Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas devītā sēde 2016.gada 18.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, sākam Saeimas 2016.gada 18.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību – izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" un iekļaut to Saeimas 2016.gada 25.februāra sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību – likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības un iekļaut Saeimas 2016.gada 25.februāra sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kaimiņš, Sudraba, Šics, Andris Bērziņš, Guntis Kalniņš, Einārs Cilinskis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas".

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kaimiņš, Sudraba, Šics, Andris Bērziņš, Guntis Kalniņš un Cilinskis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Ineses Bitenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Baibas Volfas-Riekstiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi".

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Loskutovs, Dālderis, Šulcs, Matīss un Čigāne lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Upenieks, Valainis, Lejiņš, Ķirsis, Viņķele un Čigāne lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas".

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Upenieks, Valainis, Lejiņš, Ķirsis, Viņķele un Čigāne lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā".

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Upenieks, Lejiņš, Ķirsis, Viņķele, Čigāne, Matīss, Šulcs un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas".

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Upenieks, Lejiņš, Ķirsis, Viņķele, Čigāne un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Vucāns, Putra, Brigmanis, Seržants, Mežulis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Vucāns, Putra, Brigmanis, Seržants, Mežulis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Putra, Skujiņš, Brigmanis, Seržants, Siliņš un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Putra, Skujiņš, Brigmanis, Seržants, Mežulis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kalnozols, Putra, Brigmanis, Seržants, Siliņš un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kalnozols, Putra, Brigmanis, Seržants, Siliņš un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš, Lībiņa-Egnere, Loskutovs, Lejiņš, Straujuma un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš, Lībiņa-Egnere, Dālderis, Loskutovs, Straujuma un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Smiltēns, Āboltiņa, Adamovičs, Straujuma, Ojārs Ēriks Kalniņš, Lībiņa-Egnere un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Smiltēns, Āboltiņa, Adamovičs, Straujuma, Ojārs Ēriks Kalniņš, Lībiņa-Egnere un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ligitas Vecauziņas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 9.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ligitas Vecauziņas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 11.jūniju atbrīvot Ligitu Vecauziņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ligitas Vecauziņas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Baibas Volfas-Riekstiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Baibas Volfas-Riekstiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Baibu Volfu-Riekstiņu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Baibas Volfas-Riekstiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ineses Bitenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ineses Bitenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Bitenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ineses Bitenieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā".

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. – deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. – deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. – deputāta Alekseja Loskutova... (Dep. A.Latkovskis: "Tikko bija piektais!")

Sēdes vadītāja. Sestais... Sestais!

A.Loskutovs. 6. – deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Par 6.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Loskutova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 8, atturas – 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Loskutovs. 7. – deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Loskutova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 3, atturas – 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Loskutovs. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.februārim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mihails Zemļinskis.

M.Zemļinskis (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā" (Nr.277/Lp12). Uz trešo lasījumu tika iesniegti seši priekšlikumi.

1. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Zemļinskis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Zemļinskis. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 3.priekšlikumu deputāti atbalsta.

4.priekšlikumu deputāti atbalsta.

M.Zemļinskis. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Zemļinskis. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Zemļinskis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.276/Lp12), kurā iekļauts arī likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.288/Lp12). Ir 38 priekšlikumi.

1.priekšlikums paredz izslēgt Kriminālprocesa likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu, ko mēs jau atbalstījām otrajā lasījumā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka ārvalstniekiem ir tiesības pieprasīt, lai ne tikai par aizturēšanu, bet arī par apcietināšanu tiek informēta viņu valsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas attiecas uz īpaši aizsargājamu cietušo.

Otrajā lasījumā mēs definējām, kas ir īpaši aizsargājams cietušais. Un definīcijā ir paredzēts, ka tā ir persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kurš saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un kuru izdarījusi persona, kas ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, laulātais vai bijušais laulātais, persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai persona, ar kuru cietušajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

Ņemot vērā to, ka Kriminālprocesa likuma 12.panta piektajā daļā ir izmantots tāds jēdziens kā "tuvinieks", kas aptver daļu no minētās definīcijas, ir paredzēts lietot vārdu "tuvinieks" un modificēt šo definīciju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums grozīt 96.¹ panta otro daļu. Tam ir redakcionāls raksturs. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas arī precizē otrajā lasījumā atbalstīto normu un paredz, ka īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Groza 97.¹ panta trešo daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz atteikties no normas 152.panta otrajā daļā, kas tika pieņemta otrajā lasījumā.

Attiecīgā norma paredz: "Nepilngadīgā cietušā un liecinieka pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā." Bija iebildumi no policijas, un galvenokārt tie saistīti ar tehniskām iespējām veikt attiecīgus ierakstus, bet komisija tomēr uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai, bērnus pratinot, būtu veikts audioieraksts vai videoieraksts. Un arī tālāk es jums par to stāstīšu – mēs modificējam normu, kas regulē attiecīgās ierīces piemērošanu. Bet pats priekšlikums – atteikties no šādas normas – netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Būtībā tā ir kompromisa redakcija normai par audioierakstu un videoierakstu izmantošanu, pratinot nepilngadīgas personas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par ekspertīzes veikšanu. Patlaban ekspertīze ir obligāta gadījumos, ja ir jānoskaidro, vai nauda ir īsta vai viltota. Ņemot vērā, ka attiecīgo atzinumu var dot Latvijas Banka, ekspertīze ne vienmēr ir nepieciešama. Līdz ar to ir paredzēts atteikties no obligātuma šajā gadījumā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozījumu Kriminālprocesa likuma 247.pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums, kas saistīts ar normu, kuru mēs atbalstījām otrajā lasījumā, proti, ar drošības naudu. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā mēs nolēmām, ka tad, ja persona kriminālprocesā iemaksā drošības naudu, tai ir jāziņo par naudas izcelsmi. Jūs noteikti atceraties arī to, ka jautājums bija saistīts ar vienu konkrētu kriminālprocesu, kad bija iemaksāta ļoti liela nauda. Mēs sākām diskutēt, un otrajā lasījumā priekšlikums tika atbalstīts. Taču deputāta Kūtra priekšlikums ir atteikties no attiecīgās normas.

Izvērtējusi šo situāciju un priekšlikumu, komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saeimas sēdēs vieglāk ir nobalsot pēc tam, kad tiek dots norādījums, kā vajadzētu balsot par normu vai priekšlikumu. Es saprotu, ka politiski jutīgos jautājumos tas ir pieņemams risinājums. Šajā gadījumā es aicinu katru padomāt par reālo situāciju un atrast saprātīgu risinājumu.

Mans priekšlikums ir vienkāršs: neieviest kriminālprocesā šo prasību – pie drošības naudas iemaksas iesniegt vienlaikus arī paziņojumu par šīs naudas izcelsmi.

Es šo jautājumu jums izanalizēšu no diviem aspektiem.

Pirmais aspekts – no praktiskās situācijas. Iedomājieties katrs sevi izmeklētāja vietā! Jums ir kāds aizturēts cilvēks – krāpnieks vai kukuļņēmējs. Pie viņa ir atrasta šī nauda (kukuļa gadījumā visbiežāk atrod pie viņiem šo naudu). Šo kukuli izņem. Bet ja kukulis nav izņemts... Krāpšanas gadījumos vai citos kriminālprocesos, kā normālam izmeklētājam pienākas, jūs esat uzlicis arestu mantai noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā. Tātad pēc būtības tiek iesaldēta noziedzīgi iegūtā manta. Tas ir viens moments.

Tajā brīdī, kad jūs lemjat jautājumu, vai aizdomās turētajam piemērot kādu drošības līdzekli, jums ir jāievēro nosacījumi drošības līdzekļu izvēlei. Jūs saprotat, ka apcietinājumu piemērot šim cilvēkam nevar, jo nav pamata apcietinājumam, un jūs kabinetā rakstāt lēmumu par kādu no drošības līdzekļiem, kurš nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Jūs izdomājat, ka šajā gadījumā tā būtu drošības nauda. Ekonomisko noziegumu gadījumos visbiežāk tā būtu drošības nauda. Jūs pieņemat lēmumu un nākamajā dienā vai tās pašas dienas vakarpusē uzaicināt šo cilvēku pie sevis, izstāstāt drošības līdzekļa saturu, paskaidrojat, kādas sekas iestāsies, ja viņš neievēros prasības noteikumu, proti, pārkāps procesuālos pienākumus. Un galu galā cilvēks saka: "Jā, viss kārtībā!" Viņš parakstās un aiziet mājās. Nākamajā dienā viņš pats vai viņa tuvinieks atnes kvīti, ka ir iemaksāta depozītā drošības naudas summa, un atnes paziņojumu. Ko tagad jūs kā izmeklētājs ar šo ziņojumu darīsiet? Likums saka – ieliksiet krimināllietas materiālos. Viss! Likums jums neuzliek nekādu pienākumu šo paziņojumu pārbaudīt.

Kāda nozīme ir šim paziņojumam? No vienas puses, tiek pamatots tā, ka šajā procesuālajā situācijā, redziet, varēsim tomēr vērsties pret noziedzīgi iegūtas naudas izmantošanu procesā.

Bet ja šajā paziņojumā ir ierakstīti fiktīvi dati – tuvinieks, laulātais ir iesniedzis paziņojumu, kurā norāda, ka naudu paņēmis mājās no skapīša. Paziņojums ir iesniegts? Ir iesniegts. Ir norādīts, no kurienes nauda ņemta? Ir norādīts. Viss! Likums ir izsmelts. Nekāda tālāka rīcība nevar notikt, jo drošības līdzeklis ir piemērots. Un, ja jūs kā procesa virzītājs teiksiet, ka aizdomās turētais ir pārkāpis drošības līdzekļa noteikumus, un gribēsiet piemērot bargāku drošības līdzekli, jūs to nedrīkstat darīt, jo viņš nav pārkāpis kriminālprocesa kārtību, viņš ir iesniedzis visu, kas ir jāiesniedz.

Jūs teiksiet, ka viņš šajā ziņojumā var ierakstīt kaut ko un melot. Diemžēl Latvijas Krimināllikums atļauj melot, jo aizdomās turēto vai apsūdzēto nevar saukt pie atbildības par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu. Proti, viņš šajā gadījumā varētu norādīt arī fikciju.

Patiesībā mēs būsim iedevuši izmeklētājam vienu papīru, ar kuru palielināt makulatūras blāķi, par ko jau tā tiek pārmests, un, es domāju, neviens neuzdrošinātos viņam pie esošās slodzes uzlikt vēl papildu pienākumu kriminālprocesā – pārbaudīt, no kurienes šī nauda nākusi. Ir speciāli dienesti – Valsts ieņēmumu dienests un, ja šis darījums ir aizdomīgs, tad arī kontroles dienests –, kas pārbauda naudas plūsmas (pie lielām summām viņi saņem šo informāciju).

Un otra situācija. Ja jūs uzskatāt, ka šajā gadījumā tiek sasniegts kriminālprocesa mērķis, tad man par kriminālprocesuālo daļu rodas daudz vairāk jautājumu, nekā šī norma var atbildēt. Piemēram, ko darīt procesa virzītājam (Starpsauciens: "Vaimanāt!"), ja viņš secina, ka drošības līdzeklī ieskaitītā summa... Es atvainojos!... paziņojumā norādītās personas patiesībā nav īstas vai ka šī nauda ir saņemta no ārzemēm? Šo naudu nevar ieskaitīt valsts budžetā, tāpēc ka aizdomās turētā persona nav pārkāpusi procesa noteikumus.

