Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas pavasara sesijas ceturtā sēde 2016.gada 14.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamās kolēģes! Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas Sēžu zālē, un sāksim Saeimas 14.aprīļa sēdi.

Paldies.

Pirms izskatām darba kārtībā jau iekļautos jautājumus, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs grozījumus šodienas darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr.269/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.aprīlim". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Līdz ar to izskatīsim pirmo jau grozītās darba kārtības sadaļu "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta...

Tātad Loskutova kungs vēlas runāt... "par"? Vai "par"?

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ierosinātie grozījumi likumā ir nepieciešami. Bet es gribu iebilst pret paviršību Saeimai iesniegto dokumentu sagatavošanā, jo šis dokuments sagatavots tiešām pavirši. Tas uzliek nesamērīgu un absolūti neloģisku slogu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām.

Aicinu jūs izlasīt mums piedāvāto tekstu – grozījums likumā paredz pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus izskatīt iesniegumus un atmaksāt valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu.

Es nesaprotu, kāpēc gan Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām būtu kaut kas jāatmaksā, izskatot iesniegumus? Līdz ar to es tiešām iebilstu pret šo tekstu. Aicinu to papildināt ar pazaudētajiem vārdiem "un pieņemt lēmumu atmaksāt".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" neviens nav pieteicies runāt. Lēmums mums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Bites, Šica, Bondara un Viļuma iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Šis likumprojekts un arī nākamais likumprojekts, kas saistīts ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ir savstarpēji saistīti, un abu šo likumprojektu būtība balstīta tajā, ko kādreiz skolā man mācīja, – ka valstī, lai demokrātija varētu darboties, ir jābūt četrām varām: pirmās trīs ir lēmējvara, izpildvara un tiesu vara, un ceturtā tātad ir plašsaziņas līdzekļu un preses vara. Un, lai šis demokrātijas process varētu patiešām labi norisināties, šiem visiem četriem, ja tā var izteikties, riteņiem ir jādarbojas, turklāt tiem jādarbojas neatkarīgi citam no cita.

Iedomāsimies, kas notiktu, ja, piemēram, tiesnesis būtu arī Saeimas deputāts vai arī Ministru kabineta loceklis! Protams, tas nav pieļaujams, jo tiesnesim jābūt neatkarīgam un jāspēj darboties... Viņam jābūt patiešām neietekmējamam! Tāpat arī, kā zinām, pašvaldībās... Piemēram, izpilddirektors nevar būt pašvaldības deputāts. Arī pašvaldību kapitālsabiedrībās vairs nevar būt pašvaldību deputāti.

Un jau toreiz, kad iepriekšējā Saeimā mēs debatējām par šo jautājumu, es atļāvos izteikt tādu domu, kura lielā mērā sakrīt ar šodien izskatāmo priekšlikumu, – ka ir grūti uz diviem krēsliem sēdēt, bet ir viegli uz diviem krēsliem gulēt.

Domāju, ka mums patiešām ir jāļauj Ministru kabineta locekļiem strādāt neatkarīgi. Viņiem jāspēj pildīt savus pienākumus un jāspēj arī atskaitīties parlamentam par saviem padarītajiem darbiem un, protams, arī par nepadarītajiem.

Mūsu frakcijas deputāti tikās ar Manabalss.lv pārstāvjiem... Bieži vien šīs iedzīvotāju iniciatīvas, kas nonāk Saeimā, tiek noraidītas, nesniedzot nekādu argumentāciju. Arī tad, kad mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, vai kāda cita opozīcijas frakcija iesniedzam savus priekšlikumus, bieži vien mēs nesaņemam argumentus, kāpēc mūsu priekšlikumi nav labi. Tāpēc es ceru, ka Smiltēna kungs tūlīt sniegs patiešām pamatīgu argumentāciju, kāpēc Saeimas loceklim, deputātam, ir jābūt iespējai būt vienlaikus arī Ministru kabineta loceklim.

Un visbeidzot citēšu no mūsu pamatojuma gan šim, gan nākamajam likumprojektam: "Varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un autonomas institūcijas. Likumdevējs kā augstākā valsts institūcija veic uzraudzību pār izpildvaru, un tādēļ rodas situācija, ka Saeimas loceklis reizē kā Ministru kabineta loceklis uzrauga pats savu darbu."

Aicinu atbalstīt gan likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", gan arī nākamo, kas saistīts ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Saistībā ar pirmo likumprojektu Aleksejs runāja par paviršību. Es arī varētu mazliet parunāt par paviršību un arī par iespējamu steigu likumprojekta sagatavošanā...

Es runāšu par abiem likumprojektiem kopā, jo tie ir savstarpēji saistīti – šis un nākamais –, jo iespējams, ka šo jautājumu kaut kādā veidā var risināt, bet tas ir jādara juridiski korektā veidā. Un es jums citēšu Satversmes 63.pantu: "Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisijas sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem."

Ar to es gribu teikt – tas princips, ka Saeimas deputāts... ka ministrs vienlaikus var būt arī Saeimas deputāts, tas jau ir ierakstīts Satversmē. Līdz ar to, ja mēs vēlamies kaut ko mainīt, ir jāsāk no pareizā gala – Satversme un tālāk citi likumi.

Es lasu tālāk. Jums ir piedāvāts izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā: "Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu." Es piecus gadus jau esmu strādājis parlamentārā sekretāra amatā un gribētu no jums uzzināt, kur ir rakstīts tas, ka parlamentārais sekretārs var saņemt otru algu? Nekur!

Parlamentārais sekretārs var izvēlēties – saņemt algu Saeimā vai ministrijā (principā tā alga ir apmēram vienāda). Tas jau šobrīd likumā ir rakstīts. Tātad mēs ar šādu normu faktiski pārrakstītu to, kas šobrīd strādā. Līdz ar to, kolēģi, diemžēl man jāaicina jūs pagaidām neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 49, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Bites, Šica, Bondara, Viļuma iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Saeimas Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 47, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Šnores, Vectirāna, Putras, Dzintara, Cilinska, Rasmaņa, Bērziņa, Dambes un Krēsliņa iesniegto likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" ir pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

Lūdzu.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt, godātais Prezidij! Kolēģi!

Es aicinu ieklausīties šā likumprojekta motivācijā. Mēs, desmit Saeimas deputāti, aicinām šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

2010.gadā stājās spēkā "Grozījumi Imigrācijas likumā", kurus toreiz ierosināja Šlesera partija, un pret šiem grozījumiem... šie grozījumi noteica jaunu kārtību, ka termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kuri nopērk Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā apjomā vai veic ieguldījumu subordinētajā banku kapitālā, vai nodibina uzņēmumu, un sākotnēji nebija noteikti nekādi īpaši kritēriji, kas līdz ar to pēc tam izpaudās fiktīvu uzņēmumu dibināšanā. Tika noteikta kārtība, ka uz pieciem gadiem var saņemt termiņuzturēšanās atļauju.

Pirmais gads no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 1.jūlijam bija tāda viegla iesildīšanās, pirms Krievijā tika uzsākta aktīva reklāmas kampaņa, un līdz 2011.gada 1.jūlijam šādas atļaujas saņēma 456 cilvēki. Nākamajā pusgadā, tātad 2011.gada pirmajā pusgadā, atļaujas saņēma jau 510 cilvēki. Tātad pusgada laikā divreiz vairāk nekā visa iepriekšējā gada laikā.

