Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 29. marta rīkojums Nr. 160 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2017., Nr. 67 (5894) https://vestnesis.lv/op/2017/67.13

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 161

Grozījumi Partnerības līgumā Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam

Vēl šajā numurā

31.03.2017., Nr. 67 (5894)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 160

Pieņemts: 29.03.2017.

OP numurs: 2017/67.13

2017/67.13
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 9 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 160

Rīgā 2017. gada 29. martā (prot. Nr. 10 22. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.– 2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") šādus grozījumus:

1. Izteikt 51. punktu šādā redakcijā:

"(51) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam1 norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019. gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem."

2. Izteikt tabulas Nr. 1.1. (1) 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru, nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas palielināšanos un apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu samazināšanos. 

EK pētījumā2 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos.

Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" paredz, ka, palielinot pārstrādes līmeni, samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi. 

Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā kvalitātē.

NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību izpildi.

Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru. (ERAF) Latvijai jāizpilda vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas 2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem, pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra, sabiedrība un valsts institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru. (KF) Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu. (ERAF) Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei.

NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus. (ERAF) NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam nosaka nepieciešamību veicināt pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos un investīciju piesaisti.

NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.

Atbalstot to vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības un apdzīvotās vietas, kā arī pastāv īpaši augsts gruntsūdeņu un upju baseinu ūdens kvalitātes pasliktināšanās risks, tiktu nodrošināts, ka tiek atjaunota vides kvalitāte piesārņotajās vietās, novēršot iedzīvotāju veselības un vides apdraudējumu, kā arī tiktu veicināta šīs teritorijas atgriešana saimniecisko darbību veikšanai.

Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam kā vienu no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver piesārņoto vietu sanāciju, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi.

NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" viens no mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām."

3. Izteikt 115. punktu šādā redakcijā:

"(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,83 % no ESF."

4. Izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF 296 191 300 6,70 % 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību 3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem
MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto
3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma
3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos 3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju MVK eksporta apjoms
3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai 3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem3 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR)
ESF 18 063 357 0,41 % 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti 3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību 3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai
3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās
Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits"

5. Izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF 432 917 039 9,80 % 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas  5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā
5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās
Plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātās platībās
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā
5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas
5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas
5.6.3.  Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija
KF 190 138 398 4,30 % 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu
5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām
5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF 235 477 563 5,33 % 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai 6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru, rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu
KF 924 294 295

20,92 %

6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums
Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)
Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība
6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks
6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam
6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus 6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos
Infrastruktūras caurvedes spēja"

6. Izteikt tabulu Nr. 2.1.2. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.1.2. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.1.1.ak

(CO25)

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

2163

Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā
i.1.1.1.bk

(CO24)

Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

700

Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā
i.1.1.1.ck

(CO26)

To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām

Komersanti

ERAF

450

Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā
i.1.1.1.d Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un ES 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu skaits, t. sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros

Projektu iesniegumu skaits

ERAF

558

Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā
i.1.1.1.e Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts

Zinātnisko rakstu skaits

ERAF

1472

Projektu īstenošanas atskaites Reizi gadā
i.1.1.1.f Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem

EUR

ERAF

15 953 000

Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā
i.1.1.1.g Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts

Produkti un tehnoloģijas

ERAF

530

Projekta īstenošanas atskaites Reizi gadā"

7. Izteikt 273., 274. un 275. punktu šādā redakcijā:

"(273)  3.4.2. SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai.

(274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2 %, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7 % apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā, ko plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmas īstenošanu. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, – tas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tādējādi tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas mērķu sasniegšanā.

(275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem."

8. Papildināt programmu ar 275.punktu šādā redakcijā:

"(2751) No sabiedrības puses šobrīd ir skaidrs pieprasījums pēc valsts pārvaldes efektivitātes aspektu analīzes, novēršot iekšējo procesu pārklāšanos un tādējādi veicinot ekonomisku un produktīvu valsts pārvaldes funkcionēšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ar mazāku resursu patēriņu tiktu sasniegts augstāks valsts pārvaldes institūciju darba ražīgums. To paredzēts panākt, izstrādājot valsts un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides ietvaru."

