• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.05.2015., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/op/2015/86.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.228

Par Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plānu 2015.–2016.gadam

Vēl šajā numurā

05.05.2015., Nr. 86

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 194

Pieņemts: 14.04.2015.

OP numurs: 2015/86.6

2015/86.6
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.194

Rīgā 2015.gada 14.aprīlī (prot. Nr.20 43.§)

Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli"
18.panta piekto, 6.1 un 6.2 daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā piemēro likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.2 daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi (turpmāk – samazinātā akcīzes nodokļa likme) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" ir pievienota no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, ja attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 28. pantu un ja tos izmanto traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem (turpmāk – marķēta dīzeļdegviela);

1.2. zivju audzēšanas cikla koeficienta piemērošanu;

1.3. marķētas dīzeļdegvielas piegādes un realizācijas nosacījumus;

1.4. kārtību, kādā komersants, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai, vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai (turpmāk – komersants), sniedz informāciju un nodrošina tās aktualizāciju Lauku atbalsta dienesta vienotajā datubāzē (turpmāk – vienotā datubāze) par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam izsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;

1.5. kārtību, kādā Lauku atbalsta dienests pārbauda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, meža un purva zemes platību, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes platību zem zivju dīķiem;

1.6. kārtību, kādā ar nodokli apliek iegādāto likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas ievaddaļā minētās marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;

1.7. fiskālo marķieri un krāsvielu, ar kuru tiek marķēta dīzeļdegviela, kā arī marķētās dīzeļdegvielas aprites nosacījumus.

2. Samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai piemēro saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 44. panta 1. un 2. punktu.

3. Samazināto akcīzes nodokļa likmi piemēro, ievērojot regulas Nr. 651/2014 8. pantā noteiktās prasības par atbalsta kumulāciju.

4. Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro grūtībās nonākušam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, ja:

4.1. kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

4.2. sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (jo īpaši pilnsabiedrības un komandītsabiedrības);

4.3. lauksaimniecības produkcijas ražotājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai komersants atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tam varētu pieprasīt maksātnespējas procedūru;

4.4. lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

4.5. lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

5. Šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir fiziska persona vai zemnieku saimniecība.

6. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja to izmanto traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās:

6.1. tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā ir deklarēta un apstiprināta vienotā platības maksājuma saņemšanai, tai skaitā par ilggadīgo zālāju vai aramzemē sēto stiebrzāļu, vai lopbarības zālaugu maisījuma platību (turpmāk – zālāju platība), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam. Marķētu dīzeļdegvielu zālāju platības apstrādāšanai saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju un atzīšanu;

6.2. tādas meža vai purva zemes platības apstrādāšanai, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai šo noteikumu 11. punktā minētajam iesniegumam pievienotā līguma kopija par platības pastāvīgu lietošanu vai nomu (vismaz kārtējā saimnieciskajā gadā) un Latvijas Augļkopju asociācijas izsniegta izziņa par meža vai purva zemes platības apstrādāšanu;

6.3. tādas zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem, kurā audzē zivis vismaz 20 hektāru platībā, ja akvakultūras nozares uzņēmums ir atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem un akvakultūras dzīvnieku novietne ir reģistrēta datu centrā.

7. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs nav tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 641, 642, 644, 645 un 646.

8. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu:

8.1. par šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minēto hektāru skaitu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 285 euro no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu) (turpmāk – ieņēmumi) atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu;

8.2. par to šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto zālāju platības hektāru skaitu, kuros ir nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības (atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību sertificētās bioloģiskajās saimniecībās – blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības) uz vienu hektāru. Liellopu vienību skaitu nosaka atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā. Nosacītās liellopu vienības saimniecībā aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem koeficientiem;

8.3. par kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs līdz kārtējā gada 1. jūnijam ir reģistrējies datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs un tam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki.

9. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:

9.1. tai zemes platībai, kuru lauksaimniecības produkcijas ražotājs salīdzinājumā ar iepriekšējā gada deklarēšanas periodu ir papildus deklarējis vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam;

9.2. ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā un reģistrējies Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. aprīļa līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam.

10. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajos ieņēmumos iekļauj par iepriekšējo gadu saņemto Eiropas Savienības atbalsta maksājumu pasākumu "Agrovides maksājumi" apakšpasākumos (izņemot apakšpasākumus "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana" un "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos") saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai.

11. Lai saņemtu tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs kārtējā gadā laikposmā no 10. aprīļa līdz 1. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3. pielikums). Lai varētu operatīvi izvērtēt iesniegumus un pieņemt šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iesniegumam var pievienot gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikuma un D 31 pielikuma ieņēmumu un izdevumu pārskata vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības par iepriekšējo taksācijas gadu.

12. Datu centrs šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto informāciju un dzīvnieku barības primāro ražotāju reģistra datus (par stāvokli kārtējā gada 1. jūnijā) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 10. jūnijam.

13. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. jūnijam:

13.1. izvērtē iesniegumā un šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju;

13.2. aprēķina zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir marķētu dīzeļdegvielu. Zemes platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pl = H x 1/3, kur

Pl – platība (ha);

H – pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem (ha);

1/3 – zivju audzēšanas cikla koeficients;

13.3. aprēķina lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu (nosacītās liellopu vienības) uz saimniecības kopējo vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, izmantojot šādu formulu:

NLB =

DZ x k

, kur

L

NLB – lauksaimniecības dzīvnieku minimālais blīvums uz vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību;

DZ – lauksaimniecības dzīvnieku skaits atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā (gab.);

k – lauksaimniecības dzīvnieku skaita pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās;

L – vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētā un apstiprinātā zālāju platība (ha);

13.4. izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja ieņēmumus, ņemot vērā līdz kārtējā gada 30. septembrim precizēto gada ienākumu deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu, un nosaka kopējo platību, kas atbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām;

13.5. aprēķina marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu par atbalsttiesīgo platību kārtējā saimnieciskajā gadā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

13.6. ievada vienotajā datubāzē katram lauksaimniecības produkcijas ražotājam aprēķināto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu;

13.7. pieņem lēmumu piešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu 75 procentu apmērā no šo noteikumu 13.5. apakšpunktā minētā daudzuma. Lēmumā norāda lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu un klienta reģistrācijas numuru un lēmumu paziņo lauksaimniecības produkcijas ražotājam;

13.8. pieņem lēmumu nepiešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst šo noteikumu prasībām.

14. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. oktobrim pieņem lēmumu piešķirt tiesības iegādāties šo noteikumu 13.5. apakšpunktā minētās marķētas dīzeļdegvielas atlikušo daudzumu. Lēmumā norāda lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam un klienta reģistrācijas numuru un paziņo to lauksaimniecības produkcijas ražotājam.

15. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, iegādājoties marķētu dīzeļdegvielu, komersanta pārstāvim uzrāda šo noteikumu 13.7. apakšpunktā vai 14. punktā minētā lēmuma kopiju un personu apliecinošu dokumentu, kā arī pilnvarojumu par tiesībām iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir juridiska persona.

16. Komersants pirms marķētas dīzeļdegvielas pārdošanas pārbauda šo noteikumu 15. punktā minētos dokumentus, lai vienotajā datubāzē pārliecinātos par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu, un realizē marķētu dīzeļdegvielu, nepārsniedzot šo daudzumu.

17. Komersants vienlaikus ar šo noteikumu 15. punktā minēto darījumu nodrošina informācijas ievadīšanu vienotajā datubāzē par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizēto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu.

18. Ja komersants neievēro šo noteikumu 16. un 17. punkta prasības un lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir realizēta marķēta dīzeļdegviela, kas pārsniedz tam piešķirto kopējo daudzumu, komersants par marķētu dīzeļdegvielu, kas pārsniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto kopējo daudzumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā samaksā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.2 daļā noteikto likmi.

19. Marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma dokumentā un kases čekā, kas noformēts par marķētas dīzeļdegvielas iegādi, norāda arī Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un piegādes dokumentā – Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un tvertnes numuru, no kuras tika pārdota marķētā dīzeļdegviela.

20. Ja komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, realizē marķētu dīzeļdegvielu komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma un piegādes dokumentā norāda informāciju, ka to paredzēts realizēt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, piemērojot samazināto akcīzes nodokļa likmi.

21. Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, kārto atsevišķu uzskaiti par attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) norādīto šim mērķim deklarēto tādas marķētas dīzeļdegvielas tvertni, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi.

22. Lauku atbalsta dienests izlases veidā pārbauda vismaz piecus procentus lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kam piešķirtas tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, kā arī vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības atbilstību. Ja tiek konstatēts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirtais marķētas dīzeļdegvielas kopējais daudzums ir nepamatots, Lauku atbalsta dienests par pārsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu informē lauksaimniecības produkcijas ražotāju un Valsts ieņēmumu dienestu.

23. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, pieņem lēmumu par akcīzes nodokļa aprēķinu. Akcīzes nodokli aprēķina kā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.2 daļā noteikto likmi. Aprēķināto akcīzes nodokļa summu lauksaimniecības produkcijas ražotājs samaksā valsts budžetā 30 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma saņemšanas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs lēmumā norādītajā termiņā nesamaksā aprēķināto akcīzes nodokļa summu, attiecīgo akcīzes nodokļa summu un nokavējuma naudu, ko aprēķina likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā, piedzen nodokļu administrēšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. Lauku atbalsta dienests:

24.1. nodrošina vienotas datubāzes izveidi, kurā autorizēta pieeja ir Valsts ieņēmumu dienestam un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu;

24.2. slēdz līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu, par pieeju vienotajai datubāzei, informācijas apmaiņu un kārtību, kā aktualizē informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizētu marķētu dīzeļdegvielu;

24.3. nodrošina regulas Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktā minēto prasību izpildi.

25. Dīzeļdegvielu uzskata par iezīmētu (marķētu), ja 1000 litriem dīzeļdegvielas ir pievienots:

25.1. fiskālais marķieris – ķīmiskā viela N-etil-n-[2-(1-izobutoksietoksi)etil]-4-(fenilazo)anilīns (Solvent Yellow 124, CAS Nr.34432-92-3) – vismaz 6,0 grami, bet ne vairāk kā 9,0 grami;

25.2. zilā krāsviela 1,4-bis(butilamino)-9,10-antrahinons (Sovlent Blue 35, CAS Nr. 17354-14-2) vai cita ekvivalenta zilā krāsviela – vismaz 7,0 grami.

26. Dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) ar šo noteikumu 25. punktā noteikto fiskālo marķieri un krāsvielu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, iesniedzot attiecīgu apliecinājuma dokumentu vai atbilstības apliecinājumu.

27. Dīzeļdegvielu iezīmēt (marķēt) ir atļauts akcīzes preču noliktavā un komersantam – apstiprinātam noliktavas turētājam, kam ir piešķirtas šādas tiesības.

28. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, to var pārvietot no komersanta speciālajā atļaujā (licencē) norādītās vietas uz lauksaimniecības produkcijas ražotāja marķētas dīzeļdegvielas uzglabāšanas vietu, kā arī pārvietot to izmantošanai traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās.

29. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ar traktortehniku un lauksaimniecības pašgājējmašīnām, kurās ir iepildīta marķēta dīzeļdegviela, drīkst pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem.

30. Marķētas dīzeļdegvielas apriti, kā arī dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumus Nr. 344 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 71., 191. nr.; 2012, 51., 161. nr.; 2013, 80., 169. nr.; 2014, 65., 188. nr.).

32. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.194

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodi un atbilstošais marķētas dīzeļdegvielas daudzums uz vienu hektāru

Marķētas dīzeļdegvielas daudzumu par vienu vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētu un apstiprinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem aprēķina saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 3. punktu.

Nr.
p.k.

