Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas desmitā sēde 2016.gada 25.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 25.februāra sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā! Balsojam!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju"!

Bondara kungs, vai jūs esat pieteicies runāt "pret"?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Man ir lūgums šo jautājumu par Roberta Irkļa kandidatūru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amatam, kā arī pārējo kandidatūru izskatīšanu atlikt uz nākamo ceturtdienu, jo tikai šajā otrdienā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to skatīja savā sēdē, un tik nozīmīgas padomes locekļiem un vadītājam vajadzētu tomēr apmeklēt arī frakcijas, un deputātiem vajadzētu būt iespējai dzirdēt šo kungu un šīs dāmas redzējumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, pārliecināties par viņu profesionālajām iemaņām, kā arī, protams, ieskatīties acīs, vai viņi patiešām ir neatkarīgi. Jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir jābūt neatkarīgai komisijai.

Un, vienā vārdā sakot vai vienā teikumā sakot, – vai Rolands Irklis, Gatis Ābele, Imants Mantiņš, Rota Šņuka, Intars Birziņš ir cienīgi kandidāti?

Paldies par jūsu izpratni jau iepriekš, un es ceru, ka mēs varēsim šo jautājumu skatīt nākamceturtdien un deputāti varēs iepazīties ar šiem godājamiem kandidātiem un cienīto kandidāti. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (NSL).

Es pilnībā nepiekrītu Bondara kungam, jo kāpēc gan mums būtu pirms apstiprināšanas ar kādu jārunā? Šobrīd veiksmīgi veidojas partiju kartelis (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.), to var redzēt pēc SASKAŅAS paceltās rokas, kad izskanēja, ka ir jābalso par šodienas darba kārtību, kurā jāiekļauj Irkļa kunga kandidatūra. Es domāju, jāturpina tādā pašā garā. Bondara kungs, kādas pārrunas? Ar ko? Ar jums? Jūs uz sevi esat skatījies? Jūs esat opozīcija! Tas ir nožēlojami! Ja jūs neesat pozīcijā, jūs neesat nekas! Un tie cilvēki, kas šobrīd sēž pozīcijā, ir izgājuši šo dedovščinu, paši tikuši apspiesti – gan (Starpsauciens.)... gan ZZS, gan "Jaunais laiks"... Es domāju, – uz priekšu! Viennozīmīgi – nekādas apspriešanas! (Dep. A.Kaimiņš: "Aiziet!") Šodien, un uz priekšu! (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Bravo!" Opozīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis "pret", otrs – "par", un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 11, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu (Starpsaucieni: "Ir ko teikt! Ir ko teikt!") grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Tā, kolēģi... Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. M.Bondars: "Jauki! Jauki! Kartelis!") Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 11, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Kolēģi, aicinu debatēs pieteikties laikus! (Dep. M.Bondars: "Kurā sekundē jāpiesakās?!")

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību (Starpsauciens: "Tagad!") un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli". Vai deputātiem ir iebildumi?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu! (Starpsaucieni.)

M.Bondars (LRA).

Kolēģi! Es jums pateicos par izpratni. Es ņemu savus vārdus atpakaļ. Nevar pateikties par to, kā nav. Jums nav izpratnes par to, ka tomēr deputātiem ir tiesības satikties ar kandidātiem, kuri kandidē uz šo svarīgo padomi. Jums nav izpratnes par to, ka ir nepieciešamība iepazīt šos kandidātus, un nav izpratnes par to, ka jābalso nevis uz dullo, bet tomēr balstoties uz zināšanām un iegūto informāciju. Lielākā tiesa no jums šos kandidātus nav satikuši. Lielākā tiesa no jums par šiem kandidātiem nezina neko. Lielākā tiesa no jums nezina, kā intereses viņi pārstāv.

Kolēģi! Tas ir bezatbildīgi! Bezatbildīgi – vienkārši ņemt un nobalsot uz dullo! Tāpēc es vēlvienreiz aicinu nebalsot šodien, bet atlikt līdz ceturtdienai, lai mēs varētu iepazīt šos kandidātus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti pārsteigts: no kurienes pēkšņi Latvijas Reģionu apvienībai ir radusies interese par Latvijas tautsaimniecību? Kā tas tā nākas? Līdz šim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs no Latvijas Reģionu apvienības nebija neviena cilvēka, jo tā ir tik "mazbūtiska" komisija, ka uz to deleģēt kādu no Latvijas Reģionu apvienības ir vienkārši ticis uzskatīts par lieku. Mani patiešām patīkami pārsteidz tas, ka Latvijas Reģionu apvienībai pēkšņi ir radusies interese par tautsaimniecību. Bravo! (Dep. M.Bondars: "Vajadzēja runāt par tēmu!" Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti...

Urbanoviča kungs, vai jūs runāsiet "par" vai "pret"? "Par"? (Dep. A.Kaimiņš: "Viņš vienkārši runās!")

Tātad "par" pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man kā opozicionāram jāinformē pārējie opozīcijas deputāti, ka mēs bijām tie – tieši opozīcija! –, kas iniciēja visu šo kandidātu iztaujāšanu. Tā bija atklāta iztaujāšana, un tā notika. Katrs no viņiem izklāstīja savu programmu, mēs uzdevām papildu jautājumus.

