Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 24. maija rīkojums Nr. 257 "Par Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plānu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2017., Nr. 104 (5931) https://vestnesis.lv/op/2017/104.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 27

Ministru kabineta sēdes protokols

Vēl šajā numurā

29.05.2017., Nr. 104 (5931)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 257

Pieņemts: 24.05.2017.

OP numurs: 2017/104.8

2017/104.8
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 16 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 257

Rīgā 2017. gada 24. maijā (prot. Nr. 27 27. §)

Par Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plānu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai

1. Apstiprināt Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plānu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par koordinējošo institūciju plāna īstenošanā.

3. Atbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Institūcijām, kas atbildīgas par alternatīvo pasākumu īstenošanu (norādītas plāna 2. un 3. tabulā), vai attiecībā uz Eiropas Savienības fondu pasākumiem (specifiskajiem atbalsta mērķiem) – Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai – katru gadu līdz 1. novembrim energoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros ziņot Ekonomikas ministrijai par enerģijas ietaupījumiem, kas gūti, īstenojot attiecīgos pasākumus.

5. Institūcijām, kas atbildīgas par plāna 2.4. apakšnodaļā minētajiem papildu alternatīvajiem pasākumiem, divas nedēļas pēc pasākuma apstiprināšanas informēt Ekonomikas ministriju par pasākuma ieviešanu, tai skaitā par akcīzes nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kā arī par to nodokļu izmaiņām, kas saistīti ar enerģijas patēriņu, un pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma sniegt enerģijas ietaupījumu novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

6. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

6.1. līdz 2019. gada 1. jūlijam – plāna starpposma izvērtējumu un, ja nepieciešams, priekšlikumus par papildu pasākumiem un to finansēšanas avotu;

6.2. līdz 2022. gada 1. jūlijam – plāna gala izvērtējumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

(Ministru kabineta
2017. gada 24. maija
rīkojums Nr. 257)

ENERGOEFEKTIVITĀTES POLITIKAS ALTERNATĪVO PASĀKUMU PLĀNS ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅA IETAUPĪJUMA MĒRĶA 2014.–2020. GADAM SASNIEGŠANAI

SATURA RĀDĪTĀJS

1. KOPSAVILKUMS

2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

2.1. Plāna sasaiste ar plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem

2.2. Obligātais mērķis un tā izpilde

2.2.1. Sasniegšanas grafiks

2.2.2. Īstenotie alternatīvie pasākumi 2014., 2015. gadā

2.3. Alternatīvo pasākumu plāns

2.4. Obligātā mērķa sasniegšanas pārskats un papildus alternatīvie pasākumi

3. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

1. KOPSAVILKUMS

Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, pildot Energoefektivitātes likuma (turpmāk – likums) 4. panta trešās daļas prasības.

Plāna mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā (turpmāk – alternatīvie pasākumi), kas saskaņā ar likumu ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (turpmāk – EPS), lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto1 enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014.–2020. gadam (turpmāk – obligātais mērķis).

Ar Direktīvu 2012/27/ES2 Latvijai periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam aprēķināts obligātais mērķis 9896 GWh apmērā. 2014. un 2015. gadā valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtais jaunais enerģijas ietaupījums 2020. gadā veidos uzkrāto ietaupījumu 1442,1 GWh apmērā (14,6 % no obligātā mērķa). Kā redzams, līdz šim veikto pasākumu izpilde sniegusi salīdzinoši mazus ietaupījumus, tāpēc šobrīd Latvija atpaliek no plānotās obligātā mērķa sasniegšanas trajektorijas, un to nepieciešams koriģēt atbilstoši pašreizējai situācijai, ņemot vērā gan valsts iespējas nodrošināt veiksmīgu plānoto pasākumu izpildi un to enerģijas ietaupījumu uzskaiti, gan ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas veicināt gala patērētāju efektivitāti.

Ar šobrīd identificētajiem alternatīvajiem pasākumiem kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums 2020. gadā tiek prognozēts 4503,2 GWh apmērā. Papildus ietaupījumi 5392,8 GWh apmērā tiks nodrošināti, veidojot EPS, slēdzot brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitātes paaugstināšanu ar tiem energoapgādes komersantiem, kam netiek uzlikts pienākums EPS ietvaros, kā arī papildus alternatīvajiem pasākumiem, ja tas būs nepieciešams. Svarīgs faktors mērķa izpildē ir korekta enerģijas ietaupījumu uzskaite, kas ļauj iegūt informāciju ne tikai par to pasākumu ietaupījumiem, kas ir tieši vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu, bet arī tādu pasākumu, kuros papildus primāri noteiktajam rezultatīvajam rādītājam kā papildus ieguvums tiek iegūts arī energoefektivitātes uzlabojums. Šobrīd Plānā nav iekļauti visi pasākumi, kuros atbilstoši Energoefektivitātes likuma 15. panta trešajai daļai noteikts enerģijas patēriņa rādītāju ziņošanas pienākums, tomēr ņemot vērā, ka šajos pasākumos var tiks iegūts arī enerģijas ietaupījums, tas tiks uzskaitīts monitoringa sistēmas ietvaros un ieskaitīts obligātā mērķa izpildē.