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka, ņemot vērā straujo tempu, kādā šie trešās pasaules valstu pilsoņi, it sevišķi Krievijas pilsoņi, saņēma šīs termiņuzturēšanās atļaujas, mēs grozījām likumu un ar 2014.gada 1.septembri noteicām pilnīgi citu kārtību. Pirmām kārtām ierobežojām šo nekustamā īpašuma pirkumu konkrēto apjomu, nosakot 250 tūkstošu slieksni, kā arī – un tas ir īpaši svarīgi! – izveidojām Latvijas Ekonomikas attīstības fondu, kurā šie termiņuzturēšanās atļauju pircēji iemaksā vai nu 5 procentus no nekustamā īpašuma vērtības, vai arī 25 tūkstošus eiro, ja iemaksā subordinētajā kapitālā vai ja dibina konkrēti uzņēmumus... Šādā veidā mūsu valsts šajā periodā ir saņēmusi vairāk nekā 5 miljonu eiro iemaksas Latvijas Ekonomikas attīstības fondā. No Latvijas Ekonomikas attīstības fonda valsts ir finansējusi tādas svarīgas programmas kā reemigrācijas plāns un pirmā mājokļa programma, kas ir nodrošinājusi mājokļa uzlabojumus vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem jauno ģimeņu... Ģimenēm ar bērniem šī programma nodrošinājusi mājokļa uzlabojumus; tur ir valsts garantijas... Un tūlīt, tūlīt... Kā jūs paši saprotat, var viegli sarēķināt: 2011.gads plus pieci gadi... Tātad 2016.gada 1.jūlijā šis vilnis, kas sākās tanī laikā, iegūs otru uzplūdu, un tad viņi vēlēsies pagarināt šīs termiņuzturēšanās atļaujas.

Kāds ir priekšlikums? Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tiem, kas vēlas pagarināt šīs atļaujas... mēs piecus gadus ļāvām baudīt īpašas privilēģijas ar tiem nosacījumiem, kādi sākumā bija Šlesera kunga partijai un Tautas partijai. Atgādināšu, ka toreiz "Jaunais laiks" iebilda pret šiem grozījumiem. Mēs sakām: turpmāk, pieņemsim, no 2016.gada 1.jūlija, jums – līdzīgi kā jaunu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem kopš 2014.gada 1.septembra – vajadzēs iemaksāt Latvijas Ekonomikas attīstības fondā valstij vitāli svarīgu programmu nodrošināšanai nevis 25 tūkstošus eiro, bet... Nu, mēs būsim pretimnākošāki... Valsts varētu būt pretimnākošāka un prasīt vien 10 tūkstošu eiro iemaksu. Protams, mēs komisijā varam lemt, ka tie var nebūt 10 tūkstoši – tie var būt 7,5 tūkstoši vai 5 tūkstoši –, un attiecīgi tad arī rēķināties ar to pienesumu budžetā, kāds nu mums būtu.

Kolēģi! Ja jūs pievērsīsiet uzmanību anotācijai, tad redzēsiet, ka tur ir pievienota tabula ar aprēķiniem par to, cik līdzekļu valsts varētu iegūt. Un, piedāvājot šos 10 tūkstošus, tad četru piecu gadu programmā tie... Pieņemot, ka 60 procenti šo cilvēku termiņuzturēšanās atļauju vēlēsies saņemt atkārtoti, tie būs apmēram 40 miljoni. Nu, 8–10 miljoni gadā. Jautājums: vai mums šī nauda ir vajadzīga vai nav vajadzīga? Vēl šogad tie būs vismaz pāris miljoni... pat tad, ja mēs pieņemsim, ka ir vien 5 tūkstošu eiro iemaksas.

Tas nozīmē, ka mēs noteikti varēsim brīvi turpināt un varbūt pat paplašināt pirmā mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Jau maijā mums būs noteikti jālemj par papildu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai šo programmu varētu turpināt normālā apjomā.

Es lūgtu vēl minūti. Vai es drīkstu? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti iebilst? Vēlas balsojumu? (Starpsaucieni: "Lai runā!") Turpiniet vienu minūti!

I.Parādnieks. Paldies.

Tātad šobrīd ir atvērts Imigrācijas likums... Mēs – gan es, gan kolēģis Edgars Putra – bijām iesnieguši uz trešo lasījumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai savus priekšlikumus (Putras kungs iesniedza priekšlikumu, kurā bija runa par 5 tūkstošiem, bet es – par šiem 10 tūkstošiem), taču Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tie tika noraidīti ar šādu argumentāciju: "Uz trešo lasījumu konceptuāli jaunus priekšlikumus neskatām. Un beigu beigās tas nav īsti šīs komisijas jautājums. Lai to vērtē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija!" Tieši tāpēc mūsu argumentācija ir šāda... Mēs, tie 10 kolēģi, kas esam parakstījuši, ierosinām nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai tad šī komisija kā atbildīgā komisija vētītu šos priekšlikumus un pieņemtu attiecīgus lēmumus.

Kolēģi! Es aicinu nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai un atbildīgi pieņemt lēmumu par tām programmām, kas mūsu valstij un sabiedrībai ir vitāli svarīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts Parādnieks ir izteicis priekšlikumu nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... Tātad vispirms mēs balsosim par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, kura būtu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 29, atturas – 25. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav noteikta par atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina, lai atbildīgā šim likumprojektam būtu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Nu, nav vienotības koalīcijā!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 34, atturas – 25. Likumprojekts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai nav nodots. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots. (Dep. M.Bondars: "Varbūt vēlreiz pamēģinām?")

Pirms mēs izskatām grozījumus... Pirms mēs izskatām jau apstiprināto darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Liepiņa, Šica, Viļuma, Kleinbergas un Ruka lūgumu veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

"Par" pieteicies... Par šīm izmaiņām ir pieteicies runāt deputāts Ruks.

J.Ruks (LRA).

Labrīt, godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!

Virzot grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", Latvijas Reģionu apvienība pauž savu nostāju nekustamā īpašuma jautājumā, kas attiecas uz iedzīvotāju vienīgo īpašumu – mājvietu.

Grozījumi paredz, ka pašvaldībām būs tiesības piemērot zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi, – sākot no 0,1 procenta no nekustamā īpašuma nodokļa kadastrālās vērtības. Grozījumi nosaka, ka pašvaldībām būs pienākums piemērot 0,1 procentu no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības zemei, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru, kurā ir deklarēta vismaz viena persona un uz kuras atrodas dzīvojamā māja vai telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.

Dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu un kurās ir deklarēta vismaz viena persona, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, pašvaldībām arī būs pienākums piemērot 0,1 procentu no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Latvijas Reģionu apvienība saprot, ka šie likuma grozījumi skars pašvaldību budžetu, bet uzskata, ka tas notiks īstermiņā, jo cilvēki, kas jūt labvēlīgu attieksmi, neaizbrauc vai nemaina dzīvesvietu, bet, dzīvojot un strādājot konkrētās vietās, nes citus, daudz būtiskākus, labumus sabiedrībai un valsts drošībai.

Kolēģi! Lūdzu iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" Saeimas sēdes darba kārtībā tālākai virzīšanai un izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" iekļaušanu šodienas darba kārtībā, tādējādi to grozot! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 15, atturas – 32. Darba kārtība nav grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.aprīlī. Godātie deputāti, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir izskatījis šo iesniegumu un piešķīris deputātam Ņikitam Ņikiforovam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.aprīlī. Mums par to vairs nav jābalso.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumi".

Deputāti Mārtiņš Bondars, Dainis Liepiņš, Valērijs Agešins, Ivars Zariņš, Jānis Urbanovičs, Inga Bite, Juris Viļums, Jānis Ruks, Gunārs Kūtris un Andrejs Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam "Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma "Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?" secinājumiem". Atbilstoši Saeimas kārtības rullim to nododam Pieprasījumu komisijai.

Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtībā jau iekļautos jautājumus, ir izskatāmi vairāki priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu virzīt likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to kā pirmo darba kārtības jautājumu Saeimas sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Līdz ar to sākam izskatīt sadaļu "Likumprojektu izskatīšana". Pirmais tajā ir likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tiesu politikas apakškomisija uzklausīja Tieslietu ministrijas un Augstākās tiesas pārstāvjus jautājumā par Augstākās tiesas Civillietu departamenta noslodzi (tātad arī par nepabeigtajām lietām un lietu skaita pieaugumu diemžēl arī šobrīd) un par iespējamiem risinājumiem.

Uzklausot Augstākās tiesas pārstāvjus un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, tika nolemts atbalstīt un virzīt tālāk grozījumus Civilprocesa likumā, kuri efektivizētu kasācijas instances tiesas darbu. Tālāk šie grozījumi tika skatīti Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija nolēma atbalstīt un virzīt šos grozījumus kā komisijas virzītus grozījumus.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kasācijas instances tiesas galveno funkciju, proti, lai tā skata principiālus un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgus tiesību jautājumus, veidojot arī attiecīgu judikatūru.

