Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2016. gada 15. decembra likums "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.2016., Nr. 254 (5826) https://vestnesis.lv/op/2016/254.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"

Vēl šajā numurā

29.12.2016., Nr. 254 (5826)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 15.12.2016.

Stājas spēkā: 01.01.2017.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2016/254.4

2016/254.4
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10., 22.nr.; 2008, 13., 14., 23.nr.; 2009, 7., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 16.nr.; 2012, 56., 100., 186.nr.; 2013, 142., 193.nr.; 2014, 92.nr.; 2015, 124., 222.nr.; 2016, 31., 115.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "likums "Par zvērinātiem revidentiem"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Revīzijas pakalpojumu likums" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 3.panta 1.1 daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regula (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.537/2014) gadījumos, kas noteikti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.5 pantā."

3. Aizstāt 54.panta piektajā daļā vārdus "kuras parāda vērtspapīri iekļauti" ar vārdiem "kuras akcijas ir iekļautas".

4. Izslēgt 54.1 pantu.

5. Papildināt D sadaļu ar II1 nodaļu šādā redakcijā:

"II1 nodaļa
Revīzijas komiteja

55.2 pants. Vispārīgas prasības revīzijas komitejai

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība), izveido revīzijas komiteju. Revīzijas komiteja darbojas atbilstoši šajā likumā un Regulā Nr.537/2014 noteiktajām prasībām.

(2) Kapitālsabiedrība nodrošina revīzijas komitejas darbībai nepieciešamos finanšu un citus resursus, kā arī šīs komitejas pieprasīto informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu izpildei.

55.3 pants. Revīzijas komitejas uzdevumi

(1) Revīzijas komitejai ir šādi uzdevumi:

1) uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata sagatavošanas procesu un sniegt kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei priekšlikumus gada pārskata un konsolidētā gada pārskata ticamības un objektivitātes nodrošināšanai;

2) uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas darbības efektivitāti, ciktāl tā attiecas uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu ticamības un objektivitātes nodrošināšanu, un sniegt priekšlikumus attiecīgās sistēmas trūkumu novēršanai;

3) uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) norisi. Lai uzraudzītu šajā punktā minētās revīzijas (pārbaudes) norisi, revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas (kā kompetentās iestādes saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu) veiktajā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudē (inspekcijā) izdarītos un Finanšu ministrijas mājaslapā internetā publicētos secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk arī — zvērināts revidents) profesionālās darbības kvalitāti;

4) pārbaudīt un uzraudzīt, vai kapitālsabiedrības ieceltais zvērināts revidents pirms kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — pirms konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) uzsākšanas un tās veikšanas laikā ievēro Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības, Regulas Nr.537/2014 6.panta noteikumus par sagatavošanos minētās revīzijas (pārbaudes) veikšanai un neatkarības apdraudējuma novērtēšanu un šīs regulas 5.pantā noteiktos ar revīziju (pārbaudi) nesaistītu pakalpojumu sniegšanas aizliegumus;

5) informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — par konsolidētā gada pārskata revīzijā (pārbaudē) zvērināta revidenta izdarītajiem secinājumiem un sniegt viedokli par to, kā šī revīzija (pārbaude) ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata ticamību un objektivitāti, kā arī informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme šajā procesā;

6) nodrošināt zvērinātu revidentu kandidātu atlases procesu kapitālsabiedrībā saskaņā ar Regulas Nr.537/2014 16.pantu un ieteikt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei zvērināta revidenta kandidātu revīzijas pakalpojuma sniegšanai, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar minētās regulas 16.panta 8.punktu kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ir izveidojusi citu struktūru, kuras uzdevums ir sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei ieteikumu kapitālsabiedrības zvērināta revidenta izvēlei.

(2) Revīzijas komiteja pilda arī Regulā Nr.537/2014 revīzijas komitejai noteiktos uzdevumus.