Plāns nerada papildus ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo tajā iekļautie alternatīvie pasākumi tiek īstenoti esošo valsts budžeta programmu ietvaros. Gadījumā, ja pēc plāna starpposma izvērtējuma tiek konstatēts, ka plānā iekļauto pasākumu kopums nesniedz pietiekamus ietaupījumus, būs nepieciešami papildus alternatīvie pasākumi un attiecīgi arī papildus valsts budžeta finansējums, lai nosegtu iztrūkstošo obligātā mērķa daļu, tomēr šī papildus ietekme uz budžetu pašlaik nav novērtējama

2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

2.1. Plāna sasaiste ar plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem

Direktīva 2012/27/ES stājās spēkā 2012. gada 4. decembrī. Ar minēto direktīvu Eiropas Savienība (turpmāk – ES) izveidoja kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai, lai nodrošinātu ES 2020. gada 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanu, kas noteikts arī Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) paziņojumā "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei"3. Direktīvas 2012/27/ES prasību ieviešanai jānodrošina to šķēršļu novēršana, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti.

Ar Ministru kabineta 2013. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 587 "Par Koncepciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos"4 (turpmāk – Koncepcija) Direktīvas 2012/27/ES 7. panta prasību pārņemšanai tika atbalstīts risinājuma 2. variants: valsts vai pašvaldības īstenoti energoefektivitātes politikas pasākumi kombinācijā ar EPS.

Latvijai sasniedzamie mērķi ir ietverti ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 129 pieņemtajās Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam5 (turpmāk – Pamatnostādnes). Pamatnostādnes paredz šādus mērķus energoefektivitātes jomā:

- primārās enerģijas ietaupījums 2020. gadā – 0,670 Mtoe (28 PJ), mērķis nesaistošs, noteikts arī Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020";

- enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis līdz 2020. gadam – uzkrātais gala enerģijas ietaupījums – 0,850 Mtoe (9896 GWh), mērķis saistošs, noteikts saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES;

- katru gadu renovēti 3 % no tiešās pārvaldes ēku platības (maksimālā prognoze – kopā renovēti 678 460 m2) – mērķis saistošs, noteikts Direktīvā 2012/27/ES;

- samazināt vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei (ar klimata korekciju) par 50 % pret 2009. gada patēriņu (202 kWh/m2), līdz 2020. gadam jāsasniedz mērķis 150 kWh/m2 gadā, mērķis nesaistošs;

- energointensitātes samazināšanās no 372,9 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro no IKP 2010. gadā līdz 280 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro no IKP 2020. gadā, mērķis definēts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam.

Pamatnostādnēs ir norādīti arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai, tostarp, izstrādāt vairākus normatīvos aktus Direktīvas 2012/27/ES prasību pārņemšanai, ieskaitot normatīvo aktu par EPS izveidošanu un īstenošanu, izstrādāt vietējos un reģionālos ilgtspējīgus enerģētikas attīstības plānus un organizēt diskusiju par energoefektivitātes kritēriju iekļaušanu visu valsts atbalsta programmu nosacījumos, lai energoefektivitāte kļūtu par horizontālu starpnozaru politikas mērķi. Pamatnostādnes iekļauj arī Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam6 enerģētikas politikas mērķus un rīcības virzienus. Viens no rīcības virzieniem ir "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana" ar mērķi nodrošināt tautsaimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp veicinot energointensitātes samazināšanos, ko nodrošina gan īstenotie energoefektivitātes pasākumi enerģijas pārveidošanas sektorā, gan enerģijas gala patēriņa sektoros. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ir svarīga loma ne tikai energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, bet arī klimata pārmaiņu politikas kontekstā. Energoefektivitātes pasākumu īstenošana var sekmēt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildi.

2016. gada 29. martā stājās spēkā Energoefektivitātes likums7, kura mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas. Plāna izveidi paredz šī likuma 4. panta trešā daļa. Pasākumi, kas izriet no Energoefektivitātes likuma attiecībā uz energoefektivitātes paaugstināšanu paredz:

1) lielajiem uzņēmumiem8 un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem9 veikt energoauditu vai ieviest energopārvaldības sistēmu, ieviest energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;

2) valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lielo pilsētu un novadu pašvaldībām ieviest energopārvaldības sistēmu, ieviest energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;

3) enerģijas sadales un mazumtirdzniecības uzņēmumiem ieviest pasākumus pie gala patērētājiem un tajos ietaupīt konkrētu enerģijas daudzumu (iepriekš minētā EPS);

4) brīvprātīgas vienošanās noslēgšanas iespēju par energoefektivitātes uzlabošanu.

