Saturs

Izmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojums

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Problēmas apraksts

III. Risinājums

1. Ārvalstu pieredze

2. Problēmas risinājums

2.1. Fizisko personu reģistra risinājuma izvēle

2.2. Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loks

2.3. Reģistrācijas fakta apliecināšana

2.4. Fizisko personu reģistrā iekļaujamās ziņas

2.5. Fizisko personu reģistrācija un datu aktualizēšana

2.6. Fizisko personu reģistra ieviešanas kārtība

2.7. Turpmākās rīcības plānojums atbildīgās institūcijas, izpildes termiņi

2.8. Tiesību akti, kas saistīti ar problēmas risināšanu un nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts

2.9. Par 2.8.apakšsadaļā minēto tiesību aktu izstrādi atbildīgās iestādes

IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojums

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālā ziņojuma (turpmāk – ziņojums) mērķis ir piedāvāt risinājumu, kā nodrošināt vienotu fizisko personu reģistrāciju.

Šobrīd ārvalstniekiem netiek centralizēti piešķirts individuāls personas kods, bet katra iestāde piešķir savu identifikatoru. Rezultātā nav iespējama viennozīmīga personas identificēšana dažādās informācijas sistēmās, ir apgrūtināta valsts reģistru savietošana un ārvalstnieku identitātes pārbaude, tiek ierobežotas ārvalstnieku iespējas Latvijā iegūt elektronisko parakstu un sazināties ar iestādēm elektroniski, kā arī iestādēm nav iespējams elektronizēt ārvalstniekiem sniedzamos pakalpojumus. Minētās problēmas iespējams novērst, ja veic centralizētu ārvalstnieku reģistrēšanu, piešķirot individuālu personas kodu, kas ļauj viennozīmīgi identificēt personu.

Vienota visu fizisko personu reģistrācija novērstu situāciju, ka vienas un tās pašas ziņas par ārvalstnieku tiek vairākkārtīgi iekļautas un manuāli aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās. Ārvalstnieku datu aktualizēšana notiktu centralizēti, nodrošinot iespēju operatīvi iegūt informāciju par ziņu izmaiņām, un zustu nepieciešamība no personas pieprasīt dažāda veida izziņas un atkārtoti uzrādīt dažādus faktus apliecinošus dokumentus.

Fizisko personu reģistrs tiks veidots, uz pašreizējā Iedzīvotāju reģistra bāzes, papildinot to ar jaunu funkcionalitāti – ārvalstnieku datu apstrāde. Tādējādi iestādēm, kas šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas vai nodrošina Iedzīvotāju reģistram nepieciešamo ziņu sniegšanu, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru, jo vairumā gadījumu varētu izmantot esošās Iedzīvotāju reģistra starpsistēmu saskarnes.

Lai veicinātu Latvijas un citu valstu komerciālo un ekonomisko sakaru attīstību, atverot ārvalstniekiem Latvijas elektronisko vidi, tai skaitā ļaujot izmantot elektroniskos pakalpojumus, lietot e-adresi pēc tās ieviešanas un elektroniski parakstīt dokumentus, ziņojums paredz iespēju gadījumā, ja ārvalstnieks vēlēsies, izsniegt tam eID karti.

Ziņojuma projekts 2015. gada 18.februārī tika ievietots Iekšlietu ministrijas mājas lapā internetā www.iem.gov.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī projekts tika ievietots Valsts kancelejas mājas lapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", aicinot sabiedrību izteikt savu viedokli, izmantojot interneta pakalpojumus, komentāri par ziņojumu nav saņemti.

Iekšlietu ministrija 2016.gada 5.februārī nosūtīja ziņojumu saskaņošanai visām ministrijām, Valsts kancelejai, Pārresoru koordinācijas centram, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts zemes dienestam, Nodarbinātības valsts aģentūrai, Nacionālajam veselības dienestam, Veselības inspekcijai, Valsts vienotai datorizētai zemesgrāmatai, Latvijas Zvērinātu notāru padomei, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Informācijas un tehnoloģiju asociācijai, Latvijas Komercbanku asociācijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Pašvaldību savienībai.

Par ziņojumu viedokli sniedza Latvijas Komercbanku asociācija, norādot, ka tā kopumā atbalsta ziņojumā ietvertos pasākumus, kas nodrošinātu vienotu fizisko personu reģistrāciju un paredzētu iespēju ārvalstniekiem Latvijā iegūt digitālo identitāti: eID karti un elektronisko parakstu. Tāpat atbalstāmi, ka Fizisko personu reģistrs tiktu veidots, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas datus, neveidojot jaunu atsevišķu reģistru. Tādējādi iestādēm un komersantiem (kredītiestādēm), kas šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas, izmantojot starpsistēmu saskarnes, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai arī turpmāk nodrošinātu abpusēju ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru. Latvijas Komercbanku asociācija atzinīgi vērtē ieceri nodrošināt iespēju ārvalstniekam iegūt Latvijas digitālo identitāti. Tas ļautu valsts iestādēm un komersantiem plašāk piedāvāt šīm personām sniedzamos elektroniskos pakalpojumus, padarot ērtāku to saņemšanu, kā arī pakalpojumu sniedzēju pusē uzlabot efektivitāti un samazināt izdevumus.

Papildus Latvijas Komercbanku asociācija norāda, ka plašāks ārvalstniekam izsniedzamās eID kartes pielietojums būtu rūpīgi jāizvērtē. Šobrīd nav noteikti ierobežojumi Latvijas eID kartes izmantošanai personas identifikācijai. Iespējams, ka persona izmantos eID karti ārpus Latvijas, t. sk., lai maldinātu ārvalsts iestādes par savu valstisko piederību, kā arī slēptu un apgrūtinātu informācijas ieguvi par identitāti, t. sk. informāciju par personas ārvalstī izsniegtajiem apliecinošiem dokumentiem, pēc kuriem ziņas par šo personu varētu būt iekļautas ārvalstu un starptautiskās datu bāzēs. Būtu jāizvērtē un jāpapildina informācijas apjoms, kas jānorāda uz ārvalstniekam izsniedzamas eID kartes, tas būtu: personas ārvalsts piederība, eID kartes derīgums laikā un telpā. Turklāt eID kartes izmantošana identifikācijas nolūkos būtu jāierobežo ar Latviju, cituviet personas identifikācija jāveic pēc pases vai cita derīga dokumenta, kuru izdevusi tā valsts, kuras pilsonis ir ārvalstnieks. Uz eID kartes būtu norādāms, ka tā derīga tikai personas fiziskai identifikācijai Latvijā. Izsniedzot ārvalstniekam eID karti, būtu jāsalāgo termiņi: eID karti nedrīkstētu izdot uz ilgāku laiku par to, uz kuru ir derīgs ārvalstnieka ārvalstī izsniegts personu apliecinošs dokuments.

II. Problēmas apraksts

Nepieciešamība veikt pasākumus vienotai visu fizisko personu reģistrācijai Iedzīvotāju reģistrā, izveidojot Fizisko personu reģistru, bija paredzēta "Elektroniskās pārvaldes attīstības plānā 2011.-2013.gadam" (apstiprināts ar MK 2011.gada 25.maija rīkojumu Nr.218), kurā bija noteikts izstrādāt attīstības plānošanas dokumentu, kas paredzēs iespēju paplašināt Iedzīvotāju reģistrā reģistrējamo fizisko personu loku, izveidojot Fizisko personu reģistru. Tāpat līdzīga nepieciešamība bija paredzēta arī Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā 2005.-2009.gadam (apstiprināta ar MK 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.623).

MK komitejas 2013.gada 20.maija sēdē (prot.Nr.18, 1.§) tika izskatīts Fizisko personu reģistra koncepcijas projekts un tika nolemts to noraidīt, tomēr koncepcijā norādītās problēmas joprojām pastāv un tās nepieciešams risināt. Koncepcijas projekts tika noraidīts, jo nebija iespējams to realizēt valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Ievērojot to, ka finansējuma avots mainās (tiks piesaistīti ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu līdzekļi) iespējams realizēt vienotu visu fizisko personu reģistrāciju.

MK 2014.gada 9.decembra sēdē (prot.Nr.69, 50.§) izskatīts informatīvais ziņojums "Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros". Saskaņā ar minētā informatīvā ziņojuma 1.pielikuma "IKT arhitektūras ieviešanas un satura digitalizēšanas pasākumi" 4.3.apakšpunktu ir paredzēts modernizēt fizisko personu datu pakalpojumu, izveidojot jaunu Fizisko personu reģistru.

Personām, kuras ir Iedzīvotāju reģistra likuma subjekti, tiek piešķirts individuāls personas kods, kas tiek izmantots, lai viennozīmīgi identificētu konkrēto personu gan iestādēs, gan ziņu apmaiņā un aktualizēšanā starp valsts informācijas sistēmām, gan uzņēmumu informācijas sistēmās, gan privātos darījumos, kā arī elektroniskajā parakstā un fiziskās personas autentifikācijā saziņai ar iestādēm un e-pakalpojumu izmantošanai.

Ir vairākas ārvalstnieku kategorijas pēc dažāda veida tiesiskajām attiecībām ar valsti, kurām šobrīd netiek centralizēti piešķirts personas kods, bet kuru vienota reģistrēšana būtu lietderīga:

a) nekustamā īpašuma īpašnieki un tiesiskie valdītāji;

b) Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītās fiziskās personas (tiesību subjektu dibinātāji, dalībnieki, pārstāvēttiesīgās personas, biedri u.tml.);

c) Latvijā nodarbinātās fiziskās personas – nodokļu maksātāji, kuri Latvijā uzturas ar vīzu un strādā ar darba atļauju vai ir tiesīgas uzturēties un strādāt bez vīzas un darba atļaujas, kā arī viņu ģimenes locekļi;

d) personas, kuras Latvijā saņem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

e) Latvijas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu saņēmēji;

f) ES pilsoņi, kuri ieradušies Latvijā darba meklējumos un nav saņēmuši reģistrācijas apliecību;

g) Latvijas valstspiederīgo (pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks) likumiskie pārstāvji – vecāki vai aizbildņi nepilngadīgajam bērnam vai aizgādņi personai ar ierobežotu rīcībspēju;

h) personas, kurām Latvijā tiek reģistrēti civilstāvokļa akti (dzimšana, miršana, laulība);

i) Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki;

j) Latvijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētās ārstniecības personas;

k) Latvijā akreditētu ārvalstu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju vai to pārstāvniecību, konsulāro iestāžu darbinieki vai šādu darbinieku ģimenes locekļi var tikt reģistrēti tikai kā privātā nekustamā īpašuma īpašnieki, saistībā ar Latvijas teritorijā esošu mantojumu (testamenta izpildītāja, mantojuma aizgādņa, mantinieka vai legatāra statusā kā privātpersona) un attiecībā uz profesionālo vai komerciālo darbību, kuru tie Latvijā veic ārpus savu oficiālo funkciju ietvariem, kā arī pēc to nosūtošās valsts skaidri izteikta lūguma veikt šādu reģistrāciju;

l) patvēruma meklētāji.

Ārvalstnieku identifikācijai šobrīd katrā informācijas sistēmā tiek piešķirts savs, tikai konkrētās informācijas sistēmas ietvaros lietots personas identifikators, kas rada šādas problēmas:

a) nav iespējams viennozīmīgi identificēt vienu un to pašu personu dažādās informācijas sistēmās;

b) nenotiek personas datu vienota aktualizācija informācijas sistēmās;

c) nav iespējams automātiskā režīmā veikt datu apmaiņu starp informācijas sistēmām, ir apgrūtināta iespēja vienā informācijas sistēmā iekļautos datus izmantot citās informācijas sistēmās;

d) personai jāziņo par ziņu izmaiņām vairākām iestādēm atsevišķi, un katrai iestādei savā informācijas sistēmā jāveic manuāla ziņu aktualizēšana, tā rezultātā dažādās valsts informācijas sistēmās par vienu personu ir iekļautas atšķirīgas vienas un tās pašas ziņas;

e) ir apgrūtināta valsts deleģēto funkciju izpilde, piemēram, zvērinātu tiesu izpildītāji nevar izpildīt visus nolēmumus gan privātpersonu, gan valsts un pašvaldības labā, jo zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā ir aizvien vairāk tādu izpildu lietu, kur parādnieks ir ārvalstnieks. Izpildu dokumentos norādīts šo personu vārds, uzvārds un dzimšanas datums, nenorādot nekādus citus personu identificējošos datus, līdz ar to zvērināti tiesu izpildītāji faktiski šādus nolēmums nevar izpildīt. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem, izpildot šādus nolēmumus, nav arī iespējams citās iestādēs noskaidrot kādus datus par šīm personām, piemēram, viņa darbavietu, piederošo kustamo un nekustamo mantu, jo tiek informēts, ka iestādēm pēc kritērija "vārds, uzvārds un dzimšanas dati" nav iespējams identificēt, par kuru personu informācija tiek pieprasīta. Tāpat arī tiek informēts, ka daļa iestāžu savās informācijas sistēmās neuztur tādu datu lauku kā "dzimšanas gads", līdz ar to nav iespējams atlasīt informāciju par konkrēto ārvalstnieku, kas rezultējas ar piedziņas neiespējamību no zvērinātu tiesu izpildītājiem neatkarīgu iemeslu dēļ. Turklāt zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā apmēram 55-60% no visām izpildu lietām ir izpildu lietas, kurās piedzinējs ir valsts un pašvaldība. Neesot vienotam ārvalstnieku reģistram, nav iespējams nodrošināt nolēmumu izpildi šādās lietās, līdz ar to arī tiek samazināts atgūstamo naudas līdzekļu apjoms par labu valstij vai pašvaldībai;

f) nav iespējama pilnīga valsts informācijas sistēmu apvienošana integrētā valsts informācijas sistēmā, kā to paredz Valsts informācijas sistēmu likuma 6.panta pirmā daļa, jo dažādās valsts informācijas sistēmās var būt iekļauti dažādi dati par personām, kā arī atsevišķām personām valsts informācijas sistēmās nav norādīti personas kodi, pēc kuriem varētu veikt viennozīmīgu identificēšanu un datu apvienošanu;

g) nav iespējams automātiski iekļaut informācijas sistēmās (piemēram, Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma un Valsts izglītības informācijas sistēma) ziņas par patvēruma meklētājiem, kas attiecīgi saņem kādas iestādes pakalpojumus.

Minētās problēmas samazina valsts pārvaldes efektivitāti, jo vairākas iestādes veic vienu un to pašu personas datu atkārtotu iekļaušanu un uzturēšanu dažādās valsts informācijas sistēmās, samazinās iespēja efektīvi realizēt valsts uzraudzības un kontroles funkcijas, iegūstot ziņas par personu un tās datu izmaiņām no valsts informācijas sistēmām. Tādējādi sekmējot to, ka iestādes nelietderīgi izmanto darba laiku un, kas attiecīgi neliecina par modernu un inovatīvu valsti, kurā kvalitāte, efektivitāte un ātrums spēlē centrālo lomu.

