Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas pavasara sesijas otrās sēdes 2015.gada 23.aprīlī turpinājums 2015.gada 30.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Godātie kolēģi, es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi!

Tātad sākam ar Saeimas 23.aprīļa sēdes darba kārtību – ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Viktora Valaiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Līdz ar to sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtības sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana" ir lēmuma projekts "Par Viktora Valaiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2015.gada 27.aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 12.Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otro daļu nākamais deputāta kandidāts uz mandātu no partijas VIENOTĪBA Zemgales vēlēšanu apgabala sarakstā ir Viktors Valainis.

2014.gada 5.novembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 12.Saeimas deputāta Jāņa Reira iesniegumu par 12.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Līdz ar to nākamajam deputāta kandidātam no partijas VIENOTĪBA Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta Vjačeslavam Dombrovskim 2014.gada 5.novembrī tika apstiprinātas 12.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 29.aprīļa sēdē izskatīja 12.Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, to vienbalsīgi atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu "Par Viktora Valaiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Aicinām atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Viktoru Valaini dot svinīgo solījumu.

V.Valainis. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Kur tu biji pazudis?") Labrīt!

Es, Viktors Valainis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Viktora Valaiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Tātad mandāts ir apstiprināts.

Apsveicu Viktoru Valaini un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē!

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", trešais lasījums.

Saņemti 13 priekšlikumi.

1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 7. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 32, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt! Sociālo un darba lietu komisija ļoti cītīgi skatās uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Mēs saprotam, ka tagad ir trešais lasījums, ka ļoti grūti būtu iebalsot tādu priekšlikumu un palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem. Bet šodien, es domāju, pie radio sēž gandrīz pusmiljons pensionāru un gaida, ko deputāti nolems – vai izpildīs to solījumu, kurš no Kārļa Šadurska puses izskanēja, un tiksies ar Aiju Barču kopā vienā telpā, un atradīs to shēmu, lai palielinātu neapliekamo minimumu.

Gribu atgādināt, ka vairāk nekā desmit gadus šis minimums nav aiztikts, un šodien tā summa, no kuras mēs sākam aplikt ar nodokli pensijas pensionāriem, ir puse no izdzīvošanas līmeņa.

Es ļoti gribu aicināt Aiju Barču... Paldies, ka viņa pieteicās debatēs, lai izstāstītu, kas reāli notika tur, tajos kuluāros, – vai ir cerības nākošgad pensionāriem dabūt... varbūt ne iespēju vairāk saņemt, bet gan, lai viņiem valsts mazāk atņemtu. Mēs šodien runāsim ne par to, ka vajag pielikt, lai... nu, mēs to nevaram atļauties šodien varbūt – ienākumi nav tik labi! –, bet galvenais mums ir palielināt to, ka... Ja pensionārs vienreiz nopelnīja un ja viņam vienreiz ir piešķirts, tad valstij vajag distancēties un netraucēt viņam varbūt baudīt to... dienas ar ienākumiem, ar kuriem var iztikt. Ja šodien reāli gan Aija Barča, gan Kārlis Šadurskis apsolīs, ka nākošgad kaut kas mainīsies, tad es esmu gatavs atsaukt savu priekšlikumu, un tad mēs varētu pāriet uz mūsu normālo parlamentāro diskusiju. Ja ne, tad mēs uzturam spēkā šo balsojumu un gribam, lai deputāti parāda savu attieksmi pret pensionāriem un pret tiem solījumiem, kas ir pusgadu doti visiem pensionāriem, ka viņi dzīvos labāk, dzīvos zaļāk.

Paldies par atbalstu, un es gaidīšu ziņojumus no divu komisiju priekšsēdētājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tik tiešām Sociālo un darba lietu komisijā mēs ļoti nopietni domājam ne tikai par neapliekamā minimuma paaugstināšanu pensionāriem, bet arīdzan par pensijas indeksāciju – kāda tā pašreiz likumā ir paredzēta un kāda tā varētu būt. Un, protams, arī par koeficientiem, kuri krīzes periodā ļoti ietekmēja pensijas. Un, lūk, vakardien es šo jautājumu pārrunāju arī ar kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju, Kārli Šadurska kungu.

Un kāda bija mūsu saruna?

Mēs runājām par to, ka būtu nepieciešams uzrunāt gan Finanšu ministriju, gan Labklājības ministriju jautājumā par neapliekamo minimumu un par tā paaugstināšanu personām, kuras saņem pensijas, jo tas skar ne tikai valsts vecuma pensijas, bet arī izdienas pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējus. Un mēs runājām ar kolēģi Šadurska kungu par to, ka mums, uzrunājot divas ministrijas, ir jāvirza jautājums par 2016., 2017. un 2018.gada valsts budžetu. Tas nozīmē, ka ministrijām nāksies ļoti precīzi sarēķināt, cik tas izmaksā, un ir pilnīgi iespējams, ka mēs varētu vienoties... Vakar abi runājām par to, ka par 20 eiro katru gadu varētu palielināt neapliekamo minimumu. Es ne tik precīzi rēķinu, bet ir pilnīgi iespējams, ka tie varētu būt 15 eiro katru gadu. Bet tas ir ļoti precīzi jāaprēķina, jo, redziet, mēs noklausījāmies šonedēļ arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ziņojumu par to, kas notiek šodien, precīzāk sakot, šī gada pirmajos mēnešos, ar valsts pamatbudžetu, jo šī naudiņa skar vistiešāk valsts pamatbudžetu.

Tā ka gribētos teikt, kolēģi: pagājušajā reizē mans un Andra Bērziņa priekšlikums bija – uzreiz palielinājums par 45 eiro, bet mūsu kolēģi no SASKAŅAS ir nedaudz pieticīgāki, un viņu tā summa ir domāta nelielāka. Bet, manuprāt, saprātīgi ir tas, ko Kārlis Šadurskis vakardien man teica: "Tad iesim pakāpeniski soli pa solim, aprēķinot, kuru summu un ko mēs varam atļauties."

Vienlaikus mans kolēģis Andris Siliņš tikko man teica: "Ņemiet vērā, ka tas attiecas tikai uz 30 procentiem pensionāru, jo viņiem ir šī pensija lielāka, nekā ir pašreiz neapliekamais minimums personām, kuras saņem jebkura veida pensiju!" Bet man gribētos teikt, ka tiem ļaudīm, kuri ir 70 procenti un kuriem šī pensija vēl joprojām ir mazāka... ka te ir daudzas un dažādas lietas.

Vispirmām kārtām tie ir nelielie darba stāži jeb, kā šodien mēs sakām, šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas ir īsāku laika periodu maksātas vai arī šīs iemaksas nav bijušas pietiekami lielas. Un es domāju, kolēģi, ka līdztekus šodienas jautājumam ir vēl viens jautājums – par to, kā šodien personas, kuras ir nodarbinātas, maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Un, ja mēs tā palūkojamies uz šo lietu, tas nozīmē, ka vienam otram situācija, sasniedzot pilno pensijas vecumu, varētu būt visai traģiska, ja tiek maksātas sociālās iemaksas no puses minimālās algas. Īpaši mikrouzņēmumu nodoklis... Bet es esmu informēta – šo informāciju man ir vēstījis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens –, ka arī šajā jautājumā ir vairākas lietas, kas jau ir padomā Finanšu ministrijai.

Kolēģi, es ļoti aicinu šodien kolēģi Kārli Šadurski apstiprināt, ko mēs tiešām vakardien runājām, un aicināsim abas ministrijas būt čaklām! Diemžēl šodien acīmredzot balsojums būs tāds, kāds tas būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, godātie kolēģi! Man ļoti viegli runāt, jo Barčas kundze mūsu slepeno sarunu, kuru Klementjeva kungs kaut kā bija spējis noklausīties, jau pamatos atstāstīja. Varu tikai apstiprināt Barčas kundzes teikto.

Šobrīd Klementjeva kunga priekšlikums, kurš mazliet izskatās pēc Ziemassvētku vecīša dāvanas un ierosina palielināt neapliekamo minimumu par 65 eiro, un kurš valsts budžetam izmaksā 26,7 miljonus, ir nereāls. Bet mums ir tiešām jārēķina, par kādu summu mēs varam katru gadu turpmāko gadu laikā palielināt neapliekamo minimumu.

Un papildus, protams, mums ir jādomā arī par to, kādā veidā mēs varētu, iespējams, mainīt koeficientu, ar kādu pensionāriem tiek indeksēts darba algu pieaugums, un, skatot šīs lietas, mums nenoliedzami ir jādomā nevis tikai par 30 procentiem pensionāru, kas ir šo lielāko pensiju saņēmēji – nu, salīdzinoši lielāko, kuras pārsniedz neapliekamo minimumu –, bet mums ir jādomā par visiem pensionāriem, un tātad, protams, ir jādomā arī par to, cik liels ir bijis darba stāžs, cik lielas ir bijušas sociālās iemaksas un cik gadu garumā veiktas, un mūsu pienākums ir valsts finansiālo iespēju robežās nodrošināt mūsu senioriem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam, otro reizi.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Es atsaucu savu priekšlikumu, kā es solīju, tāpēc ka, redzat, darbs notiek – un, cerēsim, ar panākumiem. (No zāles dep. K.Šadurskis: "Ne jau nu tevis dēļ!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Bet, tā kā priekšlikums ir atsaukts, mums par to nav jābalso.