Vienlaikus Energoefektivitātes likums paredz pienākumu par pasākuma finansējuma piešķiršanu atbildīgajām iestādēm noteikt energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvos rādītājus vai enerģijas patēriņa rādītājus tām aktivitātēm, kas tiešā veidā nav vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to. Kā redzams pēc plānā apkopotajiem pasākumiem, šāda veida ietaupījumi sastāda ievērojamu daļu, tāpēc savstarpējā iestāžu sadarbība ir jo īpaši svarīga.

Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstij obligātā mērķa izpildei jāizveido EPS, kuras ietvaros enerģijas sadales uzņēmumi un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas noteikti kā atbildīgās puses pienākumu shēmā, sniedz ieguldījumu gala patēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanā un līdz 2020. gada 31. decembrim panāk jaunus ietaupījumus 1,5 % apmērā no tā enerģijas apjoma, kuru ik gadu pārdod visu sadales uzņēmumu vai visu enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumu galalietotājiem. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, atbildīgās puses ik gadu ievieš energoefektivitātes pasākumus jebkurā no galapatēriņa sektoriem un panāk jaunus ietaupījumus atbilstoši tām noteiktajiem uzkrātajiem gala enerģijas ietaupījuma mērķiem. Lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto gala enerģijas ietaupījuma mērķi Latvijā, Koncepcija paredz ieviest EPS un alternatīvos pasākumus, kuru īstenošanas pamatā ir ES fondu finansējums. Alternatīvos pasākumus paredz šis plāns, savukārt Ministru kabineta noteikumu projekts10 attiecībā uz EPS izveidošanu izsludināts 2017. gada 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tas paredz pienākuma uzlikšanu elektroenerģijas tirgotājiem: strādājot ar gala patērētājiem, panākt enerģijas ietaupījumus noteiktā apjomā.

2.2. Obligātais mērķis un tā izpilde

2.2.1. Sasniegšanas grafiks

Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu jāsasniedz:

1) saistošs (obligāts) enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis, kas paredz laikā no 2014. līdz 2020. gadam uzkrāt enerģijas ietaupījumu 9896 GWh11 apjomā. Mērķa izpildei ir derīgi tikai mērķtiecīgi ieviesti pasākumi, kas rada enerģijas ietaupījumus enerģijas galapatērētājos. Uzkrātā (kumulatīvā) enerģijas ietaupījuma veidošanās princips parādīts 1. attēlā.

2) nesaistošs (indikatīvs) valsts primārās enerģijas ietaupījuma mērķis – 7792 GWh12. Mērķa izpildei ir derīgi gan pasākumi enerģijas galapatērētājos, gan enerģijas ražošanā un sadalē/pārvadē.

1. att. Uzkrātā (kumulatīvā) enerģijas ietaupījuma veidošanās princips.

Tā kā obligāto mērķi veido uzkrāts enerģijas ietaupījums, tā sasniegšanas izmaksas būtiski ietekmē pasākumu ieviešanas grafiks. 1. attēlā parādīts uzkrātā enerģijas ietaupījuma veidošanās princips, kas parāda – jo agrāk tiek ieviesti jauni energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jo lielāku enerģijas ietaupījumu tie paspēj uzkrāt periodā līdz 2020. gadam (alternatīvais pasākums ar pabeigšanas brīdi visā savā dzīves laikā nodrošina ietaupījumus) un jo mazākas būs obligātā mērķa sasniegšanas izmaksas.

Pēc 2017. gadā apkopotās informācijas secināts, ka veiktie alternatīvie pasākumi, kuri devuši jaunus ietaupījumus 2014. un 2015. gadā, ļaus līdz 2020. gadam uzkrāt enerģijas ietaupījumu 1442,1 GWh apmērā (skat. 1. tabulu). Līdz ar to pašlaik izpildīti 14,6 % no obligātā mērķa. Plānotā obligātā mērķa sasniegšanas trajektorija atbilstoši esošajai situācijai parādīta 2. attēlā, atsevišķi izdalot Latvijas politikas plānošanas dokumentos jau ieplānoto alternatīvo pasākumu ietaupījumus un atsevišķi nepieciešamos EPS atbildīgo pušu, brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī papildus alternatīvo pasākumu ietaupījumus.

2. att. Uzkrātā (kumulatīvā) enerģijas galapatēriņa ietaupījuma trajektorija obligātā mērķa sasniegšanai 2014.–2020. gadam.