Praksē eksistē dažādi gadījumi, kuros persona nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti un tiek reģistrēta vairāku iestāžu informācijas sistēmās ar dažādiem identifikācijas numuriem, piemēram, persona, kura Latvijā saņem tiesības uz nodarbinātību uz vīzas pamata, nesaņem PMLP piešķirtu personas kodu, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs tā tiek reģistrēta ar citu identifikācijas numuru nekā vēlāk PMLP. Persona, kura pieprasa uzturēšanās dokumentu kā nekustamā īpašuma īpašnieks vai kā uzņēmuma īpašnieks vai amatpersona, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta ar attiecīgās iestādes piešķirtu identifikatoru, un, vēlāk saņemot uzturēšanās dokumentu, Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļauta ar PMLP piešķirtu personas kodu.

Atsevišķos gadījumos iestādes savstarpēji vienojas par vienotu identifikatoru izmantošanu, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra regulāri veic informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu par personām piešķirtajiem identifikācijas numuriem, Valsts zemes dienests izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā piešķirto personas identifikācijas numuru.

Vienota visu fizisko personu reģistrācija dotu iespēju:

1) Valsts ieņēmumu dienestam iegūt aktuālu informāciju par visiem nodokļu maksātājiem no centralizēta reģistra, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;

2) Uzņēmumu reģistram iegūt aktuālas ziņas par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītām fiziskām personām (tiesību subjektu dibinātāji, dalībnieki, pārstāvēttiesīgās personas, biedri u.tml.);

3) Nacionālajam veselības dienestam iegūt aktuālu informāciju par personām, kuras saņem Latvijas valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iegūt aktuālu informāciju arī par tiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu saņēmējiem, kuri nav sociāli apdrošināti;

5) Nodarbinātības valsts aģentūrai iegūt aktuālu informāciju arī par tiem ES pilsoņiem, kuri ieradušies Latvijā darba meklējumos un nav saņēmuši reģistrācijas apliecību;

6) PMLP automatizēt datu apmaiņu starp dažādām tās pārziņā esošajām informācijas sistēmām, nodrošinot personu viennozīmīgu identifikāciju, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;

7) Ceļu satiksmes drošības direkcijai iegūt aktuālu informāciju par visiem Latvijā reģistrētu transportlīdzekļu īpašniekiem, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;

8) Tiesu administrācijai iegūt aktuālas ziņas par visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kas nepieciešamas Valsts vienotajai zemesgrāmatai un Valsts zemes dienestam, un tiesu procesa dalībniekiem, kas nepieciešamas Valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai un Tiesu informatīvajai sistēmai, kā arī automatizēt informācijas apmaiņu ar citiem valsts reģistriem, kuros ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku;

9) Zvērinātiem tiesu izpildītājiem efektīvāk un vieglāk izpildīt nolēmumus, kur parādnieks ir ārvalstnieks;

10) Uzlabot uzņēmējdarbības vides drošību, jo tiks nodrošināta uzņēmējdarbībā ārvalstnieku viennozīmīga identificēšana;

11) Pašvaldībām prognozēt un iekasēt nekustamā īpašuma nodokļus;

12) Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, reģistrējot personas dzimšanu, piešķirt personas kodu visiem jaundzimušajiem, neatkarīgi no vecāku valstiskās piederības, kā arī gadījumā, ja kādam no vecākiem nav piešķirts personas kods, piešķirt tam personas kodu, un, reģistrējot laulību, piešķirt personas kodu laulātajam, kuram nav Latvijā piešķirta personas koda;

13) Veikt kvalitatīvu un pilnīgu datu apmaiņu ar citām valstīm, piemēram, par darba ņēmējiem, valsts sociālo pabalstu saņēmējiem;

14) Citām iestādēm iegūt to funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

15) Uzlabot iestāžu savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu, tajā skaitā nodrošināt laika ietaupījumu savstarpējai informācijas apmaiņai;

16) Atvērt Latvijas elektronisko vidi ārvalstniekiem;

17) Nodrošināt viennozīmīgu ārzemnieku identificēšanu un novērst datu dublēšanu vairāku iestāžu informācijas sistēmās;

18) Informācijas centram iegūt aktuālu informāciju par personām, kuras iekļautas Informācijas centra uzturētajās informācijas sistēmās;

19) Izsniegt ārvalstniekiem eID kartes, tādējādi atverot elektronisko vidi un veicinot komerciālo un ekonomisko sakaru attīstību.

Vienota visu fizisko personu reģistrācija novērstu situāciju, ka vienas un tās pašas ziņas par ārvalstnieku tiek vairākkārtīgi iekļautas un manuāli aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās. Ārvalstnieku datu aktualizēšana notiktu centralizēti, nodrošinot iespēju operatīvi iegūt informāciju par ziņu izmaiņām, un zustu nepieciešamība no personas pieprasīt dažāda veida izziņas un atkārtoti uzrādīt dažādus faktus apliecinošus dokumentus.

Tāpat vienota visu fizisko personu reģistrācija radītu mazāku administratīvo slogu personām, jo tām nebūs turpmāk katrā iestādē jāuzrāda dokumenti, uz kā pamata iekļaujami personas pamatdati valsts informācijas sistēmās, līdz ar to personu apkalpošanas laiks iestādēs turpmāk būs mazāks, kā arī vienota datu aktualizēšana veicinātu to, ka personas vienreiz norādītie aktuālie dati ir pieejami uzreiz visām iestādēm to kompetenču ietvaros un tai vairs nevajadzēs katrā iestādē uzrādīt dokumentus, kas apliecina ziņu maiņu, piemēram, par uzvārda maiņu. Ievērojot to, ka Fizisko personu reģistra izveide dos ievērojamu ieguldījumu valsts pārvaldes uzdevumu efektīvākā un kvalitatīvākā veikšanā, kā arī ņemot vērā Fizisko personu reģistra izveides pozitīvo ietekmi uz administratīvā sloga samazināšanu privātpersonām un to, ka Fizisko personu reģistrā iekļaujamie dati šobrīd jau tiek apstrādāti valsts informācijas sistēmās, secināms, ka Fizisko personu reģistra funkcionēšanai nepieciešamo personas datu apstrādei ir leģitīms mērķis un tas ir samērojams ar iespējamo nelielo personas tiesību ierobežojumu, apstrādājot tās datus.

Fizisko personu reģistrācija dotu būtisku ieguvumu gadījumos, kad persona ir reģistrēta vairāku iestāžu informācijas sistēmās, kā arī reģistrācija varētu dot iespēju ārvalstniekam Latvijā iegūt elektronisko parakstu un sazināties ar iestādēm elektroniski, kā arī iestādēm būtu iespējams elektronizēt ārvalstniekam sniedzamos pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un efektivitāti.

Šobrīd persona bez personas koda nevar iegūt Latvijas elektronisko parakstu, attiecīgi nevar parakstīt elektroniskus dokumentus, kā arī tai nav pieejami valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv izvietotie elektroniskie pakalpojumi, jo persona minētajā pakalpojuma portālā piedāvātajos pakalpojumos tiek identificēta pēc personas koda un, lai personu identificētu, gan elektroniskajā parakstā, gan internetbankas autentifikācijas datos jābūt iekļautam personas kodam. Piemēram, ārvalstnieks nevar pārbaudīt, kas deklarēts tā īpašumā, jo valsts informācijas sistēmās personu viennozīmīgi var identificēt tikai pēc personas koda. Ārvalstīs izsniegtajiem elektroniskajiem parakstiem ir ļoti ierobežotas pielietošanas iespējas Latvijā, jo, ja nav personas koda, pēc vārda un uzvārda personu nevar garantēti identificēt, piemēram, vairākām personām var būt vienādi vārdi un uzvārdi. Praksē ārvalstīs izsniegtie elektroniskie paraksti automātisko e-pakalpojumu saņemšanā nav izmantojami, jo šādu pakalpojumu izveidē ir iestrādāts tehnisks risinājums, kad autentifikācijas līdzeklī iekļautie dati tiek salīdzināti ar Iedzīvotāju reģistrā iekļautiem datiem un attiecīgi, ja ziņas par personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, piešķirot personas kodu, persona nevar saņemt e-pakalpojumu. Tādējādi, lai persona varētu izmantot automatizētos e-pakalpojumus, personai jāsaņem personas kods, ko šobrīd ārvalstnieks var saņemt, ja viņam Latvijā tiek izsniegts uzturēšanās dokuments, un jānoformē Latvijas elektronisko parakstu ar norādītu personas kodu vai internetbankas autentifikācijas līdzeklis ar norādītu personas kodu.

Attiecībā uz ārvalstīs izsniegtajiem elektroniskajiem parakstiem jāņem vērā, ka ārpus ES izsniegtos elektroniskos parakstus var izmantot tikai gadījumā, ja tie atbilst Elektronisko dokumentu likuma 26.panta nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regulā (ES) Nr.910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – eIDAS regula) ietvertajiem nosacījumiem, un ja attiecīgā valsts vispār tādus izdod. Līdz ar to visiem ārvalstniekiem nav iespējams izmantot ārvalsts elektronisko parakstu Latvijā, it īpaši, ja tiek izmantoti trešo valstu kvalificētie sertifikāti, kas nav atzīti saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

Gadījumā, ja ārvalstnieks, izmantojot ārvalstī izsniegtu elektronisko identifikācijas rīku, izmantos e-pakalpojumus, kuru izpilde nav pilnībā automatizēta, piemēram, reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un šādu pakalpojumu izmantošanas rezultātā ārvalstniekam radīsies tiesiska saikne ar Latviju, tad ziņas par ārvalstnieku tiks iekļautas Fizisko personu reģistrā.

Savukārt attiecībā uz tādu automatizētu e-pakalpojumu izmantošanu, kā piemēram, "manā īpašumā deklarētās personas", ārvalstnieks, par kuru ziņas nebūs iekļautas Fizisko personu reģistrā, nevarēs to izmantot, jo, lai saņemtu šo e-pakalpojumu, personas autentifikācijas līdzeklī iekļautie dati tiek salīdzināti ar Iedzīvotāju reģistrā iekļautiem datiem (nākotnē Fizisko personu reģistru) un attiecīgi, ja ziņas par personu nav iekļautas reģistrā, piešķirot personas kodu, ārvalstnieks nevar saņemt šo e-pakalpojumu. Ievērojot minēto, lai ārvalstnieks, par kuru ziņas nebūs iekļautas Fizisko personu reģistrā, bet kuram ir tiesiska saikne ar Latviju un šīs saiknes dēļ viņš vēlas saņemt e-pakalpojumu, varētu saņemt automatizēto e-pakalpojumu būtu nepieciešams izstrādāt tehnisko risinājumu, kad pie e-pakalpojuma pieprasīšanas ārvalstniekam tiktu norādīts, ka, lai saņemtu e-pakalpojumu, tam ir jāreģistrējas Fizisko personu reģistrā (brīvprātīgā reģistrācija), ko varētu veikt automātiski, saņemot datus no autentifikācijas vai paraksta sertifikāta, kā arī, iespējams, ļaujot personai aizpildīt papildus datus par sevi tos elektroniski parakstīt un iesniegt reģistrācijai Fizisko personu reģistrā, lai saņemtu Latvijas personas kodu, ko tālāk izmantot e-pakalpojumu saņemšanai.

Piedāvātais risinājums var nodrošināt efektīvu risinājumu Latvijas publiskās pārvaldes e-pakalpojumu pielāgošanai eIDAS regulas prasību izpildei. Ņemot vērā to, ka liela daļa e-pakalpojumu šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra nodrošinātos personu verifikācijas servisus, tieši piedāvātais risinājums, iekļaujot Fizisko personu reģistrā ziņas par ārvalstniekiem, kuri izmanto Latvijas publiskos pakalpojumus, kā rezultātā tiem rodas tiesiska saikne ar Latviju, var nodrošināt iespēju pielāgot esošos e-pakalpojumu tehniskos risinājumus eIDAS regulas prasībām ar mazākām izmaiņām un attiecīgi mazākām izmaksām.

Saeimā iesniegts likumprojekts "Oficiālās elektroniskās adreses likums" (Nr.489/Lp12), kurā tiek paredzēts, ka e-adresi varēs izmantot fiziskās personas (ne vēlāk kā no 2018.gada 1.janvāra), kurām ir personas kods. Tāpat minētajā likumprojektā paredzēts noteikt, ka komersantiem e-adreses izveide un lietošana ir obligāta. Ņemot vērā to, ka liels skaits juridisko personu pārstāvju vai dalībnieku ir ārvalstnieki, viņi nevarēs lietot e-adresi, jo lielākajai daļai no viņiem nav personas koda. Ieviešot Fizisko personu reģistru, ārvalstniekiem, par kuriem tiks iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā un kuriem tiks piešķirts personas kods, tiks dota iespēja izmantot e-adresi, tādējādi nodrošinot iespēju valstij ātri, ērti un droši sazināties ar šīm personām.

Neieviešot Fizisko personu reģistru, netiks novērstas šajā sadaļā identificētās problēmas, nemazināsies administratīvais slogs privātpersonām un iestādēm, kā arī nebūs iespējams padarīt valsts pārvaldi vēl efektīvāku un vairāk pieejamu ārvalstniekiem, tādējādi zaudējot potenciālās investīcijas vai citus potenciālos ieguvumus.

III. Risinājums

1. Ārvalstu pieredze

Ņemot vērā to, ka PMLP rīcībā nav informācijas, ka kādā ārvalstī izveidota Fizisko personu reģistram līdzīga valsts informācijas sistēma, un ievērojot to, ka Igaunija ir atvērusi savu elektronisko vidi ārvalstniekiem, šeit un turpmāk tiks apskatīta tikai šīs valsts pieredze.

Saskaņā ar Igaunijas Personu apliecinošu dokumentu likumu¹ e-rezidenta digitālās identitātes kartes izsniegšanas mērķis ir veicināt Igaunijas ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras attīstību nodrošinot piekļuvi e-pakalpojumiem ar elektroniska dokumenta palīdzību. E-rezidenta digitālās identitātes karte var tikt izsniegta personai, kurai ir saistības ar Igaunijas valsti vai tiesiska interese izmantot Igaunijas elektroniskos pakalpojumus.

E-rezidenta digitālās identitātes karte ir viens no dokumentu veidiem, ko pie zināmiem nosacījumiem izsniedz personai, kas nav Igaunijas pilsonis un kas ir paredzēta personas identificēšanai tikai digitālajā vidē. Minētās kartes derīguma termiņš ir trīs gadi.

E-rezidenta statuss² Igaunijā ieviests 2014.gada 1.decembrī. Uz 2016.gada 14.martu reģistrēti vairāk kā 9 200 e-rezidentu. E-rezidenta statuss ļauj:

- elektroniski parakstīt dokumentus un līgumus;

- pārbaudīt parakstīto dokumentu autentiskumu;

- šifrēt dokumentus un tos droši nosūtīt;

- vienas dienas laikā tiešsaistē nodibināt uzņēmumu Igaunijā;

- pārvaldīt uzņēmumu no jebkuras vietas pasaulē;

- veikt e-bankas pakalpojumus un attālinātos naudas pārskaitījumus;

- piekļūt tiešsaistes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

- elektroniski deklarēt nodokļus.