Tāpēc es aicinu cienījamos kolēģus izdomāt, vai šī norma tiešām sasniedz to mērķi, ko gribēja normas autori, un neuzlikt izmeklētājam papildu slogu.

Un vēl viena lieta. Ja jūs tomēr balsosiet pret manu priekšlikumu un šī norma būs likumā, tad es tiešām aicināšu prokurorus un izmeklētājus sūtīt vēstules vai nu profesoram Judinam, vai Juridiskajai komisijai, lai izskaidro, ko darīt situācijā, kad drošības līdzeklis ir izpildīts, bet paziņojums nav īsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

A.Judins. Jā. Komisijas vārdā es vēlos atgādināt, ka jautājums tika diskutēts gan apakškomisijā pirms otrā lasījuma, gan Juridiskajā komisijā, gan arī Saeimas sēdē mēs to otrajā lasījumā izrunājām. Un arī saistībā ar iesniegto priekšlikumu atkal par to runājām apakškomisijā un komisijā. Un iepriekš visos balsojumos deputāti ir atbalstījuši priekšlikumu nodrošināt lielāku caurskatāmību un garantēt, ka informācija par iemaksāto drošības naudu ir pieejama procesa virzītājam.

Ņemot vērā šos faktus, komisijas vārdā es aicinu Gunāra Kūtra priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Prezidijs ierosina doties pārtraukumā. Līdz ar to ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, kolīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Ādamsons, Andrejs Elksniņš, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Sergejs Potapkins, Jānis Ruks, Kārlis Seržants un Jūlija Stepaņenko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins. Kolēģi, turpinām izskatīt grozījumus Kriminālprocesa likumā.

13. – deputāta Kūtra priekšlikums, kas arī ir saistīts ar drošības naudu kriminālprocesā, ar līdzekļu avota norādīšanu. Un arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Ja jau priekšlikums ir iesniegts, es gribu pavisam īsi jums pateikt, ka Saeima autoritāti var iegūt tad, ja mēs pieņemam normas, kuras var saprātīgi piemērot. Ja praksē nebūs saprotams, kā to normu piemērot un ko ar to darīt, Saeimas autoritāte zudīs.

Otra lieta, ko es varu droši teikt, cienījamie kolēģi, kaut vai humora pēc. Šādus paziņojumus ar standarta tekstiem es varu šodien sarakstīt un iedot jebkurai personai, jebkuram advokātam. Tas nozīmē, ka mēs gatavojam advokātiem normālu maizīti, iespēju rakstīt tukšus paziņojumus, kuriem nekādu seku nav.

Cienījamie kolēģi! Vienkārši padomājiet par to, ko mēs reālajā situācijā darīsim. Vai tiesnesis (šajā gadījumā ir runa par tiesnesi), kurš lems, vai apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu, un kuram atnes apliecinošu dokumentu, atnes šo paziņojumu, – vai šis tiesnesis var teikt tā: "Es nepiemērošu viņam apcietinājumu tikai tāpēc, ka es neesmu paspējis pārbaudīt paziņojumā norādīto naudas izcelsmi"? Nē! Likums noteic: ja mēneša laikā paziņojums ir atnests, tad viņam ir jāatbrīvo persona no apcietinājuma. Tālāka risinājuma nav.

Kolēģi, šie risinājumi abos gadījumos likumā nav iestrādāti, nav izdiskutēti, un tie paliks kā gaisā karājoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

A.Judins. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

A.Judins. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā ziņotājs arī teica.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 14. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz aizstāt Kriminālprocesa likuma 361.pantā vārdus "apstiprinātu lēmuma kopiju" ar vārdiem "lēmuma izrakstu". Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. – tieslietu ministra Rasnača redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Arī 16. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar atbalstīto 9.priekšlikumu un paredz papildināt 412.pantu ar 6.¹ daļu, proti, noteikt, ka skaņu vai attēlu ierakstu kopijas, kurās fiksētas cietušo vai liecinieku liecības, neizsniedz, bet nodrošina iespēju ar tām iepazīties. Tas ir saistīts ar priekšlikumu veikt audioierakstu un videoierakstu, nopratinot bērnus. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas groza 420.pantu un paplašina prokurora tiesības piemērot priekšrakstu par sodu. Mēs izdarījām grozījumus Krimināllikumā, kas paredz, ka turpmāk priekšrakstu par sodu būs iespējams piemērot ne tikai par kriminālpārkāpumu un mazāk smagiem noziegumiem, bet arī gadījumā, kad izdarīts smags noziegums, par kuru likumā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Un šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka tāda iespēja būs gadījumā, ja to apstiprina un tam piekrīt amatā augstāks prokurors. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas groza 421.pantu. Un tur dispozīcijā ir norāde uz Krimināllikuma normu, kas saistīta ar priekšrakstu par sodu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas groza 439.pantu, papildinot to ar 3.¹ daļu, kura paredz tiesības uzsākt kriminālprocesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskajām personām arī gadījumos, kad pret fizisko personu process nav uzsākts vai pabeigts, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. – tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar 20.priekšlikumu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Arī 22.priekšlikums ir saistīts ar atbalstīto 20.priekšlikumu. Arī to mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas arī saistīts ar atbalstīto 20.priekšlikumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz iespēju piemērot juridiskajām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekli ar prokurora priekšrakstu, ja izdarīts smags noziegums un par to ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 25. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka slēgtā sēdē iztiesājamas krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību (visos gadījumos!). (Patlaban ir paredzēts, ka slēgta sēde ir gadījumā, ja izdarīts noziegums pret nepilngadīgo.) Te ir paredzēts runāt par visām noziedzīgajām darbībām pret tikumību. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26.priekšlikums ir saistīts ar atbalstīto 9.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. – tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar 20.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28. – tieslietu ministra priekšlikums, kas papildina Kriminālprocesa likuma 633.panta piekto daļu un paredz, ka lēmumu tiesa ne vēlāk kā nākamajā dienā nosūta Valsts probācijas dienestam gadījumā, ja tas ir saistīts ar pirmstermiņa atbrīvošanu... nosacījumu par pirmstermiņa atbrīvošanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 29. – tieslietu ministra priekšlikums, kas regulē jautājumu izskatīšanu saistībā ar soda izpildi gadījumos, ja sods piemērots ar prokurora priekšrakstu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 31. – tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar 705.pantu un papildina likumu ar jaunu daļu – piekto daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. – tieslietu ministra priekšlikums, kas savā būtībā ir redakcionāls, proti, aizstāj vārdus "ārvalsts pilsonis" ar vārdu "ārvalstnieks". Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 33. ir analogs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34.priekšlikums paredz kārtību, kādā stājas spēkā norma par obligātās ekspertīzes atcelšanu. Proti, tas saistīts ar priekšlikumu, par kuru mēs jau runājām. Priekšlikumā bija paredzēts, ka tāda norma var stāties spēkā 1.jūlijā. Mēs tomēr nolēmām, ka būs spēkā tas regulējums... tā vispārējā kārtība, kādā stāsies spēkā šis likums – "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Līdz ar to 34.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 35. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī saistīts ar spēkā stāšanos un ir saistīts arī ar 9.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas regulē jautājumus par spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ietver informatīvo atsauci. Tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais ir 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tā. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9.februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā".

Ir seši priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 23.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.februārim. (No frakcijas SASKAŅA: "Aizdomīgi!")

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Vestienas ielā 17, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir iespējama tikai un vienīgi uz atsevišķa likuma pamata un izņēmuma gadījumos, un tas ir attiecināms arī uz šo konkrēto likumprojektu.

Pirms Juridiskās komisijas sēdes nekustamā īpašuma īpašnieks un arī hipotekārais kreditors tika informēti par sēdes norisi un sēdes laiku. Uz Juridiskās komisijas sēdi ieradās īpašnieks un tika arī saņemta informācija no kreditora par to, ka hipotekārais kreditors uz šo sēdi neieradīsies.

Hipotekārais kreditors bija lūdzis atlikt minētā likumprojekta izskatīšanu, taču komisija nolēma, ka argumentācija nav pietiekama, lai uz tās pamata atliktu minētā likumprojekta izskatīšanu.

Komisijas sēdes laikā gan īpašnieks, gan arī deputāti tika iepazīstināti ar Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūvi un tās nozīmi sabiedrības vajadzībām. Tāpat Rīgas dome deputātus informēja par to, ka tā vairākkārt ir sūtījusi informāciju un aicinājumus īpašniekam, uz kuriem īpašnieks nav atsaucies. Savukārt īpašnieks komisijas sēdē informēja, ka komunikācija ar Rīgas domi faktiski nav notikusi, jo īpašnieks neesot saņēmis Rīgas domes sūtītos pasta sūtījumus. Savukārt Rīgas domes pārstāvis informēja, ka korespondence ir tikusi sūtīta uz īpašnieka deklarēto dzīvesvietu un šajā gadījumā, protams, īpašniekam šajā deklarētajā dzīvesvietā bija jābūt sasniedzamam.

Ņemot vērā to, ka šī komunikācija līdz likumprojekta izskatīšanai komisijas sēdē starp īpašnieku un Rīgas domi faktiski nebija notikusi, arī šādu situāciju varēja uzskatīt par izņēmuma gadījumu (likuma izpratnē), tomēr komisija vērsa uzmanību... Komisija jautāja gan īpašniekam, gan Rīgas domei, vai ir iespējama saruna, vai ir iespējams apspriest risinājumus par brīvprātīgu attiecīgā īpašuma atsavināšanu, jo komisijas sēdes gaitā mēs konstatējām tādus divus jautājumus, par kuriem varētu būt diskusija.

Viens ir jautājums par nožogojuma atjaunošanu īpašumā. Uz to Rīgas dome atbildēja, ka projektā ir paredzēta nožogojuma atjaunošana. Un otrs ir jautājums par taisnīgas atlīdzības apmēru, par ko gan komisija saskaņā ar likumu nelemj. Tātad pastāv iespēja, ka nākotnē īpašnieks ar Rīgas domes pārstāvjiem vienosies.

Komisija tomēr ņēma vērā Austrumu maģistrāles nozīmīgumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un, lai nekavētu šo atsavināšanas procesu, nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un dot laiku un iespēju īpašniekam un Rīgas domei panākt vienošanos, iesaistot, protams, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Līdz ar to komisija ir lūgusi noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kas, komisijasprāt, bija saprātīgs, lai šādu vienošanos varētu panākt.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Vestienas ielā 17, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Arī šis likumprojekts faktiski nodrošinātu sabiedrības vajadzību īstenošanu Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūvi.

Pretstatā iepriekšējā likumprojekta tapšanas gaitai īpašnieks nepiedalījās Juridiskās komisijas sēdē. Vēlos arī komisijas vārdā norādīt, ka komisija jau savlaicīgi izsūtīja īpašniekam gan uz deklarēto dzīvesvietu, gan uz citām mums pieejamām iespējamām īpašnieka atrašanās adresēm informāciju par komisijas sēdi. Turklāt mēs aicinājām īpašnieku gadījumā, ja viņš nevar pats piedalīties komisijas sēdē, attiecīgi pilnvarot savu pārstāvi, bet arī tas netika izdarīts. Un tāpat mēs arī norādījām, ka īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas klātbūtnes neesamība nav šķērslis, lai komisija varētu lemt par likumprojekta tālāku virzību.

Komisijā mēs faktiski konstatējām, ka šī ir izņēmuma situācija, jo īpašnieks nav komunicējis ar Rīgas domi nedz sākotnējā atsavināšanas procesā, nedz arī šobrīd. Mums nav komunikācijas ar īpašnieku, jo īpašnieks neatsaucas uz sūtījumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.martam.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁰ pantā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā.