E.Putra. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. – atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. Tātad esam izskatījuši likumprojekta trešajā lasījumā visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – 2. Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lai jūs nebaida 50 iesniegtie priekšlikumi par šo likumprojektu! Tie tiešām, kā tas pieklājas trešajā lasījumā, ir vairāk precizējoši, nevis būtiski.

1. – Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Arī tas ir precizējošs un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda un Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. – deputāta Ķirša priekšlikums par jaunu MK noteikumu sagatavošanu. Komisijā diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 4. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums, kurā tiek precizēti pašvaldību pienākumi. Šo lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. – Gerharda kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 6. – komisijas izstrādātais priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. – Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums, kur ir precizēta panta redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 8. – Gerharda un Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums par reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādi. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. – ministra Gerharda priekšlikums par biedrību atzinumu sniegšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 11. – ministra Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā – atbildīgās komisijas sagatavotajā 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti 11.priekšlikumu atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 12.priekšlikumu.

I.Līdaka. 13. – ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 14. – arī ministra Gerharda priekšlikums. Arī tas ir par informācijas sniegšanu Valsts vides dienestam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. – deputāta Ķirša priekšlikums, kurā precizēta 16.panta redakcija. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā – atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 17. – deputāta Ķirša priekšlikums par uzņēmēju tiesībām patstāvīgi slēgt līgumus. Komisijā diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. I.Viņķele: "Balsojumu!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Viļņa Ķirša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 79, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Tātad 18.priekšlikums – deputāta Ķirša priekšlikums – ir mazliet maigāks nekā iepriekšējais – 17., kuru jūs, cienījamie deputāti, noraidījāt. Un komisijas vārdā lūdzu to pašu darīt arī ar šo. (No zāles dep. I.Viņķele: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Viļņa Ķirša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 75, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 19. – ministra Gerharda priekšlikums par slēgto atkritumu poligonu apsaimniekošanu. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts nākošajā – komisijas sagatavotajā 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tātad lūdzu atbalstīt arī 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 21. – deputāta Viļņa Ķirša priekšlikums par to, kādus atkritumus drīkst apglabāt poligonā. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 22. – ministra Gerharda priekšlikums par statistisko datu sagatavošanu un informācijas aprites kārtību. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā – atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Sekojoši lūdzu atbalstīt arī 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 24. – ministra Gerharda priekšlikums par informācijas apmaiņu ar pašvaldībām. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 25. – ministra Gerharda priekšlikums par slēgto poligonu uzturēšanas finansēšanu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā – atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tātad šo 26. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 27. – deputāta Ineša Boķa priekšlikums par atkritumu apglabāšanas tarifu komponentēm. Ir daļēji atbalstīts un precizēts, iekļauts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tātad lūdzu atbalstīt arī 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 29. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā – 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 30. – atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 31. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un līdz ar to lūdzu atbalstīt arī 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 33. – ministra Gerharda priekšlikums. Tas ir redakcionāls, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 34. – precizējošo ministra Gerharda priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 36. – ministra Gerharda priekšlikums par Valsts vides dienesta pilnvarām. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā un sekojošajā 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un tātad 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 38. – ministra Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 39. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 39.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 40. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 41.priekšlikumu sagatavoja Juridiskais birojs, un komisijā tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 42. – ministra Gerharda priekšlikums. Ir komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts jau izskatītajā 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 43. – ministra Gerharda priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 44. – ministra Gerharda priekšlikums, kas ir par pārejas noteikumiem.

Tika secināts, ka tomēr nav pieņemts no pārejas noteikumiem svītrot aktualitāti zaudējušos punktus, jo likuma pārejas noteikumi būtībā taču ir tāds vēsturisks ekskurss par to, kas ir noticis ar šo likumu, un līdz ar to komisija iebilda pret šī priekšlikuma atbalstīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 45.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 46. – atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 47.priekšlikumu, kas ir par pārejas noteikumiem, izstrādāja Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 48. – ministra Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, un tā daļas ir iekļautas iepriekš apstiprinātajā 47.priekšlikumā un sekojošajā 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir priekšpēdējais. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un pēdējais ir 50. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā un izsaku pateicību visiem, kas ļoti, ļoti ilgajā šā likumprojekta izskatīšanas laikā godprātīgi sekmēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas veiksmīgo darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir pieņemts. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Noguldījumu garantiju likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis un turpmākie trīs likumprojekti ir vienotā paketē. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi tos, sagatavojot otrajam lasījumam.

Likumprojekta "Noguldījumu garantiju likums" otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi 60 priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Savukārt 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Līdzīgi – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Un 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Tāpat ir ar 8. un 9.priekšlikumu. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Juridiskā biroja izteiktā redakcija ir 9.priekšlikumā. Tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts šajā pašā 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Un 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 14. – finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 16. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Tieši tāpat 17. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Tāpat arī 18. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 9. – finanšu ministra...

Sēdes vadītāja. 19.priekšlikums!

K.Šadurskis. Es atvainojos, 19. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 20. – tāpat ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 21. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 22. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 23. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 24. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 25. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 26. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 27. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 28. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 30. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 31. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 32. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 34. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 35. – finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 36. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 37. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 38. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 40. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 41. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Savukārt ar 42.priekšlikumu finanšu ministram neizdevās pārliecināt komisiju. Un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 43. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 44. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 45. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Tāpat arī 46. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 47. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 48. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 49. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 49. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, atbilstoši mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 51. – Reira kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 52. – Reira kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Tāpat arī 53. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 55. – finanšu ministra priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau minētajā 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 56. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 57. – finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un pēdējais šajā tabulā ir 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Noguldījumu garantiju likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Paldies, kolēģi, par jūsu vienprātīgo atbalstu!

Komisija gribētu gaidīt priekšlikumus līdz šī gada 15.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi... nu, patiesībā saņēmusi vienu priekšlikumu un vienu izstrādājusi pati.

1. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Un 2. – komisijas izstrādātais priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Paldies.

Vēlamies saņemt jūsu priekšlikumus līdz 15.maijam.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šim likumprojektam ir 15 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, sadalīts un iekļauts komisijas priekšlikumos – 3. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 4. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Savukārt 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 8.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija un atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 12. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 13. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un arī 14.priekšlikumā finanšu ministrs ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Arī 15.priekšlikumā finanšu ministra viedoklis ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Kolēģi, līdzīgi kā iepriekšējiem likumprojektiem, priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 15.maijam.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Šajā likumprojektā ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. – Reira kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Arī 3. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 4. – atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 5. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Tāpat arī finanšu ministra 7.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts šajā pašā 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Savu 8.priekšlikumu komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 12. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Izstrādājusi savu 13.priekšlikumu, komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 14. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un 15. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, lūdzu dot savu atbalstu arī šim likumprojektam otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Kolēģi, gaidīsim jūsu priekšlikumus līdz 15.maijam.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to arī par šo likumprojektu priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 15.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrajam lasījumam esam izskatījuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus.

1. – Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. – deputāta Jāņa Klauža priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Runājot par šo priekšlikumu, es pirmām kārtām gribu iestāties par tiem cilvēkiem un kredītu ņēmējiem, kas vēlas izmantot šo pakalpojumu, jo, raugi, situācija ir izveidojusies diezgan kurioza un pat absurda. Šī likumprojekta izstrādes gaitā, kura noteikti nebija vienkārša, es un ne tikai es, bet arī mani kolēģi ar izbrīnu uzzinājām, ka šajā uzņēmējdarbības veidā, finanšu uzņēmējdarbības veidā, kurš bija pazīstams jau vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu un saucās vienkārši par augļošanu, ir arī savas melnās avis. Redziet, šis uzņēmējdarbības veids vispār nav balstīts ne uz kādiem augstiem morāles un ētikas principiem, bet pie tā visa klāt vēl ir arī savas melnās avis, respektīvi, kompānijas, kuras veic šo darbību, nerēķinoties ne ar kādiem likumiem. Kompānijām, kas darbojas šeit un izsniedz šos kredītus, ir izvirzītas diezgan stingras prasības attiecībā gan uz pamatkapitālu, gan uz valdes locekļu kvalifikāciju, to skaitā ir arī prasība, ka nepieciešama speciāla atļauja jeb licence. Taču izrādās, ka mūsu valstī ir četras kompānijas – un konkrētajā brīdī varbūt tādu ir pat vēl vairāk! –, kas darbojas, nesaņēmušas vispār nekādas licences un nereģistrējušās šeit. Tās veic nereģistrētu uzņēmējdarbību. Un, patiesību sakot, kredītu ņēmēji attiecībās ar šādām kompānijām ir vispār beztiesīgi.

Un mana priekšlikuma būtība ir sekojoša. Balstoties uz Civilprocesa likuma attiecīgo pantu, manā priekšlikumā ir teikts, ka kredīta ņēmējs drīkst... ka kredīta devējs nav tiesīgs pieprasīt no kredīta ņēmēja jebkādus citus papildmaksājumus kā vien kredītmaksājumu, kā arī citus likumiskos maksājumus – kavējuma naudas un tā tālāk. Kredīta ņēmējam ir jāatgriež kredīta devējam tikai pamatsumma.

