Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas divpadsmitā sēde 2016.gada 10.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Labrīt vēlreiz visiem Saeimas deputātiem! Vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Tātad priekšlikumi par grozījumiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr.269/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 11.martam" līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Lēmuma projekts no darba kārtības ir izslēgts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Reģionālās attīstības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šie likuma grozījumi skar ļoti nelielu sabiedrības daļu, jo Latvijas laukos dzīvo mazāk nekā pieci procenti iedzīvotāju un ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas mazāk nekā trīs procenti iedzīvotāju, savukārt ar graudaudzēšanu vai to, uz ko attieksies likuma grozījumi, nodarbojas pavisam neliels skaits – droši vien nulle, komats... daži procenti Latvijas iedzīvotāju.

Esošais regulējums, kas darbojas jau 19 gadus, apmierināja gan ražotājus, gan vides aizsardzības pārstāvjus, gan kontrolējošās iestādes. Jau iepriekšējā reizē, kad mēs grozījām Aizsargjoslu likumu, parādījās šie grozījumi, bet pēc tam tie kaut kā pazuda. Nu tie ir atkal – kārtējo reizi! – nonākuši līdz Saeimai.

Kolēģi! Es saprotu, ka daudzi no jums nav iedziļinājušies likumprojekta anotācijā un nezina, par ko šajos grozījumos ir runa. Dažos vārdos atgādināšu.

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka 10 metru platā joslā gar ūdenskrātuvēm un novadgrāvjiem nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu, bet drīkst audzēt kultūraugus. Šie 10 metri bija reāla zona, kurā zemnieks vai lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, apstrādājot laukus, varēja apgriezties. Ja nu kaut kāda kļūme gadījās ar tehniku, tad vismaz nepiesārņoja šo ūdensteci.

Anotācijā ir rakstīts, ka šie likuma grozījumi ir iesniegti tāpēc, ka lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji šajos 10 metros neiegūst pilnu ražu; ražas samazinājums ir vairāk nekā 30 procentu. Piedāvātais jaunais regulējums paredz aizsargjoslu noteikt divu metru platā joslā gar vispārējas nozīmes ūdenstecēm un vienu metru – gar privātās un pašvaldību nozīmes ūdenstecēm.

Cienītie kolēģi! Ko nozīmē viens metrs? Šīs tribīnes platums ir apmēram viens metrs (to mēs varam nomērīt ar lineālu). Bet ko nozīmē viens metrs dabā – gar grāvja malu, no grāvja kantes? Mēs radām likumu, kuru neviens nevarēs ievērot un kura izpildi neviens nevarēs pārbaudīt!

Latvijas lauksaimnieki apstrādā pāri par pusotru miljonu hektāru zemes. Grāvji, protams, ir ne jau visos laukos. Tagad mēs pieņemsim likumu – noteikt vienu metru no grāvja kantes kā aizsargjoslu. To neviens nekad neizmērīs. Un, ja sāks mērīt, tad noteikti būs tiesvedības un mūsu cienītajai Tieslietu ministrijai atkal būs neiztiesātas lietas, un atkal mēs nonāksim "melnajā sarakstā".

Nākamais. Par šiem draudiem saistībā ar vides aizsardzību. Tie 10 metri – tā bija tāda buferjosla jeb aizsargjosla, kurā tiešām reāli, ja nelietoja godprātīgi šos augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu... Bija iespējams pasargāt no tā lielā pārpalikuma... no tā, kas varbūt uz lauka ir lietots kultūraugiem, bet nav izmantots. Tajā buferjoslā tie augu aizsardzības līdzekļu pārpalikumi, mēslošanas līdzekļu pārpalikumi uzkrājās. Tagad, kad noteiktais platums ir divi metri un viens metrs, tas, kas paliek pāri, noteikti... ir lielāka varbūtība, ka tas ieskalosies novadgrāvī.

Vēl viens arguments, kāpēc šie divi metri un viens metrs ir pārāk... Nu, tagad likumā paredzēts, ka tur nedrīkst šos divus vai šo vienu metru apstrādāt un audzēt kultūraugus. Tas nozīmē, ka tur augs nezāles. Lauksaimnieks, lai iegūtu pilnu ražu, tajos atlikušajos astoņos metros noteikti mēslos pilnu normu un lietos vēl augu aizsardzības līdzekļus, jo nezāles no tās nosacītās aizsargjoslas gribēs iekļūt laukā un vienkārši samazinās ražu. Tā ka tas augu aizsardzības līdzekļu apjoms vēl palielināsies.

Īsumā vēl. Zviedrijā, piemēram, cik es zviedriski paspēju saprast, ir divi metri tikai vides... jutīgās teritorijās, bet, protams, likumā ierakstīts, ka visiem ražotājiem augu aizsardzības līdzekļi un mēslojums jālieto saprātīgi un ar vislielāko godaprātu.

Aicinu vēlreiz pārdomāt par šo likuma grozījumu lietderību un neatbalstīt šodien likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 15, atturas – 17. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Medību likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par"?... Platpera kungs, vai jūs runāsiet "par"? (Dep. A.Platpers: "Pret")

"Pret" pieteicies runāt deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Saeimas frakcija "No sirds Latvijai" uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzeja (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ēkas būvapjoms, novietojums un fasādes risinājums saglabājams atbilstoši 1970.gadā izstrādātajam projektam un 1995.gadā veiktajām pārbūvēm. (Dep. V.Spolītis: "Melngalvju nams jau ir!")

Okupācijas muzeja ēka ir viens no retajiem saglabātajiem, šobrīd pasaulē augstu vērtētajiem modernisma arhitektūras piemēriem Latvijā, un tāpēc to nevajadzētu tagad papildināt ar piebūvēm. Profesionāļi neatbalsta piebūves ideju (Starpsauciens: "Kuri?"): 130 arhitekti ir parakstījuši vēstuli pret šo piebūvi, un 20 arhitekti jau pirms gada ir pauduši apņemšanos bez maksas iesaistīties nepieciešamo darbību veikšanā, lai pārplānotu esošo ēku.

Jaunās piebūves tehniskajā risinājumā, iepazīstoties ar to tuvāk, nav ievērotas cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības uz vides pieejamību. Tehniskais risinājums ir ārkārtīgi neveikls. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Jau ilgākā laika posmā ir aktualizējusies arī Stūra mājas izmantošana, tāpēc ir jautājums: kāpēc, ieklausoties profesionāļu atziņās, racionāli nevar izmantot šo... to, kas ir tagad paredzēts šajā piebūvē? Lēmums būtu jāpieņem profesionāļiem – arhitektiem, pilsētbūvniekiem un citiem.

Es gribu tikai mazu piemēru pateikt, lai jūs neklaigātu no vietas.

Pēkšņi Saeimas deputāti nolems Jāņa Ivanova simfoniju papildināt ar kaut ko, jo izrādās, ka tur kaut kas neskan tā, kā vajag. Nevis komponisti, nevis izpildītāji to varētu ieteikt, bet Saeimas deputāti pieņems likumu, ka vajag papildināt. Vismaz man tas liekas ļoti smieklīgi. (Dep. A.Kaimiņš: "Ja Saeimas deputāts ir komponists?")

Nepārdomātu un neizdiskutētu lēmumu rezultātā par to, kur un kā būvēt, senajā Vecrīgas apbūvē ir radušies vairāki objekti, kuri ir kā dadzis acīs rīdziniekiem. Piemēram, Kalpu nams Rātslaukumā un Triangula bastions krastmalā. Es ļoti labi atceros, kādas bija diskusijas šeit: ka noteikti vajag. Visi cēla rokas un nobalsoja, un šīs ēkas tika iebūvētas Vecrīgā. Jautājums: vai to profesionāļi risināja? Nē, politiķi!

Mēs dzīvojam demokrātiskā Latvijā, un jēdzienam "kultūrvēsturiskais mantojums" vajadzētu būt piepildītam ar dziļu izpratni par kultūras vērtību saglabāšanu nākošajām paaudzēm. Tāpēc Saeimas frakcija "No sirds Latvijai" balsos "pret" šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Un noslēgumā es gribu vēlreiz atgādināt: frakcija "No sirds Latvijai" nav pret šo projektu, taču tas jautājums ir jārisina citādāk, nepiebūvējot pie jau gatavas ēkas piebūvi. (Starpsauciens: "Melngalvju nams jau ir!")

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Deputātiem tiešām ir jābūt profesionāļiem un jādara savs darbs, un deputāta darbs ir arī pildīt Saeimas jau pieņemtos likumus. Viens no šiem likumiem ir Latvijas Okupācijas muzeja likums, kur skaidri un gaiši valsts ir uzdevusi Latvijas Okupācijas muzejam konkrētus uzdevumus.

Tas nav kārtējais muzejs. Tas ir konkrēts muzejs, kuram Saeima ir izveidojusi atsevišķu likumu un devusi uzdevumu informēt sabiedrību, kļūt par izglītojošu centru. Valsts ir akreditējusi to kā izglītības iestādi. Valsts ir finansējusi šo privāto muzeju ar dotāciju un gaida no tā atdevi. Šīs atdeves nevar būt bez konkrētās ēkas pārbūves.

