nodrošina, ka pirms pamatfunkciju deleģēšanas ārpakalpojuma sniedzējam, personas, kuras nodrošinās pamatfunkciju veikšanu, novērtē, piemērojot atbilstības un piemērotības procedūru.

56. Sabiedrība ieceļ atbilstošu un piemērotu personu, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, kura ir nodota ārpakalpojuma sniedzējam. Atbildīgajai personai ir jābūt pietiekamām zināšanām un pieredzei par deleģēto pamatfunkciju, lai varētu uzraudzīt un izvērtēt ārpakalpojuma sniedzēja sniegumu un rezultātus.

57. Sabiedrības padome uzrauga, kā valde izveido efektīvu risku pārvaldības sistēmu, kurā ietvertas stratēģijas, politikas un procedūras, kas nepieciešamas, lai pastāvīgi noteiktu, novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu pastāvošos vai iespējamos riskus vai risku grupas un to savstarpējo mijiedarbību.

58. Sabiedrības padome un valde ir atbildīgas par risku pārvaldības sistēmas efektīvu funkcionēšanu. Sabiedrības padome nosaka riskus, kurus sabiedrība vēlas uzņemties, un pieļaujamo risku līmeni. Sabiedrības valde izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas un procedūras visu sabiedrības darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanai un pārvaldībai, t.sk. mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei un pārskatu par riskiem sniegšanai.

59. Papildu uzraudzībai pakļautās sabiedrības padome un valde ir atbildīgas par risku pārvaldes sistēmas efektīvu funkcionēšanu visā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupā. Risku pārvaldības sistēmā grupas līmenī ietver vismaz šādus procesus:

59.1. stratēģisko lēmumu pieņemšanu un risku pārvaldības politiku apstiprināšanu;

59.2. riska uzņemšanās un pieļaujamā riska līmeņa noteikšanu;

59.3. risku identifikāciju, mērīšanu, pārvaldību un kontroli.

60. Papildu uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina, ka šo ieteikumu 59. punktā minētie stratēģiskie lēmumi un politikas atbilst grupas struktūrai, lielumam un grupā ietilpstošo sabiedrību darbībai un piemītošajiem riskiem, tādējādi nodrošinot integrētu, konsekventu un efektīvu risku pārvaldību grupā.

61. Risku pārvaldība ir nepārtraukts process sabiedrības darbības stratēģijas īstenošanā, kas ļauj izprast sabiedrības darbībai piemītošo risku raksturu un būtiskumu, to jutīgumu un risku ietekmes mazināšanas iespējas.

62. Sabiedrība izstrādā risku pārvaldības politiku, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

62.1. nosaka risku kategorijas un risku mērīšanas metodes;

62.2. norāda, kā sabiedrība pārvalda katru atsevišķo riska kategoriju un riska jomu;

62.3. apraksta saistību ar vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu atbilstoši perspektīvajam pašu risku novērtējumam, noteiktajām kapitāla prasībām un sabiedrības pieļaujamiem riska līmeņiem. Sabiedrība perspektīvo pašu risku novērtēšanu veic atbilstoši šo ieteikumu pielikumā "Ieteikumi par perspektīvo pašu risku novērtējumu" noteiktajam;

62.4. nosaka pieļaujamos riska līmeņus visās attiecīgajās risku kategorijās saskaņā ar sabiedrībā noteikto risku uzņemšanās līmeni;

62.5. apraksta regulāru stresa testu veikšanas biežumu un saturu, kā arī situācijas, kurās veic ārkārtas stresa testus.

63. Riskiem, kurus sabiedrība identificējusi kā tās darbībai būtiskus, sabiedrība izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas risku pārvaldības politikas un kontroles procedūras, kurās nosaka vismaz šādu informāciju:

63.1. risku mērīšanas metodes kvantitatīvi izmērāmiem riskiem, piemēram, kredītriskam, tirgus riskam, un risku novērtēšanas metodes kvantitatīvi nenosakāmiem riskiem, piemēram, reputācijas riskam, stratēģijas riskam, kā arī atsevišķo risku mērīšanas un novērtēšanas regularitāti;

63.2. piemērotas risku kontroles procedūras, t.sk. saskaņā ar sabiedrības risku stratēģiju nosaka maksimāli pieļaujamā riska apmēra ierobežojumus un limitus, risku ierobežošanas metodes, kontroles procedūras, lai mazinātu kvantitatīvi nenosakāmus riskus;

63.3. kārtību, kādā sabiedrības padome, valde, atbildīgā persona par risku pārvaldības funkciju un struktūrvienību vadītāji regulāri saņem informāciju par sabiedrības darbībai piemītošajiem riskiem, to apmēru un tendencēm, risku ietekmi uz sabiedrības kapitālu un maksātspējas prasību izpildi, kā arī citu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

63.4. risku pārvaldības politiku un kontroles procedūru, noteiktos ierobežojumus un limitus, ievērošanas kontroles kārtību;

63.5. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu risku pārvaldībā.

64. Veicot sabiedrības darbībai piemītošo būtisko risku mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, sabiedrība piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes, t.sk. stresa testēšanu, ko sabiedrība izmanto gan būtisko risku, gan risku savstarpējās mijiedarbības izvērtēšanai. Sabiedrība dokumentē un regulāri pārskata izmantojamo analītisko metožu izvēli un būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses. Sabiedrība, vērtējot riskus, nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kvantitatīvajām metodēm un kvantitatīvo risku mērīšanu vienmēr papildina ar kvalitatīvo novērtējumu.

65. Sabiedrība regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pārskata un pilnveido risku identificēšanas un pārvaldības politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos. Sabiedrība izvērtē tās darbības atbilstību risku identificēšanas un pārvaldības politikās un procedūrās noteiktajam, šo politiku un procedūru piemērotību un efektivitāti, kā arī to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kurus sabiedrība veikusi, lai novērstu šajās politikās un procedūrās atklātos trūkumus.

66. Risku pārvaldības sistēmas izveidei un nepārtrauktai risku pārvaldības procesa nodrošināšanai sabiedrība izveido risku pārvaldības funkciju.

67. Sabiedrība nodrošina, ka atbildīgā persona par risku pārvaldības funkciju, ziņo padomei un valdei par riskiem, kas ir identificēti kā iespējami būtiski sabiedrības darbībai. Atbildīgā persona par risku pārvaldības funkciju ziņo arī par citām specifiskām risku jomām pēc savas iniciatīvas un pēc padomes vai valdes pieprasījuma.

68. Sabiedrībā, kas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto Komisijas apstiprinātu pilnu vai daļēju iekšējo modeli, risku pārvaldības funkcijas ietvarā veic arī šādus pienākumus:

68.1. izveido un ievieš iekšējo modeli;

68.2. pārbauda iekšējo modeli un novērtē tā atbilstību;

68.3. dokumentē informāciju par iekšējo modeli un par visām veiktajām izmaiņām tajā;

68.4. analizē iekšējā modeļa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas un sagatavo ziņojumus par veikto analīzi;

68.5. informē sabiedrības padomi un valdi par iekšējā modeļa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas, sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem iekšējā modeļa uzlabojumiem un sagatavo ziņojumus vadībai par veiktajiem pasākumiem iepriekš konstatēto trūkumu novēršanai.

69. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka risku pārvaldības politika tiek konsekventi īstenota visā grupā.