Taču, es domāju, šī problēma ir nesalīdzināmi dziļāka. Jūs visi zināt, ka ir Valdības deklarācija, kurā ir deklarēts, ka mēs apkarosim pelēko ekonomiku, ēnu ekonomiku, un tātad jautājums ir ļoti vienkāršs: kā var izveidoties šāda situācija, ka četras vai pat vairāk nekā četras kompānijas atklāti veic nereģistrētu uzņēmējdarbību?! Un kredīta ņēmējam reāli nav nekādu iespēju vispār noskaidrot, kura tad ir tā likumiskā kompānija, kas drīkst izsniegt šos kredītus, un kuras ir šīs melnās avis! Un – es uzsveru! – visa aizsardzība, kāda ir, – tie ir tādi necili paziņojumi, ko veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Radio 1 un varbūt vēl kaut kur, par to, ka iesaka kredītu ņēmējiem neizmantot tādas un tādas kompānijas pakalpojumus. Nu, patiesību sakot, tie ir vienkārši tādi zīdaiņa šļupsti!

Un tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt manis iesniegto labojumu, kā arī atbalstīt visu likumprojektu kopumā, un neslēpšu, ka ar ambivalentām izjūtām es gaidīšu šī balsojuma rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

R.Naudiņš. Jā.

Kolēģi, mēs esam uzklausījuši dažādus viedokļus komisijā, taču galvenokārt esam vadījušies pēc Ekonomikas ministrijas viedokļa. Un tālākajos priekšlikumos, kas ir izteikti kā komisijas priekšlikumi un ministrijas priekšlikumi, – tajos priekšlikumos tiek risinātas arī tās problēmas, kuras minēja arī deputāts Klaužs.

Lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Klauža iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 38, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 4. – deputāta Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 46, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 5. – deputāta Parādnieka priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Šī priekšlikuma mērķis ir ierobežot kredītu izsniegšanu nakts laikā.

Likumprojekta sākotnējā redakcijā ir paredzēts, ka no pulksten 23.00 līdz 7.00... Manuprāt, visi veikali pamatā strādā no pulksten 8.00 līdz 22.00, tātad periodā, kad tie nestrādā, kredītus nav ko izsniegt! Tādējādi mēs ierobežosim sekas, kas ir saistītas ar bezatbildīgu aizņemšanos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

P.Naudiņš. Jā, kolēģi! Tātad domas par šo 5.priekšlikumu komisijā dalījās, un Ekonomikas ministrija arī neiebilda, ka šis ierobežojums neizsniegt aizdevumus būtu no pulksten 22.00 (tas šobrīd ir noteikts no pulksten 23.00). Taču komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 20, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Naudiņš. Nākamais ir deputāta Upenieka priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Naudiņš. 7. – deputāta Klauža priekšlikums. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Naudiņš. 8. – deputāta Parādnieka priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Kolēģi, par vēl vienu manu priekšlikumu... man būs vairāki piedāvājumi, bet arī šis... Manuprāt, visām likuma normām ir jābūt viegli saprotamām, skaidri saprotamām, viegli piemērojamām, pēc iespējas izslēdzot jebkāda veida izvairīšanos, un, pats svarīgākais, ka, respektējot uzņēmēju, tas vislabākajā veidā aizsargātu patērētāju intereses. Tieši pēc šāda principa es vadījos, sastādot šo priekšlikumu, kas ierobežotu kredīta devēju visatļautību.

Ko šis priekšlikums paredz? Tas paredz, ka godīgai darījuma praksei atbilstošs būs tāds patērētāja kreditēšanas līgums, kura kredīta izsniegšanas (komisijas) maksa nepārsniedz 10 procentus no kredīta summas un kopējās kredīta izmaksas, kas sastāv no procentiem un no citām ar izsniegto kredītu saistītām izmaksām, viena gada periodā nepārsniedz 100 procentus no izsniegtā kredīta pamatsummas par visu kredīta lietošanas laiku neatkarīgi no kreditēšanas darījuma restrukturēšanas. Tas ir manā priekšlikumā!

Tagad paskaidrošu tā būtību. Ko tas nozīmē? Cilvēkam aizņemoties 100 eiro, no viņa nevar prasīt lielāku komisijas maksu kā 10 procentu apmērā – tātad 10 eiro. Un visu laiku, kamēr šis kredīts netiek atdots... pat neatkarīgi no tā, vai kāds mēģina radoši pieiet tam... aizdevēji, protams... un noformēt to kā jaunu kredītu, restrukturējot to... nevar nekādā veidā pārsniegt 100 procentus. Tas ir iekļauts šī priekšlikuma būtībā. Tātad – ja 100 eiro esi aizņēmies, var paprasīt, maksimums, 10 eiro un vairāk nekā 200 eiro ar jebkāda veida izdomājumiem nevar no šī aizņēmēja paņemt.

Pēc šī mana priekšlikuma un citu priekšlikumu, kā arī argumentu uzklausīšanas Ekonomikas ministrija nāca klajā ar savu... nu, it kā uzlaboto versiju, kas kļuva par atbildīgās komisijas 11.priekšlikumu, kurā, manuprāt, ir sanācis ačgārni. Un es paskaidrošu – kāpēc. Tātad ar ko tas atšķiras no atbildīgās komisijas it kā uzlabotās versijas? Tur gan ir pateikts, ka ierobežosim kredīta izsniegšanas samaksu 0,25 procentu apmērā dienā. Tas nozīmē, ka, jā, formāli it kā mēnesī, ja kredīts tiktu aizdots uz mēnesi, tie būtu 8 procenti, nevis maksimālie 10 procenti, ko iesaku savā priekšlikumā es. Taču tas samazinās nevis cenu, bet tikai termiņu! Tad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka uzņēmējs, šis aizdevējs, mākslīgi pagarinās termiņu, piemēram, uz pusotru mēnesi vai uz diviem mēnešiem un ņems komisijas maksu 12 vai 16 procentus. Manuprāt, tas nav pareizi!

Otrs. Ja mēs rēķinām tīri matemātiski šos 0,25 procentus, tad gada periodā tie sanāk... ir apmēram 92 procentu ierobežojums, un tas nosacīti ir vienīgais ieguvums, ko tiešām varētu vērtēt attiecībā pret 100 procentiem. Šie 92 procenti ir par 8 procentiem mazāk, kas ierobežo maksimālo apmēru.

Taču ir arī vēl kādas citas būtiskas ačgārnības, kas iekļautas šinī priekšlikumā. Un tātad – tur ir noteikti ierobežojumi, uz kuriem neattiecas šāda veida nosacījumi, un pirmām kārtām tas ir attiecībā uz kredītiem, kuri ir mazāki par 100 eiro. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka – atkal! – aizdevēji, pieejot radoši, turpmāk aizdos nevis 100 eiro, bet 99 eiro. Tad vairs nebūs nekādu ierobežojumu! Atdot reāli pēc diviem trim mēnešiem jau vajadzēs varbūt 399 vai 400... Es nezinu, kā tur izdomās to piemērot.

Un otrs. Tur ir noteikts: ja kredīts ir nodrošināts ar ķīlu, tādā gadījumā arī nav nekāda veida ierobežojumu. To var interpretēt tā (kā es to saprotu, un es pieļauju, ka kāds arī to mēģinās darīt), ka, piemēram, tāda kompānija kā "Mogo", kas dod kredītu pret automašīnas ķīlu... Mašīnas vērtība, piemēram, ir 10 tūkstoši, bet cilvēkam savajadzējās vien divus tūkstošus. Tā kā kredīts ir ļoti dārgs, viņš neņem vairāk, kā viņam vajag. Taču, ja rodas kādi sarežģījumi un problēmas, tad rezultātā, tā kā nav šī ierobežojuma... 100 procentu apmērā... tad no viņa var paprasīt ne tikai divus tūkstošus, bet arī visus 10 tūkstošus. Nesaprotu, kāpēc ir nepieciešams noteikt šādas privilēģijas kādam aizdevējam.

Komisijas sēdē, kad sprieda par priekšlikumiem, piedāvāja manu priekšlikumu atzīt par daļēji atbalstītu, taču es uzskatu, ka pēc būtības tas ir principiāli atšķirīgs no atbildīgajā komisijā atbalstītā priekšlikuma. Tas vislabākajā veidā aizsargā patērētāja intereses, saglabā iespēju saņemt arī nelielus kredītus uz īsāku laiku un ierobežo atsevišķu aizdevēju alkatību. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu mērķis ir mazināt pārmērīgas un neapdomīgas aizņemšanās risku un veicināt sabalansētu kreditēšanas politiku, tad, atbalstot deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu, šāds mērķis diemžēl netiks sasniegts. (No zāles dep. I.Parādnieks: "Kāpēc?")

Deputāta Parādnieka priekšlikuma būtība ir noteikt, ka komisijas maksa nepārsniedz 10 procentus no kredīta kopējās summas. Ja šo priekšlikumu atbalstām, tad atbalstām to, ka kreditēšanas nozarē viss paliek pa vecam. Proti, jau šobrīd tirgus flagmanis, kam ir aptuveni 60 procentu tirgus daļa, piedāvā distances kredītus, kuru komisijas maksa nepārsniedz 10 procentus jeb 120 procentus gadā. Šis priekšlikums saglabā status quo un neliek mainīt nozares praksi. Vai šī likumprojekta uzdevums ir tāds? Mūsu mērķis tomēr ir cits.

Piebildīšu, ka šobrīd katrs otrais kredīts tiek pagarināts vismaz vienreiz, katrs trešais ir pagarināts trīs vai vairāk reižu (portfelis šobrīd mums ir 81 miljons šajā nozarē), katrs trešais kredīts ir kavēts. Tātad maksātspēja nav izvērtēta.

