• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2015. gada 15. oktobra stenogramma "Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas septītā sēde 2015.gada 15.oktobrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.10.2015., Nr. 205 https://www.vestnesis.lv/op/2015/205.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 15.oktobrī

Vēl šajā numurā

20.10.2015., Nr. 205

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 15.10.2015.

OP numurs: 2015/205.1

2015/205.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas septītā sēde 2015.gada 15.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 15.oktobra sēdi.

Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtie grozījumi tajā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi". Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas deputāti Nellija Kleinberga, Dainis Liepiņš, Artuss Kaimiņš, Jānis Ruks un Mārtiņš Šics lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas deputāti Inese Laizāne, Armands Krauze, Kārlis Šadurskis, Ritvars Jansons un Raivis Dzintars lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā". Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 19, atturas – 1. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta un likumprojekts tajā ir iekļauts.

Nākamā darba kartības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ritvara Jansona, Edvīna Šnores, Eināra Cilinska, Imanta Parādnieka un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"", kas paredz republikas pilsētās, ja to teritorijās vēlēšanu izsludināšanas dienā bija vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju, izveidot revīzijas komisijas. Komisijas darbotos saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu, un tajās ietilptu katras domē pārstāvētās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvji, kuru skaits tiktu noteikts iespēju robežās proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības.

Šobrīd likums nenosaka pašvaldībai obligāti izveidot revīzijas komisiju. Tādējādi pašvaldības var tikt kavētas pilnvērtīgi nodrošināt likumīgu un lietderīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu, īpaši, ja iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, skaits pilsētā ir liels un līdz ar to budžets – ievērojams. Izplatīta ir prakse, ka republikas pilsētās revīzijas komisijas funkcijas veic audita departaments, kas ir izpildvaras sastāvdaļa un pakļauts domes izpilddirektoram vai domes priekšsēdētājam. Tā rodas situācija, ka informācija nav pieejama visiem politiskajiem spēkiem. Kā piemēru var minēt Rīgas domi, kur Audita un revīzijas pārvalde saskaņā ar tās reglamentu ir tieši pakļauta domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs ieceļ un atlaiž pārvaldes vadītāju. Vienīgi Rīgas domes priekšsēdētājs ir tiesīgs lemt, kuras domes institūcijas vai amatpersonas ir iepazīstināmas ar revīziju un tematisko pārbaužu rezultātā sagatavotiem iekšējā audita ziņojumiem, revīzijas aktiem, revīzijas atzinumiem.

Priekšsēdētājs apstiprina arī iekšējā audita veikšanas un darba dokumentu izstrādes metodiku, veicamā darba plānus.

Nav brīnums, ka tā sauktajā nanotehnoloģiju lietā faktu, ka Rīgas pašvaldības sabiedrībai "Rīgas satiksme" it kā piegādātajai precei nav izcelsmes dokumentu, auditā atklāja Valsts ieņēmumu dienests, nevis Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde. Savukārt to, ka uz sabiedriskā transporta izdevumiem attiecināti arī tēriņi, kuriem nav saistības ar šo jomu un kuri ir nelietderīgi un pat izšķērdīgi, konstatēja Valsts kontrole.

Citā Rīgas pašvaldības uzņēmumā – SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" – Valsts kontrole secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki Rīgā ir spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus. Saistībā ar to Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu. Lai gan Rīgas dome ir uzdevusi Audita un revīzijas pārvaldei veikt finansiāli saimnieciskās darbības revīziju Rīgas pašvaldības sabiedrībā "Rīgas namu pārvaldnieks", pārvaldes pakļautības un informācijas izmantošanas veida dēļ ir šaubas par revīzijas rezultātu objektivitāti un informācijas pieejamību.