Guntis Belēvičs kā Saeimas deputāts un veselības ministrs, būdams komercsabiedrības SIA "Genera" dalībnieks, kura saņēma publisku iepirkumu no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes, ir pārkāpis likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10.panta pirmajā daļā noteiktos komercdarbības ierobežojumus.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu un virzīt lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma "Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Godātie deputāti! 2015.gada 26.oktobrī Saeima saņēma 10 540 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas", kurā Saeima tika aicināta izdarīt normatīvo aktu grozījumus, kas paredzētu mainīt Latvijas laika zonu no otrās uz trešo un atcelt pulksteņa laika pāreju divas reizes gadā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.³ panta pirmo daļu 2015.gada 10.novembrī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai.

2015.gada 25.novembrī komisija uzsāka iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, kurā vārds tika dots iesniedzēju pilnvarotajam pārstāvim. Pārstāvis minēja, ka pulksteņa laika grozīšana divas reizes gadā izjauc cilvēka bioloģisko ritmu un to visvairāk izjūt bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un hroniskie slimnieki. Vienlaikus viņš izteica domu, ka laika grozīšana rada lieku stresu un darbaspēju pazemināšanos, kā arī pauda viedokli, ka periodā, kad pēc ziemas laika ir notikusi pāreja uz vasaras laiku, ātri iestājas tumsa un ap astoņiem vakarā jau ir tumšs, līdz ar to daudzas āra aktivitātes kļūst apgrūtinošas. Latvijai nebūtu jābaidās atšķirties no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja šāda pāreja tiktu veikta, kaimiņvalstis varētu sekot mūsu paraugam, jo pāriešana tomēr var ietekmēt cilvēku labsajūtu un darba produktivitāti tas nevienam neuzlabo. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka laika zonas noteikšana ir katras valsts likumdevējas institūcijas kompetence.

Kolektīvajā iesniegumā ietvertā priekšlikuma īstenošanai būtu jāpieņem normatīvais akts par laika zonas maiņu, kā arī jāatceļ Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumi Nr.1010.

2016.gada 13.janvārī komisijas locekļi turpināja iesnieguma izvērtēšanu. Sēdē piedalījās un viedokļus izteica Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji ziņoja, ka atteikšanās no pulksteņa laika grozīšanas radītu papildu izmaksas transporta, tūrisma, kā arī telekomunikācijas nozarei. Vienotā sistēma, kāda patlaban pastāv, palielina ienākumus tūrisma un restorānu biznesam. Transporta sektorā tiek novērsti šķēršļi laika grafika saskaņošanā.

Runājot par enerģijas ietaupījumu, šīs ministrijas pārstāvji norādīja, ka šobrīd ietaupījums nav tik būtisks, kāds tas bija agrāk. Vienlaikus viņi informēja, ka visai Eiropas Savienībai ir vienota kārtība, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvā 2000/84/EK, kura nosaka datumus, kuros sākas un beidzas vasaras laiks, kā arī norādīja uz to, ka direktīvas teksts angļu un latviešu valodā atšķiras. Latviešu tekstā nav skaidri noteikts obligāts pienākums pāriet uz vasaras laiku, bet angļu tekstā – ir. Tika uzsvērts, ka vienota pāreja Eiropas Savienības dalībvalstīm vismazāk izmaksās. Runājot par laika joslas maiņu, tika norādīts, ka šo jautājumu varētu lemt nacionālā līmenī, jo laika joslas var mainīt, ja tas ir nepieciešams. Laika joslu mainīšana valstī palielinātu izmaksas saistībā ar starptautiskās sabiedrības informēšanu.

Satiksmes ministrijas pārstāvji ziņoja, ka jautājums par pāreju uz vasaras laiku ir politiski un ekonomiski diskutējams jautājums. Savukārt jautājums par laika joslu ir arī ar ģeogrāfiju saistīts jautājums, par kuru balsot nebūtu loģiski. Saskaņā ar šīs ministrijas viedokli Latvija ģeogrāfiskā ziņā nepārprotami atrodas otrajā laika joslā, taču optimāli ir katram dzīvot savā astronomiskajā laikā.

Pāreja uz citu laika joslu, pēc ministrijas atzinuma, ir politiskas izšķiršanās jautājums. Runājot par ieguvumiem, tika minēta aviācijas un dzelzceļa joma, jo, nepārejot uz citu laika joslu, nebūtu jāpārskata kustības saraksti lidojumiem un vilcieniem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji ziņoja, ka vienīgā priekšrocība no pārejas varētu būt tā, ka cilvēki racionālāk izmantotu ārpus telpām pavadīto laiku. Kā trūkums tika minēta aklimatizācija, kas aizņem no vienas līdz četrām nedēļām. Lai nevajadzētu mainīt laika joslu, pārstāvis ieteica mainīt dienas režīmu, sākot visas ierastās aktivitātes vienu stundu agrāk.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji pauda noraidošu nostāju šajā jautājumā. Viņuprāt, pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ īslaicīgi ietekmē nodarbināto labsajūtu un darbaspējas, jo tiek izjaukts cilvēka bioloģiskais ritms. Tomēr tas nav ilglaicīgi, un, raugoties no uzņēmumu perspektīvas, to darbinieki nav bērni un sirmgalvji, kas minēti kolektīvajā iesniegumā kā galvenās grupas, kuru veselību un dzīves ritmu ietekmē pāreja uz vasaras laiku. Vienlaikus viņi pauda viedokli, ka laika starpība ietekmē starptautisko biznesu: jo lielāka laika starpība, jo lielāki izdevumi uzņēmumam.

Veselības ministrijas pārstāvji ziņoja, ka pēdējā laikā veiktie pētījumi šajā jomā ir drīzāk pulksteņa laika maiņu atbalstoši vai neitrāli, turklāt nav pētījumu, kas apliecinātu, ka pulksteņa laika pāreja negatīvi ietekmē cilvēka veselību.

Izvērtējusi iesniedzēju prasības un visu saņemto informāciju, komisija secināja, ka ir nepieciešams padziļināts pētījums šajā jautājumā. Līdz ar to komisija 2016.gada 3.februārī vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu un nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2016.gadam 1.septembrim izvērtēt minētās prasības ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī konsultēties ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām par prasībām, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. A.Bērziņš: "Saki kā cilvēks, ne kā ekonomists!")

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Klausoties šo motivāciju šim priekšlikumam – nodot to Ministru kabinetam –, es nesaprotu, kāpēc vispār tas tika atbalstīts, jo principā visas ministrijas jau ir atnākušas un savu viedokli pateikušas. Ekonomikas ministrija – noteikti! Arī šajā sēdē pauda to, ka šis pētījums jau ir veikts. Šis jautājums aktualizējas katru reizi, kad notiek šīs laika maiņas.

2014.gadā bija pēdējais pētījums par šo jautājumu, un tad bija arī iedzīvotāju aptaujas. Tautsaimniecības nozares atsevišķi tika aptaujātas par to, kāda tad būs šī ietekme un vai atbalsta vai neatbalsta.

Taču pats galvenais: 2010.gadā Ministru kabinets pieņēma šos noteikumus, nosakot kārtību, kādā mēs pārejam no vasaras laika uz ziemas laiku. Vienlaikus ar šiem noteikumiem ir pārņemta arī Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva, kas nosaka vienotu vasaras laika sākumu un beigas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, tad, visticamāk, tas beigsies ar to, ka mums, Latvijas valstij, būs jāmaksā sods un pēc tam būs jāatgriežas pie šīs kārtības, kāda jau pastāv.

Ekonomikas ministrija ir analizējusi, veikusi aprēķinus par to, kāda tad būs šī ietekme. Lauksaimniecības nozarē, kur ir izteikti sezonāls darbs, ir lietderīgi izmantot laika pāreju darbu veikšanai ārpus telpām. Tā ka lauksaimniecības nozare atbalsta šādas pārejas.

Ja mēs skatāmies enerģētikas sektorā, – arī tur ir atbalstoša nostāja.

Ja mēs skatāmies būvniecības nozarē, – tur ir it īpaši atbalstoša nostāja, jo, ja mēs kaut ko mainīsim šajā sistēmā, tas būtiski sadārdzinās būvniecības izmaksas.

Veselības nozarē pārejai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme.

Savukārt transporta nozare viennozīmīgi atbalsta esošo kārtību, jo transporta nozarē ļoti svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā.

Es lūgšu noraidīt šo priekšlikumu, argumentējot ar to, ka par šo jautājumu jau neskaitāmas reizes Ministru kabinetā runāts, debatēts, diskutēts. Ir jāsaprot arī pamatojums, kāpēc vispār šāda sistēma ir ieviesta. Tā tomēr ir direktīva, kuru vajadzētu respektēt.

Paldies.

Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī vēlos runāt par to, ka šī iniciatīva nav atbalstāma. Ļoti īsi.

Skatoties uz ManaBalss.lv iniciatīvu, es gribu citēt divus izteikumus no tās. Pirmkārt (citēju): "Direktīva neliedz valstij tiesības pieņemt lēmumu nepiemērot pāreju uz vasaras laiku un/vai mainīt laika zonu." (Starpsauciens: "Jā!")

Man uzreiz rodas jautājums: tiesa, bet vai tad stratēģiski kaut kas ir mainījies kopš 1995.gada, kad mēs noslēdzām Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, vai kopš 2004.gada, kad mēs 1.maijā kļuvām par Eiropas Savienības dalībvalsti? Valaiņa kungs tikko jau teica, kādas sankcijas var sekot saskaņā ar direktīvu 2000/84/EK.

Otrs izteikums, kas, manuprāt, pilnīgi nav pieņemams (es citēju): "Neliela neērtība, atstājot pašreizējo vasaras laiku, būs attiecībā uz starptautiskajām komunikācijām, taču tas būs salīdzinoši nebūtiski, jo jau šobrīd Latvijai ir laika zonas atšķirības ar lielāko daļu no Eiropas Savienības valstīm. Savukārt kaimiņvalstīm ir visas iespējas sekot Latvijas piemēram."

Man uzreiz ir jautājums: vai mūsu Baltijas kaimiņvalstis sekos mums un pāries uz Maskavas laiku? Es domāju, tas nav tik vienkārši.

Otrkārt, vai šī pāreja ietekmē arī cilvēku veselību, kā iniciatīvas autori saka? Direktīvas 6.punktā ļoti skaidri ir teikts: šobrīd Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs nav pierādījumu par to, ka tas ilglaicīgi ietekmētu cilvēku veselību.

Direktīvas 7.punktā ļoti skaidri ir teikts, ka šī pāreja uz vasaras laiku neietekmē arī drošību uz ceļiem, proti, laika pāreja rudenī un pavasarī neietekmē drošību uz ceļiem. Nav korelācijas arī ar šo jautājumu. Tātad jautājumā par publisko veselību un publisko drošību šīs iniciatīvas autori nav ņēmuši vērā direktīvā ļoti skaidri teikto, ka tas neietekmē šīs ļoti svarīgās jomas. (Zālē troksnis.)

Un visbeidzot. Somijā, kura atrodas ar Baltijas valstīm vienā laika zonā, šobrīd notiek diskusijas par to, vai pastāvīgi pāriet uz Centrāleiropas laiku, proti, GMT + 1 laiku, – tieši tādu, kāds ir pāri jūrai – Zviedrijā – vai tālākos kaimiņos – Polijā.