Komisijas priekšlikums, kurš ir tālāk un kuru ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija, šo mērķi risina. Respektīvi, maksātspēja tiks vērtēta stingrāk, un šie aizņēmēji būs gan sociāli atbildīgāki, gan... (Starpsauciens.)... Līdz 100 eiro ļoti vienkārši! 100 eiro ir tā summa (No zāles dep. A.Kaimiņš: "100 eiro! Kāpēc 100 eiro?") 100 eiro ir tā summa, kuru cilvēki vēl var atdot saprātīgā termiņā un arī mēneša laikā iekļauties.

Par ķīlām. Ķīlai nekad nebūs procentu likme 218 vai vairāk; ķīlai būs 20, nezinu, 25, varbūt arī mazāk. Komercbankā būs, piemēram, 3–5 procenti. Tā ka nu tas pārmetums par to, ka likme būs augstāka... diemžēl tas tā nav. (Starpsaucieni. Dep. I.Parādnieks: "Paskatieties "Mogo" vēsturi! Paskatieties!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Naudiņš. Jā, kolēģi, tātad deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums komisijā netika atbalstīts, arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas viedokli, un mēs, manuprāt, komisijā esam daudz efektīvāk to jautājumu risinājuši mūsu priekšlikumā – 11.priekšlikumā.

Tātad lūgums atbalstīt 11.priekšlikumu un neatbalstīt 8. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu, jo pēc būtības, kā jau teica arī parlamentārais sekretārs Putras kungs, tas nerisinās tos sasāpējušos jautājumus, ko mēs gribam atrisināt ar šo likumu, un viss paliks, ja varētu tā izteikties, pa vecam. Jo, ņemot vērā priekšlikuma būtību, ko Imants Parādnieks ir izteicis, 100 procentus nevar pārsniegt, tātad gada laikā šie procenti un citi maksājumi... tas nozīmē, ka pēc dažām dienām vai pēc diviem mēnešiem tie 100 procenti var arī stāties spēkā. Līdz ar to, ja jūs esat aizņēmies 100 eiro, tad pēc diviem mēnešiem teorētiski jūs varat atdot... jums var pieprasīt atdot jau 200 eiro, Jo tur tiek runāts par gada griezumu un par 100 procentiem. Tātad lūgums neatbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret – 40, atturas – 4. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. Nākamais ir 9.priekšlikums – deputāta Tutina priekšlikums, bet komisijā tas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 66, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 10. – Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 13. – deputāta Artūra Rubika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Artūra Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 15, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 14. – deputāta Klauža priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 15. – deputāta Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 14, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 16. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 17. – deputātu Edvarda Smiltēna, Ineša Boķa un Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 19. – deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Vēl viens priekšlikums, kurā es aicinu noteikt lielāku ierobežojumu, izsniedzot šādus patēriņa kredītus, paredz noteikt vecuma cenzu – nevis 18 gadus, bet 21 gadu. Tie, kuri šajā nozarē darbojas, arī komisijas sēdē paši ir teikuši, ka viņi jau neizsniedz kredītu personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu. Ja tas jau de facto tā ir, tad varētu noteikt arī augstāku šo ierobežojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma vēlaties ko piebilst?

R.Naudiņš. Paldies. Arī par šo jautājumu komisijā mums bija debates. Tātad tā ir deputātu izšķiršanās, vai mēs kredītus atļaujam izsniegt no 18 gadiem vai no 21 gada. Komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 34, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 20. – deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Komisijā priekšlikums nav guvis atbalstu. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 34, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 21. – deputātu Bērziņa un Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, man lūgums ir tomēr, teiksim, šo jautājumu... mēs agri vai vēlu atgriezīsimies pie tā. Es saprotu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija negrib to darīt, un, godīgi sakot, es neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc to nedara. Jā, attaisnojumu mēs vienmēr varam meklēt, varam teikt, ka, ziniet, tā nav mūsu darīšana, ar to mēs nenodarbojamies. Ir likums, kur mēs varētu iestrādāt iekšā, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar to nodarbotos, un nekā traģiska nebūtu.

Klātesošie baņķieri – esošie un bijušie – varētu tūlīt palabot, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšana veidojas no tā, ka bankas iemaksā naudas līdzekļus, un līdz ar to, teiksim, šīs komisijas kapitāls ir tas, ar kuru viņi administratīvi veic, teiksim, šo... vienkāršotā veidā... uzraudzību.

Ļoti skaidri var redzēt, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāte ir ļoti maza. Tikai astoņi cilvēki praktiski nodarbojas... seši vai septiņi, vai astoņi cilvēki Patērētāju tiesību aizsardzības centrā nodarbojas ar šo daļu. Patērētāju tiesību aizsardzībai, ja mēs runājam par Zolitūdes, teiksim, visiem jautājumiem, varēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pievērst vairāk uzmanības un skatīties, kādi nāk iekšā pie mums celtniecības materiāli. Kad visa šī lieta tiek kontrolēta, tā teikt, tikai uz papīra, tad reti tā kapacitāte... Ir iespējams vispārīgi braukt un skatīties, kādi tad reāli ir tie materiāli, kas ienāk iekšā.

Es parādu tikai vienu nozari, ar ko Patērētāju tiesību aizsardzības centram vajadzētu, teiksim, nodarboties. Mēs lielāko daļu... ieliekam iekšā, lai viņi nodarbojas ar šo jautājumu – ātro kreditēšanu. Tad kāpēc mēs nevarētu, teiksim, dot to iespēju, lai... Tikai tāpēc, ka negrib. Es saprotu, ka tūlīt nāks un teiks: "Nē, ziniet, tas nav iespējams!" Viss ir iespējams! Ja mēs gribam atdot visu šo kontroles mehānismu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, to var izdarīt, var veikt izmaiņas likumdošanā, atbrīvot no tā Ekonomikas ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, un līdz ar to viņiem kapacitāte būtu daudz lielāka, lai viņi varētu veikt daudzus citus darbus.

Man ir liels lūgums: padomājiet! Šis nav politisks jautājums. Dosim iespēju! Nekas traģisks nenotiks, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veiks šo funkciju. Lūgums ir padomāt un tomēr atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kolēģa Bērziņa priekšlikums ir ļoti labi domāts un, es domāju, idejiski ir atbalstāms. Diemžēl tas sistēmiski nav pareizs, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga kredītiestādes viena iemesla dēļ – rūpējoties par šo kredītiestāžu piesaistīto klientu naudu. Proti, ja kredītiestādes nepiesaistītu depozītus un šie noguldītāji nebūtu jāaizsargā, tad mums patiesībā šī institūcija pat īpaši nebūtu vajadzīga. Nu, izņēmums ir tās funkcijas, kuras viņi veic tagad, kopš mēs esam pievienojušies eirozonai, un kuras ir radušās papildus. Bet, tā kā nebanku kreditētāji nepiesaista klientu naudu, proti, depozītus, bet tikai izsniedz kredītus, tādā gadījumā tas neatbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas specifikai.

Bet tas, ko Bērziņa kungs teica par patērētāju tiesību aizsardzības institūciju... Es domāju, ka mums ir ļoti labs veids, kā stiprināt tās kapacitāti. Proti, FKTK budžets tiešām veidojas no uzraugāmo institūciju iemaksām. Mums būs trešais lasījums, mēs varam padomāt par to, kādā veidā varbūt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varētu tikt daļēji finansēts no iemaksām, ko veido tā uzraugāmās organizācijas, proti, nebanku kreditētāji. Līdz ar to mēs varētu stiprināt šīs institūcijas kapacitāti, un tad šī institūcija varētu veltīt vairāk gan cilvēku, gan resursu šai uzraudzības darbībai un veikt to tiešām efektīvi. Bet, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad mēs vienkārši iedosim Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vienu tai absolūti neraksturīgu funkciju, un tad tur rodas zināma neskaidrība, kā tālāk rīkoties. Bet es domāju, ka idejiski tas, ko Bērziņa kungs minēja gan par finansējuma piesaisti, gan par kapacitātes uzlabošanu... ka tā īstā institūcija, kur mums būtu jāvēršas, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, viss jau būtu ļoti labi, ja mēs darītu tā, kā sakām, – ka mēs 3.lasījumā paskatītos, bet mēs neko nepaskatīsimies un nekādu kapacitāti nepalielināsim Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Es lieku priekšā tomēr šādu variantu, lai tas būtu. Principā nosacīti jau kaut kas notiek. Tas, ka šie, kā saka, nodokļi, kas tiek iekasēti no ātrās kreditēšanas, it kā caur nodokļiem kaut kur nonāk... nonāk varbūt, tā nosacīti, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šo kapacitāti mēs jau sen varējām stiprināt. Kas traucēja, teiksim, izdalīt papildu finansējumu, lai Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāte būtu pietiekama – tāda, ka tas varētu veikt tās funkcijas, kas tam ir uzliktas? Tas nav veikts... Nu, noņemsim tam nost vienu funkciju, un atdosim šai komisijai, kas ir saistīta ar kapitāla un tirgus uzraudzību. Un tā mēs šo jautājumu atrisinātu. Mēs likumā to varam iestrādāt, bet šī komisija negrib to darīt un par katru cenu mēģina, teiksim, attaisnoties, ka tā nav viņu funkcija un ka viņi to nedarīs... Ieliksim to likumā, iestrādāsim to iekšā, un tad lai viņi veiksmīgi veic gan uzraudzību, gan arī kontrolē, teiksim, izsniegtās atļaujas, licences, teiksim, šai darbībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Bērziņa kungam noteikti ir labs mērķis, tikai... nu, faktiski tas nerisinās problēmu, jo attiecībā uz ātrajiem kredītiem jau nav identificēta problēma – tieši šīs kaut kādas naudas izcelsmes būtība vai kā tamlīdzīgi, jo, kā jau mēs zinām, šos kredītus tik un tā izsniedz caur bankas kontiem, nevis skaidrā naudā, un tur šī uzraudzība jau notiek. Tāpat arī, dibinot šos uzņēmumus un saņemot licences, tiek iets cauri šai naudas izcelsmei. Un arī gadījumos, kad ir kādas aizdomas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzreiz automātiski nosūta šai speciālajai Burkāna kunga vadītajai iestādei informāciju, kas uzreiz tiek pārbaudīta. Tā ka tā nav problēma!