Ņemot vērā, ka republikas pilsētu pašvaldību darbība ir komplicēta un prasa lielu atbildību, rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, minētie likuma grozījumi nodrošinātu lielāku pašvaldības paškontroli pār pašvaldības rīcību, veicinātu tiesiskumu tās darbībā. Ja likumā tiks veikti šādi grozījumi, tad pašvaldību revīzijas komisijās pēc iespējas būs pārstāvēti visi pašvaldības politiskie spēki, tādā veidā nodrošinot visu pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ritvara Jansona, Edvīna Šnores, Eināra Cilinska, Imanta Parādnieka un Jāņa Dombravas iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 19, atturas – 18. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Nellijas Kleinbergas, Daiņa Liepiņa, Artusa Kaimiņa, Jāņa Ruka un Mārtiņa Šica iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

"Viens likums – viena taisnība visiem." Šie vārdi ir rakstīti ne tikai uz Ministru kabineta sēžu zāles sienas, šiem vārdiem ir jābūt ierakstītiem katras valsts amatpersonas sirdī.

Deputāta imunitāte – un it īpaši administratīvā imunitāte – nostāda deputātu īpašā, augstākā, stāvoklī nekā citus sabiedrības locekļus, jo paredz, ka deputātu nevar vienkārši sodīt par jebkādu izdarītu pārkāpumu, ka šī sodīšana izvēršas par veselu diezgan garu procedūru, kuras ievērošana uzliek papildu administratīvo slogu, it īpaši valsts pārvaldes institūcijām. Ņemot vērā šo slogu, realitātē un praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad amatpersona, uzzinot, ka pārkāpējs ir deputāts, saka: "Nu labi! Mēs tevi nesodīsim tādēļ, lai nebūtu jākārto visi šie papīri, lai nebūtu jāraksta visi šie iesniegumi un nebūtu jāprasa šī izdošana sodīšanai."

Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti ir izteikušās arī vairākas starptautiskas organizācijas. Starpvalstu pretkorupcijas organizācija GRECO ir norādījusi un izteikusi nožēlu, ka Latvijā vēl joprojām pastāv šī administratīvā imunitāte. Arī Venēcijas komisija ir atzinusi, ka imunitāte ir jānosaka maksimāli šauri un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, par kuriem piemērotais sods nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļu darbību.

Arī tiesībzinātnē ne vienreiz vien ir atzīts, ka Satversmes 30.pantā paredzētais noteikums par to, ka Saeimas loceklim administratīvo sodu nevar uzlikt bez Saeimas piekrišanas, kā arī tā piemērošanas prakse ir pretrunā ar neaizskaramības mērķi un būtību, un tāpēc būtu atceļama.

Deputāta imunitātes mērķis un būtība ir pasargāt deputātu viņa amata pienākumu pildīšanā no nepamatotas un politiskas iejaukšanās. Imunitātes jēga un būtība nav pasargāt deputātu no administratīvas vai kriminālas sodīšanas tad, ja pārkāpums ir noticis un deputāts šo pārkāpumu ir izdarījis – gluži tāpat, kā to varētu izdarīt jebkurš cits cilvēks. Vienīgais arguments, kas ir dzirdēts par labu imunitātes saglabāšanai, ir tas, ka tautai ir tiesības zināt savus "varoņus". Proti, izskatot jautājumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, izskatot jautājumu Saeimas sēdē, tas kļūst publisks (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Paldies. Un visai sabiedrībai kļūst zināms, ka šis pārkāpums ir noticis.

Jā, šis mērķis ir labs un pareizs, un to var sasniegt arī citā veidā, proti, uzliekot par pienākumu amatpersonai, kura noformē administratīvā pārkāpuma protokolu, informēt par to Saeimu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Un tad šī komisija pati varētu lemt, vai tas ir vai nav ētikas pārkāpums un vai tas ir vai nav pamats deputāta papildu sodīšanai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Bet tas nav pamats, lai saglabātu šīs īpašās privilēģijas, ko šobrīd paredz Satversme.

Tāpēc lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu – atbalstīt to, ka uz deputātiem attiecas tas pats likums, kas uz jebkuru citu personu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (No zāles: "Ir!") Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts komisijām ir nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ineses Laizānes, Armanda Krauzes, Kārļa Šadurska, Ritvara Jansona un Raivja Dzintara iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Daiga Rezevska tika izvirzīta par kandidāti Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneses amatam pēc desmit Saeimas deputātu priekšlikuma. Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi". Novērtējot Rezevskas kundzes zināšanas un kompetences, komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Daigu Rezevsku par Satversmes tiesas tiesnesi. Tiesnese Daiga Rezevska stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)

Saeimas vārdā sveicam Daigu Rezevsku!

