Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas pavasara sesijas sestā sēde 2016.gada 28.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 28.aprīļa sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi Jūras kodeksā" līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Urbanoviča, Tutina, Zujeva un Tretjakas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs – tie, kas lasa avīzes un seko līdzi aktualitātēm plašsaziņas līdzekļos, – zinām, ka SASKAŅAS līderim Nilam Ušakovam pēdējās dienās ir likstas, maigi izsakoties, kuras viņš piedzīvo publiskajā telpā. Dīvaini viņa izteikumi izskanējuši par Latvijas piedzīvoto padomju okupācijas laikā. Un acīmredzot tagad ir vēlme kaut kā izlieto ūdeni sasmelt, kompensēt noteiktā auditorijas daļā sabojāto... vēl vairāk sabojāto savu tēlu un runāt par jautājumiem, par kuriem "Saskaņas centrs" un SASKAŅA līdz šim nav runājuši bieži, proti, par to, kā veicināt latviešu valodas apguvi, kā stiprināt latviešu valodas pozīcijas.

Protams, šāda novitāte, ka SASKAŅA runā par šiem jautājumiem, pati par sevi nav nekas slikts; par šiem jautājumiem būtu jādomā visiem. Taču, protams, ņemot vērā iesnieguma autoru politisko piederību, ir ļoti uzmanīgi jāizlasa, kas tad pēc būtības ir pateikts šajā priekšlikumā. Ja mēs šajā priekšlikumā iedziļināmies, mēs saprotam, ka īstenībā tajā ir ieslēpti ļoti bīstami kodi, kam ir maz sakara ar valodas aizsardzību.

Galvenais jautājums ir tāds: ja 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, kuri neprot runāt latviski, neprot runāt vienīgajā Latvijas valsts valodā, tad kam par to ir jāuzņemas atbildība? Kam ir jāuzņemas atbildība par to, lai cilvēks tomēr iemācītos latviski runāt? Atbilstoši priekšlikuma autoru teiktajam jeb atbilstoši priekšlikuma saturam atbildība par to turpmāk būtu jāuzņemas pašvaldībai. Tā būtu pašvaldības funkcija – mācīt iedzīvotājiem valsts valodu. Un, ja kāds ogrēnietis vai liepājnieks, vai ventspilnieks, vai rīdzinieks valodu nezinās, tad nevis tas sliņķis būs vainīgs, bet vainīga būs pašvaldība, tāpēc ka tā nebūs izpildījusi savu pienākumu, savu funkciju.

Ja tā ir funkcija, tad par to ir jāmaksā, un, ja mēs nobalsotu "par" šo priekšlikumu, tad faktiski līdz ar to mēs pateiktu, ka pašvaldības iedzīvotājiem, visiem tās iedzīvotājiem, ir pienākums no savām kabatām apmaksāt īstenībā kāda sliņķa vai visnotaļ nekaunīgas personas neizdarību – vismaz līdzšinējo neizdarību.

Pašvaldībām jau šobrīd ir iespēja (un pašvaldības to izmanto) – izrādīt labo gribu un veicināt valsts valodas apgūšanu. Taču to nekādā gadījumā nedrīkst tām uzlikt par pienākumu. Ja mēs to atbalstītu, tas būtu pretrunā arī ar kādu citu normu, ko mēs jau esam atbalstījuši. Mēs esam nodevuši komisijai Nacionālās apvienības priekšlikumu, ka pašvaldībai nevar likt apmaksāt valodas apmācību tiem ievēlētajiem pašvaldību deputātiem, kuri, kā izrādās, ir kļuvuši par savas pašvaldības pārstāvjiem, nezinādami tās valsts valodu, kurā tie dzīvo. Tas ir nesamērīgi un nepareizi, ka par to būtu jāmaksā pašvaldības iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem. Valoda ir jāmācās par saviem līdzekļiem.

Un līdz ar to šeit mēs runājam par īstenībā ļoti līdzīgu situāciju, tikai, nu, tādā paplašinātā mērogā. Mūsdienās ir iespējams faktiski pat pašmācības ceļā apgūt jebkuru valodu – un kur nu vēl valsts valodu! Lai to izdarītu, vajag tikai kaut mazliet paskatīties plašsaziņas līdzekļus, televīzijas kanālus, kuri raida valsts valodā, pakomunicēt sabiedriskos pasākumos, mazliet pastrādāt ar vārdnīcu. Tā ka uzlikt šo pienākumu pašvaldībām – tas, mūsu skatījumā, ir gaužām nepareizi.

Un, ja SASKAŅĀ tiešām ir atmodusies patriotisma dzirksts un apziņa par to, ka valsts valoda tiešām ir vērtība, tad es gribu atgādināt, ka būtiskākais un ilgtermiņā nozīmīgākais darbs, ko mēs varam izdarīt, ir beidzot vienoties par to, ka izglītībai valstī ir jānotiek tikai valsts valodā. Tas tiešām būtu darbs ar pašiem pamatiem. Un, ja SASKAŅA saņemtos un drosmīgi nāktu ar tādu priekšlikumu, tad pat Nacionālā apvienība atbalstītu SASKAŅAS priekšlikumu, un diez vai kāds Krievijā tad varētu pīkstēt un čīkstēt un teikt, ka kāds Latvijā atdzemdinot fašismu. Jo, ja SASKAŅA iesniegtu tādu priekšlikumu, tad tam, protams, būtu pavisam cits svars. Bet attiecībā uz šo priekšlikumu, kolēģi, es aicinu balsojumā atturēties vai balsot "pret". (No frakcijas SASKAŅA: "Paldies tev par padomu! Paldies!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pēc šīs mācībstundas, ko pieredzējušais skolotājs ir tikko noturējis, man ir diezgan grūti aizstāvēt šo normu, kuru mēs ierosinām iekļaut likumā "Par pašvaldībām".

Dabīgi, tas ir ļoti viegli – uzrunu sākt ar to, ka Ušakovs ir sliktais zēns, viņu vajag audzināt, vēl labāk pat būtu viņu izmest ārā... Taču mēs tomēr labāk runātu par lietas būtību.

Pēdējo gadu tendence diemžēl liecina par to, ka mēs esam aizrāvušies ar visāda veida aizliegumiem, ierobežojumiem, sodu pastiprināšanu un tā tālāk, un tā joprojām.