55.4 pants. Revīzijas komitejas tiesības

(1) Revīzijas komitejai papildus Regulā Nr.537/2014 noteiktajām tiesībām ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes un zvērināta revidenta, kā arī no iekšējā audita dienesta, revidenta iekšējās revīzijas veikšanai vai kapitālsabiedrības kontroliera (ja tādi ir) informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai revīzijas komiteja varētu izpildīt šajā likumā un Regulā Nr.537/2014 noteiktos uzdevumus;

2) piedalīties kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcēs;

3) sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei un padomei (ja tāda ir izveidota) viedokli un ziņojumus par revīzijas komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām institūcijām, struktūrvienībām un personām ir pienākums sniegt revīzijas komitejai vai tās locekļiem informāciju, kas nepieciešama šīs komitejas uzdevumu izpildei, ja revīzijas komitejas pieprasītā konkrētā informācija ir saistīta ar šīs komitejas uzdevumu veikšanu.

(3) Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar šā likuma 55.3 pantā un Regulā Nr.537/2014 tai noteiktajiem uzdevumiem.

55.5 pants. Revīzijas komitejas papildu uzdevumi un kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju rīcība saistībā ar revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu

(1) Papildus šā likuma 55.3 pantā noteiktajiem uzdevumiem revīzijas komiteja veic arī šādus uzdevumus:

1) ne retāk kā reizi gadā sniedz kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei rakstveida ziņojumu par savu darbību un šai komitejai noteikto uzdevumu izpildi (turpmāk — revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums);

2) ziņo kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei par konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem (ja tādi bijuši) kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un revīzijas (pārbaudes) procesā, kā arī iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas efektivitātē saistībā ar šo pārskatu kvalitātes nodrošināšanu;

3) nekavējoties ziņo kapitālsabiedrībai, ja ir konstatēts, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas revīzijas (pārbaudes) veikšanai vai ka zvērināts revidents nav ievērojis Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības.

(2) Ja kapitālsabiedrībai ir padome, tā savā ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, kuru padome sagatavo saskaņā ar Komerclikuma 175.pantu, iekļauj arī savu vērtējumu par revīzijas komitejas darbību, kā arī pievieno šim ziņojumam revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu.

(3) Ja kapitālsabiedrībai nav padomes, tad revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu izskata tajā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kuras darba kārtībā ir paredzēta tā kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tādu sagatavo) apstiprināšana, par kuru ir sniegts revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums.

(4) Kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam izvērtēt revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.

55.6 pants. Revīzijas komitejas sastāvs un struktūra

(1) Revīzijas komiteja ir koleģiāla institūcija, kuru ievēlē kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē un kura sastāv vismaz no trim locekļiem, no kuriem vismaz viens ir kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis un pārējie ir kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ievēlēti citi locekļi.

(2) Revīzijas komiteja savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ir objektīva un neatkarīga. Revīzijas komitejas loceklis pilda savus pienākumus godprātīgi un neapdraud revīzijas komitejas neatkarību.

(3) Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir neatkarīgi. Revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:

1) līdzdalība (lielāka par 20 procentiem kapitāldaļu vai balsstiesīgo akciju) kapitālsabiedrībā vai tās kontrolētajā komercsabiedrībā (meitas sabiedrībā);

2) pastāv vai pēdējo triju gadu laikā ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību;

3) laulība, radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar šīs kapitālsabiedrības valdes locekli vai akcionāru (dalībnieku), kura līdzdalība šajā kapitālsabiedrībā ir ne mazāka par 20 procentiem;

4) cita veida personiska vai mantiska ieinteresētība, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādu atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.

(4) Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija un nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. Personai ir nevainojama reputācija, ja uz to neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:

1) persona ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) persona ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata.

(5) Par revīzijas komitejas locekli nedrīkst būt:

1) kapitālsabiedrības valdes loceklis, zvērināts revidents, kas kapitālsabiedrībai sniedz revīzijas pakalpojumu vai ir tai sniedzis šo pakalpojumu pēdējo triju gadu laikā pirms kandidēšanas uz revīzijas komitejas locekļa amatu, kapitālsabiedrības prokūrists vai komercpilnvarnieks;

2) kapitālsabiedrības kontrolētās komercsabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai cita persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto komercsabiedrību (meitas sabiedrību).

(6) Revīzijas komitejas loceklis nedrīkst uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir ar zināšanām nozarē, kurā darbojas kapitālsabiedrība. Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā vai šo pārskatu revīzijas (pārbaudes) veikšanā vai arī attiecīgais revīzijas komitejas loceklis ir zvērināts revidents.

