• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 10. novembra noteikumi Nr. 645 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" īstenošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2015., Nr. 238 https://www.vestnesis.lv/op/2015/238.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 653

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

04.12.2015., Nr. 238

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 645

Pieņemts: 10.11.2015.

OP numurs: 2015/238.4

2015/238.4
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 645

Rīgā 2015. gada 10. novembrī (prot. Nr. 58 12. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.6.2. specifisko atbalsta mērķi "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus, kā arī nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – otrā atlases kārta);

2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībās" (turpmāk – trešā atlases kārta).

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

5. Specifiskā atbalsta ietvaros tiek atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajās pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti.

6. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību attīstības programmām, nodrošinot videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības (tai skaitā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldības), saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.

9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

9.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. atjaunoto degradēto teritoriju platība, kas pielāgota jaunu komersantu (bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas), individuālo komersantu, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecību izvietošanai vai esošo komersantu (turpmāk – komersants) paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās (kopējā atjaunotā zemes platība), – vismaz 622 hektāri, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 66 hektāri;

9.1.2. jaunizveidoto darba vietu skaits atbalstītajās teritorijās – vismaz 4341 jaunizveidota darba vieta, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 461 jaunizveidota darba vieta;

9.1.3. atbalstītajā teritorijā atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (faktiskajās cenās, euro) – vismaz 264 623 652 euro, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 27 580 800 euro;

9.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim strādājošo skaits (privātajā sektorā) komersantos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālas teritorijas – vismaz 446 300 strādājošo;

9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 58 873 907 euro apmērā;

9.4. enerģijas patēriņa rādītājs – megavatstundas.

10. Šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās:

10.1. ir saistītas ar komersantiem, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;

10.2. nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006 ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 30. decembris, Nr. L 393)) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:

10.2.1. elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, izņemot gaisa kondicionēšanu (NACE kods: D);

10.2.2. ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods: E);

10.2.3. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu (NACE kods: G);

10.2.4. finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K);

10.2.5. operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods: L);

10.2.6. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE kods: O);

10.2.7. azartspēles un derības (NACE kods: R92);

10.2.8. tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12);

10.2.9. ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods: U);

10.3. radušās kalendāra gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja projektu iesniedz līdz 2016. gada 1. jūnijam, par pirmo kalendāra gadu ieskaita 2014. gadu) un ne vēlāk kā trešajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā noteikto termiņu. Ja projekta iesniedzējs minēto iznākuma rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta iznākuma rādītāja izpildes kontroli neveic.

11. Projekta iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi vai izpilda šo noteikumu 11.3. vai 11.4. apakšpunktā minētos nosacījumus:

11.1. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

11.2. piesaista komersantu investīcijas atbilstoši šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktam vismaz piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērā;

11.3. nodrošina abu šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju summu naudas izteiksmē tādā apmērā, kas ir vienāda ar vai lielāka par piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru:

, kur:

A – jaunizveidoto darba vietu skaits atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantos;

B – atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro);

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

11.4. ja pašvaldības (projekta iesniedzēja) attīstības programmas investīciju plānā ir iekļauti vairāki projekti, kurus plānots īstenot vienas atlases kārtas ietvaros, tad:

11.4.1. projekta iesniedzējs šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajā aprēķinā vienas jaunas darba vietas radīšanai paredz ne vairāk kā 60 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

11.4.2. pašvaldība nodrošina, ka kopumā vienas atlases kārtas projektos šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajā aprēķinā izmaksas vienas jaunas darba vietas radīšanai nav lielākas par 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

11.4.3. ja netiek izpildīts šo noteikumu 11.4.2. apakšpunktā minētais nosacījums, sadarbības iestāde, pamatojoties uz atbildīgās iestādes ierosinājumu, var samazināt finansējuma saņēmējam piešķirto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu tādā apmērā, kas nodrošina šo noteikumu 11.4.2. apakšpunktā iekļautā nosacījuma ievērošanu.

12. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam, projekta iesniedzējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā:

, kur:

D – atmaksājamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

RF – faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (ha, jaunizveidotas darba vietas vai euro);

RA – apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (ha, jaunizveidotas darba vietas vai euro).

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

13. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 311 321 944 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 264 623 652 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 28 099 280 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, privātais finansējums) – ne mazāks kā 46 698 292 euro.

14. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

14.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 141 456 415 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 120 237 953 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 28 099 280 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 21 218 462 euro;

14.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 108 398 439 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 92 138 673 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 16 259 766 euro;

14.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 61 467 090 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 52 247 026 euro un nacionālais finansējums ne mazāks kā 9 220 064 euro.

15. Šo noteikumu 14. punktā minētajās atlases kārtās līdz 2018. gada 31. decembrim plāno ne vairāk kā 250 196 791 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (tai skaitā virssaistību finansējums 28 099 280 euro):

15.1. pirmās atlases kārtas ietvaros ne vairāk kā 114 617 932 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (tai skaitā virssaistību finansējums 28 099 280 euro);

15.2. otrās atlases kārtas ietvaros ne vairāk kā 86 518 652 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

15.3. trešās atlases kārtas ietvaros ne vairāk kā 49 060 207 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

16. Līdz 2018. gada 31. decembrim projekta iznākuma rādītājus plāno atbilstoši šo noteikumu 15. punktā minētajam pieejamajam finansējuma apmēram un noslēdz ne mazāk kā desmit vienošanās vai civiltiesiskos līgumus par projektu īstenošanu.

17. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 14. punktā minētajam apmēram un palielināt šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtību proporcionāli šo noteikumu 14. punktā plānotajam kopējam attiecināmajam finansējuma apmēram. Šajā punktā minētais nosacījums attiecināms uz esošiem projektiem, kā arī jauniem projektiem.

18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 67., 68. un 69. pantam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L 347/320).

19. Atbalsta intensitāte (kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu pozīcijām) projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz:

19.1. 85 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:

19.1.1. pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, brīvostas pārvaldei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, attiecinot šo noteikumu 47., 48., 49. un 50. punktā minētās izmaksas (izņemot 48.3.2. un 48.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas). Atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma (valsts un (vai) pašvaldības budžets);

19.1.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) sniedzējam kā sadarbības partnerim, attiecinot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktā minētās izmaksas (izņemot 48.1., 48.3.1., 48.3.2. un 48.3.3. apakšpunktā minētās gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas un 48.4. apakšpunktā minētās izmaksas). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas iekļauj projektā tikai tad, ja tās ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma vai privātā finansējuma;

19.2. starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ko finansē no kopējā publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma), pašvaldības un valsts budžeta finansējuma), pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atbilstoši:

19.2.1. Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 48. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras izmaksas (gadījumos, kad plānots iznomāt šo noteikumu 48.4. apakšpunktā minēto teritoriju vai 48.3.2. apakšpunktā minēto infrastruktūru komersantam saimnieciskās darbības veikšanai), attiecinot arī šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 48.6., 48.7., 48.8. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);

19.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 48.3.2. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas vai 48.4. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas, attiecinot arī šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 48.5., 48.6., 48.7., 48.8. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);

19.3. 55 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:

19.3.1. mazajam (sīkajam) komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts;

19.3.2. zemnieku saimniecībai vai mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 14. panta 12. punkta "c" apakšpunktam un 13. punkta "c" apakšpunktam, kas paredz, ka maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāti (50 procenti) var palielināt par 5 procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecības vai pārbūves izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Šo noteikumu 48.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta ietvaros attīstītā infrastruktūra netiek izmantota primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai pirmās atlases kārtas ietvaros, bet nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros;

19.4. 50 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar zvejas produktu ražošanu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulas (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 24. decembris, Nr. L 369) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014), 27. un 28. pantam, ar akvakultūras produktu ražošanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 31. pantam, ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 42. pantam, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai pirmās atlases kārtas ietvaros, bet nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros;

19.5. 45 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – vidējam komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts.