9. Izteikt 276. punktu šādā redakcijā:

"(276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte un tās sniegto publisko pakalpojumu efektivitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana."

10. Izteikt tabulu Nr. 2.3.9. (4) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.3.9. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI4

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība (2013. 
gadā)

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. 
gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.3.4.2.a Profesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Mazāk attīstītie reģioni

Personu skaits

N/A

823

Skaits

3572

Projektu dati Reizi gadā
r.3.4.2.b Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits Mazāk attīstītie reģioni

Ģenerālvienošanos skaits

N/A

1

Skaits

5

Projektu dati Reizi gadā"

11. Izteikt 278. punktu šādā redakcijā:

"(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, kā arī iekšējo procesu pārskatīšana veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību (it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu), un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020. gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013. gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumus un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā."

12. Izteikt 283., 284. un 285. punktu šādā redakcijā:

"(283) 3.4.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, valsts pārvaldes institūciju procesu analīze un pārveide, metodiku, rokasgrāmatu izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(284) 3.4.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes institūcijas un darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā.

(285) 3.4.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, VARAM, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde."

13. Izteikt tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.3.10. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

Personu skaits

ESF

11 433

Projektu dati Reizi gadā
i.3.4.2.a Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās

Personu skaits

ESF

14 126

Projekta dati Reizi gadā
i.3.4.2.b Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā

Pasākumu skaits

ESF

25

Projektu dati Reizi gadā
i.3.4.2.c Institūciju skaits, kurās īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveide

Institūciju skaits

ESF

5

Projektu dati Reizi gadā"

14. Izteikt tabulu Nr. 2.4.1. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.4.1. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.4.1.1.a Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā (2010. gada salīdzināmajās cenās)

kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR

329,9

263,9

EM (CSP datubāze)

Reizi gadā

r.4.1.1.b Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā

%

38

51

EM (CSP datubāze)

Reizi gadā"

15. Izteikt tabulu Nr. 2.4.6. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.4.6. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.4.3.1.a Atjaunojamo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā

%

22,6

60

EM

Reizi gadā
r.4.3.1.b Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda pārveidošanas sektorā

MW

1171,4

1820

CSP

Reizi gadā"

16. Izteikt tabulu Nr. 2.4.9. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.4.9. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.4.4.1.a Uzstādīto uzlādes staciju skaits

Uzlādes stacijas

ERAF

150

Projektu dati Reizi gadā"

17. Izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.5. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.2.1.ak

(CO17)

Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums

Tonnas gadā

KF

172 0005

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā
i.5.2.1.b Šķiroto atkritumu apjoma palielinājums atbalstītajos projektos

Tonnas gadā

KF

52 000

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā
i.5.2.1.c Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi jaudas pieaugums

Tonnas gadā

KF

11 000

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā"

18. Svītrot 439. punktu.

19. Izteikt 440. punktu šādā redakcijā:

"(440) Lai nodrošinātu dabas vērtību nenoplicināšanu, dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu, tiks veikti teritorijas labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz Natura 2000 teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību vai to piegulošajām teritorijām, rezultātā palielinot to dzīvotņu platību, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Integrētas investīcijas nodrošinās dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām nepieciešamo aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, vienlaikus līdzsvarojot dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, rezultātā palielinot to teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Plānotie pasākumi Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework – PAF) un tiks īstenoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānos noteikto. Projektu iesniegumu atlases laikā tiks prioritāri atbalstīti pasākumi, kas vienlaikus ar dabas aizsardzību dos arī lielāku pienesumu ekonomikas attīstībā un IKP pieaugumam."

20. Papildināt programmu ar 445.1, 445.2, 445.3 un 445.punktu šādā redakcijā:

"(4451) 5.4.3. SAM: pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai.