Es nevaru vērtēt... negribu būt absolūts regulēšanas speciālists, bet tāda saruna notika, un visi, kas gribēja, varēja nākt – arī tie, kas nav komisijas locekļi. Un tādi deputāti bija.

Tāpēc teikt, ka minēto kandidātu iepazīšana nenotika, nav pareizi. Protams, katrs drīkst balsot, kā grib. Bet es tikai aicinu pārējos opozīcijas kolēģus neizplatīt nepatiesu informāciju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs viņus neuzklausījām. Tieši mēs, SASKAŅA, bijām tie, kas iniciēja šo iztaujāšanu, un tā arī notika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Paldies, Urbanoviča kungs, ka šī iespēja bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tas, protams, ir svarīgi, ka šīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes kandidāti tiek izskatīti komisijā, bet, manā izpratnē, jābūt iespējai arī frakcijā skatīt šos kandidātus viena iemesla dēļ – tāpēc, ka tajā laikā, kad notiek Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, mums, pārējiem deputātiem, ir citu komisiju sēdes. Un tā bēda ir tāda, ka no šiem cilvēkiem, kaut arī mazliet, bet tomēr būs atkarīgs, kādi būs elektroenerģijas tarifi, kādi būs siltuma tarifi un kādi būs gāzes tarifi Latvijas iedzīvotājiem. Nu ir no viņiem, lai arī mazliet, bet ir atkarīgs!

Tāpēc mums ir svarīgi dzirdēt viņu redzējumu, viedokli un patiešām pārliecināties, ieskatoties viņiem acīs, vai viņi ir neatkarīgi kandidāti. Tāpēc ka man ir zināmas bažas par visu šo kandidātu politisko integritāti. Nu ir man! Un tādēļ es aicinu balsot šodien "pret" visu šo kandidātu iekļaušanu dienaskārtībā, lai varētu pārliecināties, ka šie kandidāti patiešām ir cienīgi ieņemt savu amatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi Arhīvu likumā" līdz komisijas turpmākajam lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Deputāti Urbanovičs, Agešins, Dolgopolovs, Zemļinskis un Ivans Klementjevs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Krauze, Rasmanis, Trupovnieks, Līdaka un Andris Bērziņš lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas 2016.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada pavasara sesijas sākšanu".

Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas ziemas sesiju šā gada 21.martā un sākt Saeimas pavasara sesiju šā gada 29.martā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas 2016.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada pavasara sesijas sākšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 23.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ligitu Vīksnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi bija uzaicināti visi šie pieci kandidāti – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu un padomes priekšsēdētāja amata kandidāti, un mums noritēja ļoti gara, detalizēta diskusija par to, kāds ir viņu redzējums attiecībā uz regulatora turpmāko darbību. Katrs kandidāts tika ļoti nopietni iztaujāts. Šī iztaujāšana arī Saeimas mājaslapā bija redzama – laikus bija zināms, ka šāda iztaujāšana notiks. Ikviens, kurš vēlējās piedalīties, varēja nākt uz šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi. Es zinu, ka arī uz atsevišķām frakcijām kandidāti tika aicināti runāt par atsevišķiem jautājumiem. Līdz ar to komisijas sēdē mēs uzklausījām šos piecus kandidātus un tika nolemts šos kandidātus virzīt tālāk – uz Saeimas sēdi apstiprināšanai, tāpēc komisijas vārdā aicinu iecelt Rolandu Irkli Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amatā.

(Dep. M.Bondars: "Kāpēc tā steidzamies? Kāpēc tā steigties?!")

Es nedrīkstu ar jums sarunāties, paskaidrot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Rolandu Irkli. Vēlam strādāt atbildīgi un sabiedrības labā! (Aplausi.)

Paldies.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi. Tāpat mēs iztaujājām un daudz jautājumu uzdevām arī Rotai Šņukai, tāpēc komisijas vārdā aicinu iecelt šo personu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Komisijas sēdē daudz jautājumu saņēma arī pretendents uz šo amatu Gatis Ābele un arī spēja uz tiem veiksmīgi atbildēt. Tādēļ komisijas vārdā aicinu iecelt Gati Ābeli par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Dep. M.Bondars: "Kādas politiskās saistības? Kas par saistībām?! Reiznieces-Ozolas biroja vadītājs!") Balsosim par lēmuma projektu "Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šajā kandidātu iztaujāšanā klāt bija arī pretendents Imants Mantiņš, tādēļ komisijas vārdā aicinu iecelt Imantu Mantiņu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 12, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu balsot par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 12, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (Nr.456/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi divus priekšlikumus šim likumprojektam.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt no likuma konkrētu struktūrvienību un reģionālo struktūrvienību izveides nepieciešamību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2.priekšlikums ir saistīts ar šī likuma spēkā stāšanos: likums stājas spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas. Arī šis priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu likumprojektu apstiprināt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 6, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" (Nr.457/Lp12).

Kopumā komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus.