Tā ka, es domāju, šī iniciatīva nav bijusi apdomāta, un katrā ziņā, lai par kaut ko tādu vispār diskutētu, tomēr ir jāveic vairāk pētījumu, lai būtu skaidrs, kā tas ietekmē gan mūsu tautsaimniecību, gan publisko veselību, gan arī drošību uz ceļiem.

Paldies.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Refleksija par nupat debatēs teikto.

Vispirms vēršos pie jums, Valaiņa kungs! Ja jums nav skaidrs, kāpēc mēs šodien diskutējam par šo jautājumu, tad es jums pateikšu, ka ir arī tāda lieta kā tautas griba. (Dep. V.Valaiņa starpsaucieni.) Un tauta šajā gadījumā ir paudusi šo savu gribu. Viņa vēlas, lai šis jautājums tiktu izskatīts. Un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mēs šeit diskutējam par to.

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Spolīša kungs! Tas, ko jūs minējāt, šie argumenti, kurus mēs dzirdam... Katru reizi, kad tauta ir paudusi savu gribu, kāds nāk un šeit no tribīnes mēģina kaut ko sākt stāstīt un piesaukt atkal Maskavu, Putinu. Vai jūs atceraties, kāds bija galvenais arguments arī tad, kad bija priekšlikums par kažokzvēriem? Atkal tika piesaukts Putins! Bija priekšlikums par PVN siltumam – atkal tika piesaukts Putins! Tagad jūs piesaucat Maskavas laiku. Nu tas viss jau ir smieklīgi un nožēlojami! Tas, ko jūs darāt (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.), – jūs meklējat katru, pat vismazāko, iemeslu, lai liegtu tautai iespēju darīt to, ko jūs paši esat tai paredzējuši, – iespēju paust savu gribu. Un, kad tauta ir paudusi savu gribu, tiek meklēti visiespējamākie... es atvainojos, visabsurdākie argumenti, lai šo tautas pausto gribu mēs šeit neizskatītu.

Par ko ir diskusija? Diskusija tagad, pašlaik, ir nevis pēc būtības, bet par to, vai mēs vērtējam šo tautas pausto gribu vai nevērtējam. Tas ir ļoti labi, ka dažiem deputātiem jau ir savs viedoklis par to visu. Tagad jums būs iespēja to paust un argumentēti pierādīt, kāpēc šī paustā griba mums ir jāņem vērā vai nav jāņem vērā. Bet tagad tas, ko mēs darām, – mēs apriori pasakām, ka mēs to nevērtēsim, mēs to neskatīsim un noraidīsim. Manuprāt, tas ir absurdi un nepareizi.

Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim, otro reizi.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Es pavisam īsi par to tautas gribu pateikšu.

2014.gadā Ekonomikas ministrija, lai gan vēl nebija šīs iniciatīvas, veica aptauju, kurā piedalījušos cilvēku skaits bija tuvs šo iniciatīvu iesniegušo skaitam. Vairāk nekā 6 000 iedzīvotāju piedalījās tajā aptaujā, un lielākā daļa no tiem, kuri piedalījās, bija par to, ka šī pāreja ir jāveic. Un tieši tāpēc tika veikti arī šie Ekonomikas ministrijas pētījumi.

Vēlreiz atkārtoju: šie pētījumi jau ir, ar tiem var iepazīties, var apskatīt to, ko ir atbildējusi katra nozare. Un tas darbs, ko jūs gribat, lai Ministru kabinets dara, jau ir izdarīts. Neliksim darīt lieku darbu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? (Dep. V.Orlovs: "Negribu vairs! Nē!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma "Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 3. Patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Ziņojuma izskatīšana".

Darba kārtībā – "Latvijas Republikas tiesībsarga 2015.gada ziņojums".

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labdien, Jūsu Ekselence – cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi!

2015.gada ziņojums ir mans pēdējais ziņojums šī mandāta ietvaros, un, kā esmu rakstījis ziņojuma ievadvārdos, man ir labi padarīta darba sajūta. Man ir priekšlikumi un veicamo darbu saraksts – kur un ko vēl vajadzētu darīt, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, labas pārvaldības principa ievērošanu, mazinātu diskrimināciju un veicinātu tiesisko vienlīdzību, ja mani ievēlēs par tiesībsargu nākamajam termiņam.

Nereti izskan pārmetumi, ka tiesībsargs nodarbojas tikai ar bērnu tiesībām un ar populārām tēmām un nerisina citas sasāpējušas problēmas. Cilvēcīgi es saprotu, ka visvairāk katram sāp tieši viņa problēma. Un katrs vēlas, lai tieši viņa jautājums tiek risināts vispirms un visaugstākajā līmenī.

Latvijā ir tikai viens tiesībsargs. Tiesībsarga birojs vienlaikus ir nacionālā cilvēktiesību institūcija, līdztiesības iestāde, bērnu ombuds un labas pārvaldības ombuds, līdz ar to tas darbojas ļoti daudzās jomās.

Kā ierasts, ziņojumu par paveikto cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā iedalu tematiskajos blokos: bērnu tiesības; pilsoniskās un politiskās tiesības; sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības.

Ņemot vērā to, ka ziņojums ir uz 263 lappusēm, katrā tiesību jomā izcelšu dažus, manuprāt, visaktuālākos problēmjautājums.

Bērnu tiesības. Bērnu tiesību uzaugt ģimenē veicināšana. Atlīdzība aizbildņiem par pienākumu pildīšanu.

Ministru kabinets, skatot koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu", attiecībā uz atlīdzību aizbildņiem nolēma no 2018.gada pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Diemžēl manus iebildumus, ka šāds valdības lēmums ir pretrunā ar vairākiem politikas plānošanas dokumentiem un Civillikuma 307.pantu, valdība neņēma vērā. Tādēļ vēršu jūsu kā likumdevēja uzmanību uz šo – bērnu interesēm neatbilstošo – politikas iniciatīvu un aicinu nepieļaut atlīdzības par aizbildņa pienākumu veikšanu atcelšanu.

Bērnu tiesību pārkāpumi pašvaldību bērnunamos.

2015.gada maijā informēju Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, Latvijas pašvaldības un citas iesaistītās puses par bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību pārkāpumiem pašvaldību bērnunamos. Esmu lūdzis novērst šos pārkāpumus un aicinājis pašvaldības stiprināt audžuģimeņu un aizbildņu kustību. Pašvaldībām tika dots laiks – pusgads – situācijas uzlabošanai. Galvenais secinājums – aizbildņu un audžuģimeņu skaits valstī ir kritiski zems, nepietiekams. Vairums pašvaldību nav norādījušas, kas praktiski ir darīts, lai veicinātu aizbildņu un audžuģimeņu kustību. No tā var secināt, ka darīts nav nekas. Ir arī, protams, pozitīvi piemēri, diemžēl to nav daudz.

Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības uz mājokli.

Sākot ar 2015.gada janvāri, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības ir iespēja izvēlēties starp diviem palīdzības veidiem: pretendēt uz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu vai saņemt dzīvokļa pabalstu pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā. 2015.gadā Latvijas pašvaldībās dzīvokļa pabalsta apmērs bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem svārstījās no 50 līdz 200 eiro mēnesī. Prakse rāda, ka pabalsta apmērs liedz iespēju atrast piemērotu dzīvojamo telpu un daļa izdevumu par dzīvokļa lietošanu jauniešiem jāsedz patstāvīgi.

Bērna tiesības būt pasargātam no vardarbības.

2015.gadā iesaistījos Krimināllikuma grozījumu izstrādē, kas paredz bargākus sodus par dzimumnoziegumiem pret bērniem. Vairāki tiesībsarga priekšlikumi tika ņemti vērā, piemēram, tika noteikts ilgāks laika posms, kurā personai ir tiesības ziņot par notikušo dzimumnoziegumu; atsevišķi dzimumnoziegumi, kas iepriekš tika kvalificēti kā mazāk smagi noziegumi, līdz ar grozījumu izdarīšanu tiek uzskatīti par smagiem, tādējādi neziņošana par tiem ir krimināli sodāma.

Tomēr joprojām aktuāls paliek jautājums par atbildības piemērošanu visos neziņošanas gadījumos. Es piedāvāju noteikt kriminālatbildību arī tajos gadījumos, ja persona, kas ir noziedzīga nodarījuma izdarītāja ģimenes loceklis vai dzīvo kopā ar to vai kopējā saimniecībā, zina, bet neinformē tiesībsargājošās institūcijas par nodarījumu pret nepilngadīgās personas tikumību un dzimumneaizskaramību. Par šo priekšlikumu vēl ir diskusijas.

Bērnu tiesības uz privāto dzīvi un masu mediji.

Ir konstatēti trūkumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz masu informācijas līdzekļu un žurnālistu atbildību par aizliegtas informācijas par bērnu publiskošanu. Vairāki normatīvie akti aizliedz publiskot konkrēta satura informāciju par bērnu.

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu vienīgais vainīgo personu atbildības veids ir civiltiesiskā atbildība. Šis tiesību aizsardzības mehānisms nav pietiekami efektīvs, tādēļ esmu rosinājis noteikt administratīvo atbildību ikvienam subjektam par normatīvajos aktos aizliegtās informācijas par bērnu izplatīšanu. Esmu gatavs apspriest arī citus risinājumus, taču vēlos uzsvērt, ka risinājumam ir jābūt pietiekami efektīvam, lai preventīvi novērstu bērnu privātuma pārkāpumus.

Individuālais preventīvais darbs pašvaldībās.

Latvijā ir detalizēti izstrādāts regulējums bērnu drošības nodrošināšanai skolā, un vecākiem ir tiesības paļauties, ka izglītības iestāde konsekventi ievēros tiesisko regulējumu. Esmu noskaidrojis, ka 50 pašvaldībās no 119 pašvaldībām skolas neziņo, ka bērna uzvedībā nav uzlabojumu pēc skolas veiktajiem atbalsta pasākumiem. Savukārt sociālie dienesti kā problēmu norāda, ka no skolām informācija pienāk novēloti – tad, kad problēmas jau ir ļoti aktuālas. Uzvedības korekcijas programmas 98 pašvaldībās ir izstrādātas ne vairāk kā 10 bērniem visā pašvaldībā. Ņemot vērā, ka bērni ar uzvedības traucējumiem ir gandrīz katrā klasē, tas liecina, ka katrs riska grupas bērns viņa vajadzībām atbilstošu palīdzību nesaņem.

Ieslodzīto personu bērnu tiesības uz saskarsmi ar vecākiem.

Novitāte Tiesībsarga birojā ir bērnu un viņu vecāku, kuri atrodas ieslodzījumā, saskarsmes tiesības. Šis jautājums ir svarīgs gan no bērnu tiesību, gan vecāku tiesību viedokļa. 2014. un 2015.gadā esam veikuši ieslodzīto personu, bērnu un audžuģimeņu saskarsmes izpēti – pētījumu par bērnu un ieslodzījumā esošo viņu vecāku saskarsmi. Par konstatētajām problēmām esmu informējis Tieslietu ministriju un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, un šobrīd notiek darbs pie tiesiskā regulējuma pilnveides.

Runājot par Kučinska valdības deklarācijas sadaļu par demogrāfisko situāciju, ģimenes dzīvi un sociālo nodrošinājumu, jāteic, ka valdība ir apņēmusies novērst virkni manis pieminēto problēmu. Man personīgi tas rada pārliecību, ka beidzot šajā jomā notiks arī reālas pārmaiņas.

Pilsoniskās un politiskās tiesības.

Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesības.