Tiek izteikti arī argumenti par to, ka visas šīs funkcijas, kuras valsts ir uzlikusi Latvijas Okupācijas muzejam, – gan izglītības funkciju, gan integrācijas funkciju, gan arī vēl oficiālā protokola... diplomātiskās apkalpošanas funkcijas, – ka visu to varētu veikt kapitāli remontējamā namā Stabu ielā, tā sauktajā Stūra mājā, kas prasītu milzu līdzekļus. Tas nav šobrīd reāli, jo Stabu ielas nams absolūti nav piemērots jaunajai muzeja ekspozīcijai, kurā ir ieguldīta privātā nauda – jau pusmiljons eiro! –, bet valsts savukārt ieguldījusi 400 tūkstošus tehniskā projekta realizēšanai. Kas tad atmaksās šo naudu? Domāsim valstiski!

Šis nacionālo interešu objekts ir vajadzīgs valstij, saglabājot to arhitektu devumu, to arhitektonisko līmeni bijušā Latviešu strēlnieku muzeja ēkai, kas nebūt netiek arhitektoniski pazemota, jo tiek saglabāta gan ēka, gan tā arhitektoniskā savdabība, kas šai ēkai piemīt.

Un tādēļ lūdzu nodot komisijai šo likumprojektu, izskatīt šo jautājumu Saeimā un piešķirt šim objektam nacionālo interešu objekta statusu. (Frakciju VIENOTĪBA un VL–TB/LNNK aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 721 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Samazināt PVN elektrībai un gāzei" turpmāko virzību".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad patstāvīgais priekšlikums ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Kola iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. un 17.martā, un par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Kolam šā gada 16. un 17.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes deputātes un godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisijā, skatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" otrajā lasījumā, pavisam saņemti 10 priekšlikumi. Komisija vakardienas sēdē ļoti nopietni diskutēja par priekšlikumiem. Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas atbildīgās amatpersonas, Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Izskatot visus 10 priekšlikumus, komisija konstatēja, ka tie ir ļoti nopietni un vērsti uz pensionāru dzīves uzlabošanu. Diemžēl šie daudzie priekšlikumi ir tādi, par kuriem mums ir nepieciešami vēl papildu aprēķini. Jo deputāti, kuri iesniedza priekšlikumus, aprēķinus komisijai nebija iesnieguši, tādēļ komisijas deputāti nolēma, ka darba grupā, kura strādā ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" (un šis ir viens no tādiem likumprojektiem)... mēs vienojāmies, ka deputātu iesniegtos priekšlikumus mēs skatīsim darba grupā. Centīsimies kopā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju rast risinājumu arī tiem jautājumiem, kuri ir iesniegti šajos 10 priekšlikumos. Diemžēl komisijas sēdē vakardien neviens no iesniegtajiem 10 priekšlikumiem netika atbalstīts.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Andrejs Klementjevs. Komisijas sēdē netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Mans priekšlikums ir par tiesībām pieprasīt pensiju un aiziet pensijā ātrāk, priekšlaikus, tām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu.

Saskaņā ar mūsu sociālo likumdošanu daudzbērnu ģimene ir ģimene, kurā ir trīs un vairāk bērnu. Bet likumā "Par valsts pensijām" ir minētas tikai tās ģimenes, kurās ir pieci bērni un vairāk. Viņiem ir tiesības piecus gadus ātrāk pieprasīt pensiju.

Es uzskatu, ka tad, ja mēs reāli rūpējamies par demogrāfiju un runājam par to, ka mums jādod iespēja jaunajām ģimenēm, kurām ir divi bērni, piedalīties Latvijas glābšanā, apzinoties, ka mēs varam izmirt kā nācija, tas ir ļoti labs priekšlikums. Tāpēc ka izaudzināt trīs bērnus ir ļoti nopietns pasākums. Tie, kuriem ir divi bērni, saprot, ka trešais – tas ir varoņdarbs. Pirms trešā bērna mēs domājam, ka nav tik grūti pieņemt lēmumu, bet tā robeža starp diviem un trim bērniem, es domāju, ir ļoti nopietns izaicinājums.

Tāpēc es piedāvāju sākt diskusiju par to, ka jādod iespēja, ka jāgarantē iespēja saņemt pensiju agrāk tām ģimenēm, kurās ir vairāk par trim bērniem. Un, cik es saprotu, sabiedriskās organizācijas, kuras rūpējas par tādām ģimenēm, to pilnīgi atbalsta. Arī valsts budžetā tas nevar provocēt lielāku finansējuma slodzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt! Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Klementjeva kunga priekšlikums pēc savas būtības ir absolūti pareizs, un Nacionālā apvienība, veidojot jauno valdību, arī deklarācijā lūdza iekļaut, lai kādā pārskatāmā periodā... lai vistuvākajā laikā mēs izvērtētu šādu iespēju vecākiem ar trim un vairāk bērniem, piemēram, ar četriem bērniem, ātrāk pensionēties, jo tā fiskālā ietekme ilgtermiņā no tā nav nekāda... vismaz nav negatīva fiskālā ietekme. Tā ka tas ir iekļauts valdības deklarācijā, bet to nevar pieņemt vienā mirklī, pieņemt sevišķi steidzamā likumprojektā. Šis jautājums ir un būs valdības dienaskārtībā. Es ceru, ka mēs vēl šogad par to varēsim vienoties.

Tā kā šis likums tika atvērts konkrēti vienam mērķim un vispār jau bija vienošanās, ka tikai šim mērķim atveram šo likumu un citus priekšlikumus neiesniedzam, šobrīd es aicinu kolēģus atturēties atbalstīt Klementjeva kunga priekšlikumu, kas – es vēlreiz uzsveru! – pēc savas būtības, manuprāt, ir absolūti pareizs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vēlreiz varu apliecināt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir apņēmusies darba grupā šo jautājumu sīki un smalki izpētīt arī tāpēc, ka priekšlikumā ir runa par vecāku, kuri ir izaudzinājuši trīs vai četrus bērnus, tiesībām priekšlaicīgi pensionēties – trīs gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas.

Pilnīgi iespējams, ka komisija diskutējot vienosies, lai personas, kuras ir izaudzinājušas trīs bērnus līdz 18 gadu vecumam, varētu trīs gadus ātrāk pensionēties, bet personas, kuras ir izaudzinājušas četrus bērnus, varētu pat četrus gadus ātrāk, jo jau šodien spēkā esošā norma paredz, ka personām, kuras izaudzinājušas piecus vai vairāk bērnus, ir iespēja piecus gadus ātrāk pensionēties. Vienlaikus, kolēģi, ir jāņem vērā: ja pensionējas agrāk nekā pilnajā pensijas vecumā, tad, aprēķinot pensiju pēc spēkā esošās formulas, šī pensija ir zemāka nekā valsts vecuma pensija, kura cilvēkam tiek piešķirta pilnajā pensijas vecumā.

Vakardien Sociālo un darba lietu komisija, balsojot par 1.priekšlikumu, balsojumā atturējās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 2, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegtais priekšlikums. Nav atbalstīts.

Un vakardien komisijas sēdē mēs saskatījām vēl vienu pretrunu šajā priekšlikumā. Proti, pants runā par apgādnieka zaudējuma pensiju. Šādā gadījumā Ministru kabinetam uzdot noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kurš katram vecākam ir neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnus un neatkarīgi no mantiskā stāvokļa... vai nu šajā konkrētajā gadījumā iesniedzējs ir nedaudz kļūdījies... Bet, ja tādā gadījumā Ministru kabinets nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tad, rēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, kolēģi, var iznākt tā, ka apgādnieka zaudējuma pensija pēc taisnības ir piešķirama lielāka, bet atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pensijas apmērs tad var tikt samazināts.

Tādēļ arī šo priekšlikumu komisija ir apņēmusies darba grupā izpētīt vēl pamatīgāk un tad pieņemt galīgo lēmumu. Vakardien komisijas sēdē deputāti atturējās šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. Paldies.

3. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums attiecas uz 23.panta ceturto daļu, tas ir, apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanu. Deputāts lūdz šī panta ceturto daļu izslēgt.

Komisijas sēdē diskutējām: ja izslēdzam ceturto daļu, kur rakstīts: "Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātās pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru", tad, kolēģi, tas, manuprāt, nav sevišķi saprātīgi. Jo pašreiz spēkā esošajā likumā, ja persona ir strādājusi neilgu laiku, maksājusi ļoti nelielas sociālās iemaksas, tad, šo pantu izslēdzot, cilvēkam pensija var būt mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu. Vienlaikus, kolēģi, šī piemaksa līdz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram tiek piemaksāta no valsts pamatbudžeta.

Komisijas sēdē 3.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 4.priekšlikums, kolēģi, ir 9.lappusē. To arī ir iesniedzis deputāts Andrejs Klementjevs. Priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 4, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 5. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā arī deputāti balsojumā atturējās. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 4, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 6.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gunārs Kūtris un Andrejs Klementjevs. Komisijas sēdē diskutējot, netika atbalstīts. Jo, lūk, ko deputāti mums iesaka: izslēgt pārejas noteikumu 65.punkta otro apakšpunktu. Un tur rakstīts: "konkrētos gados pārskatāmās pensijas un to pārskatīšanas nosacījumi tiek noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, ievērojot valsts budžeta iespējas".