Kultūraugi, zemes izmantošanas veids

Kods

Litri uz vienu hektāru

1. Graudaugi    
1.1.   Auzas

140

100

1.2.   Auzas, ar stiebrzāļu pasēju

141

100

1.3.   Kvieši, vasaras

111

100

1.4.   Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

113

100

1.5.   Kvieši, ziemas

112

100

1.6.   Mieži, vasaras

131

100

1.7.   Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

133

100

1.8.   Mieži, ziemas

132

100

1.9.   Rudzi

121

100

1.10.   Tritikāle, vasaras

150

100

1.11.   Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

152

100

1.12.   Tritikāle, ziemas

151

100

1.13.   Griķi

160

100

1.14.   Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi > 50 %

446

100

1.15.   Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi > 50 %

445

100

2. Zālāji    
2.1. Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi    
2.1.1.   Ilggadīgie zālāji

710

1301/602

2.1.2.   Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums

720

1301/602

2.2. Stiebrzāles tīrsējā    
2.2.1.   Pļavas timotiņš sēklas ieguvei

731

100

2.2.2.   Pļavas auzene sēklas ieguvei

732

100

2.2.3.   Hibrīdā airene sēklas ieguvei

733

100

2.2.4.   Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei

734

100

2.2.5.   Sarkanā auzene sēklas ieguvei

735

100

2.2.6.   Ganību airene sēklas ieguvei

736

100

2.2.7.   Niedru auzene sēklas ieguvei

737

100

2.2.8.   Pļavas skarene sēklas ieguvei

738

100

2.2.9.   Kamolzāle sēklas ieguvei

739

100

2.2.10.   Citur neminētas stiebrzāles

713

60

3. Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā    
3.1.   Sarkanais āboliņš

723

100

3.2.   Baltais āboliņš

724

100

3.3.   Bastarda āboliņš

725

100

3.4.   Lucerna

726

100

3.5.   Austrumu galega

727

100

3.6.   Ragainais vanagnadziņš

728

100

3.7.   Amoliņš

729

100

3.8.   Esparsete

714

100

3.9   Lauka pupas

410

100

3.10.   Zirņi

420

100

3.11.   Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu)

430

100

3.12.   Vīķi, vasaras

441

100

3.13.   Vīķi, ziemas

442

100

3.14.   Soja

443

100

4. Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi    
4.1.   Kukurūza biogāzes ieguvei

791

100

4.2.   Citur neminēta kukurūza

741

100

4.3.   Lopbarības bietes, cukurbietes

831

130

5. Eļļas augi un šķiedraugi    
5.1.   Kaņepes

170

100

5.2.   Lini, šķiedras

310

100

5.3.   Lini, eļļas

330

100

5.4.   Rapsis, vasaras

211

100

5.5.   Rapsis, ziemas

212

100

5.6.   Ripsis, vasaras

213

100

5.7.   Ripsis, ziemas

214

100

6. Dārzeņi    
6.1.   Sēklas kartupeļi

821

130

6.2.   Cietes kartupeļi

825

130

6.3.   Kartupeļi, kas citur nav minēti

820

130

6.4.   Tomāti

826

130

6.5.   Ziedkāposti

842

130

6.6.   Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti, izņemot lopbarības kāpostus)

870

130

6.7.   Burkāni

843

130

6.8.   Galda bietes, mangolds (lapu bietes)

844

130

6.9.   Gurķi un kornišoni

845

130

6.10.   Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni

846

130

6.11.   Ķiploki

847

130

6.12.   Puravi

849

130

6.13.   Galda rāceņi, turnepši

851

130

6.14.   Galda kāļi

856

130

6.15.   Selerijas

852

130

6.16.   Redīsi un melnie rutki

853

130

6.17.   Pētersīļi

854

130

6.18.   Pastinaks

855

130

6.19.   Dārza ķirbis, cukīni, kabači, patisoni

857

130

6.20.   Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbis

858

130

6.21.   Parastās jeb dārza pupiņas

859

130

6.22.   Skābenes

860

130

6.23.   Spināti

862

130

6.24.   Mārrutki

863

130

6.25.   Salāti

864

130

6.26.   Topinambūri

865

130

6.27.   Paprika

867

130

6.28.   Baklažāni

868

130

6.29.   Sparģeļi

869

130

6.30.   Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha

871

130

7. Augļi un ogas    
7.1.   Zemenes

926

130

8. Ilggadīgie stādījumi    
8.1.   Ābeles

911

130

8.2.   Bumbieres

912

130

8.3.   Saldie un skābie ķirši

932

130

8.4.   Plūmes

914

130

8.5.   Aronijas

918

130

8.6.   Smiltsērkšķis

919

130

8.7.   Avenes

921

130

8.8.   Upenes

922

130

8.9.   Sarkanās un baltās jāņogas

933

130

8.10.   Krūmmellenes (zilenes)

924

130

8.11.   Lielogu dzērvenes

934

130

8.12.   Ērkšķogas

927

130

8.13.   Krūmcidonijas

928

130

8.14.   Kazenes

929

130

8.15.   Dārza pīlādži

931

130

8.16.   Vīnogas

935

130

8.17.   Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidus platībā augošas BSA atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha

950

130

8.18.   Citur neminēti ilggadīgie stādījumi

952

60

8.19.   Rabarberi

861

130

9. Pārējie    
9.1.   Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (parastā dille, fenhelis, baziliks, sinepe, timiāns, ķimenes, estragons, sierāboliņš, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, sējas koriandrs jeb kinza, izops, kumelīte, kliņģerīte, cigoriņš, piparmētra, pupumētra, vērmeles, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētras, citronmelisa, topinambūri, tauksaknes, mārdadži, ehinācija, ārstniecības lupstāja, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere, ārstniecības gurķene)

848

100

9.2.   Facēlija

715

100

9.3.   Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, gurķumētra, melisa, daglītis, dedestiņas, kaķumētra)

930

60

9.4.   Papuve (ja papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības)

610

100

9.5.   Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha

811

60

9.6.   Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē

872

60

9.7.   Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē

873

60

9.8.   Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam

101

60

9.9.   Ilggadīgie zālāji un aramzemē sētie zālāji, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam

102

60

Piezīmes.
1 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 (bioloģiskajā saimniecībā – vismaz 0,4) nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.
2 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību dzīvnieku barības primārajam ražotājam, kam nepiemēro prasību par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz vienu hektāru.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.194

Pārrēķināšanas koeficients (k) dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem

Nr.
p k.

Dzīvnieku suga, dzimuma un vecuma grupa

Pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās

1.

Slaucama govs, zīdītājgovs

1,000

2.

Jaunlops līdz sešiem mēn.

0,400

3.

Jaunlops no sešiem līdz 24 mēn.

0,700

4.

Bullis, 24 mēn. un vecāks

1,000

5.

Tele, 24 mēn. un vecāka

1,000

6.

Citas govis (jebkura vecuma), tai skaitā sumbrs, savvaļas govs (taurgovs)

0,800

7.

Piena sivēns

0,027

8.

Vaislas kuilis vai sivēnmāte

0,500

9.

Citas cūkas, tai skaitā mežacūkas

0,300

10.

Kaza (jebkura vecuma)

0,150

11.

Aita (jebkura vecuma)

0,150

12.

Zirgs, 24 mēn. un vecāki

1,000

13.

Zirgs, līdz 24 mēn.

0,800

14.

Zirgu dzimtas dzīvnieks, tai skaitā ēzelis, savvaļas zirgs (tarpāns, kiangs)

0,800

15.

Trusis

0,020

16.

Šinšilla

0,008

17.

Lapsa

0,056

18.

Nutrija

0,059

19.

Ūdele

0,022

20.

Briedis (staltbriedis)

0,606

21.

Dambriedis

0,437

22.

Muflons

0,369

23.

Tītars

0,069

24.

Zoss

0,059

25.

Pīle

0,039

26.

Fazāns

0,018

27.

Paipala, pērļu vistiņa

0,004

28.

Strauss

0,350

29.

Dējējvista

0,014

30.

Broilers

0,007

31.

Stirna, Amerikas briedis (baltastes un melnastes briedis)

0,114

32.

Lama, alpaka

0,219

33.

Kamielis (jebkura vecuma)

0,516

34.

Bišu saime

0,133

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.194

Iesniegums tādas marķētas dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi

Saņemšanas datums        
Veidlapu pieņēma  

Iesnieguma numurs

                   
 

(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

 

(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

   

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds                                                  
 
Uzvārds                                                  
 
Firma (nosaukums)                                            
 
LAD klienta reģistrācijas numurs                  
 
Juridiskās personas reģistrācijas numurs                        

  Esmu uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā, reģistrējies Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. aprīļa līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienotā platības maksājuma saņemšanai
 
 
Reģistrācijas datums  

.

 

.

     

.

 
 

(dd. mm. gggg.)