Monitoringa vizītēs nereti esam no valsts sociālās aprūpes centru iemītniekiem saņēmuši informāciju, ka viena no klientu un aprūpes institūciju konflikta risināšanas metodēm ir klienta nosūtīšana uz psihiatrisko slimnīcu. Šāda prakse rada bažas par klientu bezpalīdzību un ierobežotām iespējām sevi aizstāvēt šādās situācijās. Brīvības ierobežošana garīgas slimības dēļ ir nepamatota, ja tās pamatā ir diskriminācija vai aizspriedumi pret personām ar invaliditāti.

2015.gadā esmu veicinājis arī tiesnešu un prokuroru izpratni par to, kā tiesības uz taisnīgu tiesu nodrošināmas tiesas procesā, kurā tiek lemts par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez personas piekrišanas.

Viena no problēmām, kas saistītas ar šo tematiku, ir psihoneiroloģisko slimnīcu personālpolitika. Esmu informēts par to, ka psihoneiroloģiskajās slimnīcās akūti trūkst personāla un ka īpaši uzraugāmajiem pacientiem tāpēc nereti tiek piemērota fiksācija jeb, tautas valodā sakot, piesiešana pie gultas.

Ieslodzīto tiesības.

Tiesībsarga birojā ik gadu tiek saņemts liels skaits iesniegumu no ieslodzījuma vietām par iespējamiem ieslodzīto personu tiesību pārkāpumiem. Arī 2015.gadā ir saņemts aptuveni 530 šādu iesniegumu. Šoreiz sevišķu uzmanību vēlos pievērst īpašai ieslodzīto grupai – personām ar invaliditāti. Vairākkārt apmeklējot ieslodzījuma vietas, ir konstatēts, ka tajās personām ar invaliditāti netiek nodrošināti atbilstoši ieslodzījuma apstākļi, to skaitā uzraudzība un aprūpe. Ikdienā parasti atbildība par personām ar invaliditāti tiek uzlikta citām ieslodzītajām personām, arī tādām, kuras pašas ir slimas, un, manuprāt, tas ir nepieņemami. Tāpat ir konstatēts, ka pārsvarā ieslodzījuma telpās personām ar invaliditāti nav nodrošināti saprātīgi pielāgojumi. Par konstatēto problemātiku ir informēta Ieslodzījuma vietu pārvalde un tieslietu ministrs.

Tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesības uz taisnīgu tiesu nav iespējams nodrošināt bez kvalitatīvas un personām pieejamas juridiskās palīdzības. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoms personām, kuras nevar atļauties algot advokātu savu ierobežoto resursu dēļ, nav pietiekams. 2015.gadā ir konstatēta vēl kāda būtiska problēma. Proti, lai arī Administratīvā procesa likumā ir nostiprināts objektīvās izmeklēšanas princips, praksē ir pierādījies, ka mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, kas bieži vaicā pēc palīdzības administratīvajā procesā, tomēr saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību visās administratīvajās lietās nevar. Savukārt valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kurās ir pat juridiskie dienesti vai vismaz tiek nodarbināti juristi, par budžeta līdzekļiem vēl mēdz algot advokātus un juristus administratīvajai tiesvedībai. Šādā veidā tiek nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi un pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertais aizliegums slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.

2015.gadā turpināju jautājuma izpēti par videokonferenču izmantošanu tiesās un ieslodzījuma vietās. Lai arī ir veikti konkrēti pasākumi situācijas uzlabošanai, tomēr bez risinājuma vēl palicis jautājums par procesa dalībnieku tiesībām uz aizstāvību un pārstāvību, kā arī konfidenciālu saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju tiesas procesā, kurā tiek izmantota videokonference.

Ārvalstnieku tiesības.

Esmu paudis savu nostāju par valdības lēmumu samazināt pabalstus starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām, jo šāds samazinājums var nonākt pretrunā ar valsts starptautiskajām saistībām. Samazinot pabalsta apmēru, valsts nedrīkst to samazināt tiktāl, ka tas atņem minimālos iztikas līdzekļus cilvēka cienīgas eksistences nodrošināšanai.

Gan publiskajā telpā, gan apspriežot likumprojektu "Patvēruma likums" Saeimā, vairākkārt esmu atgādinājis, ka, risinot bēgļu krīzes sekas un jautājumu par 2016.gadā gaidāmo liela skaita patvēruma meklētāju ierašanos Latvijā, ir svarīgi, lai valstī pastāvētu un darbotos efektīvs mehānisms, kā starptautisko aizsardzību saņēmušos ārzemniekus integrēt sabiedrībā, neveidojot atstumtu sabiedrības daļu, kura var radīt riskus valstij, tās attīstībai un drošībai. Valsts nedrīkst pieļaut nepilsoņu un bezvalstnieku pulkam vēl piepulcināt starptautisko aizsardzību saņēmušās personas, kuras nespēj pieņemt valsts kārtību un integrēšanās nepieciešamību.

Vārda brīvība.

Mediju loma vārda brīvības nostiprināšanā atbilstoši cilvēktiesību ietvaram ir aktuāls temats gan starptautiskajā, gan Latvijas sabiedrībā. Tādējādi 2015.gadā aktualizējām mediju tēmu tiesību uz vārda brīvību ietvaros. Minēšu tikai dažus secinājumus.

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jāraugās, lai laikus tiktu izvērtēti un sodīti plašsaziņas līdzekļi par naida runu un vienpusējas informācijas atspoguļošanu sabiedrībai būtiskos jautājumos.

Politiķiem jābūt atbildīgiem attiecībā uz sabiedrisko mediju stiprināšanu. Pēc ekspertu teiktā, 2016.gada budžetā ir finansējuma samazinājums, salīdzinot ar 2015.gadu, lai arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā.

Apsverama būtu doma par mediju ombuda izveidi, kas veicinātu mediju vides uzlabošanos atbilstoši cilvēktiesībām.

Visbeidzot minams, ka eksperti ir norādījuši uz pārlieku trešo valstu ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu, kas var atstāt negatīvas sekas. Darbu pie šī temata plānots turpināt arī 2016.gadā.

Tiesības uz privāto dzīvi.

Privātās dzīves aspektā saskatu risku, kas saistīts ar fizisko personu datu pārmērīgu vākšanu un publicēšanu. Lai arī mērķis daudzos fizisko personu datu apstrādes gadījumos ir bijis leģitīms, uzskatu, ka to ir bijis iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

2015.gadā iesniedzu pieteikumu par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.¹ panta, kas paredz uzturlīdzekļu parādnieku personas datu publicēšanu, atbilstību Satversmes 96.pantā iekļautajām tiesībām uz privāto dzīvi.

2015.gadā tika izstrādāts likumprojekts "Pasažieru datu apstrādes likums", kas pilnvaro Drošības policiju veikt fizisko personu datu apjomīgu vākšanu no gaisa pārvadātājiem, kā arī šo datu glabāšanu, apstrādāšanu un sniegšanu likumā noteiktajām institūcijām, kā arī citām valstīm. Šāda apjomīga fizisko personu datu vākšana būtiski ietekmēs personu cilvēktiesības, to skaitā tiesības uz privāto dzīvi. Uz to vērsu Iekšlietu ministrijas uzmanību. Darba gaitā likumprojekts un anotācija tika ievērojami uzlaboti. Tomēr likumprojekta izstrāde turpinās, un mēs turpināsim tai sekot līdzi.

Pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par personas datu publiskošanu ārkārtas situācijās. Proti, vai un kas drīkstēja publiskot bojāgājušo personu vārdus. Atzīmēju, ka jautājums joprojām nav līdz galam atrisināts. Tādēļ uzskatu, ka nepieciešams izdarīt grozījumus tiesību aktos.

Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības.

Tiesības uz sociālo drošību.

Esmu vērsis uzmanību uz nesamērīgi garajām rindām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Labklājības ministrija panāca papildu finansējuma piesaisti, un līdz ar to, pēc ministrijas ieskata, turpmāk pakalpojumi tiks nodrošināti saprātīgā termiņā.

Iepriekš pašvaldībās tika praktizēta cilvēktiesībām neatbilstoša prakse, proti, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas klients bija spiests mainīt institūciju tikai tāpēc, ka bija beidzies iepirkuma līguma termiņš, jo iepirkumā bija uzvarējis cits pretendents. Minētais pārkāpums ir novērsts, paredzot, ka turpmāk pašvaldības līgumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu var slēgt uz neierobežotu laiku.

Ir panākti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot, ka turpmāk arī personas ar alternatīvo statusu būs tiesīgas pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa pabalstu.

Panākts arī, ka tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir ikvienam no vardarbības cietušam bērnam neatkarīgi no tiesiskā statusa un uzturēšanās ilguma valstī.

Personu ar invaliditāti tiesības.

2015.gadā noslēdzās monitorings par to, kā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto saistību izpilde veikta periodā kopš Latvijas pievienošanās konvencijai. Monitoringa rezultāts: kā jomas, kurās steidzami nepieciešami uzlabojumi, ir jāmin veselības aprūpes sistēmas pieejamība, vides pieejamības uzlabošana, iekļaujošas izglītības un nodarbinātības veicināšana. Tāpat joprojām jāturpina darbs pie pabalstu sistēmas sakārtošanas un informatīvā atbalsta nodrošināšanas.

Tiesības uz mājokli.

Saistībā ar pašvaldību piedāvāto mājokļu kvalitāti un pieejamību konstatēts, ka daudzām pašvaldībām ir grūtības ar pietiekama dzīvojamā fonda nodrošināšanu vai ir ierobežoti finanšu līdzekļi, lai uzturētu un sakārtotu esošās dzīvojamās telpas. Piemēram, 2014.gadā rindā uz pašvaldības mājokļiem ilgstoši gaidīja vairāk nekā 10 tūkstoši personu, kurām pienāktos saņemt palīdzību mājokļa jautājumā, savukārt brīvo mājokļu skaits bija tikai 2,5 tūkstoši. Attiecībā uz brīvajiem mājokļiem daudzas pašvaldības atzina, ka tie nav dzīvošanai atbilstošā stāvoklī, jo vispirms ir nepieciešams kosmētiskais vai pat kapitālais remonts, taču pašvaldībām bieži vien trūkst līdzekļu tam.

Joprojām aktuāls ir jautājums par īrnieku un izīrētāju tiesību samērošanu. Vēl arvien trūkst efektīva tiesību aizsardzības mehānisma, ar kura palīdzību persona varētu aizsargāt savas tiesības, ja izīrētājs to patvarīgi izliek no mājokļa, izmantodams jebkādas metodes. Tāpat nav efektīva mehānisma, kā mājoklī atjaunot pamatpakalpojumus, ja mājas īpašnieks tos nenodrošina.

Saistībā ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu joprojām nav efektīva risinājuma jautājumam par iedzīvotāju tiesību aizsardzību mājas pārvaldnieka negodīgas rīcības vai ļaunprātības gadījumā.

Tiesības uz veselību.

Tiesību uz veselību kontekstā nupat esmu nācis klajā ar pētījumu par Latvijas valsts garantētā "medicīniskās palīdzības minimuma" atbilstību cilvēktiesību standartam, un par to šajās dienās ir ļoti daudz runāts. Tādēļ atsevišķi šim tematam laiku neveltīšu.

Taču pieminēšanas vērta ir Kučinska valdības deklarācijā ietvertā nopietnā apņemšanās reformēt veselības aprūpi. Veselības ministrs Belēvičs jau ir atzinis, ka mūsu rekomendācijas ir pamatotas, un tādējādi mēs maksimāli atbalstīsim apņemšanos, kuru paudis ministrs un valdību kopumā, – reformēt veselības aprūpi.