Saskaņā ar Igaunijas Personu apliecinošu dokumentu likuma 20.⁷panta 1.¹daļu citas valsts pilsonis var iesniegt pieteikumu e-rezidenta digitālās identitātes kartes saņemšanai Igaunijas vēstniecības darbiniekam, kurš pēc personas identitātes pārbaudes un biometrijas datu paņemšanas, pārsūta pieteikumu policijai un Valsts robežsardzei pārbaudei.

Kopš 2015.gada maija var pieteikties (no 18 gadiem) e-rezidenta statusam tiešsaistē, tiklīdz pieteikums ir apstiprināts, nepieciešams klātienē saņemt e-rezidenta digitālās identitātes karti, uz kuras ir uzdrukāts tikai kartes numurs, derīguma termiņš un personas personas kods.

Pieteikšanās statusam tiešsaistē – jāaizpilda iesniegums, jāpievieno skenēta pases bilde un personu apliecinoša dokumenta bilde, jānorāda iemesls statusa pieprasīšanai (starptautisks bizness neatkarīgi no atrašanās vietas; uzņēmējdarbība Igaunijā; drošas autentifikācijas tehnoloģijas izmantošana; dzīvošana Igaunijā vai tās apmeklējums; e-rezidenta cienītājs; cits) un tas jāmotivē, un jāsamaksā 100 euro³. Tiklīdz iesniegums tiek iesniegts, kompetentās iestādes pārbauda sniegto informāciju, un gadījumā, ja tiek nolemts piešķirt statusu, persona tiek uzaicināta ierasties uz viņas izvēlēto vietu (vēstniecību vai konsulātu kādā no 34 valstīm vai kādu no Igaunijas policijas vai Valsts robežsardzes punktiem), kur tā varēs sevi identificēt, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ko norādīja un skenēja iesniedzot pieteikumu, nodot pirkstu nospiedumus un saņemt e-rezidenta digitālās identitātes karti (kas tiek izsniegta kopā ar kartes lasītāju). Igaunija norāda, ka šim procesam nevajadzētu aizņemt vairāk laika kā vienu mēnesi.

Kopš e-rezidenta statusa ieviešanas Igaunija ir saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju, personas no visas pasaules saskata to kā iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību ārpus robežām un atbrīvoties no birokrātijas.

Ieviešot Fizisko personu reģistru, līdzīgas iespējas būs arī Fizisko personu reģistrā iekļautajiem trešo valstu ārvalstniekiem, tādējādi palielināsies ārvalstnieku iespēja nodarboties ar komercdarbību Latvijā.

2. Problēmas risinājums

Ja tiek veikta vienota fizisko personu reģistrācija, nepieciešams:

a) izvēlēties Fizisko personu reģistra darbības tiesisko risinājumu un tehnisko risinājumu jaunas funkcionalitātes izveidei uz Iedzīvotāju reģistra bāzes;

b) izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loku un ziņu apjomu;

c) izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtību Fizisko personu reģistrā;

d) izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu ziņu izsniegšanas kārtību no Fizisko personu reģistra;

e) veikt grozījumus normatīvajos aktos, kuros ir atsauce uz Iedzīvotāju reģistru, precizējot terminoloģiju;

f) atzīt par spēku zaudējušu Iedzīvotāju reģistra likumu un tam pakārtotos MK noteikumus;

g) paredzēt kārtību, kādā ārvalstniekiem tiks izsniegts personu apliecinošs dokuments (personas apliecība), par ko tiks iekasēta valsts nodeva.

2.1. Fizisko personu reģistra risinājuma izvēle

2.1.1. Pirmais risinājuma variants – esošā situācija netiek mainīta

Katra iestāde turpina iekļaut ziņas par personām savās informācijas sistēmās, piešķirot tikai konkrētās informācijas sistēmas ietvaros lietotos personas identifikatorus, nespējot viennozīmīgi identificēt vienu un to pašu personu dažādās informācijas sistēmās, kā arī nemazinot personai administratīvo slogu, jo personai jāziņo par savu datu izmaiņām vairākām iestādēm atsevišķi. Iestādē nenotiek ziņu apmaiņas efektivizēšana un resursu lietderīga izmantošana, jo katrai iestādei savā informācijas sistēmā jāveic manuāla ziņu aktualizēšana. Valstī netiek īstenots vienots tiesiskais regulējums un vienots tehniskais risinājums ziņu iekļaušanai un aktualizēšanai valsts informācijas sistēmā, nodrošinot, ka sistēmā ir iekļautas aktuālās ziņas par personu, kas ļauj arī viennozīmīgi identificēt personu. Nenotiek valsts pārvaldes modernizēšana un optimizēšana, netiek nodrošināta personai draudzīga valsts pārvalde. Ārvalstniekiem nav pieejams Latvijā izsniegts elektroniskais paraksts, identificētām personām paredzētie automatizēti elektroniskie pakalpojumi un nebūs pieejama e-adrese.

Iedzīvotāju reģistra šobrīd esošā funkcionalitāte tika izveidota 2003.gadā, paredzot noteiktu skaitu saskarņu izveides maksimumu, lai ļautu citām iestādēm un privātpersonām (piemēram, komercbankām) savu kompetenču ietvaros piekļūt Iedzīvotāju reģistra datiem. Tomēr, ievērojot to, ka to iestāžu un privātpersonu skaits, kas vēlas un kam ir tiesisks pamats piekļūt Iedzīvotāju reģistra datiem, izmantojot PMLP uzturēto lietotāju aplikāciju vai starpsistēmu saskarnes, aug un šobrīd jau ir tuvu maksimumam, kas tika plānots, izstrādājot esošo Iedzīvotāju reģistra funkcionalitāti, tad tiklīdz tiks sasniegts maksimālais datu pieprasījumu apjoms, tiks ierobežota Iedzīvotāju reģistra datu operatīva un kvalitatīva nodošana ārējiem lietotājiem, kā rezultātā, nesaņemot laicīgi aktualizētos datus, varētu tikt atteikta pakalpojumu sniegšana, personām, tādējādi valstij varētu rasties zaudējumi.

Gadījumā, ja esošā situācija paliek nemainīga un valsts informācijas sistēmai – Iedzīvotāju reģistrs – arī turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirti tā uzturēšanai nepietiekoši līdzekļi, tas ir, 100 000 euro gadā, kā arī netiek sniegti papildu līdzekļi sistēmas attīstībai un pilnveidošanai, Iedzīvotāju reģistrs pāris gadu ietvaros vairs nevarēs kvalitatīvi funkcionēt un operatīvi sniegt aktualizētus datus.

Ievērojot to, ka Iedzīvotāju reģistrs ir viena no valstiski svarīgākām valsts informācijas sistēmām, kuras kvalitatīva un operatīva darbība ir svarīga arī citu valsts informācijas sistēmu funkcionēšanai, šāds risinājuma variants ir nelietderīgs un nesaprātīgs.

2.1.2. Otrais risinājuma variants – tiek izveidots atsevišķs Fizisko personu reģistrs

Tiek saglabāts Iedzīvotāju reģistrs un papildus tiek veidots jauns reģistrs – Fizisko personu reģistrs.

Jauna reģistra izstrāde un ieviešana ir laikietilpīgāka par esoša reģistra paplašināšanu, līdz ar to paietu ilgāks laiks līdz brīdim, kad varētu uzsākt fizisko personu vienotu reģistrāciju, tāpat normatīvajos aktos būtu nepieciešams reglamentēt atsevišķi gan Iedzīvotāju reģistrā, gan Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas un izsniegšanas kārtību, nosakot kritērijus, kuros gadījumos kura reģistra ziņas ir jāaktualizē vai jāizmanto. Šādu kritēriju izstrāde būtu laikietilpīga un būtu problemātiski nodrošināt, lai kritēriji ir skaidri izprotami, precīzi un viennozīmīgi piemērojami visās situācijās.

Šī risinājuma varianta izmaksas būtu lielākas nekā gadījumā, ja tiktu paplašināta esošās Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas funkcionalitāte, jo būtu nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi Fizisko personu reģistra starpsistēmu saskarņu izstrādei gan no PMLP puses, gan arī iestādēm, kas vēlas izmantot Fizisko personu reģistra datus un jāuztur starpsistēmu saskarnes ar divām informācijas sistēmām (Fizisko personu reģistrs un Iedzīvotāju reģistrs).

Gadījumā, ja tiek saglabāts Iedzīvotāju reģistrs, kuram no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirti tā uzturēšanai nepietiekoši līdzekļi, tas ir, 100 000 euro gadā, un netiek sniegti papildu līdzekļi sistēmas attīstībai un pilnveidošanai, tad pastāv pirmajā risinājuma variantā identificētās problēmas, tas ir, ka Iedzīvotāju reģistrs var nestrādāt pilnvērtīgi, kas var radīt dažādas tiesiskas sekas.

Pilnīgi jauna reģistra un jaunu saskarņu izveidei (tai skaitā starp jauno reģistru un Iedzīvotāju reģistru) būtu nepieciešami līdzekļi 3 500 000 euro apmērā, kā arī sistēmas uzturēšanai (Fizisko personu reģistrs) ik gadu būtu nepieciešami 355 740 euro (700 cilvēkdienas x 420 euro = 294 000 euro x 1,21 (PVN)= 355 740 euro).

Šis risinājuma variants ir neracionāls, jo risinājums ir gan tehniski un administratīvi sarežģītāk izveidojams un uzturams, gan arī paredz ievērojami lielākas izmaksas risinājuma izveidei un uzturēšanai. Tāpat, ievērojot to, ka jānosaka kritēriji, kuros gadījumos kura reģistra ziņas ir jāaktualizē vai jāizmanto un iestāžu darbiniekam pirms pakalpojuma sniegšanas ārvalstniekam būs nepieciešams pārliecināties vai ziņas par personu jau nav iekļautas kādā no reģistriem, šis risinājuma variants nesekmēs labas pārvaldības principa iedzīvināšanu institūciju administratīvajā praksē, kā arī valsts pārvaldes modernizēšanu un vienkāršošanu. Tāpat šī risinājuma varianta rezultātā, būtu jāpieņem papildu vairāki normatīvie akti, kuros būtu jānosaka kārtība un kritēriji kādos gadījumos kādas ziņas tiek iekļautas vienā vai otrā informācijas sistēmā, tādējādi tiktu radīts sadrumstalots tiesiskais regulējums, kas atbilstoši valdības uzstādījumam ir jāmazina.

2.1.3. Trešais risinājuma variants – Iedzīvotāju reģistrs tiek paplašināts, izveidojot Fizisko personu reģistru

Fizisko personu reģistrs tiek veidots uz esošā Iedzīvotāju reģistra bāzes, proti, tiek paplašināts Iedzīvotāju reģistra subjektu loks ar ārvalstniekiem, kuri nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti, paredzot šai personu kategorijai mazāku iekļaujamo ziņu apjomu, nekā šobrīd Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts. Attiecībā uz Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms būs atbilstošs šobrīd spēkā esošam regulējumam, tas ir, tiks iekļautas visas ziņas, kas norādītas Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmajā daļā. Fizisko personu reģistrs tiks veidots, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas datus, neveidojot jaunu atsevišķu reģistru. Tādējādi iestādēm, kas šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas vai nodrošina Iedzīvotāju reģistram nepieciešamo ziņu sniegšanu, izmantojot starpsistēmu saskarnes, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu abpusēju ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru, jo vairumā gadījumu varēs izmantot esošās starpsistēmu saskarnes, proti, iestādes, kas saņem Iedzīvotāju reģistra ziņas atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, arī turpmāk saņems šīs ziņas līdzšinējā kārtībā un tām nebūs jātaisa jaunas saskarnes.

Vērtējot, vai par kompetento ziņu iekļaušanas iestādi noteikt PMLP vai visas iestādes, kas sniedz pakalpojumus ārvalstniekiem, secināms, ka risinājums, kad personu reģistrāciju veic tikai PMLP, ir nelietderīgs, jo tas nemazinātu personai administratīvo slogu, bet tieši otrādi – palielinātu, jo pirms jebkuru darbību veikšanas, piemēram, nekustamā īpašuma iegādes, uzņēmuma reģistrēšanas, personai būtu jāvēršas PMLP ziņu iekļaušanai reģistrā un personas koda saņemšanai un tikai pēc tam attiecīgā iestādē, piemēram, zemesgrāmatas nodaļā, Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to netiek nodrošinātas sabiedrības izvirzītās aizvien augstākas prasības attiecībā uz valsts sniegtajiem pakalpojumiem, lai to saņemšana būtu ātra, vienkārša un efektīva. Tāpat ziņu apmaiņa starp iestādēm nebūs efektīva, jo visas iestādes redzēs PMLP iekļautās ziņas, bet nevarēs ziņu izmaiņu gadījumā iekļaut aktuālās ziņas Fizisko personu reģistrā, to varēs tikai PMLP, ja pati persona atkārtoti vērsīsies PMLP. Līdz ar to minētais risinājuma variants nevarēs nodrošināt, ka viena un tā pati persona ir viennozīmīgi identificējama un ka personas dati tiek aktualizēti centralizēti, un visām iestādēm pieejama aktuālā informācija, jo iestādes informācijas sistēmā varbūt būs iekļauta cita aktuālā informācija, piemēram, jauna personu apliecinoša dokumenta ziņas, ko pati persona PMLP nav paziņojusi. Tika izvērtēts arī risinājuma variants, ka ārvalstniekam, vēršoties iestādē, iestāde ārvalstnieka datus elektroniski pārsūta PMLP datu iekļaušanai Fizisko personu reģistrā. Šāds risinājuma variants paildzinātu personai pakalpojuma saņemšanu, jo būtu jāgaida, kamēr PMLP iekļauj vai aktualizē datus reģistrā, jo tikai pēc datu iekļaušanas un personas koda piešķiršanas persona var saņemt pakalpojumu. Tāpat šāds risinājuma variants ir nelietderīga laika izmantošana, kas neliecina par modernu un inovatīvu valsti, kurā kvalitāte, efektivitāte un ātrums spēlē centrālo lomu.

Ievērojot minēto, vienas informācijas sistēmas ietvaros (Fizisko personu reģistrs) datus iekļaus līdzšinējā kārtībā gan PMLP, gan pašvaldības, papildus ziņas iekļaus gan iestādes (Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas, Valsts robežsardze, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nacionālais veselības dienests), gan zvērināti notāri, pie kuriem vērsīsies ārvalstnieki un kuru darbību rezultātā ārvalstniekiem radīsies tiesiskas saites ar Latviju. Iekļautos datus turpmāk varēs izmantot citas iestādes, un, pat ja nedaudz palielināsies sākotnējās reģistrēšanās ilgums (piemēram, iestāde līdz šim savās informācijas sistēmās iekļāva mazāk ziņu, nekā turpmāk būs nepieciešams iekļaut Fizisko personu reģistrā), kopumā iestāžu patērētais laiks ārvalstnieku datu apstrādei turpmāk samazināsies. Ārvalstniekam, par kuru būs iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā, vēršoties nākamajā iestādē, pakalpojuma saņemšanas laiks jau būs ievērojami īsāks. Līdz ar to uzlabosies arī iestāžu sniegto pakalpojumu ātrums, darba produktivitāte, jo attiecīgi varēs apkalpot vairāk klientu darbdienas laikā, tādējādi arī tiks mazināts administratīvais slogs ne tikai iestādei, bet arī personai.