4.4. Riska parakstīšanas un tehnisko rezervju veidošanas riska pārvaldība

70. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par risku parakstīšanas un tehnisko rezervju veidošanas risku nosaka vismaz šādu informāciju:

70.1. apdrošināšanas darbības veidus un to īpatnības, apdrošināmos riskus, ko sabiedrība ir gatava uzņemties;

70.2. veicamos pasākumus, lai nodrošinātu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju ienākumu pietiekamību sagaidāmo atlīdzību un izdevumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanai segšanai;

70.3. risku, kuri izriet no sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, tostarp apdrošināšanas līgumos ietvertām rīcības iespējām un garantētām summām, identificēšanas kārtību;

70.4. kā jaunu apdrošināšanas produktu izstrādāšanas un prēmijas aprēķināšanas procesā ņem vērā ar ieguldījumiem saistītos ierobežojumus;

70.5. kā jaunu apdrošināšanas produktu izstrādāšanas un prēmijas aprēķināšanas procesā ņem vērā cedēto pārapdrošināšanu, retrocesiju vai citas risku mazināšanas metodes.

71. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par risku parakstīšanas un tehnisko rezervju veidošanas risku var iekļaut arī:

71.1. maksimāli pieļaujamo pakļautību riskam attiecībā uz specifisku risku koncentrāciju;

71.2. iekšējos riska parakstīšanas limitus dažādiem apdrošināšanas produktiem un klasēm;

71.3. apsvērumus par cedēto pārapdrošināšanu, retrocesiju un citām risku mazināšanas stratēģijām un to efektivitāti.

72. Sabiedrība nodrošina, ka visas attiecināmās politikas un procedūras par riska parakstīšanu lieto visos apdrošināšanas līgumu izplatīšanas kanālos.

73. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par operacionālo risku nosaka vismaz šādu informāciju:

73.1. operacionālā riska pārvaldības mērķus;

73.2. sabiedrībai iekšējai lietošanai noteiktu un tās darbībai un pieredzei atbilstošu operacionālā riska definīciju;

73.3. sabiedrībai piemītošos un varbūtējos operacionālo risku veidus un šo risku mazināšanas metodes;

73.4. operacionālā riska pārvaldības procesus un prioritātes operacionālā riska pārvaldībā, tostarp informācijas tehnoloģiju lomu šajos procesos;

73.5. pieļaujamos riska limitus sabiedrībai būtiskos operacionālo risku veidos;

73.6. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu operacionālā riska pārvaldībā;

73.7. kārtību, kādā sabiedrības padome, valde un atbildīgā persona par risku pārvaldību regulāri saņem informāciju par sabiedrības darbībai piemītošo operacionālā riska līmeni un tendencēm, riska ietekmi uz sabiedrības pašu kapitālu un maksātspējas prasības izpildi, kā arī citu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

74. Sabiedrība nodrošina, ka sabiedrībā darbojas procesi operacionālā riska identificēšanai, novērtēšanai un uzraudzībai, kā arī ir noteikta ziņošanas sistēma. Šī mērķa nodrošināšanai sabiedrība uzkrāj un reģistrē datus par operacionālā riska notikumiem, norādot notikuma cēloni, sekas un ir vai nav veikti pasākumi tā novēršanai.

75. Sabiedrība operacionālā riska pārvaldībai izstrādā un analizē atbilstošus operacionālā riska scenārijus, kuru pamatā ir vismaz šādi operacionālā riska notikuma veidi:

75.1. galveno procesu, personāla vai sistēmas trūkumi;

75.2. ārēju notikumu ietekme.

76. Sabiedrības valdei ir pienākums ieviest apstiprinātos operacionālā riska pārvaldības pamatprincipus konsekventi visās sabiedrības struktūrvienībās, kā arī nodrošināt, ka visa līmeņa darbiniekiem ir izpratne par viņu pienākumiem saistībā ar operacionālā riska pārvaldību.

77. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par riska mazināšanas metodēm ietver vismaz šādu informāciju:

77.1. riska nodošanas cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā līmeņa noteikšanas, kas ir piemērots sabiedrībā definētajiem riska ierobežojumiem, kārtību un cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumu veidus, kuri ir vispiemērotākie sabiedrībai, ņemot vērā sabiedrības riska profilu;

77.2. riska mazināšanas darījumu partneru izvēles principus un to kredītspējas un diversifikācijas novērtēšanas un uzraudzības procedūras;

77.3. efektīvas riska nodošanas cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā novērtēšanas un sabiedrībai piemītošo būtisko risku izskatīšanas procedūras;

77.4. likviditātes pārvaldības, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar ikvienu neatbilstību starp maksājumu par iesniegtajām prasībām un cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumos noteiktajiem kompensāciju termiņiem, kārtību.

78. Pielietojot cedēto pārapdrošināšanu, retrocesiju un citas risku mazināšanas metodes, tiek nodrošināts, ka sabiedrība saglabā risku tās noteiktajā līmenī. Vienlaikus sabiedrība ņem vērā iespējamos jaunos riskus, kuriem tā var tikt pakļauta.

79. Sabiedrība analizē, novērtē un dokumentē visu izmantoto risku mazināšanas metožu efektivitāti.

80. Aktīvu un saistību pārvaldība ir lēmumu par aktīviem un saistībām saskaņošana, lai pārvaldītu risku, kas saistīti ar aktīvu un saistību vērtību izmaiņām.

81. Kopā ar ieguldījumu stratēģiju, aktīvu un saistību stratēģijā apraksta, kā finanšu un apdrošināšanas riski ietekmēs aktīvus un saistības īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja nepieciešams, šīs abas stratēģijas var kombinēt.

82. Sabiedrība nodrošina, ka attiecībā uz aktīvu un saistību pārvaldību, sabiedrības risku pārvaldības politikā ietver vismaz šādu informāciju:

82.1. dažādu veidu neatbilstības starp aktīviem un saistībām noteikšanas un novērtēšanas procedūras aprakstu, vismaz attiecībā uz termiņiem un valūtu;

82.2. izmantojamo risku mazināšanas metožu aprakstu un attiecīgo riska mazināšanas metožu izmantošanas sagaidāmo ietekmi uz aktīvu un saistību pārvaldību;

82.3. apmēru, kādā sabiedrība pieļauj aktīvu un saistību neatbilstību;

82.4. veicamo stresa testu un scenārija testu pamatmetodes un to veikšanas biežumu.

83. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par ieguldījumu risku nosaka vismaz šādu informāciju:

83.1. kādu drošības, kvalitātes, likviditātes, rentabilitātes un pieejamības līmeni sabiedrība vēlas sasniegt attiecībā uz visu ieguldījumu portfeli un kā tā plāno sasniegt minēto mērķi;

83.2. iekšējos kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz aktīviem un pakļautību riskam, tostarp ārpusbilances saistībām, lai palīdzētu nodrošināt, ka sabiedrība sasniedz vēlamo ieguldījumu portfeļa drošības, kvalitātes, likviditātes, rentabilitātes un pieejamības līmeni;

83.3. apsvērumus par finanšu tirgus vidi;

83.4. nosacījumus, saskaņā ar kuriem sabiedrība var ieķīlāt vai aizdot aktīvus;

83.5. saikni starp tirgus risku un citiem riskiem nelabvēlīgos scenārijos;

83.6. ieguldījumu aktīvu pienācīgas vērtēšanas un pārbaudes procedūru;

83.7. procedūras, lai uzraudzītu ieguldījumu atdevi un vajadzības gadījumā pārskatītu politiku;

83.8. kādos aktīvos tiek ieguldīts, lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju un personu, kurām ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, intereses.

84. Sabiedrība risku pārvaldības funkcijas ietvaros vērtē, vai sabiedrības noteiktie iekšējie ieguldījumu limiti ir pietiekami sabiedrības saistību nokārtošanai un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Šim mērķim regulāri veic pietiekamu skaitu stresa testu.

85. Dažādu veidu ieguldījumiem piemītošo ieguldījumu risku identifikāciju, mērīšanu, uzraudzību, pārvaldību un kontroli veic, pielietojot piemērotas un atzītas metodes.

