Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 9. augusta rīkojums Nr. 419 "Par atteikumu atvērt studiju virzienu "Mākslas" sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola "Turība""". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 11.08.2017., Nr. 159 (5986) https://vestnesis.lv/op/2017/159.28

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 420

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 12.0. versija)

Vēl šajā numurā

11.08.2017., Nr. 159 (5986)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 419

Pieņemts: 09.08.2017.

Stājas spēkā: 14.08.2017.

OP numurs: 2017/159.28

2017/159.28
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 28 Pēdējās nedēļas laikā 21 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 419

Rīgā 2017. gada 9. augustā (prot. Nr. 38 59. §)

Par atteikumu atvērt studiju virzienu "Mākslas" sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola "Turība""

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.panta trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola "Turība"" (izglītības iestādes reģistrācijas numurs 3343800213, adrese – Graudu iela 68, Rīga, LV-1058) (turpmāk – augstskola) pieejamos resursus un studiju virziena "Mākslas" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un konstatē:

1.1. augstskola 2017. gada 2. februārī iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu jauna studiju virziena "Mākslas" atvēršanai;

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.panta trešo daļu lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā pieņem Ministru kabinets, izvērtējis augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un atbilstību valsts attīstības prioritātēm;

1.3. izvērtējot studiju virziena īstenošanā iesaistāmo mācībspēku radošās un zinātniskās biogrāfijas, viņu kvalifikācijas līmeni un zinātniskās specializācijas virzienus iepretī paredzētajiem studiju kursiem, secināms, ka mācībspēku kvalifikācija ir daļēji atbilstoša studiju virziena ietvaros plānotās studiju programmas īstenošanai. Astoņiem no 22 studiju virziena īstenošanā iesaistāmajiem mācībspēkiem ir augstākā izglītība mākslās un tiem paredzēts īstenot lielāko daļu specializācijas studiju kursu, tādējādi radot iespējami lielu noslodzi studiju programmas īstenošanā. Vispārīgo studiju kursu īstenošanā iesaistīti mācībspēki ar atbilstošu izglītību, bet zinātniskās specializācijas virzieni neatbilst īstenojamajiem studiju kursiem, proti, vispārīgie studiju kursi vērsti uz dizaina jomu, bet pētniecība mācībspēkiem ir ar dizainu nesaistītā jomā;

1.4. saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 408 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 408) 12. punktu Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, Izglītības un zinātnes ministrija un tā ministrija, kuras kompetencei atbilst atveramais studiju virziens, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem plānošanas dokumentiem, sniedz viedokli par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm;

1.5. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka studiju virziena "Mākslas" atvēršana augstskolā neatbilst valsts attīstības prioritātēm, jo Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam rīcības virziena "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" ietvaros noteikts uzdevums "Augstākās izglītības konkurētspēja un konsolidācija". Jauna studiju virziena atvēršana un jaunu studiju programmu licencēšana neveicina minētā uzdevuma izpildi, jo saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam augstākās izglītības jomā tiks atbalstīta augstākās izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu, savstarpējā sadarbība, veicināta augstākās izglītības iestāžu resursu konsolidācija un studiju programmu ciešāka integrācija ar industriju. Tiek paredzēts atbalsts studiju programmu konsolidēšanai, veidojot kopīgas studiju programmas. Augstākās izglītības politika ir vērsta uz resursu konsolidāciju un studiju programmu skaita samazināšanu. Līdz 2020. gadam plānots samazināt studiju programmu skaitu no 900 uz 600. Izglītības un zinātnes ministrija neatbalsta jaunu studiju virzienu atvēršanu un jaunu studiju programmu licencēšanu, jo tādējādi tiek palielināta studiju programmu fragmentācija un veicināta resursu izkliedēšana, nevis koncentrācija.