Un, ja mēs skatāmies, kas vispār šajā jomā ir problēma, tad tas tiešām ir darbs ar patērētājiem, ar patērētāju tiesībām. Un es šaubos, ka FKTK spēs labāk aizstāvēt patērētājus nekā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, tā ka... Nu, šis nav tas virziens, kurā iet, bet, protams, palielinot kapacitāti, noteikti tā varētu risināt šo jautājumu. Un šīs te licences, kur viena maksā 50 tūkstošus, un katru gadu tad atjaunot 10 tūkstošus... Tas bija latos! Nu, noteikti būtu vērts vismaz kaut kādu daļu no šīs naudas atstāt Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es mēģināšu paskaidrot vēlreiz un ļoti vienkārši.

Kāds ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pamatuzdevums? Aizsargāt noguldītājus! Un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tas buferis, kas ir starp kredītiestādi un valsti, jo, ja iestājas kādas komercbankas maksātnespēja un ja tā nav glābjama, tad tādā gadījumā iestājas tās normas, kas ir noregulētas Noguldījumu garantiju likumā, – proti, noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro garantē valsts. Un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir šis uzraugs, kurš rūpējas par bankas kapitāla pietiekamību un likviditāti un seko visiem testiem, lai banka nenonāktu kritiskajā zonā, kur var draudēt tās bankrots. Tā ir šīs komisijas pamatsūtība.

Godātie kolēģi! Ja ātrais kreditētājs nonāk kapitāla nepietiekamības situācijā un gatavojas bankrotēt – saulainu taciņu! Tur nav neviena noguldītāja, kas būtu jāaizsargā. Kāpēc mums būtu jāskatās, lai ātrie kreditētāji nekreditētu pārāk daudz, pārāk aktīvi, lai viņiem nedraudētu bankrota risks? Nu lai taču viņi, mīļie, bankrotē, ja viņi grib! Tas absolūti nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevums.

Bet, ja jums noteikti ir vajadzīga komisija, kas uzrauga ātros kreditētājus, kāpēc tā nevarētu būt Bērziņa kunga vadītā komisija šeit, Saeimā? Nodosim šo funkciju Publisko izdevumu un revīzijas komisijai un kontrolēsim tā kārtīgi! (No zāles dep. A.Bērziņš smejas: "Jā! Vienreiz Eiropas naudu mēs...")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Gribētu drusku oponēt profesora kungam. Ja ātro kredītu firma bankrotēs, tad tie kredīti tāpat nonāks pie parādu piedzinējiem un tie salīdzinot ar kredīta devējiem būs, es atvainojos, vēl lielāki monstri.

Jautājums šobrīd ir ne jau par to, kuram vajadzētu pārraudzīt, bet par to, vai vispār šī pārraudzība jāveic stingrāk. Ja mēs parēķinām, kāds šobrīd ir ātro kredītu apjoms, un parēķinām šo te ātro kredītu vidējo lielumu, tad redzam, ka šobrīd šajā, es atvainojos, tautas kustībā ir iesaistīti vairāk nekā pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Pēc statistikas ir ļoti labi zināms...

Lielbritānijā, kur šī sērga ir visai izplatīta, ir veikts pētījums, kurā ir konstatēts, ka ātro kredītu firmas savu... nu, četras piektdaļas peļņas gūst nevis no kredītiem vai no kredītpakalpojumiem, bet no tā, ka šie kredīti tiek doti cilvēkiem, par kuriem jau iepriekš ir saprotams un skaidrs, kas viņi nevarēs šo kredītu atdot. Un visa šī milzīgā peļņa ir tieši no kredītu pagarinājumiem. Ja kredīta vidējā summa ir 300 eiro, tad mēnesī šāds pagarinājums maksā 30 eiro.

Un tāpēc man gribētos tiem sportistiem, kas šobrīd televīzijā aktīvi aizstāv ātros kredītus, pajautāt, vai viņi zina, ka tas miljons, kas sportam ir ziedots, ir varbūt 30 tūkstošiem cilvēku drusku dzīvi sabojājis šeit, Latvijā.

Un arī Šadurska kunga priekšlikums par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centru tagad vajadzētu finansēt šīm ātro kredītu firmām... Es iedomājos, ka tad kādā jaukā dienā blakus Mārim Štrombergam, kurš pateiks paldies par to, ka tās viņu atbalsta, varbūt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja nofilmēsies reklāmā un teiks: "Paldies, "Vivus" un "Ondo", ka jūs mūs atbalstāt!" Tā ka arī tā nav izeja.

Nu, es nezinu... Varbūt tad ir jādomā... Ja mums šī parādība ir tik milzīgi izplatīta, varbūt ir jādomā par nelielas, kompaktas, atsevišķas institūcijas izveidošanu, kas nodarbotos tieši ar šo nozari.

Un, starp citu, Latvijā ir vēl viena nozare, kas ilgi nav regulēta un kas... vienmēr, tikko viņiem ķeramies klāt, tā viņi stāsta, ka mēs gribam viņus sagraut. Un tā ir, es atvainojos, spēļu automātu nozare, kurai pie mums joprojām ir mazākie nodokļi Baltijas valstīs. Varbūt neaizmirstam arī par šo naudas avotu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tikai ļoti īsa replika. Es neaģitēšu ne "par", ne "pret" šo priekšlikumu.

Man tikai mazliet dīvaini šķiet tas, ka mēs satraucamies, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo funkciju nedrīkst deleģēt, jo tas neietilpst viņai raksturīgajās funkcijās un tas nav FKTK uzdevums. Bet man gan tā naivi šķiet, ka tieši Saeima jau nosaka FKTK šos uzdevumus un Saeima jau tieši arī pasaka, ar ko tad FKTK būtu jānodarbojas vai nebūtu jānodarbojas. Es domāju, ka to dara tieši Saeima, nevis FKTK pati to izdomā. Un, ja nu mēs lemtu pozitīvi, tad, manuprāt, tas nebūtu nekas briesmīgs. Tad FKTK klāt būtu viena raksturīga funkcija un arī viens tai raksturīgs uzdevums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Godājamie kolēģi! Arī tikai viena maza replika, jo šeit tikko izskanēja doma, ka kāda no šīm kompānijām varētu bankrotēt, un saulainu taciņu! Ziniet, es domāju, ka jūs pat nenojaušat, kādi ir finanšu rādītāji šīm kompānijām. (No zāles dep. A.Kaimiņš: "Pastāstiet!") Mums bija tāds faktoloģiskais materiāls. Es gan tajā tā rūpīgi neieklausījos, neizpētīju, bet viens skaitlis tomēr palika galvā. Šī ir I4. ... 4I.kompānija, kas ir 1.vietā pēc apgrozījuma un peļņas rādītājiem. Pie apgrozījuma, ja es nekļūdos... ja kļūdos, tad Naudiņa kungs mani palabos... tātad pie apgrozījuma 48 miljoni eiro tās peļņa ir 29 miljoni eiro. Vai ir vēl kāda uzņēmējdarbības nozare, kurā šādi var pelnīt? Un, redziet, ir skaidrs, ka neviens tur netaisās bankrotēt. Bet tas, ka pietiekošas uzraudzības šai nozarei nav, tas ir vairāk nekā skaidrs! Un ne jau viņi bankrotēs, bet gan Latvijas cilvēki pametīs šo valsti, jo nespēs kārtot savas saistības, kā tas arī notiek.

Tāpēc es domāju, ka Bērziņa kunga priekšlikums ir loģisks, saprotams un arī atbalstāms. Un man tikai nav skaidrs, kāpēc jūs visi pret to tā iestājaties. Paplašināsim FKTK funkcijas, un tur nekā slikta nebūs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es negribētu piekrist tiem, kuri saka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs netiek galā un ka vajadzētu kaut kur citur to visu novirzīt. Viņi tiek galā un turklāt lieliski, un to pierāda kaut vai nozares pēdējo mēnešu reklāmas, ar kurām skalo prātus par to, ka šajā nozarē kaut kas nav labi. Problēma ir tā, ka mēs vienkārši iepriekš neesam viņiem devuši pietiekami daudz likumisko ieroču, lai vēl labāk darītu šo uzdevumu. Un pagaidām izskatās tā, ka, ja mēs nesabalsosim kaut ko uz trešo lasījumu citādāk, tad pagaidām šie ieroči viņiem būs un vienkārši ļausim viņiem strādāt. Ja varam atrast, protams, papildu kapacitāte netraucēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi! Man tikai viena īsa replika. Man patika Pētera Strautiņa ieraksts tviterī, kurā viņš raksta, ka deputātiem vajadzētu saprast to, ka aizdevums ar procentu likmi, kas ir rakstāma ar trīsciparu skaitli, nekad, nekur un ne pie kādiem apstākļiem neveicina aizņēmēju labklājību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma vēlaties ko piebilst?