Grozījumi cita starpā paredz risināt tādas situācijas, kad, piemēram, pēc kasācijas instances domām, lieta ir izspriesta pareizi, taču apelācijas instance nav piemērojusi materiālo tiesību normu. Šobrīd šī lieta būtu skatāma vēlreiz. Iespējamie grozījumi paredz, ka vērtēšanas rezultātā kasācijas instance varētu atteikt kasācijas ierosināšanu. Tāpat tiktu noteikti zināmi ierobežojumi mantiska rakstura prasībām – tā saucamajām maza apmēra prasībām, kas faktiski šobrīd jau ir noteikti.

Tajos gadījumos, kad, piemēram, rajona tiesa vai apgabaltiesa nemotivēti ir atkāpusies no judikatūras, paredzēts, ka Augstākā tiesa attiecīgi norāda uz šādu judikatūras esamību, tālāk nepamatojot jeb nemotivējot sprieduma daļu. Tas arī atvieglotu darbu.

Turklāt ir plānots arī nedaudz paaugstināt drošības naudu. Ņemot vērā to, ka notika pāreja uz eiro, šī drošības nauda šobrīd ir 284,57 eiro, un, kā mēs uzklausījām komisijā, dažkārt cilvēki iemaksā par daudz, dažkārt par maz, un šie daži centi faktiski bieži vien kavē procesu kā tādu.

Kā jau minēju, komisija izskatīja šos priekšlikumus un atbalstīja kā komisijas virzītus, līdz ar to es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus... šos grozījumus. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 10.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Sporta likumā", trešais... Atvainojos. Likumprojekts – "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Valters Dambe. Lūdzu!

V.Dambe (ZZS).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienītie deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemts viens priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts trešajā lasījumā. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs. Lūdzu!

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2012 "Grozījumi Sporta likumā". Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums, kuru iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 2.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Jānis Upenieks, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Un 3.priekšlikums, kuru iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sporta likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", kas sagatavots trešajam lasījumam.

Šim likumprojektam komisijā ir saņemti un izskatīti 39 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Bite. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas faktiski pārceļ vienu teikumu no panta otrās daļas uz panta pirmo daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 3. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt panta otrajā daļā to teikumu, kurš iepriekš tika pārcelts uz pirmo daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 4. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 5. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Bite. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz risināt jautājumu, ja ķīlas tiesība ir nostiprināta par labu vairākām personām, dodot iespēju nekustamā īpašuma īpašniekam vienoties ar visām šīm personām par noteiktās atlīdzības sadali. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 7. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz paziņojumā norādāmās lietas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 8. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Bite. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka paziņojuma parakstīšanas formu. Proti, paziņojumu par noteiktās atlīdzības sadali varēs vai nu apliecināt pie zvērināta notāra, vai arī sastādīt elektroniskā formā un parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 10. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas tehniski precizē, vienkāršojot, aizstājot atsauci ar konkrētiem vārdiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 11. – tieslietu ministra priekšlikums, kas pēc būtības ir tāds pats kā iepriekšējais, tikai par citu panta daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Un arī 12.priekšlikums pēc būtības ir tāds pats, tikai par šī panta trešo daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 13. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums, aizstājot vārdus "ķīlas tiesības atzīme" ar vārdiem "ķīlas tiesība". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 14. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz papildināt normu, ka tiek dzēsta arī ķīlas tiesība, faktiski pēc būtības neko nemainot, vienkārši precizējot atbilstoši esošajai situācijai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 15. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bite. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt panta ceturto daļu, jo tas jau ir noregulēts citās šī likuma normās. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 17. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas arī paredz izslēgt konkrētus vārdus, jo šis regulējums jau ir ietverts citās normās. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt vārdus par... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies. Es saprotu, ka ir tehniski, bet šis ir trešais lasījums.

Tātad 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt vārdus par atlikušo aizvietošanas vērtību, paredzot, ka atlīdzību faktiski nosaka pēc tirgus vērtības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 22.panta trešo daļu, kura paredzēja kārtību, kādā nosakāma tirgus vērtība, jo tā ir nosakāma atbilstoši vispārējai kārtībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 20. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums, lai vienkāršotu konkrēto normu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Kolēģi, es gribu vērst uzmanību, ka pēc Juridiskā biroja ierosinājuma bija ļoti nopietna diskusija Juridiskajā komisijā par to, vai arī uz šīs atlīdzības deponēšanas termiņu personai būtu nodrošināmas tiesības uz līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Notika dažādas diskusijas par to, vai tas būtu vai nebūtu nepieciešams. Šobrīd likums paredz, ka šī līdzvērtīgā telpa ir uz vienu gadu. Komisija vienojās, ka šī līdzvērtīgā telpa būtu nodrošināma uz laiku, kamēr atlīdzība ir deponēta tiesu izpildītāju kontā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 22. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas saistīts ar situāciju, kad konkrētajam nekustamajam īpašumam ir ierakstīta procesa virzītāja aizlieguma atzīme. Esam praksē ar tādu situāciju saskārušies. Šobrīd priekšlikums paredz arī likumā noregulēt, ka tādā gadījumā atlīdzības izmaksa būtu saskaņojama ar procesa virzītāju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 23. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums, lai likums būtu labāk saprotams. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 24. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Pēc būtības tāds pats kā iepriekšējais, tikai citā panta daļā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt vārdus "vai atlikusī aizvietošanas vērtība". Faktiski paredz, ka atlīdzība tiek noteikta pēc tirgus vērtības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Vēl viens priekšlikums, par kuru komisijā bija diezgan nopietnas diskusijas un kurš ir saistīts ar izmaksātās atlīdzības deponēšanas termiņu. Iepriekš ministrijas piedāvājums paredzēja, ka šī atlīdzība tiek deponēta uz sešiem gadiem un personām ir faktiski ierobežotas tiesības piekļūt šiem līdzekļiem. Komisija beigās vienojās, ka šis deponēšanas termiņš būtu samazināms uz trim gadiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 27. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš nosaka procedūru, kādā šī atlīdzība būtu deponējama tiesu izpildītāju kontā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir vēl viens priekšlikums, par kuru notika diskusijas un kurš ir saistīts ar to, vai tiesvedības laikā deponēšanas termiņš tiek vai netiek apturēts. Beigās komisija vienojās izslēgt 29.² panta ceturto daļu, kas būtībā nozīmē to, ka tiesvedības laikā deponēšanas termiņš netiks apturēts. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 29. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača tehnisks priekšlikums, lai uzlabotu likumprojekta saprotamību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 30. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Pēc būtības līdzīgs iepriekšējam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Arī 31. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Pēc būtības līdzīgs iepriekšējam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 32. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas saistīts ar situāciju, kad nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka mantai uzliek arestu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem šo deponēto atlīdzību nodod procesa virzītājam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 33. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 34. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 35. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 37. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 38. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Un arī 39. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas noteic, ka likums stājas spēkā 2016.gada 1.jūnijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

I.Bite. Paldies, kolēģi, esam izskatījuši visus 39 priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums vienbalsīgi pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā".

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Par manu priekšlikumu. Atļaujiet atgādināt, ka Latvijas Republikas likumdošana sniedz garantijas izglītības iegūšanai tikai valsts valodā. Citās valodās, to skaitā arī mazākumtautību valodās, iegūt izglītību var, bet garantiju tam valsts nedod.

Citās valodās ir iespēja mācīties pašvaldību skolās, ja tās īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tātad mazākumtautību skolu Latvijā nav, bet ir skolas, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Ja pašvaldība nolemj izbeigt tādas programmas īstenošanu skolā, apmācība tajā turpināsies kā skolā ar valsts valodu, proti, latviešu valodā.

Pēdējo 20 gadu laikā dažu pašvaldību domes pretēji izglītojamo bērnu vecāku iebildumiem ir jau pieņēmušas lēmumus par skolu, kurās tika īstenotas mazākumtautību programmas, likvidāciju, tās pievienojot latviešu skolām un pārveidojot par divplūsmu skolām, bet pēc tam pārtraucot mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vispār.