Pagājušajā nedēļā man bija liels gods: es piedalījos ceremonijā, kurā tika izsniegtas apliecības jaunajiem naturalizācijas kārtībā uzņemtajiem Latvijas pilsoņiem. Darbinieki, kas veica šo procesu, šo darbu, ļoti atzinīgi un ļoti pozitīvi vērtēja pašvaldību pūliņus, rīkojot valodas kursus, jo tas paaugstina latviešu valodas eksāmena rezultātus, tas dod iespēju cilvēkiem pilnveidot savas valodas zināšanas. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) Tas palīdz cilvēkiem justies droši un saprast, ka viņi ir gaidīti, ka viņi ar prieku un ar mīlestību tiek uzņemti Latvijas pilsoņu lokā.

Dabīgi, mēs varam teikt, ka visi ir sliņķi, ka viņus vajag ar pātagu dzīt uz valodas apmācību internetā vai kādā citā veidā. Diez vai tas ir tas labākais piemērs un labākā prakse.

Ja mēs runājam par pašvaldībām, man bija konsultācijas arī ar vairākiem pašvaldību vadītājiem. Viņi ļoti labi saprot, ka šo problēmu var risināt tikai un vienīgi uz vietas, kur pašvaldība kā vēlēta institūcija labāk nekā Raivis Dzintars un kompānija pārzina cilvēku patiesās intereses, vēlmes un nepieciešamības. Tāpēc pašvaldībām nav nekādas noraidošas attieksmes pret šāda veida ierosinājumu. Protams, par to vēl diskusijas būs. Bet principā tā nostāja ir uzņemta atsaucīgi.

Runājot arī par citām lietām... ja mēs tā ļoti rūpējamies par valsts valodu, manuprāt, pirmais, kas būtu jādara... un par to es esmu runājis vairākkārt, neskatoties uz to, ka Dzintara kungs ir aizrādījis, ka, lūk, mums ir ļoti retas aktivitātes šinī jomā... es vairākkārt esmu runājis par to, ka tikai ar labestību var panākt pozitīvus rezultātus. Tikai ar labestību var cilvēkiem palīdzēt ne tikai runāt latviešu valodā, bet arī mīlēt šo valodu un izmantot to kā saziņas līdzekli un tā tālāk, un tā joprojām.

"Uz kopējā pasaules fona Latvija ir maza valsts, kuru apdzīvo skaitliski samērā neliela etniskā pamatnācija – latvieši –, kuras oficiālās valsts valodas – latviešu valodas – pastāvēšana ilgtermiņā ir apdraudēta tās ierobežotā runātāju skaita un globalizācijas procesu dēļ. (Dep. R.Kols: "Tieši tā!") Apzinoties mūsu valodu kā būtisku un neatņemamu nacionālās identitātes aspektu, latviešu valodas tiesības esam nostiprinājuši valsts pamatlikumā. Arī nepieciešamība stiprināt valsts valodu jau ilgstoši definēta kā fundamentāls uzdevums." Tas ir tiešs citāts no Riharda Kola kunga pagājušās ceturtdienas runas, kad mēs debatējām par kaut ko citu. (Dep. R.Kola starpsauciens.) Bet nu tomēr tie vārdi ir tiešā veidā attiecināmi uz šo priekšlikumu, kuru frakcija SASKAŅA ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un veikt vienu ļoti svarīgu lietu latviešu valodas stiprināšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis "pret", viens – "par". Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 23, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots. (No frakcijas SASKAŅA: "Kauns!")

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivana Klementjeva, Urbanoviča, Raimonda Rubika, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un godātie deputāti! Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2013.gada 23.augustā vienbalsīgi pieņēma lēmumu atzīmēt Starptautisko sporta dienu (dienas oficiālais nosaukums – Starptautiskā sporta diena attīstības un miera labā). Tāpēc es ierosinu oficiāli atzīmēt šo dienu Latvijā.

Eiropas Komisijas jaunā iniciatīva ir Eiropas Sporta nedēļa, kuras mērķis ir rosināt sporta un fiziskās aktivitātes Eiropā. Tās ietvaros paredzēts organizēt jaunus pasākumus un izmantot jau esošās iniciatīvas, kas vairākās Eiropas valstīs veiksmīgi tiek īstenotas gan reģionālā, gan vietējā mērogā.

Sports un fiziskās aktivitātes ievērojami sekmē iedzīvotāju labklājību, tomēr to līmenis pašlaik nav īpaši augsts un dažās valstīs pat pazeminās.

Eiropas sporta nedēļas mērķis ir mainīt šo situāciju. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ne tikai negatīvi ietekmē sabiedrību un cilvēka veselību, bet rada arī ekonomiska rakstura izmaksas.

Cilvēks, kas sporto, ilgāk nekā citi saglabā labu fizisko formu un veselību. Tas, kuram ir aktīvāks dzīvesveids, mazāk slimo. Nodarbodamies ar sportu, cilvēks var paaugstināt savas iespējas gan personiskajā dzīvē, gan karjerā. Tādēļ ļoti svarīgi, lai sports būtu katra cilvēka dzīvē.

Sporta kā sociālās integrācijas līdzekļa lomas stiprināšana palīdzētu arī risināt pašreizējās problēmas Eiropas sabiedrībā. Sports ir viens no izglītības, attīstības un miera instrumentiem – palīdz stiprināt sadarbību, solidaritāti, iecietību, sapratni un sociālo integrāciju lokālā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Sporta iekšējās vērtības, tādas kā komandas gars, godīgums, disciplinētība, pretinieka un spēles likumu cienīšana, ir atzītas visā pasaulē un var tikt izmantotas solidaritātes, sociālās saliedētības stiprināšanai, kā arī veicināt savstarpējas saprašanās atmosfēras radīšanu.

Pirmā Eiropas Sporta nedēļa Latvijā notika 2015.gadā. Šogad Eiropas Sporta nedēļa notiks no 17. līdz 23.septembrim sešās pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.

Sporta federācijas tiek aicinātas popularizēt savus sporta veidus un Eiropas Sporta nedēļas ideju.

Latvijas Republikas starptautisko prestižu veido ne tikai tās sasniegumi ekonomikā, politikā, mākslā un kultūrā. Starptautisku skanējumu Latvijas Republikas vārds vistiešāk un visātrāk iegūst, kad mūsu valsts sportisti gūst panākumus starptautiskās sacensībās, pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs.

Latvijā aptuveni 40 procenti no visiem iedzīvotājiem nodarbojas ar sportu. Oficiāla sporta diena palīdzētu vēl vairāk popularizēt sportu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Veselīgi cilvēki, kuri sasniedz savus mērķus un lepni nes savas valsts vārdu pasaulē, ir veiksmīgas valsts pamats. Sports ir labākais līdzeklis, lai rūdītu raksturu. Tie, kas ir piedzimuši un uzauguši mazā valstī vai mazā pilsētā, pateicoties sportam, var sasniegt lielus panākumus.