Augstskolai, veicot valsts funkciju un īstenojot augstākās izglītības programmas, jādarbojas valsts interesēs, līdz ar to arī jāveicina augstākajai izglītībai noteikto mērķu sasniegšana;

1.6. Ekonomikas ministrija 2017. gada 20. aprīļa vēstulē Nr. 312-1-2913 izsaka viedokli, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm paredzams, ka darbaspēka pieprasījums pēc izglītības programmas "Dizains" speciālistiem nākotnē pieaugs. Vidējā termiņā tiek prognozēts arī darbaspēka piedāvājuma samazinājums, un tas nozīmē, ka darba tirgū var veidoties šīs jomas speciālistu iztrūkums. Ekonomikas ministrija atbalsta studiju virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā;

1.7. Pārresoru koordinācijas centrs 2017. gada 13. aprīļa vēstulē Nr. 1.2-7/50 norāda, ka studiju virziens "Mākslas" atbilst hierarhiski augstākā nacionālā līmeņa ilgtermiņa plānošanas dokumentam – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam –, kā arī nav pretrunā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam norādīts, ka Latvijai ir nepieciešamais potenciāls, lai uz kultūras bāzes attīstītu eksportspējīgu radošo industriju, kā arī radītu dizaina preces ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam rīcības virziena "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" ietvaros viens no veicamajiem uzdevumiem ir atbalsts radošo industriju dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā;

1.8. Augstākās izglītības padome 2017. gada 24. aprīļa vēstulē Nr. 1.12/60 informē, ka, pēc tās ieskata, studiju virziens "Mākslas" atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam norādītajam rīcības virzienam "Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats", līdz ar to Augstākās izglītības padomei nav iebildumu pret studiju virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā.

Vienlaikus Augstākās izglītības padome norāda, ka ir nepietiekams mācībspēku skaits ar kompetenci tieši mākslas nozarē.

Augstākās izglītības padome 2017. gada 12. jūnija vēstulē Nr. 1.12/73 informē, ka ir uzklausījusi augstskolas pārstāvi, kas norādīja, ka plānotā studiju maksa ir pietiekama, lai būtu iespējams iesaistīt mācībspēkus mākslas studiju kursu pasniegšanai gan no Latvijas, gan no citām valstīm. Līdz ar to Augstākās izglītības padome neiebilst pret studiju virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā;

1.9. Latvijas Darba devēju konfederācija 2017. gada 26. maija vēstulē Nr. 2-9/88 informē, ka neiebilst pret studiju virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā. Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka studiju virziena ietvaros licencēšanai paredzētā profesionālā bakalaura studiju programma "Produktu dizains" ir darba tirgū pieprasīta, jo iekļaujas vairākās tautsaimniecības nozarēs un ir atbilstoša nozares attīstības politikas plānošanas dokumentiem;

1.10. Kultūras ministrija 2017. gada 18. aprīļa vēstulē Nr. 3.1.3-1/905 un 2017. gada 7. jūnija vēstulē Nr. 3.1.1-2/1289 norāda, ka neatbalsta jauna studiju virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā.

Kultūras ministrija norāda, ka atzinīgi vērtē augstskolas darbības mērķi, kas atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam mērķiem − veicināt ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijas augstskolās līdz vismaz 10 % no kopējā studējošo skaita – un Ministru kabineta prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības attīstībai – radošo industriju attīstība, tradicionālo un moderno tehnoloģiju izmantošana radošo produktu izstrādē, lai komercializētu kultūras ekonomisko potenciālu. Iepazīstoties ar piedāvāto studiju kursu uzskaitījumu, Kultūras ministrijai nerodas pārliecība par visaptverošu un mūsdienu dizaina izglītības tendencēm atbilstošu studiju programmas "Produktu dizains" saturu, jo nav atainota dizaina starpdisciplinaritāte, dizaina kā stratēģiska instrumenta sasaiste ar inovācijām, tautsaimniecību, dizaina iespējas un sasaiste ar citām industrijām, kā arī iztrūkst vispusīga priekšstata arī par citām dizaina disciplīnām.

