• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 1. septembra rīkojums Nr. 497 "Grozījums Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.2016., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/op/2016/170.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 43

Ministru kabineta sēdes protokols

Vēl šajā numurā

02.09.2016., Nr. 170

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 497

Pieņemts: 01.09.2016.

OP numurs: 2016/170.3

2016/170.3
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 30 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 497

Rīgā 2016. gada 1. septembrī (prot. Nr. 43 29. §)

Grozījums Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā

1. Izdarīt Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Elektronisko identifikācijas karšu koncepciju") (Latvijas Vēstnesis, 2010, 25. nr.; 2011, 129. nr.) grozījumu un papildināt koncepciju ar 4.5. un 4.6. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"4.5. Eiropas Savienības regulējuma izmaiņas

2014. gada 23. jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – regula Nr. 910/2014), kura pilnībā ir piemērojama no 2016. gada 1. jūlija un kura aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvu 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu.

No regulas Nr. 910/2014 izriet vairākas papildu prasības un pienākumi USPS uzturētajai infrastruktūrai, piemēram:

1) attiecīgajām informācijas sistēmām tehniski ir jāatbilst regulā Nr. 910/2014 noteiktajām prasībām;

2) attiecīgās informācijas sistēmas un atsevišķie sertifikācijas pakalpojumi ir atbilstoši jāauditē un jāakreditē;

3) informācijas sistēmas audita rezultāti ir jāiesniedz uzraudzības iestādē.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu regulā Nr. 910/2014 noteikti arī vairāki jauni, uz savstarpēju pārnacionālu atzīšanu vērsti, nosacījumi USPS:

1) jānodrošina, lai iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes var izmantot savas valsts elektroniskās identifikācijas līdzekļus, lai piekļūtu sabiedriskiem pakalpojumiem citās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs;

2) jārada apstākļi ES iekšējā tirgus attīstībai uzticamības (sertifikācijas) pakalpojumu jomā, nodrošinot, ka elektroniskie uzticamības pakalpojumi ir pieejami pāri robežām un tiem ir tāds pats juridiskais statuss kā uz tradicionālajiem papīra dokumentiem balstītiem procesiem.

Līdz ar to regula Nr. 910/2014 nosaka, ka ar tās piemērošanas sākumu (2016. gada 1. jūlijs) valsts nodrošinātie elektroniskie pakalpojumi būs jānodrošina visiem ES rezidentiem neatkarīgi no tā, no kuras ES dalībvalsts pakalpojums tiks pieprasīts. Proti, ja būs noteikts, ka e-pakalpojumu var saņemt ar eID, tad dalībvalstij būs jānodrošina pakalpojuma saņemšana jebkuras ES dalībvalsts pilsoņiem ar konkrētajā dalībvalstī izsniegtu eID. Šādā gadījumā, lai saņemtu pakalpojumu, Latvijā būs izveidots Viseiropas starpniekservera pakalpojums – PEPS (Pan-European Proxy Services), kas griezīsies pie pieprasītājas personas dalībvalsts PEPS (kurš attiecīgi tālāk – pie konkrētās ES dalībvalsts iedzīvotāju reģistra), lai saņemtu šīs ES dalībvalsts autentifikācijas datus. Līdz ar to daļa ārvalstnieku, kas ir ES dalībvalstu valstspiederīgie un kam būs izsniegtas derīgas personas eID kartes, varēs piekļūt un izmantot Latvijā pieejamos elektroniskos pakalpojumus, izmantojot savus nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus un vice versa (Vice versa – princips, ka viss, kas ir pieņemams no starptautiskā (ISO vai IEC) standarta viedokļa, ir pieņemams arī no reģionālā vai nacionālā standarta viedokļa un otrādi (Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 82 "Par vispārīgo standartizācijas terminu saraksta apstiprināšanu" (pieņemts 2009. gada 5. maijā, prot. Nr. 3/1093)).

4.6. Pieejamais ES līdzfinansējums e-identitātes un e-paraksta risinājuma attīstībai

Ministru kabinets 2014. gada 9. decembrī akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) piedāvāto pieeju 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda IKT attīstības struktūrfondu pārvaldībai. Šī pieeja atspoguļota VARAM informatīvajā ziņojumā "Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros" (turpmāk – Informatīvais ziņojums). Pieejas pamatā ir vienotas valsts pārvaldes un publisko pakalpojumu IKT arhitektūras izstrāde un ieviešana.

Lai īstenotu Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (turpmāk – ISAP) noteiktos mērķus, Informatīvais ziņojums nosaka 12 IKT attīstības programmas. Katras programmas ietvaros tiek plānoti vairāki 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēti projekti.

Atbilstoši Informatīvajam ziņojumam IKT attīstības programmas "Publiskās pārvaldes IKT infrastruktūras un koplietošanas atbalsta risinājumu attīstība" ietvaros kā viens no attīstības pasākumiem ir "E-identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība". Tā ietvaros tiek īstenota VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" USPS platformas attīstība par nacionālo infrastruktūru, kas nodrošinās ne tikai eID kartē iekļaujamo autentifikācijas, paraksta un šifrēšanas sertifikātu izsniegšanu un pārvaldību, bet arī nodrošinās eID elektroniskās identifikācijas shēmas attīstību un uzturēšanu atbilstoši regulā Nr. 910/2014 noteiktajām prasībām tā, lai tā varētu tikt iekļauta ES uzticamības sarakstā un nākotnē kļūtu izmantojama Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un iestādēm piekļuvei citu ES valstu publiskajiem e-pakalpojumiem. Ar minēto funkcionalitāti tiek sniegtas visas elektroniskās vides priekšrocības un ir pieejami visi valsts radītie pakalpojumi ar kvalificētiem, drošiem autentifikācijas līdzekļiem. E-identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība padarītu iespējamus un pieejamus privātpersonām e-veselības, e-adreses, sabiedriskā transporta bezskaidras naudas norēķinu sistēmas u. c. projektus, kuros e-identitāte pati par sevi nav pakalpojums, bet gan veids, kā saņemt publiskos pakalpojumus.

Pasākumu "E-identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība" plānots īstenot kā vienu no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētiem projektiem."

2. Satiksmes ministrijai iesniegt precizēto koncepciju Valsts kancelejā.

3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei noslēgt deleģēšanas līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par sertifikācijas pakalpojumu piegādi elektronisko identifikācijas karšu (personas apliecību) izsniegšanas nodrošināšanai, paredzot, ka līguma darbības termiņš ir 10 gadi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!