(4452) Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai.

(4453) Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus.

(4454) SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu."

21. Papildināt programmu ar tabulu Nr. 2.5.9. (3)1 šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.9. (3)1

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.5.4.3.a Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem

%

13

60

Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli Reizi divos gados
r.5.4.3.b Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām

%

28

60

Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli Reizi divos gados"

22. Izteikt 448. punktu šādā redakcijā:

"(448) Lai sasniegtu iepriekš minēto, ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem ir plānots īstenot šādas darbības:

1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus;

2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvara izpildi, atbilstoši izstrādātajai Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam);

3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru un veikt esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās."

23. Papildināt programmu ar 448.1 punktu šādā redakcijā:

"(4481) Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1. SAM un 5.4.3. SAM tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts tādu ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars, kam ir labvēlīgs aizsardzības statuss. Papildus tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam paredzēto mērķu sasniegšana."

24. Izteikt 450. punktu šādā redakcijā:

"(450) Dabas objektu aizsardzības un apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo uzlabota dabas objektu infrastruktūra ne tikai palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem biotopiem, bet arī nodrošinās dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas valsts "zaļo tēlu". Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi, tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma."

25. Izteikt 459. un 460. punktu šādā redakcijā:

"(459) 5.4.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.

(460) 5.4.1. SAM indikatīvā mērķteritorija – Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.6 5.4.1. SAM mērķa grupa paredzēti aizsargājamo teritoriju apsaimniekotāji un apmeklētāji, pašvaldības, valsts iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību, biedrības un nodibinājumi."

26. Papildināt programmu ar 463.1, 463.2 un 463.punktu šādā redakcijā:

"(46315.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem, sugu un biotopu aizsardzības plāniem un Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmu, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme.

(46325.4.3. SAM indikatīvā mērķteritorija – īpaši aizsargājamie biotopi.

(46335.4.3. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību."

27. Izteikt 464. punktu šādā redakcijā:

"(464) 5.4.1. SAM, 5.4.2. SAM un 5.4.3. SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.7"

28. Izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.10. (5)

KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.4.1.ak

(CO23)

To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi

Hektāri

ERAF

2620

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā
i.5.4.3.ak (CO23) To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi

Hektāri

KF

13 800

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati Reizi gadā
i.5.4.2.a Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)8

Monitoringa programmas

KF

4

Projektu dati Reizi gadā
i.5.4.2.b Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni

Aizsardzības plāni

KF

20

Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols",

projektu dati

Reizi gadā
i.5.4.2.b Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni

Aizsardzības plāni

KF

5

Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols",

projektu dati

Reizi gadā"

29. Papildināt programmu ar 486.1, 486.2 un 486.punktu šādā redakcijā:

"(4861) 5.6.3. SAM: Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.

(4862) SAM īstenošanas rezultātā plānots pabeigt Latvijā divu vēsturiski piesārņotāko vietu teritorijas sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības, apdzīvotās vietas un iedzīvotāju veselību. Sanācijas rezultātā tiks ne tikai samazināta piesārņojuma negatīvā ietekme, bet arī veicināta teritorijas turpmāka izmantošana saimniecisko darbību veikšanai vai publiskajai lietošanai 7–9 ha platībā.

(4863) Ieguldījumi, lai pabeigtu piesārņoto vietu sanāciju, ir saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam veikto izvērtējumu, kur noteikts, ka viena no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā ir piesārņoto vietu sanācija, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Savukārt viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām."

30. Papildināt programmu ar tabulu Nr. 2.5.14. (3)1 šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.14. (3)1

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

(2016. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.5.6.3.a To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija

Piesārņotās vietas

9

7

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs Reizi gadā"

31. Izteikt 495. punktu šādā redakcijā:

"(495) Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3. panta pirmās daļas "e" apakšsadaļā minētajam var tikt atbalstīta, veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5. panta sestās daļas "c" apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā, var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas jo īpaši attiecas uz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur."