(8) Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus vai prasības revīzijas komitejas loceklim.

55.7 pants. Revīzijas komitejas locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Revīzijas komiteja tiek ievēlēta kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņu.

(2) Persona, kas kandidē uz revīzijas komitejas locekļa amatu, rakstveidā apliecina piekrišanu ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu un norāda, ka attiecībā uz šo personu nepastāv nekādi šā likuma 55.6 panta ceturtajā un piektajā daļā minētie ierobežojošie apstākļi un kapitālsabiedrības statūtos papildus noteiktie ierobežojošie apstākļi (ja tādi ir), kas neļautu šai personai ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu. Revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts, kas tiek virzīts kā neatkarīgais revīzijas komitejas loceklis, rakstveidā papildus apliecina, ka uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 55.6 panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem.

(3) Kapitālsabiedrības akcionāram vai akcionāru grupai, kurai ir ne mazāk par pieciem procentiem no balsstiesīgā kapitāla, ir tiesības izvirzīt vienu revīzijas komitejas locekļa amata kandidātu. Katrs izvirzītais revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts ir iekļaujams revīzijas komitejas locekļu vēlēšanu sarakstā.

(4) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem vienā balsojumā, visiem akcionāriem (dalībniekiem) balsojot vienlaikus. Kapitālsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(5) Par ievēlētām revīzijas komitejā uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot kapitālsabiedrības statūtos noteikto maksimālo revīzijas komitejas locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki revīzijas komitejas locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kurš no viņiem uzskatāms par ievēlētu, jautājums skatāms atkārtoti tajā pašā akcionāru (dalībnieku) sapulcē un izlemjams ar akcionāru (dalībnieku) sapulces atkārtotu balsojumu par katru no šiem kandidātiem, kuri turpina kandidēt uz revīzijas komitejas locekļa amatu. Par ievēlētu uzskatāms tas kandidāts, kurš atkārtotā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(6) Revīzijas komitejas locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumu.

(7) Revīzijas komitejas loceklis var jebkurā laikā atstāt revīzijas komitejas locekļa amatu, par to rakstveidā paziņojot kapitālsabiedrībai.

(8) Revīzijas komitejas loceklis ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad uzzinājis par apstākļiem, kuri viņam liedz turpināt ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu vai kuri apdraud viņa neatkarību, rakstveidā informē par tiem kapitālsabiedrību. Ja pēc šīs daļas pirmajā teikumā minētās rakstveida informācijas saņemšanas kapitālsabiedrība konstatē, ka revīzijas komiteja vairs neatbilst šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tad kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad tā ir konstatējusi revīzijas komitejas neatbilstību šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajām izmaiņām revīzijas komitejas sastāvā.

(9) Ja revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņa beigām, kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ka revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu, vai no dienas, ar kuru tas atsaukts no amata, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) lemtu par jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanu un nodrošinātu revīzijas komitejā atbilstošu tās locekļu skaitu. Jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšana notiek, pārvēlot visu revīzijas komiteju. Pārvēlētās revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņš sākas tās pārvēlēšanas dienā.

(10) Revīzijas komitejas loceklis (izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli) nedrīkst būt darba tiesiskajās attiecībās ar kapitālsabiedrību. Atlīdzību revīzijas komitejas loceklim nosaka kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.

(11) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti pirmo reizi, revīzijas komiteju ievēlē nākamajā akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kas notiek pēc pārvedamo vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, ja vien tajā dienā, kad tās pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti, tai jau nav šā likuma prasībām atbilstoši izveidota revīzijas komiteja vai tai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām.

55.8 pants. Revīzijas komitejas vadība un sēdes

(1) Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru no revīzijas komitejas locekļu vidus ievēlē revīzijas komitejas locekļi.

(2) Prombūtnes laikā revīzijas komitejas priekšsēdētāju pēc viņa rakstveidā noformēta norādījuma aizstāj cits revīzijas komitejas loceklis.

(3) Revīzijas komitejas sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes gadā.