20. Atbalsta nosacījumus šo noteikumu 47., 48., 49. un 50. punktā minētajām izmaksu pozīcijām piemēro projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim atbilstoši šo noteikumu 51., 63. un 68. punkta nosacījumiem.

21. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina vismaz 25 procentu finansiāls ieguldījums no projekta attiecināmajām izmaksām, par kuru nav saņemts nekāds valsts atbalsts.

22. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

23. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 100 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

24. Projekta iesniedzējs:

24.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvalde, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;

24.2. otrajā atlases kārtā ir reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

24.3. trešajā atlases kārtā ir Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldības vai to izveidotas iestādes, vai šajā apakšpunktā minēto pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

25. Projektu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

26. Ieguldījumus veic rūpniecisko teritoriju vai citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, kas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Par atjaunotu teritoriju uzskata tādu teritoriju, kas vienlaikus atbilst abām šīm pazīmēm:

26.1. iepriekš bijusi degradēta teritorija – vieta (teritorija (ne visos gadījumos ar negatīvu ietekmi uz vidi), ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet pašlaik pamesta vai netiek pilnīgi izmantota (tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem);

26.2. pēc šo noteikumu 45.2., 45.3. un 45.4. apakšpunktā minēto darbību veikšanas ir pielāgota jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komersantu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās.

27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt:

27.1. komersantu, ja tas:

27.1.1. sedz šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas šī komersanta ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas jaudas palielināšanai;

27.1.2. veic ieguldījumus projekta iesniedzēja īpašumā esošajā infrastruktūrā, kas tiks izmantota komersanta interesēs;

27.2. pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

27.3. sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju. Šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minēto ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes investīciju gadījumā dalība projektā sadarbības partnera statusā ir obligāta;

27.4. pašvaldību;

27.5. pašvaldības izveidotu iestādi.

28. Komersants kā sadarbības partneris, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, atbilst mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikumu vai Komisijas regulas Nr. 1388/2014 1. pielikumu, un to apliecina Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai. Pirmās atlases kārtas ietvaros, bet nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros par sadarbības partneri nepiesaista mazo (sīko) vai vidējo komersantu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, kas pretendē uz valsts atbalstu komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 702/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1388/2014.

29. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu paredz pašvaldības attīstības programmā, norādot arī projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.

30. Projekta ietvaros rada vismaz divas jaunas darba vietas.

31. Projekta iesniedzējs sadarbību ar komersantu, kurš projektā nodrošina iznākuma rādītāju sasniegšanu, apliecina ar komersanta rakstisku apliecinājumu par interesi (neslēdzot šo noteikumu 27. punktā minēto sadarbības līgumu) vai sadarbības līgumu (atbilstoši šo noteikumu 27. punktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā), tajā iekļaujot vismaz šādu informāciju:

31.1. par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros;

31.2. par komersanta apņemšanos nodrošināt viena vai vairāku šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu tādā apmērā, kas nepieciešams projekta īstenošanai.

32. Sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību noslēdz pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

32.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

32.2. prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

32.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par 5 gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

32.4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

32.5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

32.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

32.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

33. Komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu.

34. Specifiskā atbalsta trešajā atlases kārtā projekta iesniedzējs nodrošina, ka:

34.1. projekts ir atspoguļots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņotās Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā un visu iesaistīto pašvaldību attīstības programmās;

34.2. ja paredzēts sadarbības projekts, sadarbības pamatā ir kopīgi sociālekonomiski mērķi;

34.3. ja paredzēts sadarbības projekts, sadarbības partnera statusā iesaista vismaz vienu Latgales plānošanas reģiona pašvaldību, kas nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrs.