Gribu jums atgādināt, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam noteikts, ka sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabāt, uzlabot un atjaunot veselību.

Ja pašlaik vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 68,8 gadi un sievietēm – 78,4 gadi, tad saskaņā ar Veselības ministrijas datiem veselīgi tiek nodzīvoti tikai 52 līdz 56 gadi. Sievietes gan dzīvo ilgāk, bet nevar teikt, ka būtiski veselīgāk.

Ņemot vērā Eiropas Sporta nedēļas norises laiku, priekšlikums ir Sporta dienu atzīmēt septembra trešajā sestdienā. Tas veicinātu ikviena Latvijas iedzīvotāja iesaistīšanos sportā un citās fiziskajās aktivitātēs neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un fiziskās sagatavotības.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"".

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs dzīvojam valstī, kurā sports ir asinīs. Lai arī skaitliski esam maza valsts, sportā nereti mēs liekam nodrebēt pat vislielākajām zemeslodes nācijām, kad tās ierauga Latvijas sportistu vārdus dalībnieku sarakstā.

Mūsu sportisti izcīna uzvaras no janvāra līdz decembrim, nesoties lejā pa ledus trasēm visā pasaulē, ierādot vietu pretiniekiem tepat "Arēnā Rīga", gūstot panākumus Amazones džungļos un otrpus Ķīnas mūrim, kopīgi ceļot saliedētību, skrienot maratonu un liekot ikvienam ņujorkietim meklēt kartē, kur atrodas Latvija.

Latvijā ir ieviestas dažāda veida akcijas. Septembrī ir Olimpiskā diena, veiksmīgi strādā iniciatīva "Sporto visa klase", notiek arī Eiropas Savienības iniciēta Sporta nedēļa (pagājušajā gadā tā bija septembra otrā nedēļa – no 7. līdz 13.septembrim, šogad tā būs no 17. līdz 23.septembrim, un tiek spriests par šīs Sporta nedēļas pagarināšanu vai ieviešanu arī citā gadalaikā, lai arī sporta veidi, kuriem citi laika apstākļi ir piemērotāki, varētu piedalīties).

Tātad, kā jau teicu, Latvijā sports ir asinīs. Sporta aktivitātes un pasākumi notiek katru dienu un nedēļu, aptverot visplašāko sporta veidu spektru. Līdz ar to man kā sportistam katra diena ir kā sporta diena un katra nedēļa ir kā sporta nedēļa. (No frakcijas SASKAŅA: "Cik tu labs!")

Tāpēc šoreiz aicinu neatbalstīt formālu sporta izcelšanu vienu dienu gadā ar šo likumprojektu, jo viena sporta veida pārstāvjiem sezona beidzas, citiem tā vēl nav sākusies un trešajiem gluži vienkārši nav iespējas ar savu sporta veidu pilnvērtīgi nodarboties laikapstākļu dēļ.

Aicinu būt fiziski aktīviem un turēt īkšķus par mūsējiem visā pasaulē katru dienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 13, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 21.aprīlī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Ādamsona iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.aprīlī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam no šā gada 26.aprīļa līdz 28.aprīlim. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Ivara Zariņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 26.aprīļa līdz 28.aprīlim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 12.maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingunas Rībenas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 12.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts, atvaļinājums ir piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17.maija līdz 19.maijam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.maija līdz 19.maijam. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17.maija līdz 19.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts, atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Lienu Jansoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir strādājusi ar šo likumprojektu, izskatījusi iesniegtos priekšlikumus. Kopumā uz likumprojekta trešo lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Cienījamie kolēģi! Lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" trešajā lasījumā.

Komisija saņēma trīs priekšlikumus, un tie tika izskatīti.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. 3. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas kundzes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" trešajā lasījumā.

Komisija saņēma vienu priekšlikumu – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šogad savā sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā".

Komisija saņēma vienu priekšlikumu – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" trešajā lasījumā.

Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekšējā Saeimas sēdē, diskutējot par šo jautājumu, mēģināju izstāstīt to problemātiku, kā arī norādīt uz iespējamām problēmām, kādas radīsies, ja likumprojekts tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā tas tiek piedāvāts.

Gribu jums atgādināt, kāda ir spēkā esošā redakcija. Policijas darbinieka vispārējās tiesības ir "savas kompetences ietvaros bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju un dokumentus".

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija – "pieprasīt un saņemt bez maksas no publiskām personām un privātpersonām informāciju, dokumentus un citus materiālus".

Mana priekšlikuma būtība ir izņemt no šī panta privātpersonas, tāpēc ka neviens nevar līdz pat šim brīdim izskaidrot, ko nozīmē "citi materiāli" un kāpēc šī informācija ir jāpieprasa no privātpersonām.

Tātad, ja tiek pieņemta tā redakcija, kura ir pieņemta otrajā lasījumā, policistam ir tiesības pieprasīt jebkura veida materiālus, vienalga – celtniecības, šūšanas vai citus, no privātpersonām un saņemt tos bez maksas.

Es domāju, ka neviena privātpersona neiebildīs, ja tai pieprasa kādu informāciju kriminālprocesa ietvaros... Man nebūtu nekādu iebildumu, ja mēs runājam par to, ka tas notiek kriminālprocesa ietvaros, bet, ja tas notiek ārpus kriminālprocesa, tas ir absurds.

Agrāk bija teiciens: "Ja tikai būtu cilvēks, pants vienmēr atradīsies." Pārfrāzējot to atbilstoši šodienas situācijai, acīmredzot jāsaka tā – ir pants, un cilvēku mēs atradīsim. Kāda šeit ir atšķirība? Atšķirība ir ļoti vienkārša: agrāk vajadzēja smadzenes, lai pierādītu un lai piemeklētu pantu, turpretim šobrīd visiem gadījumiem mēs mēģinām piemeklēt pantu, un pēc tam jau arī cilvēkus atradīsim. Tas ir absurds!

Par ko liecina gan šie grozījumi, gan iepriekšējā nedēļā pieņemtie grozījumi? Manuprāt, tie liecina par tiesībaizsardzības sistēmas darbinieku absolūtu degradāciju, nespēju pildīt savus pienākumus.