Minēšu konkrētu piemēru. 2009.gadā biedrībā "Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija" (saīsinātais tās nosaukums – LAŠOR), kuru es esmu vadījis, vērsās Tukuma bērnu vecāki un lūdza atbalstīt viņu centienus panākt, lai bērnus uzņemtu 1.klasē, neskatoties uz to, ka Tukuma dome jau bija pieņēmusi lēmumu, ka Tukuma 3.vidusskolā 1.klase ar krievu mācībvalodu netiks komplektēta. Pašvaldības lēmums ir skolai saistošs, tāpēc vecāki saņēma skolas atteikumu uzņemt bērnus mazākumtautību izglītības programmas 1.klasē. Saņēmusi atteikumu, tukumniece Natālija Romanova iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu atzīt skolas lēmumu par prettiesisku un to atcelt. Pieteikuma pamatojums bija tas, ka Tukuma 3.vidusskolā jau tika īstenota licencēta mazākumtautību izglītības programma un ka savus bērnus mācībām 1.klasē pieteica vēl 13 bērnu vecāki – pat vairāk, nekā bija nepieciešams klases komplektēšanai.

Tiesnese atteikusies pieņemt pieteikumu, pamatodama savu lēmumu ar to, ka domes lēmums par klases neatvēršanu ir uzskatāms par domes iekšējās pārvaldes lēmumu attiecībā uz savu iestādi, proti, skolu. Tāpat tiesnese skaidrojusi, ka (citāts) "nevienā normatīvajā aktā nav noteiktas privātpersonas tiesības iegūt vispārējo izglītību, mācoties savā, nevis valsts valodā, mazākumtautības programmā" un ka "pieteicējai nav tiesību prasīt, lai pašvaldība nodrošina viņas meitai vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmā". (Citāta beigas.)

Tikmēr Latvija jau bija parakstījusi un 2005.gadā ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tādējādi apņemdamās ievērot konvencijas 14.pantā noteikto, proti, "ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas". (Citāta beigas.)

Izklāstītajā piemērā tiesa ir uzskatāmi demonstrējusi, ka esošais Latvijas tiesiskais regulējums nepārprotami nosaka un aizstāv valsts un pašvaldības tiesības, bet atstāj neaizsargātas mazākumtautībām piederīgo tiesības mācīties mazākumtautību valodās, jo pieprasījuma pietiekamība normatīvajos aktos nekā nav noteikta.

Es iesniedzu priekšlikumu par tādu grozījumu Izglītības likumā, kurš līdzsvarotu publisko un fizisko personu intereses un noteiktu garantijas apmācībai Latvijas mazākumtautību valodās, ja pieprasījums izglītības iegūšanai mazākumtautības valodā ir pietiekams. Lai neļautu debatēm novirzīties no priekšlikuma būtības, es ierosinu pieprasījuma pietiekamības kritērijus noteikt Ministru kabineta noteikumos, nevis likumā.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, balsojot "par", vai paust savu viedokli.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Kā nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!

Protams, ir ļoti skumji, ka par šādu jautājumu mums ir jādiskutē neatkarīgā Latvijā vēl 2016.gadā.

Tas, ko Pimenova kungs piedāvā ar saviem grozījumiem... Viņš piedāvā mainīt Izglītības likuma 9.panta pirmo daļu, kas ir ļoti fundamentāla daļa un nosaka to, ka izglītība Latvijā iegūstama valsts valodā. Tiek piedāvāts, ka pie noteiktiem nosacījumiem izglītība tiek iegūta arī mazākumtautības valodā. Tātad pie noteikta pieprasījuma... un pieprasījums būtu jādefinē Ministru kabinetam. Bet fakts ir tāds, ka tiktu grozīta ļoti fundamentāla norma.

Vēl skumjākas bija diskusijas par šo jautājumu, kurām liecinieki bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un kurās tika norādīts, ka šāds priekšlikums neatbilst līdz šim īstenotajai valsts valodas politikai un pieņemtajiem lēmumiem.

Ļoti zīmīga man šķita kāda Pimenova kunga piezīme. Proti, viņš aicināja deputātus ņemt vērā to, ka neviens lēmums nav mūžīgs un neviens lēmums nav akmenī cirsts. Manuprāt, šādi apgalvojumi skan ļoti draudīgi, it īpaši no SASKAŅAS puses. Es gribu teikt un teikt ar visu pārliecību, ka ir akmenī cirsti lēmumi un nevienam deputātam nevarētu būt šaubas par to.

Akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvija ir neatkarīga valsts, akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un akmenī cirsts lēmums ir tas, ka Latvijā ir viena valsts valoda – un tā ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka visiem lēmumiem un mūsu īstenotajai politikai ir jābūt arī pēc būtības vērstai šajā virzienā. Šķiet, ka SASKAŅA, iesniedzot šādus priekšlikumus, joprojām apliecina, ka tā tiešām ir gatava apšaubīt jebkuru lēmumu un, iespējams, ne tikai apšaubīt fundamentālus lēmumus, bet nostāties opozīcijā, un ka savulaik balsojums un aicinājums balsot referendumā par otru valsts valodu nav nejaušība, bet ir likumsakarība, kas atkal apstiprinās. (Dep. I.Klementjeva starpsauciens.) Šādas normas pieņemšana būtu pilnīgi ačgārns un nepareizs signāls sabiedrībai.

Viena valsts valoda Latvijā nozīmē to, ka latviešu valoda ir ne tikai latviešu valoda, bet tā ir visu Latvijas iedzīvotāju kopējā valoda. Tāda ir likumdevēja griba, un tieši tāpēc arī valdības deklarācijā ir ierakstīta apņemšanās pieņemt plānu un īstenot soļus pakāpeniskai virzībai uz izglītību valsts valodā. Manuprāt, tieši tas būtu pareizs signāls, kas būtu jāraida sabiedrībai, lai mēs virzītos uz to normu apstiprināšanu, kuras mēs deklaratīvi esam pieņēmuši jau pirms laba laika.

Tāpēc aicinu deputātus šoreiz ļoti strikti pateikt skaidru "nē" šādam priekšlikumam, balsojot "pret", nevis "atturoties". Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Pimenova kunga uzstāšanās manī izraisīja dažas pārdomas, jo dažādu apstākļu sakritības dēļ es biju Ārlietu komisijas priekšsēdētājs laikā, kad Latvija ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Un strādājot kopā ar... Sākumā Makss van der Stūls bija komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, pēc tam bija daudzi citi. Gan komisārs, gan arī Eiropas Padome atzina, ka Eiropas Padomes izpratnē Latvijā pašreiz nav mazākumtautību, jo ar mazākumtautību saprot simtiem vai tūkstošiem gadu dzīvojošu etnisku grupu, atšķirīgu no pamattautas... Savā teritorijā, nevis vispār kaut kur – vienreiz Maskavā, otrreiz Pleskavā, trešoreiz Rīgā...

Latvijā... Baltijā jeb Livonijā bija šādas mazākumtautības... Es tās jums nosaukšu, Pimenova kungs, lai jūs atšķirtu labsirdīgo latviešu politiku pret tiem, kas nelikvidē okupācijas sekas... Lai jūs varētu atšķirt no īstām mazākumtautībām...

Tātad – zviedri, kuri dzīvoja vairāk nekā tūkstoš gadus Hījumā un Roņu salā un kuri izbrauca pēc Otrā pasaules kara.

Tātad – līvi, kurus varētu nesaukt par mazākumtautību, jo viņi bija pamattauta, bet... Nu, viņi dzīvoja Līvu krastā.

Un varētu strīdēties par 800 gadus vai 700 gadus šeit dzīvojošiem vāciešiem...

Nekādā gadījumā mazākumtautība nevar būt krievi, kuri lielā vairumā šeit ieradās pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 18.gadsimtā, jo 200 gadu vai 300 gadu – tas ir par maz, lai viņi būtu mazākumtautība.

Jūs teiksiet: kur tas ir rakstīts? Es jums pateikšu. Proti, katra valsts, ratificējot konvenciju, ierakstīja, ar kādiem nosacījumiem tā konvenciju pieņem.