Iestādēm pašām, tāpat kā tas ir šobrīd, būs jāizvērtē kādam personu lokam sniedzami tās pakalpojumi (Latvijas valstspiederīgajiem, ārzemniekiem ar izsniegtu uzturēšanās dokumentu vai ārvalstniekiem).

Pozitīvie aspekti trešajam risinājuma variantam:

a. Izveidota vienota fizisko personu uzskaite, kas nodrošina vienkopus pieejamu aktuālo informāciju par personām.

b. Nodrošinot, ka visas ziņas ir pieejamas vienā informācijas sistēmā, kura ir pieejama visām iestādēm, tiek nodrošinātas sabiedrības izvirzītās aizvien augstākas prasības attiecībā uz valsts sniegtajiem pakalpojumiem, lai to saņemšana būtu ātra, vienkārša un efektīva.

c. Tiek nodrošināta pilnīga aktuālā informācija par personām.

d. Iestādēm tiek nodrošināta iespēja izmantot visu Fizisko personu reģistra informāciju savu funkciju nodrošināšanai, samazinot administratīvo slogu informācijas iegūšanai no pašas personas un citām iestādēm. Tādējādi uzlabojot darba produktivitāti.

e. Netiek uzkrāta viena un tā pati informācija vairākās valsts informācijas sistēmās.

f. Ārvalstniekiem tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi izmantot valsts e-pakalpojumus, elektronisko parakstu, e-adresi, kā arī lietot lielāku sniegto valsts pakalpojumu klāstu, tādējādi radot draudzīgu uzņēmējdarbības vidi un stimulējot valsts ekonomisko izaugsmi.

Finansiālie ieguvumi trešajam risinājuma variantam:

1. Palielināsies iestāžu darba produktivitāte ilgtermiņā.

2. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem un maksātnespējas administratoriem vieglāk veikt savas funkcijas, jo persona ir viennozīmīgi identificējama visās valsts informācijas sistēmās pēc personas koda nevis katrā informācijas sistēmā tai ir savs identifikācijas numurs. Tāpat ievērojot to, ka no vairākām valsts informācijas sistēmām tiks centralizēti iekļauti un aktualizēti ārvalstnieka dati, kā arī iekļaujamo ziņu apmērs būs pietiekošs personas viennozīmīgai identifikācijai un būs iekļautas ziņas par adresi, tad nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz starptautiskās sadarbības līgumiem, varēs vieglāk vērst piedziņu pret ārvalstnieku;

3. Ņemot vērā, ka tiks izveidota funkcionalitāte, kas ļaus meklēt personu pēc vārda un uzvārda, kā arī citiem datiem, būtiski samazināsies papīra dokumentu aprite (pieprasījumu nosūtīšana PMLP vai par personu ir iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā), kas attiecīgi samazinās iestāžu izmaksas un pakalpojuma sniegšanai patērēto laiku.

2.2. Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loks

Fizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas par personām, kuras ir Iedzīvotāju reģistra likuma subjekti, tas ir, par kurām ziņas ir jau iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, un kuras tiks atzītas par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, kā arī personas, kuras saņems Latvijā uzturēšanās dokumentu.

Fizisko personu reģistrā papildus tiks iekļautas ziņas par tiem ārvalstniekiem, kuri būs ilgstošās tiesiskās attiecībās ar valsti un ziņas, par kuriem jau šobrīd tiek uzkrātas kādā no valsts informācijas sistēmām (ja ārvalstnieki būs identificēti un tiks saņemtas visas ziņojuma 2.4.apakšsadalā norādītās ziņas par ārvalstnieku), kā arī par ārvalstniekiem, kuriem ir nepieciešamība saņemt personas kodu privātu darījumu slēgšanai (piemēram, ja otra darījuma slēdzēja puse vēlas, lai ārvalstnieks būtu reģistrēts un lai līgumā varētu iekļaut tā personas kodu) vai elektroniskā paraksta saņemšanai, bet šiem ārvalstniekiem nav Latvijā izsniegta uzturēšanās dokumenta. Tādējādi šiem ārvalstniekiem Fizisko personu reģistrā tiks norādīts statuss – pasīvs, līdzīgi kā personām, kurām Latvijā nav noteikts tiesiskais statuss (Iedzīvotāju reģistra likuma 7.¹panta 2.punkta "b" apakšpunkts).

Par minētajiem ārvalstniekiem Fizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas, ja tie tiks identificēti iestādē, pārstāvniecībā, pie Latvijas zvērināta notāra vai elektroniski eIDAS regulas ietvaros.

Ziņojuma izstrādes laikā tika lemts par personu, kuras nebūtu identificētas klātienē, datu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā. Piemēram, Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrējamo personu dalībniekiem, biedriem u.tml., par kuriem ziņas valsts informācijas sistēmā šobrīd tiek iekļautas, pamatojoties uz personu aizpildītām veidlapām, nepārliecinoties par personas identitāti un citām sniegtajām ziņām klātienē, vai par ārvalstniekiem, kuriem tiesiska saikne ar Latvijas valsti tiek nodibināta uz ārvalstī izsniegtas pilnvaras pamata⁴. Tomēr, lai nodrošinātu datu kvalitāti un uzticamību, nolemts ziņas par šādām neidentificētām personām Fizisko personu reģistrā neuzkrāt. Tāpat tika konstatēts, ka potenciālais šādu personu loks ir mazs, jo attiecīgi Uzņēmumu reģistra klienti pirms pakalpojuma pieprasīšanas lielākoties vēršas pie Latvijas zvērinātiem notāriem, vai arī Eiropas Savienības iedzīvotāji piesakās Uzņēmumu reģistra pakalpojumiem ar Eiropas Savienībā izsniegtiem kvalificētiem elektroniskiem parakstiem. Līdz ar to šīs personas būs identificētas attiecīgi pie zvērinātiem notāriem vai elektroniski eIDAS regulas ietvaros un ziņas par viņiem tiks iekļautas Fizisko personu reģistrā. Savukārt attiecībā uz ārvalstniekiem, kuri nebūtu identificēti klātienē vai elektroniskā vidē (eIDAS regulas ietvaros), dati nebūtu iekļaujami Fizisko personu reģistrā. Šobrīd nav lietderīgi salīdzinoši mazas mērķgrupas dēļ, lemjot par Fizisko personu reģistra ieviešanu, pārskatīt Uzņēmuma reģistra veiktās procedūras un paredzēt sarežģītāku kārtību Uzņēmuma reģistra subjektu reģistrācijai un noteikt šādām personām pienākumu iesniegt dokumentus klātienē, lai neapgrūtinātu uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā nav lietderīgi šādām personām radīt papildu administratīvo slogu, proti, pienākumu ierasties klātienē Latvijas iestādēs vai pie zvērināta notāra, lai veiktu identifikāciju un reģistrāciju Fizisko personu reģistrā. Tā kā šie ārvalstnieki galvenokārt būtu trešo ārvalstu pilsoņi (turklāt tādi, kas nav noformējuši Igaunijas e-rezidenta statusu), tad būtu veicama informācijas kampaņa ar mērķi popularizēt un mudināt ārvalstniekiem noformēt Latvijas eID karti.

Attiecībā uz Uzņēmumu reģistra klientiem, kuri varētu netikt reģistrēti Fizisko personu reģistrā Uzņēmumu reģistrs norādījis, ka no visiem komercreģistrā ierakstītajiem valdes locekļiem (121 784), personas, kuras nav ne Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonis, sastāda vien 3%⁵. Savukārt noteikt cik no šiem 3% ārvalstnieku nav identificētas Latvijā, bet pie ārvalstu notāriem, nav iespējams, jo, iekļaujot datus komercreģistrā, netiek veikta atzīme, par to uz kāda dokumenta pamata ziņas ir iekļautas, līdz ar to, lai to noskaidrotu ir nepieciešams manuāls darbs, tas ir, visu komersantu lietu manuāla pārbaude. Papildu Uzņēmumu reģistrs norādīja, ka šobrīd komercreģistrā (dati uz 17.05.2016.) ir reģistrēti 179049 aktīvi komersanti, no tiem apmēram 1/3 gadījumu lieta sastāv vairāk kā no viena sējuma, līdz ar to kopējais izskatāmo sējumu skaits ir 238732. Vidējais viena sējuma izskatīšanas laiks 0,5 h.

Ievērojot minēto – lai iepriekš minēto reģistrācijas lietu daudzumu pārskatītu vienam cilvēkam būtu nepieciešami 60 gadi. Uzņēmumu reģistram nav pieejami iekšējie cilvēkresursi šādu darbību veikšanai, līdz ar to būtu pasūtāms ārpakalpojums. Vidējā stundas likme jurista palīgam (ņemot vērā, ka jāizprot dokumenta saturs, pārbaude jāveic speciālistam tiesību zinātnēs) (pēc VID lapā esošajiem datiem)) – 5,88 euro. Tādējādi, lai izskatītu visas aktīvo komersantu reģistrācijas lietas nepieciešami 701872 euro (238732 sējumi x 0,5 h x 5,88 euro = 701972 euro).

Uzņēmumu reģistra un PMLP ieskatā šādu valsts budžeta līdzekļu tērēšana komercreģistra reģistrācijas lietu pārskatīšanai, lai identificētu tos gadījumus, kuros normatīvajos aktos noteiktie paraksti ārvalstniekiem apliecināti pie Latvijas amatpersonas klātienē, nav samērojama attiecībā pret labumu, kuru no tā gūtu sabiedrība, kā arī nav ne efektīva, ne lietderīga.

Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem līdz 2014.gada 1.novembrim pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas par dažāda veida pārkāpumiem no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra ir izslēgti 1259 komercsabiedrības vai ārvalsts filiāles un šo subjektu 697 amatpersonām – citu valstu piederīgajiem ir piemērots administratīvais papildsods – atņemtas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās uz noteiktu laiku.

Šo komersantu vai ārvalsts filiāļu deklarētā kopējā darījumu vērtība PVN deklarācijās par 2013.gadu bija 957,6 milj. euro un 2014.gada 9 mēnešos – 267,5 milj. euro. Tā rezultātā šo komercsabiedrību darījumu partneru iespējamais nepamatoti atskaitītais priekšnodoklis no šīs summas ir 257,3 milj. euro (t.sk. 2013.gadā – 201,1 milj. euro un 2014.gada 9 mēnešos – 56,2 milj. euro), savukārt iespējamā nepamatoti samazinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir 183,8 milj. euro (t.sk. 2013.gadā – 143,6 milj. euro un 2014.gada 9 mēnešos – 40,2 milj. euro).

Ievērojot augstāk minēto, tas ir, ka Uzņēmumu reģistrs nevar pateikt to personu skaitu, kas no 3 654 (3% no 121 784) valdes locekļiem nav identificēts Latvijas iestādē un Finanšu ministrija nav sniegusi informāciju cik no 697 amatpersonām nav identificētas Latvijas iestādē, nav iespējams noteikt precīzu to personu skaitu, kas nav klātienē pie Latvijas zvērināta notāra identificēti un kas potenciāli varētu būt tās personas, kuras veic pārkāpumus kā PVN maksātāji. Turklāt norādāms, ka objektīvu to personu skaitu, kas netiek reģistrēts Fizisko personu reģistrā, ir iespējams noteikt tikai pēc Fizisko personu reģistra ieviešanas un tā darbības uzsākšanas, attiecīgi analizējot, cik personu kādā noteiktā laika periodā tika reģistrētas iestāžu informācijas sistēmās, ar attiecīgo sistēmu piešķirto identifikatoru, nevis personas kodu. Turklāt šādu datu iegūšanas, apkopošanas un analizēšanas laiks atbilstoši ziņojuma izpildes termiņiem varētu būt 2022.gads.

Tā kā Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir paredzēts veikt cīņu pret ēnu ekonomiku, tai skaitā pret krāpniecību ar PVN (26.-30.punkts) un Valdības rīcības plānā⁶ norādīts, ka atbildīgā institūcija par minēto uzdevumu (tai skaitā rīcības plāna pasākumu – problemātiskajās nozarēs samazinātas fiktīvo uzņēmumu apgrozījuma summas par 30%) izpildi ir atbildīga Finanšu ministrija un uzdevumu izpildes termiņš noteikts 2018.gada 30.oktobris, kā arī Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam ir norādīti uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanā, un minētajos dokumentos identificēto darbību izpilde ir ātrāka, nekā Fizisko personu reģistra pilnīga ieviešana 2021.gadā, pastāv iespēja, ka klātienē (iestādē, pašvaldībā vai pie zvērināta notāra) vai elektroniski (eIDAS regulas ietvaros) neidentificētu ārvalstnieku skaits, kas nodarbotos ar fiktīvu uzņēmējdarbību, būs ievērojami samazināts.

Atbilstoši iestāžu sniegtajai informācijai, prognozējamais Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu skaits un līdz šim reģistrēto ārvalstnieku skaits ir:

Ņemot vērā, ka ārvalstnieks var būt vienlaicīgi vairāku iestāžu klients, piemēram, persona, kas nodibina uzņēmumu vai kļūst par uzņēmuma amatpersonu, var saņemt uzturēšanās dokumentu vai darba atļauju, iegādāties nekustamo īpašumu, kļūt par nodokļu maksātāju, kļūt par sociālās apdrošināšanas un ārstniecības pakalpojumu saņēmēju, reālais iestāžu gadā reģistrējamo personu skaits būs mazāks, jo būs gadījumi, kad, vēršoties iestādē, persona jau būs reģistrēta kā citas iestādes klients. Šobrīd nav iespējams precīzi noteikt, cik procentuāli būs šādi gadījumi.

Lai noteiktu papildu Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loku, būtu nepieciešams normatīvajos aktos uzskaitīt tiesisko attiecību ar valsti veidus, kuru gadījumā ziņas par ārvalstnieku tiktu iekļautas Fizisko personu reģistrā, kā arī paredzēt iespēju veikt brīvprātīgu reģistrēšanos.

Minētā kārtība nodrošinātu, ka netiek ierobežotas personu tiesības saņemt elektronisko parakstu un līdz ar to sazināties ar iestādēm elektroniski, kā arī saņemt personas kodu privātu darījumu veikšanai un nebūtu jāveic papildu administratīvās darbības, kas saistītas ar izvērtēšanu un attiecīgā lēmuma par ārvalstnieku atbilstību vai neatbilstību Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu lokam pieņemšanu, apstrīdēšanu un pārsūdzību.

Šobrīd aptuveni 155 303 ārvalstnieku ir reģistrēti kādā no valsts informācijas sistēmām, nenodrošinot šīm personām vienota identifikatora – personas koda piešķiršanu. Tomēr kopējais skaits varētu būt mazāks, jo ārvalstnieki var būt vairāku iestāžu klienti, kur attiecīgi katras iestādes valsts informācijas sistēmā tam ir piešķirts savs identifikators.

