• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 5. oktobra rīkojums Nr. 556 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 26.0. versija)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2017., Nr. 199 https://www.vestnesis.lv/op/2017/199.23

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 557

Grozījums Rīcības plānā personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā

Vēl šajā numurā

06.10.2017., Nr. 199

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 556

Pieņemts: 05.10.2017.

OP numurs: 2017/199.23

2017/199.23
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 31 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 556

Rīgā 2017. gada 5. oktobrī (prot. Nr. 48 30. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 26.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 26.0. versijā projekta "Vienotā datu telpa" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 4 000 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts reģionālās attīstības aģentūru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Valsts reģionālās attīstības aģentūru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas 2020. gadā ne vairāk kā 80 000 euro un, sākot ar 2021. gadu, ne vairāk kā 320 000 euro gadā, tai skaitā:

5.1.  22 222 euro 2020. gadā un 88 889 euro, sākot ar 2021. gadu, segt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā 32.00.00 "Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana" pieejamiem resursiem;

5.2.   30 478 euro 2020. gadā un 121 911 euro, sākot ar 2021. gadu, segt no valsts budžeta līdzekļiem, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pēc projekta pabeigšanas iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts budžeta apropriācijas pārdali Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai no citām ministrijām;

5.3.  27 300 euro 2020. gadā un 109 200 euro, sākot ar 2021. gadu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

6. Lai pēc projekta pabeigšanas nodrošinātu projekta rezultātu uzturēšanu, atbalstīt četru amata vietu izveidi Valsts reģionālās attīstības aģentūrā un to finansēšanu no šā rīkojuma 5.2. apakšpunktā minētajiem līdzekļiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 5. oktobra
rīkojumu Nr. 556)

Vienotā datu telpa

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Vienotā datu telpa" apraksts izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" nosacījumus.

Projekts "Vienotā datu telpa" turpina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk – PIKTAPS) uzsāktās aktivitātes un ir cieši saistīts ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) projektu "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" (turpmāk – PSPP). PIKTAPS ietvaros tiks veikta datu publicēšanas platformas (turpmāk – DPP) 1. kārtas un Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra (turpmāk – VIRSIS) 1. kārtas izstrāde, savukārt projekta "Vienotā datu telpa" ietvaros tiks veikta šo koplietošanas risinājumu pilnveidošana jeb 2. kārtas izstrāde. Vienlaikus PIKTAPS ietvaros tiks veikta DPP 2. kārtas, VIRSIS 2. kārtas un datu izplatīšanas platformas (turpmāk – DIP) projektējumu un specifikāciju izstrāde, kas tiks izmantoti projekta "Vienotā datu telpa" īstenošanā. PSPP rezultātu darbības nodrošināšanai tiks izmantots projektā "Vienotā datu telpa" ieviestais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras risinājums, savukārt PSPP ietvaros tiks nodrošināta datu kopu nodošana no PSPP risinājumiem uz DPP un VIRSIS, komunikācijas un apmācības pasākumi par projekta "Vienotā datu telpa" risinājumiem, kā arī abos projektos tiks nodrošināta to ieviesto risinājumu savstarpēja sadarbspēja.

Projekta "Vienotā datu telpa" virsmērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī publisko un atkalizmantojamo datu pieejamības nodrošināšana, tādējādi veicinot programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) sasniegšanu.

Projekta mērķi

1. Uzlabot datu apmaiņu starp iestādēm, modernizējot Valsts informācijas sistēmu savietotāju (turpmāk – VISS):

1.1. nodrošināt iestāžu datu u. c. funkcionalitātes pieejamību, izmantojot REST (tīmekļa servisu arhitektūras risinājums) tīmekļa pakalpes (vienlaikus nodrošinot arī līdz šim izveidoto SOAP (XML bāzētu ziņojumu apmaiņas protokols datortīklos, izmantojot HTTP/HTTPS protokolus) servisu uzturēšanu);

1.2. nodrošināt vienota pieprasījumu vadības servisa izmantošanu (savu saskarņu publicēšana vienotajā pieprasījumu vadības risinājumā);

1.3. nodrošināt risinājumu, lai par datu apmaiņu, izmantojot VISS, starp iestādēm varētu vienoties elektroniski;

1.4. sadarbspējas darba atbalsta informācijas vides attīstība.