2.2.2. Īstenotie alternatīvie pasākumi 2014., 2015. gadā

Obligātā mērķa sasniegšana ir jānodrošina ar alternatīviem pasākumiem, kas veikti periodā no 2014.–2020. gadam. Alternatīvie pasākumi, kas devuši jaunus ietaupījumus sākot ar 2014. gadu, ir ļāvuši iegūt enerģijas ietaupījumus, kurus ir iespējams uzkrāt. Ja energoefektivitātes pasākums turpinās līdz 2020. gadam vai ilgāk, ir iespējams aprēķināt uzkrāto ietaupījumu13 visā periodā. 1. tabulā parādīts alternatīvo pasākumu uzkrātais ietaupījums14, ņemot vērā 2014. un 2015. gada ietaupījumus.

1. tabula. Īstenotie alternatīvie pasākumi, kuri devuši jaunus ietaupījumus
2014. gadā un 2015. gadā un to uzkrātais enerģijas ietaupījums.

Nr. p. k.

Pasākums

Atbildīgā institūcija

Uzkrātais ietaupījums periodā līdz 2020. gadam, GWh

1.

Projektu konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" (KPFI-15)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM)

679,6

2.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4. prioritātes "Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana" 3.4.4. pasākuma "Mājokļa energoefektivitāte" 3.4.4.1. aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"

un

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.prioritātes "Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana" 3.4.4. pasākuma "Mājokļa energoefektivitāte" 3.4.4.2. aktivitāte "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"

Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM)

300,8

3.

Projektu konkurss "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" (KPFI-13)

VARAM

61,3

4.

Projektu konkurss "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai pašvaldību ēkās" (KPFI-7)

VARAM

105,0

5.

Projektu konkurss "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (KPFI-5)

VARAM

63,0

6.

Projektu konkurss "Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās" (KPFI-3)

VARAM

42,0

7.

Projektu konkurss "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" (KPFI-1)

VARAM

14,7

8.

Projektu konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai ražošanas ēkās" (KPFI-6)

VARAM

93,1

9.

Valsts institūciju īpašumā esošo ēku renovācija no valsts budžeta atbalstītām programmām

EM

18,9

10.

Projektu konkurss "Zema enerģijas patēriņa ēkas" (KPFI-10)

VARAM

63,7

Kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020. gadam:

1442,1

Īstenotie pasākumi, kuros atbilstoši pētījuma "Energoefektivitātes fonda darbības modeļa un energoefektivitātes pienākuma shēmā iekļauto pušu iemaksu apmēra noteikšanas metodikas izstrādāšana"15 (turpmāk – Pētījums) rezultātiem jau ir novērtēts uzkrātais enerģijas ietaupījums, bet par tiem precīza informācija vēl tiks apkopota, kad atbildīgās institūcijas vai sadarbības iestādes16 ziņos par iepriekšējā kalendārā gada ietaupījumiem, apkopoti 2. tabulā. Uzkrāto enerģijas ietaupījumu aprēķina EM, pamatojoties uz atbildīgo institūciju vai sadarbības iestāžu sniegtajiem enerģijas patēriņa rādītājiem monitoringa sistēmas ietvaros.

2. tabula. Īstenotie alternatīvie pasākumi, par kuriem atbildīgās institūcijas
vai sadarbības iestādes sniegs precizētu informāciju.

Nr. p. k.

Pasākums

Atbildīgā institūcija

Novērtētais uzkrātais ietaupījums periodā līdz 2020. gadam, GWh

1.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.2.1. aktivitāte "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai"

VARAM

16,3

2.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.4.3. aktivitāte "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālās un reģionālās attīstības centros"

VARAM

19,0

3.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.2.1.1. aktivitāte "Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem"

Izglītības ministrija (turpmāk – IZM)

21,8

4.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.3.2. aktivitāte "Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana"

Kultūras ministrija (turpmāk – KM)

Uzkrātais enerģijas ietaupījums tiks precizēts

5.

Norvēģijas finanšu instrumenta projekta LV08/3 "Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana"

Tieslietu ministrija (turpmāk – TM)

4,5

6.

Projekts LV08/2 "Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību".

TM

9,2

7.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.3.2.1. aktivitāte "Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība"

Satiksmes ministrija (turpmāk – SM)

4,3

8.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.1.5. aktivitāte "Publiskais transports ārpus Rīgas"

SM

5,3

9.

Akcīzes nodokļa paaugstinātās likmes piemērošana enerģijai (grozījumi Likumā par akcīzes nodokli)

Finanšu ministrija (turpmāk – FM)

783,1

10.

Norvēģijas finanšu instrumenta programma "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā"

EM

Uzkrātais enerģijas ietaupījums tiks precizēts

11.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklāts konkurss "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība"

VARAM

30,7

12.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai (KPFI-16)

VARAM

Uzkrātais enerģijas ietaupījums tiks precizēts

Kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020. gadam: 894,2 GWh

Turpmāk (skat. 3. tabulu) identificēti jau ieplānoti alternatīvie pasākumi, kuru ieviešana līdz 2020. gadam ļaus sasniegt uzkrātu enerģijas ietaupījumu.