86. Sabiedrībai ir atbilstošas iekšējās kontroles procedūras, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu darbība ir pienācīgi pārbaudīta un darījumi vienmēr tiktu veikti, ņemot vērā ieguldījumu principus un procedūras.

87. Risku pārvaldības sistēma nosaka un uzrauga iekšējos kvantitatīvos limitus katram ieguldījumu veidam, ieskaitot ārpusbilances saistībām, darījumu partneriem, ģeogrāfiskajam izvietojumam vai industrijai ar mērķi pārvaldīt risku piemērotā veidā un aizsargājot apdrošinājuma ņēmēju intereses.

88. Sabiedrība risku pārvaldības politikā attiecībā uz likviditātes risku ietver vismaz šādu informāciju:

88.1. procedūru neatbilstības starp ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām, gan no aktīviem, gan no saistībām, tostarp sagaidāmās naudas plūsmas no tādiem tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem kā apdrošināšanas atlīdzības, apdrošināšanas līgumu pārtraukšanas vai atpirkumu summu izmaksas, noteikšanai;

88.2. pieņēmumus par kopējās likviditātes vajadzībām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp atbilstošu likviditātes drošības rezervi, lai nepieļautu likviditātes nepietiekamību;

88.3. likvīdo aktīvu līmeņa noteikšanu un to uzraudzību, tostarp iespējamo izmaksu vai finansiālo zaudējumu summu aktīvu piespiedu pārdošanas gadījumā;

88.4. alternatīvu finansēšanas avotu noteikšanu un to izmaksas;

88.5. apsvērumus par sagaidāmo ietekmi uz likviditāti no jaunu apdrošināšanas produktu ieviešanas.

89. Likviditātes riska pārvaldības mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrība var izpildīt saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un personām, kas var pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

90. Īstermiņa likviditāte vai skaidras naudas pārvaldība iekļauj vajadzību pēc skaidras naudas līdzekļiem ikdienā normālos komercdarbības apstākļos. Apsvērumi par ilgtermiņa likviditāti ietver novērtējumu par vairāku negaidītu notikumu iespējamību un potenciāli nelabvēlīgu darbības nosacījumu iestāšanos vienlaicīgi, kad ieguldījumus nevar realizēt par pašreizējo tirgus vērtību, un situāciju par paātrinātu aktīvu realizāciju zem ekspertu noteiktās tirgus vērtības. Likviditātes apsvērumos ņem vērā arī iespējamo apdrošinājuma ņēmēju uzvedību.

91. Sabiedrība ieguldījumu riska pārvaldībai izstrādā sev piemītošu būtisko risku rādītāju kopumu, kurš pielāgots sabiedrības risku pārvaldības politikai un darbības stratēģijai.

92. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, sabiedrība nepaļaujas tikai uz informāciju, ko sniedz finanšu iestādes, aktīvu pārvaldītāji un kredītreitingu aģentūras. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, sabiedrība ņem vērā ar ieguldījumiem saistītos riskus, nepaļaujoties tikai uz to, ka risks ir pienācīgi ietverts kapitāla prasībās.

93. Sabiedrība ieguldījumu riska pārvaldībā ievēro piesardzības principu, nodrošinot, ka:

93.1. piesardzības princips tiek ņemts vērā, izstrādājot, ieviešot un īstenojot ieguldījumu stratēģiju;

93.2. sabiedrībai ir atbilstoša izpratne par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem;

93.3. sabiedrība veic nepārtrauktu uzraudzību un kontroli, pat, ja tā ir deleģējusi pienākumus ārpakalpojuma sniedzējam, sabiedrība aizsargā apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses, ņemot vērā, ka tādi riski kā juridiskais risks, reputācijas risks, komerciālais risks un operacionālais risks, ja tas netiek pienācīgi uzraudzīts, var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības maksātspējas prasības izpildi;

93.4. sabiedrības ieguldījumu portfelis ir atbilstoši diversificēts;

93.5. sabiedrība ar ieguldījumiem saistītos riskus var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, pārvaldīt, kontrolēt.

94. Sabiedrība pirms jebkuru ieguldījumu veikšanas vai ārpuskārtas ieguldījumu veikšanas novērtē vismaz šādus elementus:

94.1. savu spēju veikt un pārvaldīt šādu ieguldījumu;

94.2. ar ieguldījumu vai ieguldījumu darbību saistītos riskus un ieguldījumu vai ieguldījumu darbības ietekmi uz sabiedrības riska profilu;

94.3. ieguldījuma vai ieguldījumu darbības atbilstību apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju un apdrošinājuma ņēmēju interesēm, sabiedrības noteiktajiem saistību ierobežojumiem un efektīvai ieguldījumu portfeļa pārvaldei;

94.4. ieguldījuma vai ieguldījumu darbības ietekmi uz visa ieguldījumu portfeļa kvalitāti, drošību, likviditāti, rentabilitāti un pieejamību.

95. Sabiedrība nodrošina, ka, ja ieguldījums vai ieguldījumu darbība ir saistīta ar ievērojamu risku vai izmaiņām riska profilā, atbildīgā persona par risku pārvaldības funkciju paziņo par šādu risku vai riska profila izmaiņām sabiedrības padomei un valdei.

96. Ja veiktie ieguldījumi rada ievērojamu risku vai izmaiņas riska profilā, sabiedrība veic perspektīvo pašu risku novērtējumu.

97. Sabiedrība veic ieguldījumus tirgum piesaistītos un indeksam piesaistītos dzīvības apdrošināšanas līgumos, ņemot vērā sabiedrības politikās ietvertos mērķus.

98. Sabiedrība, veicot ieguldījumus atbilstoši noslēgto tirgum piesaistīto un indeksam piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, ņem vērā un pārvalda ierobežojumus, kas saistīti ar likviditāti.

99. Sabiedrība izstrādā, pārvalda, uzrauga un kontrolē procedūras attiecībā uz ieguldījumiem, kas netiek tirgoti regulētā tirgū, vai sarežģītiem ieguldījumiem, kuru vērtību ir sarežģīti noteikt, ja sabiedrība veic vai plāno veikt šādus ieguldījumus.

100. Sabiedrība uztur piesardzīgā līmenī tirdzniecības nolūkā turētos aktīvus, kuri netiek tirgoti vai netiek tirgoti regulāri, tāpat kā aktīvus, kas netiek tirgoti regulētā tirgū.

101. Sabiedrība, kas izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, izstrādā procedūras saskaņā ar risku pārvaldības politiku attiecībā uz ieguldījumiem.

102. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai sekmētu efektīvu ieguldījumu portfeļa pārvaldi, uzskatāmi parāda, kā tiek uzlabota ieguldījumu portfeļa kvalitāte, drošība, likviditāte vai rentabilitāte, neradot ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz kādu no šiem rādītājiem.

103. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai sekmētu risku mazināšanu vai kā riska mazināšanas metodi, dokumentē loģisko pamatojumu un uzskatāmi parāda efektīvu riska nodošanu, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus.

104. Sabiedrība, veicot ieguldījumus vērtspapirizētajos instrumentos, nodrošina, ka tās intereses un iniciatora vai sponsora (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) intereses attiecībā uz vērtspapirizētajiem aktīviem ir labi izprastas un saskaņotas.