1.priekšlikums – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par definīcijām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2.priekšlikums arī ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par definīcijām. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz definīcijām un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas paredz precizēt definīcijas un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz definīcijām. Ir runa par maksas aprēķināšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7.priekšlikums – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz definīcijām. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9.priekšlikums – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 10.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz redakcionālu precizējumu. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 12.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums par izņēmumiem attiecībā uz dzelzceļa līnijām 1520 milimetru platumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A.Matīss. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums par maksas noteikšanu vecajai dzelzceļa līnijai, kuras platums ir 1520 milimetru. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 14. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas redakcionāls priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 15. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas redakcionāls priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 16. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 17. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanas izmaksu iekļaušanu maksā par šīs infrastruktūras lietošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 17.priekšlikums?

A.Matīss. 17.

Sēdes vadītāja. 17.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

A.Matīss. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 19. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums par amatu savienošanas ierobežojumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 21. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums par amatu savienošanas ierobežojumiem valdes locekļiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 23. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 24. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 25. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas saistīts ar Valsts dzelzceļa administrācijas lomu infrastruktūras pārvaldītāja valdes locekļu iecelšanā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar zemes apgrūtināšanas noteikumiem un nosacījumiem infrastruktūras pārvaldītājam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar atlīdzības maksu par zemes lietošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 28. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz būvniecības jautājumiem Eiropas transporta tīkla (TEN–T) ietvaros. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A.Matīss. 30. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 31. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums par infrastruktūras maksas aprēķināšanas sistēmu, kuru piemēro attiecībā uz 1520 milimetru publiskās lietošanas dzelzceļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 34. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz Valsts dzelzceļa administrācijas direktora amata pretendentiem izvirzāmajām prasībām un pieredzi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 35. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz Valsts dzelzceļa administrācijas neatkarības stiprināšanu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 37. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kas paredz atsauci uz regulu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē panta nosaukumu. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums par attiecīgu Ministru kabineta noteikumu, esošo noteikumu, spēkā esamības laika precizēšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz Ministru kabineta noteikumu normu spēkā stāšanos un spēkā esamību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz Ministru kabinetam uzdevumu – līdz 2018.gada 1.aprīlim izstrādāt nepieciešamos likumdošanas aktus. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to ir izskatīti visi 44 priekšlikumi, un es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A.Matīss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ir saņemts viens priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Arī šim likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1826. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu".

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Atbalstījām šo likumprojektu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 14, atturas – 2. Likums ir pieņemts.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, kas Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Informēju, ka 2015.gada 23.decembrī saņēmu biedrības "Šamir" un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētāja rabīna Dr. Menahema Barkahana vēstuli, kas ir pamats mūsu balsošanas motīviem:

"Augsti godātajam Aleksandram Kiršteina kungam. Rakstu Jums sakarā ar Latvijas ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu, kurš atrodas Latvijas Republikas Saeimā izskatīšanā.

Man kā to cilvēku pēctecim, kuri pa kripatai vākuši šodien apspriesto bojā gājušo Latvijas ebreju mantojumu, šī tēma ir ārkārtīgi nozīmīga.

Esmu lepns par savu valsti Latviju, kura, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un joprojām ciešot padomju okupācijas sekas, rod spēku realizēt šo misiju.

Es aicinu Jūs nenolikt malā jautājumu par holokaustā nogalināto Latvijas ebreju piemiņu un atbalstīt biedrības "Šamir" prasību – būt īpašuma restitūcijas procesa sastāvdaļai un pilntiesīgi piedalīties šo jautājumu izlemšanā. Jo īpaši tas skar Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja programmas atbalstīšanu un attīstīšanu. Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs ir biedrības "Šamir" ilgstoši īstenots holokaustā nogalināto Latvijas ebreju piemiņas projekts, kuru līdz šim finansiāli un materiāli atbalstījušas tikai privātpersonas un juridiskās personas. Muzejs nekad nav saņēmis nekādu atbalstu no biedrības "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome", lai gan savos statūtos tā ir norādījusi, ka tā pārstāv visus Latvijas ebrejus. Iepriekš minētais neatbilst patiesībai, faktiskai situācijai – biedrība "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome" nepārstāv visus Latvijas ebrejus un visas Latvijas ebreju organizācijas. Pavisam noteikti tā nepārstāv biedrību "Šamir" un Rīgas un Latvijas reliģisko draudzi "Šamir".

Ir pilnīgi skaidrs, ka, neraugoties uz biedrības "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome" rīcībā esošajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, šī padome nevar un nav tiesīga pretendēt uz visām iespējām, kuras piešķir Latvijas ebreju īpašumu restitūcija, kā vienīgā Latvijas ebreju kopienu pārstāve.

Ir radīti un aktīvi attīstās vēsturiskās piemiņas iemūžināšanas virzieni. To spilgti apliecina jau pieminētā Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja sekmīgā darbība biedrības "Šamir" aktivitāšu ietvaros. Šīs aktivitātes, nenoliedzami, viennozīmīgi ir traktējamas kā mazākumtautību tiesības, kuras būtu jāaizstāv un jāatbalsta gan Latvijas Republikas Satversmei un citiem Latvijas likumiem, gan arī Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Ļoti lūdzam, risinot jautājumu par Latvijas ebreju īpašumu restitūciju (tai skaitā gatavojot, izvērtējot, pieņemot un izsludinot likumus un citus normatīvos aktus), ņemt vērā šos faktus un nepieļaut biedrības "Šamir" konstitucionālo un citu likumisko tiesību pārkāpšanu, biedrības "Šamir" īstenoto projektu ignorēšanu un Latvijas ebreju kopienas nozīmīgas sastāvdaļas diskrimināciju.