Un šeit, godātie kolēģi, ir runa par iepriekšējiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kas tika pieņemti pagājušajā gadā pirms Lieldienām. Mēs vienojāmies, ka ar 2016.gada 1.janvāri uzsākam pārskatīt pensijas, kuras tika piešķirtas krīzes laikā, tātad 2010.gadā. Un, kolēģi, jau pagājušajā gadā, balsojot Saeimā par 2016., 2017. un 2018.gada valsts budžeta ietvaru, skaidri un gaiši budžetā tika ierakstītas summas, lai 2017.gadā varētu pārrēķināt 2011.gadā piešķirtās pensijas un 2018.gadā – visas pensijas, kuras piešķirtas no 2012.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim. Tādēļ komisija atturējās šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Būtībā mans viedoklis tiks pausts gan par 6., gan par 8.priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti.

Katrs no mums ir priecīgs... ļoti vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ticētu savai valstij, proti, arī likumdevējiem, likumā ierakstītajām normām. Publiski mēs visi, arī Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, esam teikuši: "Maksājiet nodokļus, neņemiet algas aploksnēs, un tad jums būs labāk, jo pensija būs lielāka."

Izrādās tomēr, ka savulaik likumā bija iestrādāta šāda norma: tajās situācijās, ja cilvēkam pārāk strauji veidojas viņa pensijas kapitāla uzkrājums, valsts nevis atņem šo pensijas kapitāla uzkrājumu, bet vienkārši ieliek koeficientu zem "1", un tādējādi cilvēka uzkrājums samazinās. Tātad cilvēkam pensijas uzkrājums visu atlikušo mūžu ir samazināts un krietni mazāks, ne tāds, kādu viņš pats jau ir samaksājis nodokļos.

Paldies Dievam un, protams, arī veselajam saprātam, ka pagājušajā gadā Saeimas deputāti šo normu atcēla, jo saprata, ka tā nav taisnīga un ir pretrunā ar cilvēktiesībām, tātad pretrunā ar Satversmi.

Bet, atceļot šo normu, ielika "āķīti", ka pensiju pārrēķināšana notiks, sākot ar 2016.gadu, un to naudiņu atdos tad, kad budžeta likumā būs paredzēts, ka būs naudiņa. Tieši tā tas ir ierakstīts pārejas noteikumu 65.punkta otrajā apakšpunktā: kad būs, tad arī iedosim to naudiņu. Un neviena vārda nav par to daļu, kas cilvēkiem nav izmaksāta. Valsts vienkārši ir piesavinājusies to daļu, cilvēkiem teikdama: "Jums nepienākas!" Tātad – tikai uz priekšu!

Sakiet, lūdzu, vai šis priekšlikums tiešām prasa lielus aprēķinus, kā teica cienījamā Barčas kundze, un mums vajadzēs ilgi un daudz...? Ja mēs skaidri un gaiši likumā pasakām, ka pārrēķins ir jāpabeidz līdz šī gada beigām – 2016.gada beigām –, vēl ir atlikuši nepilni desmit mēneši. Ieturētās pensijas, nepareizi aprēķinātās pensijas ir jāatmaksā cilvēkiem nākamā gada – 2017.gada – pirmajā pusē. Tas ir ļoti saprātīgs rēķins.

Mēs zinām, ka Satversmes tiesā ir skatīta lieta tieši par šīm pašām normām, par šo situāciju, un es te atgādināšu tikai vienu Satversmes tiesas atziņu: nav nekādu citu iespēju novērst personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu kā vien atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža; šādā gadījumā valstij rodas pienākums atmaksāt ieturēto pensijas daļu.

"[..] Satversmes tiesai ir pienākums savas kompetences ietvaros gādāt par aizskarto personu pamattiesību iespējami efektīvāku aizsardzību un atjaunošanu. Nedz aizskarto tiesību aizsardzība, nedz arī to atjaunošana nebūtu efektīva, ja Saeima neizpildītu savu pienākumu un nenoteiktu pensiju ieturējumu atmaksāšanas kārtību."

Cienījamie kolēģi! Varbūt šo priekšlikumu, kas ir saprātīgs un vērsts uz nākamā gada budžetu, ir iespējams savlaicīgi atbalstīt, un to varētu arī pieņemt, savlaicīgi rēķinot budžetu nākamajam gadam.

Es saprotu, ka varbūt šis priekšlikums ar balsu vairākumu netiks atbalstīts šodien, jo tāda varētu būt valdošās koalīcijas griba. Taču vēsture pašiem var atspēlēties. Paskatieties uz to projektu, ko mēs šodien steidzamības kārtībā atbalstām! Īstenībā tas ir šā gada 11.februārī opozīcijas virzītais priekšlikums, ko tieši Saeimas vairākums neatbalstīja, bet šobrīd to pasniedz kā lielu sasniegumu: redziet, mēs dāvināsim iedzīvotājiem...! Jautājums: kāpēc ir jānoraida labs priekšlikums?

Mūsu partijā, partijā "No sirds Latvijai", skatās uz priekšlikumu saturu. Ja tas ir saprātīgs, mēs atbalstām. Mēs nešķirojam cilvēkus. Mēs domājam par to, lai Latvijas iedzīvotājiem pieņemtie likumi būtu pareizāki. Un tāpēc arī aicinām savlaicīgi atbalstīt šo priekšlikumu un arī 8.priekšlikumu. Un Latvijas Ministru kabinetu aicinām nākamā gada budžetā ieplānot pensiju atmaksāšanai paredzēto summu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Cienījamam un augsti godātam kolēģim Gunāram Kūtrim vēlos komisijas vārdā teikt, ka 6.priekšlikums nekādā gadījumā nav saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, jo iepriekšējā priekšlikumā – 5.priekšlikumā –, par kuru runāja Andrejs Klementjevs, ir risināts jautājums par piemaksu par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tās ir absolūti atšķirīgas lietas.

Bet 6.priekšlikums, godātie kolēģi, ir jautājums par pensiju pārskatīšanu par to laiku, kad algas indekss bija zem vieninieka, tātad negatīvs. Un pirmais negatīvais algas indekss, kolēģi, ir bijis 2009.gadā. Līdz ar to 2010.gadā aprēķinātās pensijas ir zemākas nekā iepriekšējā gadā. Un šeit nu nepavisam nav pie vainas likums "Par valsts pensijām". Kolēģi, atcerēsimies, ka ar 2009.gadu valstī sākās krīze un, paldies Dievam, ka mūsu likumā "Par valsts pensijām" bija vēl tāds vieninieks, kas aizliedza pensijas indeksēt, ja mums algas ir pazeminātas. Ja mēs toreiz pensijas nebūtu nosargājuši, tad krīzes gados, indeksējot pensijas ar negatīvu indeksu, pensijas katru gadu būtu pazeminātas par diviem, par četriem un, iespējams, pat vairāk procentiem.

Tā ka, kolēģi, ļoti nopietni par šo priekšlikumu mēs vakar komisijas sēdē diskutējām, un savu viedokli izteica gan Finanšu ministrijas, gan Labklājības ministrijas pārstāvji. Komisija atturējās šo deputātu Gunāra Kūtra un Andreja Klementjeva priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Gunāra Kūtra un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 5, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. Paldies, kolēģi.

7. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijas sēdē netika atbalstīts (Starpsauciens no zāles: "Balsot!"), jo tas paredzēja pensiju indeksāciju ar algas koeficientu 50 procenti uzsākt jau 2016.gada 1.jūlijā. Diemžēl, kolēģi, mums nav tādas iespējas. Mēs visi, kad sākām kalpot kā 12.Saeimas deputāti, no šīs pašas tribīnes cits zvērējām, cits solījām izpildīt un augstā godā turēt Satversmi.

2016.gada budžetā indeksācijai 2016.gada oktobrī tāds finansējums, kolēģi, nav paredzēts. Tādēļ komisija vakardien atturējās šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti ir lūguši balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 8.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Gunārs Kūtris un Andrejs Klementjevs. Komisijas sēdē netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es šobrīd neaizkavēšu jūsu uzmanību pārāk ilgi, jo tas ir saistīts ar to, ko es teicu iepriekš. Es tikai vērsīšu uzmanību uz to, ka jūsu pašu vēsturē pirms apmēram pieciem gadiem ir labi zināms fakts – vajadzēja atmaksāt ieturētās pensijas. Toreiz Satversmes tiesa teica, ka var atmaksāt triju gadu laikā. Bija priekšvēlēšanu gads, un Saeimas vairākums uzdāvināja tautai naudiņu, lai nopelnītu savu vēlētāju balsis. Nākamais gads atkal ir priekšvēlēšanu gads. Lūdzu, neaizmirstiet, vairākuma frakcijas. Nākamgad pirmajos mēnešos jūs, visticamāk, balsosiet par steidzamiem likuma grozījumiem, lai atmaksātu šīs ieturētās pensijas. Es aicinu to darīt šogad un ierakstīt likumā, lai tas tiktu laikus izdarīts, nevis būtu kā priekšvēlēšanu kampaņas pasākums. (Zālē smiekli.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Barča. Atvainojiet, cienījamie Saeimas Prezidija locekļi un Saeimas priekšsēdētāja! Šajā konkrētajā gadījumā man gan jāatgādina, ka savulaik kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas toreizējo priekšsēdētāju Jāni Reiru mēs bijām Satversmes tiesā arīdzan jautājumā par pensiju likumu un tur mūs ļoti, ļoti nopietni izklaušināja un pie kārtības sauca Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Un, lūk, tagad, kad es izlasu šo priekšlikumu – 8.priekšlikumu – , man neviļus gribas domāt, ka interesanti būtu zināt, vai tad Kūtra kungs pašreiz tā kā mainījis attieksmi pret Satversmi, jo šeit rakstīts: "pensijas tiek pārskatītas, ievērojot šā likuma pārejas noteikumu 65.punktu, līdz 2016.gada decembrim".