35. Finansējuma saņēmējs:

35.1. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;

35.2. iesniedz sadarbības iestādei informāciju par komersantu skaitu, (izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus), kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām un atbilst mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības statusam atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumam, Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikumam vai Komisijas regulas Nr. 1388/2014 1. pielikumam.

36. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi (pieci procenti) un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138), 1. pielikumam.

37. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs (saimnieciskā darbība šo noteikumu izpratnē ir jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū par atlīdzību neatkarīgi no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera juridiskās formas – tai skaitā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi), uz kuru ir attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:

37.1. saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

37.2. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

37.3. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

37.4. saimnieciskās darbības veicējs ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

37.5. saimnieciskās darbības veicējs nav mazais (sīkais) vai vidējais komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

37.6. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

37.7. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

38. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā, izņemot šo noteikumu 53.1. apakšpunktā minēto gadījumu, var veikt:

38.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

38.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir:

38.2.1. pašvaldība;

38.2.2. pašvaldības izveidota iestāde;

38.2.3. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

38.2.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;

38.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

38.4. jaunas pašvaldības ēkas būvniecībai uz zemes īpašuma, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas, ja nomas līgums nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

38.5. zemes īpašumā vai būvē, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas, ja nomas līgums paredz attiecīgi pašvaldības nomātā zemes īpašuma vai būves izpirkšanu.

39. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina (izņemot šo noteikumu 38.5. apakšpunktā minēto gadījumu) un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā).

40. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

41. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas saistīts ar saimniecisku darbību, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta intensitāte, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta intensitāti un to atbalsta intensitāti, kas jāpiemēro pēc faktiskās situācijas atbilstoši šo noteikumu 19. punktam.

42. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu komersantam attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu sadarbības iestāde pieņem līdz 2020. gada 31. decembrim. Lēmumu attiecībā uz pārējiem atbalsta pasākumiem pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.

43. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā desmit gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem.

44. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

44.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 7. punktā minētā mērķa un (vai) specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

44.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

45. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanai, lai šīs teritorijas pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai un sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto, tai skaitā novadu teritorijās ārpus attīstības centriem, kas sekmē šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu (atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība):

45.1. degradētās teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;

45.2. ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana;

45.3. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana degradētajā teritorijā;

45.4. revitalizācijai vai attīstīšanai paredzētās degradētās teritorijas labiekārtošana;

45.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

45.6. projekta vadības nodrošināšana.

46. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 45. punktā, ietver investīcijas publiskajā infrastruktūrā, kas ir publiskas personas, sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai turējumā, un vienlaikus sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

47. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.

48. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

48.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

48.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pieciem miljoniem euro;

48.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

48.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

48.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

48.2.1. būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

48.2.2. audita, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;

48.2.3. finanšu analīzes, ekonomiskās analīzes vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

48.2.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

48.3. jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas:

48.3.1. satiksmes pārvadu, ielu vai ceļu (tai skaitā ar grants segumu, ja būvē jaunu ceļu, caurteku) un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana pašvaldības noteiktajā degradētajā teritorijā vai funkcionāls savienojums, nepārsniedzot divu kilometru garumu līdz tai (neieskaitot komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu), tai skaitā lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras un ielu apgaismojuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

48.3.2. ēkas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija (tai skaitā būvprojektā paredzēto stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) vai stacionārā aprīkojuma, kas nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, iegāde un uzstādīšana) un ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

48.3.3. ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību, par kuru Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot tajā saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā vai koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

48.4. teritorijas labiekārtošana, izņemot izmaksas, kas attiecas uz mazām arhitektūras formām ar māksliniecisko vērtību:

48.4.1. graustu demontāža, teritorijas attīrīšana, teritorijas sanācijas pasākumi, cietā seguma laukuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana rūpnieciskās apbūves teritorijā;