Mēs esam pārliecināti, ka Jūsu personiskā un kolektīvā attieksme palīdzēs rast šiem jautājumiem tiesisku un demokrātisku risinājumu.

Ar cieņu rabīns Dr. Menahems Barkahans, biedrības "Šamir" un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs."

Pamatojoties uz minēto, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija neatbalsta šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, strādājam ar dokumentu Nr.1827. Ārlietu komisija arī izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Atbalstījām. Līdz ar to aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 11, atturas – 3. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1828. Arī šo likumprojektu izskatījām trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 14, atturas – 3. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1829. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, atturas – 2. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1830. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 15, atturas – 2. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas Ebreju kopiena""", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1831.

Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas Ebreju kopiena""" mēs izskatījām Ārlietu komisijā trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas Ebreju kopiena""" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 17, atturas – 1. Likums ir pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, kas Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko ir arī Rietumu Bankas viceprezidents. Šī banka ir iesaistīta dažādās kriminālās darbībās.

Krievijas cietumā 2009.gadā nomira Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis. Viņš izmeklēja korupcijas shēmu, kur augstas Krievijas valsts amatpersonas izzaga no valsts budžeta 260 miljonus dolāru. Magņitska kolēģi izpētīja, ka 63,2 miljoni dolāru no nozagtās naudas izgāja caur sešām Latvijas bankām, starp kurām bija arī Rietumu Banka (2 miljoni).

Bijušais Kazahstānas baņķieris Muhtars Abljazovs tiek apsūdzēts par to, ka izpumpēja no paša vadītās bankas vairāk nekā 10 miljardus dolāru. Shēmā izmantoja 30 ārzonu firmas, kuru direktors uz papīra bija Latvijas pilsonis. Aptuveni 1 miljards dolāru izgāja caur Trasta komercbanku, taču minētajos darījumos ir iesaistīta arī Rietumu Banka.

Francija 2011.gadā sāka izmeklēšanu pret uzņēmumu France Offshore sakarā ar aizdomām par nodokļu nemaksāšanu 700 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma France Offshore klienti bija nodibinājuši 700 ārzonu firmas, kuras visas bija atvērušas kontus Rietumu Bankā.

Pret Rietumu Bankas Daugavpils filiāli, tās vadītāju Innu Mačanovsku izvirzīta apsūdzība par naftas produktu kontrabandu, naudas atmazgāšanu.

Varētu stundu lasīt – desmitiem pārkāpumu.

Kolēģi! Pamatojoties uz iepriekš minēto, rodas šaubas, vai lietderīgi ir piešķirt nekustamos īpašumus organizācijai, kuras vadībai ir tik cieša saistība ar daudzos pārkāpumos iesaistīto banku. Tāpēc nevaram atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Minētajā likumprojektā ir ietverti divi grozījumi.

Pirmais grozījums paredz izslēgt no likuma 73.⁹ panta septītās daļas pirmo teikumu, proti, izslēgt nosacījumu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, jo minēto jautājumu reglamentē atsevišķs likums – Pievienotās vērtības nodokļa likums – un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi.

Otrā grozījuma būtība ir saistīta ar to, ka pašreiz likuma pārejas noteikumu 30.² punktā noteikts, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

Diemžēl reālajā situācijā Privatizācijas aģentūra turpina veikt sagatavošanas darbu valsts dzīvojamo māju privatizācijai; turklāt ir ierosinātas vairākas tiesvedības par privatizācijai nodoto dzīvojamo māju lietošanas tiesiskumu, kas varētu ietekmēt arī privatizācijas rezultātus.

Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā pārejas noteikumu 30.² punktu, nosakot, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem divu gadu laikā no dienas, kad stājas spēkā Ministru kabineta rīkojums vai pašvaldības domes lēmums par dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.martam.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es atgādinu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, proti, Saeimas lēmumu atteikties no deputāta administratīvās imunitātes, un mums ir nepieciešama procedūra Saeimas kārtības rullī, lai šo jautājumu noregulētu atbilstoši Satversmei.

Juridiskajā komisijā mums bija daudz debašu – gan pašā komisijā, gan arī Tiesu politikas apakškomisijā – par to, kā turpmāk gadījumā, ja deputāts būs izdarījis administratīvo pārkāpumu, Saeima par to uzzinās un vai par to kādā īpašā kārtībā tiks informēta sabiedrība vai ne.

Tiesu politikas apakškomisija saņēma visu frakciju viedokļus, kuros katra frakcija izteica dažādus apsvērumus, vai vispār šāda informācija būtu nepieciešama un, ja būtu, tad kādā veidā. Tika rīkotas vairākas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes. Bet, tā kā netika iesniegti rakstveida priekšlikumi par šo jautājumu, tad arī šajās tabulās šodien jūs šādus priekšlikumus neredzat un par tiem mēs balsot nevaram. Taču Juridiskajā komisijā bija konceptuāls balsojums par to, ka uz trešo lasījumu Juridiskajam birojam ir jāizstrādā viens piedāvājums, par kuru tad trešajā lasījumā mēs varēsim izšķirties un nobalsot vai nu "par", vai "pret".

