• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 307 "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 19.06.2015., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/op/2015/119.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.308

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.345 "Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā"

Vēl šajā numurā

19.06.2015., Nr. 119

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 307

Pieņemts: 16.06.2015.

OP numurs: 2015/119.5

2015/119.5
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 8 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.307

Rīgā 2015.gada 16.jūnijā (prot. Nr.29 40.§)

Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta
ceturto daļu un trīspadsmito daļu un 13.panta trešās daļas
3.punktu un Lauksaimniecības un lauku attīstības
likuma 13.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. apstrādes kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības pārtikas uzņēmumā (turpmāk – kautuve) attiecībā uz cūku liemeņiem, kā arī tādu liellopu liemeņiem, kuru vecums kaušanas brīdī ir astoņi mēneši vai vairāk;

1.2. kārtību, kādā tiek novērtēta liellopu un cūku (turpmāk – dzīvnieki) liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām;

1.3. kārtību, kādā tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām un tirdzniecības apjomu;

1.4. dzīvnieku liemeņu klasificētāju (turpmāk – klasificētājs) apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas, kā arī klasificētāja kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

2. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk – teritoriālā struktūrvienība) rakstiski vai elektroniski iesniedz dzīvnieku kaušanas grafiku par nākamo periodu, piemēram, gada ceturksni vai mēnesi, vismaz vienu mēnesi iepriekš. Par izmaiņām dzīvnieku kaušanas grafikā kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona paziņo teritoriālajai struktūrvienībai telefoniski, elektroniski vai rakstiski vismaz vienu darbdienu iepriekš.

3. Kautuve klasificē dzīvnieku liemeņus un sniedz informāciju Lauksaimniecības datu centram (turpmāk – datu centrs) atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām, ja tās kaušanas jauda iepriekšējā gadā vidēji bijusi lielāka par 75 liellopiem nedēļā vai 200 cūkām nedēļā.

4. Ja kautuves jauda ir mazāka par šo noteikumu 3. punktā minēto jaudu un kautuve vēlas klasificēt dzīvnieku liemeņus, kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par to rakstiski vai elektroniski informē dienestu mēnesi pirms klasificēšanas uzsākšanas.

5. Kautuve, kurā kauj tikai tās cūkas, kas piedzimušas un nobarotas pašu saimniecībā, un kurā visus iegūtos liemeņus sadala saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma I sadaļas V nodaļas 1. punktā minētajām prasībām, dzīvnieku liemeņus neklasificē un šo noteikumu 20. punktā minēto informāciju datu centram nesniedz.

6. Par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitātes, klasifikācijas, marķēšanas, svēršanas precizitātes, identifikācijas un cenu ziņošanas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk – regula Nr. 1308/2013), Komisijas 2008. gada 10. decembra Regulas (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (turpmāk – regula Nr. 1249/2008), un šo noteikumu prasībām atbildīgs ir kautuves īpašnieks.

7. Kautuve dzīvnieku īpašniekam par iegūtajiem liellopu liemeņiem maksā atbilstoši klasifikācijai un liemeņu svaram saskaņā ar regulas Nr. 1249/2008 13. panta 1. punkta nosacījumiem un par iegūtajiem cūku liemeņiem – saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punkta nosacījumiem vai atbilstoši dzīvsvaram saskaņā ar minētās regulas 26. panta 1. punkta nosacījumiem.

II. Dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāte, klasifikācija un marķēšana

8. Dzīvnieku liemeņus klasificē saskaņā ar šādām prasībām:

8.1. liellopu liemeņus – saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas II un III punkta un regulas Nr. 1249/2008 6. panta un I pielikuma nosacījumiem;

8.2. cūku liemeņus – saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas II punkta un regulas Nr. 1249/2008 21. panta nosacījumiem, izmantojot šo noteikumu pielikumā minētās klasificēšanas metodes.