(4) Tiesības pieprasīt revīzijas komitejas sēdes sasaukšanu ir katram revīzijas komitejas loceklim, kā arī kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) un kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

55.9 pants. Revīzijas komitejas locekļa atbildība

(1) Ja revīzijas komitejas loceklis rīkojas prettiesiski, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro tiesību aktus, kapitālsabiedrības statūtus vai akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumus, vai darbojas ļaunprātīgi vai nolaidīgi, viņš atbild par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti kapitālsabiedrībai un citām personām.

(2) Kapitālsabiedrība prasību pret revīzijas komitejas locekļiem var celt, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību attiecībā uz sabiedrības prasību celšanu.

55.10 pants. Informācijas neizpaušanas prasības

(1) Revīzijas komitejas loceklim ir aizliegts izpaust trešajām personām informāciju, kas viņam uzticēta vai kļuvusi zināma, pildot revīzijas komitejas locekļa amata pienākumus, tostarp komercnoslēpumu. Revīzijas komitejas loceklis ir atbildīgs par jebkādas tādas informācijas, tai skaitā komercnoslēpuma, prettiesisku izpaušanu, kura saņemta savu pienākumu pildīšanas laikā un nav publiski izplatīta.

(2) Atstājot revīzijas komitejas locekļa amatu, revīzijas komitejas loceklim ir pienākums nodot kapitālsabiedrības rīcībā visus dokumentus (Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē), kas nodoti viņa rīcībā vai kurus viņš pats sagatavojis, pildot revīzijas komitejas locekļa pienākumus, kā arī saistībā ar minēto pienākumu izpildi viņa rīcībā nodoto un saglabāto informāciju (arī to, kas saglabāta datorā vai elektroniskajos datu nesējos). Kapitālsabiedrībai ir pienākums no revīzijas komitejas locekļa saņemtos dokumentus un informāciju nodot revīzijas komitejai, nodrošinot šo dokumentu un informācijas satura nemainīgumu no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad tie nodoti revīzijas komitejai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais aizliegums uz revīzijas komitejas locekli attiecas arī pēc tam, kad viņš ir atstājis revīzijas komitejas locekļa amatu.

55.11 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz revīzijas komitejas darbību

(1) Kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā likuma 1.panta pirmās daļas 33.punkta kritērijiem, revīzijas komitejas uzdevumus var pildīt kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Lēmums par to, ka revīzijas komitejas funkcijas pildīs kapitālsabiedrības padome, pieņemams kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē. Lai nodotu revīzijas komitejas funkciju pildīšanu kapitālsabiedrības padomei, ir nepieciešama visu padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus.

(3) Ja tādā kapitālsabiedrībā, kurā revīzijas komitejas uzdevumus pilda kapitālsabiedrības padome, tiek pārvēlēta kapitālsabiedrības padome, akcionāru (dalībnieku) sapulce vienlaikus ar padomes ievēlēšanu lemj jautājumu par to, vai revīzijas komitejas uzdevumus uzticēt jaunievēlētajai padomei. Šādā gadījumā ir nepieciešama visu jaunievēlētās padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētie lēmumi ierakstāmi kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā.

(4) Kapitālsabiedrība var neveidot revīzijas komiteju, ja:

1) tā pārvalda ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, vai alternatīvo ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam;

2) tās vienīgā komercdarbība ir tādu uz aktīviem balstītu vērtspapīru emisija, kuri noteikti Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 2.panta 5.punktā. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība publicē savā mājaslapā internetā informāciju par to, ka revīzijas komiteja netiek izveidota. Ja kapitālsabiedrība izlemj, ka nav nepieciešams revīzijas komitejas uzdevumu izpildi nodot kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijai, tad kapitālsabiedrība arī par to publicē informāciju savā mājaslapā internetā;

3) tā ir reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un tai jau ir izveidota revīzijas komitejai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par to, kura institūcija kapitālsabiedrībā veic šā likuma 55.3 pantā minētos uzdevumus un kāds ir tās personālsastāvs;

4) tā ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība, un koncerna (konsolidācijas grupas) līmenī izveidotā struktūra revīzijas komitejas uzdevumu izpildei nodrošina šā likuma 55.2, 55.3 pantā, 55.4 panta trešajā daļā, 55.6panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā un septītajā daļā, 55.7panta otrajā daļā, 55.8 panta pirmajā daļā un 55.11 panta pirmajā daļā minēto prasību, kā arī Regulas Nr.537/2014 11.panta 1. un 2.punktā un 16.panta 5.punktā minēto prasību ievērošanu. Par koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības meitas sabiedrību."