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija atturējās no šī priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Gunāra Kūtra un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 9.priekšlikumu iesniedza deputāts Andrejs Klementjevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, un, manuprāt, pašreiz tas nav balsojams, jo tas ir saistīts ar 1.priekšlikumu, ko Saeima neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 10. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Manuprāt, arī tas nav balsojams, jo 10.priekšlikums ir saistīts ar 2.priekšlikumu, kuru Saeima šodien balsojumā neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A.Barča. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā", trešais lasījums. Priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Arhīvu likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam nodod likumprojektu "Grozījumi Arhīvu likumā". Šie grozījumi ir saistīti galvenokārt ar publisku institūciju dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam un vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešanu un definīciju.

1. – deputāta Viļņa Ķirša priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. 2. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītais priekšlikums, kas tieši regulē šo publisko institūciju dokumentu nodošanu arhīvam.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 3. – kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums par vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas sastāvdaļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītais priekšlikums par vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. Līdz ar to komisija lūdz pieņemt grozījumus Arhīvu likumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Arhīvu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Trešais lasījums, 31 priekšlikums.

1. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. – deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. – komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 9. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 12. – daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

K.Seržants. Oi! Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 13. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 14. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 16. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 20. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 22. – iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 23. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 25. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 29. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un 31. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā".

Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi, un tie ir izskatīti komisijā.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir veikti labojumi pantā "Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums attiecībā uz pantu "Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi". Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru mēs nedaudz grozām pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 4. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā", trešais lasījums.

Atbildīgā komisija ir sagatavojusi trīs priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt tos.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ir par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.351/Lp12 "Grozījumi Krimināllikumā".

Ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz grozīt 44.panta otro daļu un kuram ir redakcionāls raksturs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka priekšlikums, kas paredz precizēt 316.panta trešās daļas redakciju. Koncepts kā tāds tika atbalstīts, bet tika atrasts labāks risinājums, labāks formulējums, un tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums par 316.panta trešās daļas redakciju. Kā es jau minēju, problēma ir saistīta ar jēdziena formulējumu. Ir runa par amatpersonas atbildību, ja pārkāpums izdarīts ārpus Latvijas teritorijas. Ir skaidri formulēts, ka ārvalsts šā panta izpratnē ir jebkura teritorija ārpus Latvijas Republikas, un gadījumā, ja pārkāpums izdarīts ārvalstīs, persona par amata noziegumu ir saucama pie kriminālās atbildības. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta Juridiskās komisijas priekšlikumu.

A.Judins. Nākamie priekšlikumi ir saistīti ar kukuļdošanas un starpniecības kukuļošanas izpratni. Principā tie ir saistīti ar vienu jautājumu. Bet, meklējot labāku risinājumu, gan Juridiskais birojs, gan Juridiskā komisija piedāvāja precīzāku redakciju.

4.priekšlikumu iesniedza Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Iesalnieka kungs, un šis priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz...

Sēdes vadītāja. 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

A.Judins. Es atvainojos. Juridiskās komisijas priekšlikums precizē 322.panta redakciju, kas paredz atbildību par starpniecību kukuļošanā. Turpmāk atbildība būs paredzēta arī gadījumā, ja kukuļošana ir saistīta ar apsolījumu dot kukuli. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par to mēs visvairāk diskutējām.

Saskaņā ar spēkā esošo normu kriminālā atbildība ir paredzēta par kukuļa došanu un par piedāvājumu dot kukuli.

Ņemot vērā 1997.gadā pieņemto Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, kā arī lai izpildītu OECD darba grupas rekomendācijas, kurās bija norādīts, ka Latvijā nav paredzēta atbildība par apsolījumu dot kukuli, Tieslietu ministrija iesniedza priekšlikumu, kā problēmu risināt.

Mēs daudz diskutējām par labāku, precīzāku formulējumu. Izskanēja viedoklis, ka nav nepieciešams veikt kriminalizāciju gadījumā, ja ir apsolīts dot kukuli. Tomēr problēma ir, un vairākums komisijas biedru uzskatīja, ka problēma jārisina. Patlaban ir paredzēta atbildība par piedāvājumu dot kukuli, proti, ja iniciatīva ir no tās personas puses, kas ierosina kukuļdošanu. Bet ir arī iespējama situācija, kad ierosinājumu izsaka amatpersona un persona faktiski akceptē un apņemas kukuli dot. Līdz ar to mēs nolēmām, ka ļoti svarīgi ir veikt kriminalizāciju. 7.priekšlikums paredz noteikt atbildību par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļaujot to Juridiskās komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Un pēdējais – 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz iespēju atbrīvot cilvēku no atbildības par apsolījumu dot kukuli, ja persona paziņo par veikto darbību. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! 20 priekšlikumi.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. – frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. – frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 11. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 20. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" pirmajā lasījumā.

Radioiekārtu izplatīšanas un lietošanas kārtību Latvijas Republikā regulē Elektronisko sakaru likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi, un šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnīgi nodrošinātu direktīvas prasību izpildi. Ņemot vērā direktīvā noteikto, likumā tiek precizētas radioiekārtu definīcijas. Mainoties situācijai elektronisko sakaru nozarē, direktīva vairs neparedz komersantiem pienākumu noteikt un publiskot publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu parametrus, kā arī veikt paziņošanu valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" par tādu radioiekārtu izplatīšanas uzsākšanu, kuras paredzēts lietot kādā no radiofrekvenču joslām, kas nav saskaņotas Eiropas Savienībā, ja to laišanai apgrozībā, izplatīšanai vai lietošanai dalībvalstīs var būt ierobežojumi un aizliegumi.

Šo likumprojektu mēs esam izskatījuši komisijas sēdē, un tāpēc aicinu balsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šī gada 24.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Jūras kodeksā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Arī šo likumprojektu skatām pirmajā lasījumā.

Ar šiem grozījumiem Jūras kodeksā tiek izslēgts 8.panta trešās daļas deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos, jo šāds deleģējums jau ir ietverts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.

Tāpat ir izslēgta norma par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kuģu reģistrācijas valsts nodevas apmēru un arī tās iekasēšanas kārtību, jo attiecīgie Ministru kabineta noteikumi izdoti uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" pamata. Likumprojektā jaunā redakcijā ir izteikts Jūras kodeksa 308.pants, ir precizēta kārtība, kādā tiek atgūti jūrnieka repatriācijai izlietotie valsts budžeta līdzekļi gadījumos, kad kuģa īpašnieks nav ievērojis jūrnieka repatriēšanas pienākumu un jūrnieka repatriāciju veikusi Ārlietu ministrija.

Šo likumprojektu mēs esam izskatījuši komisijā, atbalstījuši, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Jūras kodeksā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, jūsu priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 20.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi mazināt administratīvo slogu, paredzot, ka turpmāk nodokļa maksātājam, kurš saņēmis algota darba ienākumus kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur tie ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim līdzvērtīgu nodokli, būs tiesības neiesniegt gada ienākumu deklarāciju. Līdz šim likums Latvijas rezidentiem paredzēja pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju par ārzemēs gūtajiem ienākumiem, lai gan Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju saņēma no Eiropas Savienības valstīm, izmantojot automātiskās informācijas apmaiņas sistēmu tiešo nodokļu jomā.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

M.Bondars. Paldies, kolēģi!

Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdz noteikt šā gada 23.martu.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs skatām grozījumus Valsts kontroles likumā, kurus izstrādāja Valsts kontrole un Saeimai iesniedza Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Grozījumus Valsts kontroles likumā var sadalīt divās daļās.

Pirmā daļa paredz tehniskus labojumus, kas izriet no citu likumu grozījumiem un kas ir saistīti ar Valsts kontroles darbību.

Otrā daļa ir nopietnāka, jo tā paredz iespēju Valsts kontrolei patstāvīgi veikt zaudējumu piedziņu gadījumos, kad ir fiksēta nelikumīga rīcība ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu.

Izskatot visus šos priekšlikumus, komisija vienojās atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un lūgt Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 2.maijs.

Sēdes vadītāja. Piedošanu! Šā gada...?

S.Dolgopolovs. 2.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Tas precizē kārtību, kādā Valsts kontrole varēs pielietot to iespēju, ko paredz Valsts kontroles likuma jaunā nodaļa.

Šeit arī paredzēts maksimālais piedzīto naudas līdzekļu apjoma apmērs un arī citas tehniskās lietas, kas saistītas ar iepriekšējo darbību.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, nolēma atbalstīt šos grozījumus likumā un lūdz Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Tā kā tā ir vienota likumprojektu pakete, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tas pats – šā gada 2.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienītais Prezidij! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā".

Sakarā ar to, ka pēdējos gados vairākās Latvijas vietās ir notikuši negadījumi, proti, ir guvuši ievainojumus gan sportisti, gan skatītāji tehniskajos sporta veidos, kā arī sakarā ar to, ka pašreiz mēs skatām Sporta likuma grozījumus, ir nepieciešami arī grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Proti, tiek paredzēti grozījumi attiecībā uz tehniskajiem sporta veidiem un attiecībā uz to pašvaldību atbildību, kuru teritorijā notiek šīs sporta sacensības.

Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1896 – "Grozījumi Sporta likumā".