9. Klasificējot liellopu liemeņus atbilstoši regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas III punkta nosacījumiem, uzbūves klases R, O, P un tauku slāņa klases 1, 2, 3, 4 un 5 iedala trijās apakšklasēs, norādot attiecīgās klases burtu vai skaitli bez "+" vai "–" zīmes vai ar vienu no šīm zīmēm:

9.1. nevienu zīmi nepievieno, ja liemeņa uzbūves un tauku klase atbilst vidējam klases aprakstam;

9.2. "+" zīmi pievieno, ja viena no novērtējamām trijām liemeņa daļām ir labāk veidota vai tauku pārklājums ir lielāks nekā pamatklasei, bet ne tik izteikts, lai varētu piešķirt augstāku pamatklasi;

9.3. "–" zīmi pievieno, ja viena no novērtējamām trijām liemeņa daļām ir sliktāk veidota vai tauku pārklājums ir mazāks nekā pamatklasei, bet ne tik plāns, lai varētu piešķirt zemāku pamatklasi.

10. Kautuvei, kurā dzīvnieku liemeņus klasificē saskaņā ar šiem noteikumiem, ir darba attiecības vismaz ar vienu klasificētāju, kam ir sertifikāts attiecīgās sugas dzīvnieku liemeņu klasificēšanā, nodrošinot klasificētāja aizstāšanu tā prombūtnes (piemēram, atvaļinājuma, slimības) laikā.

11. Dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāte pirms klasifikācijas atbilst šādām prasībām:

11.1. liellopa liemenis ir:

11.1.1. atasiņots;

11.1.2. bez ādas;

11.1.3. bez galvas. Galva atdalīta no liemeņa pie atlanta un pakauša kaula locītavas;

11.1.4. bez kājām. Kājas atdalītas no liemeņa karpometakarpālajās un tarsometatarsālajās locītavās;

11.1.5. ar apstrādātu kakla daļu;

11.1.6. ar neatdalītiem zemādas taukiem;

11.1.7. bez orgāniem, kas atrodas krūšu un vēdera dobumā;

11.1.8. bez nierēm, nieru taukiem vai iegurņa taukiem;

11.1.9. bez diafragmas;

11.1.10. bez astes. Aste atdalīta starp pēdējo krusta kaula un pirmo astes skriemeli;

11.1.11. bez muguras smadzenēm;

11.1.12. bez dzimumorgāniem un tesmeņa, bez dzimumorgānu un tesmeņa taukiem;

11.1.13. bez taukiem liemeņa ciskas iekšpusē;

11.1.14. bez jūga vēnas un blakus esošajiem taukiem;

11.1.15. pārdalīts pa vidu kakla, krūšu, jostas un krusta kaula skriemeļiem, pa krūšu kaula un kaunuma kaula saauguma (simfīzes) un mugurkaula vidu;

11.2. cūkas liemenis ir:

11.2.1. atasiņots;

11.2.2. bez iekšējiem orgāniem;

11.2.3. bez mēles, sariem, nagiem un dzimumorgāniem;

11.2.4. bez nieru taukiem un nierēm;

11.2.5. bez diafragmas;

11.2.6. ar galvu, asti un kājām;

11.2.7. vesels vai pārdalīts pa liemeņa viduslīniju.

12. Ja cūkas liemeni sver bez galvas, astes un pakaļkājām, to klasificējot, reģistrēto silta liemeņa svaru palielina par:

12.1.  7,61 procentu, aizstājot atdalīto galvu;

12.2.  1,61 procentu, aizstājot atdalītās pakaļkājas;

12.3.  0,11 procentiem, aizstājot atdalīto asti.

13. Dzīvnieku liemeņu svēršanai izmanto verificētus svarus un klasificēšanai – verificētus mērīšanas līdzekļus. Pirms darba uzsākšanas klasificētājs pārbauda, vai svari un mērīšanas līdzekļi ir darba kārtībā, kā arī saskaņā ar ražotāja instrukciju kalibrē klasificēšanas iekārtas (aparātus).