105. Sabiedrība izstrādā un apstiprina kapitāla pārvaldības politiku, kurā ietver:

105.1. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka atsevišķas pašu kapitāla sastāvdaļas gan emitēšanas brīdī, gan vēlāk atbilstu spēkā esošajām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un peļņas sadali, kā arī, lai tiktu klasificētas atbilstoši spēkā esošajām pašu kapitāla prasībām, un kas ietver vismaz šādu informāciju:

105.1.1. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu pašu kapitāla emisiju saskaņā ar vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu;

105.1.2. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka visu pašu kapitāla posteņu noteikumi un nosacījumi ir skaidri un nepārprotami attiecībā uz spēkā esošajām pašu kapitāla prasībām;

105.2. procedūru aprakstu, lai:

105.2.1. nodrošinātu, ka jebkura politika vai paziņojums attiecībā uz akciju dividendēm tiek ņemts vērā, nosakot pašu kapitāla pietiekamību;

105.2.2. noteiktu un dokumentētu gadījumus, kad sagaidāms, ka peļņas sadale tiks atlikta vai anulēta.

106. Sabiedrība izstrādā vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu, kura izpildi kontrolē sabiedrības padome, un kas ietver vismaz šādu informāciju:

106.1. plānotās kapitāla emisijas apmēru un termiņu;

106.2. maksājuma termiņu, tajā skaitā gan līgumā noteikto maksājuma termiņu, gan iespēju veikt ar sabiedrības pašu kapitāla elementiem apmaksu vai izpirkumu pirms termiņa;

106.3. kā katra emisija, izpirkšana vai apmaksa vai citas izmaiņas atsevišķas pašu kapitāla sastāvdaļas novērtējumā, ietekmē spēkā esošo pašu kapitāla prasību un noteikto ierobežojumu piemērošanu;

106.4. informāciju par peļņas sadales politikas piemērošanu.

107. Sabiedrība kapitāla pārvaldības plānā ņem vērā risku pārvaldības sistēmas rezultātus un perspektīvo pašu risku novērtējumu.

108. Sabiedrība nodrošina, ka personālam ir izpratne par lomu iekšējās kontroles sistēmā. Kontroles darbības samēro ar riskiem, kas izriet no kontrolējamām darbībām un procesiem.

109. Papildu uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina konsekventu iekšējās kontroles sistēmu īstenošanu visā grupā.

110. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēmā esošie uzraudzības un ziņojumu sniegšanas mehānismi nodrošina sabiedrības padomi un valdi ar lēmumu pieņemšanai būtisku informāciju.

111. Iekšējais audits ir sabiedrībā izveidota neatkarīga funkcija, lai pārbaudītu un novērtētu iekšējās kontroles sistēmas darbību, efektivitāti un lietderību, un citus pārvaldības sistēmas elementus. Iekšējais audits palīdz sabiedrības padomei un valdei veikt tās pienākumus efektīvas iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai. Iekšējais audits sniedz sabiedrības padomei un valdei vērtējumus, ieteikumus un informāciju par veiktajām aktivitātēm.

112. Sabiedrība nodrošina, ka, veicot auditu, novērtējot audita rezultātus un ziņojot par tiem, atbildīgā persona par iekšējā audita funkciju nav atkarīga no sabiedrības valdes, jo tā var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā audita funkcijas neatkarību un objektivitāti.

113. Lai iekšējā audita funkcija darbotos efektīvi, sabiedrība nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

113.1. skaidri nosaka un dokumentē struktūrvienības vai personas, kura veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras;

113.2. nodala iekšējā audita funkciju no ikdienas darījumu veikšanas un kontroles funkcijām;

113.3. nodrošina struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, brīvu piekļuvi visiem dokumentiem, informācijai un darbiniekiem;

113.4. piešķir struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras kontrolēt to sabiedrības darbību, kuras nodrošināšanai tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumi;

113.5. nodrošina struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, efektīvai funkciju veikšanai pietiekamus resursus, t.sk. atbilstošu darbinieku ar pietiekamu izglītību un profesionālo pieredzi skaitu, lai būtu pamats uzskatīt, ka tie ir spējīgi kvalificēti pildīt savus pienākumus, kā arī nodrošina to pastāvīgu apmācību;

113.6. nodrošina struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, tiešus kontaktus ar sabiedrības padomi un valdi.

114. Sabiedrība var izveidot atsevišķas funkcijas specifisku darbību vai vienību kontrolei un uzraudzībai. Šādas funkcijas ir iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa un tas neatbrīvo iekšējo auditu no šo specifisko darbību vai vienību pārbaudes. Tomēr, lai panāktu lielāku efektivitāti, iekšējais audits, veicot tā pienākumus, var izmantot citu funkciju sniegto informāciju. Iekšējā audita funkcijas neatkarība nozīmē, ka tai ir noteikts statuss organizācijā un tā veic uzdevumus bez nepamatotas iejaukšanās un objektīvi.

115. Sabiedrības padome apstiprina iekšējā audita funkcijas ietvaros izstrādāto iekšējā audita politiku, kurā iekļauti vismaz šādi elementi:

115.1. noteikumi un nosacījumi saskaņā ar kuriem struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, var noteikt sniegt atzinumu vai atbalstu vai veikt citus īpašus uzdevumus;

115.2. procedūras, kuras struktūrvienība vai persona, kura veic iekšējā audita funkciju un ir atbildīga par to, ievēro pirms uzraudzības iestādes informēšanas;

115.3. personāla rotācijas kritērijus.

116. Papildu uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina, ka iekšējā audita politika grupas līmenī nosaka kā:

116.1. koordinē iekšējā audita darbību visā grupā;

116.2. nodrošina atbilstību iekšējā audita prasībām grupas līmenī.

117. Sabiedrība iekšējā audita funkcijas ietvaros veic vismaz šādus pasākumus:

117.1. izstrādā, īsteno un uztur iekšējā audita plānu, kurā noteiktas iekšējā audita plānotās pārbaudes, kas jāveic turpmākajos gados, ņemot vērā visas darbības un visu sabiedrības pārvaldības sistēmu;

117.2. lemjot par prioritātēm, izvēlas uz risku balstītu pieeju;

117.3. ziņo par audita plānu sabiedrības padomei un valdei;

117.4. izdod iekšējā audita rakstveida ziņojumu sabiedrības padomei un valdei, pamatojoties uz iekšējā audita plānā paredzēto pārbaužu rezultātiem, kas ietver konstatētos faktus un ieteikumus, ieskaitot paredzēto laika periodu trūkumu novēršanai un atbildīgo personu, kā arī informāciju par audita ieteikumu pildīšanu;

117.5. vismaz reizi gadā iesniedz iekšējā audita rakstveida ziņojumu padomei un valdei;

117.6. pārbauda atbilstību lēmumiem, kurus pieņēmusi sabiedrības padome un valde, pamatojoties uz šo ieteikumu 117.4. apakšpunktā minētajiem ieteikumiem.

118. Sabiedrība nodrošina, ka vajadzības gadījumā iekšējās audita funkcijas ietvarā var veikt pārbaudes, kas nav iekļautas iekšējā audita plānā.

119. Sabiedrība nodrošina efektīvas aktuārās funkcijas darbību.

120. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros veic vismaz šādus pasākumus:

120.1. koordinē tehnisko rezervju aprēķināšanu;

120.2. nodrošina tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto metodoloģiju, modeļu un pieņēmumu piemērotību;

120.3. novērtē tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

120.4. salīdzina tehniskās rezerves vislabāko aplēsi ar pieredzi;

120.5. informē vadību par tehnisko rezervju aprēķinu ticamību un atbilstību;

120.6. izsaka viedokli par kopējo risku parakstīšanas politiku;

120.7. izsaka viedokli par cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojuma atbilstību;

120.8. piedalās efektīvas risku pārvaldības sistēmas izveidē, lai nodrošinātu risku modelēšanu kapitāla prasību aprēķināšanai un veiktu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības risku un maksātspējas novērtēšanu.

121. Sabiedrība veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, ja tā aktuārās funkcijas ietvaros nosaka papildus citus veicamus pienākumus un uzdevumus.

122. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība nosaka, ka aktuārās funkcijas ietvaros tiek sniegts atzinums par cedētās pārapdrošināšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas programmu visā grupā.

123. Tehnisko rezervju aprēķināšanas koordinēšana, kas ir viens no aktuārās funkcijas uzdevumiem, var neietvert tehnisko rezervju faktisko aprēķināšanu. Sabiedrība, nosakot, kurš veic tehnisko rezervju aprēķināšanu, skaidri nodala pienākumus un atbildību, nodrošinot neatkarīgu aprēķinu pārbaudi un tehnisko rezervju pietiekamības pārbaudi. Gadījumos, kad aktuārā funkcija veic gan tehnisko rezervju aprēķināšanu, gan tehnisko rezervju pietiekamības pārbaudi, sabiedrības ieviestajiem procesiem un procedūrām jānodrošina izvairīšanās no interešu konflikta un jānodrošina atbilstoša neatkarība. Pienākumu nodalīšanas pakāpi nosaka proporcionāli tehniskās rezerves aprēķināšanai piemītošajam riska veidam, apjomam un sarežģītībai.

124. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus un aktuāro ziņojumu par risku parakstīšanu grupā, aktīviem un saistībām, grupas maksātspējas stāvokli, grupas sagaidāmo maksātspējas stāvokli, par stresa testiem un scenāriju testiem tehnisko rezervju jomā, aktīvu un pasīvu pārvaldību, dividenžu sadalījumu saistībā ar aplēstajiem ieguvumiem, risku parakstīšanas politiku, cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un citiem risku pārnešanas vai mazināšanas veidiem. Sniedz ieteikumus arī par apdrošināšanas prēmiju un aplēsto ieguvumu atbilstību un pietiekamību vai to aprēķināšanas (noteikšanas) kārtību.

125. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, veicot perspektīvo pašu risku novērtēšanu, sniedz viedokli par sabiedrības pastāvīgu turpmāko atbilstību prasībām attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinu un nosaka iespējamos riskus, kas izriet no ar šo aprēķinu saistītas nenoteiktības.

126. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto iekšējo un ārējo datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem datu kvalitātes standartiem. Vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus attiecībā uz iekšējām procedūrām, lai uzlabotu datu kvalitāti, kas nodrošinātu sabiedrības atbilstību attiecīgajām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

127. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, sniedzot viedokli par riska parakstīšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem, ņem vērā to savstarpējo saistību.

128. Sabiedrība iekšējā modeļa pirmspieteikuma procesā aktuārās funkcijas ietvaros piedalās risku, uz kuriem attiecas iekšējais modelis, noteikšanā un atkarību starp šiem riskiem un pārējiem riskiem izvērtēšanā. Aktuārās funkcijas iesaiste ir balstīta uz tehnisko analīzi un atspoguļo aktuārās funkcijas pieredzi un zināšanām.

129. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros identificē jebkuras neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par tehnisko rezervju aprēķināšanu un neatbilstības gadījumā ierosina atbilstošas korekcijas.

130. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros izskaidro jebkuras būtiskas ietekmes uz tehnisko rezervju apmēru, ko starp novērtēšanas datumiem rada izmaiņas datos, tehnisko rezervju aprēķināšanas metodoloģijā vai pieņēmumos.

131. Gan uzdevumu nodrošināt tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotās metodoloģijas un modeļu, tostarp izdarīto pieņēmumu, piemērotību, gan izvērtēt tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti, veic tehnisko rezervju aprēķina koordinēšanas ietvaros.

132. Lai varētu identificēt neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, aktuārās funkcijas ietvaros pielieto metodoloģijas, kas ļauj veikt pilnīgu analīzi attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

133. Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotās aprēķina metodoloģijas izvērtē, izmantojot tādu vērtēšanas instrumentu kā vēsturisko datu testēšana un ņemot vērā izmaiņas laika gaitā.

134. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros vismaz reizi gadā rakstveidā sagatavo ziņojumu sabiedrības padomei un valdei, norādot veiktos būtiskos uzdevumus un to rezultātus, kā arī norādot visus atklātos trūkumus un sniedz ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.

135. Ziņojumā padomei un valdei ietver vismaz šādu informāciju:

135.1. tehnisko rezervju aprēķināšanā pielietoto metožu aprakstu un pamatojumu to izvēlei;

135.2. izklāstu par būtiskākajiem pieņēmumiem, uz kuriem balstītas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes, un pamatojums to izvēlei, kā arī norādes par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatā esošo pieņēmumu jutīgumu katram no nozīmīgākajiem riskiem;

135.3. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto datu pārbaudes aprakstu, ietverot informāciju par veiktajām datu korekcijām;

135.4. atbilstības novērtējumu un tehnisko rezervju pietiekamības pārbaudes rezultātus;

135.5. skaidrojumu par tehnisko rezervju salīdzinājuma rezultātā veiktajām izmaiņām, ietverot informāciju par izmaiņām pieņēmumos un rezultātos;

135.6. vislabākās aplēses un atbilstoši pieredzei konstatētā nepieciešamā lieluma salīdzinājumu un skaidrojumu par katru būtisku novirzi;

135.7. viedokli par riska parakstīšanas politiku, kas var ietvert vismaz šādu informāciju:

135.7.1. vai produktu cenas atbilst riska parakstīšanas politikai attiecībā uz riska uzņemšanos;

135.7.2. viedokli par galvenajiem riska faktoriem, kas ietekmēs apdrošināšanas darbības ienesīgumu nākamā gada laikā, izvērtējot ārējo faktoru, tādu kā inflācija, juridiskie riski, apdrošināšanas darbības apjoma izmaiņas vai tirgus vides izmaiņas, iespējamo ietekmi uz nākotnes peļņu;

135.7.3. viedokli par iespējamo finanšu ietekmi no plānotajām termiņu un līgumu nosacījuma maiņām;

135.8. viedokli par cedētās pārapdrošināšanas politiku, kas var ietvert vismaz šādu informāciju:

135.8.1. cedētās pārapdrošināšanas izvietojuma atbilstību sabiedrībā noteiktajam pieļaujamajam riska līmenim;

135.8.2. cedētās pārapdrošināšanas ietekmes uz neto tehnisko rezervju apmēru novērtējumu;

135.9. aprakstu par piedalīšanos risku modelēšanā, kas ir pamatā kapitāla prasību aprēķinam.

136. Sabiedrība nosaka ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības būtiskumu. Būtiskuma kritērijs ir – vai sabiedrība bez konkrētās ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības varētu sniegt pakalpojumus apdrošinājuma ņēmējiem.

137. Sabiedrība nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieka, kurš nav sabiedrības darbinieks, bet kuram ir piešķirtas pilnvaras parakstīt apdrošināšanas risku vai kārtot atlīdzības sabiedrības vārdā, darbība ir pakļauta ārpakalpojumu sniegšanas prasībām.

138. Ja būtiskas funkcijas tiek nodotas ārpakalpojuma sniedzējam grupas ietvaros, grupas atbildīgā struktūrvienība nosaka, kuras funkcijas attiecas uz katru konkrēto grupas struktūrvienību, un nodrošina, ka to nodošana ārpakalpojuma sniedzējiem nelabvēlīgi neietekmē būtisku funkciju darbību katrā konkrētā grupas struktūrvienībā.