R.Naudiņš. Jā, kolēģi! Tātad komisijā bija uzaicinātas visas atbildīgās puses, iesaistītās puses, kuras skartu šis priekšlikums. Mēs uzklausījām tās, un deputāti guva pārliecību, ka priekšlikums šobrīd nav atbalstāms, tāpēc ir lūgums neatbalstīt 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Bērziņa un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 23, atturas – 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Naudiņš. 22. – deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 47, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 23. – deputātu Tutina un Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Tutina un Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 24. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Ir lieliski, ka mēs aizsargāsim aizņēmējus pēc tam, kad šie ierobežojumi, kurus, es ceru, vistuvākajā laikā mēs pieņemsim arī trešajā lasījumā, stāsies spēkā, bet, manuprāt, vajadzētu atbalstīt arī tos, kuri līdz šim ir saņēmuši šos kredītus, un tieši tāpēc mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka godīgas darījumu prakses labad vajadzētu šos ierobežojumus attiecināt arī uz pašreiz izsniegtajiem kredītiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to tad debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma vēlaties ko piebilst?

R.Naudiņš. Nē, paldies.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

R.Naudiņš. Jā. Kolēģi, komisijā esam nolēmuši: lai ātrāk virzītos ar šo likumprojektu uz priekšu, noteikt priekšlikumu iesniegšanai īsu termiņu, un tas ir – līdz 7.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam.

Kolēģi! Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad, pirms uzsākam skatīt pēdējo darba kārtības punktu, aicinu jūs reģistrēties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šodien ir mūsu kolēģes – Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas... ir pēdējā Saeimas deputātes darba diena. Un frakcijas SASKAŅA vārdā es vēlos pateikties Regīnai par teicamu darbu un drosmi, noliekot deputātes mandātu uz nepierādītu aizdomu pamata. Paldies tev, Regīna! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies uz šo brīdi: Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Aleksejs Loskutovs, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt 23.aprīļa sēdes neizskatīto darba kārtību!

Darba kārtībā likumprojekts "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, jūsu laipnai uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums", kas ir jauns likums un ko ir izstrādājusi Finanšu ministrija. Un šajā likumā, ko patiesībā mūsu pašvaldības jau ļoti sen gaida, ir, komisijasprāt, vairākas ļoti būtiskas normas. Pirmām kārtām es gribētu atzīmēt to, ka finanšu izlīdzināšanas formula ir vienkārša, samērā labi saprotama un ļoti racionāla.

Tātad – kā darbojas šī jaunā finanšu izlīdzināšanas formula?

Izvērtējot pašvaldību ieņēmumus, tiek konstatēts, kurai pašvaldībai tie ir vislielākie, rēķinot uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Un, proti, ir jāpaskaidro arī nosacītā iedzīvotāja jēdziens. Uzskaitot pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu un ņemot katru cilvēku kā vienu vienību, kam papildus tiek pieskaitīts ar zināmu koeficientu bērnu skaits līdz skolas vecumam, skolas vecuma bērnu skaits, kam atkal ir cits papildu koeficients, un senioru skaits, kam atkal ir papildu koeficients. Tāpat šim nosacīto iedzīvotāju skaitam tiek pieskaitīta ar zināmu koeficientu klāt arī pašvaldības teritorija, ņemot vērā to, ka, jo lielāka ir pašvaldības teritorija, jo pašvaldībai ir vairāk izdevumu infrastruktūras uzturēšanai un līdz ar to ir lielāka šī finanšu nepieciešamība.

Pēc tam ar formulas palīdzību, ar koeficientu 60 procenti, tiek izlīdzināta starpība starp šiem svērtajiem ienākumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju līdz vidējam līmenim valstī.

Šajā jaunajā likumā vairs neparādās tāds jēdziens kā pašvaldības finanšu nepieciešamība, ar ko līdz šim pašvaldībām bija zināmas grūtības. Tagad to var uzzināt laikus, jo tas ir Finanšu ministrijas veikts aprēķins. Pēc vecā likuma strādājot, pašvaldībām pašām bija daudz grūtāk izrēķināt savu tuvāko nākotni, to, kādas būs šīs iespējamās iemaksas vai izmaksas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

Šobrīd... līdz ar jauno likumu, ja tas stāsies spēkā, pašvaldībām strādāt būs daudz vienkāršāk, jo tās pašas varēs veikt šos aprēķinus un tādā veidā arī vieglāk plānot savu nākamo darbību tuvākajiem, nu, piemēram, trim gadiem.

Komisija izvērtēja arī laika grafiku. Proti, lai likums stātos spēkā un varētu tikt piemērots jau no nākamā gada 1.janvāra, bet, protams, ar zināmiem pārejas periodiem, tad valdībai, strādājot pie nākamā gada budžeta un pie Budžeta ietvara likuma turpmākajiem trim gadiem, būtu ļoti svarīgi zināt jau šī gada kontrolskaitļus, teiksim tā, vēlākais, jūlijā, lai varētu sekmīgi gatavot budžeta likumprojektu paketi. Un tāpēc pēc intensīvām diskusijām komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka pats racionālākais veids, kā mēs varētu virzīties uz priekšu, būtu noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs varam uzklausīt Latvijas Pašvaldību savienības un atsevišķu pašvaldību viedokli. Latvijas Pašvaldību savienība savu viedokli nesen ir formulējusi arī savā domes sēdē, kuras rezolūciju mēs esam saņēmuši. Un tur ir vairāki ieteikumi. Tāpēc komisija aicina noteikt likumprojektam steidzamību, lai mēs varētu šajā pavasara sesijā paspēt šo likumprojektu izskatīt un pieņemt, un tas stātos spēkā kā likums.

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu noteikt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 34, atturas – nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis. Paldies, godātie kolēģi.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā pēc debatēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie Saeimas deputāti! Finanšu ministrija pateicas par to, ka jūs atbalstījāt šo iesniegto likumprojektu "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" izskatīšanai steidzamības kārtā, jo šis likums pēc būtības regulē vienas piektās daļas valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pārdali un nosaka finanšu resursu pieejamību visām Latvijas 119 pašvaldībām.

Par pašu likumprojektu. Jāteic, ka šis ir...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Ašeradena kungs! Kolēģi, ja jums ir steidzamas sarunas, kas risināmas tik skaļi, ka to dzird arī Prezidijā, es aicinu jūs iziet no zāles. Paldies.

Turpiniet, lūdzu!

A.Ašeradens. Paldies.

Par pašu likumprojektu. Finanšu ministrijas vēsturē šis ir viens no visvairāk diskutētajiem likumprojektiem. Kopumā ir notikušas tikšanās ar 77 pašvaldību pārstāvjiem.

Šobrīd sabiedrībā eksistē milzīgas gaidas pēc pārmaiņām reģionālās pārvaldes... administrēšanas sistēmā. Un attiecībā uz šo likumu mums pilnīgi noteikti ir jāsaka, ka šis likums nav ilgi gaidītās reģionālās reformas turpinājums, šis likums nav arī Māršala plāns novadu attīstībai, šis likums nav arī universāls risinājums visām ar pašvaldību darbību un attīstību saistītajām problēmām. Šis likums nesniedz arī atbildi, kādēļ pēc izlīdzināšanas tikai 15 pašvaldības ir donori, bet pārējās 104 ir lielākā vai mazākā mērā naudas saņēmējas vai kādēļ 10 pašvaldības pašas spēj ģenerēt knapi pusi no saviem ieņēmumiem.

Šis likums ir tikai un vienīgi finanšu resursu pārdales mehānisms, kam jānodrošina likumā noteikto pašvaldību funkciju izpildes efektīva finansēšana. Tajā pašā laikā mums jāatzīst, ka šis likums ir labs sākumpunkts diskusijām par to, kā rīkoties nākotnē, jo šis likums piedāvā pilnīgi skaidru finanšu sadales modeli, kas katrai pašvaldībai turpmāk ir pieejams, un katra pašvaldība var plānot savus ieņēmumus.

Lai labāk varētu saprast, kādēļ nepieciešamas izmaiņas, sniegšu jums nelielu piemēru, kā šobrīd likums darbojas, pielietojot pašreizējo pašvaldību finansēšanas modeli.

Pirms pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma piemērošanas šobrīd Latvijas bagātākās pašvaldības – Garkalnes novada – ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 1296 eiro. Latvijas nabadzīgākās pašvaldības – Vārkavas novada – ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 248 eiro. Pēc finanšu izlīdzināšanas mehānisma piemērošanas Garkalnes ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 1018 eiro, bet Vārkavas – 548 eiro. Respektīvi, pirms izlīdzināšanas starpība ir piecas reizes, bet pēc izlīdzināšanas – tikai divas.