14. Kautuves īpašnieks ir atbildīgs par svaru un mērīšanas līdzekļu verificēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu.

15. Klasificētājs novērtē dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitātes atbilstību šo noteikumu 11. un 12. punktā minētajām prasībām un sver, marķē un klasificē dzīvnieku liemeņus 60 minūšu laikā pēc liellopa nokaušanas un 45 minūšu laikā pēc cūkas nokaušanas.

16. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – zinātniskais institūts "BIOR"), ja nepieciešams, izstrādā cūku liemeņu klasificēšanas metodi un tai atbilstošo liesās gaļas satura aprēķināšanas formulu un saskaņā ar regulas Nr. 1249/2008 23. panta 4. punkta nosacījumiem nosūta to apstiprināšanai Eiropas Komisijai. Eiropas Komisijas apstiprinātās metodes (pielikums) piemēro cūku liemeņu klasificēšanai atbilstoši šo noteikumu 8.2. apakšpunktam.

17. Dzīvnieku liemeņus marķē uz to ārējās virsmas ar zīmogu vai etiķeti, ievērojot šādas prasības:

17.1. liellopu liemeņus marķē atbilstoši regulas Nr. 1249/2008 6. panta 3. un 5. punkta nosacījumiem, apzīmogojot ar neizdzēšamu un netoksisku tinti;

17.2. liellopu liemeņu marķējumu var aizstāt ar etiķetēm, ievērojot regulas Nr. 1249/2008 6. panta 4. un 5. punkta nosacījumus;

17.3. cūku liemeņus marķē ar zīmogu vai etiķeti atbilstoši regulas Nr. 1249/2008 21. panta 3. punkta nosacījumiem;

17.4. cūku liemeņu marķējumā norāda muskuļaudu daudzuma klasi atbilstoši regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas II punktam;

17.5. dzīvnieku liemeņu marķējumā norāda:

17.5.1. pirmajā rindā – kaušanas datumu "XxxD", kur X – gada pēdējais skaitlis, xx – gada nedēļa, D – nedēļas diena;

17.5.2. otrajā rindā – kaušanas kārtas numuru (ar arābu cipariem) konkrētajā dienā;

17.6. dzīvnieku liemeņu marķējumā izmantotie burti un cipari ir vismaz divus centimetrus augsti un skaidri salasāmi.

18. Kautuve nodrošina, ka par katru klasificētā dzīvnieka liemeni pēc pieprasījuma ir pieejama šāda informācija:

18.1. dzīvnieka dzīvsvars, ja tāds ir noteikts;

18.2. dzīvnieka identifikācijas numurs liellopiem un novietnes numurs cūkām;

18.3. no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ievesto dzīvnieku kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numurs un datums;

18.4. dzīvnieka kaušanas datums;

18.5. dzīvnieka liemenim piešķirtais kaušanas kārtas numurs;

18.6. dzīvnieka liemeņa klasifikācijas rezultāts;

18.7. silta liemeņa un auksta liemeņa svars;

18.8. dzīvnieka liemeņa cena, kas noteikta, pamatojoties uz dzīvnieku liemeņu klasifikāciju;

18.9. klasificētāja pieraksti (oriģināli, ja tie ir papīra formātā), kuros norādīts kaušanas datums, dzīvnieka identifikācijas vai kaušanas kārtas numurs, silta un auksta liemeņa svars un liemeņa klasificēšanas rezultāts. Šos pierakstus klasificētājs apstiprina ar parakstu, norāda klasificētāja identifikācijas numuru un uzglabā vismaz gadu.