32. Papildināt programmu ar 495.1, 495.2 un 495.punktu šādā redakcijā:

"(4951) Joprojām Latvijas teritorijā ir saglabājušās intensīva vēsturiskā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums izplatās tālāk, nonākot pazemes un virszemes ūdeņos, ietekmējot vides kvalitāti ne tikai tiešā piesārņotās vietas apgabalā, bet izplatoties ļoti plašā teritorijā. Ūdens vidē noturīgo ķīmisko vielu piesārņojums akumulējas ekosistēmās un procesus veicinošos apstākļos izplatās plašā areālā, ietekmējot arī pazemes dzeramā ūdens horizontus. Lielākos draudus rada piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām.

(4952) Lai varētu samazināt vēsturiskā piesārņojuma radītās sekas, nepieciešama šādu teritoriju sanācija, jo ir būtiski mazināt risku, ko rada piesārņojuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību, pazemes ūdensgūtnēm un upju baseiniem, augsni, līdz ar to arī uz iedzīvotāju veselību un dabas resursiem. Šādu piesārņoto vietu sanācijai ir nepieciešamas specifiskas attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī individuāli risinājumi sanācijas procesā savāktā piesārņojuma utilizācijai vai apglabāšanai. 

(4953) Vispiesārņotākās vietas Latvijā ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, kuru sanācija uzsākta jau 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā tika konstatētas gudrona netipiskas ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas būtiski kavēja ekskavētā gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu, tādējādi bija nepieciešams veikt izmaiņas gudrona pārstrādes un utilizācijas tehnoloģiskajā risinājumā, un tas sadārdzināja sanācijas darbu izmaksas. 2015. gada vidū projekta finansējuma saņēmējs pārtrauca sanācijas darbu līgumu, jo sanācijas darbu veicējs nenodrošināja sanācijas darbu līgumā noteikto saistību izpildi. 2015. gada beigās tika sagatavoti un noteiktā kārtībā Eiropas Komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem projektā. Eiropas Komisija tos apstiprināja 2016. gada 7. jūnijā, atzīstot neparedzamu apstākļu rašanos projekta īstenošanas laikā, kā rezultātā palielinājās projekta kopējais budžets, kā arī apstiprināja projekta īstenošanas dalīšanu posmos pa ES fondu plānošanas periodiem. Līdz ar to projekts īstenojams divu plānošanas periodu ietvarā, 2014.–2020. gada plānošanas periodā pabeidzot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju."

33. Papildināt programmu ar 506.1, 506.2, 506.3, 506.4 un 506.punktu šādā redakcijā:

"(5061) 5.6.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotās teritorijas sanācija, sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija vai apglabāšana, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunojot vides kvalitāti.

(5062) 5.6.3. SAM finansējuma saņēmējs: valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju.

(5063) 5.6.3. SAM lielie projekti: indikatīvi plānots īstenot lielo projektu "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta".

(5064) 5.6.3. SAM projektu atlase: skatīt pielikumu "Projektu atlase". 

(5065) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu tādu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām."

34. Izteikt tabulu Nr. 2.5.15. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.15. (5)

ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.6.1.ak

(CO38)

Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa

m2

ERAF

10 000

Pašvaldības informācija Reizi gadā

i.5.6.1.bk (CO39)

Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās

m2

ERAF

20 000

Projektu dati Reizi gadā
i.5.6.1.c Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits

Objektu skaits

ERAF

12

Pašvaldības informācija Reizi gadā
i.5.6.2.ak

(CO22)

Kopējā atjaunotās zemes platība

ha

ERAF

556

Projektu dati Reizi gadā
i.5.6.3.ak Kopējā atjaunotās zemes platība

ha

ERAF

2,5

Projektu dati Reizi gadā"