6. Papildināt 56.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) nefinanšu paziņojuma, ja saskaņā ar šā likuma 56.3 panta prasībām kapitālsabiedrībai ir pienākums sagatavot šādu paziņojumu un tā šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu."

7. 56.2 pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(2) Lai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniegtu pietiekami skaidru, precīzu un plašu informāciju par to, kādā veidā kapitālsabiedrība tiek pārvaldīta, par korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošanu un kapitālsabiedrību raksturojošiem rādītājiem, tai skaitā kapitāla struktūru un personām, kurām pieder akcijas, kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:";

izteikt otrās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus, — par to, kuri principi netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu, pietiekami skaidri, precīzi un plaši paskaidrojot:

a) nepiemērošanas iemeslu attiecībā uz katru konkrēto principu, kas netiek piemērots, iespējamās sekas un veidu, kādā pieņemts lēmums par šā principa nepiemērošanu,

b) kad plānots uzsākt konkrētā principa piemērošanu, ja šā punkta "a" apakšpunktā minētais lēmums attiecas uz ierobežotu laikposmu,

c) kādā veidā pasākums, kas veikts konkrētā principa piemērošanas vietā (ja tāds bijis), sasniedz šā principa vai korporatīvās pārvaldības ieteikumu (kuros iekļauts šis princips) mērķi vai veicina labu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā;

4) ja kapitālsabiedrība vispār nepiemēro korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — šādas rīcības pamatojumu;";

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ja kapitālsabiedrība īsteno politiku attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu sastāva dažādību (daudzpusības politika), — aprakstu par šīs politikas mērķiem, īstenošanas pasākumiem un rezultātiem pārskata gadā.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Šā panta otrās daļas 8.punkts neattiecas uz tādu šā panta otrajā daļā minēto kapitālsabiedrību, kura pirmajā pārskata gadā, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem:

1) vidējais darbinieku skaits — 250;

2) aktīvu kopsumma bilances datumā — 20 000 000 euro;

3) gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) — 40 000 000 euro.";

aizstāt septītajā daļā vārdus un skaitli "otrās daļas 5.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "otrās daļas 5. un 8.punktā".

8. Papildināt likumu ar 56.3, 56.4 un 56.5 pantu šādā redakcijā:

"56.3 pants. Nefinanšu paziņojums

(1) Kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ja šīs kapitālsabiedrības pirmajā pārskata gadā, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā pārsniedz 20 000 000 euro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) pārsniedz 40 000 000 euro, ir pienākums šā likuma 56.pantā minētajā vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu.

(2) Ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu izpratni par šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī par tās komercdarbības ietekmi uz vidi, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem aspektiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas pasākumiem (turpmāk — korporatīvās sociālās atbildības jomas), nefinanšu paziņojumā sniedz vismaz šādu informāciju:

1) kapitālsabiedrības komercdarbības modeļa īsu aprakstu, kas var ietvert vispārīgu informāciju par kapitālsabiedrības galvenajiem saimnieciskās darbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, sadarbības partneriem, klientiem, svarīgākajiem izmantojamiem resursiem, izdevumu un ienākumu plūsmu un citu komercdarbību raksturojošu informāciju;

2) aprakstu par kapitālsabiedrības politikām, kuras tā īsteno attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, tai skaitā aprakstu par to, kādas procedūras kapitālsabiedrībā ir ieviestas, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību šo politiku īstenošanas procesam;

3) informāciju par šīs daļas 2.punktā minēto politiku īstenošanas rezultātiem;

4) informāciju par galvenajiem ar korporatīvās sociālās atbildības jomām saistītajiem riskiem, kuri raksturīgi kapitālsabiedrības darījumiem, un, kad tas ir būtiski un samērīgi, arī informāciju par riskiem, kuri izriet no kapitālsabiedrības komercdarbības ietvaros noslēgtajiem tiesiskajiem darījumiem vai ir saistīti ar tās ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un kuri var radīt negatīvas sekas korporatīvās sociālās atbildības jomās, kā arī par to, kā kapitālsabiedrība šos riskus pārvalda;

5) galvenos nefinanšu rādītājus, kas raksturīgi konkrētajai kapitālsabiedrībai un nozarei, kurā tā darbojas.