Kultūras ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde dizaina jomā neatbalsta studiju virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā. Kultūras ministrija uzskata, ka augstskola nav ņēmusi vērā plānošanas dokumentos noteikto par kopīgu, starpdisciplināru studiju programmu veidošanu ar citām Latvijas vai ārvalstu augstskolām, kā arī rast iespēju jau esošās studiju programmas papildināt ar jauniem studiju kursiem dizainā, tādējādi sniedzot studentiem aktuālās zināšanas, izpratni par dizainu, dizaina domāšanas metodiku, dizaina saistību ar inovācijām, dizaina lomu tautsaimniecībā un dizaina iespējām sabiedrības labklājības veidošanā.

2. Saskaņā ar noteikumu Nr. 408 13. punktu Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par jauna studiju virziena atvēršanu vai atteikumu atvērt jaunu studiju virzienu augstskolā vai koledžā. Minētajam tiesību akta projektam pievieno Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Kultūras ministrijas viedokli par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm.

3. Izvērtējot minēto, secināms, ka studiju virziena "Mākslas" atvēršana augstskolā nav atbalstāma:

3.1. Kultūras ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver dizaina apakšnozari, neatbalsta jauna studiju virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā;

3.2. šobrīd studiju virziens "Mākslas" ir akreditēts 15 augstākās izglītības iestādēs, divās koledžās un 13 augstskolās. Trīs augstākās izglītības iestādes (Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte) īsteno studiju virziena ietvaros plānotajai studiju programmai līdzīgas studiju programmas, pēc kuru apguves tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija "Produktu dizainers";

3.3. mācībspēki, kurus plāno piesaistīt augstskola, daļēji atbilst studiju virzienam atbilstošās studiju programmas īstenošanas vajadzībām;

3.4. saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam augstākās izglītības jomā tiks atbalstīta augstākās izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu, savstarpējā sadarbība, veicināta augstākās izglītības iestāžu resursu konsolidācija un studiju programmu ciešāka integrācija ar industriju. Tiek paredzēts atbalsts studiju programmu konsolidēšanai, veidojot kopīgas studiju programmas. Augstākās izglītības politika ir vērsta uz resursu konsolidāciju un studiju programmu skaita samazināšanu.

4. Izvērtējot atteikuma izsniegšanas lietderības apsvērumus, secināms, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības attīstību, būtu atbalstāma resursu konsolidācija, kopīgu studiju programmu izstrāde un studiju programmu fragmentācijas samazināšana. Valsts tautsaimniecības attīstība nav tikai valsts dibinātu augstskolu un koledžu uzdevums, jo jebkura augstskola un koledža izsniedz diplomu valsts vārdā, tādējādi piedāvājot augstāko izglītību. Šāda mērķa sasniegšanai nav iespējams noteikt mazāk ierobežojošus līdzekļus, jo Augstskolu likuma 55.panta trešā daļa un noteikumu Nr. 408  13. punkts paredz tikai divas iespējas lēmuma pieņemšanai, respektīvi, atvērt studiju virzienu vai atteikt atvērt studiju virzienu. Nodrošinot valsts tautsaimniecības attīstības intereses, augstākās izglītības jomai būtu jākoncentrējas uz augstākās izglītības politikas mērķu sasniegšanu, nevis jāpalielina studiju programmu fragmentācija un resursu izkliedētība. Augstskolai uzliktais ierobežojums ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo ar atteikumu atvērt augstskolā studiju virzienu "Mākslas" netiek uzlikts aizliegums augstskolai nodarboties ar augstākās izglītības īstenošanu, bet tiek atteikts atvērt konkrēto studiju virzienu, kas nenodrošinās sabiedrības intereses augstākās izglītības jomā, proti, resursu koncentrāciju un studiju programmu fragmentācijas mazināšanos, un nepalielinās riskus kvalitatīvas augstākās izglītības sistēmas attīstībai.

5. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.panta trešo daļu, noteikumu Nr. 408 12. un 13. punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt atvērt studiju virzienu "Mākslas" sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola "Turība"".

6. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!