Ņemot vērā 1., 2., un 3. tabulā uzskaitītos pasākumus, ar šobrīd identificētajiem alternatīvajiem pasākumiem to veiksmīgas un savlaicīgas ieviešanas rezultātā kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums 2020. gadā varētu sasniegt 4549,0 GWh. Identificētie pasākumi iekļauj jau ieviestos pasākumus, kuru enerģijas ietaupījums kopš 2014. gada tiek apzināts (1. tabula), ieviestos pasākumus, kuru ietaupījumu atbildīgās iestādes vēl nav paziņojušas (2. tabula) un dažādās jomās ieplānotos alternatīvos pasākumus (3. tabula).

Tā kā enerģijas ietaupījumi ir iespējami gan pasākumos, kas tieši vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu, gan arī kā blakus ieguvums citās programmās, kurās tiek atjaunotas ēkas, ieviestas jaunas iekārtas vai transportlīdzekļi, tad valsts budžeta efektīvai līdzekļu izmantošanai 2020. gada obligātā mērķa sasniegšanā un EPS sloga mazināšanai ir nepieciešams apzināt visu informāciju par enerģijas patēriņa izmaiņām minēto programmu ieviestajos pasākumos. Šī informācija saskaņā ar Energoefektivitātes likumu un normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā17 ir jāsniedz par attiecīgajām programmām atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei. Enerģijas ietaupījumi no projektiem, kas tiks realizēti līdz 2020. gadam, tiks ieskaitīti 2020. gada obligātā mērķa izpildē un attiecīgi tiks ņemti vērā Plāna rezultātu gala izvērtējumā. Savukārt ietaupījums no projektiem, kas tiks realizēti vai turpināsies no 2021. līdz 2023. gadam, tiks ņemts vērā 2030. gada obligātā mērķa izpildē. Lai palīdzētu atbildīgajām iestādēm enerģijas rādītāju ziņošanā, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi metodiskos ieteikumus18.

2.3. Alternatīvo pasākumu plāns

Plānotie alternatīvie pasākumi rīcības virzienos pa tautsaimniecības nozarēm apkopoti 3. tabulā. Plānā iekļauti tikai tādi alternatīvie pasākumi, kurus paredzēts realizēt jau esošu/apstiprinātu programmu ietvaros. Ar "*" atzīmēti tādi alternatīvie pasākumi, kas tieši vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu, bet pārējo plānā iekļauto alternatīvo pasākumu īstenošanā enerģijas ietaupījumi plānoti kā papildus ieguvums. Ņemot vērā, ka dažu plānoto alternatīvo pasākumu ieviešanas termiņš ir 2023. gads, obligātā mērķa izpildē novērtēts iespējamais uzkrātais enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020. gadam. Alternatīvo pasākumu plānā iekļauto pasākumu potenciālais (prognozētais) uzkrātais enerģijas ietaupījums, kas Plānā iekļauts kā indikatīvs rādītājs, noteikts izmantojot Pētījuma rezultātus, lai prognozētu minēto pasākumu pienesumu obligātā mērķa sasniegšanā. Šis indikatīvais rādītājs atbildīgajām institūcijām nav saistošs.

3. tabula. Alternatīvo pasākumu plāns.

Plāna mērķis Nodrošināt alternatīvo pasākumu ieviešanu
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Sasniegts obligātais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis, periodā no 2014. līdz 2020. gadam uzkrātas 9896 GWh.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Indikatīvs rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

(ar precizitāti līdz pusgadam)

1. Rīcības virziens Alternatīvo pasākumu ieviešana rūpniecības sektorā
1.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākums "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" Palielināta energoefektivitāte esošajās ražošanas ēkās un jaunu ēku būvniecība Uzkrātais enerģijas ietaupījums 6,6 GWh EM Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) 2023. gada 2. pusgads
1.2.* Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu

energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības

nozarē" pasākumi

Uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu Uzkrātais enerģijas ietaupījums 17,2 GWh EM CFLA 2023. gada 2. pusgads
2. Rīcības virziens Alternatīvo pasākumu ieviešana mājsaimniecību sektorā
2.1.* Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" Renovētas 1030 ēkas Uzkrātais enerģijas ietaupījums 249,6 GWh EM CFLA 2023. gada 2. pusgads
3. Rīcības virziens Alternatīvo pasākumu ieviešana pakalpojumu sektorā
3.1.* Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" Uzlabota valsts ēku energoefektivitāte