(3) Nefinanšu paziņojumā iekļauj arī atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja finanšu pārskatā norādītā summa ir saistīta ar kādu no kapitālsabiedrības korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(4) Lai sniegtu informāciju par korporatīvās sociālās atbildības jomām, šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība var izmantot Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību aktos vai Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vai citas starptautiskās organizācijas izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus (turpmāk — Latvijas, Eiropas Savienības vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumi). Vadības ziņojumā norāda, kuras Latvijas, Eiropas Savienības vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus kapitālsabiedrība izmanto.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu, kādēļ to nedara.

(6) Izņēmuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai par sarunu procesā esošiem jautājumiem, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) šīs kapitālsabiedrības valde rakstveida ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu šīs kapitālsabiedrības komercdarbībai;

2) minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes iegūšanai par kapitālsabiedrības attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tās komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība ir atbrīvota no pienākuma iekļaut vadības ziņojumā nefinanšu paziņojumu, ja tā nefinanšu paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šajā pantā nefinanšu paziņojumam noteiktajām prasībām, un to publicē kopā ar vadības ziņojumu kā gada pārskata sastāvdaļu.

(8) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība nefinanšu paziņojumu ir iekļāvusi vadības ziņojumā vai to sagatavojusi kā šā panta septītajā daļā minēto atsevišķo dokumentu, tā ir atbrīvota no gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma attiecībā uz noteiktu nefinanšu rādītāju sniegšanu un analīzi vadības ziņojumā.

(9) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība, kura ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot nefinanšu paziņojumu, ja šajā paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta tajā mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus, un ja šis konsolidētais vadības ziņojums vai atsevišķais dokuments ir publiskots šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(10) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots nefinanšu paziņojums, kā arī to, vai nefinanšu paziņojums ir iekļauts vadības ziņojumā vai šā panta septītajā daļā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šā panta devītajā daļā minētajā gadījumā — vai no nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības nefinanšu paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus.

56.4 pants. Konsolidētais nefinanšu paziņojums

(1) Kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kura ir tāda koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kuram pirmajā darbības gadā, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā konsolidēti pārsniedz 20 000 000 euro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) konsolidēti pārsniedz 40 000 000 euro, ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā ietvert konsolidēto nefinanšu paziņojumu.

(2) Ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu izpratni par šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) attīstību, darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī par tā komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedz informāciju par šo koncernu (konsolidācijas grupu) kopumā, attiecīgi piemērojot šā likuma 56.3 panta otrās un ceturtās daļas noteikumus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētais koncerns (konsolidācijas grupa) neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu, kādēļ to nedara.

(4) Konsolidētajā nefinanšu paziņojumā iekļauj arī atsauces uz konsolidētajā finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja konsolidētajā finanšu pārskatā norādītā summa attiecas uz kādu no koncerna (konsolidācijas grupas) korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(5) Izņēmuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai sarunu procesā esošiem jautājumiem, kuri attiecas uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) šīs mātes sabiedrības valde rakstveida ziņojumā minētās mātes sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu šā koncerna (konsolidācijas grupas) komercdarbībai;

2) minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes iegūšanai par koncerna (konsolidācijas grupas) attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tā komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība neiekļauj konsolidētajā vadības ziņojumā konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tā šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā konsolidētajam nefinanšu paziņojumam noteiktajām prasībām, un to publicē kopā ar vadības ziņojumu kā konsolidētā gada pārskata sastāvdaļu.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība konsolidēto nefinanšu paziņojumu ir iekļāvusi konsolidētajā vadības ziņojumā vai to sagatavojusi kā šā panta sestajā daļā minēto atsevišķo dokumentu, tā ir atbrīvota no gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma attiecībā uz noteiktu nefinanšu rādītāju sniegšanu un analīzi savā vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā.