Pārējie priekšlikumi, kuri tika iesniegti par šo likumprojektu, diemžēl nebija saistīti ar mērķi sakārtot Saeimas kārtības rulli atbilstoši Satversmei, līdz ar to jūs redzat, ka tabulās komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi. Taču tas nenozīmē, ka mēs tos neatbalstām pēc būtības, gluži vienkārši lūdzām tos izskatīt, kamēr Saeimas kārtības rullis ir atvērts. Atgādinu, ka Saeimas kārtības rullis saskaņā ar Frakciju padomes lēmumu ir atvērts, Juridiskā komisija visām frakcijām ir nosūtījusi vēstules, lūdzot tām deleģēt savus pārstāvjus īpašā Juridiskās komisijas darba grupā, lai debatētu par šiem jautājumiem – gan par to, kā uzlabot savu iekšējo kārtību, gan par ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, gan par citiem ļoti nozīmīgiem jautājumiem.

Līdz ar to Juridiskajā komisijā pēc būtības par šiem pieciem priekšlikumiem diskusiju nebija, un tie tika nosūtīti Frakciju padomei, un savukārt Frakciju padome tos nosūtīja atpakaļ Juridiskajai komisijai, lai pie tiem tiktu strādāts manis minētajā darba grupā.

Sakarā ar to ziņošu par katru priekšlikumu atsevišķi.

1. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums, kuru manis jau minēto iemeslu dēļ komisija pēc būtības neskatīja. Līdz ar to arī neatbalstīja. Uzskatīja, ka par to ir nepieciešamas atsevišķas debates.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi komentēšu šo priekšlikumu. Taču būtībā mans komentārs attieksies arī uz pārējiem priekšlikumiem, izņemot pašu pēdējo.

Viena lieta, kas man ļoti nepatīk, ir tā, ka Juridiskā komisija (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), runājot par tēmu, šodien arī jūs, kolēģi, informēja, ka, redziet, uz trešo lasījumu mēs konceptuāli vēl kaut ko piedāvāsim. Tas būs dīvains variants, kad Saeima konceptuāli uz trešo lasījumu kaut ko risinās!

Tāpēc mēs ar kolēģi Klementjevu iesniedzām šos priekšlikumus uz otro lasījumu, un šie priekšlikumi attiecas uz tēmu, par kuru, man liekas, ir neērti Saeimas Prezidija cilvēkiem un par kuru ir neērti, man liekas, arī vairākuma partiju vadītājiem, tāpēc ka tie jautājumi ir par to, kā ministri izturas pret parlamentāriešiem tad, kad parlamenta pārstāvji – deputāti – prasa, lai ministrs izskaidrotu kādu aktuālu problēmu. Līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka reti kad ministrs atnāk un atbild uz jautājumiem, ja rakstiskā atbilde nav pilnvērtīga. Un tāpēc mēs vēlējāmies šo jomu sakārtot.

Es neprasu atgriezties pie tā, kas bija pirmskara Latvijā: toreiz ministri atradās šajā zālē un uztraucās par savu virzīto likumu aizstāvēšanu parlamentā.

Mēs neprasām, lai šādās situācijās, kad ministri atbild uz deputātu jautājumiem, sāktos debates parlamenta sēdē; mēs gribam tikai to, lai ministri šeit atnāktu un atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem.

Un tāpēc tiek piedāvāts mainīt šo kārtību. Protams, šodien vairākums var nobalsot "pret", un īstenībā balsošana "pret" nozīmētu, ka jūs negribat sakārtot šo jomu.

Es ceru, ka būs darba grupa, kura gari nespriedīs un nedomās, ka Saeimas kārtības rullis ir jāsakārto tikai uz nākamo Saeimu.

Es piekrītu: ja šodien jūs neatbalstīsiet mūsu priekšlikumu, tad tas tālāk tiks virzīts darba grupai, lai tā to pilnveidotu. Taču es aicinu šodien, kad likumprojektu skatām otrajā lasījumā, izmantot iespēju balsot par šiem priekšlikumiem un izrādīt savu attieksmi – vai mēs gribam šo jomu sakārtot vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā mani izbrīnīja šī jautājuma nostādne, ka konceptuāli vēl kaut kas būtu jāapspriež, tāpēc ka šāda norma savulaik Saeimas kārtības rullī jau eksistēja un ļoti veiksmīgi arī darbojās (tie deputāti, kuri ilgāku laiku strādā parlamentā, es domāju, to ļoti labi atceras). Un šīs normas būtība bija ļoti vienkārša: 30 minūtes pēc Saeimas sēdes ministri ieradās parlamentā, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem. Šī norma tika izņemta ārā. Un man nāk prātā visas tās antioligarhu cīņas un viss pārējais... Šī norma tika izņemta ārā tad, kad premjerministrs bija Andris Šķēle, viena iemesla dēļ – lai... It kā formālais pamatojums bija tas, ka, redziet, ministriem nav laika strādāt, jo viņiem jānāk uz parlamentu.

Līdz 1996.gadam ministri parlamentā ieradās katru ceturtdienu. Pēc 1996.gada šeit praktiski ministrus nekad nevar ieraudzīt.