2. Uzlabot datu izplatīšanas veiktspēju un efektivitāti, izmantojot centralizētu datu izplatīšanas risinājumu:

nodrošināt centralizēta datu izplatīšanas risinājuma izmantošanu, izmitinot pieprasītāko valsts informācijas sistēmu datu kopas un pēc nepieciešamības iestāžu datu kopas, kurām nav savu datu izplatīšanas risinājumu, kā arī nodrošinot to datu pieprasījumu apstrādi.

3. Nodrošināt atvērto datu pieejamību sabiedrībai:

nodrošināt atvērto datu kopu publicēšanu, papildinot DPP iekļautā atvērto datu portāla standarta risinājuma funkcionalitāti, iekļaujot portāla lietotājiem paredzētus papildu rīkus, kas veicina atkalizmantošanas pieaugumu, kā arī rīkus un vadlīnijas, kas atbalsta datu atvēršanu.

4. Nodrošināt valsts informācijas un IKT resursu pārvaldību:

4.1. veikt VIRSIS pilnveidi;

4.2. nodrošināt datu piekļuves atļauju piešķiršanas procesu.

5. Atbilstoši valsts IKT politikai nodrošināt centralizēto koplietošanas platformu un VARAM resora informācijas sistēmu (turpmāk – IS) darbībai un attīstībai nepieciešamās IKT infrastruktūras:

5.1. izveidot mākoņskaitļošanas platformu;

5.2. definēt un ieviest koplietošanas IKT infrastruktūras pakalpojumus saistībā ar IKT infrastruktūras centralizētu nodrošināšanu;

5.3. nodrošināt centralizētas IKT infrastruktūras darbību un pieejamību.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. DIP izveide – tiks izstrādāta DIP programmatūra, kurā tiks iekļautas esošās VISS datu izplatīšanas komponentes, piemēram, datu izplatīšanas tīkls, kas nodrošinās efektīvāku datu apmaiņu starp iestādēm VISS ietvaros (t. sk. REST (tīmekļa servisu arhitektūras risinājums) saskarņu izmantošanu), kā arī uzlabos intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju, izmantojot ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu.

2. DPP 2. kārtas izstrāde – tiks pilnveidota PIKTAPS ietvaros izveidotā DPP, turpinot standarta datu kopu kataloga attīstību un pilnveidošanu, izstrādājot papildu datu attēlošanas rīkus, saziņas un sabiedrības iesaistes rīkus, labāko datu atkalizmantošanas piemēru integrāciju un demonstrēšanu, atbalsta mehānismus datu publicētājiem un saskarņu izveidei datu kopu automatizētai publicēšanai.

3. VIRSIS 2. kārtas izstrāde – tiks pilnveidots PIKTAPS ietvaros izveidotais VIRSIS šādās jomās – datu atļaujas moduļa izveide, integrācija ar datu izplatīšanas risinājumu, atvērto datu portāla atkalizmantojamo datu publicēšanas vadība, iestādes darba vietas funkcionalitātes izveide, lai nodrošinātu datu atļauju pārvaldību, savas iestādes vai resora datu izplatīšanas monitoringu, pakalpju un pakalpojumu izmantošanas statistikas apkopojumu, aptauju moduļa paplašinājumi, attīstot reģistra daļu un pievienojot reģistra objektiem būtiskākās metrikas, paplašinot publisko saskarni – meklēšana reģistra datos, datu skatīšana, indikatori –, kā arī nododot datus publicēšanai atvērto datu formā.

4. Partneru IS pielāgošana un integrācija ar vienotās datu telpas koplietošanas risinājumiem.

5. IKT infrastruktūras attīstība, t. sk. IKT infrastruktūras prasību definēšana, IKT infrastruktūras iegāde un konfigurēšana un IKT infrastruktūras platformas ieviešana.

6. Publicitātes pasākumu īstenošana, t. sk. informatīvā stenda izvietošana projekta norises vietā visā projekta īstenošanas laikā un pēc projekta pabeigšanas, kā arī regulāra ar projekta īstenošanu saistītas informācijas publicēšana portālā (www.vraa.gov.lv). Galvenā komunikācijas vadība tiks nodrošināta PSPP projektā, sabiedrības IKT iespēju izmantošanas veicināšanas sadaļā.

7. Projekta pārvaldība – tiks nodrošināta projekta administratīvā vadība, projekta mērķu sasniegšana ar pieejamiem resursiem, projekta darbību izpilde un plānoto rezultātu sasniegšana.

8. Projekta apraksta sagatavošana – tiks sagatavots projekta apraksts iekļaušanai IKT mērķarhitektūrā un izstrādāta izmaksu un ieguvumu analīze.

Plānotie rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām

1. Elektroniski dotās datu piekļuves atļaujas

skaits

0

100

200

2. Klasifikatori, kas brīvi pieejami kā atvērtie dati (% no VISS izplatītajiem)

%

0

50 % (tikai tie, kas nesatur fizisko personu datus)

75 % (tikai tie, kas nesatur fizisko personu datus)

3. Citu iestāžu informācijas sistēmas, kas izvietotas IKT infrastruktūras platformā vai izmanto citus infrastruktūras platformas pakalpojumus

iestāžu skaits

0

2

4

Plānotie iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1. Pilnveidoti darbības procesi

skaits

4

10

2. Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas

skaits

3

3

3. Publicētās koplietošanas datu kopas

skaits

7

12

4. Publicētās koplietošanas datu kopas ātrdarbīgai piekļuvei

skaits

2

3

Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 4 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 320 000 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekta "Vienotā datu telpa" ietvaros ir plānota VISS izmantoto risinājumu tālāka attīstība, kā arī IKT infrastruktūras nodrošināšana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu ietvaros izveidoto risinājumu darbības nodrošināšanai. Tādējādi projekts ir saistīts ar šādiem iepriekšējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda perioda nozares iestāžu īstenotajiem projektiem:

1) "E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība" (EPAK)* – projekta "Vienotā datu telpa" ietvaros tiks turpināta projekta EPAK ietvaros izstrādātā VISS papildinājumu pilnveidošana un integrēšana DIP;

2) "Pašvaldību funkciju atbalsta sistēmas 2. kārta" (PFAS2)* – projekta "Vienotā datu telpa" ietvaros tiks turpināta projekta PFAS2 ietvaros izstrādāto VISS koplietošanas komponenšu (iestādes darbinieka darba vietas, koplietošanas pakalpju) pilnveidošana un integrēšana DIP;

3) "Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide" (EDOK)* – projekta "Vienotā datu telpa" ietvaros tiks turpināta projekta EDOK ietvaros izstrādāto VISS papildinājumu pilnveidošana un integrēšana DIP.

* Projekta "Vienotā datu telpa" rezultātu ieviešanas laikā tiks nodrošināta attiecīgā projekta rezultātu izmantojamība.

Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums

Projekts "Vienotā datu telpa" ir vērsts uz to, lai uzlabotu datu apmaiņu un izplatīšanu valstī, kā arī datu pieejamību sabiedrībai. Īstenojot projektu, veidosies ievērojami sociālekonomiskie ieguvumi gan valsts iestādēm, gan plašākai sabiedrībai.

Projekta ieviešana radīs šādus sociālekonomiskos ieguvumus:

1) projekta ietvaros veidojot un nodrošinot centralizētu IKT infrastruktūru, aprēķināts, ka būtu iespējams ietaupīt līdz 10 % no kopējā IKT infrastruktūras investīciju apjoma 2 milj. euro. Ietaupījumu radītu apjoma atlaides, efektīvāka procesu vadība u. c. iepirkumu izmaksu pozīcijas, kuras būs iespējams izmantot efektīvāk, veidojot vienu centralizētu risinājumu. Paredzēts, ka pirmajā gadā pēc projekta ieviešanas ieguvums varētu būt 200 000 euro apmērā, savukārt projekta pārskata periodā 172 000 euro apmērā (diskontētā vērtība);

2) pašreiz iestāžu darbinieki gadā patērē lielus laika resursus, lai noslēgtu starpresoru datu apmaiņas līgumus. Vidēji gadā tiek slēgti 438 datu apmaiņas līgumi, un, lai noslēgtu vienu starpresoru vienošanos, nepieciešami no sešiem līdz 12 mēnešiem, kopumā visām iesaistītajām iestādēm izmantojot vidēji 480 cilvēkstundu darba apjoma. Tiek paredzēts, ka projekta ieviešanas rezultātā izstrādātās standartizētas vienošanās, izmantojot VIRSIS datu piekļuves atļauju moduli, ļaus samazināt visu iesaistīto iestāžu laika resursu patēriņu viena līguma izveidei un noslēgšanai no 480 līdz 180 cilvēkstundām gadā. Ņemot vērā laika ietaupījumu, vidējo valsts iestāžu darbinieka stundu likmi un datu apmaiņas līgumu skaitu, gadā tiks radīts ieguvums 690 000 euro apmērā, kopumā projekta pārskata periodā sasniedzot 4,8 milj. euro ieguvumu (diskontētā vērtība);

3) projekta ietvaros izstrādātā DIP piedāvās uzlabotas datu apmaiņas saskarnes, kas ļaus iestādēm ietaupīt, izstrādājot integrācijas mehānismus. Izmaksas samazināsies vidēji no 30 000 līdz 10 000 euro gadā par vienu saskarni. Ņemot vērā vidējo finanšu ietaupījumu vienas saskarnes izstrādei (20 000 euro) un vidēji valsts iestādēs gadā izveidoto saskarņu skaitu (63), tiek paredzēts, ka datu apmaiņas saskarņu pilnveidošanas rezultātā iestādēm kopā gadā varētu rasties ietaupījumi 1,26 milj. apmērā, projekta pārskata periodā radot 8,8 milj. euro ieguvumu (diskontētā vērtība);

4) projekta ietvaros publicētie atvērtie dati var radīt ievērojamu pozitīvu sociālekonomisko ietekmi uz Latvijas Republikas sabiedrību. Pieņemot, ka, izmantojot atvērtos datus, viens iedzīvotājs darbspējas vecumā ietaupīs vidēji pusstundu laika gadā, ieguvums gadā sasniegs 3,2 milj. euro, projekta pārskata periodā sasniedzot 22,8 milj. euro (diskontētā vērtība);

5) projekta ietvaros izveidotais datu izplatīšanas risinājums ļaus iesaistītajām iestādēm (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Uzņēmumu reģistram) samazināt laika un finanšu resursu patēriņu, veidojot pašiem savu risinājumu, kas ļaus ietaupīt resursus ne tikai risinājuma izstrādāšanai, kuri varētu izmaksāt vidēji līdz 1 milj. euro, bet arī izveidotā risinājuma uzturēšanas resursus, kas gadā varētu izmaksāt līdz 200 tūkst. euro par vienu sistēmu, tādējādi projekta pārskata periodā radot ieguvumu 4,5 milj. euro apmērā (diskontētā vērtība).

Projekta īstenošanas rezultātā darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot ar viņu darbu saistīto pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitātes palielināšanai, tāpēc pēc projekta īstenošanas nav paredzēts samazināt VARAM resora iestāžu darba vietas.

Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs aptuveni 41,1 milj. euro (diskontētā vērtība) ar ekonomisko neto pašreizējo vērtību 35 milj. euro apmērā. Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 7,05, bet ekonomiskā ienesīguma norma – 75,67 %, un tas liecina par augstu projekta pievienoto vērtību.

Ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītāju sasniegšanā

Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītāju sasniegšanu:

1) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;

2) nodrošināt publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību;

3) nodrošināt caurspīdīgumu un sadarbspēju nacionālā un Eiropas Savienības mērogā;

4) nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;

5) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām;

6) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, t. sk. lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbības, analīzes u. c. mērķiem.

Saistībā ar projekta ietekmi uz specifiskā atbalsta mērķa kopējo rezultāta rādītāju sasniegšanu var prognozēt, ka DPP attīstība projekta ietvaros sniegs ieguldījumu attiecībā uz publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indeksu, jo DPP publicētie dati būs pieejami visai sabiedrībai gan atkalizmantošanai, gan jaunu produktu izveidei. Projekta ietvaros attīstot VIRSIS, tiks paaugstināta publiskās pārvaldes procesa efektivitāte gan saistībā ar valsts pārvaldes informācijas sistēmu, informācijas resursu un tehnisko resursu uzskaiti, gan radot priekšnosacījumus efektīvākai datu apmaiņas organizācijai starp iestādēm. DIP izstrāde un ieviešana nodrošinās pieprasītāko datu izplatīšanas veiktspējas palielināšanu, efektīvāku datu apmaiņu starp iestādēm, kā arī pašvaldības attīstības vajadzībām nepieciešamās informācijas pieejamību.

Īstenojot projekta darbības, būs ieguldījums arī specifiskā atbalsta mērķa rādītājos, pilnveidojot 10 darbības procesus, kā arī trīs koplietošanas platformas.

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1. Pilnveidoti darbības procesi skaits

4

10

2. Izveidotas/pilnveidotas koplietošanas platformas skaits

3

3

Projekta ietvaros tiks pilnveidoti šādi darbības procesi:

1) IKT resursu pārvaldība;

2) publiskās pārvaldes publicēto atkalizmantojamo (t. sk. atvērto) datu iegūšana (process no datu saņēmēju – atkalizmantotāju skatpunkta);

3) datu nodošana publiskās pārvaldes koplietošanai un atkalizmantošanai (t. sk. atvērto datu publicēšana);

4) IKT atbalsta monitorings;

5) publisko personu un iestāžu saraksta datu publicēšana DIP;

6) IKT koplietošanas IKT pakalpojumu sniegšana;

7) centralizētās IKT infrastruktūras administrēšana;

8) IKT resursu operatīvais monitorings;

9) IKT pakalpojumu monitorings;

10) informācijas sistēmu, datu un virtuālo resursu rezerves kopēšanas nodrošināšana.

Projekta īstenošanas rezultātā apstrādājamie un pieejamie dati

Koplietošanas programmatūras komponentes nodrošinās šādu galveno datu kopu apstrādi un pieejamību:

Nr.

p. k.

Informācijas resurss/datu kopa

Veids (iekšējā, koplietošanas, atkalizmantojama, atvērtā)

DIP
1. IKT arhitektūras monitoringa metrikas, koplietošanas dati koplietošanas
2. Iedzīvotāju reģistra bieži pieprasāmu datu kopas, izmantojamas ātrdarbīgai izplatīšanai koplietošanas
3. Uzņēmumu reģistra bieži pieprasāmu datu kopas, izmantojamas ātrdarbīgai izplatīšanai koplietošanas
4. Atsevišķu valsts informācijas sistēmu reģistru datu publicēšana (reģistru datu izplatīšanai) koplietošanas
5. Datu piekļuves atļauju statistika atvērtā
VIRSIS 2. kārta
6. Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu datu kopa atvērtā
7. Informācijas resursu datu kopa atvērtā
8. Informācijas sistēmu un resursu klasifikators (taksonomija) atvērtā
9. Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un resursu aprakstam izmantoto terminu vārdnīca atvērtā
10. Statistika par informācijas sistēmu un resursu izmantošanas pakalpojumiem atvērtā
11. E-indeksa monitoringa datu kopa atvērtā
DPP 2. kārta
12. Atvērto datu kataloga informācija atvērtā

IKT infrastruktūras ietvaros tiks nodrošināta izmantoto resursu monitoringa datu apkopošana, pārskatu automātiska veidošana. Šie dati nepieciešami resursu izmantošanas kontrolēšanai, plānošanai un darbības nepārtrauktības uzraudzībai. Šie dati ir paredzēti speciālistiem, kuri nodrošina centralizētos infrastruktūras resursus un pakalpojumus.

Projekta ietvaros netiks īstenota tādu datu nodošana pašvaldībām vai datu apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādes sistēmām, kas nodrošināta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu ietvaros.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!