Kas traucē šobrīd pildīt šos pienākumus? Tikai neprofesionālisms. Vai vainīgi šie policisti? Vismazāk! Vainīgi esam mēs, tāpēc ka neviens viņus nemāca.

Ja mazliet pafantazētu un paskatītos, kā situācija varētu attīstīties, tad, manuprāt, vislabākais veids būtu ļoti vienkāršs – grozām likumu un nosakām, ka katram valsts iedzīvotājam reizi gadā jāiziet pārbaude ar melu detektoru. Ļoti jauki! Varētu arī šādu priekšlikumu atbalstīt, tikai ir viena problēma – nav kas darbiniekus attiecīgi apmāca. Valdošā koalīcija diemžēl neatbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu tiesībaizsardzības sistēmā. Tā arī ir problēma.

Mēs jau varam arī iet tālāk! Lai aktīvāk varētu cīnīties pret noziedzību, varam pieņemt likumus, kādi darbojās Otrā pasaules kara laikā: ja kādā ciematā bija kāds noziedznieks, pie atbildības tika saukti absolūti visi tā iedzīvotāji vai visi nama iemītnieki. Ļoti jauki! Policistiem tad vispār nebūs jādomā, būs tikai jānosaka, kurš tad ir vainīgais.

Kolēģi! Es tomēr aicinu aizdomāties līdz elementārai lietai: uz kurieni mēs ejam? Mēs jau sākam... esam ielikuši ļoti lielus pamatus policejiskai valstij. Jūs gribat dzīvot tādā valstī? Jūsu izvēle!

Es jau ne vienu reizi vien no šīs tribīnes esmu teicis, ka latviešiem ir sakāmvārds – "Ko sēsi, to pļausi". Dod, Dievs, lai tas jūs neskar! Bet, manuprāt, tie, kas atbalsta visas šīs policejiskās metodes, ļoti drīz arī šo ražu saņems.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Paldies kolēģim Ādamsona kungam. Viņa priekšlikumu mēs komisijā neatbalstījām, lūk, kāpēc. Ja mēs paskatāmies uz 12.pantu kopumā, nevis konkrēti uz kādu no panta punktiem, tad redzam, ka pants iesākas ļoti specifiski – ar frāzi "Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei..." un tad jau tālāk seko šīs iespējas pieprasīt un saņemt informāciju no privātpersonām.

Policijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem mēs lūdzām konkrētu piemēru, kāpēc tas nepieciešams. Un tie piemēri, kādi ir bijuši jau vairākkārt, ir pazudušu personu glābšana, kad jāvēršas pie ģimenes vai citur, lai saņemtu fotogrāfiju, un informācijas pieprasīšana. Bet vēlreiz atkārtošu – pants sākas šādi: "Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei..." Nevar kāds Liepājas policists ierasties Valmierā un kādai privātpersonai kaut ko pieprasīt. Ne viņa kompetence, ne viņa pienākumi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Varētu pilnīgi piekrist kolēģim Ainaram Latkovskim, tikai ar vienu piebildi. Ja ir pazudis cilvēks, tiek ierosināts kriminālprocess. Kriminālprocesa ietvaros nav nekādu problēmu saņemt... neviens neliedz saņemt jebkāda veida informāciju, izņemt jebkāda veida materiālus. Tās ir ļoti elementāras izmeklēšanas darbības.

Es nesaprotu, kāda joda pēc mums jādod tiesības policistam pieprasīt un saņemt bez maksas no privātpersonām jebkāda veida informāciju, dokumentus un citus materiālus vispārējā kārtībā bez jebkādas kriminālprocesa ierosināšanas.

Varbūt kāds man varētu izskaidrot, kur tas suns aprakts? Es jau varu atgādināt, ka viens... Visvairāk mani izbrīnīja tas, ka šo normu aizstāvēja kārtības policijas pārstāvji. Jau pirmajā sēdē viens, kurš pašreiz atrodas apcietinājumā... tiek turēts aizdomās par korupciju... Kur ir tās intereses? Kāpēc kārtības policija aizstāv, bet mazāk aizstāv visas pārējās institūcijas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Nu skaidrs, ja ir problēma un, piemēram, nevar atrast cilvēku, cilvēks jāmeklē. Bet ne visos gadījumos ir jābūt kriminālprocesam. Tas ir viens piemērs, taču droši vien tas nav vienīgais. Ir arī citas situācijas.

Es varētu saprast Ādamsona kungu, ja viņš, piemēram, pievērstu uzmanību vārdiem "bez maksas". Ja viņu mulsinātu fakts, ka cilvēkam ir jāsadarbojas ar policiju, neprasot par to naudu no policijas. Bet tas nemulsina. Attiecīgajā pantā ir paredzēts, ka informāciju sniedz gan privātās, gan publiskās personas. Priekšlikums noteikt, ka pienākums sniegt informāciju ir tikai publiskām personām, tādēļ privātpersona vienkārši var uzgriezt muguru un teikt: "Paldies, tas mani neskar!" absolūti nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas vārdā ko vēlas piebilst?

Z.Tretjaka. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad ziņotāja komisijas vārdā neko nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Tretjaka. 2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas kundzes priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 2. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienītais Prezidij! Cienītie Saeimas deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Repatriācijas likumā" (Nr.536/Lp12) un nolēma to atbalstīt pirmajam lasījumam.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai paplašinātu jēdziena "repatriants" definīciju, precizētu repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanas kārtību, kā arī noteiktu, ka repatriantu, kuri nav Latvijas pilsoņi, ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā notiek saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem. Ir paredzēts spēkā esošajā likumā veikt izmaiņas – izslēgt paaudžu ierobežojumu.

Aicinu atbalstīt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Repatriācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Strādājam ar dokumentu Nr.1870.

Kaut gan šis līgums tiek saukts par Svalbāras līgumu, to varētu saukt arī par Latvijas zvejnieku līgumu par sniega krabju zveju.

Kopš 2014.gada Latvija aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijas [North-East Atlantic Fisheries Commission (NEAFC)] konvencijas [NEAFC Convention] pārvaldības zvejas rajonā Barenca jūrā. Patlaban šīs zvejas tiesības ir 11 Latvijas zvejas kuģiem. Sniega krabju nozveja 2014. un 2015.gadā kopā bija vairāk nekā 2,2 tūkstoši tonnu (aptuvenā vērtība – 5,5 miljoni eiro). Tātad finansiāli tas ir ļoti izdevīgs bizness Latvijas zvejas kuģiem. Taču, tā kā starp Krieviju un Norvēģiju ir radušās juridiskas neskaidrības par kontinentālā šelfa robežām, šīs zvejas turpināšana ir apdraudēta, un tāpēc tiek meklētas citas zvejas iespējas. Alternatīva sniega krabju zvejai minētajā rajonā būtu zveja Svalbāras rajonā, ko pārvalda Norvēģija. Lai Latvijas zvejas kuģi varētu saglabāt savu vietu šajā tirgū, ir nepieciešams nekavējoties iegūt zvejas tiesības šajā rajonā un pieņemt šo likumprojektu.