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Un arī 4.priekšlikums ir no minētās komisijas. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sporta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz trešo lasījumu.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2016.gads 15.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr.397/Lp12). Atgādināšu jums, ka šie grozījumi ir saistīti ar likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", kura grozījumi jau ir stājušies spēkā.

Uz otro lasījumu komisija ir sagatavojusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš izslēdz norādi par likuma spēkā stāšanos. Juridiskajā komisijā, protams, šis likums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 17.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.martam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi. Strādājam ar grozījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā. Pašreiz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums paredz, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus ieceļ Ministru kabinets. Līdz ar to Ministru kabinets šīs valdes locekļu amatā ieceļ arī Liepājas pilsētas domes deleģētus pārstāvjus un pārstāvjus, kurus pašvaldība ir ieteikusi no komersantu vidus. Taču Likums par ostām paredz, ka Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas valdes locekļi, kurus amatam deleģējusi attiecīgā pilsētas dome, amatā tiek iecelti un no amata atbrīvoti ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu. Savukārt valsts interešu pārstāvjus amatā ieceļ un atbrīvo Ministru kabinets.

Ņemot vērā to, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde tāpat kā Ventspils ostas pārvalde un Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostas valdes locekļu iecelšana un atcelšana no amata būtu jāparedz līdzīgi, kā tas ir noteikts Likumā par ostām. To tad arī paredz šie grozījumi likuma 9.pantā, nosakot, ka Liepājas pilsētas domes deleģētos pārstāvjus un ieteiktos Liepājas komersantu pārstāvjus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā ieceļ un atbrīvo no šī amata ar Liepājas pilsētas domes lēmumu. Savukārt valsts interešu pārstāvjus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

Likumprojektā paredzēts, ka tie valdes locekļi, kuri jau ir iecelti amatā, stājoties spēkā šiem grozījumiem, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts, bet vēl nav atbalstīts pirmajā lasījumā.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.marts, un sēdē skatīsim 31.martā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.martam, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 31.martā.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā".

Likumprojekts izstrādāts tādēļ, lai uzlabotu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbu. Tās funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes ekspertīzi. Būtiska problēma funkciju nodrošināšanā ir valsts komisijas ārstu ekspertu un amatpersonu novecošana un jaunu speciālistu piesaistes grūtības. Lai varētu veikt valsts komisijas ārsta eksperta amata pienākumus, šobrīd sertificētam ārstam ir jāiegūst sertifikāts par papildu specialitāti – eksperts. Divi gadi jāpavada rezidentūras programmā. Ārstu vidū brīvu šādu speciālistu nav, un Rīgas Stradiņa universitātē valsts finansēto rezidentūras vietu skaits ir nepietiekošs. Tādēļ ir tapis šis likumprojekts, kurā tiek paredzēts, ka personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu varēs veikt jebkurš sertificēts ārsts, kuru valsts komisija būs apmācījusi personas veselības un funkcionālo spēju novērtēšanai.

Informēju arī, ka komisija ir saņēmusi Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas pozitīvu atzinumu šī likumprojekta tālākajai virzībai Saeimā un ka likumprojekts neparedz tiešus papildu izdevumus valsts un pašvaldību budžetos.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

H.Abu Meri. 18.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.martam.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka deputāti Smiltēns, Adamovičs, Brigmanis, Gaidis Bērziņš un Abu Meri lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad Saeimas sēdi turpināsim bez pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Sveicināti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību likumprojektam "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā".

Likumprojekts izstrādāts tādēļ, lai Latvijas Okupācijas muzeja likumā ietvertu regulējumu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecību. Līdzšinējās muzeja iespējas nodrošināt pilnvērtīgu darbību ierobežo ēkas platība. Muzeja ēkā nav iespējams nodrošināt nedz pieņemamus apstākļus muzeja darbiniekiem, nedz elementāru servisu muzeja apmeklētājiem. Lai nodrošinātu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu atbilstoši plānotajiem termiņiem, kā arī ievērotu to, ka kompleksa būvniecības projekts būtu pabeidzams līdz Latvijas valsts simtgadei 2018.gada 18.novembrī, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā.

Likumprojektā turklāt paredzēts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumā ietverto regulējumu nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, kā arī dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.

Atbildīgā komisija, tas ir, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iepazinās ar likumprojektu, uzklausīja Kultūras ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" un vairāku ekspertu viedokļus un nolēma likumprojektu atbalstīt.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie kolēģi! Pilnībā jāpiekrīt tam, ko iepriekšējais runātājs – deputāts Dzintars – teica. Šeit lielākā nevienprātība varbūt ir par to, vai mēs izmantojam šos līdzekļus racionāli un saimnieciski, kā tas pieņemts Latvijā un ļoti daudzos saukļos.

Latvijas Okupācijas muzejam ir jāpaliek, tam ir jābūt, jo visādā ziņā muzejs ir mūsu nacionālā vērtība.

Stūra māja ir otra ēka, kura tāpat ir saistīta ar okupāciju. Jā, un varētu būt šī skaistā sadarbība. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka komisijā, izskatot šos priekšlikumus, mums Latvijas Okupācijas muzejā iedeva šādu vizuālo attēlu, par kuru jau tajā sēdē Rīgas pilsētas būvvalde pateica, ka šī fotogrāfija, šī kopija faktiski neatbilst tam, par ko tiek runāts, un parādīja pareizo variantu. Man ir viens jautājums: kāpēc uz Saeimas sēdēm... komisijas sēdēm tiek iedoti kaut kādi...? Varbūt tā ir paviršība, es nezinu. Man tagad, iepazīstoties ar projektiem un iepazīstoties ar dokumentāciju padziļināti, rodas pamatots jautājums: kāpēc mēs kārtējo reizi, šeit balsojot, pārkāpjam likumus?

Nu, sāksim ar to tad! Varbūt sakārtosim likumus, un tad mēs varam pieņemt...? Es runāju konkrēti par autortiesībām, kuras ļoti bieži pieminam, ka mēs tās vienkārši ignorējam, pārkāpjam. Un tad man ir viens jautājums: kāpēc man jābalso par projektu, kurš pārkāpj likumu? Es konkrēti pasaku: Autortiesību likuma pirmās nodaļas 2.... 1.pants, otrās nodaļas 4.panta 10.punkts un trešās nodaļas 8.pants, ceturtās nodaļas 14. un 16.pants tiek pārkāpti, jo ir pārkāptas autortiesības. Un šeit mantinieki raksta, ka tajā jaunajā piedāvātajā Latvijas Okupācijas muzeja piebūves tehniskajā projektā ir būtiski mainīts autorprojekts, veidojot citu ēku. Tādā veidā tiek izmantots un mainīts arhitekta Gunāra Lūša-Grīnberga izstrādātais muzeja ēkas projekts, sašaurināta un daļēji pārbūvēta pati ēka. SIA "5.iela" tehniskais projekts izmaina Gunāra Lūša-Grīnberga izstrādāto un realizēto projektu; tas ir autordarba neaizskaramības pārkāpums.

Man ir vēl viens jautājums. Iepazīstoties ar shēmām, SIA "5.iela"... Šī ēka ir uzbūvēta 1970.gadā... projekts realizēts, pārbūvēts, papildināts uz valsts zemes – tā ir valsts ēka, un to nomā muzejs. Jautājums ir viens: vai projekta autori ir saskaņojuši konkrēti... monuments, kuram tiks veltīti 3,5 miljoni, lai šo pieminekli uzbūvētu, atrodas uz Rīgas pašvaldības zemes... Vai projektā ir jau saskaņots tas, ka Rīgas pilsēta piekrīt, ka uz tās zemes tiek kaut kas būvēts? Es zinu, dažās pašvaldībās ir lieli projekti realizēti, kur uz privātās zemes projektē pašvaldības iecerētās būves un komunikācijas. Un man ir jautājums: vai mēs, Saeima, arī to pieļaujam? Ir daudz jautājumu. Un es gribu vēlreiz pateikt: ja mēs rīkosimies saimnieciski, tad tos 7 miljonus, par kuriem visi drausmīgi cīnās, lai uzbūvētu to piebūvi... Es uzskatu, ka mums vairāk jāpaļaujas nevis uz emocijām, bet uz to, ka Stūra mājai ir seši stāvi ar kopējo platību katrā stāvā 1100 kvadrātmetru, kas faktiski gaida, lai tos normāli apsaimnieko. (Dep. J.Kursīte: "Cik tas maksās?!")

Ir tāds viedoklis: ja pašā Rīgas centrā būs tūristi, kas apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju tad, ja Latvijas Okupācijas muzeja otra puse būs Stūra mājā, tad viņi skaisti pastaigāsies gar Brīvības pieminekli, pa Brīvības gatvi līdz pat Latvijas Okupācijas muzejam un iepazīs arī tur to... (VL–TB/LNNK frakcijas smiekli.)

Es uzsveru vienu ļoti būtisku lietu. Ir 20 arhitekti – Pēteris Blūms, Zaiga Gaile un vēl 18 cienījami arhitekti –, kas ir padarījuši Rīgu par skaistu pilsētu. (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Es ieklausos viņu viedokļos, un es neuzskatu, ka būtu jāliek vienlīdzības zīme starp viņiem un cilvēkiem, kuri skaļi piesauc latviskas idejas un šo ideju atbalstīšanu. Tas ir populisms!