139. Sabiedrība, kura izmanto ārpakalpojumus vai apsver to izmantošanu, ārpakalpojumu saņemšanas politikā nosaka sabiedrības pieeju un procesus ārpakalpojumu nodrošināšanā no līguma noslēgšanas līdz tā izbeigšanai. Ārpakalpojumu saņemšanas politikā ietver vismaz šādu informāciju:

139.1. sabiedrībai būtiskas funkcijas vai darbības noteikšanas kritērijus;

139.2. kā tiek izvēlēts piemērotas kvalitātes pakalpojuma sniedzējs un kā un cik bieži tiek izvērtēta tā darbība un rezultāti;

139.3. informāciju, kas jāiekļauj rakstveida līgumā ar ārpakalpojuma sniedzēju;

139.4. sabiedrības rīcības plānu neparedzētām situācijām, t.sk., ja sabiedrībai būtisko funkciju vai darbību nodrošināšana ārpakalpojumā tiek pārtraukta.

140. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība nosaka atbilstošas iekšējās pārvaldības prasības visā grupā, skaidri sadalot pienākumus starp visām grupā ietilpstošajām sabiedrībām, ņem vērā attiecīgo risku pārvaldības struktūru un organizāciju grupas līmenī.

141. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība, izveidojot pārvaldības sistēmu, nodrošina, ka netiek nelabvēlīgi ietekmēti individuālās sabiedrības padomes un valdes pienākumi grupā.

142. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība pārvaldības sistēmai grupas līmenī nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

142.1. ievieš atbilstošus un efektīvus instrumentus, procedūras un nosaka atbildības sadalījumu un to regulāri pārskata, kas dod iespēju pārraudzīt un pārvaldīt riskus un iekšējās kontroles sistēmas darbību individuālā līmenī;

142.2. ievieš ziņojumu sniegšanas sadalījumu grupā, kā arī nodrošina efektīvu augšupejošas un lejupejošas informācijas plūsmu grupā;

142.3. dokumentē un informē visas sabiedrības apdrošināšanas grupā par instrumentiem, ko izmanto, lai noteiktu, mērītu, uzraudzītu, pārvaldītu visus riskus, kuriem grupa tiek pakļauta un ziņotu par tiem;

142.4. ņem vērā visu to sabiedrību intereses, kuras pieder grupai, un to, kā šīs intereses sekmē visas grupas kopīgā mērķa sasniegšanu ilgtermiņā.

143. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība ņem vērā riskus gan individuālā, gan grupas līmenī un to mijiedarbību risku pārvaldības sistēmā, jo īpaši:

143.1. reputācijas risku un risku, kas rodas no grupas iekšējiem darījumiem un risku koncentrāciju, ieskaitot nelabvēlīgās ietekmes risku (contagion risk), grupas līmenī;

143.2. mijiedarbību starp riskiem, kas rodas, veicot komercdarbību dažādās sabiedrībās un dažādās jurisdikcijās;

143.3. riskus, kas rodas no trešo valstu sabiedrībām;

143.4. riskus, kas rodas no uzraudzībai nepakļautām sabiedrībām;

143.5. riskus, kas rodas no uzraudzībai pakļautām sabiedrībām.

144. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība iekļauj risku pārvaldībā grupas līmenī atbilstošus procesus un procedūras, lai noteiktu, mērītu, pārvaldītu un uzraudzītu riskus, kuriem ir vai varētu būt pakļauta grupa un katra atsevišķa sabiedrība, kā arī ziņotu par tiem.

145. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka grupas risku pārvaldības struktūra un organizācija nelabvēlīgi neietekmē sabiedrības juridisko spēju pildīt savas tiesiskās, normatīvās un līgumiskās saistības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis

Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
10.12.2014. ieteikumiem Nr.296

1. Sabiedrība izveido darbības veidiem, to apjomam un darbībai raksturīgo risku sarežģītībai atbilstošu perspektīvo pašu risku novērtējuma procesu, kas ir pielāgots tās organizatoriskajai struktūrai un risku pārvaldības sistēmai, un tādu informācijas sistēmu perspektīvā pašu risku novērtējuma atbalstam, kas ļauj Komisijai novērtēt perspektīvajā pašu risku novērtējumā izmantoto datu kvalitāti.

2. Sabiedrības valde piedalās perspektīvajā pašu risku novērtējumā, koordinē perspektīvo pašu risku novērtējumu un nodrošina pamatotu perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātu iegūšanu.

3. Sabiedrība izstrādā un apstiprina perspektīvā pašu risku novērtējuma politiku, izstrādā un apstiprina perspektīvā pašu risku novērtējuma procedūru, kurā ietver vismaz šādus elementus:

3.1. perspektīvā pašu risku novērtējuma procesa aprakstu;

3.2. apsvērumus saiknei starp sabiedrības riska profilu, apstiprinātajiem risku pielaides ierobežojumiem un vispārējām maksātspējas vajadzībām;

3.3. stresa testu, jutīguma analīzes, reverso stresa testu vai citas atbilstošas analīzes aprakstu un to veikšanas biežumu;

3.4. datu kvalitātes standartus;

3.5. perspektīvā pašu risku novērtējuma biežumu un tās atbilstības pamatojumu, ņemot vērā sabiedrības riska profilu un tās vispārējo maksātspējas vajadzību svārstīgumu salīdzinājumā ar tās kapitāla stāvokli;

3.6. perspektīvā pašu risku novērtējuma veikšanas laiku un apstākļus, kas nosaka nepieciešamību veikt ārkārtas perspektīvo pašu risku novērtējumu.

4. Sabiedrība katru veikto perspektīvo pašu risku novērtējumu un tā rezultātus un citus izmantotos dokumentētos pierādījumus atspoguļo ziņojumā pietiekami detalizēti, lai dotu iespēju trešajai personai izvērtēt perspektīvo pašu risku novērtējumu. Ziņojumā par veikto perspektīvo pašu risku novērtējumu ietver vismaz šādus elementus:

4.1. perspektīvā pašu risku novērtējuma veikšanas aprakstu;

4.2. novērtējumu par jebkurām konstatētajām sabiedrības riska profila atšķirībām no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības aprēķina pamatā;

4.3. sabiedrības veiktās darbības vai informāciju par plānoto turpmāko rīcību, ja 4.2. apakšpunktā noteiktās atšķirības ir būtiskas;

4.4. katra sabiedrības darbībai būtiskā riska analīzi, aprakstu un skaidrojumu;

4.5. saikni starp risku novērtējumu un kapitāla sadalījuma procesu un skaidrojumu, kā ir ievēroti apstiprinātie pieļaujamie riska limiti;

4.6. skaidrojumu, kā tiek pārvaldīti ar pašu kapitālu nesegtie riski;

4.7. perspektīvajā pašu risku novērtējumā izmantotās novērtēšanas pieejas tehnisko aprakstu, ieskaitot detalizētu novērtēšanas veikšanas struktūras aprakstu, izmantotās novērtēšanas pieejas pamatā esošo pieņēmumu sarakstu un pamatojumus, risku savstarpēju atkarību noteikšanai izmantotā procesa aprakstu, izvēlētā ticamības līmeņa pamatojumu, izmantoto stresa testu un scenāriju analīzes un to rezultātu, kas tika ņemti vērā, aprakstu un skaidrojumu, kā tika novērtēta parametru un datu nenoteiktība;

4.8. vispārējās maksātspējas vajadzības gada laikā un ilgākā laika periodā, norādot perioda ilgumu, un aprakstu, kā sabiedrība plāno minētās vajadzības apmierināt;

4.9. rīcības plānu papildus pašu kapitāla piesaistīšanai, kas izriet no perspektīvā pašu risku novērtējuma, norādot plānotos termiņus sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

4.10. pamatotus detalizētus secinājumus par nepārtrauktu pašu kapitāla pietiekamības un tehnisko rezervju seguma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4.11. iekšējā modeļa izmaiņu, ja tās radušās perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātā, aprakstu;

4.12. perspektīvajā pašu risku novērtējumā vērā ņemto iekšējo un ārējo faktoru aprakstu;

4.13. sabiedrības plānotās turpmākās rīcības detalizētu izklāstu, pamatojumu un ietekmi uz perspektīvo pašu risku novērtējumu;

4.14. sabiedrības valdei sniegto rezultātu pamatošanas procesa izklāstu.