Līdz ar to Ārlietu komisija aicina Saeimu pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu...

O.Ē.Kalniņš. Ja nav iebildumu, tad komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Latvijas zvejnieku vārdā – paldies!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Otrais lasījums.

Uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem, un to izstrādājusi atbildīgā – Budžeta un finanšu (nodokļu) – komisija. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tādējādi ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā", otrais lasījums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, likumprojekta "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" otrais lasījums.

Kopā ir saņemti un izskatīti 15 priekšlikumi.

1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. – 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tādējādi ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, ir šā gada 6.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Kopumā ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. – atbildīgās komisijas, proti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. – deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šis un nākamais priekšlikums ir jāskata kopā. Jo – ko tie paredz? Tie paredz to, ka banku sodi, kas tagad varētu tikt iekasēti pēc auditiem, kurus šajās bankās veica neatkarīgi auditori, tiktu novirzīti ekonomikas attīstības programmai.

Tomēr situācija ir tāda, ka šie sodi (jautājums par tiem ir parādījies dienaskārtībā!) līdz šim vienmēr ir novirzīti budžeta deficīta segšanai. Novirzot tos ekonomikas attīstības programmai, mēs palielinātu budžeta deficītu. Tas ir fiskāli neatbildīgs solis. To neatbalsta nedz Finanšu ministrija, nedz Fiskālās disciplīnas padome. Tāpēc aicinu kolēģus būt atbildīgiem un spert tomēr fiskāli atbildīgus soļus, jo tas, kā jau teicu, tiešā veidā ietekmē mūsu budžeta deficītu. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu izaugsme nav pārāk strauja un gada beigās, iespējams, budžeta deficīts būs lielāks par vienu procentu. Tāpēc to vienu vai divus miljonus eiro – cik tur īsti to miljonu? –, kuri par sodu tiks iekasēti... nu, nenovirzīsim to, lai radītu vēl lielāku budžeta deficītu!

Turklāt, ja šobrīd mēs pasakām skaidri un gaiši, ka šo naudu mēs novirzām ekonomikas attīstības programmai... Ekonomikas attīstības programmā, kā jūs zināt, šobrīd nav lieku naudas līdzekļu. Nu, šāds solis radīs sava veida... tādu kā iniciatīvu: uzliksim komercbankām sodus, jo mums vajag līdzekļus ekonomikas attīstības programmai! Tāds mērķis mums nekad, es domāju, nav bijis.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Komisijas balsojumā tas tika atbalstīts tikai ar daļēju... ar mazu balsu vairākumu... mazu pārsvaru. (Dep. A.Kaimiņš: "Bet atbalstīts! Ko – mazu vai lielu?!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kaut arī šis priekšlikums tika nosaukts par sociāli neatbildīgu, tomēr sociāli atbildīgās valstīs dara tieši tā! Tā tas ir visā pārējā Eiropas Savienībā, īpaši Vācijā. Un kāpēc? Es tūliņ paskaidrošu.

Šādu darījumu dēļ, par kuriem ir uzlikts naudas sods 198.panta desmitās daļas noteiktajā kārtībā, valsts zaudē budžeta līdzekļus, proti, valsts par to maksā ar zemāku kredītreitingu; tas prasa papildu līdzekļus no valsts budžeta, jo zemāka kredītreitinga līmeņa dēļ ir augstāki aizdevuma procenti. Un rezultāts ir tas, ka visvairāk cieš tieši jaunās ģimenes, kurām bankās ir jāaizņemas nauda pirmā mājokļa iegādei.

Un ņemiet vērā, ka, pēc statistikas datiem, Latvija Eiropas Savienībā... divās lietās mēs esam pēdējās vietās. Pirmā lieta – tā ir demogrāfija, jo mums ir viszemākā dzimstība. Un otra lieta ir šāda: Latvija ieņem vissliktāko vietu pēc dzīvojamās platības uz vienu cilvēku un pēc to cilvēku skaita, kuri dzīvo daudzstāvu mājās. Piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā no 60 līdz 80 procentiem iedzīvotāju dzīvo privātmājās, turpretim Latvijā šāds pats procentuāls daudzums ir to cilvēku, kas dzīvo paneļu un daudzstāvu dzīvojamās mājās.

Mums ir vismazākais individuālo māju skaits ģimenēm. Tātad, kā jūs saprotat, jo sliktāki sadzīves apstākļi, jo mazāka dzimstība. Valsts ir radījusi sliktus apstākļus labvēlīgu demogrāfisko procesu norisei.

Un šādā sakarībā daži komisijā šaubījās, vai šāda prakse tiek lietota citās valstīs. Sistēma, ka uzliktā soda nauda par administratīviem... kriminālpārkāpumiem tiek ieskaitīta konkrētā mērķprogrammā, nevis pa tiešo valsts budžetā, tiek realizēta Vācijā jau desmitiem gadu. Un ir atzīta par sociāli atbildīgu un pamatotu, nevis, kā Putras kungs saka, par neatbildīgu.

Pārkāpējam ir iespēja uzlikto naudas sodu samaksāt tieši konkrētām sabiedriskā labuma organizācijām, kuru saraksts ir ļoti plašs. Tādējādi ar likuma pārkāpēja samaksāto soda naudu ir iespēja nepastarpināti veikt sabiedrībai derīgus pienākumus, ko valsts ir atzinusi par labu esam.

Mums viena no galvenajām prioritātēm valsts un saimnieciskās attīstības programmā ir tieši iedzīvotāju skaita palielināšana nevis ar imigrāciju, bet palielinot dzimstību šeit, tātad, īstenojot pirmā mājokļa programmu un visu pārējo. Līdz ar to ir ļoti būtiski pieņemt šo priekšlikumu.

