Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-235

Rīgā 2016.gada 16.septembrī

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Skasteru meža senkapu un bļodakmens, kas atrodas Pārgaujas novadā, Raiskuma pagastā, Skasteru mežā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4274 011 0265) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam pievienoti šādi dokumenti:

1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2015. gada 27. novembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/19 un 2016. gada 5. jūlija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/11 uz 2 lp.

1.1. informācija par Objekta nosaukumu;

1.2. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.3. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.4. Objekta apraksts;

1.5. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.6. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.7. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9. novembra noteikumu Nr.916 "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums" (turpmāk – Noteikumi Nr.916) 3.2. un 3.3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta kultūrvēsturiskā vērtība, un 2015. gada 27. novembra Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē pieņemts lēmums Par jaunatklāta objekta statusa noteikšanu arheoloģisko atradumu vietai Pārgaujas novadā, Raiskuma pagastā, Skasteru mežā, kas ar 2016. gada 6. janvāra ierakstītu vēstuli Nr.04-10/43 paziņots objekta tiesiskajam valdītājam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un nekustamā īpašuma lietotājam – Dabas aizsardzības pārvaldei, informējot par priekšlikumu noteikt objektam arheoloģiskā pieminekļa statusu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Ar 2016. gada 22. janvāra vēstuli Nr.18-1e/502 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē, ka neiebilst pret Inspekcijas lēmumu. Dabas aizsardzības pārvaldes viedoklis likumā noteiktajā termiņā nav sniegts.

2016. gada 5. jūlija Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 6.1. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: senvietas (līdz 13.gadsimtam ieskaitot).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 6.1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts ir Vidzemes reģionam raksturīgs arheoloģisko pieminekļu veids. Objekta arheoloģiskais materiāls ir nozīmīgs vēstures avots par Latvijas iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru, kā arī etnisko procesu norisi agrajā un vidējā dzelzs laikmetā. Objektam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.

Objekta saglabājamās vērtības: akmens krāvuma reljefs, struktūra, saglabājušās konstrukcijas, senie apbedījumi, atsevišķas liecības par tiem, kapu inventārs, tai skaitā arheoloģiskās senlietas, kā arī bļodakmens, ar virsmā mākslīgi veidotu iedobi, tā sākotnējā atrašanās vietā.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2004.gada 9. novembra noteikumu Nr.916 "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums" 3.2. un 3.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 6.1. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13A, Valmiera, LV–4201).

Kultūras ministre D.Melbārde