Lai sakārtotu datus par tiem ārvalstniekiem, kuri šobrīd ir reģistrēti, kādā no informācijas sistēmām (šobrīd tiek plānots, ka iestādes, no kurām obligāti tiks paņemti vēsturiskie dati ir Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs un Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas) bez personas koda un vēlāk tikuši reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, iestādes pirms Fizisko personu reģistra ieviešanas nodos PMLP elektroniski datus par šīm personām, tas ir, iestāde pēc atlases kritērija (persona bez personas koda) savas sistēmas ietvaros atlasīs datus un elektroniska faila veidā atlasītos datus nodos PMLP. PMLP automātiski veiks šo datu salīdzināšanu ar Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajām personām, un gadījumā, ja iestādes sniegtie dati sakritīs ar kādas no Iedzīvotāju reģistrā reģistrētās personas datiem, PMLP papildinās iestādes sniegtos datus ar personas kodu un nosūtīs datus atpakaļ iestādei. Tādējādi iestādei būs iespējams savā informācijas sistēmā šīm personām papildināt datus ar personas kodu, nodrošinot personas vienotu identifikāciju.

Savukārt to ārvalstnieku dati, par kuriem valsts informācijas sistēmā norādītais ziņu apjoms nebūs pietiekošs viennozīmīgai identifikācijai un sasaistei ar kādu ārvalstnieku, kam jau būs piešķirts personas kods, Fizisko personu reģistrā netiks iekļauti. Attiecīgi ziņas par šīm personām varēs aktualizēt, tai skaitā piešķirt personas kodu un iekļaut ziņas par viņām Fizisko personu reģistrā, kad persona nākamo reizi vērsīsies iestādē, kuras informācijas sistēmā sākotnēji ir iekļautas ziņas par ārvalstnieku.

2.3. Reģistrācijas fakta apliecināšana

Šobrīd Iedzīvotāju reģistra likuma subjektu reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā apliecina Latvijā izsniegts dokuments – pase, personas apliecība, uzturēšanās dokuments papīra formā (uzturēšanās dokumenti, kas izsniegti līdz 2012.gada 1.aprīlim, kā arī ES pilsoņiem izsniedzamās reģistrācijas apliecības) vai dzimšanas apliecība, kurā ir personas kods un kas var tikt izmantots iestādēs vai privātos darījumos personas identificēšanai.

Lai nodrošinātu, ka ārvalstnieks zina sev piešķirto personas kodu un iestādes darbiniekam nebūtu jāpatērē ilgāks laiks personas identificēšanai un personas koda noskaidrošanai Fizisko personu reģistrā, nepieciešams izvērtēt iespēju izsniegt ārvalstniekam reģistrēšanās fakta, kas būs faktiskā rīcība, apliecinošu dokumentu papīra vai elektroniskā formā (apliecinājums), piemēram, gadījumā, ja ārvalstnieks nodibina tiesiskās attiecības ar Latviju uz elektroniski iesniegta iesniegumam pamata, norādot, ka ziņas par personu, pamatojoties uz Fizisko personu reģistra likumu, ir iekļautas Fizisko personu reģistrā, piešķirot personas kodu. Tāpat būtu izvērtējams vai šāds apliecinājums izsniedzams visos gadījumos un vai apliecinājumā obligāti norādāma informācija par to, ka PMLP ir atbildīga par Fizisko personu reģistru, un attiecīgi personai ir iespēja gadījumā, ja iekļautie dati ir neprecīzi, vērsties ar iesniegumu PMLP.

Igaunijā personas koda piešķiršanas faktu apstiprina izsniegtā eID karte, kuru persona var izmantot elektronisko pakalpojumu saņemšanai un elektronisko dokumentu parakstīšanai.

Lai ārvalstnieks varētu ne tikai zināt savu personas kodu, kas būs norādīts iestādes izdotajā dokumentā vai apliecinājumā, bet arī būt aktīvam elektroniskā vidē, tai skaitā izmantot elektroniskos pakalpojumus, lietot e-adresi pēc tās ieviešanas un elektroniski parakstīt dokumentus, ir jāparedz iespēja gadījumā, ja ārvalstnieks vēlēsies, izsniegt tam eID karti. Šādas kartes izsniegšana veicinās Latvijas un citu valstu komerciālo un ekonomisko sakaru attīstību. Tās izsniegs PMLP un pārstāvniecības, kurās tas 2021.gadā⁷ būs iespējams no tehniskā un drošības viedokļa.

Paredzams, ka ārvalstniekiem tiks izsniegta personas apliecība, kas tiks izgatavota un izsniegta līdzīgā kārtībā kā tiek šobrīd izsniegtas eID kartes un uz kuras tiks uzdrukāts vārds, uzvārds, personas kods, fotogrāfija un pie noformēšanas tiks iegūti pirkstu nospiedumu digitālie attēli, lai nodrošinātu drošu personas identifikāciju, kā arī lai izslēgtu iespēju, ka vienam ārvalstniekam tiek izsniegtas vairākas eID kartes un piešķirti vairāki personas kodi, piemēram, ja Krievijas un Vācijas dubultpilsonis piesakās eID kartes saņemšanai vienreiz uzrādot Vācijas izsniegtu personu apliecinošu dokumentu, bet otrreiz – Krievijas izsniegtu personu apliecinošu dokumentu un abos personu apliecinošos dokumentos ir atšķirības personas personvārda rakstībā.

Ārvalstniekiem izsniedzamā eID karte būs vizuāli atšķirīga no šobrīd Latvijā izsniedzamām personu apliecībām, kā arī šī eID kartes nebūs ceļošanas dokuments un neapliecinās personas uzturēšanās tiesības Latvijā.

Tā kā šobrīd tiek lemts par tiesisko regulējumu, kā rezultātā Latvijas valstspiederīgiem nākotnē varētu sūtīt izgatavotos personu apliecinošos dokumentus pa pastu, izmantojot drošu sūtījuma saņemšanu pret parakstu, tad, lai neradītu pārlieku lielu administratīvo slogu ārvalstniekiem, tiem tiks paredzēta līdzīga kārtība kā Latvijas valstspiederīgiem, tas ir, nebūs nepieciešams ierasties PMLP vai pārstāvniecībā divas reizes, bet gan tikai vienu reizi, lai varētu veikt personas identitātes pārbaudi un iegūt pirkstu nospiedumu digitālos attēlus, un attiecīgi eID karti saņemt pa pastu.

Plānots, ka par eID kartes izgatavošanu tiks iekasēta valsts nodeva atbilstoši MK 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu" 4.punktam.

EID kartes izsniegšana ārvalstniekiem ļautu ne tikai pilnvērtīgi izmantot valsts e-pakalpojumus, darboties elektroniskā vidē, piekļūt e-adresei, bet arī ērtāk un ātrāk apliecināt savu identitāti iestādēs un uzņēmumos (piemēram, kredītiestādē), kas vienlaikus dos ievērojamus ieguvumus iestādēm un uzņēmumiem, proti, darbiniekam pie personas identitātes pārbaudes nebūs jāpatērē ilgāks laiks personas personu apliecinoša dokumenta izpētei (vai nav viltots), it īpaši, ja persona uzrāda tādas valsts personu apliecinošu dokumentu, kas Latvijā, pieprasot un saņemot iestāžu un uzņēmumu pakalpojumus, tiek reti uzrādīts. Savukārt gadījumā, ja personai nebūs izsniegta Latvijas vai ārvalsts eID karte, kas tiek atzīta Latvijā, ārvalstniekam būs apgrūtināta e-pakalpojumu, elektroniskās vides,
e-adreses izmantošana.

Tiks izmantoti plašsaziņas līdzekļi un iesaistīto iestāžu mājas lapās tiks izvietoti informatīvi materiāli, lai mudinātu ārvalstniekus noformēt eID karti un kļūt aktīvākiem Latvijas elektroniskā vidē.

Ievērojot to, ka saskaņā ar Patvēruma likuma 8.panta otro daļu un MK 2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.194 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību" patvēruma meklētājam Latvijā izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu triju dienu laikā pēc iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu saņemšanas un ziņas par patvēruma meklētāja dokumentu tiks iekļautas Fizisko personu reģistrā, patvēruma meklētājiem netiks izsniegts reģistrēšanās faktu apliecinošs dokuments, jo patvēruma meklētājiem piešķirtais personas kods tiks norādīts patvēruma meklētāja personas dokumentā, kas tiks izsniegts līdzšinējā kārtībā līdz ar ziņu par patvēruma meklētāju iekļaušanu Fizisko personu reģistrā. Tā kā nereti patvēruma meklētāji slēpj savu identitāti, norādot neprecīzus vai nepatiesus personu datus, kā arī pēc iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu iesniegšanas nereti pamet Latviju, nav lietderīgi patvēruma meklētājiem līdz ar minētā iesnieguma iesniegšanu izsniegt eID karti.

2.4. Fizisko personu reģistrā iekļaujamās ziņas

Fizisko personu reģistrā ziņas par Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem tiks iekļautas ne mazākā apjomā kā tas noteikts Iedzīvotāju reģistra likuma 10.pantā. Lai nodrošinātu Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu ticamību, tajā jāiekļauj tikai tādas ziņas, kuras ir dokumentāri apliecinātas.

Gadījumā, ja iestāde līdz šim valsts informācijas sistēmā ziņas par ārvalstniekiem ir iekļāvusi, pamatojoties uz personas aizpildīto veidlapu (iesniegumu), un šādā veidlapā (iesniegumā) tiek norādīts mazāk ziņu nekā būs nepieciešams iekļaut Fizisko personu reģistrā, tad šo veidlapu (iesniegumu) beigās būtu norādāms, ka, ja personai nav personas koda, tad persona papildus aizpilda vēl vienu veidlapas (iesnieguma) pielikumu (tiks izstrādāts un apstiprināts ar atsevišķiem MK noteikumiem), norādot visas Fizisko personu reģistram nepieciešamās ziņas. Nebūtu lietderīgi grozīt citu iestāžu izstrādātās veidlapas un paredzēt papildus iekļaujamās ziņas, lai gadījumā, ja Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms tiks mainīts, nebūtu nepieciešams grozīt pilnīgi visus normatīvos aktus, ar kuriem apstiprināts iestāžu informācijas sistēmās iekļaujamo ziņu veidlapu saturs.

Gadījumā, ja ārvalstnieks attālināti, dibinot tiesiskās saiknes ar Latviju, norāda visas ziņas, kas nepieciešamas iestādes pakalpojuma saņemšanai un nenorāda visas Fizisko personu reģistram nepieciešamās ziņas vai norāda neprecīzas, tad ārvalstniekam iestādes pakalpojums būtu sniedzams, bet ziņas par ārvalstnieku Fizisko personu reģistrā nebūtu iekļaujamas (ja ārvalstnieka izmantotajā autentifikācijas līdzeklī nebūtu ietvertas precīzās Fizisko personu reģistram nepieciešamās ziņas).

Ņemot vērā personas identificēšanai nepieciešamos datus, kā arī to, ka personai lielākoties, lai saņemtu iestādes pakalpojumus ir nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, fizisko personu reģistrā par ārvalstniekiem katra iestāde obligāti iekļaus šādas ziņas:

a) personas kods

Visām Fizisko personu reģistrā reģistrējamām personām tiks piešķirts personas kods, nodrošinot automātisku personas koda ģenerēšanu sistēmas ietvaros, kā arī auditācijas pierakstu par koda piešķiršanas un izmantošanas darbībām veikšanu.

2015.gada 17.decembrī pieņemtā likumā "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" paredzēts, ka sākot ar 2017.gada 1.jūliju personas kods nebūs sasaistīts ar dzimšanas datumu un tas būs nemainīgs, izņemot gadījumu, ja persona tiks adoptēta. Personas kods tiks veidots no vienpadsmit cipariem, kur pirmie cipari būs "32", bet pārējie cipari automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no "0" līdz "9". Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem varēs tikt atdalīti ar defisi.

Persona, kurai personas kods būs piešķirts līdz 2017.gada 30.jūnijam, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, būs tiesīga vienu reizi, personīgi iesniedzot PMLP iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums;

b) ārvalstī piešķirts personas kods

2015.gada 17.decembrī pieņemtā likumā "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" paredzēts, ka sākot ar 2017.gada 1.jūliju Iedzīvotāju reģistrā iekļaus informāciju par ārvalstī piešķirto personas kodu (ja personai tāds ir), kas ļaus precīzāk identificēt personu informācijas apmaiņā ar ārvalstu institūcijām. Neatkarīgi no ārvalsts koda esamības personai tiks piešķirts arī vienotais Fizisko personu reģistra personas kods.

Tāpat likumā "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" paredzēts, ka Latvijas, pilsonis, Latvijas nepilsonis un ārzemnieks ziņas par ārvalstī piešķirto personas kodu, kas tam piešķirts līdz 2017.gada 30.jūnijam un kas ierakstīts kompetentas iestādes izsniegtā dokumentā, kas ļauj personai uzturēties ārvalstī, sniedz PMLP līdz 2020.gada 1.janvārim;

c) vārds (vārdi), uzvārds (uzvārdi)

Tā kā vārds un uzvārds ir nepieciešams personas identificēšanai, Fizisko personu reģistrā tas tiks iekļauts visām personām. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 9.pantu, ārzemnieku vārdu un uzvārdu Iedzīvotāju reģistrā ieraksta latīniskajā rakstībā atbilstoši ārvalsts izsniegtajiem ceļošanas dokumentiem un saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu Iedzīvotāju reģistrā iekļauj ziņas arī par ārzemnieka personvārda atveidi latviešu valodā.

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 19.panta pirmo daļu, personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām. Savukārt Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" nosaka latviešu literārās valodas normas citvalodu cilmes personvārdu (fiziskas personas vārda (vārdu) un uzvārda (dubultuzvārda)) atveidē (personvārdu izteikšanā ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem) un lietošanā, kā arī citvalodu personvārdu atveides pamatnoteikumus latviešu valodā un kārtību, kādā personvārdi rakstāmi un identificējami dokumentos neatkarīgi no to cilmes. Valsts valodas centrs 2015.gada 27.maija vēstulē Nr.1-4.2/145 "Par personvārdu rakstību elektroniskos dokumentos" norādīja, ka Valsts valodas likuma 19.pants attiecas arī uz valsts informācijas sistēmās ietverto informāciju.

Tā kā ziņas par ārzemnieka personvārda atveidi latviešu valodā tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā no 2013.gada 11.jūnija un citās valsts informācijas sistēmās ziņas par ārzemnieku personvārdu atveidi latviešu valodā netiek iekļautas, izņemot Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmu, šobrīd lielākai daļai iestāžu, kurām jāgatavo kāds ārzemniekam vai ārvalstniekam adresēts dokuments (piemēram, vēstule vai lēmums), ir jāpatērē laiks vārda un uzvārda pareizā atveidojuma latviešu valodā izvēlei, kā arī, gadījumā, ja ziņas par ārzemnieka personvārda atveidi Iedzīvotāju reģistrā vēl nav iekļautas vai arī dokuments tiek sagatavots ārvalstniekam, pastāv iespēja, ka katra iestāde lieto atšķirīgu atveidojuma variantu. Līdz ar to ir nepieciešams Fizisko personu reģistrā iekļaut ziņas ne tikai par ārzemnieka personvārda atveidi latviešu valodā, kā tas ir šobrīd saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, bet arī par ārvalstnieka personvārda atveidi latviešu valodā.