Kādēļ ir nepieciešams šāds finanšu izlīdzināšanas mehānisms? Valsts ir nodalījusi pašvaldībām zināmu publiskās personas atbildības daļu, likumā "Par pašvaldībām" nosakot pašvaldībām 23 autonomās funkcijas, par kuru izpildi tās ir atbildīgas, un šo funkciju īstenošanai pašvaldībām ir nodalīta arī valsts nodokļu ieņēmumu daļa: 80 procenti ieņēmumu no ienākuma nodokļa un pilnībā – nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Piemēram, 2016.gada budžetā pašvaldību darbības nodrošināšanai ir plānoti 19,4 procenti no visiem valsts kopbudžeta ieņēmumiem. Tas ir pārliecinoši virs vidējā Eiropas līmeņa, salīdzinot ar to, ko citas Eiropas valstis paredz savu pašvaldību darbības finansēšanai.

Savukārt pašvaldībām atkarībā no to ģeogrāfiskā izvietojuma, iedzīvotāju blīvuma, struktūras, vēsturiskā, ekonomiskā mantojuma un citiem parametriem ir būtiski atšķirīgas iespējas gūt ienākumus. Arī kadastrālā vērtība, no kā ir atkarīgi pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, vairākkārt atšķiras dažādos Latvijas reģionos. Tas rada ievērojamas atšķirības pašvaldību ienākumos gan summāri, gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju, kā to jau dzirdējāt piemērā par Garkalni un Vārkavu.

Tajā pašā laikā katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt līdzvērtīgus pašvaldības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kurā Latvijas reģionā atrodas viņa dzīvesvieta. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldību funkciju finansēšanas modelim jānodrošina ne tikai līdzsvarota pašvaldības autonomo funkciju realizācija, bet arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, jānodrošina pašvaldību ieinteresētība pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībā, nevis jākoncentrējas tikai uz lielāku dotāciju saņemšanu.

Kādi tad ir pašreizējās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas trūkumi?

Pēc būtības tā ir īstermiņa domāšanā balstīta sistēma, kur lēmumi tiek pieņemti vienam gadam. Līdzšinējā pieredze liecina, ka esošā pašvaldību finanšu sistēma ir nepamatoti sarežģīta un ka tā nenodrošina sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām. Tajā ir iebūvēts īpašs finanšu nepieciešamības sadalījuma mehānisms, kas nepamatoti samazina pašvaldības ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju ekonomiski aktīvajās teritorijās. Spilgts piemērs esošā mehānisma nepilnībai ir situācija pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma piemērošanas nabadzīgākajās pašvaldībās un arī, piemēram, četrās republikas pilsētās. Šobrīd Vārkavai tie ir 548 eiro uz vienu iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas, bet Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai tie ir tikai 500 eiro. Respektīvi, Vārkava 2015.gadā pirms izlīdzināšanas bija pašvaldība ar viszemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, bet pēc izlīdzināšanas ar speciālām papildu dotācijām tās ieņēmumi pārsniedz četru republikas pilsētu ieņēmumus, neraugoties uz to, ka pirms izlīdzināšanas to ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija būtiski lielāki.

Jāatzīst, ka šādam finansēšanas mehānismam ir diezgan grūti atrast ekonomisko pamatojumu. Loģiski šāda mehānisma pielietošanas rezultāts ir tāds, ka pašvaldības vairāk ir ieinteresētas meklēt politiskās sviras, lai ietekmētu valdības lēmumu subsīdiju sadalē, nevis rūpēties par iedzīvotāju labklājības pieaugumu, lai tādējādi vairotu pašas ieņēmumu pieaugumu.

Papildus jau minētajam ar katru gadu arvien ātrāk pieaug atšķirības starp pašvaldību ieņēmumu līmeņiem, un, lai novērstu strauji veidojošās lielās atšķirības starp pašvaldībām, no 2010.gada tiek papildus izstrādāti speciāli risinājumi pašvaldību ar zemākiem ieņēmumiem atbalstīšanai, kā rezultātā pašvaldību finanšu izlīdzināšana tiek veikta vairākās kārtās pēc dažādiem kritērijiem.

Kādi tad ir šodien skatāmajā likumprojektā iestrādātie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pamatprincipi, kuriem būtu jāatrisina esošās sistēmas nepilnības?

Pirmkārt, pašvaldību ievērtēšanai aprēķinos tiek ieviesta izlīdzināmā vienība – nosacītais iedzīvotājs.

Otrkārt, tiek pārskatītas demogrāfisko kritēriju vērtības, kas raksturo iedzīvotāju skaitu un struktūru, piemēram, nosakot atšķirīgus vērtību koeficientus iedzīvotājiem – bērniem līdz 6 gadu vecumam, skolēniem, strādājošajiem, pensionāriem un tā tālāk –, kā arī tiek ieviests pilnīgi jauns kritērijs, kas ir ārkārtīgi svarīgs pašvaldībām ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Tas ir teritorijas platību raksturojošais kritērijs. Kā arī finanšu izlīdzināšana pašās pašvaldībās tiek veikta pēc pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem. Un turpmāk, kā jau minēja komisijas priekšsēdētājs, pašvaldību finanšu aprēķins tiek veikts ar, mūsuprāt, vienkāršu un elegantu formulu, un – tas ir pats svarīgākais – šī formula, kurā visi rādītāji turpmāk būs publiski pieejami, ļaus visiem pašvaldību vadītājiem novērtēt savas pašvaldības ieņēmumus nākotnē.

Kas tad ir šī modeļa ieguvumi? Jaunā formula attiecīgi ļauj ikvienai pašvaldībai aprēķināt potenciālos rezultātus un tādējādi prognozēt ilgtermiņā savus ieņēmumus. Visas pašvaldības jaunajā modelī tiek novērtētas vienādi. Netiek vairs aprēķināta finanšu nepieciešamība, attiecīgi netiek pielietots arī tās ekonomiski nepamatotais sadalījums pašvaldību grupās. Likumā iestrādātā formula paredz to, ka katras pašvaldības 40 procentu ieņēmumu daļa pašvaldību finanšu mehānismā nepiedalās, tātad pašvaldībai tā tiek garantēti saglabāta un rada interesi palielināt savus ieņēmumus.

Otra daļa – šie 60 procenti – arī tiek garantēti, bet tie tiek garantēti no vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem pašvaldībās kopumā. Šo sadalāmo ieņēmumu bāzi veido visu pašvaldību 60 procenti ieņēmumu no vērtētajiem ieņēmumiem, kas piedalās fondā.

Papildus pašvaldībai tiek garantēti ieņēmumi no valsts budžeta dotācijām, kas tiek proporcionāli sadalītas starp pašvaldībām, tuvinot tās turīgākajai pašvaldībai, kā rezultātā pašvaldības ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas būs atkarīgi no tās ieņēmumiem pirms pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, jo saskaņā ar jauno modeli pašvaldība ar viszemākajiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību pirms izlīdzināšanas būs ar viszemākajiem ieņēmumiem arī pēc izlīdzināšanas. Un otrādi – turīgākā pašvaldība saglabāsies kā turīgākā arī pēc iemaksas veikšanas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tas, mūsuprāt, motivēs pašvaldības domāt, kāds ir to ieņēmumu līmenis pirms izlīdzināšanas, jo tas vistiešākajā veidā ietekmēs pašvaldībām pieejamos resursus arī pēc šīs izlīdzināšanas.

Nobeigumā nedaudz par pašvaldību iesaisti modeļa izstrādē. Jaunā modeļa sagatavošanas procesā finanšu ministrs Reirs izveidoja konsultatīvo padomi ar pašvaldību finansiālo darbību saistīto jautājumu apspriešanai un diskutēšanai, kuras sastāvā tika iekļautas četru republikas pilsētu – Valmieras, Rēzeknes, Jelgavas un Jūrmalas – un sešu novadu – Auces, Valkas, Mālpils, Siguldas, Beverīnas un Dobeles novadu – vadītāji. Padomes izteiktie priekšlikumi izmantoti par pamatu jaunās sistēmas pamatprincipu noteikšanā. Par jaunās sistēmas modeļa pamatprincipiem tika informētas pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, kurām tika nosūtīti konsultatīvās padomes 5.marta sēdē prezentētie materiāli. Lai izdiskutētu jauno modeli, ministrs Reirs ir ticies ar lielāko daļu pašvaldību vadītāju un citiem pašvaldību pārstāvjiem, dodoties reģionālās vizītēs vai rīkojot tikšanās ministrijas telpās. Kopā ir notikušas tikšanās ar 77 vadītājiem... pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē pašvaldību vadītāji konceptuāli atbalstīja sagatavoto Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu. Arī jau pirms gada viņi pauda viedokli, ka jaunajai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmai ir jāstājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Līdz ar to Finanšu ministrija kopīgi ar pašvaldību vadītājiem ir izdarījusi visu, lai izpildītu doto solījumu, sagatavojot šo likumu, un cer, ka Saeima atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteiks atbilstošu grafiku likumprojekta pieņemšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Mans mērķis, piesakoties debatēt, īstenībā bija tāds – uzrunāt jūs un aicināt nebalsot "par" steidzamības statusa piešķiršanu šim likumprojektam. Diemžēl tas fakts jau ir noticis, bet es gribu pateikt tos argumentus, kurus es katrā ziņā būtu teikusi arī iepriekš, runājot par šo jautājumu.