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Sudrabas, Raivja Dzintara, Jūlijas Stepaņenko, Jāņa Tutina, Ingas Bites un citu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par 1963.gada Vīnes konvencijas "Par konsulārajām attiecībām" noteiktā pienākuma pildīšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt ne "par", ne "pret". Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta "Par 1963.gada Vīnes konvencijas "Par konsulārajām attiecībām" noteiktā pienākuma pildīšanu" iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 28, atturas – 8. Tātad lēmums ir pieņemts: lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" otrajā, tātad galīgajā, lasījumā, jo pagājušajā Saeimas sēdē mēs šo likumprojektu atzinām par steidzamu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vēstuli, kurā ir informēts, ka Latvijas Reģionu apvienība atsauc savus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.

Līdz ar to 1.–11.priekšlikums ir atsaukti, un tabulu sākam izskatīt ar 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tāpat atsaukts ir 17.–19., kā arī 21. un 22.priekšlikums.

G.Daudze. Jā, par to es biju plānojis informēt likumprojekta gaitā.

Tātad sākam izskatīt tabulu ar 12.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs un kurš būtībā juridiski precizē pirmā lasījuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. Kā jau es teicu, nākamais ir 13.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Ivars Zariņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Man diemžēl nebija iespējas piedalīties komisijas sēdē, kad tika izskatīts šis priekšlikums, un pašam to paskaidrot. Kā es sapratu no kolēģu stāstītā, tad cilvēki vienkārši atturējās par to balsot, izteikt savu attieksmi. Tad nu es paskaidrošu šī priekšlikuma būtību tagad.

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Tā kā Latvijā ir parlamentārā demokrātija, tad, es domāju, šis priekšlikums mums būs lieliska iespēja nostiprināt šos parlamentārās demokrātijas principus, paredzot, ka gadījumos, kad šeit, parlamentā, mēs ievēlam cilvēkus, kuri ieņems mūsu valstij ļoti nozīmīgus amatus, šiem cilvēkiem jādod iespēja uzstāties šeit, visu mūsu priekšā, un pastāstīt, kā viņi domā pildīt pienākumu, kuru mēs gatavojamies viņiem uzticēt.

Kādēļ es uzskatu, ka tas būtu svarīgi, un kāpēc vajadzētu dot iespēju šiem cilvēkiem? Es pieņemu, ka viens no argumentiem pret to varētu būt šāds: tas nav nepieciešams, jo, ja kāds grib no tautas priekšstāvjiem uzklausīt šo cilvēku un uzzināt, ko viņš īsti taisās darīt, kā viņš domā pildīt savu pienākumu, tad var satikties frakcijās, komisijās. Redziet, ir viena būtiska starpība, kāpēc es uzskatu, ka to vajadzētu darīt – šādai uzklausīšanai vajadzētu notikt arī Saeimas sēdē. Jo viena lieta ir tā, ko šis izraudzītais cilvēks stāstīs katrai atsevišķai partijai kaut kur kuluāros vai tikšanās laikā. Otra lieta – ko viņš stāstīs visiem Saeimas deputātiem šeit, tribīnē, kad būs jāstāsta visiem viens un tas pats, nevis katrai partijai tas, ko tā vēlas dzirdēt, un vienlaikus to varēs dzirdēt visa sabiedrība. Un, no otras puses, te būs vēl viens tāds interesants instruments, ko caur šādu uzklausīšanu varēs iestrādāt... būs reāla atskaites sistēma. Radīsies reāla atskaites sistēma, pēc kuras mēs varēsim mērīt, vai tas cilvēks, kuru esam ievēlējuši šajā amatā, tiešām reāli pilda to, ko viņš ir solījis, vai arī patiesībā viņš nemaz neatbilst tām mūsu gaidām, balstoties uz kurām mēs viņu esam ievēlējuši. Un tāpēc aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu un radīt šādu iespēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?