Ārvalstnieka vārda un uzvārda atveide latviešu valodā tiks iekļauta personām, kuras tiek no jauna reģistrētas Fizisko personu reģistrā, un to veiks tā iestāde vai zvērināts notārs, pie kura ārvalstnieks vērsīsies pirmo reizi, lai nodibinātu tiesiskās attiecības ar Latviju. Jau reģistrētajām personām šīs ziņas iekļaus gadījumā, ja persona atkārtoti vēršas iestādē vai iestāde gatavo personai nosūtāmo dokumentu – to darīs iestāde, kura pirmā sazināsies ar ārzemnieku vai ārvalstnieku, un kurai ir tiesības iekļaut ziņas Fizisko personu reģistrā;

d) dzimšanas datums, dzimums, valstiskā piederība un tās veids (pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks, bēglis, persona, kura ieguvusi alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību, nenoteikts), ziņas par personu apliecinošu dokumentu

Ievērojot to, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 10.pantu, šādas ziņas par personu iekļaujamas Iedzīvotāju reģistrā un tām ir dokumentāri apstiprinājumi, ir nepieciešams arī turpmāk šādas ziņas iekļaut Fizisko personu reģistrā. Ārvalstniekiem tiks iekļautas ziņas par tiem personu apliecinošajiem dokumentiem, kuri ir ceļošanas dokumenti. Ņemot vērā, ka patvēruma meklētājiem tiek izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments, kas nav uzskatāms par personu apliecinošu dokumentu, bet tiek izmantots personas identificēšanai, Fizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas arī par patvēruma meklētāja personas dokumentu;

e) dzimšanas valsts un vieta

Tā kā dzimšanas valsts un vieta ir dati, kuri personas dzīves laikā nemainās un pēc kuriem tiek veikta personas identifikācija, nepieciešams arī turpmāk šādas ziņas iekļaut Fizisko personu reģistrā. Ņemot vērā, ka daļā ceļošanas dokumentu šie dati var nebūt iekļauti, dzimšanas valsti un vietu Fizisko personu reģistrā iekļaus tajos gadījumos, kad tā ir norādīta ārvalstnieka ceļošanas dokumentā vai citā ārvalstnieka uzrādītā dokumentā;

f) dzīvesvietas adrese

Fizisko personu reģistrā tiks iekļauta adrese (ārvalsts vai Latvijas), kurā ārvalstnieks ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti, piemēram, adrese, kurā saņemt iestāžu sūtītos administratīvos aktus, kas galvenokārt būs adrese ārvalstīs, jo ārvalstnieks Latvijā uzturas ne ilgāk kā 90 dienas pusgadā. Tā kā uz ārvalstnieku neattieksies Dzīvesvietas deklarēšanas likums, normatīvajos aktos tiks noteikta kārtība, kādā ārvalstnieks paziņos aktualizēšanai Fizisko personu reģistrā adresi, kurā tas ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti. Ārvalstniekam nosūtāmie dokumenti tiks paziņoti Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

g) par miršanas faktu

Fizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas par personas nāvi, ja attiecīgās ziņas tiks saņemtas Latvijas iestādēs;

h) bērni, vecāki, laulātais

Šādas ziņas iekļaus iestāde, ja kāda pakalpojuma saņemšanai vienlaicīgi reģistrēsies ārvalstnieks un tā ģimenes locekļi un šīs ziņas par radniecību būs nepieciešamas iestādes funkciju izpildei.

Ja ārvalstnieks papildus obligāti iekļaujamām ziņām vēlēsies iekļaut Fizisko personu reģistrā ziņas par dzimto uzvārdu, ģimenes stāvokli, tautību, laulāto, bērniem, vecākiem, aizbildnībā un aizgādnībā esošajām personām, aizgādņiem, aizbildņiem, adopciju un rīcībspējas ierobežojumiem, ārvalstniekam būs jāvēršas PMLP un jāuzrāda ziņu apliecinošs dokuments.

2.5. Fizisko personu reģistrācija un datu aktualizēšana

Fizisko personu reģistrā ziņas par Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem tiks iekļautas un aktualizētas līdzšinējā kārtībā.

Izvērtējot vairākus risinājuma variantus un ņemot vērā to, ka līdz šim iestādes (tajā skaitā zvērināti notāri), sniedzot kādu pakalpojumu ārvalstniekam, pārbaudīja tā identitāti pēc uzrādītā personu apliecinoša dokumenta un savā informācijas sistēmā iekļāva gandrīz visas 2.4.apakšsadaļā norādītās ziņas (kas arī turpmāk būs jāiekļauj Fizisko personu reģistrā), secināts, ka ārvalstnieku reģistrāciju un datu aktualizēšanu būtu jāveic iestādei (tajā skaitā zvērinātiem notāriem), kurā vēršas persona pakalpojuma saņemšanai, tas ir, PMLP, pašvaldību iestādēm, Uzņēmumu reģistram, Valsts ieņēmumu dienestam, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļām, Valsts robežsardzei, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Nacionālajam veselības dienestam.

Tā kā iestāžu skaits, kas sniedz pakalpojumus, kas ir attiecināmi uz ārvalstniekiem, var nākotnē pieaugt, iestāžu saraksts var tikt papildināts, precizējot attiecīgos normatīvos aktus, saskaņojot grozījumus ar iesaistītām pusēm.

Likumprojektā "Fizisko personu reģistra likums" būtu jāparedz, kādu pakalpojumu pieprasīšanas gadījumā būtu iekļaujamas ziņas par ārvalstnieku Fizisko personu reģistrā, piemēram, gadījumā, ja ārvalstnieks iebrauc Latvijā, lai saņemtu sava tuvinieka apbedīšanas pabalstu un neuzsāk mantojuma lietu kārtošanu Latvijā, nebūtu lietderīgi par ārvalstnieku iekļaut ziņas Fizisko personu reģistrā. Tādējādi ziņas par šādu ārvalstnieku netiktu iekļautas Fizisko personu reģistrā, piešķirot personas kodu, bet tiktu iekļautas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmā līdzšinējā kārtībā, piešķirot attiecīgās sistēmas identifikatoru. Tāpat ārvalstniekiem, kuri nebūs identificēti (klātienē (iestādē, pie Latvijas zvērināta notāra vai pārstāvniecībā) vai eIDAS regulas ietvaros) vai kuru datu apstrādi savu funkciju ietvaros veiks iestāde, kas neiekļaus ziņas Fizisko personu reģistrā, tiks piešķirts attiecīgās valsts informācijas sistēmas identifikators, nevis personas kods.

Fizisko personu reģistrā ziņas par fizisko personu iekļaus zvērināti notāri, piemēram, gadījumos, kad persona pirms vēršanās attiecīgajā iestādē, kuras pakalpojumu saņemšanas gadījumā personas tiek reģistrētas Fizisko personu reģistrā, saistībā ar šī pakalpojuma saņemšanu vēršas pie zvērināta notāra (piemēram, noformējot pilnvaru vai nostiprinājuma lūgumu, lai notariāli apliecinātu parakstu uz Uzņēmumu reģistram iesniedzamajiem dokumentiem). Minētā kārtība neapgrūtinās uzņēmējdarbības vidi⁸ un nodrošinās, ka valsts, tai skaitā zvērināti notāri, kuri veic valsts deleģētās funkcijas, sniegs kvalitatīvus un personai ērtus (proti, pati persona izvēlas pakalpojuma saņemšanas vietu un veidu) pakalpojumus, turklāt vienuviet, tādējādi nodrošinot arī sniegtā pakalpojuma efektivitāti saņemot to bez starpniekiem (PMLP vai kādas citas iestādes, kas veiks ārvalstnieku ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā). Šāda kārtība ir svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvu, operatīvu un savlaicīgu ziņu iekļaušanu, kā rezultātā šie identificēto personu dati ir uzreiz pieejami visām iesaistītām pusēm un nepieciešamības gadījumā ir izmantojami.

Zvērināti notāri kā ziņu iekļāvēji Fizisko personu reģistrā izvēlēti, jo liela daļa ārvalstnieku vēršas pie zvērinātiem notāriem, lai tālāk pilnvarotu kādu personu tā vietā pirkt nekustamos īpašumus, iesniegt dokumentus Uzņēmumu reģistrā u.tml., kā rezultātā, turpmāk nodibinot tiesiskās attiecības ar valsti, iestāde ārvalstnieku lielākoties klātienē nesastop un nevar to attiecīgi identificēt, un līdz ar to arī nevar iekļaut ziņas Fizisko personu reģistrā. Tādējādi nepieciešams deleģēt šo valsts pārvaldes funkciju (iekļaut ziņas par ārvalstnieku Fizisko personu reģistrā) zvērinātiem notāriem. Turklāt šobrīd zvērināti notāri paši aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā par laulību šķiršanu. Līdz ar to tiem ir pieredze darbā ar Iedzīvotāju reģistra (uz kā bāzes tiks veidots Fizisko personu reģistrs) datu bāzēm.

Tā kā likumprojektā "Fizisko personu reģistra likums" tiks norādīts, kam būs tiesības iekļaut ziņas Fizisko personu reģistrā, tai skaitā, ka šādas tiesības ir zvērinātiem notāriem, un saskaņā ar Notariāta likuma 65.panta 6.punktu zvērinātam notāram piekrīt veikt citas likumos paredzētās darbības, zvērinātiem notāriem tiks deleģēta valsts pārvaldes funkcija – ziņu iekļaušana par ārvalstnieku Fizisko personu reģistrā. Turklāt jāņem vērā, ka zvērināti notāri darbojas publisko tiesību jomā, kur pastāv princips – valsts amatpersonai atļauts tikai tas, kas paredzēts normatīvajos aktos, kā arī sabiedrības interesēs, kas šajā gadījumā ir moderna un inovatīva valsts, kurā kvalitāte, efektivitāte un ātrums spēlē centrālo lomu.

Saskaņā ar Notariāta likuma 76.panta pirmo daļu, ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases vai personas apliecības. Savukārt minētā likuma 48.panta septīto punktu reģistrā, kas ir elektroniskā veidā, ieraksta to personu uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu, kurām izpildīta notariālā darbība; dzimšanas laiku un vietu norāda tikai tad, ja tie atzīmēti aktā vai apliecinājumā. Ievērojot minēto, gadījumā, ja pats ārvalstnieks vēršas pie zvērināta notāra pilnvaras noformēšanai, tad daļa Fizisko personu reģistram nepieciešamo ziņu (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, adrese) zvērināts notārs jau šobrīd iekļauj informācijas sistēmā, savukārt pārējās Fizisko personu reģistram nepieciešamās ziņas (ārvalstī piešķirtais personas kods (ja ir), valstiskā piederība un tās veids un personu apliecinoša dokumenta dati) ir iegūstamas no ārvalstnieka uzrādītā personu apliecinošā dokumenta. Līdz ar to ziņu iekļaušana par ārvalstnieku Fizisko personu reģistrā, zvērinātiem notāriem neradīs būtisku apgrūtinājumu un šo ziņu iekļaušana Fizisko personu reģistrā ir pielīdzināma citu ziņu iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā, ko zvērināti notāri jau šobrīd dara laulību šķiršanas gadījumā.

Ievērojot to, ka ārvalstnieki lielākoties vēršas pie zvērinātiem notāriem, kuru darbības rezultātā ārvalstniekam rodas tiesiska saikne ar Latviju un tie, sniedzot savu pakalpojumu, var iegūt visas Fizisko personu reģistram nepieciešamās ziņas, ir valstiski svarīgi paredzēt, ka ziņas Fizisko personu reģistrā iekļauj zvērināti notāri. Tāpat norādāms, ka zvērinātu notāru izņemšana no to personu loka, kas iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā, veicinātu tiesiskās kārtības sadrumstalotību, piemēram, reģistrējot komercsabiedrību, pamatojoties uz Latvijā izsniegtu pilnvaru, par ārvalstnieku netiktu iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā, jo persona nebūs identificēta, savukārt ja ārvalstnieks iesniegs dokumentus eIDAS regulas ietvaros, tad viņš būs identificēts un ziņas par viņu tiks iekļautas Fizisko personu reģistrā, tai pašā laikā abos gadījumos valsts personu ir spējīga identificēt.

Tāpat norādāms, ka zvērinātu notāru iekļaušana to personu lokā, kas iekļaus ziņas Fizisko personu reģistrā, ir šobrīd būtiska, jo aizvien vairāk tiek domāts par zvērinātu notāru funkciju palielināšanu, piemēram, obligātas notariālā akta formas nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos ieviešana, kā rezultātā tieši zvērināti notāri varētu būt pirmie un vienīgie, kuri redzēs ārvalstnieku un varēs nepastarpināti iegūt Fizisko personu reģistram nepieciešamās ziņas. Pretējā gadījumā tiesiskais regulējums būs sadrumstalots, nekonsekvents un Fizisko personu reģistra mērķis – vienota fizisko personu reģistrācija, netiks sasniegts, jo ārvalstnieku datus, dibinot vienas un tās pašas tiesiskās saiknes ar Latviju, viena iestāde iekļaus Fizisko personu reģistrā, bet otra iestāde (zvērināti notāri, kuriem var tikt deleģēta valsts funkcija) neiekļaus.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja novados, novadu pagastos un novadu pilsētās nav zvērināta notāra, tad zvērināta notāra funkcijas var veikt bāriņtiesa. Ievērojot to, ka ārvalstnieku skaits, kas varētu vērsties bāriņtiesā, ir salīdzinoši mazs, turklāt lielākoties bāriņtiesā varētu vērsties ārvalstnieki, kuri iepriekš būtu bijuši saskarē ar iestādi, piemēram, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļu, kā rezultātā, ziņas par ārvalstnieku jau būtu iekļautas Fizisko personu reģistrā, tad izmaksu apjoms, lai bāriņtiesām nodrošinātu ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā, būtu nesamērīgi liels attiecībā pret ieguvumiem, tāpēc bāriņtiesas neiekļaus ziņas Fizisko personu reģistrā.

Gadījumos, kad tiek veikta brīvprātīga reģistrēšanās pēc personas izvēles, piemēram, ārvalstniekam gatavojoties potenciālai uzņēmējdarbības uzsākšanai vai īpašuma iegādei, reģistrāciju veiks PMLP. Savukārt, ja persona atradīsies ārvalstīs un vēlēsies, lai par to iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā, tai neierodoties Latvijā, tad šādā gadījumā ārvalstnieks iesniegumu/ veidlapu ar nepieciešamajām ziņām iesniegs pārstāvniecībai, kas veiks personas identitātes pārbaudi (līdzīgi kā šobrīd notiek ārzemnieka identitātes pārbaude, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas vai vīzas pieprasīšanai) un vēlāk pārsūtīs iesniegtos dokumentus PMLP ziņu iekļaušanai Fizisko personu reģistrā, par dokumentu pārsūtīšanu iekasējot konsulāro nodevu.