19. Lai nodrošinātu izsekojamību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 18. pantā, kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona divu darbdienu laikā pēc dzīvnieka liemeņa klasificēšanas rakstiski vai elektroniski, izmantojot datu centra paziņošanas sistēmu, paziņo dzīvnieka īpašniekam par piegādāto dzīvnieku, norādot šādu informāciju:

19.1. dzīvnieka liemeņa klasifikācijas rezultāts un liemeņa svars saskaņā ar regulas Nr. 1249/2008 7. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktu;

19.2. dzīvnieka identifikācijas numurs vai novietnes numurs;

19.3. dzīvnieka kaušanas datums, kaušanas kārtas numurs;

19.4. dzīvnieka liemeņa cena atbilstoši klasifikācijas rezultātam.

III. Kārtība, kādā vāc un apkopo informāciju par dzīvnieku liemeņu cenām un tirdzniecības apjomu

20. Kautuve, izmantojot elektronisko paziņošanas sistēmu, datu centram sniedz šādu informāciju:

20.1. par katru liellopu pirms dzīvnieka liemeņa vai tā daļas izvešanas no kautuves, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc nokaušanas:

20.1.1. identifikācijas numurs, kaušanas kārtas numurs un datums;

20.1.2. dzīvsvars, ja tāds ir noteikts, un kautsvars (silta liellopa liemeņa svars);

20.1.3. dzīvnieka piegādātājam samaksātā summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

20.1.4. uzbūves klase, tauku slāņa klase un kategorija;

20.1.5. liellopiem, kas ievesti no citas valsts, papildus norāda kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numuru un tajā norādīto liellopu skaitu, dzimumu un dzimšanas datumu;

20.2. par katru cūku vai attiecīgās klases grupu pirms dzīvnieka liemeņa vai tā daļas izvešanas no kautuves, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc nokaušanas:

20.2.1. novietnes numurs;

20.2.2. cūkām, kas ievestas no citas valsts, – arī kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numurs un tajā norādītais cūku skaits;

20.2.3. kaušanas datums un kaušanas kārtas numurs;

20.2.4. dzīvsvars, ja tāds ir noteikts, un kautsvars (silta cūkas liemeņa svars);

20.2.5. dzīvnieka piegādātājam samaksātā summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

20.2.6. muskuļaudu daudzuma klase – liesās gaļas saturs (procentos vai klasē);

20.3. katru gadu līdz 30. aprīlim – vidējās dzīvnieku transportēšanas izmaksas uz kautuvi par katru dzīvnieku sugu, kā arī papildu piemaksas dzīvnieku piegādātājam (ja tādas bijušas) par iepriekšējo kalendāra gadu, izteiktas euro par atdzesēta liemeņa simt kilogramiem atsevišķi katrai dzīvnieku sugai. Transportēšanas izmaksās iekļauj izmaksas, kas attiecas uz transportlīdzekli, ar kuru pārvadā dzīvniekus no piegādātāja līdz kautuvei (degvielas izmaksas, šofera alga, amortizācijas izmaksas un uzturēšanas izmaksas). Transporta uzturēšanas izmaksās iekļauj transportlīdzekļa reģistrācijas izmaksas, tehniskās apkopes un tehniskās apskates izmaksas, ceļa nodokli, apdrošināšanu, riepu nomaiņu, papildaprīkojuma izmaksas un līzinga izmaksas (ja tādas ir).

21. Datu centrs Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (turpmāk – institūts) nodrošina pieeju šo noteikumu 20. punktā minētās elektroniskās datubāzes informācijai. Institūts apkopo un nosūta informāciju Eiropas Komisijai, kā arī institūta tīmekļa vietnē publicē informāciju par dzīvnieku liemeņu vidējām cenām.

22. Dienests katru gadu līdz 15. aprīlim nosūta Eiropas Komisijai ikgadējo ziņojumu atbilstoši regulas Nr. 1249/2008 19. panta nosacījumiem.

23. Dienests, ievērojot datu centra elektroniskās datubāzes informāciju, katru gadu līdz 1. februārim elektroniski paziņo institūtam par kautuvēm, kuras uzsāk vai pārtrauc dzīvnieku liemeņu klasifikāciju.

24. Kautuvju sniegtā informācija par cenām, dzīvnieku transportēšanas izmaksām un papildu piemaksām saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir komercnoslēpums.