Un, ja kāds šaubās, es nolasīšu... mēs palūdzām, lai mums atsūta Vācijas krimināllikuma 56.paragrāfa B2 daļas 2.punktu, kas attiecas uz gadījumiem, kad sods tiek noteikts līdzīgos gadījumos – par pienākumiem dažādām bankām un citām organizācijām. Un Vācijas krimināllikumā ir teikts, ka vainīgajam ir jāsamaksā soda nauda par labu kādai sabiedriskā labuma organizācijai vai valsts kasē. Protams, var maksāt arī valsts kasē, bet tādā gadījumā, kā jau es teicu, vislielākie cietēji ir tieši pirmā mājokļa pretendenti. Viņiem šie banku kredīta procenti nav pietiekami zemi, garantijas, neskatoties uz savulaik likumā izdarītajām izmaiņām, joprojām ir jādod, un pirmās iemaksas ir pietiekami lielas, tāpēc mums kaut kas ir jādara.

Es lūdzu atbalstīt šo būtisko, sociāli atbildīgo priekšlikumu, lai mēs līdzinātos Eiropas Savienības sociāli atbildīgajām valstīm.

Paldies par jūsu atbalstu. Ceru, ka visi šo priekšlikumu atbalstīs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram, otro reizi.

E.Putra (ZZS).

Sociāli atbildīgs, bet fiskāli neatbildīgs. Tāds ir tas teikums.

Divas lietas, kolēģi. Jā, protams, šī pirmā mājokļa programma ir ļoti svarīga, un tā mums ir jāturpina. Tomēr tā sasaiste kopā ar nerezidentu bankām ir jāveic citādā veidā.

Tur ir runa... šobrīd mēs Finanšu ministrijā izvērtējam iespēju ieviest papildu nodevu tieši šīm nerezidentu bankām, jo šīs nerezidentu bankas tiešā veidā ietekmē valsts kredītreitingu, tādējādi arī valsts pamatparādu un procentu likmes mūsu uzņēmējiem un privātpersonām... Kredītreitingu aģentūras šobrīd strādā pie tā, lai noteiktu, cik tas aptuveni varētu procentuāli izmaksāt. Nezinu, 0,2... 0,3... 0,4 – tie skaitļi ir dažādi. Tomēr tāds būtu tas mehānisms... nevis veikt šo fiskāli neatbildīgo soli šobrīd, un šo naudu, kas būtu paredzēta budžeta deficīta segšanai, novirzīt jau tagad... (Dep. R.Kols: "Kā var paredzēt to, kā nav?!")

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas skaidrot arī komisijas viedokli, kura ir atbalstījusi šo priekšlikumu? (Dep. A.Kaimiņš: "Ej, Putra, strādā!")

E.Putra. Komisijā, kā jau teicu, šis priekšlikums tika atbalstīts ar mazu pārsvaru, bet tomēr... (Dep. A.Kaimiņš: "Nav svarīgi – mazu vai lielu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 6, atturas – 32. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: "Ar mazu pārsvaru!")

E.Putra. Jā, kolēģi, 6.priekšlikums faktiski ir tas, par ko jau iepriekšējā priekšlikumā debatējām ar Kiršteina kungu. Komisijā tas ir atbalstīts ar mazu pārsvaru.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Ja Latvijā bankas atmazgās naudu, ja šīs bankas par to tiks pieķertas un tām par naudas atmazgāšanu tiks uzlikts sods, tad Latvijas jaunajām ģimenēm būs līdzekļi, lai tās varētu iegādāties mājokli. Ar šādu priekšlikumu ir nācis klajā koalīcijas deputāts, Nacionālās apvienības deputāts, kurš ikdienā visās televīzijas pārraidēs, visos portālos stāsta, kā viņš atbalsta demogrāfiju. Latvijas jaunās ģimenes ir pelnījušas, lai tām šo atbalstu pasaka ļoti skaidri, pieņemot budžetu un ieplānojot šos līdzekļus budžetā, nevis bārstot cerības: "Ziniet, ja bankas atmazgās... ja tās pieķers... Ja šo naudu iekasēs, tad jums būs kur dzīvot!"

Mums nevajag demogrāfiju uz papīra, mums nevajag solījumus uz papīra! Mums vajag solījumus dzīvē.

Beidziet, Parādnieka kungs (Dep. A.Kaimiņš: "Nav Parādnieka!"), beidziet, Nacionālā apvienība (Starpsaucieni.), maldināt sabiedrību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nav pamata uzskatīt, ka tad, ja līdzekļi no šīm soda naudām tiek novirzīti pirmā mājokļa programmai, tie kaut kādā veidā iet garām valsts budžetam. Jo šeit taču ir svarīgi tas, ka vispirms ieguvēji būs šo mājokļu cēlēji, pēc tam nauda nodokļu veidā (gan par algām, gan par degvielu, gan par materiāliem) atgriežas valsts budžetā. Un arī bankām taču nebūtu nekāda pamata par to uztraukties, jo arī tā nauda, kas tiek novirzīta un garantēta, teiksim, caur attīstības banku vai ar valsts garantijām (Ekonomikas ministrijas garantijām vai Finanšu ministrijas garantijām), – arī tā nauda taču atgriezīsies šajās bankās un atkal visu laiku rotēs caur valsts tautsaimniecību.

Tāpēc arī 6.priekšlikums visnotaļ ir atbalstāms. Un nekādā gadījumā es nevaru piekrist Putras kungam, ka kaut kādā veidā no tā ciestu valsts budžets. Tas – tieši otrādi! – iegūtu, jo jebkurā gadījumā tā nauda izies cauri valsts budžeta programmām.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas pozīciju vēlas skaidrot?

E.Putra. Jā. Komisijā par šo jautājumu tika gari un plaši diskutēts. Tika sniegts Finanšu ministrijas viedoklis, ka tas ir fiskāli neatbildīgs solis, kas palielina budžeta deficītu, bet komisijā, kā jau teicu, ar nelielu balsu pārsvaru tomēr šis arguments diemžēl netika uzklausīts.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt lēmumu. (Dep. J.Dombrava, R.Kols: "Komisija atbalstīja!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 6, atturas – 30. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 6.maijs.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, vēl ir 7.priekšlikums, par kuru deputātiem būtu jālemj!

E.Putra. Atvainojos! (Starpsaucieni: "Slikti sagatavojies!"; "Nav kārtības!"; "Saputrojies!")

7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu...

E.Putra. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 6.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.486/Lp12.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu "Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums".

Liela daļa no saņemtajiem 28 priekšlikumiem ir izstrādāti tieši komisijā, sadarbojoties gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, gan ar Saeimas Juridisko biroju. Konkrēti, ir precizēta gan Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes struktūra, gan arī teritoriju noteikšanas principi.

1. – deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Matīss. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītam.