Lai iestādes varētu veikt personu reģistrēšanu, PMLP nodrošinās datu ievadei nepieciešamās tiešsaistes formas, kā arī iestādēm būs pieejamas starpsistēmu saskarnes. Iestādes ar nelielu reģistrējamo ārvalstnieku skaitu (piemēram, Nacionālais veselības dienests) varēs izmantot PMLP nodrošinātās tiešsaistes formas, un šādas funkcionalitātes izmantošana neradīs iestādei papildu izmaksas savas informācijas sistēmas programmatūras pielāgošanai. Iestādēm ar lielu apkalpojamo ārvalstnieku skaitu, kurām ir lietderīgi paredzēt starpsistēmu saskarnes informācijas nodošanai no savas informācijas sistēmas uz Fizisko personu reģistru, būs iespējams izmantot PMLP nodrošinātās starpsistēmu saskarnes, veicot izmaiņas un integrējot tās savā informācijas sistēmā. Gan tiešsaistes formās, gan arī starpsistēmu saskarnēs tiks nodrošināta iespēja:

1) veikt ārvalstnieku meklēšanu pēc dažādiem datiem, kas par personu ir zināmi (personas kods, ārvalsts personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstiskā piederība u.c.);

2) par atrasto personu saņemt datus, kas nepieciešami tās identificēšanai (personas kods, ārvalsts personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstiskā piederība, dzimšanas valsts, dzimšanas vieta, personu apliecinošs dokuments u.c.);

3) reģistrēt Fizisko personu reģistrā jaunu personu, ievadot personas datus (bez personas koda) un saņemot sistēmas piešķirto personas kodu;

4) aktualizēt ziņas par Fizisko personu reģistrā jau reģistrētu personu, ja tai ir mainījušies dati.

Šobrīd Iedzīvotāju reģistra likuma 20.pantā noteikts, ja reģistrētā persona Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, kā arī par personām, kas atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, konstatē kļūdu vai ar šo likumu aizliegtu ziņu iekļaušanu, tai ir tiesības pieprasīt, lai kļūda tiktu izlabota, bet aizliegtās ziņas – izslēgtas no Iedzīvotāju reģistra. Šādas tiesības ir arī bērna likumiskajam pārstāvim, ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, un personām, kurām ierobežota rīcībspēja.

Ievērojot minēto un to, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu pārzinis (šajā gadījumā PMLP) nodrošina personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi, likumprojektā "Fizisko personu reģistra likums" tiks paredzēts, ka kļūdainu vai aizliegtu ziņu iekļaušanas gadījumā persona varēs vērsties PMLP ar lūgumu labot vai izslēgt aizliegtās ziņas no Fizisko personu reģistra, ja šādam lūgumam būs dokumentārs pamatojums (piemēram, personu apliecinošs dokuments, laulības apliecība, dzimšanas apliecība).

Savukārt šāds dokuments personvārda atveides lietā būs Latviešu valodas aģentūras izziņa, jo saskaņā ar MK 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.938 "Latviešu valodas aģentūras nolikums" 4.7.2.apakšpunktu, lai īstenotu noteiktās funkcijas, Latviešu valodas aģentūra sniedz konsultācijas personvārdu atveidē un identifikācijā.

Ievērojot to, ka ārzemnieka vai ārvalstnieka vārda, uzvārda atveide latviešu valodā nav atteikums atzīt ārzemnieka vai ārvalstnieka personvārdu vai personvārda latviskošana, vai tā pārtulkošana, bet gan pielāgošana latviešu valodas gramatiskām īpatnībām, piemēram, pievienojot galotni, un vārda, uzvārda rakstība nav pielīdzināma personvārda reālai maiņai. Personvārda atveidošana notiek tikai tādā mērā, lai padarītu iespējamu personvārdu lietošanu valsts valodā no gramatiskā aspekta. Tas netiek tulkots, tiek nodrošināta tā fonētiskā atbilstība oriģinālformai, tiek radīta iespēja personvārdu iekļaut latviešu valodas tekstos. Turklāt tā netiek norādīta ārzemnieka vai ārvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bet gan tikai latviešu valodā izsniegtajos dokumentos (piemēram, lēmumos, pilnvarās, reģistrācijas apliecībās). Arī līdz šim personvārda atveidi latviešu valodā saskaņā ar Valsts valodas likumu veic visas iestādes, komunikācijā ar ārzemnieku. Šobrīd nav informācijas, ka līdz šim kāda persona būtu apstrīdējusi iestāžu izdotajos dokumentos ierakstīto vai atveidoto personvārdu rakstību (gadījumos, kad tā nav personvārda noteikšana, bet ir pielāgošana), tādēļ secināms, ka arī nākotnē nav paredzami strīdi par personvārda atveidi.

Šobrīd Iedzīvotāju reģistra likumā nav paredzēts, kur persona var apstrīdēt un pārsūdzēt faktisko rīcību – ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā. Turklāt šādu sūdzību PMLP praksē praktiski nav, jo personas galvenokārt lūdz precizēt ziņas (labot kļūdu). Daļai personu (tām, kuras norādītas Iedzīvotāju reģistra likuma 3.pantā) reģistrēšanās Fizisko personu reģistrā būs noteikta kā obligāta, tādējādi noteiktām personu kategorijām nebūs tiesību atteikties no reģistrācijas, bet nereģistrēšanās šīm personām būs administratīvi sodāma (kā arī tas ir šobrīd). Savukārt tās personas, kurām nebūs pienākums reģistrēties Fizisko personu reģistrā, bet viņas to darīs, izmantojot tiesības reģistrēties, tad reģistrācijas process notiks pēc personas iniciatīvas. Ievērojot minēto, nav nepieciešams likumā "Fizisko personu reģistrs" noteikt īpašu faktiskās rīcības, ziņu iekļaušana Fizisko personu reģistrā, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Faktisko rīcību varēs apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto.

Tāpat PMLP kā datu pārzinis līdzšinējā kārtībā, izmantojot automātiskos procesus, veiks sistēmas pārbaudi, lai konstatētu vai vienai un tai pašai personai nav piešķirti vairāki personas kodi un nepieciešamības gadījumā PMLP veiks kodu sasaisti, informējot par to iesaistītās puses.

PMLP kā datu pārzinis un Fizisko personu reģistra turētājs deleģēs tiesības iekļaut ziņas Fizisko personu reģistrā savas kompetences ietvaros šādām iestādēm – pašvaldībām, Uzņēmumu reģistram, Valsts ieņēmumu dienestam, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai, Valsts robežsardzei, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Nacionālajam veselības dienestam, zvērinātiem notāriem, kas attiecīgi kā datu operatori būs atbildīgi par kvalitatīvu datu ievadi atbilstoši uzrādītiem dokumentiem.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 13. un 14.pantu, ja kādas no Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām tiek grozītas, jaunās ziņas ierakstāmas, neiznīcinot iepriekšējās un personas nāves, bezvēsts prombūtnes vai tiesiskā statusa maiņas gadījumā Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas par šo personu tiek saglabātas. Ievērojot minēto, nevienas ziņas no Iedzīvotāju reģistra netiek dzēstas. Tāpat arī citās valsts informācijas sistēmās ziņu glabāšanas laiks netiek ierobežots, piemēram, zemesgrāmatā tiek norādīti visi kāda nekustamā īpašuma bijušie īpašnieki, tai skaitā, to personas kodi (ja tādi ir). Līdz ar to, ja pamata reģistrā ziņas par ārvalstnieku tiek glabātas visu laiku, tad pie likuma "Fizisko personu reģistrs" izstrādes būtu vērtējams vai Fizisko personu reģistrā tām jābūt pieejamām kā vēsturiskajām ziņām visu laiku vai arī kamēr pastāv tiesiska interese (piemēram, no mantinieku puses), un attiecīgi izvērtējams vai ir nosakāms tiesiskās intereses pastāvēšanas ilgums.

Tā kā Fizisko personu reģistrs tiek veidots uz Iedzīvotāju reģistra bāzes, tad ir izvērtējams Iedzīvotāju reģistra likuma 13. un 14.pantā paredzētā tiesiskā regulējuma pilnīga saglabāšana vai precizēšana, nosakot, ka attiecībā uz Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem saglabājas līdzšinējā kārtība, bet attiecībā uz ārvalstniekiem ir izvērtējams vai dati būtu glabājami līdz tiesiskās intereses beigām.

Izvērtējot ziņu dzēšanas vai nedzēšanas aspektus, būs jāņem vērā to, ka, iekļaujot ziņas par ārvalstnieku Fizisko personu reģistrā, netiks iekļautas un uzkrātas ziņas par to, kuras iestādes (iestāžu) klients viņš ir un kurā valsts informācijas sistēmā primāri ir iekļautas tā ziņas, kā rezultātā gadījumā, ja ziņas tiks dzēstas, jo personai vairs nebūs tiesiskas saiknes ar iestādi, kura ziņas iekļāva, ir praktiski neiespējami noskaidrot vai ārvalstniekam ir jau izveidojušās (vai veidojas) tiesiskas saiknes ar citu iestādi. Līdz ar to tas varētu negatīvi ietekmēt vairāku iestāžu darbu. Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka dzēšana varētu negatīvi ietekmēt Fizisko personu reģistra mērķi – vienota identitāte, jo, iekļaujot personas datus Fizisko personu reģistrā, tai tiks piešķirts personas kods, ja tas tiek dzēsts un persona pēc kāda laika atkal nonāk tiesiskās attiecībās ar valsti, tai atkārtoti jāpiešķir personas kods, un tādējādi vienai personai Latvija pēc būtības piešķir divas identitātes (vēsturisko un tagadējo). Tādējādi netiktu nodrošināts Fizisko personu reģistra mērķis – vienota identitāte.

Ievērojot to, ka Fizisko personu reģistrs tiek veidots kā viena no valsts pamata informācijas sistēmām, kuras mērķis ir arī nodrošināt personu viennozīmīgu identifikāciju, un ņemot vērā iespējamo nepieciešamību šos datus apstrādāt visā cilvēka dzīves laikā un arī pēc tam, kamēr pastāv tiesiska interese (piemēram, mantojuma lietas kārtošana), būs nepieciešams pie likuma "Fizisko personu reģistrs" izstrādes rūpīgi izvērtēt vai attiecībā uz ārvalstnieku ziņu glabāšanu attiecināms regulējums, kas attiecas uz Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem, vai ir nosakāms saprātīgs termiņš šādu datu glabāšanai, ievērojot to, ka vienmēr pastāvēs tiesiska interese.

Ievērojot to, ka Fizisko personu reģistrs tiks veidots uz esošā Iedzīvotāju reģistra bāzes, papildinot to ar jaunu funkcionalitāti, un šobrīd saskaņā ar MK 2011.gada 15.februāra noteikumiem Nr.131 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība", aktualizējot ziņas Iedzīvotāju reģistrā, ir jāaizpilda noteikta parauga veidlapas, tad, izstrādājot normatīvos aktus par kārtību, kādā ziņas tiks iekļautas un aktualizētas Fizisko personu reģistrā, tiks izvērtēts, vai un no kurām veidlapām ir iespējams atteikties, kā arī tiks vērtēts vai veidlapas būtu glabājamas centralizēti PMLP. Tā kā saskaņā ar MK 2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.225 "Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību" PMLP pirmuzskaites veidlapu aizpilda elektroniski un veidlapu var neaizpildīt, ja ziņas Iedzīvotāju reģistrā iekļauj no civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas, tad plānots atteikties no pirmuzskaites veidlapas un visas Fizisko personu reģistram nepieciešamās ziņas iekļaut elektroniski, pamatā no citām valsts informācijas sistēmām.

2.6. Fizisko personu reģistra ieviešanas kārtība

Fizisko personu reģistru iespējams ieviest pilnā apjomā uzreiz vai arī ieviešanu veikt pakāpeniski.

Izstrādājot ziņojumu, tika izvērtēts risinājuma variants, ka Fizisko personu reģistrs tiek ieviests uzreiz pilnā apjomā un visas iestādes, kas iekļauj ziņas par personām un aktualizē tās, uzsāk ziņu iekļaušanu vienlaicīgi. Šis risinājums variants nebūtu atbalstāms, jo pastāv augsts risks, ka visas iesaistītās iestādes un to informācijas sistēmas nebūs vienlaicīgi gatavas pilnvērtīgi uzsākt darbu ar sistēmu paplašināto funkcionalitāti, kā arī gadījumā, ja, uzsākot Fizisko personu reģistra darbību, normatīvajos aktos vai programmatūrā tiek konstatētas nepilnības, problēmas skars lielāku iestāžu un klientu loku.

Iedzīvotāju reģistra funkcionalitātes papildināšana, pārveidojot to par Fizisko personu reģistru, tiks veikta līdz 2019.gada 1.jūlijam, savukārt Fizisko personu reģistra tehniskā risinājuma ieviešana un sagatavošanās datu iekļaušanai tiks veikta pakāpeniski divu gadu laikā (no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 31.decembrim), tajā skaitā tiks izveidotas saskarnes datu ievadei šādām iestādēm – pašvaldības, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī saskarnes ar zvērinātu notāru reģistru, lai ar 2021.gadu pilnībā uzsāktu ziņu iekļaušanu par ārvalstniekiem, kuri nonāk tiesiskās attiecībās ar valsti, Fizisko personu reģistrā.

Likumprojekta "Fizisko personu reģistrs" izstrādes gaitā, izvērtējot iestāžu gatavību un nepieciešamo saskarņu skaitu, kā arī sarežģītību, tā pārejas noteikumos tiks noteikti termiņi, kādos katra iesaistītā iestāde varēs sākt ziņu iekļaušanu vai nodošanu Fizisko personu reģistrā.

Paredzams, ka pirmās iestādes, kas iekļaus ziņas Fizisko personu reģistrā būs PMLP, Valsts robežsardze, pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas un zvērināti notāri.

Pašvaldības veiktu reģistrāciju sākotnēji, jo tās izmanto PMLP pārziņā esošo Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmu (izmanto pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas), kurai jau šobrīd iestrādāta funkcionalitāte datu nodošanai uz Iedzīvotāju reģistru, kā arī izmanto Iedzīvotāju reģistru datu iekļaušanai par personas deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietas adresi. Tāpat reģistrāciju sākotnēji veiktu Valsts robežsardze, jo ir iestrādāta funkcionalitāte datu nodošanai Vienotai migrācijas informācijas sistēmai, un zvērināti notāri, jo tie, savas kompetences ietvaros, ir tiesīgi iekļaut ziņas Iedzīvotāju reģistrā. Tādējādi minētām iestādēm ir iespēja ne tikai izmantot jau izveidotās funkcionalitātes, bet ir arī pieredze ziņu iekļaušanā Iedzīvotāju reģistra datu bāzēs.

Iekļauto ziņu nodošanu Fizisko personu reģistra lietotājiem plānots nodrošināt ERAF darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1.pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekta "Vienotā datu telpa" ietvaros.

2.7. Turpmākās rīcības plānojums atbildīgās institūcijas, izpildes termiņi

2.8. Tiesību akti, kas saistīti ar problēmas risināšanu un nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts

1. likumprojekts "Fizisko personu reģistra likums", paredzot Fizisko personu reģistrā iekļaujamo personu loku un ziņu apjomu.

2. MK noteikumu projekts "Noteikumi par kārtību, kādā tiek iekļautas un aktualizētas ziņas Fizisko personu reģistrā", nosakot kārtību, kādā tiek iekļautas un aktualizētas ziņas Fizisko personu reģistrā.

3. MK noteikumu projekts "Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība", nosakot kārtību, kādā tiek izsniegtas ziņas no Fizisko personu reģistra.

4. MK noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra", nosakot valsts nodevas apmēru par informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.