Es uzskatu, ka Jansona kunga pieminētais 81.pants vairāk attiecas varbūt uz visu Nacionālo apvienību... uz tiem Nacionālās apvienības pārstāvjiem, kuri te sēž. Es gribu vēlreiz pateikt: nevajadzētu man pārmest, ka es esot kaut kādas valstiskās intereses aizskāris vai ka es esot nostājies pret Latvijas valsti kopumā! Mani personīgi tas, godīgi sakot, ļoti aizskar. (Dep. J.Kursītes un dep. I.Rībenas starpsaucieni, smiekli.) Un mēs ar Jansona kungu varētu kopīgi pasēdēt un izsvērt, un uzrakstīt, ko Latvijas labā, valstiskās intereses aizstāvot, ir izdarījis viņš un ko izdarīju es, un... un... nerunāt muļķības.

Es vēlreiz aicinu visus deputātus nepārkāpt likumus, iedziļināties profesionāļu viedokļos un atteikties no tā, ka mēs kārtējo reizi lobējam vienu projektu. Latvijas Okupācijas muzejs ir un mūžos paliks, bet piebūve diemžēl man kā saimniekam Latvijas valsts zemē – jā, es tā uzskatu, jā! – liekas vienkārši nepieņemama. Un tāpēc es vēlreiz aicinu un uzsveru: komisijā jau tagad, kad šis projekts tiks skatīts, vajadzētu pieaicināt arhitektus, lai viņi izšķir, vai ir vajadzība šādu piebūvi būvēt vai nav vajadzības to būvēt. Un nepārmest cilvēkiem, kuri grib ekonomiskāk kaut ko būvēt, ka viņi it kā esot nostājušies pret valsts interesēm!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Platpera kungs tā arī nesaprata, par kādiem valstiskiem panākumiem vai valstiskiem nodarījumiem ir runa. Likumā par Latvijas Okupācijas muzeju ir skaidri un gaiši noteikts: rūpējas valsts par Latvijas Okupācijas muzeju, un viens no tiem mērķiem ir parādīt to, ko abi okupācijas režīmi nodarījuši Latvijas tautai. Stabu ielas nams, ko jūs te pieminējāt, simbolizē tikai vienu okupācijas režīmu, bet nebūt neparāda nacistisko okupāciju.

Jautājumā par arhitektūru jūs pats teicāt, ka jāuzticas arhitektiem, bet pēkšņi izrādījāt lielu kompetenci dažādos arhitektūras plānos.

Te nu neapsaukāsim viens otru un nevērtēsim viens otra valstiskos panākumus, kuru katram te ir daudz, un balsosim par to, lai šis projekts virzītos uz priekšu un būtu visai valstij noderīgs!

Par autortiesībām. Ja jūs te uztraucaties, ka kāds pārkāps likumu par autortiesībām, tad vispirms mums jārunā par Gunāra Lūša autortiesībām.

Gunāra Lūša sākotnējais projekts, kurš septiņdesmitajā gadā netika akceptēts, jo bija jāsasteidz projekts uz Ļeņina dzimšanas dienu, paredzēja piebūvi tur, kur tagad ir paredzēts Nākotnes nams Latvijas Okupācijas muzejam, un tas ir aiz Melngalvju nama, kur tagad ir paredzēta septiņu stāvu viesnīca, par kuru nezin kāpēc lielie arhitektūras speciālisti klusē, un visas mieles tiek Okupācijas muzeja piebūvei. Būsim valstiski un domāsim arī par šīm lietām. (Dep. A.Kaimiņš: "Ļoti labi!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Labdien, patrioti! Man par okupācijas laiku, protams, ir tikai bērnības atmiņas un tas, ko man stāsta manas dzimtas cilvēki.

Kā man to ir stāstījuši un cik es zinu, tad pirmajos okupācijas gados visi, kas bija pret pastāvošo iekārtu vai kādu valdības tā laika priekšlikumu, tika saukti par nodevējiem un tautas ienaidniekiem. Man negribētos, ka mēs atgriežamies tajos laikos un tagad katru argumentu uzreiz noraidām kā neizskatāmu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jā, arī manā ģimenē mans vectēvs tika izsūtīts (Dep. I.Rībena: "Kāds tam sakars?!"), un, ja jūs jautātu, kas manī personīgi rada lielākas pārdomas par okupācijas nodarīto – viena vai otra ēka Rīgā vai vienkārši pabūšana pie sava vectēva kapa, tad, es teikšu, tomēr otrais.

Un, protams, es neesmu pret to, ka mums, jaunatnei, arī tiem, kas ir jaunāki par mani, jāstāsta par visiem ļaunajiem nodarījumiem, ko okupācijas gados mēs esam piedzīvojuši. Tomēr mums taču ir arī citi projekti, piemēram, "Likteņdārzs", kas diemžēl joprojām īsti nav pabeigts. Gandrīz katrā novadā, es zinu vismaz Latgalē, mums ir pa kādai piemiņas zīmei saistībā ar okupāciju, izvestajiem vai citādi no dažādiem teroriem, kā jau minēts, gan no padomju okupācijas, gan no nacistiskās okupācijas, cietušajiem cilvēkiem.

Man gribētos tomēr jūs aicināt apdomāt un saprast, ka ar jaunām būvēm vai būvju rekonstrukciju vien var nepietikt. Nu, piemēram, kaut vai Gaismas pils. Jā, skaists projekts. Bet vai no tā realizācijas Latvijā ir kļuvis vairāk gaismas – (Starpsauciens: "Jā! Jā!") gan fiziskās gaismas, gan arī izglītības gaismas? Tomēr tā ir būve Rīgā.

Nākamā būve – Melngalvju nams. Vai Latvijā ir uzplaukusi tirdzniecība? Galu galā Rātsnams arī ir uzbūvēts pavisam jauns. Vai tāpēc Rīgas pašvaldība strādā labāk un rāda piemēru visai Latvijas sabiedrībai un pašvaldībām? Turklāt kultūras ministre bieži piemin to, ka reģionos ir koncertzāles. Rīgā nav koncertzāles. Šeit, protams, jums pašiem ir jādomā, kurš no projektiem ir lielāka prioritāte. (Dep. L.Čigāne: "Mēs jau izdomājām!")

Tomēr, atgriežoties pie šīs tēmas par jaunām ēkām vai ēku renovāciju, man gribas aicināt jūs, lai tas nekļūst par tādu kā televizoru, kas tiek ģimenē nolikts stūrī un kas tur runā, un lai tas runā mūsu vietā. Bet mēs nespējam un dažreiz negribam ieklausīties, un negribam stāstīt par to, kas ir bijis mūsu vēsturē, un, protams, mēģināt maksimāli to novērst.

Par okupācijas monumentiem jāteic, ka, protams, Pierīgā tādu ir mazāk. Bet, ja aizbraucam tālāk no Rīgas, tad vismaz savā pusē es joprojām bieži redzu vecās fermas, kas nav nojauktas līdz galam, tie patiešām ir okupācijas monumenti, it sevišķi ar latvāņiem aizaugušās (Starpsaucieni. Smiekli.) vecās fermas, kur valstiski joprojām nav radīta programma, kas palīdzētu latvāņus līdz galam apkarot. Un pašvaldības cīnās... cīnās, protams, katra (Dep. S.Šimfa piesakās debatēs. Starpsauciens: "Ooo!"; Zālē pieaug troksnis.)... katra, kā var. Un pašvaldības par pašu līdzekļiem cenšas pierobežā celt, piemēram, sporta būves, lai noturētu cilvēkus, lai kaut kādā veidā tomēr pretotos tam, ko okupācijas gados okupācijas režīms mums ir nodarījis. Diemžēl arī pēcokupācijas laikā šīs sekas tikai padziļinās. Nu, parēķiniet kaut vai to, cik ļoti ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, it sevišķi reģionos, pēdējos gados! Tie skaitļi ir vēl šokējošāki nekā kara gados! Un rodas jautājums: kas to ir nodarījis – okupācijas vara vai mūsu pašu vara?

Septiņus miljonus ir paredzēts "iegrūst" (piedodiet par žargonu!) 200 kvadrātmetros... Apmēram četri miljoni ir paredzēti renovācijai un jaunai piebūvei – arī to es vēl mēģinātu tā kā saprast. Bet vai trīs miljoni ir vajadzīgi, lai izbūvētu memoriālu pašā Rīgas centrā, – par to man ir šaubas. (Dep. I.Rībena: "Neticami! Pilnīgi neticami!") Man ir šaubas, un tāpēc es mēģinu pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam. Jo man šķiet – vismaz rodas tāda sajūta brīžiem –, ka viss šis projekts ir tikai tādēļ, lai ieriebtu pašreizējai Rīgas domei (Starpsauciens no frakcijas VIENOTĪBA: "Nav! Nu, beidz!") un parādītu: "Lūk, šeit tomēr ir viens monuments, viena būve, muzejs, kas ik dienu arvien jums pierādīs to, ka Latvija tomēr bijusi okupēta." Nu, man ir tāds varbūt ļoti triviāls priekšlikums: varbūt uztaisiet uz tās sienas, kas ir vērsta pret Rīgas domi, milzīgu grafiti ar uzrakstu "Okupācija". Un varbūt tas efekts, ziniet, būs ne sliktāks. Un katrā ziņā lētāks. (Dep. A.Lejiņš: "Galīgi garām!"; dep. L.Čigāne: "Beidz! Pietiek!")