J.Eglīts (VARAM parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Vakar apritēja 99 gadi, kopš kopā sanāca Latgales kongress. Toreiz Rēzeknē delegātu lēmums pavēra ceļu uz vienotu Latviju. Latgales pārstāvji kongresā izvirzīja arī konkrētas vēlmes, kā dzīvot kopīgajā Latvijā, paturot tiesības lemt baznīcas, skolu un Latgales iestāžu jautājumus. Diemžēl gadu gaitā šīs prasības netiks ņemtas vērā.

Šo es atgādinu tāpēc, ka nu mums ir iespēja atdot Latgalei parādu.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai. 2015.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kopā ar Latgales plānošanas reģionu un Latgales pašvaldībām izstrādājot Latgales rīcības plānu 2015.–2017.gadam, mērķis bija skaidrs – turpināt aizsākto darbu, radīt priekšnoteikumus šī reģiona uzņēmējdarbības vides stiprināšanai un ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijā ir augstākās reģionālās attīstības atšķirības Eiropā. Latgales reģiona iekšzemes kopprodukts šodien ir tāds, kāds tas Rīgā bija 2006.gadā. Taču darbaspējīgākie iedzīvotāji nav gatavi gaidīt 10 gadus, lai saņemtu tādas pašas iespējas, kādas tās ir 200–300 kilometru attālumā: Rīgā, Pierīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās.

Negatīvo ekonomisko seku dēļ Latgalē pēdējos 10 gados ir samazinājies iedzīvotāju skaits Daugavpils pilsētas apmēros. Latgales reģionā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Latvijā. Neskatoties uz to, vēlos uzsvērt, ka Latgales reģionam joprojām ir augsts ekonomiskais attīstības potenciāls. Iedzīvotāju skaita ziņā tas ir otrs lielākais reģions Latvijā – ar savu valodu, kultūru un vērtībām, kas mums visiem ir saprotamas un kopīgas, kā arī labām iestrādēm rūpniecībā un īpašu ģeogrāfisku novietojumu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Baltkrieviju.

Latgale ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Latgales atrašanās Eiropas pierobežā vienlaikus ir gan ieguvums, gan izaicinājums Latvijai un visai Eiropas Savienībai. (Starpsaucieni. Dep. A.Loskutovs: "Par priekšlikumu!") Tāpēc ir sagatavots Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, kura mērķis – attīstīt Latgales ekonomiku, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Apstiprinot šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā, uzņēmumiem, kuri veiks ieguldījumus Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, būs iespēja pretendēt uz tiešo nodokļu, proti, uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa, atvieglojumiem, kopā līdz pat 80 procentiem.

Esmu pārliecināts, ka Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnoteikumus tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī reāli dzīvē. Ne rīt, bet jau šodien mēs raidītu signālu uzņēmējiem, ka viņiem būs iespēja ieguldīt savas investīcijas Latgales reģionā.

Šodien, balsojot par 2.priekšlikumu un likumprojektu kopumā, ikviens no jums apliecinās, ka Latgales reģiona attīstība jums rūp ne tikai vārdos, bet arī darbos, apliecinās, ka ir gatavs radīt konkrētus instrumentus, lai Latgales reģions attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem.

Tāpēc aicinu balsot "par" šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā, kas dos tiešu ieguldījumu Latgales reģiona uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstīšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es arī aicinu balsot "par".

Bet es paskatījos... pirmajā lasījumā pieņemtais teksts ir: "Šis likums nosaka Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību." Komisijā strādājot, tika piedāvāts vārdu "pārvaldīšanas" aizstāt ar vārdu "pārvaldības".

Protams, tas ir svarīgs priekšlikums, bet... es tikai nesapratu, vai tiešām parlamentārajam sekretāram ir jātērē savs laiks un arī Saeimas deputātu laiks, lai tik ilgi runātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Judina kungs, lūdzu, paskatieties, par kuru priekšlikumu mēs runājam. Par 2.priekšlikumu, nevis 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (No frakcijas SASKAŅA: "Ļoti saturīgi!")

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

A.Matīss. Nē... Nu, par likuma mērķi... Tātad komisijas priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma darbības jomu. Tātad atbildīgās komisijas priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. – deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs jau 2.priekšlikumā atbalstījām likuma mērķi, un tas skan tā: "Latgales speciālā ekonomiskā zona tiek izveidota ar mērķi veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darba vietu radīšanai."

Manuprāt, tāpēc nebūtu loģisks tas, kas ir paredzēts šajā pantā, – noteikt šādu ierobežojumu: pieci procenti no Latgales reģiona teritorijas (turklāt šo teritoriju noteiks Ministru kabinets).

Likumprojektā jau tā ir paredzēta virkne ierobežojumu. Piemēram, ir noteiktas konkrētas nozares, kuras var saņemt atbalstu saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un Eiropas Komisijas regulu.

Turklāt reģionu būtiski ietekmēs tas, ka primārā lauksaimnieciskā ražošana atbilstoši iepriekš minētajam nevarēs saņemt atbalstu tiešo nodokļu atlaides veidā.

Ņemot vērā arī to, ka Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbība ir paredzēta līdz 2035.gadam, ierosinu neparedzēt piecu procentu ierobežojumu Latgales reģiona teritorijai, kas var tikt iekļauta SEZ. Tāds ierobežojums, manuprāt, izslēdz iespēju iekļaut jaunas perspektīvas teritorijas, un tas varētu bremzēt potenciālo papildu investīciju piesaisti Latgales reģiona pašvaldībām.

Saskaņā ar likumu ir nosakāmi pamatkritēriji; tos noteiks Ministru kabinets, kas būs tiesīgs noteikt arī papildu kritērijus un plānot rezultātus, piešķirot teritorijai speciālās ekonomiskās zonas statusu, kā arī noteikt privātīpašumā esošās teritorijas īpatsvaru kopējā zonas teritorijā.

Manā skatījumā, tas būtu jādara nevis Ministru kabinetam, bet Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzraudzības padomei.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

A.Matīss. Komisijā mēs diskutējām par šo jautājumu. Kā jau teicu, tika precizēta šī pārvaldes struktūra, un šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Matīss. Jā, paldies.