  Esmu reģistrējies Lauksaimniecības datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs, un man Lauksaimniecības datu centrā nav reģistrēta ganāmpulka, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieku
 
 
Reģistrācijas datums  

.

 

.

     

.

 
 

(dd. mm. gggg.)

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs                  
 
Mobilā tālruņa numurs                  

III. Ieņēmumi par iepriekšējo taksācijas gadu, kuri norādīti (atzīmēt nepieciešamo):

  Uzņēmuma gada pārskatā
 
  Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā
 
  Gada ienākumu deklarācijas D 31 pielikumā
 
  Gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikumā
 
  Citā pārskatā    

 

(euro)

1. Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas (neieskaitot ieņēmumus no tūrisma un akvakultūras, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai)  
 
   
2. Ieņēmumi no akvakultūras (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu)  
 

IV. Iesniedzamie dokumenti

Par meža un purva zemes apstrādi

Iesniegumam pievienoju dokumentus uz ____________ lapām:

1) zemesgrāmatas apliecības kopiju (ja zeme ir īpašumā);

2) līgumu par platību pastāvīgu lietošanu vai nomu;

3) Latvijas Augļkopības asociācijas izziņu.

Aizpildīt, ja lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā ir meža vai purva zemes platība, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes

Nr.
p.k.

Meža vai purva zeme, kopā (kadastra apzīmējums)

Meža vai purva zeme, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes (par kurām vēlos saņemt nodokļa atvieglojumu), hektāros

1.    
2.    
3.    

Par zemes apstrādi zem zivju dīķiem

Aizpildīt, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir zemes platība zem zivju dīķiem.

Nr.
p.k.

Zeme zem zivju dīķiem, kopā (kadastra apzīmējums)

Zemes platība zem zivju dīķiem (par kuru vēlos saņemt nodokļa atvieglojumu), hektāros

1.    
2.    
3.    

Apliecinu šādu informāciju un apņemos ievērot šādus nosacījumus:

1) veicu saimniecisko darbību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā, – ražoju lauksaimniecisko vai akvakultūras produkciju, par to samaksājot nodokļus konkrētajos nodokļu likumos noteiktajā kārtībā, un esmu informēts, ka likuma "Par grāmatvedību" 10. pantā noteikto attaisnojuma dokumentu glabāšanas laiks ir pieci gadi;

2) sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa. Esmu informēts, ka par iesniegumā apzināti vai neapzināti sniegtu nepatiesu informāciju pilnībā vai daļēji zaudēšu akcīzes nodokļa atvieglojumu, kā arī būs nepieciešams atmaksāt līdz šim saņemto nodokļa atvieglojumu summu;

3) piekrītu jebkurām kontrolēm, ko veiks Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības institūciju pārstāvji pirms iesnieguma apstiprināšanas, nodokļa atvieglojuma saņemšanas laikā un trīs gadus pēc nodokļa atvieglojuma saņemšanas;

4) pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniegšu papildu informāciju par šo iesniegumu;

5) atmaksāšu nodokļa atvieglojuma summu noteiktajā termiņā pēc Valsts ieņēmumu dienesta paziņojuma saņemšanas, ja tiks konstatēts, ka akcīzes nodokļa atvieglojums ir saņemts nepamatoti, kā arī ja samaksas termiņš nokavēts, samaksāšu nokavējuma naudu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

6) marķētu dīzeļdegvielu, kurai piemēro likumā "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.2 daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi, izmantošu likumā "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektajā daļā noteiktajiem mērķiem.

7) uz mani nav attiecināmi normatīvajā aktā par kārtību, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem, minētie gadījumi (4. punkts).

Piekrītu, ka gadījumā, ja neievērošu akcīzes nodokļa atvieglojuma saņemšanas nosacījumus vai apzināti vai nolaidības dēļ sniegšu nepatiesu informāciju (ziņas), marķētas dīzeļdegvielas iegādes daudzums, piemērojot nodokļa atvieglojumu, tiks samazināts vai netiks piešķirts vispār, kā arī apņemos atmaksāt līdz tam saņemto nodokļa atvieglojuma summu.

Iesniedzējs      
 

(vārds, uzvārds, paraksts*)

 

(datums*)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!