Savulaik bija valdības lēmums par to, ka ministriem jāatrodas Saeimas sēdē vismaz līdz pusvienpadsmitiem, un ja, nedod Dievs, tika izskatīts kāds jautājums saistībā ar to vai citu ministriju, tad ministra klātbūtne bija obligāta. Ja ministrs nebija uz vietas, tad viņu aizstāja parlamentārais sekretārs.

Ar motivāciju, ka, redziet, ministriem ir jāstrādā, nevis jātērē laiks tukšās runās parlamentā, šī norma tika grozīta.

Nākošais. Kāpēc šī norma tika grozīta? Tas bija tāds piesegs. Realitāte ir tāda, ka šīs atbildes uz jautājumiem pārcēla uz pulksten 17.00, un, saprotams, deputātiem vairs negribējās gaidīt līdz pulksten 17.00. Tas ir viens. Līdz ar to deputātu, kuri uzdod jautājumus ministriem, palika arvien mazāk. Labākajā gadījumā tikai tie, kas parakstījās. Un pats galvenais – tādā gadījumā tika garantēts, ka uz šo pasākumu neieradīsies arī masu mediji. Līdz ar to ministra kompetenci vai lielākoties nekompetenci masu mediji arī neparādīs.

Būsim reālisti un sapratīsim vienu elementāru lietu – vai mēs esam parlamentāra republika vai ne.

Savulaik man bija iespēja būt Londonā un tikties ar parlamenta apakšpalātas vadītāju, un mani izbrīnīja viņa komentārs par parlamenta attiecībām ar valdību. Komentārs bija ļoti elementārs: "Jūs saprotat, ministram, ierodoties parlamentā, jāstāv uz pirkstgaliem." Es uzdevu jautājumu – kāpēc? Viņš atbildēja, ka neatkarīgi no tā, vai ir runa par opozīciju vai pozīciju, tas ir viena iemesla dēļ: tikko kā ministrs nolaidīsies uz papēžiem, cilpa ap viņa kaklu savilksies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godājamie kolēģi! Lai gan, protams, mūsu parlamentā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība starp trim koalīcijas partijām un SASKAŅU, tomēr arī SASKAŅU, kā jau opozīcijas partiju, esošais regulējums neapmierina. Es gribu teikt, lūk, ko. Es gribu atzīmēt, ka situācija, ka ministri atbild uz deputātu jautājumiem... nu tā situācija ir izveidojusies diezgan nožēlojama.

Es domāju, ka ir jāieklausās tajos vārdos, ko saka divi Saeimas Prezidija locekļi, kuri abi pieder pie opozīcijas, jo faktiski Saeima pati apstiprina savu mandātu, izveido un apstiprina savu vadību, un divi no šīs vadības saka, ka kaut kas nav kārtībā.

Kāpēc tā situācija ir nožēlojama? Protams, iepriekšējie debatētāji ļoti labi noraksturoja šo attīstību. Es domāju, tas būs labs izpētes materiāls tai darba grupai, kura strādās ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

Un es varu piebilst to, ka mūsu parlamentārisma attīstības sākumā šīs sēdes vienmēr notika vakaros, jo lielākā daļa deputātu faktiski strādāja divos darbos. Viens bija tā kā tāds blakus darbs, tas bija Saeimas darbs, un otrs bija pamatdarbs, tāpēc viņi strādāja vakaros. Dažkārt Saeimas stenogrammās ir redzami vārdi "un sēde beidzās agrā rīta stundā". Es saprotu to situāciju tā, ka tur lielākā daļa parlamenta deputātu palika, tāpat kā Ādamsona raksturotajā situācijā, kāda mums bija atjaunotās neatkarības sākumā. Liela daļa parlamenta deputātu palika, un vienmēr bija spraigas diskusijas.

Kā jauns parlamentārietis, uzsākot darbu, es sirds naivumā piekritu Sudrabas kundzei, kad viņa aicināja piedalīties vienā no šādiem pasākumiem, kurā tika uzdoti jautājumi Reira kungam. Un, ziniet, tā fotogrāfija no šī pasākuma, es domāju, nokļūs arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas grāmatā, un tas izskatījās tā. Ir liela zāle, Saeimas Sēžu zāle, tajā ir puskrēsla, un Reira kungs tajā vientuļi stāv. Viņam ir tā kā neērti, ka viņš te atrodas. Viņš mēģina neatkāpties no saviem procedurālajiem vārdiem, kurus viņam birokrāti sagatavojuši un kurus viņš nolasa, un tur sēž daži opozīcijas deputāti. Tāpēc, es domāju, te pat nav jābrīnās, ka SASKAŅA vairs neierodas. Viņi uzdod jautājumus. Viņi zina, ar ko tas beigsies. Tas beigsies ne ar ko.

Tas, ko "Latvijas Avīze" rakstīja aizvakar par šo situāciju, man liekas tiešām pārsteidzoši – deviņas reizes ministrs var neierasties uz jautājumu atbildēšanu. Tas ir kaut kas neiedomājams! Premjers vienkārši novilcina... Straujumas kundze, kas tagad ir deputāte, novilcina to pasākumu tik ilgi, ka vairs nav jāatbild.