Piemēram, Zviedrijā sešdesmitajos gados bija apmēram 500 tūkstoši somu. Viņi neskaitījās mazākumtautība, un viņiem bija tiesības par savu naudu uzturēt tikai svētdienas skolas. Izņēmums bija četri ciemi Zviedrijā, kuri ir ierakstīti konvencijas pielikumā un kuros tūkstošiem gadu ir dzīvojuši somi. Tātad tā ir vienīgā mazākumtautība.

Somijā savukārt mazākumtautība ir zviedri, tāpēc ka Ālandu salās nekad somi nav dzīvojuši. Jūs zināt, ka Krievijas–Zviedrijas kara rezultātā Ālandu salas pievienoja Somijai. Un attiecībā uz Ālandu salām ir speciāls Tautu Savienības lēmums, ka tās būs demilitarizētas, tām būs savs parlaments. Un zviedru valoda ir kā otrā valoda apstiprināta Somijā, tāpēc ka viņiem ir sava teritorija.

Tieši tas pats ir Beļģijā, kur ir Flandrija un Valonija. Jūs nevarat, teiksim, Ziemeļbeļģijā runāt franču valodā.

Tagad par to, ko jūs saucat par mazākumtautību izglītības programmu. Nu, tas ir vislielākais blefs! Mazākumtautību izglītības programma bija pirms kara, kad Rainis, piemēram, nodibināja baltkrievu skolu, kad bija skolas ivritā, jidišā, kā arī poļu, lietuviešu un igauņu skolas.

Padomju vara... Pimenova kungs! Ienākot šeit, padomju armija likvidēja šo mazākumtautību izglītības sistēmu. Visas šīs skolas tika aiztaisītas ciet. Mums ir tikai pārkrievošanas politikas turpināšanas izglītības sistēma, jo Rīgā joprojām puse skolu ir tādas, kur mācības ir krievu valodā. Tā nav mazākumtautība! Jūs, protams, varat to saukt, šifrēt par mazākumtautību izglītības programmu, bet tā ir neatrisināta okupācijas seku... rusifikācijas politikas turpināšanas sistēma.

Un pierādījums ir tāds. Otra lielākā etniskā grupa mums ir ukraiņi, trešā – baltkrievi. Cik baltkrievu skolu mums ir? Ja jau jūs uzskatāt, ka te ir mazākumtautību izglītības sistēma... Tāpēc, ka padomju laikos visi šie poļi, ukraiņi, baltkrievi tika rusificēti... Jūs taču to nenoliegsiet? Un šī rusifikācija turpinās.

Līdz ar to konvenciju mēs parakstījām ar nosacījumu, ka Latvija brīvprātīgi šeit iebraukušajiem – nelikumīgi iebraukušajiem padomju okupācijas laikā! – cilvēkiem piemēro mazākumtautību politikas principus, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka var brutāli izmantot latviešu tautas lētticību un labsirdību un nemācīties valsts valodu. To nu jums vajadzēja saprast.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Šulcs. Lūdzu!

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Deputāti! Es esmu droši vien... Jānāk un jārunā par to, ka es esmu tas vainīgais, ko Pimenova kungs nosauca saistībā ar šīm nežēlībām, kas tika rīkotas Tukumā.

Bet man tiešām ir milzīgs kauns – milzīgs kauns! –, ka Saeimā pat 2016.gadā mēs vēl joprojām runājam par tām lietām, kuras bija jāatrisina mūsu valsts neatkarības sākumā. Un droši vien, jo... daudzas pašvaldības to vēl nav izdarījušas...

Es gan Pimenova kungu, gan citus aicinu atbraukt uz Tukuma 3.vidusskolu un paskatīties, kā šo procesu var izdarīt pilsētā, kurā bija milzīgs krievu karaspēks un visi šie piketi, kad mēs sākām šo procesu realizēt, un kā tas varēja notikt.

Es varu pateikt, ka, laikus sākot procesu, jau no bērnudārza, kad nav vairs krievu grupiņu, un līdz pat vidusskolai, 10–12 gados tiešām... pietiekami ilgā termiņā tas ir īstenojams, un šī problēma vairs nepastāv.

Tiešām, Pimenova kungs, atbrauciet, un jums droši vien būs laba pieredze, kādā veidā tas būtu jādara Rīgā, varbūt arī citās pilsētās. Arī viena skolotāja, kura pirms diviem gadiem bija no Sanktpēterburgas atbraukusi un kura stāvēja piketā un kliedza uz mani (gandrīz par to pašu, par ko Pimenova kungs šodien runāja)... Viņa teica: "Paldies, ka jūs to izdarījāt, jo mēs nekad nebūtu to sapratuši, nebūtu latviešu valodu iemācījušies, ja nebūtu nedaudz piespiesti!"

Jā, mēs nedaudz piespiedām. Bet tas tika darīts, lai šobrīd šādas problēmas Tukumā nebūtu.

Tā ka es lūdzu balsot "pret" Pimenova priekšlikumu. (Starpsauciens: "Pareizi!" Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais – deputāts Igors Pimenovs, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies par diskusiju. Manā rīcībā ir tikai divas minūtes, tāpēc – pa plauktiņiem. Mans priekšlikums nemaz neapdraud valsts valodu. Nu nemaz! Viena lieta ir cienīt, lietot, attīstīt un saglabāt valodu, kura ir pamats tautībai, etniskajai grupai, kura izveidojusi šo valsti (Dep. I.Parādnieks: "Tā ir nācija!"), izveidojusi Latvijas Republiku nacionālas pašnoteikšanās rezultātā. Tā ir viena lieta.

Cita lieta ir sekot tām normām, kuras ir pieņemtas Eiropas kontinentā. Ne tikai Eiropas Savienībā, bet daudz plašākā kopā. Un līdz ar to šeit, ja mēs runāsim tiesiskuma valodā, nevis propagandas valodā, nav nekāda uzbrukuma latviešu valodai. Nevienā punktā, nevienā komatā!

Likums tiešām nav mūžīgs. Viena lieta ir nostiprināt Satversmē Latvijas neatkarību, cita lieta – izveidot speciālus likumus, kas nodrošina... kas apraksta konkrētas nozares. Šie likumi attīstās. Attīstās kopā ar dzīvi. Notiek tā, ka dažas normas ir novecojušas, citas ir jaunas, un tas ir mūsu pienākums – pielāgot likumdošanu dzīves prasībām. Un, kā jau teicu, izveidojas pretruna starp tām funkcijām, kuras izpilda pašvaldība saskaņā ar likumu, kuras ir piešķirtas likumdošanā, visādos normatīvajos aktos. No vienas puses, pašvaldība darbojas budžeta ietvaros, tātad savu iespēju robežās, un, no otras puses, ir konvencija, kuru Latvija parakstījusi un konvencijas normās aprakstītajos apstākļos apņemas nodrošināt personām pienācīgas iespējas iegūt izglītību minoritātes valodā, ja ir pietiekams pieprasījums. Šo pretrunu pārvarēt ir mūsu pienākums, – par to es runāju.

Dažās politiskajās aprindās tiešām varbūt ir tādi kļūdaini priekšstati par to, ka mums nav likumdošanā aprakstīts, kas ir nacionālās minoritātes.

Es lūdzu Saeimai vēl vienu minūti. (Starpsauciens no zāles: "Lai runā!") Vai drīkstu?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Vēl viena minūte.

I.Pimenovs. Paldies jums, dāmas un kungi!

Jūs kļūdījāties, Kiršteina kungs! Likuma, ar kuru Latvijas Republika ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, 2.pantā ir noteikts, kas ir nacionālās minoritātes Latvijas Republikas izpratnē. Tur viss ir aprakstīts ļoti precīzi. Manā skatījumā, visai ierobežoti aprakstīts. Bet nevar teikt tā, ka mēs joprojām izmantojam tos jēdzienus, kurus Latvijā izmantoja 1920. vai 1930.gados. Laiks tomēr ir gājis uz priekšu, un mums jādzīvo realitātē, nevis jāmēģina izveidot vai rekonstruēt situāciju, kas jau sen ir pagājusi. (Dep. I.Parādnieka starpsauciens.)