Uzkrātais enerģijas ietaupījums 306,2 GWh

EM CFLA 2023. gada 2. pusgads
3.2.* Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās" pasākumi Renovācijas rezultātā samazināts apkurei nepieciešamais siltumenerģijas daudzums pašvaldību ēkās Uzkrātais enerģijas ietaupījums 77,9 GWh VARAM Latvijas Republikas pašvaldības 2023. gada 2. pusgads
3.3.* Pašvaldību finansētās programmas (sīkāku sadalījumu skat. 1.pielikumā) Palielināta energoefektivitāte ēkās, energoefektīvs transports Uzkrātais enerģijas ietaupījums 13,5 GWh Pašvaldības Līdz 2020.
3.4.* Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" Jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas un ēku renovācija līdz zema patēriņa ēkas līmenim. Pasākuma ietvaros plānots veikt 6 ēku atjaunošanu vai pārbūvi Uzkrātais enerģijas ietaupījums 48,2 GWh VARAM SIA "Vides investīciju fonds" 2023. gada 2. pusgads
3.5.* Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" Pārbūvēti, atjaunoti valsts nozīmes aizsargājamie arhitektūras pieminekļi. Pasākuma ietvaros plānots renovēt vai pārbūvēt deviņas ēkas Uzkrātais enerģijas ietaupījums 22,5 GWh VARAM SIA "Vides investīciju fonds" 2023. gada 2. pusgads
3.6.* Energopārvaldības ieviešana lielajās pašvaldībās un valsts tiešās pārvaldes iestādēs Ieviesta energopārvaldības sistēma pašvaldībām, valsts iestādēm, samazināti izdevumi un uzlabota energoefektivitāte Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 150,0 GWh EM   Republikas pilsētu pašvaldībām līdz 01.04.2017.

Iestādēm un novadu pašvaldībām līdz 01.11.2017.

3.7.* Zaļais publiskais iepirkums Samazināta ietekme uz vidi, iegādātas energoefektīvas un no aprites cikla viedokļa draudzīgas preces Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 1,1 GWh VARAM   Līdz 2020.
3.8. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" pasākumi Attīstīta zinātniskā un studiju darba infrastruktūra Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 3,0 GWh IZM CFLA 2023. gada 2. pusgads
3.9. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" pasākumi Uzlabota mācību vide, atjaunotas, pārbūvētas ēkas Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 12,9 GWh IZM CFLA 2023. gada 2. pusgads
3.10. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" pasākumi Uzlabota profesionālo izglītības iestāžu vide Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 8,3 GWh IZM CFLA 2023. gada 2. pusgads
3.11. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" pasākumi Uzlabota veselības infrastruktūra Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 14,2 GWh Veselības ministrija CFLA 2023. gada 2. pusgads
4. Rīcības virziens Alternatīvo pasākumu ieviešana transporta sektorā
4.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1.2. attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi) Attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra, palielināts pasažieru skaits, kas izmanto sabiedrisko transportu Uzkrātais enerģijas ietaupījums 11,9 GWh SM CFLA, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils pašvaldības 2023. gada 2. pusgads
4.2. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru Latvijā" pasākumi Attīstīts uzlādes staciju tīkls, elektrotransporta pieaugums kopējā satiksmē Uzkrātais enerģijas ietaupījums 17,0 GWh SM CFLA 2023. gada 2. pusgads
4.3. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" pasākumi Dzelzceļa tīkla elektrifikācija, modernizētas un rekonstruētas dzelzceļa līnijas Uzkrātais enerģijas ietaupījums 62,4 GWh SM Latvijas Dzelzceļš,

CFLA

2023. gada 2. pusgads
4.4. Izglītošanas un informējošie pasākumi transporta autovadītājiem Topošo un esošo autovadītāju informētība par energoefektīvu braukšanu. Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 191,6 GWh Ceļu satiksmes un drošības direkcija Pastāvīgi (indikatīvais rādītājs novērtēts laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam)
4.5. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākums "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" Pasažieru pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 0,9 GWh SM CFLA 2023. gada 2. pusgads
4.6. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" Modernizēta apgaismojuma infrastruktūra, CO2 emisiju samazinājums Uzkrātais enerģijas ietaupījums tiks precizēts SM CFLA 2023. gada 2. pusgads
5. Rīcības virziens Alternatīvo pasākumu ieviešana lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektorā
5.1. Latvijas lauku attīstības programma 2014.–2020. gadam Uzlabota ražošanas efektivitāte, ieviestas tehnoloģijas, uzbūvētas/renovētas būves ar augstu energoefektivitāti Uzkrātais enerģijas ietaupījums 144,3 GWh Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) Līdz 2023. gada 31. decembrim
5.2. Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam Uzlabota ražošanas efektivitāte, uzņēmumu konkurētspēja, nodrošināta zivsaimniecības resursu ilgtspēja Uzkrātais enerģijas ietaupījums tiks precizēts ZM   Līdz 2023. gada 31. decembrim
6. Rīcības virziens Alternatīvo pasākumu ieviešana, kas aptver vairākus sektorus
6.1.* Energoauditi lielajiem uzņēmumiem Novērtēts uzņēmuma enerģijas patēriņš un noteikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 753,6 GWh EM   Pirmais energoaudits līdz 01.12.2017., atkārtots – ik pēc 4 gadiem, pasākumu ieviešana līdz 01.04.2020.
6.2.* Energopārvaldība lielajos elektroenerģijas patērētājos Ieviesta energopārvaldības sistēma lielajos elektroenerģijas patērētājos, uzlabota energoefektivitāte Uzkrātais enerģijas ietaupījums 54,0 GWh EM   Līdz 01.04.2018., pasākumu ieviešana līdz 01.04.2022.
6.3.* Brīvprātīga vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu Sasniegts enerģijas ietaupījums vismaz 10 % apmērā Uzkrātais enerģijas ietaupījums tiks precizēts EM Brīvprātīgo vienošanos noslēgušās puses (energoapgādes komersanti u.c.) Iespējams noslēgt sākot ar 2016. gada oktobri (vienošanās uz 5 gadiem)

Kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020. gadam: 2166,9 GWh

2.4. Obligātā mērķa sasniegšanas pārskats un papildus alternatīvie pasākumi

Obligātā mērķa sasniegšanai atkarībā no ietaupījumu apjoma, ko nodrošinās EPS un brīvprātīgās vienošanās, jāapsver nepieciešamība laicīgi ieviest papildus alternatīvos pasākumus. Ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas veicināt patērētāju efektivitāti, kā arī nodrošināto elastību pusēm, noslēdzot brīvprātīgo vienošanos, sasniegtie enerģijas ietaupījumi var nebūt pietiekoši obligātā mērķa enerģijas ietaupījumu nosegšanā. Šādā gadījumā būtu nepieciešams identificēt un ieviest papildus alternatīvos pasākumus un paredzēt valsts budžeta līdzekļus to veicināšanai.

Iespējamie papildus pasākumi, kas periodā līdz 2020. gadam varētu sniegt ieguldījumu obligātā mērķa sasniegšanā, ir šādi:

- emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) finansētās jaunās programmas energoefektivitātes uzlabošanai (atbildīgā institūcija: VARAM);

- izmaiņas ar enerģiju saistītos nodokļos, kas tiks vērtētas un piedāvātas, izstrādājot Nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.–2021. gadam (atbildīgā institūcija: FM);

- brīvprātīgas vienošanās ar komersantus pārstāvošām organizācijām par energoauditiem un energopārvaldību mazajos un vidējos uzņēmumos (atbildīgā institūcija: EM);

- citi jauni pasākumi, kas tiešā veidā vērsti uz energoefektivitāti un kuru realizācijai attiecīgi būtu nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta.

3. att. Latvijas enerģijas galapatēriņa sadalījums pa sektoriem 2015. gadā.

Ņemot vērā enerģijas galapatēriņa sadalījumu pa sektoriem (skat. 3. att.), vislielākais potenciāls gūt enerģijas ietaupījumus pastāv rūpniecības, mājsaimniecību un transporta sektorā, kas attiecīgi jāņem vērā, plānojot nepieciešamās papildus darbības obligātā mērķa izpildes nodrošināšanai.

3. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Plānā 1., 2. un 3. tabulā uzskaitītie pasākumi neradīs papildus ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo šie pasākumi tiek īstenoti jau apstiprinātu valsts un pašvaldību budžeta programmu ietvaros. 4. tabulā parādīts katra pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums. Šis skaitlis vairumā gadījumu neparāda tieši energoefektivitātei ieplānoto, bet gan kopējo finansējumu. Jāņem vērā, ka programmās, kurās energoefektivitātes uzlabošana ēkās un iekārtās ir tikai viens no ieguvumiem, t.i. tās veicina, bet nav tieši vērstas uz energoefektivitātes paaugstināšanu, un kurās konstatēts potenciāls enerģijas ietaupījums, tikai pēc programmu īstenošanas un enerģijas patēriņa rādītāju ziņošanas būs iespējams izdalīt/noteikt, cik liela finansējuma daļa izmantota tieši enerģijas ietaupījumu gūšanai.

4. tabula. Pasākumu īstenošanai piešķirtais finansējums.

Nr.

Pasākums

Finansējuma avots

Finansējums, euro

1.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākums "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk – ERAF)

Privātais finansējums

24 855 142

21 750 000

1.2. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu

energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" pasākumi

Kohēzijas fonda finansējums (turpmāk – KF)

Privātais finansējums

32 555 030

5 745 006

2.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" ERAF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

141 499 999

24 970 589

3.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" ERAF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

70 226 502

12 392 913

3.2. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās" pasākumi ERAF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

46 996 394

8 293 482

3.3 Pašvaldību finansēti pasākumi Pašvaldību budžets

Nav informācijas

3.4. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (turpmāk – EKII)

23 000 000

3.5. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" EKII

9 000 000

3.8. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" pasākumi ERAF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

37 945 407

6 696 249

3.9. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" pasākumi ERAF

Pašvaldību budžeta līdzfinansējums

142 484 747

25 144 369

3.10. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" pasākumi ERAF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