Atlikušajās minūtēs es gribu citēt mūsu valststiesību ekspertu Jāni Plepu. Vienā no zinātniskajām publikācijām viņš raksta: "Parlamenta spēku un ietekmi nosaka opozīcijas kvalitāte un spēja kontrolēt valdības un to atbalstošā parlamentārā vairākuma darbību. Ja parlamentā nav spēcīgas opozīcijas, šī institūcija paklausīgi īsteno valdības politisko kursu." Un vēl viņš raksta: "Lai parlamentārisms funkcionētu pienācīgi un nodrošinātu varas dalīšanu, ir nepieciešama reāla politiskā konkurence starp dažādām politiskajām partijām, kuras spējīgas izveidot noturīgu parlamentāro vairākumu un efektīvu opozīciju vairākumam."

Tas, kas šeit mūsu parlamentārisma attīstībā ir noticis atjaunotās neatkarības laikā, ir pretēja virzīšanās. Faktiski tas, ko mēs redzam saistībā ar Saeimas vēlēšanu likumu, ir virzība uz politiskās brīvības apspiešanu. Faktiski tie, kas sākumā ieguva šo tautas atbalstu (es domāju, "VIENOTĪBA", savas attīstības sākumā – "Jaunais laiks"), tagad pārvēršas par tieši pretējo. Teiksim, tautas nobalsošanas latiņa tiek uzlikta tā, ka tālāk vairs nav kur: gadu pirms vēlēšanām ir jābūt reģistrētiem... un tā tālāk, un tā joprojām.

Ja mēs runājam par šo situāciju, tad jāatceras, ka šeit ir bijis arī mēģinājums veidot... Ādamsona kungs pieminēja Lielbritānijas parlamentu. Lielbritānijas parlamentā sekmīgi funkcionē "ēnu kabinets". SASKAŅA bija mēģinājusi veidot, ja es pareizi atceros, "ēnu kabinetu", bet tas beidzās ne ar ko. Un pašreiz tā situācija virzās vēl sliktākā virzienā.

Es ceru, ka darba grupa panāks samērīgu rezultātu, un aicinu balsot par šiem Kūtra kunga un Klementjeva kunga ierosinātajiem grozījumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ļoti gribētos, lai mums būtu kā Lielbritānijā... tā, kā teica Ādamsona kungs. Diemžēl es esmu spiests palabot, jo patiesība augstāka par visu.

Ādamsona kungs! Britu parlamenta apakšpalātā ministri vienlaikus ir arī deputāti, un – tieši pretēji jūsu teiktajam! – tad, kad ierodas ministrs parlamentā, viņš patriec no pirmā sola parastos deputātus, kuri nesēž savās vietās, jo tur nav vietu pēc uzvārdiem, kā jūs zināt. Viņi tiek patriekti uz aizmugures soliem, ko angliski sauc par back bench. Viņi ir back bench sēdētāji. Un šajā gadījumā ministri faktiski ir augstāki par parastajiem deputātiem. Ticiet man, es arī ļoti gribētu, lai mums tā būtu, bet diemžēl nav. (Dep. A.Bērziņš māj ar roku: "Ir! Ir! Mēs te sēžam!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, es vēlos izmantot šo iespēju un komisijas vārdā izteikt pateicību un atzinību par to, ka priekšlikumu iesniedzēji ir aktualizējuši šo jautājumu. Kā jau es minēju, Juridiskā komisija nevienu brīdi nav konceptuāli teikusi, ka mums pie šā jautājuma risināšanas nav jāstrādā. Gluži pretēji – ir bijušas divas Frakciju padomes sēdes, kurās ir tikušas pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās partijas, to frakciju vadītāji, un arī Saeimas Prezidija pārstāvji bija šajās padomes sēdēs, un visi vienbalsīgi atzina, ka tiks dibināta darba grupa un ka darba grupa strādās ar šiem priekšlikumiem.

Kolēģi! Paši savas kārtības labad esam Frakciju padomi sasaukuši un paši sev šādu lēmumu pieņēmuši. Vēlos atgādināt vēlreiz, ka šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir saistīti ar grozījumiem Satversmē. Satversmes grozījumus mēs jau esam atbalstījuši otrajā lasījumā. Un, ja mums būs ilgākas debates par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem – šis ir tikai otrais lasījums –, tad mēs, visticamāk, nevarēsim pieņemt Satversmes grozījumus. Tāpēc neviļus jājautā – vai tā nav vēlme kaut kādā veidā tomēr novilcināt šo Satversmes grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā un spēkā stāšanos?

Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šos grozījumus, jo darba grupa par to debatēs un lems.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 17, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 2.priekšlikums arī saņemts no deputātiem Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra. Komisijā nav atbalstīts ar tādu pašu motivāciju, proti, minētais jautājums ir nodots Juridiskās komisijas darba grupai, un darba grupa lems par jaunu Satversmes... Saeimas kārtības ruļļa likumprojekta grozījumiem, tieši par šiem jautājumiem. Komisija...

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. J.Urbanovičs: "Tas ļoti drīz uz pašiem atspēlēsies! Ļoti drīz!") Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 13, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 3. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Ar identiskiem argumentiem Juridiskajā komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 13, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 4. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts, nodots darba grupai. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 13, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 5. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir nodots darba grupai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi, paldies par iepriekšējiem balsojumiem!