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrībā izskanēja viedokļi, ka traģēdijas sekas, iespējams, būtu vieglākas, ja efektīvi būtu nostrādājuši apsardzes darbinieki. Mēs veicām izpēti. Tās rezultātā tika noskaidrots, ka normatīvo aktu līmenī nav paredzēts apsardzes darbinieka tiešs pienākums signalizācijas iekārtas darbības gadījumā nekavējoties veikt evakuāciju no sabiedriskajām telpām, kurās atrodas cilvēki, kā arī tas, ka normatīvie akti paredz apsardzes darbiniekiem lielu rīcības brīvību, vērtējot situāciju, piemēram, izlemt, vai trauksmes signalizācijas gadījumā ir apdraudēta pasākuma apmeklētāju un dalībnieku drošība un vai nekavējoties ir veicama evakuācija.

Pēc tiesībsarga rekomendācijas Iekšlietu ministrija sagatavoja likumprojektu "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums", kas paredz novērst daļu trūkumu. Tomēr jāatzīst, ka problēma sistēmiski joprojām nav sakārtota, jo mācību iestādēm nav vienotu standartu, kas noteiktu, kāds saturs ir jāmāca topošajiem apsardzes darbiniekiem.

Par labas pārvaldības sekmēšanu.

Labas pārvaldības sekmēšanai valsts pārvaldē sniegti viedokļi par dažādiem likumprojektiem.

Vienlaikus pārskata periodā sistēmiski tika skatīta labas pārvaldības principa ievērošana nodokļu administrēšanas jomā, norādot uz neskaidru praksi atsevišķu tiesību normu interpretācijā, nekonsekvencēm saziņā ar privātpersonām, termiņu neievērošanu un trūkumiem administratīvo lietu izskatīšanā un noformēšanā.

Labas pārvaldības sekmēšanai pārskata periodā esmu vērsis atsevišķu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu uzmanību uz tādiem labas pārvaldības elementiem kā iestādes lēmuma, rīcības un atbildes pamatotība un pienācīga noformēšana; iestādes rūpība un pienākums nepārtraukti uzlabot savu darbību; saprātīgu termiņu ievērošana; personas tiesības tikt uzklausītai un valsts pārvaldes pieejamība.

Komunikācija ar sabiedrību.

Īstenojot Tiesībsarga likumā noteikto pienākumu sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un tiesībsarga lomu, funkcijām un paveikto, 2015.gadā aktīvi esam veidojuši komunikāciju ar sabiedrību. Esmu iesaistījies ne tikai atzinumu skaidrošanā, bet arī daudzkārt paudis viedokli sabiedrībai nozīmīgos procesos. Pagājušajā gadā īpaši tika izstrādāti vairāki informatīvi materiāli, kas specifiski vērsti uz mazaizsargātām personu grupām; uz bērnu saskarsmi ar saviem vecākiem, kas atrodas ieslodzījumā; uz personu tiesībām un pienākumiem, nonākot psihiatriskajā klīnikā; uz piespiedu kārtā izraidāmām personām.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons" ir iedibināta jauna tradīcija – pateikties nevalstiskajām organizācijām un apbalvot tās par ieguldījumu personu ar invaliditāti atbalstā. Šo tradīciju ceru turpināt arī 2016.gadā.

Starptautiskā sadarbība.

Uzskatu, ka starptautiskās sadarbības jomā īpaši atzīmējams, ka 2015.gada martā Tiesībsarga birojs veica akreditācijas procesu Apvienoto Nāciju Organizācijas Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju Starptautiskās koordinēšanas komitejā un tika novērtēts ar "A" akreditācijas statusu, kas ir augstākais novērtējums cilvēktiesību institūcijai. Atbilstība "A" statusam piešķir balsošanas tiesības, tiesības piedalīties Starptautiskās koordinēšanas komitejas darbā un lēmumu pieņemšanā, kā arī – to es īpaši gribētu uzsvērt! – darbā ANO Cilvēktiesību padomē un citos ANO mehānismos.

Visbeidzot – finanšu resursu un iestādes darbības rezultatīvie rādītāji.

2015.gadā saņemti 1800 iesniegumi, no tiem lielākā daļa jeb 56 procenti ir par pilsonisko un politisko tiesību jautājumiem, 31 procents – par sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jautājumiem, bet 12 procenti – par bērnu tiesību jautājumiem. Sniegtas 6400 mutvārdu konsultācijas, tās cilvēki lūguši galvenokārt par sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.

Īpaši vēlos pateikties Saeimas pārstāvjiem, kas uzskatīja par nepieciešamu atbalstīt Tiesībsarga biroja kapacitātes stiprināšanu, palielinot 2016.gada budžetu.

2015.gada maijā vērsos Saeimā ar aicinājumu izskatīt priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar jaunu nodaļu "Tiesībsargs", piedāvājot priekšlikumu jau izstrādāta likumprojekta formā. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis apsveikumā tiesībsarga 2015.gada konferences dalībniekiem norādīja, ka "bez efektīvas tiesībsarga institūcijas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskas republikas prasība netiktu izpildīta. Lai arī Satversmes tekstā tiesībsargs nav minēts, nevienam nav šaubu, ka Satversmes gars prasa tiesībsarga autoritatīvu esamību Latvijas konstitucionālajā iekārtā".

Savā un savu kolēģu vārdā vēlos pateikties Saeimas pārstāvjiem par konstruktīvu un uz mērķi orientētu darbu Latvijas iedzīvotāju labā.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Jansona kungs! Kolēģi!

Tiesībsargs savā ziņojumā izklāstīja ļoti plašu tēmu loku, un katra nodaļa ir svarīga katram sabiedrības loceklim. Un es aicinu ikvienu iepazīties ar ziņojumu un tajā atrast tieši tos ieteikumus, kuri efektīvi uzlabotu gan Saeimas darbu, gan attiecīgi reflektētos sabiedrībā.

Šodien es īpaši gribu pievērsties tiesībsarga minētajai mediju lomai vārda brīvības nodrošināšanā. Vēlos atzinīgi vērtēt to, ka tiesībsargs gada garumā tikās ar mediju ekspertiem, lai izprastu problemātiskos aspektus mediju nozarē. Kā zināms, mediju brīvība ir būtiska visu cilvēktiesību aizsardzībai, ne tikai vārda brīvībai. Un, lai nozarei aktuālos jautājumus pārrunātu ar nozares pārstāvjiem, tiesībsargs ikgadējās konferences ietvaros vienu dienu veltīja mediju tematikai. Tiesībsarga ikgadējā konferencē tika diskutēts par tādām tēmām kā valsts loma mediju politikas veidošanā, sabiedriskais pasūtījums, mediju redakcionālā neatkarība un – it īpaši svarīgi! – nacionālās informatīvās telpas nodrošināšana un informatīvais plurālisms.

Tiesībsargs minēja, bet es vēlos atgādināt – ļoti vērtīgi, ka konferencē piedalījās Igaunijas sabiedrisko mediju ombuds, kurš stāstīja par ombuda lomu un funkcijām. Igaunijā sabiedrisko mediju ombuds darbojas kā mediators starp privātpersonām, interešu grupām un sabiedriskajiem medijiem. Galvenais darbības instruments ir rekomendāciju sniegšana, un strīdīgo jautājumu atspoguļošanai reizi mēnesī tiek izmantots arī ombuda raidījums Igaunijas sabiedriskajā radio. Risināto jautājumu skaitā ir jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, atspoguļojot notikumus plašsaziņas līdzekļos; jautājumi par datu aizsardzību un mediju neatkarību. Ombuds veido žurnālistiem apmācības ētikas jautājumos, kā arī veicina personu izpratni par medijiem, tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem.

Kāpēc es pieminēju Igaunijas mediju ombudu? Tāpēc, ka tas ir ļoti nepieciešams arī mūsu sabiedrībā – Latvijā. Jo arī tiesībsarga ieteikumos dzirdējām: lai izvairītos no Latvijas valstiskumam naidīgas propagandas, ir jāveicina iedzīvotāju kritiskā domāšana un mediju lietotprasme. Un par šīs prasmes veicināšanu būtu jābūt atbildīgam ikvienam Latvijas iedzīvotājam, bet, protams, valstij ir jānodrošina – arī ar ombuda starpniecību – šādas mediju izpratnes lietošana.

Tiesībsargs jau minēja politiķu atbildību sabiedrisko mediju stiprināšanā, kā arī pieminēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pienākumus uzraudzīt un laikus izvērtēt un sodīt plašsaziņas līdzekļus par naida runu un vienpusējas informācijas atspoguļošanu sabiedrībai būtiskos jautājumos. Mediju vidē, īpaši internetā, bieži ir sastopami ētikas normu, kā arī personas datu pārkāpumi. Un problēmu pastiprina tas, ka daudzi interneta portāli neuzskata sevi par medijiem, argumentējot, ka tādējādi uz viņiem neattiecas mediju vidi regulējošie normatīvie akti.

Ar tiesībsarga minētajiem ieteikumiem un atziņām mēs saskaramies ik dienu. Un tādēļ gribu pateikt paldies tiesībsargam un viņa komandai par veiksmīgu sadarbību ar komisiju gan šī gada garumā, gan arī iepriekšējā laikā. Un šie tiesībsarga ieteikumi mediju jomā noteikti būs komisijas dienaskārtībā.

Kolēģi! Tiesībsargs Juris Jansons ir strādājis visu savu termiņu – piecus gadus –, un mūsu izvēle tuvākajā laikā būs lemt, vai uzticēt turpināt ziņojumā minētās ieceres vai apstiprināt jaunu tiesībsargu. Es pateicos tiesībsarga kungam un viņa komandai par sadarbību un novēlu kolēģiem rūpīgi iepazīties ar ziņojumu un pieņemt atbildīgu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mūsu tiesībsargs Juris Jansons ir daudz izdarījis, tomēr daži izsaka kritisku viedokli par nepietiekamu uzmanību pret dažām specifiskām jomām. Šajā sakarā gribu rosināt jautājumus pārdomām.

Pēc mana subjektīvā viedokļa, krievu pasaules un musulmaņu pasaules aktivitāšu konceptuālā bāze ir tā, ka Rietumvalstīs pretstatā par galveno vērtību tiek uzskatīts cilvēks. Tā ir ideja, kurai grūti nepiekrist. Bet vai cilvēku darbībai nav jāliek ierobežojumi? Bieži, aizstāvot vienas cilvēku grupas tiesības, tiek samazinātas citu cilvēku tiesības. Tādu piemēru ir daudz. Piemēram, Dānijā uz Ziemassvētkiem kādā nelielā pašvaldībā nobalsoja, ka Ziemassvētku eglīte nav vajadzīga, bet tiks atzīmēti musulmaņu svētki. (Dep. A.Bērziņš: "Kurā vietā tas ir?") Tas ir Dānijā! Es pilsētu tagad neatceros, bet, ja vajag, es atradīšu.

Kāds teorētiskais un morālais pamats ir krievu pasaulei un islāma pasaulei? Pirmām kārtām – Rietumvalstu cilvēku visatļautība, morāles principu degradācija.

Runājot par dažādu nacionalitāšu iedzīvotāju iespēju iegūt neatkarību un dibināt savu valsti, – jebkurā valstī var atrast cilvēku grupas, kuras būtu gatavas cīnīties par savu neatkarību. To mēs redzam arī civilizētās valstīs, piemēram, Čehoslovākijā, kura mierīgi sadalījās divās valstīs – Čehijā un Slovākijā. Te jāmin arī neviennozīmīgi vērtētā Kosova vai Piedņestra (Pridņestrovje) Moldovā, vai Ziemeļosetija Abhāzijā (Gruzija), vai kurdi Turcijā. Ar šo punktu var attaisnot notikumu organizēšanu Krimā, Austrumukrainā...