89 068 648

15 717 997

3.11. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" pasākumi ERAF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

152 136 253

42 228 465

4.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1.2. attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi) KF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

12 516 768

2 208 841

4.2. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru Latvijā" pasākumi ERAF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

7 092 599

1 251 636

4.3. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" pasākumi KF

Privātais līdzfinansējums

346 639 348

61 171 650

4.5. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākums "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)"

 

KF

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

96 000 000

16 941 177

4.6. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" KF

Privātais finansējums

11 484 765

2 026 724

5.1. Latvijas lauku attīstības programma 2014.–2020. gadam (plānotie izdevumi energoefektivitātes jomā) Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums

Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums

7 710 170

3 628 315

5.2. Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)

Programmā nav konkrēti piešķirts finansējums mērķa sasniegšanai

 


1 Tāds enerģijas uzkrājums, kas izveidojies laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, katru gadu rodoties jauniem enerģijas ietaupījumiem

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:315:0001:0056:LV:PDF

3 http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF

4 http://likumi.lv/doc.php?id=262535

5 http://likumi.lv/ta/id/280236-par-energetikas-attistibas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam

6 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4247

7 http://likumi.lv/doc.php?id=280932

8 Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā 43 miljonus euro.

9 Lielais elektroenerģijas patērētājs ir komersants, kura ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh.

10 "Energoefektivitātes pienākumu shēmas noteikumi" VSS-90 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40409983

11 (0,85 Mtoe; 35,6 PJ)

12 0,670 Mtoe; 28 PJ

13 Ekonomikas ministrija katru gadu līdz 30. aprīlim veic aprēķinu, pamatojoties uz datiem par ikgadējo projektu ietaupījumu un projektu dzīves laiku, kas norādīts enerģijas ietaupījumu katalogā. Datus iegūst monitoringa sistēmas ietvaros. Uzkrātā ietaupījuma aprēķina metodiku nosaka Eiropas komisijas vadlīnijas Direktīvas 2012/27/ES 7. panta ieviešanai.

14 Ziņošana Eiropas Komisijai par atskaites gadā realizēto alternatīvo pasākumu enerģijas ietaupījumiem notiek pēc principa: n–2, kur n – pašreizējais gads.

15 Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/statistika_un_petijumi/

16 Šeit un turpmāk tekstā: Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma izpratnē.

17 2016. gada 11. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 668 "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi" 1. pielikums.

18 Metodiskie ieteikumi enerģijas ietaupījumu ziņošanai https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/energoefektivitate/energijas_ietaupijumu_zinosana/

19 Līdzatbildīgās institūcijas (projekta iesniedzēji) atbilstoši 2016. gada 8. marta noteikumu Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" īstenošanas noteikumi" 23. punktam

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

1. pielikums
Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plānam
enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai

PAŠVALDĪBU FINANSĒTIE ALTERNATĪVIE PASĀKUMI

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Indikatīvs rezultatīvais rādītājs: uzkrātais enerģijas ietaupījums, GWh

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)

1.

Daugavpils pašvaldības līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Paaugstināta daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte

0,58

Daugavpils pašvaldība Līdz 2020.

2.

Jelgavas pašvaldības policijas pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana un rekonstrukcija Paaugstināta administratīvās ēkas energoefektivitāte, veikts darba telpu remonts

0,21

Jelgavas pašvaldība Līdz 2020.

3.

Bauskas valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana Paaugstināta energoefektivitāte skolās

0,82

Bauskas pašvaldība Līdz 2020.

4.

Cēsu novada pašvaldības daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes atbalsta programma Paaugstināta energoefektivitāte, nosiltinot 9 daudzdzīvokļu ēkas

4,21

Cēsu pašvaldība Līdz 2020.

5.

Valmieras novada pašvaldības ēkas energoefektivitātes pasākumi Paaugstināta energoefektivitāte pašvaldības ēkā – nosiltināts jumts un fasādes

0,24

Valmieras pašvaldība Līdz 2020.

6.

Aizkraukles pagasta sākumskolas siltināšana Paaugstināta energoefektivitāte skolā

2,19

Aizkraukles pašvaldība Līdz 2020.

7.

Rīgas pilsētas pašvaldības investīciju programma (Rīgas 1. slimnīcas ēku rekonstrukcija un renovācija, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi izglītības iestāžu ēkās) Paaugstināta energoefektivitāte ēkās

4,84

Īpašuma departaments Līdz 2020.
8. Konsultācijas energoefektivitātes jautājumos/semināri Energoefektivitātes paaugstināšanās, iedzīvotāju izglītošanas energoefektivitātes jautājumos rezultātā

0,43

Rīgas enerģētikas aģentūra, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra Līdz 2020.

Kopējais kumulatīvais enerģijas patēriņa samazinājuma ietaupījums periodā līdz 2020. gadam: 13,5 GWh

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!