35. Izteikt tabulu Nr. 2.5.17. (7–12) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.17. (7–12)

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

5 11 826 219 1 432 917 039 7 13 1375 386 7 80819321 N/A N/A 5 65 819 321
7 11 826 219     1 172 521 464 1 92138673     6 367097718
21 11 826 219     3 36 881 516 5 259 959 045        
34 23 652 438     2 92 138 673            
72 82 783 529                    
86 3 400 000                    
87 65 819 321                    
89 186 592 539                    
92 15 190 555                    
94 20 000 000                  

"

36. Izteikt tabulu Nr. 2.5.18. (7–12) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.18. (7–12)

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

17 24 805 351 1 190 138 398 7 71 394 938 7 190 138 398 N/A N/A 6 190 138 398
18 9 184 249     1 51 059 688            
19 7 352 652     3 39 185 342            
21 104 469 173     2 28 498 430            
22 14 274 287                    
85 30 052 686                  

"

37. Izteikt 512., 513. un 514. punktu šādā redakcijā:

"(512) Lai ūdens transporta sektorā samazinātu esošo piesārņojumu, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums, būtiski ir nodrošināt atbilstošu autoceļu un dzelzceļa caurlaides spēju un savienojumu ar ostām. Attiecīgi SAM ietvaros plānots uzlabot kuģošanas ceļu un sauszemes savienojumus ostām (jaunas infrastruktūras izbūve, esošas infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, jūras transporta infrastruktūras (t. sk. ostas kuģošanas ceļa) padziļināšana, paplašināšana un iztaisnošana, kuras mērķis ir kuģošanas drošības paaugstināšana, kas vienlīdzīgi ietekmēs ostas lietotājus kopumā un ļaus novērst TEN-T tīkla problemātisko posmu radīto negatīvo ietekmi uz kuģošanas drošības līmeni lielajās ostās). Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi droši un efektīvi savienojumi ar iekšzemi. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta atbilstoša TEN-T tīklā iekļauto ostu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, kā arī atbalstīta sauszemes pievadceļu funkcionalitātes palielināšana, sekmējot kravas operāciju novirzīšanu no pilsētām, lai mazinātu sastrēgumus, saudzētu vidi un paaugstinātu drošību.

(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves un uzlabotā jūras transporta infrastruktūra uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, atļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī samazināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai.

(514) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, uzlabota jūras transporta infrastruktūra lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību un uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābt jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra un droša kuģošana" ietvaros. No KP fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei izpildei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014. gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei attiecībā uz alternatīvajām degvielām."

38. Izteikt tabulu Nr. 2.6.1. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.1. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.1.a Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums

Stundas

170

(2012. gads)

KF

100

Projektu dati Projektu īstenošanas noslēgumā
r.6.1.1.b Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

%

62

(2014. gads)

KF

47

Lielo ostu pārvalžu dati Reizi gadā"

39. Izteikt 539. punktu šādā redakcijā:

"(539) 6.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu drošības līmeni ostās un novērstu vājo punktu radītos ierobežojumus TEN-T transporta infrastruktūras darbībā, plānots veikt molu un viļņlaužu pārbūvi vai atjaunošanu, ostas kuģu kanāla padziļināšanu, paplašināšanu un iztaisnošanu, infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecību, nodrošināt ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī veikt ar citu drošības prasību ievērošanu saistītās darbības."

40. Izteikt tabulu Nr. 2.6.6. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.6. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.1.1.a Rekonstruētās hidrotehniskās būves

Hidrotehniskās būves

KF

4

Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.1.b Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums

km

KF

12

Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.2.a Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve

m2

KF

12 090

Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.2.b Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums

m

KF

11 330

Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.3.a Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums

km

KF

3,8

Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.3.b Izbūvēts multimodāls transporta mezgls

m2

KF

40 000

Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.4.a Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T

km

KF

9,96

Projektu dati Reizi gadā
i.6.1.5.ak

(CO14a)

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

km

KF

296

Projektu dati Reizi gadā"

41. Izteikt tabulu Nr. 2.6.7. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.7. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012. gadā)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.2.1.a CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos

t

225 126

KF

180 000

VAS "Latvijas dzelzceļš" Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā
r.6.2.1.b Infrastruktūras caurvedes spēja

t

67 000 000

KF

73 000 000

VAS "Latvijas dzelzceļš" Reizi gadā"