Tālāk. Par to, ka it kā mēs... it kā es, piedodiet, aicinot nemācīties valsts valodu vai valsts valodā. Nevienā vārdā, nevienā brīdī neesmu paudis tādu viedokli ne šodien, ne kādā citā iepriekšējā manas dzīves gadā. Esmu pārliecināts, ka bez latviešu valodas integrēties mūsu sabiedrībā, nodrošināt mūsu bērnu nākotni...

Sēdes vadītāja. Laiks!

I.Pimenovs. ...ekonomiskajā tirgū vienkārši nav iespējams.

Tāpēc es vienkārši gribētu, lai mūsu sabiedrība būtu saliedēta...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, laiks!

I.Pimenovs. ...un lai patiešām pareizs signāls būtu nodots visiem Latvijas Republikas līdzpilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilsoņi vai nepilsoņi, vai viņi tikai iebraukuši Latvijā un cer, ka viņi kļūs par Latvijas daļiņu. Ļoti svarīgi, lai mēs būtu tiešām saliedēti.

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, laiks!

I.Pimenovs. Paldies jums par uzmanību un par atļauju runāt vēl divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti, es aicinu ievērot laika limitus, kas ir noteikti Saeimas kārtības rullī.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Man ar patiesu nožēlu jākonstatē, ka daži kolēģi vēl dzīvo pat nevis 20., bet 19.gadsimtā. (Dep. I.Parādnieks: "Daži kolēģi vēl dzīvo padomju okupācijas apstākļos!")

Dzintara kungs! Man šķiet, ka jūs protat ļoti labi lasīt latviešu valodā, un man īsti nav skaidrs, kāpēc jūs komentējat nevis tā priekšlikuma saturu, ko jūs it kā gribējāt komentēt, bet tādu... Jums bija tāda ļoti dedzīga runa komunistisku propagandistu stilā.

Ko piedāvā Pimenova kungs? Šobrīd likumā ir paredzēta iespēja, ka valsts un pašvaldību finansētās skolās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Tas nozīmē, ka daļa priekšmetu tiek mācīti arī mazākumtautību valodās, cita daļa – valsts valodā. Pimenova kungs piedāvā pieņemt attiecīgu normatīvo aktu, lai noteiktu, kādos gadījumos pieprasījums pēc šādām programmām tiek īstenots, un lai tādējādi izvairītos no iespējas, ka šādi lēmumi tiek pieņemti pilnīgi patvaļīgi.

Pimenova kungs nepiedāvā mainīt principus. Kāpēc jūs runājat par valsts drošību, par otru valsts valodu un tā tālāk? Nu, beigsim reiz to propagandu! Patiešām piegriezies jau. Runāsim par lietas būtību!

Kiršteina kungs! Piedodiet, man ļoti grūti būt diplomātiskam. Tik daudz melu un muļķību, ko jūs paspējāt iespiest piecās minūtēs, sen nebiju dzirdējis pat no šīs tribīnes. Van der Stūls nekad neko tamlīdzīgu, ko jūs it kā citējāt, neteica. Es personiski van der Stūlu pazinu ļoti labi, tāpat kā visus pārējos EDSO komisārus minoritāšu tiesību jautājumos, un varu to apgalvot pilnīgi precīzi. Jūs vienkārši maldināt cilvēkus, kas varbūt ļoti maz ko zina, jūs uzdodat par esošu to, ko jūs vēlētos redzēt.

Somijā zviedru valoda neesot atzīta... esot vienīgās atzītās mazākumtautības valoda. Somijā zviedru valoda ir otra oficiālā valoda!... Es neturpināšu, jo katram ir iespējas izlasīt to, ko teica van der Stūls, ko saka Eiropas Padomes konvencija par minoritātēm un ko Latvija teica, ratificējot šo konvenciju.

Kolēģi! Mēs visi taču esam pieauguši cilvēki. Nu, nevar tik... tā uzreiz maldināt un melot no tribīnes, uzdodot baltu par melnu un otrādi!

Kiršteina kungs! Jūs minējāt ļoti labu piemēru, kā rīkojās padomju vara, kas faktiski iznīcināja visas mazākumtautību skolas. Jūs aicināt darīt to pašu. Mums ir ļoti labas tradīcijas un ļoti laba pieredze. Latvijas Republikas 1919.gada likums par mazākumtautību skolu iekārtu joprojām gan zinātnē, gan starptautiskajā politikā tiek uzskatīts par vislabāko piemēru, par visdemokrātiskāko un visprogresīvāko praksi. Jūs ierosināt atteikties no mūsu tradīcijām, no mūsu prakses un tieši sekot padomju piemēram. (Dep. I.Parādnieks: "Cileviča kungs, jūsu tradīcijas ir jūsu tradīcijas, mūsu ir mūsu!")

Tātad... Es zinu, ka nedrīkst sarunāties ar zāli, bet... Tas ir ļoti zīmīgs piemērs. Te daži kolēģi no Nacionālās apvienības uzskata, ka viņi ir privatizējuši šo valsti. Es esmu Latvijas pilsoņu pēctecis, mani senči tikpat ilgi dzīvojuši šajā valstī kā jūsējie, un es esmu tikpat... tāds pats Latvijas pilsonis kā jūs. Jums nav ekskluzīvu tiesību uz šo valstiskumu. Tā ir mūsu kopējā valsts. Un jums ar to jāsamierinās, ja patiešām mēs gribam dzīvot saskaņā ar tiem principiem, par kuriem mēs esam parakstījušies, iestājoties Eiropā.

Un varbūt pēdējais. Mums ir zināmas starptautiskas saistības, kas ir atspoguļotas gan konvencijā, gan mūsu likumdošanā. Jūs aicināt uz kārtējo divkosību un liekulību: lai tas viss paliek uz papīra priekš Eiropas, bet mēs paši zinām, ka dzīvojam pēc citiem standartiem – viena valsts, viena tauta, viena valoda.

Vēlreiz uzsveru: es gribu dzīvot 21.gadsimtā, un es gribu, lai mūsu bērni arī dzīvotu 21.gadsimtā, lai viņi būtu spējīgi dzīvot daudzveidīgas, multikulturālas Eiropas kontekstā. Jūsu politika viņiem šādu iespēju liedz.

Es aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais runās deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi. Lūdzu!

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Pimenova kungs laikam nedzirdēja, ko es teicu. Bija konvenciju ratifikācija, un katra valsts pielika skaidrojumu, kādā veidā tā saprot mazākumtautības. Piemēram, ja paskatīsieties Francijas skaidrojumu, tad Francijā vispār nav mazākumtautību. Un tālāk jūs varat izlasīt, ko viņi tur atļauj, ko neatļauj... atsevišķās vietās, teiksim, Bretaņā, uzlika kaut kādus uzrakstus.

Tagad Somija arī ir parakstījusi, ratificējusi konvenciju par mazākumtautībām. Somija ir bijusī cariskās Krievijas sastāvdaļa, tieši tāpat kā Baltijas valstis. Kā jūs domājat, cik ir valsts apmaksātu krievu skolu Somijā? Mēs bijām Helsinkos. Viena krievu sestdienas skola, kas jāuztur uz sava rēķina.

Nacionālā apvienība, Cileviča kungs, neiebilst pret krievu valodas mācīšanu, tāpat kā neiebilst pret angļu un franču valodu. Mēs esam iesnieguši priekšlikumu jau nez cik reižu: bērnudārzs valsts valodā... ar pirmo klasi... Skolās jūs varat mācīties krievu literatūru un gramatiku, tāpat kā angļu literatūru, – izvēloties šos papildu vai speciālos priekšmetus. Bet jūs taču piedāvājat... Pimenova kungs taču nav uzrakstījis, ka tā ir krievu literatūra... un vienādas tiesības ir angļu, franču, spāņu valodai, kas gan ir Eiropas Savienības valodas, kurām ir lielākas tiesības. Bet, nu, mēs esam labsirdīgi.

No Pimenova kunga priekšlikuma iznāk, ka, teiksim, fizika, matemātika, ģeogrāfija un vēsture joprojām turpmāk tiks mācīta šajā proporcijā – 60 pret 40. Te pat nav tā proporcija pieminēta. Viņa priekšlikums vienkārši ir neskaidrs.