G.Daudze. Jā, godātie kolēģi! Vakar komisijā, kā jau deputāts Zariņš teica, tiešām par šo priekšlikumu izraisījās diskusija, un, kā jau Zariņa kungs atzīmēja, tas nebija viennozīmīgs noraidījums. Drīzāk tā bija atturēšanās pieņemt viedokli. Zinot to, ka vakar bija komisijas sēde, šodien ir Saeimas sēde un šis ir galīgais lasījums, es saprotu, ka par šo jautājumu varētu atsākties diskusija. Vakar tika arī atzīmēts, ka šeit nav iekļautas visas amatpersonas, kuru atrašanos amatā nosaka Saeima, un tāpat tika uzdots jautājums par to, vai tas varētu attiekties... varbūt pareizi – ka tas attiecas uz tiesu varas pārstāvjiem. Bet katrā ziņā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 7, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Daudze. Arī 14. – deputāta Zariņa priekšlikumu – komisija neatbalstīja iepriekš minēto apsvērumu dēļ.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies ziņotājam par informāciju. Es atsaucu pārējos savus priekšlikumus, un es tos sagatavošu uz nākošajiem Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem – saskaņā ar to, kā to vēlējās redzēt komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 14.priekšlikums ir atsaukts.

G.Daudze. Jā. Un arī 15.priekšlikums ir atsaukts, Zariņa kungs? Jā?

Turpinām ar 16.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Sergejs Dolgopolovs un ko deputāti neatbalstīja komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Punkts viens. Atšķirībā no vairākiem citiem priekšlikumiem šis priekšlikums jau sen bija diskutēts, turklāt diskutēts arī šinī augstajā zālē.

Punkts divi. Tas nav jauns precedents, jo tāds precedents jau eksistē un pastāv Saeimas kārtības rullī, kur paredzēts, ka budžeta likumprojektu pakete ir apvienojama vienā paketē neatkarīgi no tā, vai tas ir pats budžets vai likumi, kas saistīti ar budžeta papildinājumiem. Tas var ietvert visu ko, ieskaitot dzimumu līdztiesību, ja no tā var izspiest kaut vienu centu. Šis priekšlikums nav nekāda novitāte! Pēdējo gadu prakse liecina: ja likumprojektu pakete ir sadrumstalota jeb sadalīta vairākām atbildīgajām komisijām, tas apstāklis ļoti palēnina visu to izskatīšanas procesu un rada zināmas pretrunas, jo neviena komisija, izņemot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, Saeimas kārtības rullī nav definēta kā speciālo funkciju veicēja. Nav nekur neviena nolikuma par komisijām, kurā būtu norādīti visi likumprojekti vai visi jautājumi, kas ir konkrētās komisijas ekskluzīvajā kompetencē. Atcerieties kaut vai iepriekšējo sēdi, kurā bija diskusija par vienu no likumprojektiem... par to, kura no komisijām ir atbildīgāka, skatot šo jautājumu!

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka mēs šodien risinām vitāli svarīgu jautājumu – būt vai nebūt Saeimas ģenerālsekretāram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Daudze. Jā.

Godātie kolēģi! Es gribētu jūs mazliet informēt par komisijas motivāciju.

Pirmkārt. Liekas, ka, ieliekot Saeimas kārtības rullī normu par paketē iesniegtiem likumprojektiem, mēs faktiski samazinātu Saeimas deputātu tiesības noteikt, kurš likumprojekts kurai komisijai nododams.

Otrkārt. Bija tādas būtiskas... nu, es gribētu teikt, ka nevis šaubas, bet izbrīns par to, kurā vietā šis grozījums tiek iesniegts, jo, ja... Tas skan šādi: "Papildināt likumu ar 81.1 pantu šādā redakcijā: "Ja ir iesniegta likumprojektu pakete, tad Saeima nosaka vienu atbildīgo komisiju visiem šajā paketē ietvertajiem likumprojektiem."" Tātad 81.1 pants, no juridiskās tehnikas viedokļa, loģiski ir 81.panta papildinājums vai atvasinājums, vai paplašinājums. Un savukārt 81.pants tātad attiecas tikai uz likumprojektiem, kas iesniegti Saeimā likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu noteiktajā kārtībā.

Un līdz ar to, atzīstot visus tos apsvērumus, ko nupat Dolgopolova kungs teica par šī priekšlikuma atbalstīšanu, rodas jautājums – vai tiešām šī priekšlikuma iesniedzējs gribējis, lai tas attiektos tikai uz likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu noteiktajā kārtībā iesniegtiem likumprojektiem?