Šis priekšlikums ir par nedaudz citu jautājumu. Tā ir tā situācija, kad šeit, balsojot par kādu likumprojektu, vai nu lielajās partijās atbildīgais par balsošanu nokļūdās un parāda nepareizās krāsas kartīti, vai arī neuzmanīgi tiek balsots un pēc rezultātiem secināts, ka "tā mēs nemaz politiski nebijām domājuši, mēs gribam citādāk". Un tad ļoti ātri tiek rakstīts pamatots iesniegums, ka vajag pārbalsot, un šajā pamatojumā norāda to, ka Saeimas kārtības rullī ir paredzēts... piemēram, mēs pamatoti norādām, ka par šo likumprojektu balsojuši deputāti, kuri tobrīd neatradās zālē.

Zinot konkrētos piemērus no mūsu pašu prakses...

Patiesībā tas būtu jautājums par šāda iesnieguma parakstītāju ētisko atbildību, jo šajā iesniegumā neviens nenorāda konkrētus faktus – kurš tad deputāts ir nobalsojis, neatrodoties zālē. (Dep. S.Āboltiņa: "...pateiks, ka nebija zālē!") Tādā gadījumā, ja ir šādi konkrēti fakti, tad šie konkrētie fakti ir arī jānorāda. Pretējā gadījumā mēs izmantojam tikai formālu iesniegumu, lai varētu vēlreiz nobalsot par jautājumu, kurā neizdevās panākt vajadzīgo balsojumu.

Tāpēc šeit arī nav konceptuāli jaunu risinājumu, šeit nav arī lielās diskusijas par šādu grozījumu nepieciešamību. Ir vienkārši jāsaka: šādā iesniegumā ir jānorāda konkrēti fakti.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tik tiešām, 5.priekšlikuma būtība ir saistīta ar pārbalsošanu parlamentā, kas nereti notiek, bez konkrēta pārbalsošanas motīvu pamatojuma.

Saeimas kārtības ruļļa 142.pants paredz iespēju pieprasīt pārbalsošanu, ja ne mazāk kā pieci deputāti pamatoti apšauba balsošanas rezultātus.

Minētais regulējums praksē rada situāciju, ka, apšaubot balsojuma rezultātus, bez konkrētiem faktiem var nepamatoti aizskart ne tikai jebkuru Saeimas deputātu, bet arī pazemot visu parlamentu kopumā.

Kā piemēru tam var minēt deputātu iesniegtos pieprasījumus veikt pārbalsošanu, jo balsošanā, iespējams, piedalījās deputāti, kuri neatradās zālē.

Protams, Saeima pati izšķir, vai ir vai nav pamatots pārbalsošanas lūgums. Tomēr praksē pamatojums nereti ir ļoti vispārīgs, tāpēc 5.priekšlikuma piedāvātā redakcija paredz norādīt konkrētus faktus. Lai novērstu šādu un citu subjektīvu situāciju atkārtošanos, es aicinu precizēt 142.pantu, paredzot, ka iesniegumā jāietver nevis vispārīgs apgalvojums par šaubām, bet konkrēti fakti, kuri norāda uz to, ka, iespējams, noticis balsošanas procedūras pārkāpums.

Aicinu balsot "par" 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Lībiņa-Egnere. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, jo konceptuāli tika nolemts, ka par to ir jāspriež šajā, manis minētajā, Juridiskās komisijas darba grupā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 12, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem", ar kuru tiks apstiprināti Banku augstskolas Satversmes sapulces 2014.gada 27.maijā pieņemtie Banku augstskolas Satversmes grozījumi.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Ņ.Ņikiforovs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

Ņ.Ņikiforovs. Kolēģi! Ņemot vērā vienprātīgo atbalstu pirmajā lasījumā un to, ka Saeimas kārtības rullis neparedz, ka mēs varam kaut ko grozīt šajā likumprojektā, lūdzu likumprojektu atbalstīt uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu?... Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Kolēģi! Saeimas šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt, ka uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Orlova, Raimonda Rubika un Mirska uzdoto jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem" saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina.

Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 12.30 Saeimā notiek angļu vēsturnieka Džona Haidena grāmatas "Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis" atvēršana. Grāmatas atvēršanas pasākums notiks Saeimas Dzeltenajā zālē, un izdevniecība ir nolēmusi pasākuma laikā katram Saeimas deputātam uzdāvināt šo grāmatu.

Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.

R.Rubiks (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tūlīt pat Dzeltenajā zālē grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu sanāksme. Ļoti īsa, uz piecām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Lūgums pulcēties tepat, Dzeltenajā zālē, uz grupas sadarbībai ar Turcijas parlamentu vadītāja pārapstiprināšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksejam Loskutovam. Paziņojuma nav.

Mīļie kolēģi! Vakar pusapaļu jubileju svinēja Laimdota Straujuma, cienīta mūsu kolēģe. Mēs Saeimas vārdā viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Ints Dālderis, Raivis Dzintars, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Nellija Kleinberga, Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Atis Lejiņš, Edgars Putra, Edvards Smiltēns... (Starpsauciens: "Ir! Ir!") bija. Edvīns Šnore, Ivars Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.