Saistībā ar pēdējām atziņām, ko Ašeradena kungs izteica par Latvijas Pašvaldību savienības domes lēmumu, es gribu jums teikt, ka domes lēmums tomēr skan citādi un ar to jūs varat iepazīties, jo Latvijas Pašvaldību savienība ir nosūtījusi katram Saeimas deputātam šo dokumentu paketi, kurā ir gan domes lēmums, gan analīze šim likumprojektam, gan informējošie papildu materiāli, un, ja jūs vēlaties izveidot savu patstāvīgu viedokli par šo jautājumu, tad jūs to ļoti labi varat izdarīt. Bet es tomēr atkārtošu un pateikšu, ka galvenās atziņas domes lēmumā ir tādas, ka jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, taču kopumā nenodrošina pašvaldību ilgtspējīgu finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu – valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību.

Jaunais modelis perspektīvā pēc pārejas perioda daļai pašvaldību pasliktina finansēšanas iespējas, un tāpēc domes lēmuma 1.punkts ir domes aicinājums, ka nav pieļaujama steidzamības noteikšana Saeimā iesniegtajam jaunajam likumprojektam "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums", jo, lai šis likums varētu tiešām pozitīvi darboties, sekmēt pašvaldību demokrātijas attīstību, pašvaldību nostiprināšanu, ir jānovērš vairāki būtiski trūkumi. To varētu izdarīt normālā šī likumprojekta izskatīšanas gaitā, jo tad būtu pietiekams laiks šīm diskusijām komisijās. Un mans viedoklis ir tāds, ka šis jautājums būtu jāskata ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jo mēs visi zinām, ka nauda – tā ir koncentrēta politika. Vai arī otrādi: politika – tā ir nauda. Un, ja mēs nopietni nerunājam par šiem jautājumiem, tātad mēs nopietni nerunājam par visām tām politikām, kuras pašvaldībām jārealizē, gan pildot uzdevumus, kas izvirzīti ministriju izstrādātajos valsts politikas dokumentos, gan arī...

Kā mēs atceramies, tad demokrātiskā valstī pašvaldībām ir tiesības arī pašām uz savu politiku, par ko te vispār netiek runāts. Runājot par šo jautājumu, es gribētu pieminēt notikumu, kas visai klusi un nemanāmi pagāja garām pagājušajā nedēļā gan sabiedrībai, gan arī acīmredzot lielākajai daļai no jums, kolēģi! Tā bija Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi rīkotā konference "Vietējo padomju loma Latvijas neatkarības atgūšanā". Un šajā konferencē un arī pēc tam... Šī ir tā grāmata, kurā ir apkopoti gan vēstures materiāli, gan liecības, gan zinātnieku viedokļi par šo periodu! Tālavs Jundzis, profesors Tālavs Jundzis, tās ievadtekstā ir pateicis to pašu kvintesenci par pašvaldībām. Es atļaušos citēt.

"Atmodas apstākļos 1989.gada 10.decembrī ievēlētajās padomēs pārsvaru ieguva tautfrontieši, un tās kļuva par ietekmīgu spēku ne tikai vietēja rakstura saimniecisko jautājumu risināšanā, bet arī konsekventi aizstāvēja Latvijas Tautas frontes politiskās pozīcijas. Padomes īsā laikā pārtapa par reāli strādājošām pašvaldībām, kuras likumu trūkuma un haosa apstākļos vadījās no saprāta, politiskās izjūtas un pārliecības. Vietējās padomes nodrošināja kardinālo politisko un ekonomisko reformu īstenošanu, vienlaikus pašas kļūstot par jaunās demokrātiskās valsts pārvaldes stūrakmeņiem, tās soli pa solim konsekventi un pašaizliedzīgi bruģēja ceļu uz Latvijas neatkarību un tās pilnīgu atgūšanu.

Pirms 25 gadiem 21.aprīlī tieši vietējo pašvaldību deputāti – 8003 deputāti no 13 000... pagastu, pilsētu un rajonu deputāti – iedeva mandātu Augstākajai padomei 4.maijā nobalsot par Latvijas neatkarību."

Kas tagad noticis ar...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Šimfas kundze! Mēs šobrīd diskutējam par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu.

S.Šimfa. Es saprotu, bet šis jautājums skar... tieši šī jautājumu būtība... Un es gribu teikt, ka tālāk šīs pašvaldības, stūrakmens, vairs netika nostiprināts kā stūrakmens, bet tika vienkārši atmests malā. Visu tālāko, kas notika, varētu raksturot ar vārdiem: "Moris savu darbu ir izdarījis. Moris var iet!", jo tālāk centrālā vara sajutās spēcīga darīt pati bez pašvaldībām daudzas lietas. Pirmais solis bija tas, ka... Jūs varbūt neatceraties un nezināt, bet pašvaldībām bija likumdošanas iniciatīvas tiesības. Pirmām kārtām Augstākā Padome tās atņēma. Pašvaldības vairs nevarēja iesniegt priekšlikumus likumprojektiem – tas tika atņemts. Nākošais solis bija rajonu padomju izkropļošana. Es atvainojos par tādu vārdu kā "kastrācija", jo īstenībā rajonu padomēm tika atņemti līdzekļi, bet atstātas funkcijas... (Starpsaucieni no zāles.)

S.Šimfa. Jā, es runāju par tēmu! Es runāju par tēmu, jo tie visi ir... tās visas ir ceļazīmes...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, es atvainojos! Saeimas sēdes darba kārtībā ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts, tāpēc vēlreiz aicinu pievērsties tēmai!

S.Šimfa. Es atvainojos, bet šis Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts ir vēl viens ceļa stabiņš uz strupceļu attiecībā uz pašvaldību demokrātiju un attīstību Latvijā.

Pirmos divus es jau nosaucu. Nākošais bija neveiksmīgā administratīvi teritoriālā reforma. Un tagad būs vēl nākošais solis. Kāpēc ir nākošais solis? Es jau ievadā to pateicu, Latvijas Pašvaldību savienības domes lēmumā jūs to varat labi izlasīt un arī pārliecināties. Tālākais ir jūsu sirdsapziņas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei par dalību debatēs, bet es aicinu deputātus iepazīties ar Saeimas kārtības ruļļa 92.panta pirmo daļu ļoti rūpīgi, debatējot par likumprojektu... par tā atzīšanu par steidzamu.

Paldies. Turpinām debates. Nākamais debatēs deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij, kolēģi! Acīmredzot ir gana ilgs laiks pagājis, kopš darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, un pārmaiņas vajadzēja, tāpēc droši vien šo likumprojektu, kas iesniegts, ir nepieciešams pieņemt un mainīt kaut ko šajā sistēmā, jo ir mainījies iedzīvotāju blīvums, izvietojums, ir mainījusies pašvaldību struktūra – vairs nav pāri par 500 pagastu, bet ir 119 pašvaldības, no tām 109 ir novadi. Tā ka acīmredzot likums nāk laikā un vietā.

Es šodien pieteicos debatēs vienkārši dēļ tāda it kā sīkuma, jo parlamentārais sekretārs gari un plaši mums stāstīja par formulām, bet man ir zināms... man paspēja pārtraukumā piezvanīt, ka likumprojekta pielikumos šo formulu trūkst. Un nav tā, ka mēs, 100 cilvēki, šeit runājam, spriežam, debatējam... (Dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Jā, jā, Šadurska kungs, es aizgāju un izprintēju, apskatījos, bet... ir aprēķini pēc formulām... un ir tukšums... un ir formulu apzīmējumi...

Un ir šie 109 novadi, pašvaldības, kas seko līdzi mūsu darbam, kas skatās, un mēs pieņemam likumprojektu – nepilnīgu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Ai, ai, ai!") Un droši vien jau mēs tagad nobalsosim "par", kad balsosim par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā (Dep. J.Urbanovičs: "Steidzīgi!"), bet es tikai aicinu turpmāk sekot līdzi... tehniskajiem darbiniekiem, cienītajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... Kādus sasteigtus likumprojektus mēs dodam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, man ar lielām skumjām jāsaka (No zāles: "Nesakiet!"), ka Dambes kungam ir taisnība, jo tiešām tehniska iemesla dēļ Saeimas informācijas sistēmā šī formula nav nokopējusies. (No zāles: "Ooo!") Bet, protams, kad likumprojekts papīra formā tika iesniegts Saeimas Prezidijam, tur... jūs tur varat redzēt gan visu formulu, gan arī tās paskaidrojumus un visu pārējo. Tā ka es atvainojos par šo tehnisko nepilnību, ko mēs vistuvākajā laikā novērsīsim. Bet visiem deputātiem, kas strādā ar dokumentiem papīra formā, šī formula, protams, bija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēlēšanās vēl ko piebilst?

K.Šadurskis. Nē, paldies.

Uzskatiet, ka mana iepriekšējā uzstāšanās debatēs bija arī komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 7, atturas – 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi, komisija ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.maiju un izskatīšanu veikt Saeimas 4.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.maijam un izskatīšana būs Saeimas 4.jūnija sēdē.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas 23.aprīļa sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es aicinu mazliet pagaidīt. (Starpsaucieni.) Vai ir reģistrācijas rezultāti?

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Aleksejs Loskutovs, Vladimirs Ņikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Imants Parādnieks, Sergejs Potapkins, Kārlis Seržants, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu.

Atgādinu, ka nākamā Saeimas sēde, tas ir, Saeimas 30.aprīļa sēde, ar izsludināto tās darba kārtību sākas pēc 10 minūtēm, tātad pulksten 11.40.