Kā jau es teicu, komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Nākamais ir 17. un 18.priekšlikums. Tie ir atsaukti...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, pagaidiet! Mums ir jāveic balsojums par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 35, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Daudze. Paldies.

Nākamie trīs priekšlikumi ir atsaukti.

Turpinām ar 20.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Vitālijs Orlovs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja. (No frakcijas SASKAŅA: "Brīnums!")

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. 21. un 22.priekšlikums ir atsaukts.

Un pēdējais ir 23.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs un kurš juridiski precizē pirmā lasījuma redakciju, un kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – 1. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.350/Lp12 – "Grozījumi Krimināllikumā". Priekšlikums grozīt Krimināllikumu un papildināt nodaļu "Noziedzīgi nodarījumi pret tautsaimniecību" ar jaunu, 212.1 pantu, ir izstrādāts, ņemot vērā iecerētos grozījumus Sporta likumā. Ir paredzēts, ka Krimināllikumā tiks noteikta atbildība par manipulācijām ar sportu, proti, par darbībām nolūkā ietekmēt sporta rezultātu un sacensību gaitu.

Juridiskā komisija izvērtēja attiecīgo priekšlikumu un to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 29.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņemts deputātu Agešina, Šimfas, Sudrabas, Elksniņa, Stepaņenko, Bites un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var pieteikties runāt "par", viens – "pret". Deputāti runāt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam" iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 37, atturas – 17. Tātad nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā lēmuma projekts, šis patstāvīgais priekšlikums, nav iekļauts.

Tad mums ir jālemj, vai ir priekšlikums nodot attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu kādai no komisijām. (No zāles dep. I.Viņķele: "Nav!") Šāda priekšlikuma nav. Tātad patstāvīgais (No zāles: "Ir!")...

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Jā, cienījamie kolēģi! Aicinu nodot minēto priekšlikumu Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Kurai?

A.Elksniņš. Juridiskajai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Juridiskajai komisijai.

Par nodošanu komisijai viens deputāts var runāt "par", viens deputāts var runāt "pret". Tātad neviens no deputātiem...

Jūlija Stepaņenko ir pieteikusies runāt par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pēc dažām stundām Lielbritānijā Londonas tiesā tiks izskatīta adopcijas lieta, ar kuru mūsu pilsone Katrīna Brice tiks nodota pastāvīgā adopcijā svešai ģimenei.

Es vēlos pateikties Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kura pirms divām dienām ir paveikusi lielu un nozīmīgu darbu. Jautājums par mūsu līdzpilsoņu bērnu izņemšanu no ģimenēm ir pacelts pilnīgi jaunā līmenī. Tik tiešām mēs šobrīd nerunājam par iemesliem, kāpēc tas tā notiek; tie var būt pilnīgi dažādi, un ne vienmēr tajos ir pilnībā vainojami vecāki.

Runājot par Lielbritāniju, jāteic, ka paši parlamenta locekļi – gan liberālais demokrāts Džons Hemings (John Hemming), gan konservatīvo pārstāve Lūsija Allana (Lucy Allan) – ir atzinuši, ka sociālo dienestu sistēmā ir milzīgas problēmas. Bet žurnāliste Sjū Reida (Sue Reid), kas jau gadiem pēta ģimenes lietas, nebaidās saukt lietas īstajos vārdos: tā ir noziedzīga sistēma, un bērni tiek ciniski ietirgoti audžuģimenēs kā prece, jo par katru jaunu bērnu ģimene saņem apmēram 600 mārciņas nedēļā, bet adopcijas gadījumā – 27 000 mārciņas. Cēlais adopcijas plāns, kurš jāizpilda katrai pašvaldībai ik gadu, varbūt kādam izskatās kā vientuļo, pamesto bērniņu ņemšana savā paspārnē, bet visbiežāk tie ir no mīlošiem vecākiem atrauti raudoši, depresijas mākti bērni, kurus ievieto nereti pat citu ticību un citas kultūras tradīcijas piekopjošās ģimenēs. Lai kādi būtu apstākļi un lai ko vecāki būtu noziegušies, visvairāk no šādas "ķirurģiskas" iejaukšanās cieš tieši bērni. Un nereti bērnu vislabākās intereses ir svētīgs aizsegs radikālu un biedējošu lēmumu pieņemšanai.