5. MK noteikumu projekts "Noteikumi par fizisko personu reģistrācijas sistēmas klasifikatoru Latvijā", nosakot fizisko personu reģistrācijas sistēmas klasifikatora darbības kārtību.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Iedzīvotāju reģistra likumu.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem MK 2011.gada 15.februāra noteikumus Nr.130 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība".

8. Atzīt par spēku zaudējušiem MK 2011.gada 15.februāra noteikumus Nr.131 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība".

9. Atzīt par spēku zaudējušiem MK 2009.gada 10.marta noteikumus Nr.225 "Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību".

10. Atzīt par spēku zaudējušiem MK 2013.gada 9.jūlija noteikumus Nr.378 "Noteikumi par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu".

11. Atzīt par spēku zaudējušiem MK 2009.gada 3.februāra noteikumus Nr.98 "Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru".

12. Atzīt par spēku zaudējušiem MK 2015.gada 14.jūlija noteikumus Nr.391 "Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra".

13. Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, precizējot norādāmo ziņu apjomu atbilstoši ziņojuma 2.4.apakšsadaļā norādīto obligāto ziņu apjomam.

14. Grozījumi Notariāta likumā, precizējot terminoloģiju un norādāmo ziņu apjomu atbilstoši ziņojuma 2.4.apakšsadaļā norādīto obligāto ziņu apjomam.

15. Grozījumi MK 2010.gada 2.marta noteikumos Nr.194 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību", paredzot, ka patvēruma meklētāja personas dokumentā tiks iekļauts personas kods.

16. Grozījumi MK 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.938 "Latviešu valodas aģentūras nolikums", paredzot, ka sūdzības par ārzemnieka un ārvalstnieka vārda un uzvārda atveidi latviešu valodā izskatīta un galējo lēmumu pieņem Latviešu valodas aģentūra.

17. Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, precizējot terminoloģiju un paredzot jaunu personu apliecinoša dokumenta veidu – ārzemnieka personas apliecība.

18. Grozījumi MK 2012.gada 21.februāra noteikumos Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi", precizējot terminoloģiju un nosakot ārzemnieka personas apliecības saturu, izsniegšanas kārtību, nosacījumus, kā arī derīguma termiņus.

19. Grozījumi MK 2012.gada 21.februāra noteikumiem Nr.133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", nosakot valsts nodevas apmēru par ārzemnieka personas apliecību.

Virknē šobrīd spēkā esošo likumu ir minēta atsauce uz Iedzīvotāju reģistra likumu vai Iedzīvotāju reģistru, kas ir jāaizvieto ar atsauci uz Fizisko personu reģistra likumu vai attiecīgi Fizisko personu reģistru. Iekšlietu ministrijas ieskatā šādu atsauču precizēšanai nav nepieciešams veikt atsevišķus likuma grozījumus, bet šādu atsauču precizēšana ir veicama reizē ar kārtējo grozījumu izdarīšanu attiecīgajos likumos. Minētie precizējumi nepieciešami šādos normatīvajos aktos:

20. likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".

21. Komerclikumā.

22. Komercķīlas likumā.

23. Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā.

24. Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā.

25. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

26. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā.

27. Vēlētāju reģistra likumā.

28. Zemes pārvaldības likumā.

29. Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

30. Militārā dienesta likumā.

31. Reģionālās attīstības likumā.

32. Statistikas likumā.

33. Likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

34. Civilprocesa likumā.

35. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā.

36. Reliģisko organizāciju likumā.

37. Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā.

38. Likumā "Par privatizācijas sertifikātiem".

39. Likumā "Par nodokļiem un nodevām".

40. Sodu reģistra likumā.

41. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.

42. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

43. Likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā".

44. Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā.

45. Saeimas vēlēšanu likumā.

46. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

47. Imigrācijas likumā.

48. Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

49. MK 2012.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".

50. MK 2012.gada 27.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par atgriešanās apliecību".

51. MK 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr.750 "Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2016.gadam".

52. MK 2013.gada 1.oktobra noteikumos Nr.1032 "Ārlietu ministrijas konsulāro maksas pakalpojumu cenrādis".

53. MK 2009.gada 20.oktobra noteikumos Nr.1194 "Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību".

54. MK 2009.gada 22.septembra noteikumos Nr.1072 "Noteikumi par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu, komisiju darbības teritoriju un to izveidošanas kārtību".

55. MK 2009.gada 24.februāra noteikumos Nr.192 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība".

56. MK 2012.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.239 "Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasi".

57. MK 2008.gada 16.decembra noteikumos Nr.1030 "Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu izskatīšanas kārtība".

58. MK 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".

59. MK 2008.gada 4.augusta noteikumos Nr.618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu".

60. MK 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr.107 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība".

61. MK 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.825 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību".

62. MK 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.801 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību".

63. MK 2007.gada 20.novembra noteikumos Nr.779 "Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem".

64. MK 2007.gada 4.septembra noteikumos Nr.608 "Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi".

65. MK 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.585 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā".

66. MK 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

67. MK 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.886 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis".

68. MK 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.542 "Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs".

69. MK 2006.gada 7.februāra noteikumos Nr.107 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru".

70. MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju".

71. MK 2012.gada 16.oktobra noteikumos Nr.708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru".

72. MK 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1011 "Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība".

73. MK 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 "Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi".

74. MK 2004.gada 2.marta noteikumos Nr.114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju".

75. MK 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.578 "Noteikumi par cilvēku pārvadāšanai paredzētām trošu ceļu iekārtām".

76. MK 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1012 "Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) vienotās uzskaites kārtība".

77. MK 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.121 "Personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjoms un to pārbaudes kārtība".

78. MK 2003.gada 11.februāra noteikumos Nr.71 "Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi".

79. MK 2003.gada 11.februāra noteikumos Nr.72 "Kārtība, kādā anulējamas ziņas par deklarēto dzīvesvietu".

80. MK 2015.gada 10.februāra noteikumos Nr.63 "Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi".

81. MK 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.165 "Noteikumi par spiedieniekārtām un to kompleksiem".

82. MK 1997.gada 13.maija noteikumos Nr.178 "Noteikumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaiti un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes izsniegšanu un uzskaiti".

83. MK 2011.gada 28.jūnija noteikumos Nr.504 "Politiski represēto personu apliecību izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtība".

84. MK 2010.gada 9.februāra noteikumos Nr.119 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi".

85. MK 2010.gada 3.augusta noteikumos Nr.711 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi".

86. MK 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru".

87. MK 2014.gada 2.decembra noteikumos Nr.748 "Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi".

88. MK 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.676 "Vīzu noteikumi".

89. MK 2011.gada 1.marta noteikumos Nr.159 "Vietējās pierobežas satiksmes atļauju noteikumi".

90. MK 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšana un aktualizācijas kārtība".

91. MK 2010.gada 29.jūnija noteikumos Nr.598 "Noteikumi par kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības".

92. MK 2007.gada 16.oktobra noteikumos Nr.712 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi".

93. MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1516 "Publisko iepirkumu elektronisko izziņu noteikumi".

94. MK 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība".

95. MK 2015.gada 6.janvāra noteikumos Nr.5 "Noteikumi par Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru".

96. MK 2015.gada 16.jūnija noteikumos Nr.318 "Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi".

97. MK 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi".

98. MK 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.471 "Parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu drošības un tehniskās prasības".

99. MK 2014.gada 1.jūlija noteikumos Nr.367 "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība".

100. MK 2014.gada 20.maija noteikumos Nr.250 "Noteikumi par darbībām emisijas reģistrā".

101. MK 2014.gada 18.marta noteikumos Nr.142 "Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru".

102. MK 2013.gada 10.decembra noteikumos Nr.1448 "Noteikumi par publisko testamentu reģistru".

103. MK 2013.gada 19.novembra noteikumos Nr.1347 "Valsts informācijas sistēmu datu savietošanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai".

104. MK 2013.gada 22.oktobra noteikumos Nr.1176 "Cilvēka audu un šūnu izmantošanas kārtība".

105. MK 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.975 "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtība".

106. MK 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.974 "Kārtība, kādā personu reģistrē par Latvijas pilsoni".

107. MK 2013.gada 3.septembra noteikumos Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem".

108. MK 2013.gada 3.septembra noteikumos Nr.752 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis".

109. MK 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.676 "Valsts sporta medicīnas centra maksas pakalpojumu cenrādis".

110. MK 2013.gada 23.marta noteikumos Nr.161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu".

111. MK 2013.gada 29.janvāra noteikumos Nr.70 "Noteikumi par cilvēka orgānu izmantošanu medicīnā, kā arī cilvēka orgānu un miruša cilvēka ķermeņa izmantošanu medicīnas studijām".

112. MK 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai".

113. MK 2012.gada 11.decembra noteikumos Nr.858 "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība".

114. MK 2012.gada 2.oktobra noteikumos Nr.673 "Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi".

115. MK 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1001 "Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība".

116. MK 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti".

117. MK 2014.gada 26.augusta instrukcijā Nr.4 "Kārtība, kādā izskata iesniegumu par atļauju saglabāt Latvijas vai citas valsts pilsonību".

118. MK 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi".

119. MK 2015.gada 28.jūlijā noteikumiem Nr.438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi".

2.9. Par 2.8.apakšsadaļā minēto tiesību aktu izstrādi atbildīgās iestādes

1. 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 15., 17., 18., 19., 23., 24., 25., 27., 29., 40., 47., 53., 54., 67., 71., 72., 73., 76., 77., 79., 80., 82., 83., 88., 105., 106., 114., 115. un 117.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Iekšlietu ministrija;

2. 13., 14., 20., 21., 22., 26., 34., 35., 36., 41., 45., 49., 57., 59., 60., 61., 64., 69., 74., 84., 85., 86., 91., 95., 96., 102., 107. un 116.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Tieslietu ministrija;

3. 50., 52., 56. un 89.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Ārlietu ministrija;

4. 39., 42., 62., 70. un 112.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Finanšu ministrija;

5. 33., 58., 68., 97. un 101.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Labklājības ministrija;

6. 32., 37., 38., 51., 75., 78., 81., 92. un 119.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Ekonomikas ministrija;

7. 28., 31., 44., 46., 48., 93., 98., 99., 100., 103. un 108.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

8. 43., 55., 66., 94., 104., 109., 111. un 118.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Veselības ministrija;

9. 30. un 63.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Aizsardzības ministrija;

10. 65., 87. un 110.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Zemkopības ministrija;

11. 16. un 90.punktā minētos tiesību aktu projektus izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija;

12. 113.punktā minēto tiesību akta projektu izstrādās Satiksmes ministrija.

IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmaksas, kas saistītas ar Fizisko personu reģistra izveidi un ieviešanu uz Iedzīvotāju reģistra bāzes 500 000 euro apmērā plānots segt piesaistot finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1.pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1.pasākums) projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros, ja projekta apraksts atbildīs vienotās IKT mērķarhitektūras nosacījumiem, un projekta iesniegums atbildīs 2.2.1.1.pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015.gada 17.novembra noteikumos Nr.653 par 2.2.1.1.pasākuma īstenošanu ietvertajiem ieviešanas nosacījumiem⁹.

Finansējums, kas nepieciešams Fizisko personu reģistra izveidei, ieviešanai un jaunas funkcionalitātes (ārvalstnieku datu apstrāde) uzturēšanai.

Iekšlietu ministrijai (PMLP):

1. Iedzīvotāju reģistra funkcionalitātes papildināšana, pārveidojot to par Fizisko personu reģistru, (tajā skaitā saskarņu izveide datu ievadei šādām iestādēm – pašvaldības, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija (valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un saskarņu izveide ar zvērinātu notāru reģistru) 500 000 euro (bez PVN) (t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums 10% apmērā un 90 % ārvalsts finansējuma palīdzība), tajā skaitā tiek paredzēts finansējums:

2. Jaunas funkcionalitātes (ārvalstnieku datu apstrāde) uzturēšanas 100 cilvēkdienu apmērā (sākot ar 2020.gadu) izdevumi 50 820 euro (100 c/d x 420 euro + PVN).

Izdevumi izveidoto sistēmu, un iekārtu uzturēšanai jāsedz no valsts budžeta, paredzot tos bāzes izdevumos saskaņā ar MK 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" 10.punktu.

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

euro

Finanšu līdzekļu ietaupījums ir prognozējams saistībā ar iestāžu darba produktivitāti ilgtermiņā saistībā ar datu apstrādi tiešo pienākumu izpildē, tomēr detalizētus aprēķinus nav iespējams veikt, jo vēl nav izstrādāts un ieviests tehniskais risinājums.

Prognozēto papildu izdevumu detalizēts aprēķins Iekšlietu ministrijai

Detalizēts prognozēto budžeta ieņēmumu aprēķins

¹ Identity Document Act § 20⁵ (2) un § 20⁶ (1); https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/513042015004/consolide (skatīts 09.12.2015., plkst.09:04)

² https://e-estonia.com/e-residents/about/ (skatīts 26.04.2016.., plkst.14:00)

³ Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc e-rezidenta digitālās identitātes kartes 2016.gada 1.februārī tika palielināta samaksa par karti no 50 euro līdz 100 euro.

⁴ Gan trešajā valsti, gan Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā izsniegtā pilnvara.

⁵ Uzņēmumu reģistrs kopējā ārvalstnieku skaitā nav iekļāvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsoņus, jo minētās personas galvenokārt Uzņēmuma reģistrā vēršas, izmantojot elektronisko identifikācijas līdzekļus, kā arī ņemot vērā to, ka pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas lielākā daļa PVN izkrāpēju ir trešo valstu pilsoņi.

⁶ http://www.pkc.gov.lv/vald%C4%ABbas-priorit%C4%81tes-2014

⁷ Ārvalstniekiem eID kartes tiks izsniegtas, kad tiks uzsākta Fizisko personu reģistra pilnīga darbība, kas atbilstoši ziņojuma 2.7.apakšsadaļā norādītajam izpildes termiņam ir 2021.gada 1.janvāris. Atbilstoši Ārlietu ministrijas sniegtajai informācijai šobrīd ārvalstnieku biometrijas datu noņemšana pārstāvniecībās nav iespējama un prognozes par šādu funkciju uzņemšanos nākotnē (ar 2021.gadu) var būt tikai aptuvenas, it īpaši ņemot vērā straujo politiskās situācijas mainību pasaulē.

⁸ Ievērojot to, ka šobrīd zvērināti notāri, sniedzot pakalpojumu Latvijas valsts piederīgajam, iekasē 6,55 euro par ieskatīšanos Iedzīvotāju reģistrā, tad šāda papildu samaksas iekasēšana varētu būt arī ārvalstniekiem – par datu apstrādi Fizisko personu reģistra vajadzībām.

⁹ Minētā projekta ietvaros paralēli tiks pilnveidota Iedzīvotāju reģistra arhitektūra un funkcionalitāte atbilstoši spēkā esošajam Iedzīvotāju reģistra likumam, lai nodrošinātu sekmīgu Fizisko personu reģistra izveidi un ieviešanu uz Iedzīvotāju reģistra bāzes.

¹⁰ Saskaņā ar MK 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu" 4.punktu valsts nodevas apmērs par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu 10 darbdienu laikā ir 14,23 euro, bet 2 darbdienu laikā – 28,46 euro.