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, man diemžēl jums ir jāatgādina, ka darba kārtībā ir Latvijas Republikas tiesībsarga 2015.gada ziņojums. Es aicinu runāt un debatēt par šo ziņojumu.

K.Krēsliņš. Es par šo ziņojumu arī izsaku, kur nav atspoguļoti... (Dep. L.Čigāne: "Nē!")

Vai nevajadzētu nedaudz mainīt galveno prioritāti? Galvenais ir cilvēks, bet ar noteiktiem ierobežojumiem: galvenais ir cilvēks, kurš cenšas saglabāt savu valsti, savu tēvu zemi, kurā viņš dzīvo.

Es gribu vēl vienu aspektu aplūkot – kā mēs aizstāvam cilvēktiesības. Un šeit jautājums ir tāds. Mēs visi atceramies presē piemēru par ūdenslīdēju skolas komandieri komandleitnantu Juri Timofejevu, kas piedzīvoja insultu, – 40 gadu vecajam virsniekam bija nepieciešama steidzama un ilgstoša ārstēšana. Tās laikā Timofejevs saņēma vēl vienu triecienu: viņam atņēma drošības sertifikātu jeb, vienkārši sakot, pielaidi darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Turklāt Latvijas armijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija konstatēja, ka insults nekādi neesot saistīts ar dienestu. Cilvēkam, kas uzsācis dienestu Jūras spēkos 1993.gadā un vairāk nekā tūkstoš stundu bijis zem ūdens, bijis labākais ūdenslīdējs, nebūs kompensācijas par invaliditāti!

Tādas "rūpes" par karavīriem! Iespējams, ka tas ir izņēmums? Par nožēlu, nē!

Latvija ir jūras valsts, tāpēc tagad es detalizētāk runāšu par vienu no spēku veidiem – Jūras spēkiem. Latvijas Jūras spēki...

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, es vēlreiz jūs aicinu runāt par tēmu. Jautājums, ko mēs šobrīd izskatām, ir "Latvijas Republikas tiesībsarga 2015.gada ziņojums". Un šī tēma ir ļoti konkrēta.

Lūdzu, runājiet par šo ziņojumu.

K.Krēsliņš. Sapratu. Es atbalstu viņa ziņojumu. Tiesībsargs ir ļoti daudz izdarījis, bet ir aspekti, kas ziņojumā nav atzīmēti, un es tagad tos gribēju atzīmēt, to skaitā arī jautājumu par pielaidēm.

Ja ne – ne! (Dep. M.Bondars: "Lai runā! Normāls cilvēktiesību jautājums! Kāpēc jūs pārtraucāt?!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Veselība – šis vārds tiesībsarga ziņojumā tiek minēts un izskan daudzkārt un caurvij to visos svarīgākajos aspektos. Un tas raksturo šo iespēju – nodrošināt veselību dažādām iedzīvotāju grupām.

Satversmē ir teikts: Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Viena no mūsu pamattiesībām, ko atkārtoti uzsver tiesībsargs, ir tiesības uz veselību. Un tās ir jānodrošina, un tās ir paredzētas Satversmes 111.pantā: "Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu." Bet vai tā tas ir? Tiesībsargs skaidri un gaiši parāda: nē! Nav šāda regulējuma.

Pašreizējos apstākļos veselības aprūpes jomā trūkst naudas elementāru pasākumu nodrošināšanai, cilvēcīgu darba apstākļu un samaksas nodrošināšanai ārstiem – trūkst pusmiljarda naudas.

Šīs lietas, kuras atklāj tiesībsargs, būtu bijis jāsaskata pašiem veselības politikas veidotājiem. Nē! Vajadzēja atnākt tiesībsargam, lai veselības ministram tiktu pasniegts to darbu uzskaitījums, kuri ir jādara. Un paldies, ka ir sadzirdēts! Tiesībsargs ir iedevis ceļamaizi veselības nozarei un tai pavēris acis. Es domāju, ka šajā kontekstā veselības ministram būtu jāpaskatās, ko ir darījuši šos 13 gadus tie lielie organizatori, kuru darba samaksa pat vairākkārt pārsniedz Tiesībsarga biroja darbinieku algas.

Par veselības aprūpes pieejamību. Tiesībsargs ir skarbi pateicis: gadu desmitiem ilgi veselības aprūpes nodrošinājums Latvijā ir antikonstitucionāls, tam ir antikonstitucionāls risinājums. Nevienā dokumentā, izņemot Ministru kabineta noteikumus Nr.1046 (un tas ir kaut kāds vēlmju savārstījums, kas brīvi staipāms), nav deklarēts, kas cilvēkam pienākas, kas pienākas katram no mums, kad vēršamies pēc palīdzības veselības aprūpes jomā.

Pirms gada, kad stājāmies amatā, Latvijas Ārstu biedrība mums solīja, ka ar psihiatriskās palīdzības jautājumiem piesātinātais Ārstniecības likums tiks pārveidots, ka būs trīs likumi – būs Ārstniecības likums, būs Psihiskās veselības likums un būs Sabiedrības veselības likums.

Ir pagājis gads – to nav! Un kādēļ es to pieminu? Tādēļ, ka šis tiesībsarga sagatavotais materiāls būtu ļoti laba ceļamaize priekš jaunās valdības deklarācijas. Deklarācijā, kurā veselības aprūpes reforma ir viena no prioritātēm, praktisko darbu sarakstā šī lieta diemžēl ir nolikta pašā pēdējā vietā.

Un pēdējais. Tiesībsargs ir sācis runāt, un paldies viņam par to, kā vēl par 60 stundām pagarinātais normālais 160 stundu darba laiks ietekmē ārstniecības personu veselību un drošību. Bet pats galvenais, kā šī pārstrādāšanās iespaido sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Kad cilvēks strādā pusotru slodzi, tajā skaitā Latvijā, notiek ārstniecības personu tieša diskriminācija ārstniecības personu atalgojuma līmeņa ziņā. Ārstniecības personas netiek papildus atalgotas par nostrādātajām virsstundām, par papildus ieguldītajām pūlēm mūs glābjot, lai gan citu profesiju pārstāvjiem šīs iespējas tiek dotas atbilstoši Darba likumam un citiem noteikumiem. Bet attiecībā uz veselības aprūpes nozari ne Darba likumā, ne Ārstniecības likumā nav ieviests regulējums par iespējām nodarbināt ārstniecības personu virs noteiktā pagarinātā laika. Un, dodot ceļamaizi tiesībsarga birojam, ne tiesībsargam, nākošajam periodam, ir ļoti aktualizējies jautājums par medicīnas darbinieku verdzināšanu Latvijā, kuri strādā pagarinātās normālās 160 stundas divās, trijās un pat vairāk darbavietās. Tātad cilvēki strādā pusotru slodzi (kā pieņemts saukt Latvijā) vienā vietā, otrā vietā un trešā vietā. Viņš strādā, atpūšoties dažas minūtes...

Es beidzu. Tas tiesībsargam jāizstrādā, jo nedrīkst skatīt tikai vienu iestādi, bet jāskata tiešā nozīmē medicīnas darbinieku verdzināšana visā Latvijā kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Droši vien jāsaka paldies tiesībsargam par to darbu, ko tiesībsargs ir darījis, un tiešām izvērsto un pietiekami detalizēto ziņojumu, kurā, lai arī ir ļoti tieši norādīts uz konkrētām konstatētām problēmām, mēs bieži varam secināt un saprast, ka šīs konkrētās problēmas patiesībā norāda uz plašāku un sistēmisku risinājumu nepieciešamību. Un tas ir darbs, kas mums ir jādara šeit. Jo ne jau tiesībsargs būs tas, kurš pateiks, kā rīkoties, lai šīs problēmas novērstu sistēmiskā līmenī. Tas ir Saeimas uzdevums, un, manuprāt, tas ir tas, par ko mums ir jārunā, jādebatē un jādomā šeit, runājot par tiesībsarga ziņojumu.

Viena no tiesībām, ko tiesībsargs savā ziņojumā ir konkrēti formulējis un atzinis par svarīgu esam, ir bērna tiesības uzaugt ģimenē. Paldies jums par to. Bieži sabiedrībā liekas, ka bērns un viņa tiesības ir vienā pusē un vecāki ir pretējā pusē, un viņi savā starpā cīnās par to, kuram lielākas tiesības. Taču tas tā nav. Bērns, viņa vecāki un ģimene ir vienā pusē, un viņiem vienā pusē ir arī jācīnās un jārūpējas par kopējām tiesībām būt un dzīvot kopā.

Tiesībsargs runā, jāteic gan kontekstā ar sociāli nepieņemamu bērnu uzvedību skolās, par to, ka skolām, vecākiem, kā arī pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāsadarbojas, lai šīs problēmas novērstu vēl pašā to pirmsākumā, pašā saknē, tad, kad bērns sāk uzvesties nepieņemami, sāk uzvesties vardarbīgi, bet vēl nav pārkāpis likumu.

Paldies arī par to tiesībsargam.

Gribu šo tēmu paplašināt, sakot, ka, vēl pirms šī uzvedība ir parādījusies, ir jābūt mehānismiem. Un šeit mums atkal ir darbs pie tā, lai būtu šis mehānisms, kā mēs varam palīdzēt un atbalstīt ģimeni tad, kad varbūt vēl tikai vecāks jūt, ka viņš īsti netiek galā ar situāciju, kas ir izveidojusies. Un varbūt vēl tikai vecāks redz, ka viņam ir nepieciešams atbalsts.

Turpinot par skolu un skolotājiem, vēl kāda nianse. Domāju, ka tuvākajā nākotnē tā kļūs arvien populārāka un svarīgāka. Tiesībsargs ir norādījis, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties skolu, kurā mācīsies viņu bērns.

Sākotnēji liekas: "Nu, privātskolu izvēle – tā tāda ekskluzīva lieta. Ko tie vecāki ir iedomājušies?!" Taču ikdienā mēs redzam, ka arvien lielākas kļūst domstarpības par to, kas būtu jāietver skolu programmās, arvien lielākas kļūst domstarpības par to, kas būtu jāmāca bērniem un kādā veidā tas būtu jāpasniedz. Tāpēc arvien lielākas kļūst vecāku vēlmes un, jāsaka, arī tiesības (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tomēr izvēlēties un noteikt to, ko mācās un kā mācās, un kur mācās viņu bērni.

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti, Bites kundze!

Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas un koncentrēties Saeimas sēdei!

I.Bite. Paldies.

Vēl viena ļoti aktuāla problēma – deinstitucionalizācija jeb bērnunamu iespējama likvidēšana vai – būsim reālisti! – bērnu skaita samazināšana bērnunamos. Tas nav naudas jautājums. Tas ir politiskās gribas jautājums! Un es ceru, ka jaunais labklājības ministrs to tik tiešām īstenos, jo bērna uzturēšanās bērnunamā izmaksā vairāk nekā audžuģimenē un nekā pie aizbildņa. Tā ka, patiesību sakot, mēs pat varētu finanšu līdzekļus ietaupīt, izņemot bērnus no bērnunamiem un ievietojot viņus audžuģimenēs. Tas ir tikai un vienīgi politiskās gribas jautājums.