42. Izteikt tabulu Nr. 2.6.8. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.8. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.2.1.ak

(CO12a)

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums

km

KF

300

Projekta dati Reizi gadā
i.6.2.1.b Staciju skaits, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni

Stacijas

KF

21

Projekta dati Reizi gadā"

43. Izteikt tabulu Nr. 2.6.10. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.10. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.3.1.ak

(CO14)

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

km

ERAF

305

Projekta dati Reizi gadā"

44. Izteikt tabulu Nr. 2.6.11. (6) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.11. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID. 
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs (F09) 

Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)

 

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

72 852 630

277 032 428

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

 

Finanšu rādītājs (F10) 

Finanšu rādītājs 6.PV (KF)

 

EUR

KF

Mazāk attīstītie reģioni

306 148 623

1 087 405 057

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

 

Iznākuma rādītājs i.6.1.5.ak

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T). (CO14a)

Kopējais

km

KF

Mazāk attīstītie reģioni

0

296

Projektu dati Rādītājs ietver 6.5.1. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 23,63 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms i.6.1.5.a

Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1. ex-ante nosacījumam

%

KF

Mazāk attīstītie reģioni

50

Projektu dati  
Iznākuma rādītājs i.6.2.1.ak

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums. (CO12a)

Kopējais

km

KF

Mazāk attīstītie reģioni

0

300

Projektu dati Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 46,89 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms i.6.2.1.a

Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma. (S621)

Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma

%

KF

Mazāk attīstītie reģioni

15

Projektu dati  
Iznākuma rādītājs i.6.3.1.ak

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums. (CO14)

Kopējais

km

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

305

Projektu dati Rādītājs atbilst 100,00 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam. Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā.
Galvenais īstenošanas posms i.6.3.1.a

Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1. ex-ante nosacījumam

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

20

Projektu dati

"

45. Izteikt tabulu Nr. 2.6.13. (7–12) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.13. (7–12)

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

Kods

milj. EUR

5 120 000 1 924 294 295 7 672 377 169 7 924 294 295 N/A N/A 7 924 294 295
7 48000     1 251 917 126            
13 2 556 640                    
21 800 000                    
22 1 015 580                    
24 418 927 366                    
25 17 000 000                    
26 2 500 000                    
33 377 676 199                    
34 18 900 000                    
35 3 275 340                    
37 8 362 545                    
39 55 112 625                    
44 18 000 000                  

"

46. Izteikt tabulu Nr. 2.7.2. (4) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.7.2. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI9

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.1.2.a Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma Mazāk attīstītie reģioni Kvalitatīvs rādītājs

N/A

EM informatīvais ziņojums (MK 09.07.2013. prot. Nr. 39  44. §)

LM informatīvais ziņojums (MK 21.05.2013. prot. Nr. 30  53. §)10

2012.

Kvalitatīvs rādītājs Izveidota sistēma11 Izvērtējums 2019. gadā"

47. Izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.8.22. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID. 
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs (F14) Finanšu rādītājs 8.PV (ERAF)

EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni

106 809 079

326 424 456

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs (F15) 

Finanšu rādītājs 8.PV (ESF)

EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni

53 539 675

273 826 243

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) Kopējais Personas ERAF Mazāk attīstītie reģioni

12 162

59 492

Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj SAM 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.2.1.b

Studiju programmu ES valodās, izņemot latviešu valodu, skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts

To atbalstīto studiju programmu ES valodās (izņemot latviešu valodu) skaits, kuru attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts plānots visu līmeņu studiju programmu ES valodās attīstībai (koledžas, bakalaura, profesionālo pamatstudiju, maģistra, profesionālo maģistra, 2. līmeņa profesionālo, doktora studiju programmām).