Protams, izmisuma māktie vecāki meklē visas iespējas atrast palīdzību – atrod viens otru, veido grupas, sazinās savā starpā un vēršas pie amatpersonām. Es minēšu tikai divus šaušalīgus apstākļus.

Mūsu vēstniekam tika liegta iespēja sazināties ar Latvijas bērnu, kurš pirms kāda laika bija cietis avārijā un kurš tiek aprūpēts audžuģimenē. Bērnam ir galvas trauma, bet mūsu vēstnieks nevar uzzināt par Latvijas pilsoņa veselības stāvokli, turklāt viņš nevar arī atjaunot Latvijas pilsonim pasi. Vēstniekam vienkārši tika atteikts! Vietējā pašvaldība ir atteikusi vēstniekam tikšanos.

Vēl viens diezgan – diezgan, diezgan! – biedējošs gadījums: no daudzbērnu ģimenes tika izņemti visi trīs bērni, un jaunākais bērniņš tiek gatavots adopcijai. Argumenti: viņš ir diezgan jauns, un tātad viņš ir pietiekoši labi adoptējams, viņš varēs aizmirst par saviem vecākajiem brāļiem, viņš varēs iedzīvoties jaunā ģimenē.

Kliedzoši pārkāpumi! Izņemdamas no ģimenēm bērnus, Lielbritānijas varas iestādes nereti aizmirst par Vīnes konvencijas pildīšanas pienākumu un nepaziņo Latvijas atbildīgajām institūcijām par Latvijas pilsoņa piespiedu ievietošanu audžuģimenē. Šis pārkāpums ir atzīts, to ir atzinusi arī tiesa, bet tik un tā šie pārkāpumi turpinās.

Protams, ir taisnība tiem, kuri saka, ka jādzīvo pēc tās valsts likumiem, kurā tu atrodies, un vecāki tik tiešām ir vainojami savā ziņā tajā, kas notiek ar viņu bērniem, bet, lūdzu, neaizmirsīsim, ka cieš bērni! Un šie bērni ir mūsu, Latvijas, pilsoņi! Un, ja mēs tagad viņus nenosargāsim (No zāles dep. I.Viņķele: "No kā?") un nepieprasīsim nekavējoties izbeigt mūsu bērnus iztirgot kā tādus kucēnus, mēs nenosargāsim mūsu nākotni.

Lai visi bērni atgriežas Latvijā un lai mūsu dienesti vērtē to, kā dzīvot tālāk mūsu pilsoņiem!

Paldies jums. (No zāles dep. I.Viņķele: "Ārprāts! Vienkārši šausmīgi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti vairāk runāt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam" nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 33, atturas – 15. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums tiek uzskatīts par noraidītu.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.313/Lp12 "Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem".

Likumprojekta mērķis ir apstiprināt augstskolas Satversmes sapulces pieņemtos Satversmes grozījumus, kas tādējādi nodrošinātu augstskolas darbības kontinuitāti, augstskolas Satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam, kā arī precizētu ar augstskolu un tās lēmējinstitūtu veiksmīgu darbību un augstskolas struktūras izmaiņām saistītos jautājumus.

Šobrīd Vidzemes Augstskolas darbību regulē augstskolas Satversme, kura Saeimā ar likumu tika apstiprināta 2007.gada 13.decembrī. 2011.gada 1.augustā stājās spēkā likums "Grozījumi Augstskolu likumā", kurš ieviesa vairākas izmaiņas Augstskolu likuma tiesiskajā regulējumā. Ņemot vērā minēto, bija nepieciešams precizēt augstskolas Satversmi, lai tajā noteiktais tiesiskais regulējums atbilstu Augstskolu likuma tiesiskajam regulējumam. Bija nepieciešams precizēt atsevišķu Augstskolu likumā noteikto terminu lietojumu, precizēt jautājumus par augstskolas Goda biedriem, risināt jautājumu par to, kas Goda biedra statusu var atcelt un kādos gadījumos. Tāpat līdz šim augstskolas Satversmē nebija noteikts, kas nominē un atsauc nominantus Goda doktora nosaukuma piešķiršanai. Satversmē līdz šim nebija noteikts arī tas, kura augstskolas institūcija nosaka augstskolas finanšu resursu struktūru. Tāpat augstskolā vairs netiek veidota tāda struktūrvienība kā "nodaļa".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam līdz 2015.gada 20.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.oktobrim. Paldies.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr.282/Lp12) otrajam lasījumam. Būtībā tā ir savstarpēja atbilstības nodrošināšana ar četriem citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem "Par nodokļiem un nodevām".