(8) Šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kura ir cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tajā sniedzamā informācija (gan par minēto mātes sabiedrību, gan par tās meitas sabiedrībām) ir iekļauta šā cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķa dokumenta veidā sagatavotā konsolidētajā nefinanšu paziņojumā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus, un ja šis konsolidētais vadības ziņojums vai atsevišķa dokumenta veidā sagatavotais konsolidētais nefinanšu paziņojums ir publiskots šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots konsolidētais nefinanšu paziņojums, kā arī to, vai šis paziņojums ir iekļauts konsolidētajā vadības ziņojumā vai šā panta sestajā daļā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šā panta astotajā daļā minētajā gadījumā — vai no konsolidētā nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus.

56.5 pants. Par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu un izplatīšanu atbildīgā persona

Par gada pārskata un, ja kapitālsabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbilstoši šā likuma prasībām, kā arī par šo pārskatu izplatīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīga kapitālsabiedrības valde."

9. Aizstāt 66.panta otrajā daļā skaitli un vārdu "4.punktā" ar skaitli un vārdu "5.punktā".

10. Aizstāt 81.panta trešās daļas pēdējā teikumā vārdus "pirmās daļas" ar vārdiem "ceturtās daļas".

11. Papildināt 129.1 pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Komisija var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, turēt finanšu instrumentus savā vārdā (uzņemties savā vārdā saistības un risku, kas izriet no finanšu instrumentu pozīcijām), ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) šādu finanšu instrumentu pozīciju iemesls ir vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības nespēja savstarpēji savietot ieguldītāju rīkojumus;

2) šādu finanšu instrumentu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda Regulas (ES) Nr.575/2013 92., 93., 94. un 95.pantā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības;

4) šādām finanšu instrumentu pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs, un tās pastāv vienīgi uz laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu minēto darījumu ar finanšu instrumentiem."

12. 148.pantā:

aizstāt sešpadsmitās daļas ievaddaļā skaitļus "54., 56., 57., 57.2" ar skaitļiem "54., 56., 56.3, 56.4, 57., 57.2, 57.3";

papildināt pantu ar astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(18) Ja persona nav ievērojusi šā likuma 55.2, 55.3, 55.5, 55.6, 55.7, 55.8 vai 55.11 panta prasības, Komisija ir tiesīga piemērot vienu vai vairākas šādas sankcijas vai uzraudzības pasākumus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) publicēt Komisijas mājaslapā internetā publisku paziņojumu, kurā norāda par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

3) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona izbeidz attiecīgu darbību;

4) noteikt pagaidu aizliegumu kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklim, kurš ir atbildīgs par attiecīgo pārkāpumu, uz laiku līdz trim gadiem pildīt viņam noteiktos pienākumus kapitālsabiedrībā;

5) uzlikt kapitālsabiedrībai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma summas. Ja 10 procenti no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma summas ir mazāk par 142 300 euro, Komisija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro;

6) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz vienam miljonam euro."

13. 150.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"150.pants. Sankciju un uzraudzības pasākumu publiskošana

(1) Komisija informāciju par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas personām piemēroti par šā likuma 148.pantā minētajiem pārkāpumiem, ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Komisijas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.";

papildināt 2.1 daļu pēc vārda "septiņpadsmitajā" ar vārdiem "un astoņpadsmitajā";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "piecpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā" ar vārdiem "piecpadsmitajā, septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Komisija piecu darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas informē Finanšu ministriju par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kuri piemēroti par šā likuma 148.panta astoņpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 58.punktu šādā redakcijā:

"58. Šā likuma 56.panta pirmās daļas 5.punkts, 56.2 panta otrās daļas ievaddaļa un 3. un 4.punkts, kas izteikti jaunā redakcijā, otrās daļas 8.punkts, 2.1 daļa un grozījums septītajā daļā, 56.3, 56.4 un 56.5 pants un grozījums 148.panta sešpadsmitajā daļā (atbildība par prasību neievērošanu attiecībā uz nefinanšu paziņojumu un konsolidēto nefinanšu paziņojumu) ir attiecināms uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2017.gada pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2017.gada 1.janvārī vai 2017. kalendāra gada laikā)."

15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

"36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/56/ES, ar kuru groza direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (Dokuments attiecas uz EEZ);

37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra direktīvas 2014/95/ES, ar ko groza direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņems 2016.gada 15.decembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 29.decembrī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!