Un visbeidzot – viena lieta, kas droši vien būs aktuāla tuvākajā nākotnē un kam es gribētu aicināt īpaši pievērst tiesībsarga uzmanību. Jūs jau vakar norādījāt, ka iespējamā bēgļu uzņemšana Latvijā nedrīkst samazināt Latvijas iedzīvotāju tiesību standartu un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni... to līmeni, kurā Latvijas iedzīvotāji dzīvo. Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi grozījumus, paredzot, ka bēgļi, kuri ir pārkāpuši likumu un krimināli sodīti, būtu izraidāmi no valsts. Un es gribētu lūgt tiesībsargu pievērst vairāk uzmanības šim balansam un samērojamībai starp bēgļu tiesībām, no vienas puses, un Latvijas iedzīvotāju tiesībām, no otras puses, jo, pirmoreiz izskatot šo jautājumu Cilvēktiesību komisijā, man personīgi radās sajūta, ka Tiesībsarga biroja pārstāvis līdz galam šajā problēmā nebija iedziļinājies.

Tomēr, nobeidzot savu uzstāšanos, gribu vēlreiz pateikties tiesībsargam – un pateikties arī par to, ka jūs nerunājat par populārām pseidoproblēmām, bet runājat par cilvēka ikdienas dzīves situācijām un vajadzībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Deputāti Brigmanis, Dzintars, Āboltiņa, Agešins un Barča lūdz turpināt Saeimas šā gada 18.februāra sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. (Dep. A.Bērziņš: "Ļoti labs priekšlikums! Ļoti labs!") Turpinām debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Es runāšu par tiesībsarga ziņojuma 33.lappusē esošajiem skaitļiem un ļoti lūdzu, pirms mēs pieņemam savu lēmumu – balsot par šo ziņojumu vai atturēties –, kaut kā mēģināt tomēr sakārtot... Jo šie skaitļi ir maldinoši... un tiesībsarga necieņa faktiski... Nu, viņa darbībā... Maldināt sabiedrību ziņojumā ar faktiski nekvalitatīviem skaitļiem...

Tātad es runāju: Mežaparka lielās estrādes infrastruktūra spēj garantēt 10 tūkstošu dalībnieku drošību. Sākās šis ziņojums...

Vienu mēnesi pirms XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem tika saņemta vēstule rīkotājiem, ka estrādē vienlaikus var uzturēties 6 000 dalībnieku, tas ir, pieaugušu cilvēku – dziesmu svētku dalībnieku. Mēnesi pirms! Šajā ziņojumā... Turpinājumā ir rakstīts, ka var uzņemt tikai 6 000 bērnu. Pieaugušo svars un bērnu svars – tie tomēr nav līdzvērtīgi jeb ekvivalenti. Un tālāk, turpinājumā, ir rakstīts, ka organizatori ignorēja šo ziņojumu un tribīnēs izvietoja 12 500 bērnu (tas ir divreiz vairāk, nekā likumā un rīkojumā bija norādīts). Es gribu teikt, ka vienlaikus estrādē uzturējās 11 200 bērnu, kaut gan bija paredzēts izvietot 12 500, bet dejotāji nepiedalījās, un pašā estrādē stāvēja mazāk nekā 9000 bērnu, jo sānos stāvēja vairāk nekā 1000 vienā pusē un 1000 otrā pusē. Un tam nekāda sakara ar 12 500 nav!

Pēdējie skaitļi ir nosaukti tagad, proti, estrādē var uzturēties 7000 dalībnieku, taču vajag, lai būtu 13 000 vietas, un būs šīs izmaiņas, lai panāktu estrādes pārbūvi. Tātad nepilni 9000 bērnu faktiski atbilst šim skaitlim, un nekāda, var teikt, nepareiza rīcība pret bērniem nebija.

Turklāt pirmo reizi kopš 1989.gada VI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem šie svētki izcēlās ar to, ka bērniem režisors lika piedalīties dziesmu... dziedot bija jākustas par 360 grādiem. Tiesībsarga ziņojumā ir rakstīts, ka bērni bija saspiesti kā siļķītes un tāpēc bija tā ģībšana un viss pārējais, kā arī lūgums prokuratūrai skatīt, vai nav ierosināma krimināllieta pret rīcības komitejas cilvēkiem, kuri pieļāva šo slikto izturēšanos pret bērniem. Kā var pagriezties par 360 grādiem bērni, ja viņi stāv plecu pie pleca? Tās ir pilnīgas muļķības!

Tāpēc es ļoti lūdzu tiesībsargu tūlīt pat atsaukt un ielikt pareizos skaitļus, un izbeigt ar tiem manipulēt, jo man nav ticības, ka arī citos rādītājos viņš nerunā muļķības. Es šoreiz runāju tikai par 33.lappusi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vakar mums frakcijā bija tikšanās ar Jansona kungu, un mēs daudzus jautājumus izrunājām. Un viņš arī beigās... faktiski ne tikai beigās, bet visas šīs sarunas laikā trīsreiz pieminēja to, kas lielā mērā caurstrāvo arī visu ziņojumu, proti, ja valdība pildītu visus likumus un visu to, kas likumos ir paredzēts, tad faktiski tiesībsargam nebūtu darba. Tiesībsargam tiešām nebūtu darba, jā.

Tāpēc es pavisam īsi gribu pievērst uzmanību tikai vienai lietai, kas likumā ir noteikta. Valsts valodas likumā par latgaliešu valodu ir minēts: "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību." Arī starptautiskās konvencijas un dokumenti paredz, ka mazākumtautībām ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā vai vismaz apgūt dzimto valodu. Un Latvijā patiešām tas ir nodrošināts gan krieviski runājošajiem, gan ukrainiski, poliski, lietuviski runājošajiem, tomēr Latvijā joprojām (nu jau 25 gadus mēs esam neatkarīga valsts) bērniem netiek dota iespēja pilnvērtīgi iepazīt latviešu valodu, tajā skaitā latgaliešu valodu, kas ir neatņemama latviešu valodas, valsts valodas, daļa.

Līdz ar to es aicinu pievērst šim jautājumam gan jaunā izglītības un zinātnes ministra uzmanību... Starp citu, rītdien Rēzeknē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, notiks seminārs par novadu mācību, kurā piedalīsies arī ministrijas pārstāvji, un tas varētu būt viens no risinājumiem, kā šo netaisnību novērst. Es aicinu arī topošo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību pievērst šim jautājumam uzmanību. Un, ja tas netiks darīts, tad, protams, tiesībsargam tomēr nāksies nākamgad jums to atgādināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai tiesībsargs vēlas ko piebilst?

J.Jansons. Jā, paldies.

Ļoti īsi.

Paldies, protams, par izteiktajām replikām un pateicības vārdiem par labi padarīto darbu.

Taču, runājot par dziesmu svētkiem, grūti saprast, kur deputāts Viļums... nē, deputāts Platpera kungs 33.lapā manā ziņojumā... Atsaucās tieši uz mani – ka tas esot mans ziņojums. Es aicinu nemaldināt sabiedrību, un... nu, tā izcili tas būtu, ja varbūt jūs arī atvainotos man.

Kāpēc tad es tolaik... (Starpsaucieni.) Mirklīti, mirklīti!

32.lapa manā ziņojumā – apmēram pa vidu.

Tiesībsargs vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu izvērtēt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoru rīcību un atbilstību ieņemamajiem amatiem. Vienlaikus tika lūgts iesniegt tiesībsargam konkrētus priekšlikumus, kā turpmāk tiks nodrošināta bērnu tiesību ievērošana masu pasākumu organizēšanas laikā, lai nepieļautu līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.

Tas, ko jūs minat par manu ziņojumu... Tagad ieklausieties, lūdzu, uzmanīgi! Lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus, ar izglītības un zinātnes ministres rīkojumu tika izveidota XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisija. Tās 2015.gada 2.septembra ziņojumā tika secināts, ka svētku organizēšanas laikā notikusi virkne pārkāpumu un ka tas viss vērtējams kā atbildīgo personu bezdarbība. Tas ir teikts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā.

Tālāk. Proti... (Dep. A.Platpers: "Tālāk lasiet! Izlasiet līdz galam savu ziņojumu!") Varbūt es drīkstu tagad...? Proti, minētajā ziņojumā secināts, ka svētku laikā būtiski tika pārsniegts pieļaujamais dalībnieku skaits. Tas izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojuma.

Mežaparka lielās estrādes infrastruktūra spēj nodrošināt veselībai drošus un organisma fizioloģiskās uzbūves normālai funkcionēšanai atbilstošus apstākļus ne vairāk kā 10 tūkstošiem dalībnieku. Jūs teicāt, ka es esmu to teicis savā ziņojumā? (Starpsaucieni.)

Tas ir ziņojums... (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Jansona kungs, lūdzu, turpiniet.

J.Jansons. Turklāt publiski bija izskanējusi informācija, ka būvinženieri, novērtējot estrādes būvtehniskās iespējas, rekomendēja tribīnēs izvietot ne vairāk kā 6 000 bērnu. Savukārt organizatori šo rekomendāciju ignorēja un tribīnēs izvietoja 12 500 bērnu. Tas izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojuma, kur konstatēja, ka pārkāpums ir noticis.

Mēs varam tālāk runāt par ēdienkarti – un tā tālāk, un tā tālāk. Bet es uzskatu, ka jūs esat maldinājis sabiedrību principā, faktiski pat apzināti sagrozot... minot to, kas nav rakstīts manā ziņojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Es saku paldies tiesībsargam par izsvērto un detalizēto ziņojumu, ar ko mēs esam iepazinušies. Par šo ziņojumu mums nav jābalso, un ziņojums uzskatāms par izskatītu.

Līdz ar to sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem es jūs informēju, ka uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim "Par "Air Baltic Corporation" investoru" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Orlovs, Raimonds Rubiks un Mirskis ir iesnieguši deputātu jautājumu "Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem", ko nododam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam atbildes sniegšanai.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Enerģētikā ir pieņemti daudzi lēmumi, kuri izraisa jautājumus – vai tie ir pieņemti kompetenti un kā interesēs tie ir pieņemti? Kā mēs zinām, viens no tādiem lēmumiem ir par atbalstu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem, kā rezultātā obligātā iepirkuma komponente ir ļoti nozīmīgi pieaugusi. Ekonomikas ministrija ne reizi vien ir uzsvērusi, ka jāmeklē risinājumi, kā samazināt šo atbalsta apjomu. Taču mēs tagad dzirdam publiskajos medijos, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi pretēju priekšlikumu, kurš vērsts uz to, lai atbalsts atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem būtu vēl augstāks. Tad nu mēs jautājam Ekonomikas ministrijai, lai iesniedz savu pamatojumu, balstoties uz kuru šāds priekšlikums tika sagatavots tieši attiecībā uz šiem elektroenerģijas ražotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu!

Vēl daži paziņojumi.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Jā, labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt frakciju vadītājiem, ka mums tūlīt ir tikšanās Viesu zālē. Mums ir divi jautājumi, kurus vajag atrisināt. Mēs gribam ļoti ātri to izdarīt tāpēc, ka divām komisijām būs sēdes. Tāpēc, lūdzu, neaizkavējieties nekur.

Un es gribu nolasīt...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Aicinu visus uz Sarkano zāli – uz Eiropas lietu komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Cienījamie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu pulksten 13.10 uz īsu komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Paldies. Vienu minūti uzmanības, lūdzu! Nav reģistrējušies šodien: Hosams Abu Meri... paldies, redzu. Jānis Ādamsons... neredzu. Andrejs Elksniņš... neredzu. Kiršteins Aleksandrs... paldies, redzu. Gunārs Kūtris... nav. Aleksejs Loskutovs... nav, neredzu. Romāns Mežeckis... nav. Arvīds Platpers... Es domāju, ar tiesībsargu runā. Paldies, redzu. Sergejs Potapkins... neredzu. Jānis Ruks... neredzu. Kārlis Seržants... nebija.

Paldies visiem par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

 

 

---