5. Sabiedrība pēc katra perspektīvā pašu risku novērtējuma sagatavo ziņojumu valdei par perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātiem un secinājumiem. Sabiedrības valde apstiprina perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātus. Ziņojumā valdei par perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātiem un secinājumiem iekļautajai informācijai jābūt pietiekami skaidrai un detalizētai, lai sabiedrības valde varētu perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātus izmantot stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā un iesaistītie darbinieki varētu veikt nepieciešamās turpmākās darbības.

6. Sabiedrība valde divu nedēļu laikā pēc perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātu apstiprināšanas informē Komisiju par veiktā perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātiem, iesniedzot Komisijai vismaz šādu informāciju:

6.1. kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultātu aprakstu un secinājumus par iegūtajiem rezultātiem, norādot sabiedrības plānotās turpmākas darbības un šo darbību veikšanas termiņus un, ja nepieciešams, sniedzot skaidrojumu sabiedrības lēmumam, ka nekādas turpmākās darbības nav nepieciešamas;

6.2. izmantoto metožu un galveno pieņēmumu aprakstu;

6.3. informāciju par vispārējo maksātspējas vajadzību, maksātspējas kapitāla prasības un sabiedrības pašu kapitāla salīdzinājumu.

7. Šo ieteikumu 6.1. apakšpunktā minētajā rezultātu aprakstā ietver vismaz šādu informāciju:

7.1. sabiedrības darbībai būtisko risku, kuriem sabiedrība ir vai var tikt pakļauta, aprakstu;

7.2. risku būtiskuma pamatojumu;

7.3. sabiedrības valdes rīcības vai riska mazināšanas metožu aprakstu;

7.4. skaidrojumu, kā tiek pārvaldīti ar pašu kapitālu nesegtie riski;

7.5. atklāto sabiedrības vājo pušu vai citu problēmu aprakstu;

7.6. scenārijus, pret kuriem sabiedrība ir īpaši jutīga;

7.7. veikto stresa testu vai citu testu rezultātus un informāciju par stratēģiskajiem lēmumiem;

7.8. citu sabiedrības ieskatā būtisku informāciju.

8. Šo ieteikumu 6.3. apakšpunktā minētajā vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumā ietver vismaz šādu informāciju:

8.1. risku vai riska kategoriju kvantitatīvu novērtējumu;

8.2. iegūto vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu gada laikā un ilgākā laika periodā, norādot laika periodu;

8.3. kvantitatīvo novērtējumu par būtiskām sabiedrības riska profila atšķirībām no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības aprēķina pamatā.

9. Ja sabiedrība savu vispārējo maksātspējas vajadzību novērtēšanā izmanto metodes, kas ir atšķirīgas no apdrošinātāju un pārapdrošinātāju darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām atzīšanas un novērtēšanas metodēm, sabiedrība perspektīvajā pašu risku novērtējumā sniedz skaidrojumu un veic kvantitatīvu novērtējumu par atšķirīgu atzīšanas un novērtēšanas metožu ietekmi uz vispārējām maksātspējas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot atbilstību prasībai par komercdarbības stabilu un piesardzīgu pārvaldību.

10. Sabiedrība novērtē tās vispārējās maksātspējas vajadzības ar skatu uz nākotni, ņemot vērā iespējamās izmaiņas sabiedrības riska profilā, komercdarbības stratēģijā un ārējā vidē un būtisko risku stresa testu un scenāriju analīzes rezultātus, un izsaka vispārējās maksātspējas vajadzības kvantitatīvā izteiksmē, papildinot ar būtisko, tostarp skaitļos neizsakāmo risku kvalitatīvu aprakstu.

11. Sabiedrība, veicot vispārējo maksātspējas vajadzību novērtēšanu, novērtē vismaz šādus elementus un procesus:

11.1. visus sabiedrības darbībai būtiskos riskus, kas izriet no aktīviem un saistībām, ieskaitot grupas iekšējos darījumus un ārpusbilances darījumus;

11.2. sabiedrības pārvaldīšanas praksi, iekšējās sistēmas un kontroles, ieskaitot riska mazināšanas metožu izmantošanu;

11.3. procesu un datu kvalitāti, jo īpaši sabiedrības pārvaldības sistēmas piemērotību, ņemot vērā riskus, kas var izrietēt no perspektīvā pašu risku novērtējuma procesā konstatējām neatbilstībām un trūkumiem;

11.4. sasaisti starp darbības plānošanu un maksātspējas vajadzībām;

11.5. nākotnes scenārijus;

11.6. izmantoto novērtēšanas bāzi vispārējo maksātspējas vajadzību noteikšanai;

11.7. izmantotās risku mazināšanas metodes, to ietekmi un izmantošanas pamatojumu;

11.8. papildu kapitāla piesaistīšanas plāna realizēšanas iespējas;

11.9. finansiālo resursu pietiekamību, ņemot vērā pašu kapitāla kvalitāti, svārstīgumu un zaudējumu segšanas spēju;

11.10. vadības iespējamās rīcības finansiālās sekas nelabvēlīgās situācijās.

12. Ja sabiedrība maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, izmantojot Komisijas apstiprinātu pilnu vai daļēju iekšējo modeli, vispārējo maksātspējas vajadzību novērtēšanā papildus šo ieteikumu 16. punktā noteiktajam sabiedrība novērtē šādus elementus un procesus:

12.1. izslēgto būtisko risku vai galveno apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veidu iespējamo ietekmi uz maksātspējas stāvokli daļēja iekšējā modeļa gadījumā;

12.2. savstarpējo atkarību starp iekšējā modelī iekļautajiem un neiekļautajiem riskiem;

12.3. iekšējā modelī neiekļauto risku, kuri var veicināt iekšējā modeļa izmaiņas, noteikšanu.

13. Perspektīvā pašu risku novērtējuma ietvaros sabiedrība novērtē, vai tā nodrošina pastāvīgu pašu kapitāla pietiekamības un tehnisko rezervju seguma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

13.1. iespējamās būtiskās riska profila izmaiņas;

13.2. sabiedrības pašu kapitāla apmēru un kvalitāti visā tās komercdarbības plānošanas periodā;

13.3. pašu kapitāla sastāvu dažādos līmeņos, novērtējot, kā tas komercdarbības plānošanas periodā varētu mainīties atkarībā no atsevišķu pašu kapitāla sastāvdaļu izpirkšanas dienas, atmaksas dienas vai termiņa beigām.

14. Iekšējā modeļa pirmspieteikuma procesā esošā sabiedrība vai grupa izmanto iekšējo modeli perspektīvā pašu risku novērtējuma vajadzībām tikai tādā gadījumā, ja sabiedrība vai grupa veic novērtējumu par sagatavošanos iespējai, ka Komisija noraida pieteikumu par iekšējā modeļa izmantošanu.

15. Novērtējot nākotnes pašu kapitāla vajadzību komercdarbības plānošanas periodā, sabiedrība novērtē vismaz šādus elementus:

15.1. kapitāla pārvaldību, ieskaitot kapitāla instrumentu izlaišanu, atmaksas dienu vai izpirkšanas dienu, dividendes un citu ienākumu vai kapitāla sadali un tiesības izmantot papildu pašu kapitālu, prognozētās izmaiņas un plānus neparedzētām situācijām;

15.2. mijiedarbību starp kapitāla pārvaldību un sabiedrības riska profilu, kā arī tā sagaidāmo attīstību un attīstību stresa situācijās;

15.3. sabiedrības spēju piemērotā laikposmā palielināt atbilstošas kvalitātes pašu kapitālu, novērtējot, tās pieeju kapitāla tirgiem, kapitāla tirgu stāvokli, atkarību no noteiktās investīciju bāzes, investora vai pārējiem grupas dalībniekiem, citu sabiedrību, kas tajā pašā laikā meklē iespēju palielināt pašu kapitālu ietekmi;

15.4. kā pašu kapitāla posteņu vidējais termiņš ir saistīts ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību un nākotnes pašu kapitāla vajadzības vidējo termiņu;

15.5. būtiskus kompensācijas pasākumus un darbības, ko sabiedrība veic, lai atjaunotu vai uzlabotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai vai naudas plūsmu pēc kādiem nākotnes stresa notikumiem.