IV. Kārtība, kādā novērtē dzīvnieku liemeņu atbilstību apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām, kā arī pārbauda informāciju par cenām

25. Dzīvnieku liemeņu atbilstību noteiktajām apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām, svēršanas precizitāti, marķēšanas un identifikācijas prasību ievērošanu, kā arī cenu paziņošanas kārtību (turpmāk – pārbaude) kautuves pārstāvja klātbūtnē pārbauda dienesta pilnvarots inspektors (turpmāk – inspektors), kuram ir atļauja (sertifikāts) veikt liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas kontroli. Pārbaudes veic ne retāk kā divas reizes ceturksnī.

26. Kautuvēs, kurās vidēji gada laikā nokauj mazāk par 75 liellopiem nedēļā, liellopu liemeņu pārbaudi veic ne retāk kā divas reizes ceturksnī, katrā reizē pārbaudot vismaz 20 liellopu liemeņu.

27. Kautuvēs, kurās vidēji gada laikā nokauj mazāk par 200 cūkām nedēļā, cūku liemeņu pārbaudi veic ne retāk kā reizi ceturksnī, katrā reizē pārbaudot vismaz 30 liemeņu.

28. Pārbaudes laikā inspektors:

28.1. pārbauda dzīvnieku liemeņu atbilstību apstrādes kvalitātes un klasifikācijas, kā arī marķēšanas prasībām, dzīvnieku liemeņu svēršanas precizitāti kautuvē un to retrospektīvo klasifikāciju gaļas atvēsināšanas telpā;

28.2. veic visu ar dzīvnieku liemeņu klasifikāciju, svēršanu un samaksu saistīto dokumentu kontroli;

28.3. pārbauda šo noteikumu 19. punktā minēto prasību izpildi;

28.4. izvērtē kautuves sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām un kautuves dokumentos reģistrētajai informācijai;

28.5. pārbauda mērinstrumentu un svaru verifikācijas periodiskumu.

29. Ja pārbaudē tiek atklāta neatbilstība šajos noteikumos vai šo noteikumu 6. punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un cenu paziņošanu, dienests pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

29.1. palielināt pārbaužu biežumu;

29.2. noteikt klasificētāja papildu apmācību;

29.3. anulēt klasificētāja sertifikātu, izdarot attiecīgu ierakstu klasificētāju reģistrā.

30. Ja pārbaudē tiek atklāta neatbilstība, kas ietekmē dzīvnieku liemeņu paziņoto cenu, dienests par to rakstiski vai elektroniski informē institūtu, kas atbilstoši koriģē Eiropas Komisijai paziņojamās cenas.

31. Ja inspektors pārbaudes laikā kautuvē konstatē atšķirības starp faktisko dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un svaru un to norādēm marķējumā un dokumentos, kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona pēc inspektora norādījuma izdara izmaiņas marķējumā un dokumentos un šīs izmaiņas apstiprina ar parakstu.

32. Ja dienests no institūta vai datu centra saņem rakstisku informāciju par iespējamiem pārkāpumiem šajos noteikumos noteiktās informācijas sniegšanā, dienests pārbauda sniegto informāciju un lemj par administratīvā soda piemērošanu.

V. Dzīvnieku liemeņu klasificētāju apmācība

33. Klasificētājus apmāca zinātniskajā institūtā "BIOR". Mācību programmu saskaņo ar dienestu, un tā ir pieejama zinātniskā institūta "BIOR" tīmekļa vietnē.

34. Zinātniskais institūts "BIOR" informē dienestu par to, ka klasificētājs ir noklausījies mācību kursu un sekmīgi nokārtojis gan teorētisko, gan praktisko eksāmenu. Dienests klasificētājam piešķir klasificētāja identifikācijas numuru un iekļauj viņu klasificētāju reģistrā.

35. Zinātniskais institūts "BIOR" klasificētājam izsniedz sertifikātu, kurā norādīts piešķirtais klasificētāja identifikācijas numurs.

36. Liellopu liemeņu klasificētājs reizi divos gados apmeklē zinātniskā institūta "BIOR" organizētos kvalifikācijas paaugstināšanas kursus.

37. Ja gada laikā attiecībā uz cūku liemeņu apstrādi un klasificēšanu pārkāpumi konstatēti mazāk nekā 25 procentos no pārbaudīto liemeņu skaita vai tādi nav bijuši vispār, cūku liemeņu klasificētājs zinātniskā institūta "BIOR" organizētos kvalifikācijas paaugstināšanas kursus apmeklē reizi piecos gados. Ja gada laikā šādi pārkāpumi konstatēti 25–50 procentos no pārbaudīto liemeņu skaita, cūku liemeņu klasificētājs minētos kursus apmeklē reizi trijos gados. Ja gada laikā pārkāpumi attiecībā uz cūku liemeņu apstrādi un klasificēšanu konstatēti vairāk nekā 50 procentos no kopējā pārbaužu skaita, cūku liemeņu klasificētājs atkārtoti apmeklē šo noteikumu 33. punktā minētās mācības dienesta norādītajā termiņā.

38. Pēc kvalifikācijas paaugstināšanas kursu apmeklēšanas zinātniskais institūts "BIOR" klasificētājam izsniedz jaunu sertifikātu. Klasificētāja identifikācijas numurs nemainās.

39. Ja dienests ir anulējis klasificētāja sertifikātu, klasificētājs apmeklē šo noteikumu 33. punktā minētās mācības un viņam pēc teorētiskā un praktiskā eksāmena nokārtošanas tiek izsniegts jauns sertifikāts, saglabājot iepriekš piešķirto klasificētāja identifikācijas numuru.

40. Dienests izveido un uztur klasificētāju reģistru, ko publicē savā tīmekļa vietnē.

VI. Noslēguma jautājums

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 13. oktobra noteikumus Nr. 1171 "Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 166. nr.; 2011, 109. nr.; 2013, 159. nr.; 2014, 57. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 16.jūnija
noteikumiem Nr.307

Cūku liemeņu klasificēšanas metodes

1. Latvijā cūku liemeņus klasificē, izmantojot:

1.1. manuālo metodi (ZP), kurā lieto lineālu vai bīdmēru, un liesās gaļas saturu nosaka, izmantojot šādu formulu:

ý = 61,689 – 0,658x1 + 0,109x2, kur

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;

x1 – redzamā tauku slāņa biezums (milimetros) sadalīta liemeņa viduslīnijā, ko mēra G punktā – plānākajā daļā virs gluteus medius muskuļa;

x2 – redzamā muskuļa biezums (milimetros) sadalīta liemeņa viduslīnijā, kas izmērīts M punktā (attālums starp gluteus medius muskuli galvaskausa malā un mugurkaula kanāla augšējā malā);

1.2. aparātu "Intrescope (Optical Probe)", un liesās gaļas saturu nosaka, izmantojot šādu formulu:

ý = 71,964 – 0,756x, kur

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;

x – muguras tauku slāņa biezums milimetros, ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 6 centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas;

1.3. aparātu "PG 200 (Pork Grader)", un liesās gaļas saturu nosaka, izmantojot šādu formulu:

ý = 71,938 – 0,928x1 + 0,013x2, kur

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;

x1 – muguras tauku slāņa biezums milimetros, ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 7 centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas;

x2 – muskuļa biezums milimetros, ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 7 centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas.

2. Šā pielikuma 1. punktā minētās liemeņa liesās gaļas satura aprēķināšanas formulas izmanto, ja cūkas liemeņa svars ir no 50 līdz 100 kilogramiem.

3. Manuālo metodi (ZP) var izmantot tikai tajās kautuvēs, kurās kaušanas jauda vidēji gadā nav lielāka par 200 cūkām nedēļā.

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!