Atbalsts ES valodu studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un starptautisko publicitāti

Programmu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

16

   

80

Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 8.2.1. plānotās investīcijas kopīgo studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 3,00 % (8 219 400 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.2.2.b

Ārvalsts pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā

Ārvalsts pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. 

Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)

Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

50

   

300

Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 8.2.2. ietvaros plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a

Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)

Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai Institūciju skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

10

   

20

Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM i.8.2.3.a darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.3.1.b

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts Mācību un metodisko līdzekļu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

10

   

61

Projektu dati i.8.3.1.b rādītājs ietver darbības, kuras saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.3.1.a

Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts

Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts Vadlīniju un valsts standartu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

3

   

3

Projektu dati i.8.3.1.a rādītājs ietver darbības, kuras saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.3.2.a

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

180

   

272

Projektu dati i.8.3.2.a rādītājs iekļauj SAM 8.3.2. investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.3.3.a

NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros

NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

3683

   

5262

Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 8.3.3.a ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 3,29 % (9 000 000 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.3.5.a

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas) Iestāžu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

295

   

328

Projektu dati i.8.3.5.a rādītājs iekļauj SAM darbības, kuras saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.4.1.a

Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 25 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

11 562

   

25 693

Projektu dati i.8.4.1.a rādītājs iekļauj darbības, kuras saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs i.8.5.1.a

Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros

Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros Personu skaits ESF Mazāk attīstītie reģioni

1260

   

3150

Projektu dati i.8.5.1.a rādītājs iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kuras vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968 576 EUR) kopējas investīcijas prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros."

48. Izteikt 940. un 941. punktu šādā redakcijā:

"(940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālā darba speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u. tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3. SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. SAM ietvaros paredzētas arī veselības nozares valsts pārvaldes iestāžu darbinieku apmācības, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas darbības uzlabošanos un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un īstenotu visaptverošu pieeju apmācībām veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem atbilstoši aktuālākajām tendencēm veselības aprūpē, tai skaitā ņemot vērā starptautisko aktuālo praksi, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu. Pasākumi veicami ciešā sasaistē ar deinstucionalizācijas mērķiem (t. sk. garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.

(941) Rezultātā tiks uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sociālajā jomā strādājošo speciālistu un veselības nozares valsts pārvaldes iestādēs strādājošo kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot veselības veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību."

49. Izteikt 970. un 971. punktu šādā redakcijā:

"(970) 9.2.5. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts ārstniecības personu (ģimenes ārstu, speciālistu, māsu u. c.) piesaistīšanai darbam ārpus Rīgas: reģionālo komandējumu apmaksu segšana, pārcelšanās pabalsti (t. sk. mājokļa nodrošināšanai un īres maksas kompensācijai), apmācības u. c.

(971) 9.2.5. SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas."

50. Izteikt 975. punktu šādā redakcijā:

"(975) 9.2.6. SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, sociālajā jomā strādājošie speciālisti, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji un veselības nozares valsts pārvaldes iestāžu darbinieki."

51. Izteikt tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.9.12. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.9.2.1.a Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē – supervīzijā un apmācībās Dalībnieki

ESF

2000

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.b Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā Dalībnieki

ESF

5825

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.c Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas Personas

ESF

1000

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.d Speciālistu un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumisko pārstāvju vai aprūpētāju skaits, kuriem sniegtas rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai Personas

ESF

2250

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.e Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts Pētījumi

ESF

10

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā Personas

ESF

2100

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.b Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus Personas

ESF

3400

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.c Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas

ESF

2100

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.d Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas

ESF

1408

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.e Slēgšanai atbalstīto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits Institūciju/
filiāļu skaits

ESF

3

Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2016.
i.9.2.2.f Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi Finansēšanas mehānismi

ESF

2

Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2018.
i.9.2.2.g Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms Pakalpojums

ESF

1

Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2017.
i.9.2.3.a Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits Vadlīniju skaits

ESF

4

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.3.b Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai Iestāžu skaits

ESF

21

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos Personu skaits

ESF

100 000

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.4.b Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos Personu skaits

ESF

500 000

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.5.a Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas Personu skaits

ESF

142012

Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.6.a Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā Dalībnieku skaits

ESF

35 000

Projektu dati Reizi gadā"

52. Papildināt programmu ar 999.1 punktu šādā redakcijā:

"(9991Lielie projekti: VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība. Lielā projekta ietvaros plānots modernizēt un paplašināt slimnīcas A korpusu, tādējādi uzlabojot slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un nodrošinot slimnīcas efektīvu funkciju nodrošināšanu un finanšu līdzekļu pārvaldību."