Kad dalailamam jautāja par to, kāpēc viņš necenšas atbalstīt kaut kādu bruņotu pretestību pret to, kas notiek šobrīd Tibetā (Dep. L.Čigāne: "Par tēmu!"), viņš teica: "Ar prātu es saprotu, ka man būtu jācīnās, bet ar sirdi es saprotu, ka jebkura cīņa nav taisnīga, ka jebkura cīņa nodara sāpes un ka tad to karu es ielaižu sevī." (Dep. J.Kursīte: "Nu, beidz!")

Savā ziņā mēs visu šo okupācijas stāstu un vārdus "Latvijas Okupācijas muzejs" esam kā tādu mantru atkārtojuši un atkārtojam, un gan jau vēl arī turpmāk atkārtosim: "Okupācijas muzejs, Okupācijas muzejs, Okupācijas muzejs, Okupācijas muzejs, okupācija, okupācija, okupācija..." Un tas, godīgi sakot, nekādā veidā neveicina to, lai mēs spētu pirmām kārtām tikt pāri visām tām sāpēm... visām tām sāpēm, kuras, kā jau teicu, katra dzimta ir piedzīvojusi. Katra pašvaldība to joprojām... kā jau teicu, vismaz ārpus Rīgas, tālāk, to joprojām jūt uz saviem pleciem.

Nobeigumā. Starp citu, Tibetu pieminot, – ja nemaldos, tieši šodien ir iespēja parakstīties par atbalstu Tibetai (Dep. L.Čigāne: "Par tēmu!"), un tagad visus, kas atbalstīs šo projektu, šī muzeja saglabāšanu un rekonstrukciju un monumenta būvniecību, es aicinu būt konsekventiem un šodien parakstīties par atbalstu Tibetai, jo tas galu galā parādītu tiešām jūsu nostāju šādos pasaulei ģeopolitiski svarīgos jautājumos.

Un, kā jau pašā sākumā teicu, es neesmu pret to, ka mums ir jāstāsta par okupācijas briesmīgajām sekām, par visu piedzīvoto. (Dep. J.Kursītes un dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Es neesmu arī pret to, ka sakārto Latvijas Okupācijas muzeju. Bet esmu pret to, ka mēs dragājam... un dažreiz neieklausāmies saprāta balsī.

Kā jau teicu, manuprāt, trīs miljoni monumenta būvniecībai nav adekvāta summa. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija atturēsies balsojumā, un es personīgi nebalsošu vispār.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šodien nebūtu runājusi par šo jautājumu, ja vakar man nebūtu bijusi iespēja tikties ar 20 arhitektu grupas pārstāvi Zaigu Gailes kundzi un detalizēti izrunāt šo jautājumu tieši no arhitektoniskā, no arhitektu profesionāļu viedokļa. (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.)

Mana attieksme ir tāda, ka šis jautājums ir pārlieku politizēts un pārlieku ideoloģizēts. Neviens jau neiebilst pret vēstures saglabāšanu, neviens neiebilst pret muzeju un ekspozīciju saglabāšanu, īpaši – par tik sāpīgu un jutīgu tēmu mūsu tautai, kādi ir bijuši šie vairākie pakļautības citām tautām un citām varām, apspiestības un okupācijas periodi. Par to šaubu nav! Bet runa ir par to, kā saglabāt, uzturēt un darīt pieejamu šo vēsturi cilvēkiem pēc iespējas ērtākā, vieglākā, mūsdienīgākā formā.

Izrunājot šo jautājumu ar Zaigu Gailes kundzi, es sapratu vienu tādu detaļu, ka zem šīs lakoniskās esošās ēkas, kas ir jau mūsu acīm pierastajā Rīgas panorāmā, atrodas daudz plašāki pagrabi, nekā aizņem pats virsstāvs. Šie plašie pagrabi, kas iziet ārpus ēkas virsējās daļas robežām, netiek pienācīgi izmantoti. Arhitekti ir parēķinājuši visas tās platības, kas tur ir apakšā, un piedāvā to, ko paredzēts izvietot šajā piebūvē, gandrīz viens pret vienu izvietot rekonstruētajā pagrabā, nodrošinot tur arī gaismu no augšas, ņemot vērā to, ka šī pagraba daļa ir paplašināta un izvirzās ārpus šīs pamatbūves telpām.

Arhitekti piedāvā tur izvietot lasītavu, klusuma telpu un administrācijai vajadzīgās telpas. Praktiski ļoti lielu daļu no telpām, kuras ir paredzētas virsbūves daļā, varētu ievietot pagrabā. Un visa šī rekonstrukcija, pēc tādiem nelieliem aprēķiniem, varētu maksāt kaut kur nedaudz vairāk par pusmiljonu. Turklāt tur ļoti saprātīgi varētu rekonstruēt arī pacēlājus, kas tagad tiek piedāvāti ļoti nepraktiski. Es esmu pietiekami daudz darbojusies ar šo jautājumu sociālajā jomā, un ir skaidrs, ka tur ir jāpārbūvē... nav jāiebūvē n-tie pacēlāji, bet tur ir jāiebūvē viens normāls lifts, lai varētu piekļūt gan pazemes stāvam, gan arī esošās ēkas virsējam stāvam.

Tātad mēs varētu sakārtot gan Latvijas Okupācijas muzeju, gan arī ļoti lielu naudas daļu tomēr novirzīt Stabu ielai. Un, redzot šo arhitektu skici, šo plānojumu pa stāviem, tā ir... Nu, es neesmu arhitekte, bet es vienkārši redzu, cik šī ēka ir ideāla, lai to pēc sakārtošanas varētu izmantot ļoti daudzām muzeja vajadzībām. Arhitekte minēja piemēru ar Holokausta centru, kur arī ir milzīga ēka, dažādas ar šo tematiku saistītas telpas, kurās mitinās dažādas organizācijas. Tur notiek konferences un semināri, tur ir bibliotēkas, izstāžu zāles un viss pārējais.

Mēs tiešām par šiem 7 miljoniem varētu sakopt un lieliski apsaimniekot Stūra māju Stabu ielā, un, domājot par saturu, mēs varētu šajā mājā koncentrēt gan pētniecisko darbību varbūt, gan ekspozīcijas, gan jauniešu darbu, gan visdažādākās sabiedriskās aktivitātes mēs varētu koncentrēt šajā Stabu ielas mājā. Līdz ar to būtu nošauti divi zaķi: būtu sakārtots Latvijas Okupācijas muzejs, nepiebūvējot vēl blakus tādu "apendiksu", kas izbojātu Rīgas panorāmu... sacīsim, bez lieliem... faktiski bez zaudējumiem pašam Latvijas Okupācijas muzejam... un būtu sakārtota arī Stūra māja.

Šie mani apsvērumi balstās tikai uz šo arhitektu argumentāciju, un es uzskatu, ka mums šajā jautājumā būtu jāvadās pēc tiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... (Deputāti, kas reģistrējušies debatēm, ātri atsauc savus pieteikumus. Zālē smiekli.)

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?

R.Dzintars. Godātie kolēģi! Es nemācēšu neko komentēt par latvāņiem, bet attiecībā uz to, ka mēs, pieņemot šo likumprojektu, pārkāptu likumu, es gribu, protams, teikt, ka tādām bažām nav nekāda pamata. Komisijas sēdē attiecīgā balsojuma laikā piedalījās Juridiskās komisijas vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsones kundze. Es domāju, ka tie kolēģi, kuri pazīst Lilitu Vilsones kundzi, ļoti labi saprot, ka diez vai viņa atbalstītu pat vismazākajā mērā šī likumprojekta virzību, ja būtu kaut minimālas šaubas, ka varētu būt nesakritība ar kādu likumu.

Attiecībā uz vizualizācijas materiāliem es vēlos precizēt – un to ir iespējams pārbaudīt komisijas sēžu ierakstos –, ka pielikumā ir pievienota tikai tehniskā vizualizācija, kas precīzi, viens pret vienu, atbilst tam, kāda tā arī būs... Šeit nav nekādas interpretācijas iespējas. Tā ka arī šajā ziņā viss ir korekti.

Tālāk. Tas, kas izskanēja arī komisijas sēdē... Ir jāsaprot, ka pašlaik nav jautājums par to... Nav jautājums par arhitektu grupu strīdu, kas mums būtu jārisina. Nav jautājums par to, kāds Latvijas Okupācijas muzejā būs apgaismojums, kur atradīsies griesti. Jautājums ir – vai Latvijas Okupācijas muzejs varēs pastāvēt un turpināt nodrošināt savu darbu vai nevarēs? Tā ir izšķiršanās.

Kā mēs dzirdējām, šim projektam ilgstoši ir likti šķēršļi, un noteiktajos termiņos to pabeigt var tikai tādā veidā, kāds tas šobrīd ir iecerēts. Apgaismot citādi griestus vai kaut ko darīt attiecībā uz latvāņiem, vai realizēt vēl kādu citu ideju, kuru mēs gribētu īstenot, – lai cik laba tā būtu, to mēs nevaram.

Un visbeidzot. Es priecātos, ja uz jautājumu, kā labāk pieminēt okupācijas varu upurus, mēs necenstos atbildēt to cilvēku vietā, kuri tiešām paši ir cietušie. Jāpiebilst, ka tie, kam ir teikšana šajā jautājumā, – Latvijas Politiski represēto apvienība, politiski represētie, – ļoti gaida šī projekta īstenošanos. Daudzi no viņiem, iespējams, to nesagaidīs. Iespējams, nesagaidīs daudzi ārzemju latvieši un arī vietējie latvieši, kas ir ziedojuši savus līdzekļus, lai šo konkrēto projektu īstenotu.

Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu: nesagādāsim viņiem vilšanos un pieņemsim šo likumprojektu, veiksim šo ļoti atbildīgo balsojumu!

Aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 5, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Dzintars. 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.aprīlim.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 721 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Samazināt PVN elektrībai un gāzei" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimā 2015.gada 2.novembrī tika saņemts 10 721 Latvijas pilsoņa kolektīvais iesniegums par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu dabasgāzei un elektroenerģijai.

Saeima tika aicināta PVN likmi elektrībai un gāzei samazināt uz 12 procentiem.

Komisija 2.decembrī sasauca pirmo sākotnējās izvērtēšanas sēdi, uz kuru tika uzaicināts iesnieguma autors. Autors pamatoja iesniegumā pausto prasību samazināt mājsaimniecībām PVN likmi elektrībai un gāzei uz 12 procentiem, kāda tā bija pirms krīzes.

Latvijas pilsoņi uzskata, ka tagad krīze ir beigusies, tāpēc lūdz Saeimu atjaunot samazināto PVN likmi elektrībai un gāzei.

Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 2016.gada 3.februārī. Sēdē piedalījās un viedokli izteica Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" un "Latvenergo" pārstāvji.

Ekonomikas ministrija informēja, ka priekšlikums, pēc šīs ministrijas aprēķiniem, varētu ietekmēt cenu līmeni par 0,3 procentiem. Mājsaimniecībām tas būtu ietaupījums, kas veicinātu privātā patēriņa pieaugumu. Kopējo ražošanas attīstību tas varētu ietekmēt par 0,15–0,2 procentiem, taču būtu jāņem vērā fiskālā ietekme uz budžetu.

Akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvis ziņoja, ka "Latvenergo" viedoklis šajā jautājumā ir neitrāls. Viņš darīja zināmu, ka elektroenerģijas nozarē jau pastāv specifisks regulējums, kas vērsts uz aizsargāto lietotāju atbalstu. Tas ir vērsts uz iedzīvotāju grupām, kurām ir samazināts maksājums par pakalpojumiem. Pārstāvis arī uzsvēra, ka par papildu finanšu avotu varētu būt dividendes, taču, kā zināms no Finanšu ministrijas datiem, šī nauda jau ieplānota citām vajadzībām.

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" pārstāvis norādīja, ka "Latvijas Gāze" atbalsta priekšlikumu. Viņš informēja, ka vēsturiski jau ir bijusi 12 procentu PVN likme. "Latvijas Gāze" ir vērsusies gan Finanšu ministrijā, gan citās institūcijās ar lūgumu atjaunot 12 procentu likmi, ņemot vērā to, ka Latvijā ir vairāk nekā 330 tūkstoši mājsaimniecību.

Finanšu ministrijas pārstāve paskaidroja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz samazināto PVN likmi gāzei un elektrībai, un informēja, ka likme tika palielināta krīzes laikā, lai valsts budžetā iegūtu papildu līdzekļus. Ja priekšlikums tagad tiktu atbalstīts, tas radītu budžetā 20 miljonu eiro papildu slogu.

Nobeigumā Finanšu ministrijas pārstāve pauda viedokli, ka šis ir politiskas izšķiršanās jautājums.

Izvērtējusi Latvijas pilsoņu prasības un visu saņemto informāciju, komisija izdarīja secinājumu par labu iesniedzējiem. Līdz ar to 2016.gada 24.februārī tā nolēma atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šobrīd lielāko izdevumu sadaļu centralizētajā siltumapgādē daudzdzīvokļu mājās sastāda siltumapgāde, un šajā jomā PVN ir 12 procenti. Šis kolektīvais ierosinājums neaptver visu mājsaimniecību spektru, jo Latvijā tikai dažas pilsētas ir ar centrālo dabasgāzes padevi. Tas nozīmē, ka liela daļa mājsaimniecību vispār nevar pretendēt uz kaut kādām PVN likmi samazinošām atlaidēm, jo daudzas mājsaimniecības Latvijā tiek apkurinātas ar šķeldu, ar koksni, ar akmeņoglēm un citiem energoresursiem, bet šajā gadījumā mēs izskatām tikai jautājumu par dabasgāzi un elektroenerģiju.

Tā ka tas principā... šie enerģijas veidi tiek pieslēgti, var teikt, turīgajām mājsaimniecībām, un, kā jau jūs dzirdējāt, budžetā tad būs 20 miljonu iztrūkums.

Tātad es aicinu atturēties šajā balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā, labdien!

Tā, VIENOTĪBA, lasīt mākat? Man liekas, ka nemākat, jo te ir rakstīts: "Par 10 721 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma [..] turpmāko virzību". Desmit tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par kaut kāda sava iesniegumu turpmāko virzību. Tas ir vienīgais veids, kā viņi var iespaidot kaut kādā veidā Saeimas darbu, – caur ManaBalss.lv. Viņi to ir izdarījuši! Nav svarīgi, vai viņi runā par PVN vai par ceļu bez bedrēm, vai par pulksteņa rādītāju pagriešanu atpakaļ; viņi ir izrādījuši savu gribu.

Lūdzu nepārvērst šo Saeimas sēdi par diskusiju, vai tas ir adekvāti vai nav, bet nodot šo iesniegumu tautas kalpu rīcībā un virzīt uz komisiju, un atbildēt uz šo iesniegumu tā, kā tas ir jādara, un izskaidrot, nevis šeit no tribīnes... Uznāk tribīnē Adamovičs un saka: "Tur vajadzētu vēl kaut ko!" Ļoti labi, Adamovič! Ej uz to komisiju un tur to piedāvā, nevis šeit!

Lūdzu virzīt šo iesniegumu... Lūdzu turpmāko virzību šim iesniegumam – kolektīvajam iesniegumam. Katram iesniegumam ir jātiek virzītam uz priekšu. Katram!

Paldies. (Zālē aplausi. Starpsauciens: "Vara pieder tautai!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tik tiešām es piekrītu Kaimiņa kungam. Piekrītu visam, ko viņš teica. Es tikai gribu atgādināt, ka Latvijā nav citas demokrātiskas formas, jo referendumu vairs nav: notariāli savākt 150 tūkstošus vai vēl vairāk parakstu neviens nevar. Nevarētu savākt, pat ja to darītu visi, kuriem ir tāda liga ar nosaukumu "politika".

Redziet, šoreiz nav runa par to, vai mēs esam, Adamoviča kungs, paši gudrākie vai ne. Tie cilvēki, kuri ir atraduši iespēju savākt vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, ir pelnījuši, lai viņu iesniegums tiktu šeit kādā no attiecīga profila komisijām uzklausīts. Un tur jūs viņiem varat izstāstīt, cik jūs esat gudrs, bet viņi – muļķi. Bet šo iespēju viņiem liegt nedrīkst – neatkarīgi no tā, kādas, jūsuprāt, muļķības viņi ir sarakstījuši. (Dep. A.Kaimiņš: "Ļoti pareizi!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 721 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Samazināt PVN elektrībai un gāzei" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 6, atturas – 32. (Zālē aplausi.) Lēmuma projekts ir atbalstīts.

Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai "Par valsts budžeta izpildi" iesniegts šā gada 25.februārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam "Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai" iesniegts šā gada 25.februārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Liepiņa, Bondara, Ruka, Šica un Bites jautājums tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam "Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma "Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?" secinājumiem" iesniegts šā gada 25.februārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem izpaliek.

Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par nesakārtotību enerģētikas normatīvajā regulējumā", ko nododam ministram atbildes sniegšanai. (No frakcijas SASKAŅA: "Sēde vēl nav beigusies!")

Jautājuma motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs skatījām grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Atsevišķi deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus, kuri paredz mainīt atbalsta mehānismus atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem. Šo grozījumu nepieciešamību viņi pamato ar to, ka Ekonomikas ministrija netikšot pati galā, joprojām nespējot izstrādāt atbilstošu regulējumu. Tam pilnībā var piekrist.

Un mēs vēlamies noskaidrot, vai tik tiešām Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par enerģētikas nozari, nav spējīga izstrādāt šos nepieciešamos noteikumus. Ja tas tā ir, tad tiešām, kolēģi, mums nāksies pie tā ķerties klāt. Ja tomēr tas tā nav, tad mēs labprāt vēlētos dzirdēt Ekonomikas ministrijas viedokli – kā šī nesakārtotība enerģētikas nozarē tomēr būtu jārisina? Tāds ir mūsu jautājums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks uzreiz pēc Saeimas sēdes pulksten 11.20 komisijas telpās. Pulksten 11.20!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Informēju, ka šodien tika sasaukta Saeimas balsu skaitītāju sēde, jo iepriekšējā Saeimas sēdē... Proti, tiesībsarga vēlēšanu protokolēšanas gaitā tika pieļauta aritmētiska kļūda, kura, pēc Saeimas balsu skaitītāju komisijas viedokļa, gan nekādi nevarēja ietekmēt balsošanas rezultātu. Līdz ar to balsu skaitītāji ir izdarījuši sekojošas izmaiņas protokolā Nr.14: kopsummā ailē par Ilzi Bērziņu-Ruķeri "pret" nodoto balsu skaits no "47" ir izlabots uz skaitli "50", kas, kā jau minēju, nav mainījis balsu sadalījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Ringolds Balodis, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne... ir, Rihards Eigims... nav, Aleksandrs Kiršteins, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Edvīns Šnore un Jānis Trupovnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.