Un pēdējais. Cileviča kungs, man ir prieks, ka jūs esat noklausījies, ko mēs desmitiem reižu, tiekoties ar Maksu van der Stūlu, esam runājuši, jo jūs apgalvojat, ka es saku nepatiesību. Bet jūs taču nenoliegsiet, ka Latvijā un Rīgā, piemēram, pirms kara, otra lielākā etniskā grupa bija ebreji, trešā bija vācieši un apmēram 10 procentu bija krievi, kas bija tikai ceturtā etniskā grupa. Tad kā jūs izskaidrojat to, ka puse Rīgas skolu ir nevis jidišā, bet krievu valodā, ja nav rusifikācijas?

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A.Kiršteins. Un vai tagad ir kaut viena skola jidišā, kura bijusi vēsturiski? Jūs kaut kā par to neuztraucaties. Kāpēc padomju vara tās ir aizklapējusi, un jūs neiestājaties par šo skolu atvēršanu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Pimenova kungs! Cileviča kungs! Es patiesi aicinu nemēģināt reanimēt divvalodību, kas pastāvēja padomju okupācijas periodā, jo apstākļi ir mainījušies. Latvija ir neatkarīga. Jaunu imigrantu straumes no Krievijas vairs nebrauc, it īpaši kopš ir aizvērta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana. Šis skaits ir sarucis, un nebūs vairs divvalodības Latvijā. (Dep. V.Orlovs: "Inese! Otrajā lasījumā jārunā par lietas būtību!")

Tā vietā es tiešām aicinu Pimenova kungu un Cileviča kungu savu enerģiju veltīt, lai tiktos ar Rīgas domes vadītāju un pārrunātu samilzušo problēmu, ka latviešu bērnudārzos ir izveidojušās garas rindas, ir jāgaida vairāki gadi, lai varētu bērnus sūtīt latviešu bērnudārzā, kamēr bērnudārzi ar krievu mācībvalodu stāv pustukši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Nu man tiešām ir ļoti žēl, ka Kiršteina kungs turpina tādā pašā garā. Viņš pieminēja Franciju. Francija vispār pat neparakstīja un neratificēja vispārējo konvenciju, un es nezinu, kur Kiršteina kungs paņēmis šo citātu par it kā Francijas deklarāciju.

Latvijas deklarācija, ratificējot šo konvenciju... Izlasīt ir ļoti viegli.

Cienījamie kolēģi! Nemācīsim viens otram, kas būtu jādara, un runāsim par lietas būtību! Ir pilnīgi konkrēts priekšlikums, kura būtību es vēlreiz neatkārtošu. Ir paredzēts precīzi reglamentēt... precizēt likuma normu – normu, kura jau šobrīd ir likumā un kura pietiekoši veiksmīgi tiek realizēta. Jo – palasiet mūsu Ārlietu ministrijas pārskatus un atskaites visādām starptautiskajām organizācijām! Mēs visu laiku plātāmies un lepojamies ar mūsu mazākumtautību izglītības sistēmu. Un es teiktu, ka tam ir zināms pamats. Tas patiešām ir liels sasniegums. Nebija nemaz viegli nonākt līdz šādai situācijai.

Šulca kungs apgalvo, ka mācīties tikai latviešu valodā ir vienīgais veids, kā apgūt latviešu valodu. Piedodiet, tas neatbilst patiesībai, Šulca kungs! Jo to skolu absolventi, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, perfekti runā latviski. Daudz labāk par mani. Jo mani bērni mani māca, kā pareizi jārunā latviešu valodā.

Tāpēc jāieklausās mūsu pilsoņu vēlmēs. Par to ir runa. Jo Latvijai... Vēlreiz atkārtoju: Latvijai ir ļoti bagāta un veiksmīga pieredze mazākumtautību tiesību īstenošanā. Un es uzskatu, ka pie šādām vērtībām jāpieturas, neskatoties uz visām vēstures traģēdijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cileviča kungs, es nenoticēju nevienam jūsu vārdam! Pimenova kungs, es nenoticēju nevienam jūsu vārdam! Latvijā... (Starpsaucieni.) Nepārtraukt mani, lūdzu! Latvijā ir viena valsts valoda, un tā ir latviešu valoda. Latvijā skolās ir jāmāca latviešu valodā. Daudzi mani draugi ir krievvalodīgie – krieviski runājoši cilvēki, kas dzīvo šeit, Latvijā, un viņi arī tāpat domā par to, ka šeit skolās ir jāmāca latviešu valodā arī visi pārējie priekšmeti, kuri nav krievu valoda.

Lūdzu deputātus noraidīt šo priekšlikumu, noraidīt arī nākamo priekšlikumu... un noraidīt arī 3.priekšlikumu, kas ir no SASKAŅAS.

Un pēdējo – tā kā atbalstīt.

Paldies jums visiem. (Dep. V.Orlovs: "Kā Staņislavskis: "Neticu!"")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Upenieka kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Upenieks. Godātie kolēģi! Neieslīgstot emocijās – te jau izskanēja daudzi argumenti –, vēlos tikai piebilst, ka komisijā uzklausījām arī Juridiskā biroja pārstāvjus, kuri norādīja, ka šie trīs priekšlikumi ietver ļoti savādu sadalījumu – mēs valodas sadalām valsts valodā, mazākumtautību valodās un vēl citās valodās – un ka šis regulējums... formulējums var radīt neparedzamu administratīvo slogu pašvaldībām. Tādēļ arī komisijā šo jautājumu izskatījām, izdiskutējām, un komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – nav. Deputāta Igora Pimenova priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 2. – deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 3. – deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību". Iesniedzis Ministru kabinets.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.pants nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu. Un šis pants paredz to, ka sākumā lēmumu pieņem Eiropas Padome, konsultējoties ar Eiropas Parlamentu, bet, lai šis lēmums stātos spēkā, tas ir jāpieņem arī katrā dalībvalstī saskaņā ar katras dalībvalsts konstitucionālo kārtību.

Ministru kabinets ierosina noteikt, ka šis lēmums Latvijā jāpieņem Ministru kabinetam. Vai tas būtu konstitucionāli pareizākais risinājums, – es piedāvāju par to parunāt otrajā lasījumā. Bet tagad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šo likumprojektu – "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" – atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Sudraba. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu – "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" – pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu.

I.Sudraba. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 19.aprīlis, un izskatīšana Saeimas sēdē – šī gada 21.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.aprīlis, un izskatīšana – Saeimas šā gada 21.aprīļa sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā".

Likumprojektu izstrādāja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, pieaicinot ekspertus un ņemot vērā konkrētu problēmu, kuru mēs konstatējām un kura ir saistīta ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punkta piemērošanu.

Kaut gan, kā jūs zināt, Pilsonības likumā rakstīts, ka latvieši, kas izpildījuši noteiktas prasības, var iegūt pilsonību, mēs saņēmām informāciju... Un mums bija iespēja arī satikties ar konkrētu personu, uz kuru attiecīgā norma nevar tikt attiecināta, kaut gan viņas tēvs ir latvietis. Proti, problēma ir saistīta ar šādu faktu: ja cilvēks, kuram māte vai tēvs ir vienas tautības un otrs vecāks ir citas tautības cilvēks, Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrējis citu tautību, nevis "latvietis" vai "latviete", viņš nevar to mainīt, ja dzīvo ārpus Latvijas. Proti, tautību var mainīt Latvijas pilsoņi, var mainīt nepilsoņi, kā arī cilvēki bez pilsonības, bet konkrētajā gadījumā šī persona ir izvēlējusies mātes tautību, un, ņemot vērā to, ka Iedzīvotāju reģistrā tas bija reģistrēts... kaut gan viņa bija atnākusi, runāja latviešu valodā un pauda gribu dzīvot Latvijā, saskaņā ar likumā ierakstīto šī griba nevar tikt realizēta.

Šai problēmai ir atrasts juridisks risinājums. Proti, tas paredz, ka ne tikai Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un bezvalstnieki var mainīt tautību, bet arī cilvēki, kuri uzturas Latvijā un kuriem ir uzturēšanās atļauja.