53. Izteikt tabulu Nr. 2.9.15. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.9.15. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.9.3.1.a Izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē

Vietu skaits

ERAF

654

Projektu dati Reizi gadā
i.9.3.1.b Izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem

Vietu skaits

ERAF

2100

Projektu dati Reizi gadā
i.9.3.1.c Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūra

Infrastruktūra

ERAF

1

Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2019.
i.9.3.1.d Izveidota asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda infrastruktūra

Infrastruktūra

ERAF

1

Projektu dati Vienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2019.
i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai

Ārstniecības iestāžu skaits

ERAF

606

Projektu dati Reizi gadā
i.9.3.2.b

(CO36)

Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi

Cilvēku skaits

ERAF

1 839 598

Projektu dati Reizi gadā"

54. Izteikt tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.9.16. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID. 
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs (F16) 

Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)

EUR

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

75 452 300

264 895 004

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs (F17) 

Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF)

 

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

26 665 244

227 502 880

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs i.9.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

Kopējais

Dalībnieki

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

12 500

   

25 000

Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 33,7 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.2.2.a

Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā

To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā

Personas

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

630

   

2100

Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 9,20 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.2.4.a

Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos

Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos

Iedzīvotāji

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

20 000

   

100 000

Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 21,01 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.3.2.a

Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai

Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu specifiskā atbalsta mērķa ietvaros

Ārstniecības iestādes

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

606

Projektu dati Iznākuma rādītājs atbilst 78,67 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā ERAF atbalsta ietvaros
Galvenais īstenošanas posms 9.3.2.a

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma

(S932)

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati

"

55. Izteikt tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 3.5. (19)

Indikatīvais atbalsts klimata pārmaiņu mērķim

Prioritārais virziens

Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR

Proporcija no kopējā piešķīruma

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

0

0 %

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

0

0 %

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

2 360 670

1 %

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs

411 244 901

73 %

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

125 718 551

17 %

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

208 802 772

15 %

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

0

0 %

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

46 712 067

8 %

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

3 465 513

1 %

Kopā

798 304 474

18,07 %"

56. Izteikt 3. pielikumu "Lielo projektu saraksts" šādā redakcijā:

"PIELIKUMS Nr. 3

Lielo projektu saraksts

Nosaukums

Projekta iesniegšanas laiks EK (gads, cet.)

Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks
(gads, cet.)

Plānotais projekta pabeigšanas laiks
(gads, cet.)

Ieguldījuma prioritāte

Prioritārais virziens

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija

2017/3

2020/1

2023/4

Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus

Ilgtspējīga transporta sistēma

Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība

2017/1

2016/4

2022/4

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta

2017/3

2017/3

2022/3

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība

2017/2

2017/3

2023/1

Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"

 

1 Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01

2 EK pētījums "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"

3 (C) Apstrādes rūpniecība

(F) Būvniecība

(H) Transports un uzglabāšana

(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

4 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

5 Plānotā vērība 2023. gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta likmi

6 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts īpašumā

7 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumiem Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

8 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu prasībām

9 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

10 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem

11 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:

1) veikts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;

2) pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas metodoloģija, tai skaitā sagatavotas īstermiņa prognozes prasmju griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas lietotājiem;

3) veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu atjaunošanai, izstrādāta tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un amatpersonām

12 Rādītājs var tikt precizēts atbilstoši pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015.–2020. gadam" noteiktajam

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!