Tātad 5.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Matīss. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. – deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Matīss. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 17. – deputāta Tutina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Matīss. Paldies.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 24. – deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Matīss. Paldies.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 27. – deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Un visbeidzot 28. – deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Matīss. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tiešām gribu pateikt paldies par lielisko sadarbību starp institūcijām un Juridiskajam birojam par šo priekšlikumu sagatavošanu.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Matīss. Jā, paldies. Tātad priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Reģionālās attīstības likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Reģionālās attīstības likumā", dokumenta Nr. 2071. Kopumā likumprojekta otrajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N.Kleinberga. 2. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēta likumprojektā minētā terminoloģija, aizstājot tekstā vārdus "veicina uzņēmējdarbību" ar vārdiem "veicina saimniecisko darbību".

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N.Kleinberga. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Reģionālās attīstības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – šā gada 5.maijs.

Sēdes vadītāja. Šā gada...?

N.Kleinberga. 5.maijs.

Sēdes vadītāja. 5.maijs.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J.Kursīte-Pakule (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts, kura nolūks ir palielināt republikas pilsētas domes un novada domes deputāta amata kandidātu personisko atbildību, kā arī partiju atbildību par kandidātu valsts valodas prasmi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. Likums tā pieņemšanas gadījumā attieksies tikai uz nākamā sasaukuma deputātiem.

Tiek piedāvāts Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā veikt attiecīgas izmaiņas, proti, izteikt 4.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja Valsts valodas centrs likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, Valsts valodas centram ir pienākums rakstveidā aicināt attiecīgo deputātu likumā noteiktajā kārtībā apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, kā arī informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju.

Saņemot šī panta trešajā daļā minēto informāciju, deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī par saviem līdzekļiem."

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts, un lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Aldis Adamovičs, Augusts Brigmanis, Armands Krauze, Gaidis Bērziņš un Einārs Cilinskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šodienas diskusija un balsojums par darba kārtības 4.jautājumu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" – diemžēl parādīja, ka daudziem, it īpaši Nacionālajai apvienībai, latviešu valodas problēma ir vajadzīga tikai un vienīgi kā politisko cīņu instruments un priekšvēlēšanu aģitācijas instruments.

Es domāju, ka, iesniedzot šo priekšlikumu, viens otrs no parakstītājiem nebija līdz galam to izlasījis. Es ļoti pateicos Kursītes-Pakules kundzei par to, ka viņa nolasīja šo priekšlikumu. No vienas puses, tur it kā ir pausta laba doma, ka nu tiem sliņķiem deputātiem, kam ir jāapgūst vai jāpilnveido valsts valodas zināšanas, tas ir jādara patstāvīgi (tā ir faktiski it kā privilēģijas atcelšana), bet, no otras puses, ar to pašu priekšlikumu ir ierosināta zināma šo deputātu, Latvijas pilsoņu, Latvijas iedzīvotāju, diskriminācija. Kāpēc es tā saku? Redzat, te ir tāds neliels ieraksts, ka par saviem līdzekļiem. Bet gadījumā, ja valsts vai pašvaldība rīko bezmaksas apmācības kursus, šāda iespēja konkrētam deputātam ir liegta.

Tāpēc es ļoti aicinu jūs, veicot politisko cīņu un sākot priekšvēlēšanu aģitāciju, sākt arī draudzēties ar galvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Godājamais Dolgopolova kungs! Jūs, jūsu frakcija, nesen tik ļoti aizstāvēja šo izglītības programmas punktu, kuru bija iesniedzis Pimenova kungs, un ļoti aizstāvēja tā saucamo mazākumtautību konvenciju. Bet tur ir viens punkts šajā konvencijā, ieskatieties! Tur ir rakstīts, ka minoritāšu valodu apguve neuzliek (No frakcijas SASKAŅA: "Runā par likumprojektu, nevis konvenciju!") pusēm, kas parakstījušas šo konvenciju, nekādus finansiālus pienākumus. Tātad atbilstoši konvencijai – viss uz sava rēķina!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl kārtējo reizi Kiršteina kungs demonstrē ļoti īpatnēju izpratni par konvenciju. Nu nav nekā tāda! Jūs citējāt Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13.pantu, kas attiecas uz izglītību, uz skolām. Un attiecībā uz skolām patiešām tur ir tāds pats pants, ka šīs konvencijas ratifikācija neuzliek valstīm par pienākumu finansēt šādas skolas. Tātad valstis pašas var izlemt, vai atļaut minoritāšu izglītību minoritāšu valodās tikai privātās skolās vai arī publiskās skolās. Bet tam nav nekāda sakara tieši ar šo situāciju, kuru mēs apspriedām. Tā vienkārši absolūti nav saistīta ar šiem grozījumiem! Jo uz šo situāciju attiecas konvencijas 5. un 6.pants, kuru es jums ieteiktu pārlasīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

J.Kursīte-Pakule. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Kursīte-Pakule. 5.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ziņoju jums par likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā". Šis likumprojekts palīdzēs uzlabot prokuratūras darbu, it sevišķi jauna personāla piesaistē.

Likumprojektā paredzētie grozījumi skar prokuratūras darba organizatoriskos aspektus un uzlabo prokurora amata kandidātu atlases procesu.

Prokuratūras likums paredz, ka par prokuroru var iecelt personu, kas sasniegusi 25 gadu vecumu. Likumprojekts paredz neattiecināt šādu prasību uz prokurora amata kandidātu, radot iespēju augstskolu beidzējiem pieteikties darbā prokuratūrā un sasniegt likumā noteikto vecumu atlases procesa laikā.

Paredzēts arī izslēgt normu, ka persona ir tiesīga atkārtoti kandidēt uz prokurora amatu ne ātrāk kā pēc gada, kā arī nenoteikt likumā konkrētas prokurora amata kandidāta stažēšanās laika robežas, atstājot šo jautājumu ģenerālprokurora kompetencē.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 3.maijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.maijam.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00.

Deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru "Mucenieki"". Jautājums pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, saņemtā rakstveida atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Ribakova un Pimenova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par iespējamo akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" akciju iegādes atbilstību valsts interesēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks. (Dep. M.Bondars: "Kur ir valdība?")

Ir saņemti deputāti jautājumi.

Deputāti Sudraba, Kūtris, Šimfa, Platpers un Meija ir iesnieguši jautājumu "Par mācību priekšmeta "Mūzika" organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošās skolās". To nododam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim atbildes sniegšanai.

Deputāti Sudraba, Šimfa, Kūtris, Meija un Platpers ir iesnieguši jautājumu "Par likumprojekta izstrādi". To nododam Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Mēs tiekamies pēc 15 minūtēm Kamīnzālē – komisiju ēkā Jēkaba ielā 16.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Andrejs Elksniņš, Kārlis Krēsliņš, Romāns Mežeckis, Imants Parādnieks, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.