Ir saņemts viens priekšlikums, kuru iesniegusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs.

J.Trupovnieks. Juridiskais birojs, un tiek precizēta terminoloģija.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad 1.priekšlikumu, kas ir komisijas atbalstīts, deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Trupovnieks. 2015.gada 21.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Inesis Boķis.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā".

Ir vairāki priekšlikumi. Un sāksim ar 1.priekšlikumu.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Boķis. 2. – deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Boķis. 3. – zemkopības ministra Dūklava kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija. Un...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Boķis. Tātad...

Sēdes vadītāja. 4.priekšlikumu, kas ir komisijas atbalstīts, deputāti atbalsta.

I.Boķis. Jā, es teicu. Atbalsta, jā!

5. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, un to ir izveidojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

I.Boķis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Un 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, un deputāti atbalsta.

I.Boķis. Deputāti atbalsta, jā.

Sēdes vadītāja. Un komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

I.Boķis. Tātad...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Boķis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam ir 29.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Nav saņemts neviens priekšlikums.

Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" otrajam lasījumam.

Ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Saeimas Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi tātad iesniedzami līdz šā gada 20.oktobrim.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā lēmuma projekts "Par Ruslana Nakoņečnija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šī gada 28.maijā saņēma Ukrainas pilsoņa, dzimuša Doņeckas apgabala Mariupoles pilsētā, Ruslana Nakoņečnija iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Līdz ar šo iesniegumu komisija saņēma arī Latvijas Modernās pieccīņas federācijas rekomendācijas vēstuli. Ruslans Nakoņečnijs ir starptautiski pazīstams sportists ar augstiem sasniegumiem modernajā pieccīņā. Pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas, sākot ar 2015.gadu, Nakoņečnijs ar panākumiem ir pārstāvējis Latviju augsta līmeņa starptautiskās sacensībās. Un augstākais sasniegums Nakoņečnijam kā Latvijas sportistam ir uzvara – 1.vieta, zelta medaļa Latvijai – Pasaules kausa posmā šī gada martā Ēģiptē.

Cienījamie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis sasniegums ir visspilgtākais apliecinājums Ruslana Nakoņečnija jau esošajiem nopelniem Latvijas labā. Un šeit nav runa tikai par iespējamiem nākotnes sasniegumiem olimpiskajās spēlēs vai cita augsta ranga starptautiskās sacensībās, ko, bez šaubām, mēs arī varētu sagaidīt.

Komisija saņēma atzinumu arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par to, ka atbilstoši Pilsonības likuma prasībām nav formālu šķēršļu, lai Ruslans Nakoņečnijs varētu saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pēc komisijas lūguma jautājumu par Ruslana Nakoņečnija sportiskajiem sasniegumiem izskatīja arī Sporta apakškomisija, pieaicinot Latvijas Modernās pieccīņas federācijas un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvjus. Atzinums par pilsonības piešķiršanu bija pozitīvs.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās arī ar pašu pretendentu Ruslanu Nakoņečniju un sastapa atzīstamu viņa motivāciju būt Latvijas patriotam, tāpat arī atzinīgi novērtēja īsā laikā apgūtās latviešu valodas prasmes. Savā iesniegumā Ruslans Nakoņečnijs ir izteicis gatavību atteikties no Ukrainas pilsonības gadījumā, ja viņam tiks piešķirta Latvijas pilsonība. Un pretendents ir devis uzticības solījumu Latvijas Republikai un parakstījis to.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Ruslanam Nakoņečnijam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Kolēģi deputāti! Dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu – uzņemt Ruslanu Nakoņečniju Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ruslana Nakoņečnija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)

Kolēģi! Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam "Par e-veselības projektu ieviešanu" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Danai Reizniecei-Ozolai "Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai "Par kolīzijām būvniecības jomā" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Zariņa, Agešina un Artūra Rubika jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā". Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovska kungam un ārlietu ministram Rinkēviča kungam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs Kozlovska kungs informē, ka var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No frakcijas SASKAŅA: "Brīnums!")

Deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu". Tas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā". Jautājums pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim un ārlietu ministram Rinkēvičam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Pimenova, Ribakova, Urbanoviča, Elksniņa un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram "Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei "Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei "Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam "Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par Viedās specializācijas stratēģiju". Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Seilei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Platpera un Mežecka jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram "Par likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam"" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par solidaritātes nodokļa ieviešanu". Jautājums pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Pimenovs, Potapkins, Tutins, Raimonds Rubiks un Ādamsons iesnieguši jautājumu "Par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem", ko nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam atbildes sniegšanai.

Deputāti Elksniņš, Tutins, Agešins, Stepaņenko un Zemļinskis iesnieguši jautājumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību", ko nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai.

Deputāti Elksniņš, Tutins, Agešins, Stepaņenko un Zemļinskis iesnieguši jautājumu "Par nepubliskojamu personas datu noplūdēm", ko nododam tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam atbildes sniegšanai.

Deputāti Elksniņš, Tutins, Urbanovičs, Potapkins un Agešins iesnieguši jautājumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību", ko nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Tutins, Potapkins, Agešins un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu "Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm", ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atbildes sniegšanai.

Deputāts Ivars Zariņš pieteicies jautājuma motivācijai. Lūdzu! Viena minūte.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nav šaubu, ka Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija un ir jāveic "Latvijas Gāzes" sadalīšana, lai nodrošinātu visiem gāzes tirgotājiem vienlīdzīgas iespējas izmantot Latvijas gāzes infrastruktūru, bet Latvijas patērētājiem – izvēlēties sev visizdevīgāko gāzes piegādātāju. Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tika izskatīts Ekonomikas ministrijas piedāvātais gāzes tirgus liberalizācijas modelis, Ekonomikas ministrija nespēja pamatot, kāpēc tās piedāvātais liberalizācijas modelis ir visatbilstošākais Latvijas patērētāju interesēm, toties apgalvoja, ka šis modelis ir saskaņots ar "Latvijas Gāzes" akcionāriem. Tas paredz viena monopola vietā izveidot vismaz divus nodalītus monopolus, tādējādi dodot iespēju kādam investoram iegādāties tikai izdevīgākos un stratēģiski nozīmīgākos "Latvijas Gāzes" aktīvus. Turklāt likumprojekts paredz īpašas tiesības šādai finanšu institūcijai, kura būs iegādājusies šos "Latvijas Gāzes" aktīvus. No likumprojekta nav saprotams, kā praktiski ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto modeli ir paredzēts nodrošināt vajadzīgo piegādes drošumu Latvijas patērētājiem. Tas viss rada pamatotas bažas, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais liberalizācijas modelis ir izstrādāts, nevis vadoties no Latvijas patērētāju interesēm, bet gan "piesedzoties" ar tām, lai radītu ērtu iespēju kādam investoram izdevīgi iegādāties atsevišķu "Latvijas Gāzes" infrastruktūras daļu, vispār nedomājot par Latvijas patērētājiem būtiskiem aspektiem.

Šis modelis ļoti atgādina jau īstenoto... (No zāles: "Laiks! Laiks!" Dep. A.Elksniņš: "Lai runā!")

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam! Nav pēc Kārtības ruļļa. Paldies.

Tātad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Saeimas Prezidijs šodien saņēmis frakcijas VIENOTĪBA iesniegumu ar lūgumu sasaukt Frakciju padomi. Prezidijs pieņēma lēmumu sasaukt padomi pēc desmit minūtēm, tā notiks pulksten 10.10. Lūdzu frakciju vadītājus un Saeimas Prezidiju pulcēties Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Uz šo brīdi nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs un Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!