48.4.2. teritorijas apzaļumošana, labiekārtojuma elementu uzstādīšana (soliņi, apgaismojums, atkritumu urnas), gājēju celiņu, veloceliņu, cietā seguma laukuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, izņemot šo noteikumu 48.4.1. apakšpunktā minēto. Šajā apakšpunktā noteiktās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai 50 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja vienlaikus izpilda šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunkta nosacījumus;

48.5. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumā norādīto pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes vai gāzes apgādes pakalpojumiem, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai;

48.6. autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas;

48.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

48.8. nekustamā īpašuma iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja nekustamā īpašuma iegāde nepieciešama projekta darbību īstenošanai. Zemes vienības iegādes izmaksas ir attiecināmas, ja tās nepieciešamas degradētās teritorijas infrastruktūras reģenerācijai (revitalizācijai) vai infrastruktūras attīstīšanai;

48.9. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

49. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

50. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

51. Izmaksas, kas nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām. Izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir ieguldījumi materiālajos aktīvos (zeme, ēkas, iekārtas), kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 49. punktam un Komisijas regulas Nr. 702/2014 2. panta 21. apakšpunktam, un ir attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā noteiktajām izmaksām, kā arī izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai un ir atlīdzības maksājumi – ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, kas ir attiecināmi atbilstoši šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktā minētajām izmaksām. Sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai saskaņā ar  Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 48., 56. pantu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27., 28., 31. un 42. pantu, šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, kā arī šo noteikumu 48.3.1., 48.3.2., 48.3.3., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7., 48.8. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kuras ir saistītas un kuras nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai.

52. Šo noteikumu 47. punktā minētās izmaksas aprēķina:

52.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

52.2. proporcionāli tikai to izmaksu pozīciju daļai, kas nav saistīta ar valsts atbalstu komercdarbībai. Projekta daļai, kas ir saistīta ar saimniecisko darbību, kura kvalificēta kā valsts atbalsts komercdarbībai, vienotās likmes metodi neizmanto;

52.3. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksu pamatojošos dokumentus par netiešo izmaksu izlietojumu.

53. Šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās:

53.1. gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora īpašumā;

53.2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā;

53.3. notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja:

53.3.1. tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

53.3.2. īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi;

53.3.3. par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens lietošanu un piegādi ir noslēgts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, šo noteikumu 31. punktā minētajā komersanta apliecinājumā par interesi ir iekļauts aptuvenais pakalpojumu izmantošanas apjoms (kubikmetri diennaktī) un apliecināta pakalpojuma nepieciešamība;

53.3.4. prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir saskaņots ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir iekļauts šo noteikumu 31. punktā minētajā komersanta apliecinājumā par interesi.

54. Ja projekta ietvaros tiek plānotas šo noteikumu 48.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas).

55. Ja projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas kompensē sadales sistēmas operators, sadarbības partneris atmaksā finansējuma saņēmējam un finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļu.

56. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 12. punktā minētā atmaksājamā finansējuma apmēru pieņem sešu mēnešu laikā pēc apstiprinātajā projekta iesniegumā noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa beigām.

57. Ja sadarbības iestāde ir pieņēmusi šo noteikumu 56. punktā minēto lēmumu, finansējuma saņēmējs šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

58. Ja šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu nav iespējams atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde var vienoties par atmaksājamā finansējuma atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz 24 mēnešus no šo noteikumu 56. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

59. Šo noteikumu 12. un 55. punktā minēto atmaksāto finansējumu izmanto šo noteikumu 14. punktā minētās attiecīgās atlases kārtas īstenošanai.

60. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja:

60.1. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:

60.1.1.  1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro Komisijas regulu Nr. 651/2014;

60.1.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro Komisijas regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;

60.1.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

60.1.4. 1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus;

60.1.5. 4. panta 1. punkta "x" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas robežvērtības;

60.1.6. 13. panta "a" un "d" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz gadījumus, kādos nepiemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam);

60.1.7. 14. panta 13. punkta nosacījumi, kas paredz, ka ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru valsts atbalsta komercdarbībai saņēmējs ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā ar ieguldījumiem saistītajā teritorijā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Šo noteikumu ietvaros valsts atbalsts komercdarbībai nevar tikt sniegts, ja vienotais ieguldījumu projekts pārsniedz liela ieguldījumu projekta apjomu 50 000 000 euro (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam);

60.1.8. 56. panta 2. punktu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas Komisijas regulas Nr. 651/2014 III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu "Reģionālais atbalsts", un nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantam);

60.2. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 702/2014 nosacījumi:

60.2.1.  1. panta 1. punkta "a (i)" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 702/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un apstrādi;

60.2.2. 1. panta 3., 4., 5., 6. un 7. punkta nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijas regulu Nr. 702/2014 nepiemēro;

60.2.3. 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajā apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību;

60.3. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 1388/2014 nosacījumi:

60.3.1. 1. panta 1. punkta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 1388/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un apstrādi;

60.3.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro Komisijas regulu Nr. 1388/2014;

60.3.3. 1. panta 4. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus, kas minēti šajā punktā;

60.3.4. 2. panta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 1388/2014 nepiemēro, ja tiek pārsniegtas šajā pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības.

61. Atbalstu var sniegt, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pamato projekta ietvaros plānotā atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, Komisijas regulas Nr. 702/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, iesniedzot rakstisku projekta iesniegumu pirms projekta īstenošanas uzsākšanas. Ja šis nosacījums nebūs ievērots, visas projekta izmaksas tiks uzskatītas par neattiecināmām izmaksām.

62. Atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, Komisijas regulu Nr. 702/2014 un Komisijas regulu Nr. 1388/2014, nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu, izņemot de minimis atbalstu šo noteikumu 48.2. apakšpunktā paredzētajām izmaksām, un nedrīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, izņemot atlīdzības maksājumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no tā, vai atbalsta pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām vai tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.

63. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir šo noteikumu 48.2. apakšpunktā paredzētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr.  L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.  104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354) (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1379/2013), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr.  L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013). De minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 nepiešķir pirmās atlases kārtas ietvaros, bet nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros.

64. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajos punktos, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šo regulu darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šīs regulas piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šo regulu darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šīm regulām.

65. Pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1379/2013) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu) noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

66. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanu un uzraudzību, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanu un uzraudzību.

67. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 var pieņemt līdz šo regulu darbības beigām vai līdz 2021. gada 30. jūnijam.

68. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 48.2. un 48.8. apakšpunktā minētās izmaksas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli), kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2014. gada 1. janvāra. Ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža un būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju šo noteikumu 48.2. apakšpunktā paredzētās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra. Šo noteikumu 63. punktā minētā de minimis atbalsta gadījumā projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra.

69. Projekta neattiecināmās izmaksas:

69.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 47., 48., 49., 50. punktā un 53.3.1. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;

69.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 47., 48., 49., 50. punktā, bet ir tieši saistītas ar projektu un ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai;

69.3. finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem;

69.4. nefinansē no publiskajiem resursiem, ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai.

70. Atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar:

70.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem;

70.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. un 56. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

70.3. Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt zemnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecību, izņemot:

70.3.1. pirmās atlases kārtas ietvaros noteiktajiem projektu iesniedzējiem;

70.3.2. nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros;

70.4. Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27., 28., 31. un 42. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt zvejnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un apstrādi, izņemot:

70.4.1. pirmās atlases kārtas ietvaros noteiktajiem projektu iesniedzējiem;

70.4.2.  nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās atlases kārtas ietvaros.

71. Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta, Komisijas regulas Nr. 702/2014 9. panta un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 9. panta prasības attiecībā uz informācijas publicēšanu par atbalsta programmu publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 9. panta 2., 3. un 4. punktu un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 9. panta 1. un 3. punktu no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!