16. Sabiedrība, novērtējot, vai tās riska profils atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības aprēķina ar standarta formulu pamatā esošajiem pieņēmumiem un vai šīs atšķirības ir nozīmīgas, veic šādus pasākumus:

16.1. kvantitatīvo novērtējumu, ja kvalitatīvās analīzes rezultāti norāda, ka atšķirība ir nozīmīga;

16.2. ņem vērā atšķirības, kas radušās standarta formulā neiekļauto risku dēļ, un atšķirības dēļ nepietiekami novērtētiem vai par augstu novērtētiem riskiem novērtēšanas procesā, ietverot:

16.2.1. riska profila analīzi un standarta formulas piemērotību pamatojošu iemeslu novērtējumu, ieskaitot risku grupēšanu;

16.2.2. standarta formulas jutīguma pret izmaiņām riska profilā analīzi, ieskaitot noslēgto cedētās pārapdrošināšanas līgumu ietekmi, diversifikācijas efektu un citu riska mazināšanas metožu ietekmi;

16.2.3. maksātspējas kapitāla prasības jutīguma pret galvenajiem parametriem novērtēšanu, ieskaitot sabiedrībai raksturīgos parametrus;

16.2.4. standarta formulas parametru vai sabiedrībai raksturīgo parametru piemērotības precizējumu;

16.2.5. skaidrojumu, kāpēc risku raksturs, apjoms un sarežģītība pamato izmantotos vienkāršojumus;

16.2.6. analīzi, kā standarta formulas rezultāti tiek izmantoti lēmumu pieņemšanas procesā.

17. Sabiedrība izmanto perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātus vismaz kapitāla pārvaldībā, komercdarbības stratēģiskajā plānošanā, produktu attīstībā un izstrādē.

18. Sabiedrība perspektīvo pašu risku novērtējumu veic vismaz reizi gadā un ārkārtas perspektīvo pašu risku novērtējumu veic nekavējoties pēc būtiskām izmaiņām sabiedrības riska profilā.

19. Sabiedrība perspektīvo pašu risku novērtējumu veic vienlaicīgi ar maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu. Sabiedrība perspektīvo pašu risku novērtējumu var veikt citā datumā, ja laika posmā starp perspektīvo pašu risku novērtējumu un maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu nav notikušas būtiskas izmaiņas sabiedrības riska profilā.

20. Grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu veic tā, lai atspoguļotu grupas struktūras raksturu un tās riska profilu. Grupas perspektīvais pašu risku novērtējums ietver vismaz visas grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības.

21. Ziņojumā par veikto grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu iekļauj vismaz šādu informāciju:

21.1. specifiskus riskus, kuri pastāv grupas līmenī, atsevišķi norādot riskus kas izriet no grupas uzņēmumu, kuri nav regulētā tirgus dalībnieki, ietekmes, savstarpējām atkarībām grupā un to ietekmes uz grupas riska profilu;

21.2. riskus, kurus var neņemt vērā sabiedrības individuālajā līmenī, bet ir jāņem vērā grupas līmenī;

21.3. būtiskās atšķirības starp grupas sabiedrībām, kas saistītas ar komercdarbības stratēģiju, uzņēmējdarbības plānošanu un to ietekmi uz grupas riska profilu;

21.4. katras valsts īpatnības, to ietekmi un kā tās tiek atspoguļotas grupas līmenī.

22. Sabiedrība, kas atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā vai Pārapdrošināšanas likumā noteiktajām prasībām ir pakļauta papildu uzraudzībai, saņem Komisijas atļauju sagatavot vienotu ziņojumu par veikto grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu, ja uzraugu kolēģijā nav noteikts cits lēmuma pieņemšanas process un ja neviena no uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas pretējā gadījumā saņemtu atsevišķu ziņojumu par perspektīvo pašu risku novērtējumu, neceļ iebildumus.

23. Ja valoda, kurā tiek sniegts ziņojums par veikto grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu, atšķiras no Latvijas Republikas valsts valodas, Komisijai ir tiesības lūgt papildu uzraudzībai pakļauto sabiedrību pārtulkot to ziņojuma daļu, kas attiecas uz meitas sabiedrību Latvijas Republikas valsts valodā.

24. Lai saņemtu atļauju iesniegt vienotu ziņojumu par veikto grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu, papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība iesniedz Komisijas pieteikumu, kas ietver skaidrojumu, kā grupas perspektīvajā pašu risku novērtējumā ir atspoguļoti meitas uzņēmumi un kā perspektīvā pašu risku novērtējuma un rezultātu apstiprināšanas procesā ir iesaistītas meitas uzņēmumu valdes.

25. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība, veicot grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu, novērtē visu būtisko risku, kuriem grupa ir vai var tikt pakļauta, un specifisko risku, kas pastāv grupas līmenī, ietekmi un savstarpējās atkarības grupā, kā arī šo risku un savstarpējo atkarību ietekmi uz grupas vispārējām maksātspējas vajadzībām, ņemot vērā grupas specifiku un to, ka atsevišķi riski var palielināties grupas līmenī.

26. Papildus šo ieteikumu 4. punktā norādītajam, papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība ziņojumā par veikto grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu ietver šādu informāciju:

26.1. pašu kapitāla avotu noteikšanas grupā procesa aprakstu un papildu pašu kapitāla nepieciešamību;

26.2. pašu kapitāla pieejamības, pārnesamības vai aizvietojamības novērtēšanas rezultātus;

26.3. atsauces uz plānotu pašu kapitāla pārvešanu grupā, kas būtiski ietekmētu kādu grupas sabiedrību, un pārvešanas sekas;

26.4. atsevišķo grupā ietilpstošo sabiedrību stratēģiju saskaņošanu ar grupas līmenī izveidotajām stratēģijām;

26.5. iespējamos grupas specifiskos riskus;

26.6. katras grupā ietilpstošās sabiedrības būtiskumu un ietekmi uz grupas riska profilu;

26.7. grupas vispārējo maksātspējas vajadzību salīdzinājuma ar katras grupā ietilpstošas sabiedrības individuālu vispārējo maksātspējas vajadzību iznākumu;

26.8. katra grupas līmenī pieņemtā diversifikācijas efekta novērtējumu;

26.9. grupā ietilpstošās sabiedrības, kuras maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai neizmanto iekšējo modeli, minot iemeslus, ja grupa ir uzsākusi iekšējā modeļa pirmspieteikuma procesu.

27. Papildus šo ieteikumu 26. punktā noteiktajam, papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība vienotā ziņojumā par veikto grupas perspektīvo pašu risku novērtējumu skaidri norāda katras grupā ietilpstošās meitas sabiedrības individuālā perspektīvā pašu risku novērtējuma rezultātus.

28. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība, veicot grupas vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu, komercdarbības riskus trešajās valstīs novērtē tādā pašā veidā, kā attiecībā uz komercdarbību dalībvalstīs, pievēršot īpašu uzmanību kapitāla pārnesamības un aizvietojamības novērtējumam.