Jautājums ir izskatīts, kā es jau teicu, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, un arī Juridiskajā komisijā mēs par to diskutējām, un Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19.aprīlis.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt Saeimas apstiprināto darba kārtību, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Smiltēna, Brigmaņa, Barčas, Dzintara un Gaida Bērziņa – lūgumu turpināt Saeimas 14.aprīļa sēdi bez pārtraukuma, proti, līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputāti piekrīt? Deputāti atbalsta. Tātad turpināsim sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pirms otrā lasījuma un konstatēja, ka neviens priekšlikums nav ticis iesniegts. Komisija nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē, un aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" otrajam lasījumam neviens priekšlikums netika iesniegts. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"".

Tika saņemta Eiropas Komisijas Klimata pārmaiņu ģenerāldirektorāta kārtējā vēstule, kurā tika paustas bažas, ka Latvija nav atbilstīgi ieviesusi kārtējo direktīvu, kas saistīta ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes uzraudzību... ar ziņošanu un kontroli. Un, lai šo neatbilstību novērstu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi šos likuma grozījumus.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 24.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šodienas darba kārtībā mums ir divi likumprojekti par zinātnisko darbību. Šis ir no Ministru kabineta nākušais, bet nākamais būs komisijas pilnveidotais, kas šodien tika atbalstīts un nodots komisijai, tādēļ man ir jālūdz šo likumprojektu šobrīd noraidīt un atbalstīt nākamo. Tātad komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 76, atturas – 2. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi. Strādājam ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā. Ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. ir deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kas maina likumā lietotā termina "piekļuve datu plūsmai" skaidrojumu. Šis priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2.priekšlikums ir deputāta Līdakas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums, kurš arī... es atvainojos, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Savukārt 5. – deputāta Līdakas priekšlikums – ietver arī iepriekšējo priekšlikumu un komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. ir deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš komisijā arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 13. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 14. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 15. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 16. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts. Un, kolēģi, kopumā, komentējot šos Ārlietu ministrijas priekšlikumus, jāteic, ka tie ir par ārkārtas situācijām – noteikt, kur atrodas mūsu pilsoņi, ja viņi ir valstīs, kurās ir kādas bīstamības, kā arī viņus informēt par šīm bīstamībām un aicināt viņus sazināties ar vēstniecību vai nosūtīt kādus citus norādījumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Tie ir visi priekšlikumi. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 20 priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir kādi konstruktīvi priekšlikumi, tos gaidīsim līdz 21.aprīlim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" (Nr.527/Lp12).

Šie grozījumi daļēji ir jau iestrādāti Darba likumā.

Tā jēga ir šāda: darba devējam, kurš sūta savu darbinieku strādāt uz ārzemēm, ir jāparūpējas par viņu un jāņem vērā tie likumi, kuri darbojas tanī valstī, kur šis darba ņēmējs strādās.

Sakarā ar to, ka ir pieņemta regula, kura mums ir jāievēro (diemžēl jau pirms kāda laiciņa ir pieņemta šī regula), tagad šī norma tiek pastiprināta; sevišķi tā tiek pastiprināta attiecībā uz celtniecībā strādājošajiem cilvēkiem, kuri tiek nosūtīti darbā uz citu valsti. Jāievēro gan algas jautājumi, gan uzturēšanās noteikumi, gan visas pārējās, teiksim, lietas, kuras paredz tās valsts likumdošana, kurā viņi ir.

Tagad lūdzam... Tāpēc, ka diemžēl tas viss ir drusku aizkavējies – kaut kāds laiks jau ir pagājis –, komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. Direktīvas pārņemšanas laiks ir līdz 2016.gada 18.jūnijam, tāpēc lūdzam sākt ar balsojumu par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš. Seši nebrauks uz ārzemēm. Labi. (Starpsauciens.) Jā.

Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu izskatīšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai.

A.Bērziņš. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29.aprīlis, un izskatīšana otrajā lasījumā – 12.maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 29.aprīlis, savukārt Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts šā gada 12.maijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pilnveidotais likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", kurš paredz pilnīgot zinātniskās darbības finansējuma regulējumu un sakārtot zinātniskos institūtus, kuri ir saņēmuši zemu novērtējumu, vai iekļaut tos citos, veidojot spēcīgākus institūtus.

Papildus likumprojekts paredz arī noteikt, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt Latvijas zinātnes nozares un apakšnozares līdz šā gada 31.decembrim.

Komisijā secinājām, ka vēl ir daudz darba pie šī likumprojekta, tomēr varam to virzīt tālāk, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.maijs. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr.269/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.aprīlim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr.269/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.aprīlim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to esam izskatījuši visus Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtības jautājumus. Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ādamsona, Urbanoviča, Ņikiforova, Artūra Rubika un Tutina jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par masu informācijas līdzekļu izplatīšanu". Ir saņemta rakstveida atbilde, un tā iesniedzējus apmierina.

Savukārt deputātu Liepiņa, Ruka, Šica, Bondara, Bites un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam" ir pāradresēts tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Ir saņemtas rakstveida atbildes, tās iesniedzējus neapmierina, taču ministri informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Trešais ir deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru "Mucenieki"", kas ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem netiek rīkota.

Savukārt ir saņemts jauns jautājums – deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Ribakova un Pimenova jautājums "Par iespējamo akciju sabiedrības "Latvijas gāze" akciju iegādes atbilstību valsts interesēm", kas adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Zariņa kungs ir lūdzis laiku jautājuma motivācijas izklāstam. Lūdzu!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Par valsts gatavību iegādāties "Latvijas gāzes" akcijas. Līdz šim vienīgais stratēģiskais uzstādījums enerģētikā, kurš daudzmaz skaidri ir ticis formulēts un pausts, ir tas, ka Latvijai pēc iespējas jāmazina sava enerģētiskā atkarība no dabasgāzes.

Nesen mēs pieņēmām grozījumus "Enerģētikas likumā". To īstenošana nozīmīgi samazinās "Latvijas gāzes" akciju vērtību. Pēc tam kad "Latvijas gāzes" akcionāri nikni paziņoja, ka ir gatavi tiesāties ar valsti par pieņemtajiem likuma grozījumiem, Ekonomikas ministrija ir nākusi... Bijusī ekonomikas ministre nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvijas valsts iegādāsies šīs akcijas.

Ir pamatotas bažas, ka tas tiek darīts, nevis vadoties no valsts interesēm, bet gan lai izdabātu esošajiem "Latvijas gāzes" akcionāriem. Proti, steigt izpirkt viņu akcijas, lai novērstu iespējamos zaudējumus, kurus akcionāriem nāktos ciest, jo (Dep. A.Kaimiņš: "Laiks!") "Latvijas gāzes" biznesa apjomi un līdz ar to arī biznesa vērtība turpinās kristies, it sevišķi pēc tirgus liberalizācijas.

Tāpēc, ja Latvijas valstij vispār ir jēga iegādāties akcijas, to vajadzētu darīt pēc tirgus liberalizācijas. Atrunas, ka mums jānopērk "Latvijas gāzes" infrastruktūra nacionālās drošības interesēs, ir nekompetenta vāvuļošana vai apzināta maldināšana, jo neatkarīgi no tā...

Desmit sekundes!

...jo neatkarīgi no tā, kam tā piederēs, tā tur arī paliks. Svarīgi ir tas, kā to izmantos. Un tāpēc nav jātērē simtiem miljonu, bet gan jāveido pareiza likumdošana un spēcīgs regulators.

Tāpēc mēs aicinām ekonomikas ministru sniegt šāda darījuma ekonomisko pamatojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, laiks!

Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, kuri strādā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu sapulcēties pēc piecām minūtēm Dzeltenajā zālē uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Eiropas lietu komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde šodien Sarkanajā zālē pulksten 12.30. Rīt Eiropas lietu komisijas sēdes nebūs, tādēļ lūdzu visus šodien ierasties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Gaidis Bērziņš, Gundars Daudze, Ojārs Ēriks Kalniņš, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Ņikita Ņikiforovs, Artis Rasmanis un Jānis Tutins.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos!

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem