Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas divpadsmitā sēde 2017.gada 16.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 16.novembra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Solvitas Cīrules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Aijas Ilsteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Natālijas Zavadskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Andra Škutāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr.1034/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 24.novembrim". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā" nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 16.novembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.novembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz komisijas iesniegto un izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Darba kārtībā – likums "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".

Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 10.novembrī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 2.novembrī Saeimas pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Atbildīgā par šo likumu ir Juridiskā komisija.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.novembris, un likuma izskatīšana otrreizējā caurlūkošanā – 2018.gada 18.janvārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē – 2018.gada 18.janvārī. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Solvitas Cīrules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Solvitas Cīrules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

2014.gada 4.decembrī Latvijas Republikas Saeima (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) iecēla Solvitu Cīruli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", noteica Solvitai Cīrulei pildīt tiesneša pienākumus Ogres rajona tiesā.

2016.gada 13.jūnijā viņa sāka pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā (līdz reorganizācijai – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā).

Savas kvalifikācijas celšanai Solvita Cīrule ir piedalījusies 34 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.

Tiesnese Solvita Cīrule skata visu kategoriju civillietas. Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Ogres rajona tiesas, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses Solvitas Cīrules profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses Solvitas Cīrules apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Solvitu Cīruli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Patīkami, ka šis tiesnesis principā jau ir nobriedušāks. Vienīgi, es skatos, ka šā tiesneša spriedumu izskatīšanas rezultāti apgabaltiesā... rādītāji par šo tiesnesi, cik ir taisīts analogs spriedums, cik ir grozīts spriedums un cik taisīts pretējs spriedums, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem mūsu tiesās, – it kā šie rādītāji ir labāki, jo mūsu tiesās katra tiesneša lēmums tiek apstrīdēts gandrīz vai katrā otrajā gadījumā.

Es šobrīd saku, ka pēc būtības šis tiesnesis neder, jo mums jāsakārto tiesu sistēma. Un, ja mēs gribam sakārtot, tad ņemt cilvēkus no tiesu sistēmas, kurā ir daudz, daudz problēmu, nav tas labākais.

Man daudzi kolēģi norāda: "Dārgais Valdi! Pēc likuma visi tie tiesneši, kuri tiek apspriesti, atbilst." Viņu vārdos ir liela taisnība, jo mūsu tiesās arī visu lemj pēc likuma, pēc dokumentiem. Ja ir dokuments, tad viss ir kārtībā! To arī parādīja raidījuma "Nekā personīga" sižets par igauņu uzņēmēju tiesāšanos. Mēs tiesās izskatām jautājumus pēc dokumentiem.

Tātad vēlos norādīt, ka šis tiesnesis neatbilst likuma "Par tiesu varu" 51.panta prasībām, proti, tiesnesim jābūt augsti kvalificētam un godīgam juristam.

Dārgie deputāti! Šeit nav neviena dokumenta, ka šis jurists ir godīgs! Tātad, piedodiet, tā sakot...

Un vēl ko es vēlos jautāt: dārgie juristi, kas izskata tiesnešus, kāpēc jūs diskriminējat vīriešus? Kāpēc jūs diskriminējat vīriešus?! Labi ja 20 procenti no tiesnešu kandidātiem, ko lūdz mums izskatīt šeit, ir vīrieši. Kāpēc jums nepatīk vīrieši? (Smiekli, starpsaucieni.) Jā...

Man ir liels lūgums. Godātie juristi, gan visi Latvijas iedzīvotāji, gan mediji norāda, ka mūsu tiesu vara un tiesu sistēma nav kārtībā. Nu atveriet to likumu! Nu sakārtojam šo jautājumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Šeit jau retoriski jājautā: "Kalnozola kungs, nu kāpēc jums nepatīk sievietes?"

Bet, ja mēs skatām šo jautājumu pēc būtības, es tomēr gribu atgādināt: konkrēts darba kārtības jautājums ir par konkrētas tiesneses apstiprināšanu amatā. Šoreiz par apstiprināšanu bez termiņa ierobežojuma. Ir ievērotas visas procedūras. Gan tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, gan izpildvaras institūcijas, gan arī saskaņā ar likumu parlamentārā institūcija – Juridiskā komisija – ir vērtējuši šī cilvēka iespējas turpināt darbu tiesā tiesneša amatā bez termiņa ierobežojuma. Tas arī tika komisijā vērtēts.

Un, Kalnozola kungs, kur jūs bijāt tad, kad viss parlaments skatīja likumu "Par tiesu varu", kas ir tieši tas likums, kurš precīzi nosaka dažādus likumus, kuri regulē tiesu varu? Likumdevējam ir tiesības likumu veidot tādu, lai tas atbilstu sabiedrības interesēm. Tā ir arī mūsu atbildība, lai sabiedrība uzticētos tiesu varai.

Es kaut kā tos jūsu priekšlikumus tur nesagaidīju. Tā vietā jūs kārtējo reizi izmantojat iespēju pateikt, ka jums nepatīk sievietes. Nu, es, protams, pieņemu šo jūsu nepatiku, bet es tomēr aicinu būt konstruktīvam, vēlreiz izlasīt Kārtības rulli, ievērot to un diskutēt par jautājumiem pēc būtības.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu par konkrētās tiesneses – Solvitas Cīrules – apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir kas vēl piebilstams komisijas vārdā?

A.Jakimovs. Gribu teikt, ka komisija ļoti uzmanīgi un vispusīgi novērtēja Solvitas Cīrules kandidatūru, un aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Solvitas Cīrules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Aijas Ilsteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Aijas Ilsteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

2015.gada 15.janvārī Latvijas Republikas Saeima iecēla Aiju Ilsteri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", noteica Aijai Ilsterei pildīt tiesneša pienākumus Rīgas rajona tiesā.

Savas kvalifikācijas celšanai Aija Ilstere ir piedalījusies 20 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.

Tiesnese skata visu veidu civillietas, kā arī (citēju) "Latvijas APK sūdzības par iestādes lēmumiem".

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas rajona tiesas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas rajona tiesas tiesneses Aijas Ilsteres profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu Rīgas rajona tiesas tiesneses Aijas Ilsteres apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aiju Ilsteri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Es gribu, lai jūs, deputāti, atvērtu to ailīti, kura ir par viņas CV un nolēmumu izskatīšanas rezultātiem administratīvo pārkāpumu lietās.

Nolēmums atcelts pilnībā – 2017.gada pirmajā pusgadā 30 procentos... 33 procentos gadījumu. Katrs trešais lēmums, ko šī tiesnese ir lēmusi, augstākā instancē ir atcelts! Tātad – par ko mēs varam runāt? Mēs gribam sakārtot tiesu sistēmu.

Un jūs, Solvita Āboltiņa, manuprāt, ņirgājaties par deputātiem – nosakāt, ka likumam "Par tiesu varu" mēs varam iesniegt priekšlikumus līdz 21.novembrim... (Dep. S.Āboltiņa: "Tu tikai pats par sevi vari paņirgāties!") Līdz 21.novembrim normāli sagatavot grozījumus likumam "Par tiesu varu" ir ļoti grūti, jā!

Tā ka es vēlreiz atkārtoju – es šim (Dep. S.Āboltiņa: "Pārstāj ņirgāties par sevi un parlamentu!")... arī šim tiesnesim neatrodu dokumentu, kas apliecina, ka minētais tiesnesis ir godīgs jurists. Ja jūs smaidāt par šo terminu, tad kāpēc jūs, juristi, esat tik dīvainu formulējumu ielikuši likumā...? (Dep. S.Āboltiņa: "Tāpēc, ka mēs esam sievietes?") Jā!

Un vēlreiz, Solvita Āboltiņa! Kāpēc jums nepatīk vīrieši? Kāpēc jums tā nepatīk, ka tiesnesis ir vīrietis? (Dep. A.Adamovičs: "Viņa tā neteica!") Kāpēc jūs darāt visu, lai lielākoties visi tiesneši būtu sievietes? Jā!

Lūgums: dārgie draugi juristi, sakārtojam tiesu sistēmu! Tas nav mans jautājums; visa mūsu tauta saka: tiesu sistēmā ir problēmas! Mediji norāda, ka tiesu sistēmā ir problēmas! Un jūs, piedodiet, ņirgājaties gan par tautu, gan par medijiem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Šoreiz man no šīs tribīnes ir jāatzīstas – man patīk vīrieši! (Smiekli. Aplausi.)

Bet, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību jebkurā profesijā, tajā skaitā politiķa un tiesneša profesijā, tā ir ļoti nopietna tēma, ar kuru strādā gan parlaments, gan izpildvara.

Un varbūt jūs, Kalnozola kungs, pamanījāt: arī vakardien bija akcija, kurā par to tika runāts, – par dažādību cilvēkiem un iespēju viņiem strādāt.

Stāsts par sievietēm un sieviešu diskrimināciju arī Latvijā nav nekāds pārsteigums. Diemžēl arī Latvijā sievietes tiek diskriminētas. Protams, dažādos sieviešu forumos, kuros runājam par sieviešu līdztiesību, mēs labprāt saucam šo skaitli, runājam par tām daudzajām sievietēm uzņēmējām, par tām sievietēm politikā, kuras diemžēl šobrīd jau ir mazākā skaitā. Mēs norādām arī to, ka Augstākās tiesas tiesneši galvenokārt ir sievietes.

Meklējiet šos cēloņus, nevis uzbrūciet sievietēm! Šis ir jautājums, par kuru būtu jācīnās politiķim, – par dzimumu līdztiesību jebkurā, tajā skaitā tiesneša profesijā, nevis jāuzbrūk vienam vai otram dzimumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Kas te vispār notiek, klau? (Dep. S.Āboltiņa: "Cirks!") Ir atrasta sprauga (Starpsaucieni.) Saeimas kārtības rullī, lai varētu atvērt kaut kādas apaļā galda diskusijas, vai ne? Un, galvenais, tam cilvēkam, tai Aijai Ilsterei, pēc tam būs jātiesā!

Mēs te runājam par kaut kādu dzimumu līdztiesību, un vispār izklausās kā pilnmēness nakts sarunas. Te ir parlaments vai kas?

Es domāju, ka vienkārši ir konkrētas procedūras: ja parlaments apstiprina tiesnešus, tad apstiprina, nevis sarīko kārtējo cirka izrādi konkrētam tiesnesim. Ko viņš pēc tam domās visu dzīvi? Tas ir viņam svarīgākais moments dzīvē. Viņš beidzot kļūst par parlamenta apstiprinātu tiesnesi. Bet viņš dabū Kalnozola stāstus un Solvitas Āboltiņas stāstus par dzimumu līdztiesību. Man liekas, es murgoju. Es tiešām domāju, ka labāk būtu, ja Valsts prezidents viņus ieceltu, un miers, nevis mēs te māžosimies...

Nu, Valdi, beidz! Tas taču ir kaut kāds murgs, ko tu dari!

Sēdes vadītāja. Man ir jādod vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgais draugs Ringold! Es jums... tev teikšu – murgs ir tiesās nevis šeit!

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt visiem! No sākuma, pirms kāda pusgada, man likās, ka tu, Valdi, vienkārši jokojies. Saproti? Ka tas ir tāds joks. Bet tagad es domāju, ka, iespējams, tu esi slims. Pa īstam.

Šī nav tā vieta, kur risināt savas problēmas. Goda vārds!

Brigmaņa kungs, savāciet, lūdzu, Valdi Kalnozolu! Atņemiet viņam to kartīti!

Kas te notiek? Baloža kungs pateica visu precīzi. Tam tiesnesim tas ir svarīgākais lēmums. Un kas te notiek? Kādi vīrieši? Kādas sievietes? Valdi, kad tu pēdējo reizi savu sievu siti? Par ko mēs te runājam?! Lūdzu, ejam tālāk saskaņā ar procedūru!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Dep. A.Latkovskis: "Sēde ir jāvada!")

Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam komisijas vārdā.

A.Jakimovs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aijas Ilsteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Natālijas Zavadskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Natālijas Zavadskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". 2015.gada 15.janvārī Latvijas Republikas Saeima iecēla Natāliju Zavadsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", noteica Natālijai Zavadskai pildīt tiesneša pienākumus Rīgas rajona tiesā.

Savas kvalifikācijas celšanai Natālija Zavadska ir piedalījusies 16 Latvijas tiesnešu mācību centra semināros.

Tiesnese skata visu veidu civillietas.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas rajona tiesas, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas rajona tiesas tiesneses Natālijas Zavadskas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu viņas apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Natāliju Zavadsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgais, vislabāk apmaksātais aktieri Latvijā! Es pārstāvu iedzīvotāju intereses... (Dep. V.Kalnozols turpina runāt vienlaikus ar sēdes vadītāju.)

Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka darba kārtībā ir lēmuma projekts "Par Natālijas Zavadskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

V.Kalnozols. ... uz ko norāda arī mediji. Liels, liels lūgums ņemt vērā to, ka šinī brīdī es uzstājos kā iedzīvotāju interešu pārstāvis. To iedzīvotāju, kuri norāda, ka ir būtiskas problēmas mūsu tiesu sistēmā.

Runājot konkrēti par šo tiesnesi, atveriet, lūdzu, dokumentus, kas ir pievienoti lēmuma projektam. Pirmkārt, es nesaprotu, kāpēc nav iedoti dati par viņas vecumu un tā tālāk. Un nākamais, būtiskākais. Izlasiet lēmumu izskatīšanas rezultātus civillietās apgabaltiesā! 2017.gadā viņas lēmumi pilnībā ir atcelti 42,9 procentos gadījumu.

Es runāju par šī konkrētā tiesneša lietām. Tas nozīmē, ka nestrādā kvalitatīvi. Lūdzu, sakārtojiet šo tiesu sistēmu un netaisiet mani par ākstu šeit!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Jakimovs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Natālijas Zavadskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Andra Škutāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Andra Škutāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

2014.gada 4.decembrī Latvijas Republikas Saeima iecēla Andri Škutānu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", noteica Andrim Škutānam pildīt tiesneša pienākumus Dobeles rajona tiesā.

2016.gada 6.septembrī Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", uzdeva Andrim Škutānam pildīt Jelgavas tiesas tiesneša pienākumus tiesneša pagaidu prombūtnes laikā.

Savas kvalifikācijas celšanai Andris Škutāns ir piedalījies 14 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros. Tiesnesis skata krimināllietas un administratīvo pārkāpumu materiālus. Par tiesneša darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Dobeles rajona tiesas, Jelgavas tiesas un Zemgales apgabaltiesas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Dobeles rajona tiesas tiesneša Andra Škutāna profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu Dobeles rajona tiesas tiesneša Andra Škutāna apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Andri Škutānu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Dep. A.Kaimiņš: "Mums tiešām nav aptieciņas Saeimā?")

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgie kolēģi! Es jums vēlreiz saku: līdz iedzīvotāji nedomās tāpat kā Dānijā – ka "mūsu tiesu vara ir labākā" –, es šeit nākšu un diskutēšu par katru tiesnesi. (Dep. S.Āboltiņa: "Bet šis ir vīrietis!") Un nevajag apvainoties par to un uztvert to personīgi.

Man ir liels prieks, ka, minēto tiesnesi salīdzinot ar iepriekšējiem... ailē "spriedums atcelts pilnīgi" ir nulle. Ļoti patīkami!

Bet, dārgie juristi, ja jūs esat padarījuši... veidojuši mūsu tiesu sistēmu nevis pēc būtības, bet pēc dokumenta, tad, lūdzu, sakārtojiet vai nu likumus, vai pielieciet dokumentu, ka šis godātais kungs ir godīgs jurists! Ja jums liekas, ka tas ir absurds, tad mainiet – goda vārds! – likumus! Netaisiet tik dumjus likumus, kur ierakstīts, ka jābūt godīgam! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lai arī no šīs tribīnes izskan, ka debates Juridiskajā komisijā par katru tiesnesi bija, tika uzdoti arī jautājumi par šiem kvalitātes rādītājiem, par apstrīdētajiem spriedumiem. Ailītēs, kuras citēja Kalnozola kungs, ir dati par 2017.gada spriedumiem, kuru pārsūdzība augstākās instancēs... Līdz Augstākajai tiesai šīs lietas vēl nav nonākušas, līdz ar to bieži vien pirmās instances tiesa, apgabaltiesa un vēlāk Augstākā tiesa var raudzīties dažādi uz konkrēto lietu apstākļiem, jo lietas vēl nav iztiesātas galīgajā instancē.

Visus tiesnešus, visus četrus, komisijas deputāti atbalstīja vienprātīgi, neviens neiebilda, – nedz atturējās, nedz balsoja "pret". Un es no šīs tribīnes Latvijas Republikas Saeimas vārdā vēlos atvainoties ikvienam no šiem četriem tiesnešiem par to, kas bija jāpiedzīvo šā lēmuma pieņemšanā. (Starpsauciens.)

Kolēģi! Es aicinu balsot "par" šiem tiesnešiem. Un, ja kādam ir šaubas vai kāds vēlas redzēt, kā notiek vētīšana Juridiskajā komisijā, laipni aicinu apmeklēt komisijas sēdes un noraudzīties, kā mēs lemjam Juridiskajā komisijā, vai arī kļūt par Juridiskās komisijas locekli.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Es aicinu atvainoties mūsu iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka mūsu tiesu sistēma ir viena no sliktākajām. Aicinu atvainoties arī Borovkova kungam, kurš saka, ka mūsu tiesu sistēma ir galīgi garām.

Man ir liels lūgums neņirgāties par cilvēku, kas cenšas, lai tiek sakārtota mūsu tiesu sistēma un lai tur valda taisnība.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Jakimovs. Komisijas vārdā aicinu apstiprināt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Andra Škutāna apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

A.Jakimovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Deputātu Jura Viļuma, Ivara Brīvera, Silvijas Šimfas, Arvīda Platpera, Vara Krūmiņa, Riharda Melgaiļa, Aivara Meijas, Artusa Kaimiņa, Edvarda Smiltēna un Mārtiņa Šica pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par minimālās algas celšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Jura Viļuma, Ivara Brīvera, Silvijas Šimfas un pārējo deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par minimālās algas celšanu". Pieprasījuma būtību, cerams, jums vairāk akcentēs pieprasītāji.

Komisijas sēdē izvērtās debates. Un jautājums galvenokārt bija par situāciju Latgalē. Bija uzaicināts arī Latgales uzņēmējs. Komisijas sēdē viedokļi bija dažādi, bet vairākums nolēma šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ņemot vērā, ka pēdējo nedēļu laikā no ministriju ierēdņu puses un no dažu politiķu puses ir izskanējis gana daudz aplamību par šo pieprasījumu (un tās tika balstītas no kopīgā konteksta izrautos teikumos), un arī ņemot vērā, ka daži plašsaziņas līdzekļi ir atļāvušies veidot sižetus labākajā fake news jeb viltus ziņu stilā, es izmantošu šo laiku un vēlreiz jums īsi izstāstīšu pieprasījuma būtību un arī kopējo kontekstu, kura dēļ pieprasījumu parakstīja 10 deputāti.

Tieši tagad šis pieprasījums tika iesniegts, jo mēs cerējām pievērst koalīcijas deputātu uzmanību... lai gan šobrīd redzu, ka viņiem citas diskusijas ir svarīgākas. Protams, mēs cerējām pievērst arī valdības uzmanību, jo šobrīd, kad Saeimā tiek skatīts budžets, mēs vēl varam labot, jāteic, traģisko situāciju. (Starpsaucieni.)

Sāksim ar to... Vēl pirms tika veidota nodokļu reforma, atceros, Baltijas Asamblejas ietvaros tikāmies ar toreizējo Ministru prezidenti Straujumas kundzi, un Ādamsona kungs norādīja... aicināja nodokļu reformas veikšanā pievērst uzmanību tam, kāda nodokļu sistēma ir mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Igaunijā neapliekamais minimums nākamgad būs 500 eiro, Lietuvā – aptuveni 400 eiro. Latvijā neapliekamais minimums tiks celts tikai līdz 200 eiro. 2020.gadā ceram sasniegt 250. Tas nozīmē, ka šajā rādītājā tikai pēc trim gadiem sasniegsim pusi no Igaunijas pašreizējā līmeņa.

Var teikt, ka pieprasījuma autori aicina sīkāk izpētīt tieši mūsu tuvāko kaimiņu pieredzi, jo sanāks tā, ka Lietuvā un Igaunijā pat mazākas bruto (jeb "uz papīra") algas gadījumā iedzīvotāji saņems lielāku neto (jeb "uz rokas") algu nekā Latvijā. It īpaši to labi redzēs un jutīs cilvēki, kas dzīvo pierobežā, jo viņi varēs pajautāt kaimiņam jeb blakus dzīvojošam cilvēkam, kāda viņam ir alga un cik liels ir nodokļu slogs.

Uzņēmēji ir parēķinājuši, ka šobrīd Latvijā, lai darbinieks saņemtu, piemēram, 1000 eiro "uz rokas", darba ņēmēja un darba devēja nodokļu kopsumma ir viena no lielākajām, ja ne pati lielākā Eiropas Savienībā.

Latvijas nodokļu reformas un nākamā gada budžeta autori nav ņēmuši vērā jau tā milzīgās reģionālās atšķirības mūsu valstī. Bezdarba rādītāji var atšķirties pat trīs reizes. Vidējās algas lielums – par to jau Platpera kungs spilgti izteicās, kad skatījām budžetu pirmajā lasījumā, – var atšķirties divas reizes.

Iekšzemes kopprodukts gan Zemgalē, gan Vidzemē tālu atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem. Situāciju ar iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju dara vēl traģiskāku tas, ka mēs zinām pēdējo gadu katastrofālos migrācijas rādītājus. Depopulācija šobrīd mūsu valsts atsevišķos reģionos, atsevišķās teritorijās faktiski ir lielāka nekā pasaules kara laikā.

Valdība, turpinādama ignorēt kaut vai sausos statistikas rādītājus, kuri, starp citu, vēl nemaz neparāda reālo situāciju, mēģina izlikties, ka visa Latvija ir vienmērīgi ekonomiski attīstīta teritorija, un piedāvā vienu tempu nodokļu ieņēmumu kāpināšanai gan Rīgā, gan valsts vistālākajā pierobežā. Ņemot vērā nevienlīdzīgās starta pozīcijas, galarezultāts būs tas, ka mēs iegūsim vēl lielāku plaisu.

Pašlaik valsts ekonomikas un nodokļu politika ir piemērota galvaspilsētai un vairāk attīstītajiem Pierīgas novadiem, ignorējot reģionālās atšķirības. Nodokļu politika, Nodarbinātības valsts aģentūras un izglītības iestāžu stratēģija nerada priekšnoteikumus tam, lai reģionu ekonomikā būtu iespējama izaugsme.

Cilvēki negrib mūžīgi cerēt uz kaut kādiem pilotprojektiem, īpašām atbalsta programmām, jauniem valdības eksperimentiem. Lauku reģionu, tur dzīvojošo cilvēku mērķis nav izdzīvot uz bagātāko novadu rēķina vai uz izlīdzināšanas fonda līdzekļu rēķina. Gan vienkāršie cilvēki, gan uzņēmēji vēlas strādāt un palikt savā dzimtajā pusē un, protams, par veikto darbu saņemt pienācīgu atalgojumu, lai var uzturēt savu ģimeni.

Atgādināšu, ka lielā daļā Latvijas teritorijas šobrīd ir ļoti milzīgs nabadzības risks. Un to parāda arī Finanšu ministrijas dati, ka atsevišķos statistiskajos reģionos vairāk nekā 30 procenti jau šobrīd saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar minimālo algu vai mazāks par pašreiz noteikto minimālo algu. Respektīvi, kad mēs pacelsim minimālo algu, tad ienākumi cilvēkam "uz rokas" diemžēl nepieaugs. Arī Finanšu ministrijas amatpersonas to saprot un tādēļ, jāsaka, ciniski teica uzņēmējiem: "Nu, dariet tāpat kā līdz šim! Samaziniet slodzes, samaziniet nostrādāto darba stundu skaitu "uz papīra" un cilvēkam maksājiet to pašu algu, ko līdz šim!"

Valdības pārstāvju paustais... Nu, es jau izstāstīju šo sistēmu... Tas ir nepieņemami. Un nekādā gadījumā tas kopumā nepalielinās pirktspēju tajos reģionos, kur minimālā alga vienkārši nav paceļama, jo uzņēmuma peļņa nav lielāka par vienu diviem procentiem.

Pieprasījuma būtība – meklēt risinājumus reģionu nevienlīdzības mazināšanai un nepieļaut, lai bezdarba līmenis kādā no Latvijas teritorijām ir lielāks par 10 procentiem. Kā jau teicu, atsevišķās teritorijās jau gadiem, gadu desmitiem tas ir trīsreiz lielāks nekā Rīgā.

Pirmām kārtām šī pieprasījuma sakarā ir jāuzsver neapliekamā minimuma celšana. Pasaules prakse rāda, ka tam būtu jābūt apmēram pusei no vidējās algas tautsaimniecībā – tātad apmēram Lietuvas un Igaunijas līmenī, apmēram valdības noteiktās minimālās algas lielumā. Un tad – pakāpeniska minimālās algas celšana.

Kučinska kungs un Reiznieces-Ozolas kundze paši vairākkārt ir teikuši, ka viņi to atbalsta un viņi tam piekristu. Vainu viņi noveļ uz sociālajiem partneriem un uzņēmējiem, kuri gribot stabilitāti un celt uzreiz par 50 eiro... Es jau vairākkārt teicu: varbūt tad ceļam uzreiz par 150 eiro un nemainām 10 gadus. Šis arguments neiztur kritiku. Mēs nevaram šobrīd tik strauji celt vienu rādītāju, bet pārējos tikai pakāpeniski pievilkt. Jūs abi labi zināt, ka arī valsts aparātā strādājošo skaitu plānots samazināt tikai par diviem procentiem gadā, respektīvi, par sešiem procentiem triju gadu laikā.

Un kas ir svarīgākais? Pieprasījuma autori, konsultējoties un uzklausot uzņēmēju viedokli dažādos reģionos, aicina uz sistemātisku pieeju, nevis uz cīņu pret sekām, bet uz cīņu pret cēloņiem. Tā ir visā pasaulē zināma patiesība. Diemžēl to mēs savā valstī nez kāpēc negribam pamanīt.

Protams, neapliekamā minimuma celšana var ietekmēt budžetu... pašvaldību budžetus. Taču uzskatu, ka dažreiz ir svarīgi pieņemt sāpīgu lēmumu īstermiņā, lai ilgtermiņā mēs tomēr izlīstu ārā no tās bedres, kurā šobrīd slīkst Latvijas lauku reģioni. Nevienlīdzība starp Rīgu, Pierīgu un visu pierobežu ir vienkārši traka. (Starpsaucieni.)

Tātad vēlreiz atkārtoju: mēs aicinām izvērtēt neapliekamā minimuma celšanu. Tas ļautu pakāpeniski celt algu "uz papīra", kuru iedzīvotāji nekad neredz. Jau minēju Lietuvas un Igaunijas piemēru. Valdība ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību iedzīvotājiem sola lielākas algas, bet savu solījumu izpildīšanu pieprasa no darba devēja – uzņēmēja – un no pašvaldības budžeta.

Atgādināšu arī to, ka Satversmes 107.pants nosaka: "Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu [..]" Vēlreiz atkārtoju, ka es esmu par to, lai darbinieks "uz rokas" jeb neto saņem vairāk nekā valdība paredz, jo šobrīd Latvijā situācija būs stipri negodīga, stipri netaisnīga, stipri nevienlīdzīga, ja mēs salīdzinām kaut vai ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju.

Nobeigumā, ņemot vērā, ka mans runas laiks iet uz beigām, es, protams, varu atbildēt arī Adamoviča kunga izteikumiem, bet es jau pirms tam uz tiem atbildēju savā runā. Lūdzu, uzmanīgi ieklausieties vai vēlreiz uzmanīgi izlasiet visu pieprasījumu kopumā.

Diemžēl Latvijas valsts teritorija nodokļu reformas un jaunā budžeta ietvaros, manuprāt un daudzuprāt, tiek mērķtiecīgi atbrīvota no iedzīvotājiem. (Dep. A.Adamovičs: "Kurš vēl tā domā?") Daži ar to mēģina spekulēt, sakot, ka tas ir vai nu NATO interesēs, vai Krievijas interesēs. Diemžēl jāteic, ka depopulācija un migrācija no reģioniem ir mūsu valsts lielākā problēma. Tas nav mūsu valsts interesēs, jo tie ir drošības riski un tā tālāk.

Es tikai aicinu katru politiķi, katru partiju izvērtēt un apskatīt pašreizējos statistikas rādītājus, aprunāties ar saviem kolēģiem partijā un kaut vai nākamo Saeimas vēlēšanu kontekstā iestrādāt savās priekšvēlēšanu programmās piedāvājumus un idejas, kā mazināt reģionu nevienlīdzību un kā nodrošināt, lai cilvēki dažādos reģionos saņemtu līdzvērtīgu atalgojumu par savu padarīto darbu.

Vēl. Uz mūžīgi teikto, ka jāstrādā kopā, jāuzklausa priekšlikumi, es varu atbildēt ar faktu, ka Pieprasījumu komisijā, kad tika izskatīts šis jautājums, neieradās ne Kučinska kungs, ne arī kāds no ministriem. Tika atsūtīti ierēdņi, un pēc būtības jautājums tika iegrūsts dziļā atvilktnē.

Mums visiem ir jāiestājas par taisnīgumu un godīgumu, par visu Latvijas iedzīvotāju labklājību. Piekritīsiet, ka ikvienam Latvijā, ikvienam darba ņēmējam ir tiesības Latvijā būt pienācīgi atalgotam par savu padarīto darbu. Mūsu kopīgajam mērķim ir jābūt tādam, lai varam panākt taisnīgu un uzņēmējiem paceļamu nodokļu sistēmu visā valstī, ne tikai Rīgā un Pierīgā, un lai ir droša vide, kā arī vienmērīga valsts un visu reģionu attīstība.

Vēlreiz uzsveru tiem, kuri mēģina izraut vienu teikumu no pieprasījuma, sacīdami, ka, lūk, Viļums grib, lai samazina minimālo algu: es aicinu celt neapliekamo minimumu, un tas dotu iespēju pakāpeniski celt to summu, ko mēs uz laiku prasām gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja, nodokļus ieskaitot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Runājot par šo pieprasījumu, es neraušu ārā atsevišķus vārdus, bet runāšu par visiem trim pieprasījuma punktiem.

Nav saprotams, kāpēc pieprasījuma autori vēlas Latgalē dzīvojošos padarīt praktiski par zemākas šķiras iedzīvotājiem. (Starpsauciens: "Pareizi!") Ja tu dzīvo un strādā Latgalē, tad tev pienākas daudz zemāks atalgojums nekā pārējā valsts teritorijā? Tas vēl vairāk stimulēs braukt prom uz labāk apmaksātiem reģioniem un citām valstīm, padarīs vēl tukšākas pilsētas un lauku teritorijas un padarīs vēl nabadzīgākus Latgales iedzīvotājus.

Konkrēti šajā dokumentā attiecībā uz reģiona iedzīvotājiem tiek pieprasīts:

Pirmais. Atcelt minimālās algas paaugstināšanu vai vismaz nepieļaut minimālās algas kāpumu vairāk kā par 20 eiro gadā.

Taisnība? Taisnība! Piekrītam, ka minimālās algas celšana no 380 eiro uz 430 eiro ir straujš kāpums, bet tas ir fiksēts uz trijiem gadiem. Tātad praktiski kāpums gadā būs 17 eiro. Vēl vairāk! Minimālās algas līmenis ir valsts iedzīvotāju sociālās labklājības pazīme. Ceļot minimālo algu, iedzīvotāji savos maciņos saņems vairāk un varēs arī atļauties vairāk.

Otrais. Noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vismaz 430 eiro apmērā.

Kā tā? Neapliekamais minums augstāks par minimālo algu? Ar šo pieprasījuma autori jau netieši atbalsta minimālās algas celšanu līdz 430 eiro. Un kāpēc tikai Latgales reģionā iedzīvotājiem piedāvā šādu neapliekamo minimumu? Kāpēc šāds neapliekamais minimums netiek pieprasīts pensionāriem, ģimenēm ar bērniem un pārējām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām visā valsts teritorijā?

Trešais. Uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un uzņēmējiem vienoties par straujas uzņēmējdarbības attīstības darbībām, to skaitā "Latgales plānā 2010–2030" paredzēto Uzņēmējdarbības attīstības fonda radīšanu, lai nepieļautu pilnīgu rūpniecības iznīcināšanu Latgalē.

Kolēģi! Uzņēmējdarbības atbalstam un tautsaimniecības stimulēšanai būtu nepieciešami konkrēti mehānismi, kuri ir tikai jāiedarbina, piemēram, subsīdijas dažādos veidos, labvēlīgāki noteikumi iepirkumos, dažādi nodokļu atvieglojumi, biznesa ideju atbalstīšana un attīstība, dažāda veida stimuli un piemaksas par uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu pierobežas novados un tā tālāk, un tā tālāk. Tie jau būtu konkrēti soļi uzņēmējdarbības atbalstīšanai un tautsaimniecības virzīšanai Latgalē. (Dep. J.Viļums: "Tas ir tas pats!")

Frakcija SASKAŅA nepiedalīsies balsojumā par deputātu Jura Viļuma, Ivara Brīvera, Silvijas Šimfas, Arvīda Platpera, Vara Krūmiņa, Riharda Melgaiļa, Aivara Meijas, Artusa Kaimiņa, Edvarda Smiltēna un Mārtiņa Šica pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par minimālās algas celšanu" un uzskata, ka tas būtībā ir absurds un vienkārši muļķīgs, jo tiek pieprasīts, lai Latvijas viena reģiona (tas ir, Latgales) iedzīvotājiem būtu noteikta daudz zemāka minimālā alga nekā valstī kopumā. (Dep. J.Viļums: "Jūs pat neatnācāt uz sēdi!") Tas ir nepareizi!

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Vēlos paust tā cilvēka viedokli, kurš ir uzņēmējs, kurš ir radījis tūkstošiem darba vietu, kurš zina, kā nopelnīt miljonu, kurš ir radījis darba vietas ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, ir eksportējis savus pakalpojumus un zina, kāds darba tirgus ir gan Latvijā, gan Vācijā, gan Krievijā, gan Norvēģijā, gan Grieķijā un vēl citās valstīs.

Mūsu valsts tautsaimniecības problēma... Es gribu teikt, ka lielākā problēma uzņēmējiem ir tā, ka nav, kas pērk viņu produkciju, proti, zemais apgrozījums. Un otra problēma ir darbaroku trūkums. Lai arī mēs sakām, ka mums ir bezdarbs, faktiski trūkst labu, kvalitatīvu darbaroku.

Un ko es vēlos Viļuma kungam norādīt? Piemēram, Skandināvijas valstīs speciāli tiek uzturēta augsta pirktspēja kā tautsaimniecības dzinējspēks. Tas nozīmē: ja mūsu iedzīvotājiem būs pietiekami daudz naudas, tad viņi no tā paša Latgales uzņēmēja būs spējīgi nopirkt ēdienu.

Un, Viļuma kungs, mēs abi esam saistīti ar Dagdu. Jūs labi zināt, ka Dagdas "Rimi" preces ir dārgākas un nekvalitatīvākas nekā Rīgas centrā tikai tāpēc, ka tur ir krietni zemāks apgrozījums. Un, lai uzņēmējs atgūtu savu peļņu, viņam jāliek augstāki, lielāki virsizdevumi. Tātad problēma ir apgrozījumā.

Un par ko es vēl gribu likt aizdomāties pārējiem deputātiem? Kāpēc Vācijā, Dānijā un citās Eiropas valstīs algas ir trīsreiz lielākas nekā mums, bet preču cenas veikalos ir vai nu tādas pašas, vai zemākas? Šeit nav saistīts nekas tāds...

Es pilnībā pievienojos Ministru prezidenta kungam, ka 1000 eiro ir tā summa, par kuru tie mūsu cilvēki, kas aizbraukuši uz ārzemēm pelnīt iztikas minimumu, teic, ka viņi atgrieztos atpakaļ. Un šeit nav jautājums tikai par tautas izdzīvošanu. Šie vairāk nekā 370 tūkstoši cilvēku būtu pircēji mūsu pienam, maizei, tā paša Latgales zemnieka produkcijai.

Un vēl ko, Viļuma kungs, gribu norādīt kā uzņēmējs, kurš reāli ir strādājis, cēlis darba algas no 1992.gada līdz citiem gadiem. Lielāka darba alga ir stimuls pievērsties darba ražīgumam, pievērsties domām, kā organizēt darbu, lai nebūtu tukšgaita. Šobrīd zemais atalgojums neveicina uzņēmējus domāt par darba organizāciju. Viņi vienkārši paņem cilvēkus, un tie kaut ko dara. Un tad brīnās, kāpēc ir tik liela pašizmaksa.

Ko es vēl varu un gribu jums, Viļuma kungs, pateikt? Uzņēmējs, ja viņš grib saglabāt konkurētspēju, algu var pacelt ļoti minimāli. Ja viņš sava darbinieka algu pacels lielāku nekā konkurentam, viņa produkcija nebūs konkurētspējīga.

Tā ka es pilnībā piekrītu Ministru prezidenta kungam, ka algas celšana jāveic valstī kopumā. Mēs, katrs uzņēmējs, nevaram pacelt to tiktāl, ja mēs gribam saglabāt konkurētspēju. Un cilvēka cienīga alga ir viena no mūsu tautas izdzīvošanas pamatlietām. Jā! Es absolūti piekrītu tam, ka Eiropas Savienība nav ieinteresēta, lai mēs šeit, Latvijā, maksātu cilvēka cienīgu algu. Kāpēc? Tāpēc... Ja mums būtu saglabāts mūsu lats, algas celšana novestu pie inflācijas.

Šobrīd mums ir eiro, un, ja mēs ceļam savu algu, tad inflācija ir eiro un Eiropas Savienībai. Un, manuprāt, tas būtu tikai godīgi pret mūsu iedzīvotājiem – celt šo minimālo līdz cilvēka cienīgai.

Un, otrkārt, Eiropas Savienībā mūsu algas pieaugums absolūti neiespaidos eiro kursu.

Es pilnīgi piekrītu arī... Bet vienā jautājumā es jums piekrītu, Viļuma kungs! Ceļot minimālo algu, jāceļ arī neapliekamais minimums. (Starpsauciens: "Tas jau tiek darīts!") Tas arī tiek darīts. (Zālē smejas.) Tam mēs piekrītam, jā!

Tā ka es vēlreiz gribu uzsvērt: mūsu uzņēmēju galvenā problēma ir mazais tirgus, mazais klientu skaits, klientu pirktspēja. Ja mums būtu krietni augstāka pirktspēja, atgrieztos šie 370 tūkstoši iedzīvotāju, mūsu tautsaimniecība atdzīvotos. Un viens no soļiem, lai celtu mūsu tautsaimniecību, ir cilvēka cienīga minimālā alga un neapliekamais minimums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ļoti daudz pretrunu pirmā runātāja – Viļuma kunga – teiktajā. Runā par visādiem skaitļiem, kas ir, protams, šinī brīdī viņam izdevīgi, bet nerunā par to, ka Igaunijā minimālā alga ir 470 eiro, nerunā par to, ka neapliekamais minimums, kā jau teica Viļuma... nupat Kalnozola kungs, arī tiek celts – tiek celts pakāpeniski, tātad tik, cik mēs varam šobrīd atļauties.

Viļuma kungs! Šobrīd Latvijā minimālā alga ir trešā zemākā Eiropas Savienībā. Zem mums ir tikai Rumānija un Bulgārija.

Pretrunas, protams! Cilvēki aizbrauc, bet minimālo algu nekustinām. Dīvaini! Es domāju, ka atalgojums ir liels, Viļuma kungs, bet nu vienreiz aizbrauciet uz laukiem, aprunājieties ar, nezinu, zemnieku saimniecības īpašnieku, paprasiet, par kādu algu viņš var noalgot uzticamu lauksaimniecības tehnikas mehāniķi... mehanizatoru, kas Profesiju klasifikatorā ir viena no zemākajām kategorijām! Tad jūs sapratīsiet – tā ir minimālā alga reiz divi, reiz trīs jau šobrīd.

Ir jāsaprot, ka ne manās, ne citu interesēs, protams, nav tas, lai Latvija ilgstoši būtu darbaspēka paradīze citām ārvalstu kompānijām. Es gribu, lai Latvija būtu tomēr tāda valsts, kur cilvēki saņem cilvēka cienīgu atalgojumu. Un šinī brīdī minimālās algas celšana vai necelšana... labi, tie ir 50 eiro, bet tomēr tas ir kaut kas, lai tie cilvēki, kuri ir ilgstoši saņēmuši šo minimālo algu, saņemtu jau daudz vairāk.

Runājāt par peļņas rādītājiem. Jūs skaidri zināt, kā ir ar UIN: šobrīd plaisa ir septiņi procenti... pret likmi, kas ir 15 procenti. Tas nozīmē, ka apmēram puse tiek noblēdīta vai dažādi norakstīta ne tajā veidā... Un šinī brīdī minimālās algas celšana nebūs nekas cits kā tikai populistisks sauklis – glābjam tos, kas varbūt ir apsolījuši ārvalstu pasūtītājiem iekļauties kādās zemākās izmaksās. Tās sievietes, kas šuj tur, Latgalē, – arī viņas ir pelnījušas cilvēka cienīgu atalgojumu, nevis pašīt ļoti daudzas stundas par minimālo algu un cerēt, ka to minimālo algu arī saņems.

Un šinī brīdī mums ir jārunā par to, ka ir jāmeklē citi instrumenti, lai šo attīstību veicinātu Latgalē. Ir jārunā par to, ka ir jāveido jau iepriekš minētie statistisko reģionu fondi maksājumiem ar dažādām atbalsta intensitātēm. Latgalē šī atbalsta intensitāte, protams, varētu būt augstākā, jo IKP tur pret pārējiem statistiskajiem reģioniem Latvijā ir viszemākais. Tas būs burkāns, kas ir intensīvi jāmeklē. Un, iespējams, ka, atjaunojot valsts mērķprogrammu pašvaldību finansēšanai, papildu atbalsta punkti ir jādod tieši Latgales reģionam. Bet šobrīd runa ir ne tikai par Latgales reģionu. Arī Kurzemē, piemēram, Vaiņodē, Rucavā, ir identiska situācija. Bet viņi domā, kā strādāt tālāk, kā celt progresivitāti, kā turpināt savu izaugsmi arī pie noteiktiem spēles apstākļiem. Viņi skaidri apzinās, ka 430 eiro (tas arī no valdības puses ir izskanējis)... bet turpmākajos trijos gados šis skaitlis netiek aiztikts. Tā arī savā ziņā ir stabilitāte. Noraidīsim šo pieprasījumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Daži komentāri par iepriekš teiktajām tēzēm.

Pirmām kārtām Putras kungam par minimālo algu Igaunijā 470 eiro. Jūs saprotat, ka jau šobrīd uzņēmējs, lai samaksātu minimālo algu, Latvijā maksā tieši to pašu summu – 470, taču cilvēks "uz rokas" saņem stipri mazāk nekā Igaunijā, jo Latvijā neapliekamais minimums no nākamā gada būs 200, Igaunijā – 500. To es jau teicu un vēlreiz varu atkārtot.

Kad es stāstīju par pieprasījuma būtību un situāciju Latvijā, Putras kungs un Tutina kungs, es ne reizi savā runā nepieminēju Latgali. Ne reizi! Ja gribat, vēlreiz noklausieties audioierakstu. Un arī pieprasījumā mēs, protams, balstījāmies uz sarunu, kas notika ar uzņēmējiem Latgalē. Starp citu, arī Tutina kungs bija klāt un ar audioierakstu var iepazīties. Es jums... es tev atnesīšu un iedošu, Tutina kungs, to audioierakstu, kur tu biji klāt, kopā ar uzņēmējiem runāji un teici: "Nu ko ta’ mēs? Mēs jau esam opozīcijā, un tā lielā pozīcija neko nevar izdarīt."

Bet nu labi. Vēl par dažiem punktiem. Tutina kungs pats teica, ka vajadzīgi dažādi nodokļu atvieglojumi. Bet pieprasījuma būtība ir tieši tāda. Šeit, kā reiz, Tutina kungs, jūs nonākat pretrunā. Jūs kritizējat, ka pieprasījuma autori aicina ar nodokļu sistēmu sakārtot reģionālo nevienlīdzību, bet tajā pašā laikā piedāvājat tieši to pašu. Pēc būtības tā ir tīrākā demagoģija.

Aicinājums – izvērtēt situāciju. Tieši tā, Tutina kungs. Diemžēl situācija netika izvērtēta, un arī pieprasījums netika izvērtēts. Jo, kā teicu, ne Ministru prezidents, ne arī kāds no ministriem uz Pieprasījumu komisiju neatnāca.

Par to, ka pieprasījuma autori grib, lai atsevišķu reģionu cilvēki tiktu uzskatīti par zemākas šķiras iedzīvotājiem. Tieši otrādāk. Mēs aicinām pievērst jūsu uzmanību, ka valdības politika jau gadiem... ir novedusi pie tā, ka cilvēki reģionos tiek uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem. Tur tiek slēgtas skolas, viņi tiek aicināti braukt vismaz uz sava reģiona lielajām pilsētām, bet, protams, ka cilvēks, kad viņam jāatstāj dzimtā puse, dzimtā māja, nedodas uz tuvāko pilsētu, viņš dodas projām no visa reģiona. Viņš dodas uz Dublinu vai labākajā gadījumā uz Rīgu.

Kalnozola kungs pieminēja, ka viņš ir uzņēmējs. Man līdz ar to jums visiem jautājums. Lūdzu, paceliet roku, kas ir uzņēmēji tagad vai ir bijuši iepriekš! Lūdzu, paceliet roku! Viens, divi, trīs... Kalnozola kungs, jūs taču arī bijāt uzņēmējs!

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Turpiniet debates!

J.Viļums. Es nesarunājos, es tikai uzdodu jautājumu. Mazāk par desmit pacēla roku. Mazāk par desmit no simta. (Dep. R.Balodis: "Tevi neklausās neviens!"; dep. A.Kaimiņš: "Nevar dzirdēt, ko tu saki!") Vai ne? Un jūs stāstāt, ka saprotat uzņēmēju teikto. Diemžēl man ir bažas, ka nesaprotat.

Vieglāk, protams, ir mēģināt, kā jau teicu, pieķerties vienam teikumam un uzpūst populistiskus saukļus, ka mēs neatbalstām neko, kas var pasliktināt situāciju reģionos. Bet tieši mēs uzņēmāmies – un es personīgi uzņēmos! – šo grūto un, kā redzat, nepateicīgo nastu – aicināt uz diskusiju, uz sarunām, uz situācijas analīzi, nevis aprobežoties tikai ar to: "Mēs – par lielākām algām!" Jā, mēs palielināsim algas "uz papīra", bet iedzīvotāji reģionos nesaņems vairāk, daži cilvēki diemžēl zaudēs darbu, jo uzņēmējs būs spiests izvēlēties – no tiem, piemēram, pieciem darbiniekiem, kas viņam šobrīd ir, viens būs jāatlaiž. Četri paliks un saņems lielākas algas, bet viens paliks bez darba (viņš saņems, protams, valsts pabalstu). Un kurš no tiem pieciem tas būs? Tā būs tāda krievu rulete!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L.Kozlovska (ZZS).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Viļuma kungs un kolēģi, kas iesniedza šo priekšlikumu Pieprasījumu komisijā!

Es arī uzstājos Pieprasījumu komisijā ar savu komentāru, noliedzot šo priekšlikumu. Kādēļ? Pati esmu no Latgales. Varu teikt, ka pazīstu savas puses cilvēkus. Un gribu teikt, ka Latgales iedzīvotāji nav pelnījuši diskriminējošu attieksmi caur šo minimālās algas samazinājumu, jo kolēģu piedāvājums attiecībā uz Latgales iedzīvotājiem tieši to pieprasa. Latgales iedzīvotāji ir pelnījuši tādu pašu minimālo algu kā visi Latvijas iedzīvotāji. Taču, tā kā Latgale tiešām ir ļoti īpašā sociālekonomiskā stāvoklī, mums, Latvijai, jāpalīdz – labākajā nozīmē! – ar bonusa sistēmām. Un arī Pieprasījumu komisijā es izteicu ļoti konkrētus priekšlikumus, kas izsauca, dabiski, arī tādu kā vētrainu viļņošanos. Mums nav jābūt tādiem kā tajā teicienā – "latvietis latvietim latvietis". Savā veidā mēs esam gana skaudīgi un esam nenovīdīgi. Attiecībā pret tiem, kuri dzīvo sliktāk vai lielākā trūkumā vai lielākā nabadzībā...

Un šeit mums ir jādod ne tikai tās atbalsta programmas, ko piedāvā projekti; mums ir jādod lauku atbalsta koeficientu sistēma – tāda, kāda ir Somijā attiecībā pret Lieksu, un tāda, kāda Amerikā ir attiecībā pret Aļasku –, lai tur cilvēki vienkārši dzīvotu. Un šai koeficientu sistēmai ir jābūt atbilstošai ne tikai attiecībā pret mūsu uzņēmējiem, bet arī pret skolotājiem, pret mūsu ārstiem, pret visiem tiem, kas, paldies Dievam, vēl dzīvo Latgalē. Dodam papildus, nevis ņemam nost!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Nu, brīžiem tā kā drusku dīvaini ir klausīties to, ko mūsu Latgales kolēģi, no Latgales ievēlētie deputāti, stāsta, – ka, redziet, nav pieļaujams, ka var palielināt minimālo algu... Kaut kā dīvaini izskatās.

Atcerēsimies, ka šajā parlamentā mēs lēmām par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi! Un tikai tā – attīstot uzņēmējdarbību, radot darba vietas – mēs nodrošināsim to, ka cilvēki Latgalē dzīvos. Radot konkurētspējīgu atalgojumu, mēs nodrošināsim to, ka cilvēki nebrauks prom no Latgales uz lielajām pilsētām vai uz ārzemēm. Tikai attīstot uzņēmējdarbību, mēs nodrošināsim reģionu izaugsmi.

Un pavisam dīvaini ir tas... Es nocitēšu... Viļuma kungs jau vairākas reizes teica, ka neviens neiestājas par minimālās algas nepalielināšanu. Proti, jūsu pieprasījumā pirmais punkts ir "atcelt minimālās algas paaugstināšanu vai vismaz nepieļaut minimālās algas kāpumu vairāk nekā par 20 eiro gadā". Tātad tas ir skaidri un gaiši uzrakstīts jūsu pieprasījumā. Un to ir parakstījis deputāts, kurš no šīs tribīnes svinīgo solījumu deva latgaliski, un to ir parakstījis deputāts, kurš aizstāv Latgales intereses. Dīvaini!

Es uzskatu, ka Latgalē dzīvo tieši tādi paši cilvēki kā pārējā Latvijā un viņi nav pelnījuši saņemt mazāku atalgojumu kā citur.

Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!" Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, kolēģi! Varbūt šī priekšlikuma iesniedzējiem bija ļoti cēls un tālejošs mērķis. Bet pirmā reakcija, kura arī šobrīd nav kliedēta... Salīdzinājumā sakot, ir tā, kā tas notika Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā: izveidosim Latgalē jeb Latvijas attālajos reģionos rezervāciju, ievedīsim ugunsūdeni, nodrošināsim ar maizi un pārtiku un it kā piešķirsim arī pašnoteikšanos. Tas ir maldīgs solis, maldīgs redzējums, kā sasniegt mērķus, kādus jūs varbūt gribat!

Mums ir pieņemts Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums. Bet šovasar, pieņemot jauno nodokļu konceptu, Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumam un šai zonai zūd zināma jēga. Jo galvenais ieguvums uzņēmējiem bija tas, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Tātad būtu jāver vaļā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums un jādomā, kādā veidā stimulēt, lai ne tikai Latgalē, bet, kā Putras kungs teica, arī Vaiņodē uzņēmēji uzdrošinātos veikt lielākus projektus un organizēt uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbību.

Bet kā to lai dara?

Latgales reģionā ir divas augstskolas – tā ir Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Jādomā par šo augstskolu stiprināšanu, jādomā par programmām, kādas tur jaunieši apgūst, un kā viņi pēc tam var kļūt ne tikai par darba ņēmējiem, bet patiesībā arī par uzņēmējiem un organizatoriem.

Un, ja runa ir par augstskolām, tad noteikti reģionos būtu jāattīsta augstskolas kā zinātnes centri.

Meklēsim ceļu, kā attīstīt reģionus, bet netaisīsim izņēmumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tiešām, daži uzņēmēji bija lūguši minimālās algas celšanu sadalīt pa gadiem. Bet es domāju, ka ļoti apmierināti būs tie vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, kas dzīvo Latgalē un saņem minimālo algu, jo viņiem reālais pieaugums "uz rokas", saņemot palielinātu neapliekamo minimumu un palielinātu minimālo algu, nākamajā gadā būs apmēram 58 eiro katru mēnesi. Tāpēc es jūs aicinu neatbalstīt Jura Viļuma un pārējo deputātu pieprasījumu minimālo algu paaugstināt tikai apmēram par 18 eiro.

Aptuveni 70 procenti minimālās algas saņēmēju Latgalē strādā valsts un pašvaldību iestādēs. Un es aicināšu un lūgšu gan pašvaldību vadītājus, gan, protams, valsts iestāžu un to filiāļu vadītājus, kas strādā Latgalē, ievērot minimālās algas pacelšanu. Principā 58 eiro katru mēnesi "uz rokas" – tā ir apmēram puse no mēneša apkures izdevumiem tiem cilvēkiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās un ziemas mēnešos maksā par apkuri.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu. Mēs jau esam noteikuši, ka nākamgad minimālā alga būs 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (SASKAŅA).

Godātā Saeima! Protams, varbūt kādiem uzņēmējiem būs papildu problēmas, bet jādomā mazliet citādi, kā viņiem palīdzēt. Nevis jāatceļ minimālā alga, bet jādomā, kā palīdzēt valstij.

Es kā bijušais skolas direktors vispār nesaprotu autorus. Ko mēs varam pateikt tiem cilvēkiem, kuri strādā skolās, slimnīcās...? Iepriekšējais runātājs nosauca, cik cilvēku vispār saņem minimālo algu Latgalē.

Grūti saprast, ko domāja autori.

Protams, es no savas puses arī lūgšu neatbalstīt šo pieprasījumu. Mēs nevaram teikt, ka Latgalē cilvēki ir citādi nekā visā pārējā Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Labdien, dāmas un kungi! Es klausos un nesaprotu, vai visi tie, kas runā, tiešām saprot, par ko ir šis priekšlikums. (Starpsauciens.)

Te nekur nav teikts, ka ir diskriminēta Latgale. Pasarg Dievs! Juris Viļums un es – mēs esam tie, kuriem saknes ir Latgalē. Protams, tas būtu milzīgi aplami – noteikt kaut kādas atšķirīgas minimālās algas Latgalei un pārējai Latvijai.

Te nav runa par Latgali, te ir runa par... Aizbrauciet uz Kurzemi, aizbrauciet uz tām vietām, kuras ir nost no lielajiem ceļiem! Tur visur – nu, labi, ne visur, bet gandrīz visās mazajās pašvaldībās – ir šī problēma, ka tie uzņēmēji, kas tur strādā, tikko velk dzīvību.

Un runa ir ne tikai par uzņēmējiem. Pirmām kārtām – par cilvēkiem... Atceros, kā Adamoviča kungs televīzijā teica: "Tur, mazajās pašvaldībās... priekš kam viņi tur vajadzīgi?! Lai viņi brauc uz Daugavpili (Dep. A.Adamovičs: "Es tā neteicu! Meli!"), uz lielajiem centriem!"

Tā ka, lūk, mūsu rūpe – pirmām kārtām tieši tās mazās (Starpsaucieni.) pašvaldības. Latvijai... (Starpsauciens.) Varētu palūgt, lai mani nepārtrauc?

Sēdes vadītāja. Turpiniet!

I.Brīvers. Tātad Latvijai problēma ir tā, ka lauku vide iztukšojas. Lauku vide iztukšojas! Tā ka te atkal rakstīt attīstības programmas – tur sekmēt, atbalstīt, veicināt... Tā tas ir visus šos 20 gadus bijis... Redziet, tikai uz papīra atbalsts Latgalei ir bijis vienmēr.

Sadalīt pa gadiem... Tātad tagad pacels par 50... Tas nozīmē, ka vidēji par 17... Lūk, tie 30 tūkstoši cilvēku, kuri tagad saņem minimālo algu, – kā viņi tos trīs gadus iztiks?

Mīļie draugi! Ekonomikas likums. No tiem 30 tūkstošiem varbūt, nezinu, puse vai cik vispār nesaņems nekādu algu. Jo... Tā ka tie uzņēmumi šajās mazajās pašvaldībās... Tur vispār, lūk, uzņēmējs tagad domās: "Varbūt man pašam labāk braukt uz Daugavpili vai uz Preiļiem strādāt par minimālo algu, nevis šeit cīnīties?"

Nu, es neprasīšu, lai paceltu rokas tie, kuri bijuši šajos uzņēmumos, bet es esmu bijis... Un, lūk, piemērs. Iedomājieties – maza viesnīca, četri cilvēki. Un, ja es pajautāšu tai meitenei, kas tur strādā, vai viņa ir apmierināta ar savu algu, vai negribētu vairāk saņemt, viņa teiks: "Man pietiek!" Bet viņa saprot, viņa redz, no kurienes tā naudiņa nāk. Un viņa teiks: "Ja es prasīšu, lai man paceļ algu, tad viesnīcas īpašnieks teiks: "Labi, tad taisām ciet mūsu viesnīcu, es pats braukšu kaut kur strādāt par minimālo algu!"."

Tā ka te atkal – vārdos, kā saka, attīstīt, atbalstīt... Lūk... Tā ka tas...

Un vēl. Kur teikts, ka 70 procenti no tiem, kas saņem minimālo algu, strādā valsts iestādēs? Arī Latgales pašvaldībā viens deputāts man teica (Dep. A.Adamovičs: "Kurš?"), ka vienīgie, kas tur saņem algas (Dep. A.Adamovičs: "Kurš?"), ir tie, kas strādā pašvaldībā. (Starpsauciens.)

Adamoviča kungs! Es pēc tam jums paskaidrošu. Lūdzu! Tagad, ja man šeit jautājumus uzdosiet, tad... Varbūt pēc tam to dariet!

Tā ka lūdzu šeit nejaukt, atvainojiet, zirņus ar āboliem, kā vakar teica viena valdības pārstāve.

Šeit ir runa ne tikai par Latgali. Šeit ir runa par visu Latviju.

No šīs tribīnes es esmu zvērējis aizstāvēt Latvijas suverenitāti. Un, ja Latvijā paliks tikai Rīga un parks apkārt Rīgai, tā vairs nebūs Latvija. Tāpēc es darbojos Latvijas Reģionu apvienības sastāvā, jo viena no tās galvenajām prioritātēm – nepieļaut, ka Latvijā ir tikai Rīga, Daugavpils, Ventspils un Tukums.

Un tātad šīs nevienam nevajadzīgās mazās pašvaldības, – uz tām mums uzspļaut. Es kategoriski pret to iestājos. Es jau saprotu, ka minimālā alga tiks pacelta. Bet jūs redzēsiet, kādas būs sekas. Pieminiet manus vārdus! Pēc trim gadiem no tiem 30 tūkstošiem, kuri tagad Latgalē saņem minimālo algu, 10 tūkstoši būs aizbraukuši no Latvijas, 10 tūkstoši būs aizbraukuši uz Daugavpili, Preiļiem... drīzāk gan uz Rīgu, un tie pārējie 10 tūkstoši gaidīs laimīgi savas vecumdienas. Tā ka es vēlreiz uzsveru, ka jaukt kopā šīs lietas, manuprāt, ir nezināšana, ekonomikas nezināšana. Kas tad ir minimālā darba... Labi, ja jūs tā rūpējaties par Latvijas iedzīvotājiem, tad kāpēc celt par 50? Kāpēc nepacelt... kā jūs, Kalnozola kungs, teicāt? Kāda ir minimālā alga Vācijā? 1000 eiro, ja? Nu tad noteiksim 1000 eiro minimālo algu! Varbūt labāk 2000. Būsim visbagātākā valsts Eiropā. Ja jūs uzskatāt, ka tā var pacelt dzīves līmeni. (Starpsauciens: "Populisms!")

Es nesākšu lietot tādus vārdus kā "populisms" un tamlīdzīgi, bet minimālā alga ir vistīrākais populisms politiķu rokās, un tādā veidā dzīves līmeni jūs nepacelsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Brīvera kungs. Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka starpsaucieni Saeimas sēžu laikā ir atļauti un to nosaka Saeimas kārtības ruļļa 71.pants. (Dep. A.Kaimiņš: "Es zinu!")

Tātad turpinām debates. Šimfas kundze, vai jums pietiks debatēm ar 10 minūtēm? Turpinām debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Man ir tāda dīvaina sajūta, jo pirmo reizi publiski un tik augstā līmenī es kā šī pieprasījuma parakstītāja tiku nosaukta par muļķi. Bet šajā gadījumā šis apzīmējums mani neaizvaino. Drīzāk es uztveru to kā... varbūt ne kā medaļu, bet nekādā gadījumā es to neuzskatu par negatīvu vērtējumu. Jo dažreiz ir svarīgi kādas lietas labā, lai tā izkustētos no vietas, uzlikt jokdara cepuri. Mēs zinām, ka galmos jokdari, kuriem bija īpaša atšķirības zīme galvā un kostīms mugurā, tika uzskatīti par muļķīšiem. Bet šie muļķīši karalim teica patiesību. Tieši muļķītis karaļa galmā pateica: "Karali, tu esi kails!" Un es domāju, ka šāda diskusija, kāda pašlaik izvēršas mums par šo reģionu attīstības jautājumu, par valsts līdzsvarotas vai nelīdzsvarotas attīstības jautājumu, ir tā vērta.

Es šo pieprasījumu parakstīju nevis vienkārši tāpēc, ka man palūdza kāds no kolēģiem, Saeimas deputātiem, un man pirmajā acu uzmetienā likās, ka tas ir labs un tas ir svarīgs. Pirms tam es piedalījos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras reģionālās nodaļas sanāksmē. Tie nebija, Aldi, daži uzņēmēji. Tie bija reģiona pārstāvji, vismaz 10–15 uzņēmēji, turklāt ļoti nopietni sagatavojuši šo sanāksmi, uzaicinājuši pilnīgi visus Saeimas deputātus, kas Saeimā ievēlēti no Latgales. Diemžēl šajā sanāksmē piedalījāmies tikai mēs četri – Juris Viļums, es, Aldis Adamovičs un Jānis Tutins. Un no šīs sanāksmes, no tā, kas tur tika runāts un apspriests, un diskutēts, es sapratu divas ļoti svarīgas lietas, kuras faktiski jau visiem ir zināmas. Vismaz Latgalē. Un arī Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kad skatījām Latgales jautājumus un spriedām, ko vēl Labklājības ministrija var izdarīt, lai mudinātu cilvēkus būt aktīvākiem, iesaistīties darbā, novērst ilgstošo bezdarbu un tā tālāk. Mēs beigu beigās nonācām pie viena ļoti skaidra un nepārprotama secinājuma, ka nekādas šādas iešprices un nekāda ieguldītā nauda pēc būtības neatrisinās bezdarba jautājumus Latgalē. To var atrisināt tikai jaunas darba vietas.

Tātad pirmais – lai cilvēki, tie, kuri strādā, nezaudētu darbu. Un otrais – lai būtu uzņēmēji, kas rada jaunas darba vietas. Un, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju, kāda ir mums pēc nodokļu reformas, vai mēs varam ar pilnu atbildību teikt, ka Latgalē un citos Latvijas reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu, šis jautājums tiks atrisināts ar to? Nu nē taču! Tas netiks atrisināts. Uz to visvairāk gaidīja visi tie, kas dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas, un šis jautājums paliek neatrisināts. Un, respektīvi, mums ir jādara viss, lai mazinātu šā ļaunuma sekas un lai patiešām uzņēmēji, kas vēl strādā, gribētu cīnīties un Latgalē veidot un uzturēt uzņēmumus un dot citiem cilvēkiem darba vietas, nevis, kā kolēģis teica, slēgt ciet un paši doties laimes un cita darba meklējumos. Un pie tam paaugstināsim darba algu... Bet jūs zināt, kā tas risināsies! Uzņēmēji skaidri pateica, ka viņiem nav līdzekļu, lai palielinātu darba algu visiem strādājošiem viņu uzņēmumos. Tas nozīmē, ka tiks atbrīvots zināms skaits darbinieku, lai tie, kas paliek, varētu saņemt lielākas algas. Vai tas ir jauns scenārijs Latvijā? Nē, tas visu laiku, visus šos gadus ir turpinājies. Un ne tikai privātajos uzņēmumos, bet arī valsts uzņēmumos tas notiks! Arī valsts un pašvaldību institūcijās veiks tādu pašu optimizāciju – strādājošo optimizāciju –, lai tiem, kuri paliek, varētu palielināt darba algas.

Tāpēc es uzskatu, ka šī diskusija ir ļoti svarīga, ļoti vajadzīga. Un beidzot jāpāriet no runām pie darbiem un jābeidz... (Dep. A.Adamovičs: "Kāds ir lielais lēmums? Kāpēc Latgalē vismazāk?") Tām partijām, kas šeit ilgi sēž un runā: "Jā, tas bija jādara, tas jādara. Un mēs izdarīsim kaut ko citu. Jūsu priekšlikums ir nevajadzīgs un muļķīgs. Mēs radīsim jaunas programmas, jaunus atbalstus, jaunus instrumentus..." Tas viss ir tikai tāds kosmētiskais remonts. Pēc būtības šī situācija netiek labota. Bet šai situācijai kapitālais remonts ir vajadzīgs! Ir beidzot jāsakārto šīs lietas un jāpārstāj tikai runāt par to... (Dep. A.Kaimiņš: "Palaid Ringoldu, viņš ātri pateiks!") jāpārstāj tikai runāt par to, ka.... (Starpsauciens: "Lai runā!") ka visa Latvija ir tik maza, ka viss, kas notiek šeit, Rīgā un Pierīgā, ir derīgs arī laukiem. Jūs parunājiet ar cilvēkiem no reģioniem, ar jebkuru! Ikviens, kurš gribēs būt godīgs, pateiks, kā viņš vērtē šo situāciju. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vienalga, kur viņš strādā – privātajā biznesā vai pašvaldībā, vai valsts iestādē –, viņš pateiks: Latvijā nekad lauki un pilsēta nav bijis viens un tas pats!

Un tas, ko Līga Kozlovska piemin, – par to mēs visu laiku, no deviņdesmito gadu sākuma, esam cīnījušies, lai vismaz veselības aprūpes nozarē būtu ieviesti šie koeficienti. Lai būtu ņemta vērā šī lauku un pilsētas atšķirība. Un tā tas ir ne tikai medicīnā, bet visās citās nozarēs arī. Tātad ir jāveic kapitālā pārbūve, nevis kosmētiskie remonti un piesegšana... galvas iebāšana smiltīs un piesegšanās ar to, ka, jā, mēs Latgalei piešķirsim vēl kādu ekonomisko zonu, iedosim ekonomisko zonu Zemgalei vai Kurzemes... tur tiem Lietuvas pierobežas rajoniem, kuri ir tikpat bēdīgā stāvoklī... Es tikai brīnos, kāpēc viņi neceļ savu balsi... Un tad visi jautājumi būs atrisināti? Nu, nebūs atrisināti! Un es piekrītu kolēģim Brīveram, ka laiks rādīs. Iestāsies nākamais gads, minimālās darba algas tiks paceltas, un tad mēs redzēsim, kas notiks ar uzņēmējiem, ar uzņēmēju skaitu un kas notiks ar strādājošo skaitu, un kādā veidā uzņēmēji atrisinās šo jautājumu par minimālās darba algas celšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir saņemts deputātu Adamoviča, Upenieka, Dzintara, Cilinska un Brigmaņa lūgums turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni. Dep. I.Parādnieks: "Kategoriski iebildumi!") Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Nē!")

Lūdzu zvanu!... Vai vēlaties runāt par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Kolēģi! Es uzskatu, ka mēs rupji pārkāpjam Saeimas kārtības rulli. Es saprotu, ka ir palikušas 10–15 minūtes, lai izskatītu pārējos darba kārtības jautājumus. Bet nu tā jau ir visu principu pārkāpšana! Nokausēsim līdz pēdējam, lai tikai ātrāk tiktu galā ar darba kārtību. Nu tas vienkārši nav godīgi!

Es aicinu strādāt tā, kā tas ir noteikts. Ir pusotra stunda pagājusi, dodamies kaut nelielā pārtraukumā! Ja mēs uzskatām, ka vajag taisīt īsākus pārtraukumus, arī to varam darīt.

Bet tas tiešām neatbilst, manuprāt, arī Saeimas kārtības rullim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lolitai Čigānei!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Es gribu atbalstīt šo priekšlikumu, jo mums vēl ir ļoti daudz likumprojektu, kas ir skatāmi. Daudzos no tiem ir vairāk nekā 10 priekšlikumi. Un, ja mēs gribam tos kārtīgi izskatīt un izdiskutēt, mums ir nepieciešams pārtraukums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam!

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Parādnieka kungs, šeit jau ļoti bieži ir tā, ka kaut kas notiek negodīgi, vai ne? Nākamreiz...

Sēdes vadītāja. Runājiet par procedūru, Kaimiņa kungs! Par procedūru!

A.Kaimiņš. Nu, Mūrnieces kundze, vai es tiešām būtu īstais, kurš tagad būtu jāpārtrauc?

Sēdes vadītāja. Par procedūru, un īsi.

A.Kaimiņš. Procedūra ir tāda, ka Nacionālā apvienība parakstīja šo priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma. Tad, lūdzu, arī strādājiet konsekventi! Rekur, Raivis māj ar galvu, Parādnieka kungs! Jūs esat vienā partijā. Ejam uz priekšu bez pārtraukuma. Ja kas, var aiziet tepat un nākt atpakaļ.

Sēdes vadītāja. Tātad Kaimiņa kungs aicina bez pārtraukuma...

A.Kaimiņš. Bez pārtraukuma, protams!

Sēdes vadītāja. Bez pārtraukuma. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde noritētu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 24, atturas – 1. Tātad deputāti ir lēmuši turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, kolēģi! Šodien tiešām tāda neparasta sēde. Es nevēlos kvalificēties konkursā par īstenāko latgalieti, kas šeit norisinās, zināmu apsvērumu dēļ, lai gan man arī viena vecmamma ir no Latgales.

Es domāju, tas, ko Brīvera kungs teica, ka šeit nav runa par Latgali... Gan jā, gan nē. Un ir skaidrs, ka kolēģus, kas parakstīja šo pieprasījumu par minimālās algas celšanu, mudināja labi nodomi. Un viņus arī var saprast. Bet tajā pašā laikā man tomēr nāk prātā Satversmes 91.pants, kas noteic: "Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka ir bīstama tik nelielas – teritoriāli nelielas un iedzīvotājiem mazbagātas – valsts diferenciācija reģionos, it īpaši, ja mēs runājam par minimālās algas atšķirību. Šai sakarā man nāk prātā... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 1936.gadā cēla Ķeguma HES, un sākotnējais HES nosaukums bija Ķeguma Valsts elektrostacija. Tagad jau Ķegumā ir vairākas HES. Bet tad, kad cēla šo HES 1936.gadā, bija sludinājumi... es precīzi nepateikšu to naudas atšķirību, kāda bija latgaliešu darbiniekiem, strādniekiem, kas varēja pieteikties strādāt, un kāda bija pārējiem, bet atšķirība bija uz pusi. Respektīvi, darba sludinājumā latgaliešiem tika teikts (faktiski viņi tika reāli diskriminēti), ka viņi saņems mazāk nekā, teiksim, strādnieki no Vidzemes, Kurzemes un Zemgales.

Es domāju, ka šis ceļš ir nepareizs, kolēģi. Protams, problēmas ir diezgan lielas, ja mēs runājam par minimālo algu kā tādu, bet atšķirību reģionos nevajadzētu ieviest. Tā ka es domāju – jūs šoreiz paši sevi pārspējāt meistarībā. Varbūt nevajadzēja to darīt.

Es neatbalstu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

(Starpsauciens: "Valdi!") Labdien otro reizi!

Dārgie priekšlikuma iesniedzēji! Lūdzu, uzmanīgi klausieties, ko es teikšu. Un arī lūgšu pārējiem deputātiem: lūdzu, uzmanīgi klausieties! Kalnozols ir devis darba vietas arī Latgalē, Dagdas novadā. Ja vēlaties paskatīties, – jā. Un, ko es vēlos teikt, klausieties uzmanīgi! Mazo uzņēmēju problēma ir tā, ka neviens... Precīzāk sakot, ir grūti pārdot viņu produkciju. Kāpēc? Tāpēc, ka trūkst pircēju. Un pircējiem ir maza pirktspēja. Līdz ar to mazajam uzņēmējam nevar uzlikt pietiekami lielus virsizdevumus, lai viņš normāli nopelnītu un izdzīvotu.

Tātad, dārgie priekšlikuma iesniedzēji, problēma ir tanī, ka trūkst pircēju un viņiem ir zema pirktspēja.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Brigmaņa kungs, ir kas piebilstams?

Tātad komisijas ziņotājs neko piebilst nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jura Viļuma, Ivara Brīvera, Silvijas Šimfas, Arvīda Platpera, Vara Krūmiņa (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), Riharda Melgaiļa, Aivara Meijas, Artusa Kaimiņa, Edvarda Smiltēna un Mārtiņa Šica pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par minimālās algas celšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 48, atturas – 2. Pieprasījums ir noraidīts.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Ringolda Baloža, Jāņa Ruka, Gunāra Kūtra, Aivara Meijas, Jura Viļuma, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica un Riharda Melgaiļa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem".

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts visiem deputātiem. Pieprasījuma iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Šo pieprasījumu īsumā varētu pamatot ar vienu jautājumu: kas notiek valdībā jeb ko valdība domā par šo jautājumu – par Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbību? Vai atkal viss tiks darīts pēdējā mēnesī? Kā valdība nodrošina Saeimas pieņemtā likuma izpildi? Mēs šobrīd publiskajā vidē dzirdam dažādus, atšķirīgus, pretrunīgus izteikumus par to, kas notiek. Un ir trīs pamatjautājumi.

Pirmkārt. Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskā izpēte tika uzticēta konkrētai vēsturnieku komisijai. Mēs atceramies, kā sākotnēji komisija tika svaidīta, kad tika risināts jautājums, pie kuras institūcijas tā būs un kad saņems naudu.

Cienījamie kolēģi! Mēs bieži pārmetam citām valstīm, kas neļauj mūsu zinātniekiem iepazīties ar materiāliem, lai varētu veikt vēstures zinātnisko izpēti. Kas notiek mūsu pašu valstī? Šobrīd izveidotajai vēsturnieku komisijai iepazīšanās ar šiem materiāliem ir ierobežota – dokumenti izpētei netiek nodrošināti.

Otrkārt. Valsts drošības komitejas dokumenti pēc izpētes būšot visiem publiski pieejami Ministru kabineta noteiktā apjomā un kārtībā.

Kolēģi! Kad tas notiks, un kāda būs šī kārtība? Vai pats Ministru kabinets zina, kāda būs šī kārtība? Un cik ilgu laiku prasīs, lai atkal šos dokumentus, tā teikt, anonimizētu? Kā pētījums būs publiski pieejams? Un vai dokumentus vispār atkal nenoslepenos kaut kādā citā veidā? Vai varbūt tiešām šeit vajadzīgs kāds jauns lustrācijas likums, lai var pieteikties bijušie darbinieki?

Treškārt. Likums paredz, ka komisija darbu pabeigs līdz 2018.gada 31.maijam. Aplūkojiet nākamā gada budžetu! Šai apakšprogrammai nauda nav paredzēta, un izglītības un zinātnes ministrs arī norādīja, ka nauda esot ielikta šī gada budžetā. Vai tiešām komisija darbu pabeigs šogad?

Šajā jautājumā, protams, pamatatbildība ir izglītības un zinātnes ministram, taču komisijas darba rezultāti ir cieši saistīti gan ar Satversmes aizsardzības biroja nostāju, gan valdības kopīgo rīcību. Tāpēc mēs pieprasām valdības vadītājam radīt skaidrību. Vienota valdības pozīcija likumā noteiktā uzdevuma izpildei mums ir ļoti svarīga. Kas tad tiks izdarīts, kā ir tērēta piešķirtā nauda, un vai tiešām jau pēc viena mēneša komisija pabeigs savu darbu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātās deputātes un deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā informēju, ka otrajam, galīgajam, lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi, un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likums "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", otrreizēja caurlūkošana.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 30.jūnijā likumu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, pamatojot to ar vairākiem iebildumiem.

Pirmkārt. Valsts prezidenta vēstulē tika norādīts, ka šobrīd jautājumu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības publiskošanu ar dažādu detalizācijas pakāpi un atšķirīgām tiesiskajām sekām regulē divi likumi – Valsts pārvaldes iekārtas likums un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Turklāt abos minētajos likumos Ministru kabinetam piešķirts dažāda apjoma pilnvarojums šo jautājumu detalizētākai noregulēšanai ar noteikumiem. Jautājumu par institūciju slēgto privāttiesisko līgumu publiskošanu interneta mājaslapās jau šobrīd regulē Publisko iepirkumu likums un pakārtotie normatīvie akti.

Otrkārt. Valsts prezidents vēstulē aicina rūpīgi izvērtēt Saeimas šā gada 22.jūnija sēdē atbalstītā likuma 92.panta grozījumu mērķi, mērķa sasniegšanai izvēlētos līdzekļus, to atbilstību un samērīgumu, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, kas gan sekmētu atklātību un publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, gan nepārkāptu Satversmes 96.pantā garantētās pamattiesības.

Treškārt. Vēstulē atspoguļots arī Datu valsts inspekcijas iebildums, ka 92.pantā ietvertais regulējums neatbilst fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Vēršu jūsu uzmanību, ka, jau skatot šo likumu pirms otrā un pirms trešā lasījuma, komisija izstrādāja priekšlikumus, lai novērstu Valsts prezidenta vēstulē minēto iebildumu par divu likumu normu kolīziju. Komisija jau iepriekš ir norādījusi, ka tā sauktā vienotās atlīdzības likuma tvērums ir daudz plašāks, jo tas atšķirībā no Valsts pārvaldes iekārtas likuma attiecas uz visām publiskajām personām.

Vēlos jūs informēt, ka komisijas šā gada 8.novembra sēdē tika prezentēts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz deleģējumu tā sauktajā vienotās atlīdzības likumā. Saskaņā ar šiem noteikumiem tiek publiskots neto darba samaksas apmērs, identificējot personu. Tomēr, lai ievērotu Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības, publiskojot netiek ietverta informācija par tādiem sensitīviem datiem kā informācija par izmaksātajiem pabalstiem, personas veselības stāvokli, slimošanu. Šādi tiek ievērots arī Valsts prezidenta iebildums attiecībā uz sensitīvo datu publicēšanas aizlieguma pārkāpumu.

Šajā komisijas sēdē deputāti tika iepazīstināti arī ar 11 Eiropas valstu praksi attiecībā uz informācijas pieejamību par atalgojumu publiskajā pārvaldē. Komisija vērš uzmanību uz to, ka pašreizējais piedāvātais regulējums atlīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos pēc savas būtības jau ir daudz plašāks par citās Eiropas Savienības valstīs noteiktajiem standartiem, jo lielākajā daļā valstu tiek publiskotas tikai atalgojuma skalas. Savukārt attiecībā uz individualizētu personu informācija par atalgojumu tiek sniegta pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma, turklāt galvenokārt ierobežotā apjomā.

Un tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likuma otrreizējai caurlūkošanai ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par likuma 6.panta izteikšanu jaunā redakcijā. Tas izstrādāts, ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus un to, ka regulējums par atlīdzības publiskošanu tiek noteikts tā sauktajā vienotās atlīdzības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. Komisija joprojām aicina izslēgt šo regulējumu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

1.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N.Kleinberga. Ņemot vērā, ka 1.priekšlikums ir atbalstīts, deputāta Dāldera priekšlikumi – 2., 3., 5. un 6. – vairs nav balsojami.

Sēdes vadītāja. Tātad par priekšlikumu... Priekšlikums nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.

Tātad komisijas viedoklis par 2.priekšlikumu ir neatbalstīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš mēs par šīm lietām runājām. Es atceros, ka pirms gada teicu atbildīgajā komisijā: "Paskatīsimies pēc gada, cik tālu mēs būsim tikuši!" Nu mēs redzam, ka nekur tālāk neesam ar šo jautājumu tikuši. Tātad ir izrādījies, ka man bija pilnīga taisnība un tiks meklēti visvisādi, dažnedažādi veidi, kā šo priekšlikumu, atzīstot to pēc būtības, tomēr, ja tā var izteikties, maigi noairēt.

Valsts prezidenta viedoklis bija tāds, ka tas neatbilst likumdošanas, teiksim, principiem un nav īstajā likumā, taču es gribu informēt, ka nākamnedēļ mums būs jābalso par tiešām identisku, šādu pašu, priekšlikumu, tikai tas jau būs attiecīgajā likumprojektā, kuru mēs skatīsim budžeta paketē. Proti, tas ir likumprojektā par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurā es iesniedzu šos priekšlikumus. Tā ka tas 22.jūnija lēmums mums būs tikai vēlreiz jāapstiprina. Es aicinu to atcerēties. Es šobrīd neuzstāšu uz balsojumu šajā likumprojektā. Bet es domāju, ka mums nebūs vairs jādebatē nākamnedēļ, jo principā jau jūnijā šo jautājumu mēs visi kopīgi izlēmām; mums tikai atliks nākamnedēļ to ar vienu balsojumu vēlreiz apstiprināt un iekļaut tanī likumā, kurā, kā uzskatīja prezidents, tas ir pareizāk. Un es piekrītu, ka mēs tā varam darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums nav balsojams.

N.Kleinberga. Tātad arī 3. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

N.Kleinberga. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N.Kleinberga. 5. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

N.Kleinberga. Un arī 6. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī tas nav balsojams.

N.Kleinberga. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" pēc otrreizējās caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" pieņemšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par pievienošanās protokolu tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, ar ko ņem vērā Ekvadoras pievienošanos", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4192.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā, nesaņēma nevienu priekšlikumu un to atbalstīja.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par pievienošanās protokolu tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, ar ko ņem vērā Ekvadoras pievienošanos" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši astoņus priekšlikumus.

1. – finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. – deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Manā priekšlikumā runa ir par svešas naudas turēšanu. Ja tur svešu naudu, par to ir jāmaksā procenti, to visi labi zinām.

Gadījumā, ja valsts nosaka, ka ir jāmaksā nodoklis, nodokļa summa kļūst par valsts naudu, tāpēc par laika posmu no nodokļa samaksas termiņa līdz brīdim, kad nodoklis ir ieskaitīts Valsts kases kontā, nodokļa maksātājiem ir jāmaksā procenti par valsts naudas turēšanu. Šos procentus sauc par nokavējuma naudu.

Bet mēdz būt gadījumi, kad valsts nepareizi piedzen maksājumus, līdz ar to pati kļūst par svešas naudas turētāju. Tāpēc no dienas, kad budžetā ir saņemts nepareizi piedzītais maksājums, līdz dienai, kad nodokļu administrācija atzīst, ka maksājums nepareizi piedzīts, valsts maksā procentus par svešas naudas turēšanu, un šie procenti ir mērāmi nokavējuma naudas vienībās. Taču valsts maksā tikai pusi no nokavējuma naudas, nevis pilnu nokavējuma naudu.

Es ierosinu, lai atmaksājamā nepareizi piedzītā nauda tiktu palielināta un būtu pilna nokavējuma nauda, nevis puse no tās, jo tirgus noteikumi ir vienādi visiem.

Finanšu ministrija iebilda pret manu priekšlikumu. Ministrija pamato savu iebildumu ar to, ka ir virkne gadījumu, kad likums nosaka atvieglojumus nodokļa maksātājam, ļaujot viņam maksāt nevis pilnu nokavējuma naudu, bet tikai tās daļu. Līdz ar to Finanšu ministrija secina, ka noteikt nepareizi piedzītā maksājuma palielinājumu par pilnu nokavējuma naudu ir nepamatoti. Tomēr mans iebildums ir par to, ka nokavējuma naudas samazināšanu nodokļa maksātājam likums pamato... Kāpēc atmaksājamais nepareizi piedzītais maksājums ir palielināts tikai par pusi no nokavējuma naudas, likums nekā nepaskaidro. Rakstīts tā: "Palielināt par pusi." Bez jebkāda paskaidrojuma! Es ierosinu tomēr pielīdzināt nodokļu administrācijas atbildību par nesavlaicīgi atmaksātu naudu nodokļu maksātāja atbildībai par nesavlaicīgi samaksātu nodokli.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

E.Putra. Jā!

Komisijā šo priekšlikumu izskatījām. Jāteic, ka šis jau ir otrais atvērums, kur Pimenova kungs šādu vai līdzīgu priekšlikumu ir sniedzis.

Un faktiski šis priekšlikums ir noraidīts arī otro reizi tā paša iemesla dēļ. Mēs, atbalstot šo priekšlikumu, negūstam balansu starp uzņēmēju interesēm un valsts interesēm. Tāpēc šinī gadījumā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 39, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

E.Putra. Arī 3. – deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kas ir līdzīga rakstura, komisijā neguva vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Tātad līdzīga tēma, līdzīgs priekšmets, līdzīgs regulējums un arī līdzīgs priekšlikums.

Iepriekšējā reizē tika izskatīti gadījumi, kad nodokļu administrācija piedzen maksājumu nepareizi. Bet mēdz būt gadījumi, kad nodoklis ir pārmaksāts. Līdz ar to veidojas tā pati situācija, ka sveša nauda tiek turēta Valsts kases kontā, un valstij rodas saistības attiecīgi kompensēt šo turēšanu, izmaksājot zināmus procentus.

Bet šoreiz valsts atbildību nosaka likums, mērot šo atbildību: nevis nokavējuma naudas pilnā summa, bet tikai trīs piektdaļas no nokavējuma naudas summas. Kāpēc atkal nav nekāda precizējuma, nekāda paskaidrojuma, nekāda pamatojuma?

Es ierosinu arī šajā gadījumā valsts atbildību par svešas naudas turēšanu pielīdzināt tai atbildībai, kura rodas nodokļu maksātājam gadījumā, ja nodokļu maksātājs savlaicīgi nemaksā valstij nodokli. Līdz ar to nodokļu administrācijai ir jāatmaksā attiecīgi procenti, palielinot nepamatoti pārmaksātas nodokļu summas daļas atmaksāšanu par to nokavējuma naudu, kas var būt izmērīta ar vieninieku. Proti, atmaksāt nodokļa pārmaksāto daļu, palielinot to par nokavējuma naudas pilno apjomu.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, komisijas vairākums uzskatīja, ka ar šo priekšlikumu tiek izjaukts līdzsvars, kas ir šobrīd. Tāpēc komisijas vārdā aicinu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 4. un 5.priekšlikums ir saistīti. Tā ir direktīvas ieviešana, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu īstenot CRS uzraudzību. CRS uzraudzība, kolēģi, ir globālais standarts automātiskai informācijas apmaiņai par finanšu uzraudzību.

Šobrīd CRS ietvaros ar šo informāciju apmainās jau apmēram 100 valstis.

4.priekšlikums ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. – finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un noslēdzošais ir 8. – finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Andris Morozovs.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Komisija atbalstīja Banku augstskolas Satversmes sapulces 2017.gada 31.janvārī pieņemtos Banku augstskolas Satversmes grozījumus. Priekšlikumi netika iesniegti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Morozovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 7.novembra sēdē apsprieda un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" trešajam lasījumam. Ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 2. – Saeimas deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vectirāns. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 5. – izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 13. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 16. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 19. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 20. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 23. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. Priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt, kolēģi, likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Vectirāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Grozījumu būtība ir ārpusstudiju programmās iegūtās izglītības atzīšana.

Ir saņemti seši priekšlikumi, un visi seši ir atbalstīti.

Tātad 1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. Un 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks. Vai ziņotājs ir zālē? Deputāts Jānis Upenieks tātad neatrodas zālē. Līdz ar to likumprojektu izskatīsim sēdes beigās.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi kopumā 15 priekšlikumus un, izvērtējot šos priekšlikumus, pieņēmusi attiecīgus lēmumus.

1.priekšlikums ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums par sankcijas pastiprināšanu. Juridiskā komisija vērtēja visus šī deputāta priekšlikumus attiecībā uz sankciju pastiprināšanu ar terorismu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Diskusijas bija, un secinājām, ka daži priekšlikumi neatbilst mūsu jau sen konceptuāli pieņemtajam viedoklim, ka konfiskācija nevar būt obligāta visos gadījumos. Tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts. Tāpat arī piedāvātais priekšlikums par bargākiem brīvības atņemšanas sodu termiņiem un mūža ieslodzījuma ieviešanu... Mēs ne vienmēr to atbalstījām.

Un līdz ar to 1.priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 2.priekšlikums ir līdzīga rakstura. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Arī 3. – deputāta Ādamsona priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 4. – deputāta Ādamsona priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 5. – deputāta Ādamsona priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 6. – deputāta Ādamsona priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 7. – deputāta Ādamsona priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 8. – deputāta Ādamsona priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 9. – deputāta Ādamsona priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ādamsona priekšlikums pie šī konkrētā panta un šis pants atgādina par nepieciešamību deputātiem rūpīgāk vērtēt to, kā tiek tulkoti starptautiski dokumenti ministrijās un kā deputāti tiek aicināti tos piemērot.

Tikai pateicoties tiesībsarga iebildumiem, pirmā lasījuma redakcijā tika labota būtiska kļūda un no dispozīcijas svītrots konvencijā nepieminēts vārds "noliegšana". Tātad kriminālatbildība par terorisma noliegšanu, kas ir subjektīvi vērtējama darbība, tomēr nebūs paredzēta.

Ādamsona kunga priekšlikums izskatās loģisks: atsakoties no dispozīcijas paplašināšanas un koncentrēšanās uz mazāk būtiskiem jautājumiem, tiek piedāvāts palielināt sodu par reālām darbībām, kas tik tiešām var novest pie traģēdijas. Būtiska dispozīcijas paplašināšana liks revidēt visu interneta saturu vēl rūpīgāk. Šobrīd, manā ieskatā, pastāv duāla situācija attiecībā pret interneta satura (naida runas, aicinājumi uz nozieguma izdarīšanu) vērtēšanu atkarībā no objektiem... Jaunas, plašākas normas piemērošana ir rūpīgāk jāvērtē, īpaši ņemot vērā Drošības policijas pozīciju par radikalizēšanos. Viena no radikalizēšanās pazīmēm, Drošības policijas ieskatā, ir Rietumu vērtību noliegšana, un ar Rietumu vērtībām Drošības policija saprot demokrātijas, dzimumlīdztiesības un seksuālo minoritāšu tiesības. Piemēram, revidējot komentārus internetā, Drošības policija plašāk neskaidro, vai lietas par reliģiskā naida izraisīšanu sāktas saistībā ar komentāriem pret islāmticīgajiem vai kristiešiem.

Bet tanī pašā laikā man bija iespēja pārliecināties praksē, ka Drošības policija atsakās reaģēt uz kristiešus aizskarošu pretvalstisku un visādā citādā veidā provocējošu anonīmu tvitera kontu "Anarhija Latvijā", kurš joprojām ražo savu saturu, gan aicinot vērsties pret kristiešiem Aglonas svētkos, gan soloties uzspridzināt Saeimu un likvidēt Latvijas valsti. Bet Mežvieta kunga atbilde uz manu aicinājumu vērtēt šī konta saturu, kas ir plaši pieejams ikvienam, bija lakoniska atteikšanās uzsākt kriminālprocesu šā gada jūlijā. Tāpēc mani uztrauc selektīvā pieeja kā naidīgo, tā arī uz noziegumu un noziedzīgām darbībām vērsto komentāru un publikāciju vērtēšanā.

Ja Drošības policija uzskata, ka konkrētais tvitera konts nav pārkāpis likumu, tad, ņemot vērā, ka man nav pārliecības par to, vai, paplašinot dispozīciju, šis pants tiks piemērots vienlīdzīgi, aicinu atbalstīt Ādamsona kunga piedāvāto redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlēsies ko piebilst?

G.Kūtris. Cienījamie kolēģi! Tiešām Juridiskajā komisijā mēs runājām par šī panta dispozīciju jeb, citiem vārdiem sakot, noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Jau pirmajā lasījumā mēs runājām, ka piedāvātā sākotnējā redakcija nebija laba, un tāpēc arī no šīs redakcijas ir izslēgta terorisma noliegšana, kas nebija skaidra...

Bet attiecībā uz pārējo sastāvu mēs sapratām, ka ar aicinājumu vien laikam ir par maz, un arī slavināšana vai attaisnošana tomēr ir saglabājama noziedzīgā nodarījuma sastāvā. Līdz ar to komisija nolēma Ādamsona kunga saīsināto jeb sašaurināto sastāvu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas lēmums ir neatbalstīt. Vai tiek uzturēts balsojums?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Parādnieks, Šnore, Latkovskis, Naudiņš un Krēsliņš, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, lūdz sarīkot kvoruma pārbaudi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 86 deputāti. Līdz ar to ir kvorums, varam turpināt Saeimas sēdi. (Dep. A.Bērziņš: "Prezidijs gan tāds pašvaks!")

G.Kūtris. Cienījamie kolēģi! Turpinām apspriest grozījumus Krimināllikumā otrajā lasījumā.

10.priekšlikums bija tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas novērš sākotnējās redakcijas nepilnības. Šis jaunais piedāvājums Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Un arī 11.priekšlikums, deputāta Kūtra priekšlikums, kas ir līdzīga rakstura, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 12. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 13. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisija gan šo priekšlikumu atbalstīja, taču man jums ir jāziņo, ka Juridiskā komisija vēl turpinās šo priekšlikumu vērtēt arī uz trešo lasījumu, jo redakcija vēl būtu jāizdiskutē.

Šī redakcija varbūt rada šobrīd problēmas, salīdzinot ar jau esošo panta pirmās daļas redakciju, taču jāņem vērā, ka šī pirmā daļa, esošā, ar 1.janvāri būs citā redakcijā. Jau ir pieņemts likums. Tāpēc šeit ir maz... Vēl darbs pie redakcijas formulēšanas būs uz trešo lasījumu. Bet Juridiskā komisija atbalstīja Siliņas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šis konkrētais Iekšlietu ministrijas priekšlikums vedina uz atziņu, ka pēdējā laikā Krimināllikums ir sācis atgādināt tādu kā drošības iestāžu fobiju vācelīti.

Tas bija paredzams, ka, nonākot Juridiskajā komisijā, Iekšlietu ministrijas no Nacionālās drošības likuma radītais Frankenšteins – administratīvais aizliegums izceļot no valsts uz aizdomu pamata – sastapsies ar zināmām grūtībām.

Kā atceraties, pirms aptuveni pusgada tika atbalstīts aizliegums izceļot no valsts kā preventīvs instruments, kas paredz anulēt pasi un ir pamatots ar drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju par personas iespējamo dalību bruņotajos konfliktos ārvalstīs. Tomēr, kā lasāms attiecīgajā Nacionālās drošības likuma pantā, tās var būt arī pilnīgi citas darbības, kas nav saistītas ar bruņotajiem konfliktiem un terorismu, – tādas darbības, kuras dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Diezgan plaši.

Toreiz es aicināju Saeimu neatbalstīt Nacionālās drošības likuma grozījumus šādā redakcijā, jo tas nesamērīgi un nesaprotami ierobežos cilvēka tiesības, radot lielu risku Latvijai tikt iesūdzētai starptautiskā cilvēktiesību tiesā.

Ņemot vērā to, ka administratīvā procesa gaitā ne vienmēr persona tiks aicināta uz iestādi (tam mēs komisijā guvām arī apstiprinājumu), ir varbūtība, ka persona par šādu aizliegumu nemaz neuzzinās līdz noteiktam brīdim, kad jau būs pārkāpusi Krimināllikuma pantu. Īpaši jāņem vērā tas, ka ministra lēmums stāsies spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Šāda norma nav atbalstāma.

Vēl vairāk! Ņemot vērā to, ka Tieslietu ministrija šajā likumprojektā jau ir iekļāvusi kriminālatbildību par ceļošanu terorisma nolūkā un ka Iekšlietu ministrijas audzinošie pasākumi, administratīvā procesa rāmjos spēlējoties ar būtisku ierobežojumu, rada būtisku normu kolīziju un liecina par sliktu valdības darbu (ministrijas savā starpā nav saskaņojušas tik būtisku pasākumu, un vienotības acīmredzot šajā valdībā nav!), es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

G.Kūtris. Cienījamie kolēģi! Tiešām Stepaņenko kundze pareizi norādīja, ka ministrijas savstarpēji īsti līdz galam nav laikam sastrādājušās. Taču, ja šis priekšlikums... papildinājums šajā pantā kā 1.¹ daļa netiek ielikts, tad no 1.janvāra situācija ar jauno šā panta redakciju būs tāda, ka par iekšā iebraukšanu, par robežas nelikumīgu šķērsošanu ir kriminālatbildība, taču par nelikumīgu izbraukšanu jeb, pareizāk sakot, vēlēšanos izbraukt situācijā, kad personai liegts izbraukt, atbildība nebūs paredzēta.

Šis formulējums šobrīd īsti labs nav. Vienīgi tāpēc, ka priekšlikums ir ielikt šo 1.¹ daļu... iestrādāt iekšā...

Juridiskā komisija atbalstīja to, ka tāds regulējums būtu vajadzīgs, bet – ar precizētu redakciju uz trešo lasījumu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Kūtris. 14.priekšlikums ir tīri tehnisks. Ja iepriekšējais tika atbalstīts, tad arī šis ir vajadzīgs, un Juridiskā komisija atbalstīja Siliņas kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 15. – tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums par atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu. Un komisija, protams, to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" (Nr.1076/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Pašlaik likums "Par zemes dzīlēm" noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz uz laiku līdz 25 gadiem, ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem. Bet derīgo izrakteņu atradnes krājumu izstrādes laiks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā krājumu apjoma un tā tālāk. Tas nozīmē, ka likumā noteiktajos 25 gados virkni atradņu pilnā apmērā izstrādāt nav iespējams. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets iesniedzis likumprojektu, kas groza šo kārtību un nosaka to, ka kūdras ieguvei licences termiņš tiek noteikts uz laiku līdz 75 gadiem. To atjauno un papildina ne retāk kā reizi 25 gados. Ja beidzas 75 gadu termiņš, ir jāsaņem jauna atļauja un licence. Protams, tā ir arī jāpapildina un jāatjauno, ja mainās kaut kādi būtiski nosacījumi, kas attiecas, teiksim, uz vidi vai dabas aizsardzību un tā tālāk.

Komisijā mēs par šo jautājumu diskutējām. Protams, jautājums bija par to, kādā veidā tiek nodrošināta nepārtraukta uzraudzība, jo, vienkārši uz 75 gadiem iznomājot un neko nedarot, tas ir diezgan problemātiski. Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija teica, ka esot paredzēti mehānismi, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta.

Līdz ar to komisija šo likumprojektu apstiprināja pirmajā lasījumā, un es aicinu jūs, kolēģus, arī atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 21.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā" (Nr.1036/Lp12). Likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krauze. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Krauze. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", un komisijā esam saņēmuši 31 priekšlikumu.

1. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka lielākā daļa no jums jūtas jau pārstrādājušies un neatpūtušies un droši vien nevēlas, lai es pārāk gari šeit stāstītu par kādiem priekšlikumiem.

Tomēr es gribu atgādināt, ka es biju viena no tiem deputātiem, kas uzsvēra to, ka mums nevajadzētu strādāt bez pārtraukuma. Cilvēkiem ir jāatpūšas un tad jāturpina savs darbs, debatējot par svarīgiem priekšlikumiem.

Šā likumprojekta otrajam lasījumam es iesniedzu trīs priekšlikumus – 1., 4. un 5. –, un es gribu pateikt lielu paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kas ir saskatījusi racionālo graudu šajos priekšlikumos, tos daļēji atbalstījusi un attiecīgi sagatavojusi 6., 13. un 21.priekšlikumu.

Šo priekšlikumu jēga ir šāda: tie paredz lielāku individuālo atbildību par atkritumu šķirošanu (tātad šī lielākā individuālā atbildība tiek noteikta mājsaimniecībām un indivīdiem, tā tiek paredzēta lielveikaliem un citiem mazumtirdzniecības spēlētājiem), un arī pašvaldībām ir paredzēta lielāka atbildība, veicinot un nodrošinot iespējas šķirot atkritumus.

Es saprotu, ka varbūt daudzi no jums šobrīd domā, kādēļ ir nepieciešams tik daudz diskutēt par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem. Tomēr šī problēma ir ļoti aktuāla, jo mūsu Latvija, ko mēs labprāt gribam uzskatīt par skaistu, zaļu zemi ar sakoptu, glītu vidi, diemžēl bieži vien pārvēršas par mēslu izgāztuvi. Es domāju, ka ikviens no jums, ceļodams pa Latviju un apmeklēdams kādu skaistu dabas vietu, ir pārliecinājies, ka diemžēl tā bieži vien ir piemētāta ar atkritumiem. Es pēdējā laikā piekopju tādu praksi, ka, dodamās no mājām uz darbu, pa ceļam mūsu Rīgas centrā vienkārši savācu atkritumus, kas tur mētājas pa ielām.

Tātad mums ir nepieciešams noteikt lielāku atbildību, individuālu atbildību par to, kas notiek ar mūsu vidi, jo, ja mēs neko nedarīsim, tad šāda piesārņošana turpināsies. Un tādēļ ir labi, ka esam spēruši pirmo soli un noteikuši lielāku atbildību par atkritumu šķirošanu. Daudzi no jums varbūt teiks, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku, kas negrib uzņemties lielāku atbildību, tomēr es gribu atgādināt, ka vēl pavisam nesen mēs saņēmām vairāk nekā 11 tūkstošu cilvēku parakstītu pieprasījumu Saeimai beidzot sākt izskatīt jautājumu par tā sauktās depozītsistēmas ieviešanu, lai cilvēki saņemtu atlīdzību par nodotajām skārdenēm un plastmasas pudelēm.

Šorīt Latvijas Radio uzstājās Konkurences padomes vadītāja Ābramas kundze un viņa teica, ka viena no jomām, kas konkurences ziņā patiešām Latvijā nav sakārtota, ir atkritumu apsaimniekošana. Ir skaidrs, ka atkritumu apsaimniekotāji diemžēl aktīvi pretojas tam, ka cilvēki vairāk šķirotu atkritumus, ka viņiem tiktu nodrošinātas iespējas vairāk šķirot atkritumus un ka mēs 2030.gadā sasniegtu Eiropas Savienības noteikto mērķi – pašiem sašķirot 90 procentus no mūsu atkritumiem. Diemžēl šobrīd Latvijā šis rādītājs ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienībā: mēs sašķirojam vien 29 procentus no visiem izmestajiem atkritumiem.

Tātad es gribu pateikt lielu paldies Naudiņa kungam un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par atbalstu šiem priekšlikumiem, bet gribu vēlreiz uzsvērt, ka tas ir tikai pirmais solis cīņā par to, lai mūsu cilvēki pēc būtības varētu šķirot atkritumus. Šī atkritumu šķirošana nav vajadzīga Eiropas Savienībai vai kādam citam ārpus mūsu robežām, tā pirmām kārtām ir vajadzīga mums pašiem un mūsu cilvēkiem.

Tātad es priecājos, ka mani priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Es nelūdzu par tiem balsojumu, bet es ceru, ka kopumā Saeimas sēde atbalstīs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemtos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu teikt, ka Čigānes kundze mazliet pārspīlē šo priekšlikumu būtību, jēgu un arī rezultātu. Nekādas īpašas atsevišķas atbildības... tur jomas netiek palielinātas. Tas ir viens.

Otrs. Es tomēr vēlreiz mēģināšu izgaisināt mītu par konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā. Raugiet, Rīgā, kur it kā tā konkurence ir brīnišķīga, kur komersants apsaimnieko atkritumus, tieši ar atkritumu šķirošanu ir vissliktākā situācija. Bet tur, kur ir pašvaldību uzņēmumi, pret kuriem Ābramas kundze vienmēr vērsusies, tur, kur pašvaldības kopīgi ir izveidojušas uzņēmumu "ZAAO", tur, Ziemeļvidzemē, ar atkritumu šķirošanu veicas vislabāk. Tā ir mana visdziļākā pārliecība, ka atkritumu apsaimniekošana, ūdenssaimniecība un siltumapgāde ir tās jomas, kurās tieši pašvaldības var nodrošināt viskvalitatīvāko pakalpojumu.

Ja Ābramas kundze vienmēr uzskata, ka arī atkritumu apsaimniekošanā jābūt brīvajai konkurencei un pašvaldības jāstumj ārā no šī tirgus, tad, manuprāt, viņa – apzināti vai neapzināti – grauj iespējas uzlabot atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Līdakas kungs, jūs pārstāvat Zaļo partiju vai nepārstāvat? Es tiešām nesaprotu, kāpēc jūs tik ļoti pretojaties tam, ka cilvēki paši sašķirotu savus atkritumus un tie sašķirotā veidā nonāktu pārstrādei. Līdakas kungs vairākas reizes no šīs tribīnes citu likumprojektu sakarā ir atzinis, ka viņš darbojas lobiju interesēs. Es pati vēl atceros, mums tādas reizes ir bijušas. Līdakas kungs, jums tā runa bija vajadzīga tādēļ, lai pierādītu, ka jūs aizstāvat un aizstāvēsiet lielo atkritumu apsaimniekotāju intereses un neļausiet mūsu cilvēkiem pašiem beidzot uzņemties lielāku atbildību par apkārtējo vidi?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Vai! (Nopūšas.) Pārstāvu Zaļo partiju un pilnīgi noteikti vienmēr esmu cīnījies par atkritumu dalīto vākšanu un šķirošanu. Taču, ja Čigānes kundze iesniedz priekšlikumu, kurš paredz, ka tad, ja tajos dalītās vākšanas konteineros, kas ir daudzstāvu māju iekšpagalmos, kur triju četru māju iedzīvotāji nes atkritumus, kāds iegāž, teiksim, konteinerā, kas domāts stiklam, vienu spaini ar banānu mizām, ir jāsoda visu šo apkārtējo māju iedzīvotāji?! Tāds ir iesniegts priekšlikums.

Ja cilvēks pēkšņi atmodies un pievērsies šai tēmai, tas nenozīmē, ka šo cilvēku tieši atkritumu apsaimniekošanas jautājumos var uzskatīt par speciālistu. Cilvēks pirmoreiz atnāk uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi un, izrādās, ir absolūts speciālists. Līdaka un daudzi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kas par šo jautājumu regulāri un gana bieži skata dažādus likumprojektus, – absolūti nekā nejēdz!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, kolēģi! Labdien! Mēs šos priekšlikumus tiešām komisijā izdiskutējām krustām šķērsām. Un komisijā es piedāvāju šādu stratēģiju: vienkārši visus atbalstīt, jo tie tāpat ir populistiski, neiespējami, un nav jēgas laiku vispār tērēt diskusijās, jo ir skaidrs, ka tas ir vienkārši priekšvēlēšanu populisms – bezjēdzīgi, neizpildāmi lēmumi.

Es aicinu arī tagad ar to nenodarboties. Ja kāds grib nākt un, kā saka, radīt sev politisko PR, lai dara, bet pārējie nepiedalāmies tanī! Ejam vienkārši konstruktīvi uz priekšu pa priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Naudiņš. Jā! Kolēģi! Tātad, kā jau minēju, komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Lolitas Čigānes priekšlikumi ir ņemti vērā. Paldies par iesaistīšanos, par izteiktajām iniciatīvām! Tie ir uzlaboti, juridiski pareizi noformēti un iekļauti tālākajos priekšlikumos.

Līdz ar to 1.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Naudiņš. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 4. – deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 5. – deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 9. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 11. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Arī 12. – ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 14. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 16. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 17. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 18. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 19. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 20. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 22. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 25. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 28. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 29. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Arī 30. – ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 31. – ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar Sociālā uzņēmuma likumu. Un, pateicoties deputāta Cilinska pūlēm, likumprojekts ir izstrādāts labā kvalitātē.

Līdz ar to komisijai, izskatot šo likumprojektu pirms otrā lasījuma, vajadzēja izstrādāt tikai vienu priekšlikumu, kas noteica likuma spēkā stāšanās laiku.

Tas ir vienīgais komisijas priekšlikumus, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Komisija ierosina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 23.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, vēlreiz. Strādājam ar dokumentu Nr.4193.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nesaņēma nevienu priekšlikumu un atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4194. Arī šo likumprojektu izskatījām otrajā lasījumā, nesaņēmām priekšlikumus un atbalstījām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 24.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4195. Izskatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā, nesaņēmām priekšlikumus un atbalstījām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 24.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4196. Komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nesaņēma priekšlikumus un atbalstīja. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 24.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Dokuments Nr.4197.

Arī šo likumprojektu izskatījām un atbalstījām. Nesaņēmām priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 24.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Labdien, cienītie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ņemot vērā šīs vasaras notikumus gan Jelgavas bērnunamā, gan citās vietās. Un, lai novērstu pārpratumus, komisijā ar speciālistu palīdzību tika izveidots grozījums, kas aizliedz bērnunamos strādāt personām, kuras ir administratīvi sodītas ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Un savukārt gadījumos, kad persona ir administratīvi sodīta ar brīdinājumu, iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt šīs personas atbilstību darbam bērnunamā vai tādu pasākumu organizēšanai, kuros ir iesaistīti bērni.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es vēlos piebilst. Ja mēs veram vaļā šo likumu, tad būtu labi atvērt arī to likumu, kurā mēs definējam bērnu labākās intereses. Uz šo brīdi tā ir tāda ļoti miglaina lieta.

Un otra lieta. Ja mēs runājam par fizisku un emocionālu vardarbību, tad ir jāatver likums... beidzot jāsakārto viss, kas saistīts ar emocionālu vardarbību. Uz šo brīdi... principā par emocionālu vardarbību nav iespējams sodīt. Un, ja mēs nesakārtojam jautājumu, kas saistīts ar emocionālu vardarbību, un risinām tikai jautājumu, kas saistīts ar fizisku vardarbību, tad vairāk šis likums vēršas pret tēviem. Kāpēc? Tāpēc, ka policija teiks, ka ļoti daudz iesniegumu ir, ka tēvi ir vardarbīgi. Bet kāpēc tas tā ir? Tāpēc ka pie mums ir apriori pieņemts tāds tēva tēls – viņš ir vardarbīgs, bet sieviete nav vardarbīga. Un, kad tēvs iesniedz tiesā iesniegumu, ka sieviete ir bijusi vardarbīga, tad uz viņu skatās kā uz idiotu: ko tu te dari?!

Un, ja mēs runājam par emocionālu vardarbību, vēl papildus es gribu teikt: tā ir ļoti smalka lieta. Dārgie draugi, arī mīlestības nedošana bērnam ir emocionāla vardarbība! Un, tā kā mēs šo likumu veram vaļā saistībā ar jautājumu par emocionālu vardarbību, tad jāņem vērā, ka bērna labākajās interesēs būtu izaugt ar abiem bioloģiskajiem vecākiem. Un šinī gadījumā gandrīz varētu teikt, ka 70 procenti Latvijas iedzīvotāju ir vardarbīgi pret saviem bērniem.

Un vēl ko es gribu pieminēt. Ja mēs sakārtojam visu šo sistēmu, kas saistīta ar bērna labākajām interesēm, bērna tiesībām, tad, manuprāt, 80 procenti bāriņtiesu darbinieku un 80 procenti sociālo dienestu darbinieku būtu jāsoda saskaņā ar šiem punktiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Klau, nu šitas ir nenormāli, ar ko tu tagad nodarbojies! Mēs runājam par Bērnu tiesību aizsardzības likumu, par darbiniekiem tajos bērnunamos. Kāds...? Par ko tu runā visu laiku?! Ko tu te lien virsū? Apsēdies, nomierinies! Aizej pie ārsta, ja gribas!

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu. Kaimiņa kungs, par likumprojektu, lūdzu!

A.Kaimiņš. Lūdzu, nobalsojam! Te vispār nav nekāda sakara ar kaut kādu emocionālo vardarbību. Tu šeit nodarbojies ar emocionālo vardarbību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Man gan ir jāpiebilst, ka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8.pants norāda (Dep. A.Kaimiņš: "Jā, jā, jā!"), ka argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz oponentu veselības stāvokli. (Dep. A.Kaimiņš: "Tas ir acīm redzams!") Bet neizmanto, Kaimiņa kungs!

Turpinām debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi. (Starpsaucieni, smiekli.)

V.Kalnozols (ZZS).

Paldies, Artus! (Starpsaucieni. Smiekli. Aplausi. Dep. A.Kaimiņš: "Tu esi slims!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

V.Dambe. Nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Nav ko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Dambe. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 24.novembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.

Darba kārtībā – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr.1034/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 24.novembrim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr.1034/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 24.novembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Vēl darba kārtībā – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā".

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.novembrim.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Par deputātu Kaimiņa, Brīvera, Viļuma, Krūmiņa un Smiltēna jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam "Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo piedalīsies Ministru kabineta balvas pasniegšanas ceremonijā. (Dep. A.Kaimiņš: "Super! Tas ir daudz svarīgāk, protams!")

Par deputātu Cileviča, Ribakova, Zariņa, Urbanoviča un Pimenova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim "Par Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.2004-18-0106 izpildi". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Urbanoviča, Potapkina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim "Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt informāciju uz deputātu iesniegto jautājumu par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību". Jautājums pāradresēts Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Urbanoviča, Potapkina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām, lai mazinātu obligātā iepirkuma slogu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Sudraba, Kleinberga, Stepaņenko, Meija un Krūmiņš iesnieguši jautājumu "Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.–2020.gadam pasākumiem, kas paredz pretgripas vakcīnu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā bērniem un grūtniecēm".

Vārds jautājuma motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Deputāti pēc ārstu un vecāku mudinājuma iepazinās ar Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.–2020.gadam pasākumiem.

Šī plāna projekts tika izsludināts šī gada 12.oktobrī un paredz, starp citu, par 125 reizēm palielināt pretgripas vakcīnas aptveri zīdaiņiem, maziem bērniem un grūtniecēm. Lai arī nav ziņu par jebkādu notikušu publisku apspriešanu, daudziem veselības aprūpes speciālistiem un vecākiem ir radušās šaubas par pretgripas vakcinācijas nepieciešamību šīm mērķgrupām un tās drošumu.

Kā izskatās, šis solis nav vis pamatots epidemioloģiskos rādītājos, bet gan tiek sperts tādēļ, ka tiek plānots izdarīt spiedienu uz ģimenes ārstiem, lai ar vakcīnu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā ārsti nodrošinātu strauju aptveres palielinājumu. Vai tas ir samērīgs pasākums mūsu bērnu veselībai? Mēs vēlamies saņemt atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam veselības ministrei Andai Čakšai atbildes sniegšanai.

Deputāti Viļums, Brīvers, Šics, Krūmiņš un Melgailis iesnieguši deputātu jautājumu "Par Daugavpils Universitātes rektora pilnvaru termiņu", ko nododam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu "Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām komersantiem".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Par kuru jautājumu?

Sēdes vadītāja. "Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām komersantiem".

I.Zariņš. Jā! Labdien, kolēģi! Vakar mums bija vienkārši fenomenāla Pieprasījumu komisijas sēde.

Pieprasījums bija ekonomikas ministram saistībā ar Ekonomikas ministrijas darbībām, par tā saucamajām subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām, par šiem krāpniecības gadījumiem, un mēs prezentējām konkrētus faktus, konkrētus Ekonomikas ministrijas lēmumus, kas uzskatāmi parāda, ka Ekonomikas ministrija piesegusi visus šos krāpniecības gadījumus un padarījusi tos iespējamus.

Jūs zināt, kāda bija Ekonomikas ministrijas atbilde? Atbildes nebija vispār! Visa komisijas sēde bija pilnīgi garām! Vispār nebija runa par pieprasījumu! Un tāpēc mēs esam vēlreiz sagatavojuši konkrētus jautājumus Ekonomikas ministrijai par šiem lēmumiem, par šiem konkrētajiem krāpniecības gadījumiem, lai Ekonomikas ministrija iesniegtu visus savus lēmumus... visus tos dokumentus, balstoties uz kuriem šie fenomenālie lēmumi ir pieņemti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam atbildes sniegšanai.

Un deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu "Par Ekonomikas ministrijas pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz SIA "Rīgas enerģija" saistībā subsidētās elektroenerģijas ražošanu".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

"Rīgas enerģija" ir viens no šiem stāstiem. Ļoti interesants stāsts, kolēģi! Pati Ekonomikas ministrija ir paziņojusi, ka atļauja tika izsniegta un tajā tika paredzēts, ka šim komersantam saskaņā ar atļaujas nosacījumiem ražošana ir jāuzsāk līdz 5.oktobrim.

Pati Ekonomikas ministrija publiski paziņoja, ka ir veiktas pārbaudes. Ne tikai žurnālisti tur ir bijuši, bet arī Ekonomikas ministrijas pārbaudes tur ir bijušas, un ir atzīts, ka šī stacija nav izpildījusi atļaujas nosacījumus. Tātad atļaujas nosacījumi nav izpildīti, termiņš ir notecējis. Būtu jābūt Ekonomikas ministrijas lēmumam. Savukārt ko paziņo Ekonomikas ministrija? Ka tai vajadzēs vēl četrus mēnešus, lai pieņemtu lēmumu. Un kāda ir motivācija? Motivācija ir: lai pārliecinātos, kādu lēmumu pieņemt.

Sakiet, priekš kam tiek doti šie četri mēneši? Vai ar atpakaļejošiem datumiem parādīsies vajadzīgie dokumenti, ka tomēr var pieņemt kādu citu lēmumu, nekā tas būtu jāpieņem tagad, balstoties uz esošās pārbaudes datiem? Tad nu mēs pieprasām Ekonomikas ministrijai – lūdzu, iesniedziet mums šos dokumentus, varbūt mēs jums palīdzēsim saprast, kāds lēmums ir jāpieņem šinī jautājumā, un četri mēneši nemaz nebūs vajadzīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām komersantiem" (Nr.347).

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis stāsts ir par to pašu. Viens no jautājumiem, kurus mēs uzdevām Pieprasījumu komisijas sēdē... parādījām konkrētu krāpniecības gadījumu... kā tas izskatījās ar Ekonomikas ministrijas lēmumiem. Tātad konkrēts komersants "Madonas Eko", kuram izsniegta atļauja uz trim megavatiem. Pēc tam pati Ekonomikas ministrija atļauj viņam samazināt uzstādāmo jaudu, sakot, ka to var samazināt vairāk nekā 300 reizes, kas ļauj šim komersantam nopietnas stacijas vietā uzstādīt šo konteineru, atsaukt "Sadales tīklu" un likt "Sadales tīklam" to pieņemt, ko "Sadales tīkls" arī izdara saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izsniegto atļauju. Pēc tam Ekonomikas ministrija atzīst, ka tā nedrīkstēja darīt. Vēl vairāk. Ministrija, balstoties uz šiem dokumentiem, par kuriem tā ir teikusi, ka tādi nedrīkstēja būt un tā ir krāpniecība, pieņem savu nākamo lēmumu. Atzīst, ka viss ir kārtībā, un palielina jaudu atpakaļ par 300 reizēm. Tas bija viens no pieprasījuma punktiem, ko mēs lūdzām, lai ekonomikas ministrs skaidro. Atbilde bija nekāda. Tāpēc mēs vēlreiz uzdodam šo jautājumu, prasām iedot, iesniegt mums visus tos dokumentus un lēmumus, un iesim vēlreiz visu šo procedūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu "Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām komersantiem" (Nr.348) ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Vārds motivācijai deputātam Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Vēl viens stāsts par šo pieprasījumu, kāpēc mēs tagad esam spiesti rakstīt jautājumu. Vēl viena kompānija – "Tektus" –, kurai izsniegta atļauja uz 0,99 megavatiem. Šī kompānija "Tektus" vairāk nekā pēc diviem gadiem vēršas pie Ekonomikas ministrijas. Bet ko mums darīt?

Sēdes vadītāja. Nē, nākamais ir par "Tektus". Šis ir par "Seda".

I.Zariņš. Par "Sedu"? Tad jūs man sakiet priekšā. Es nezinu, kurš ir kurš.

Sēdes vadītāja. Man 348.

I.Zariņš. Par "Sedu" ir ļoti interesanti. "Seda" ir viens no krāpniekiem, kurus mēs esam atklājuši. Ekonomikas ministrija ir nolēmusi pagarināt tai atļauju. Tāpēc mēs prasām iesniegt visus dokumentus, visus lēmumus, ko vēl ministrija attiecībā uz šo kompāniju ir lēmusi, lai tad palīdzētu tikt skaidrībā – bija krāpniecība vai nebija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad šo jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Nākamais ir deputātu jautājums Nr.349, ko iesnieguši deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Orlovs "Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām komersantiem".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. Un šis bija par "Tektus".

I.Zariņš (SASKAŅA).

Tātad šis ir vēl viens leģendārs stāsts par Ekonomikas ministrijas iesaistību krāpniecības shēmā, kas uzskatāmi parāda, ka Ekonomikas ministrija ne tikai piesegusi, bet režisējusi to visu. SIA "Tektus" izsniegta atļauja par gandrīz megavatu. Pēc vairāk nekā diviem gadiem šī kompānija prasa Ekonomikas ministrijai: "Ko mums darīt? Mēs nevaram uzstādīt! Vai mēs varam uzstādīt 100 reizes mazāku jaudu?" Uz ko Ekonomikas ministrija atbild: "Protams, jūs varat, un viss būs kārtībā." Tas notiek pēc vairāk nekā diviem gadiem, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem jau pirms tam šai kompānijai bija jāsāk būvniecība. Tad tā to nav darījusi! Viņi atnāk un saka: "Mēs to vispār nedarīsim! Vai varam darīt kaut ko citu?" Tā vietā, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un vispār to noraidītu, Ekonomikas ministrija pasaka: "Jūs tā varat darīt!" Un viņi to arī sāk darīt.

Un šī ir viena no tām krāpniecības shēmām, ko parādīja žurnālisti. Proti, uzstādīts tiek konteiners, tas tiek pieņemts; tur ir akts, ka tas izdarīts saskaņā ar Ekonomikas ministrijas lēmumu, un pēc tam Ekonomikas ministrija saka: "Ziniet, tā bija krāpniecība!" Ekonomikas ministrs saka: "Mums tas bija pārsteigums."

Bet nākamais solis, ko izdara Ekonomikas ministrija, ir šāds: šī paša ministra laikā viņi pieņem lēmumu, ka viss ir kārtībā, ka tas ir likumīgs lēmums, un pieņem savu lēmumu, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem, kur teikts, ka tā ir krāpniecība, ka palielināsim jaudu 100 reizes. Un izsniedz jaunu atļauju vēl uz pieciem gadiem, lai to visu atļautu darīt un atbalstu saglabātu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši...

I.Zariņš. Par kuru...?

Sēdes vadītāja. ... jautājumu "Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām komersantiem" (Nr.350). Tas adresēts ekonomikas ministram un attiecas uz SIA "Madonas Eko".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

"Madonas Eko". Ļoti interesants stāsts! Izņem atļauju par trīs megavatu jaudu – tā ir milzīga jauda laukos, kur to vispār nav kur likt. Ekonomikas ministrija paklausīgi izsniedz: "Jā, jūs to varēsiet darīt!" Šis pats komersants, tiklīdz ir saņēmis atbalsta apjomu par šo milzīgo jaudu, uzreiz, nepilna mēneša laikā, ir klāt un saka: "Vai mēs varam samazināt jaudu?" – "Par cik?" – "Nu, 300 reizes mēs samazināsim." Viņam saka: "Jā, varat. Lūdzu!" Un ko viņš dara? Saņēmis šādu Ekonomikas ministrijas atļauju, viņš dodas uz šo vietu, uzstāda konteineru, atsauc "Sadales tīklu". Atkal parastā procedūra. "Sadales tīkls" ir spiests to visu pārbaudīt. Viņiem parāda Ekonomikas ministrijas atļauju, kurā ir rakstīta šī jauda; viņi visu to pieņem, aiznes Ekonomikas ministrijai.

Ekonomikas ministrijā šis pats ministrs atzīst, ka tā esot bijusi krāpniecība. Bet ko izdara Ekonomikas ministrija? Ministrija, balstoties uz šiem dokumentiem, saka: "Nē, viss bija kārtībā! Jūs visu esat izpildījuši. Lūk, jums..." Un, saņemot šādu atļauju, šī kompānija saka: "Nu, ja mēs visu esam izpildījuši, vai drīkstam tagad atkal palielināt jaudu 300 reizes?" Ekonomikas ministrija saka: "Jā!" Šis pats ekonomikas ministrs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu "Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām komersantiem" (Nr.351).

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

SIA "Briedis būve". Stāsts tas pats: divi megavati. (Starpsaucieni.) Es saprotu, ka stāstu jūs jau esat dzirdējuši, esat jau iegaumējuši, tāpēc es nesākšu to atkārtot. Bet jautājums ir ekonomikas ministram. Iesniedziet mums, lūdzu, visus šos dokumentus, savus lēmumus, lai mēs varam pārliecināties, cik pamatoti jūs tos esat pieņēmuši un vai tiešām jūs to visu esat darījuši, rūpējoties par sabiedrības interesēm, lai samazinātu OIK slogu, vai rūpējoties par kāda konkrēta komersanta interesēm!

Paldies.

Es varētu arī beigt šo stāstu, jo principā es saprotu, ka visi ir sapratuši, par ko ir runa. Un es ceru, ka ar tieši tādu pašu atsaucību, kad būs diskusija par šo pieprasījumu, par šiem faktiem, jūs balsosiet saskaņā ar savu sirdsapziņu un tā, kā jūs esat teikuši savā zvērestā.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, kas vēl šeit ir palikuši! Pārbaudīsim, kuri nav reģistrējušies! Jānis Ādamsons, Gaidis Bērziņš, Inesis Boķis, Gundars Daudze, Aleksandrs Kiršteins, Inese Laizāne (Dep. I.Parādnieks: "Viņa ir!"), Aleksejs Loskutovs, Vladimirs Nikonovs, Edvards Smiltēns, Veiko Spolītis un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---