Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2018. gada 4. oktobra likums "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.2018., Nr. 204 (6290) https://vestnesis.lv/op/2018/204.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā

Vēl šajā numurā

16.10.2018., Nr. 204 (6290)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 04.10.2018.

OP numurs: 2018/204.8

2018/204.8
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11. nr.; 1995, 18. nr.; 1996, 23. nr.; 1998, 12. nr.; 1999, 14. nr.; 2000, 15. nr.; 2002, 2., 16. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 14., 22. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 9., 16. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182., 196., 205. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Drošības policija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts drošības dienests" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

"1. pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Likuma mērķis ir izveidot Latvijas Republikai lojālu, profesionālu un neitrālu valsts drošības iestāžu kopumu, lai nosargātu valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.

(2) Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu, tās subjektu uzdevumus un kompetences sadalījumu, vienotus nosacījumus dienestam valsts drošības iestādēs, valsts drošības iestāžu personāla pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī valsts drošības iestāžu finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību."

3. Papildināt 3. panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja izlūkošanas un pretizlūkošanas procesā veicams operatīvās darbības pasākums, kuram nepieciešams tiesneša akcepts, šo akceptu sniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis."

4. Papildināt 5. panta astotās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Šo iestāžu" ar vārdiem "amatpersonu un".

5. 12. panta otrajā daļā:

papildināt 5. punktu pēc vārda "izskata" ar vārdu "ārējo";

papildināt daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) pieņem valsts drošības iestādēm saistošus iekšējos normatīvos aktus jautājumos, kuros nepieciešama valsts drošības iestāžu saskaņota darbība."

6. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

"12.1 pants. Valsts drošības iestādes vadītājs

(1) Valsts drošības iestādes vadītājs vada attiecīgās valsts drošības iestādes darbu un ir atbildīgs par normatīvajos aktos noteikto iestādes uzdevumu efektīvu izpildi.

(2) Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.

(3) Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, kā arī amata pilnvaru termiņu nosaka Satversmes aizsardzības biroja likums un Nacionālās drošības likums.

(4) Par valsts drošības iestādes vadītāju var būt persona, kurai ir amatam atbilstoša pieredze vadošā amatā un kura atbilst valsts drošības iestādes amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām obligātajām prasībām un ir saņēmusi pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(5) Valsts drošības iestādes vadītājs bez saskaņošanas ar augstāku iestādi slēdz starpresoru vienošanās un izdod iekšējos normatīvos aktus, ievērojot šajā likumā noteiktos izņēmumus."

7. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13. pants. Satversmes aizsardzības birojs

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kuras darbību papildus šim likumam reglamentē speciāls likums.

(2) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu dienesta gaitu reglamentē šis likums."

8. Aizstāt 14. panta pirmajā daļā vārdus "Aizsardzības ministrijas" ar vārdiem "aizsardzības ministra".

9. Aizstāt 15. panta pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas" ar vārdiem "iekšlietu ministra".

10. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

"17. pants. Informācijas aizsargāšana

(1) Valsts drošības iestāžu dienestā (darbā) esošajām un atvaļinātajām (atbrīvotajām) amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, ir vai ir bijusi pieejama sakarā ar dienestu (darbu) valsts drošības iestādē. Šādu informāciju atļauts izpaust tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju.

(2) Valsts drošības iestāžu iekšējie normatīvie akti un starpresoru vienošanās ir ierobežotas pieejamības informācija, ja likumā "Par valsts noslēpumu" vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki dod slepenības zvērestu:

"Es zvēru, ka bez īpaša pilnvarojuma neizpaudīšu vai nedarīšu zināmu nevienai iestādei vai personai informāciju, kas man ir kļuvusi zināma vai pieejama sakarā ar dienestu (darbu) valsts drošības iestādē."

(4) Slepenības zvēresta došanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(5) Par slepenības zvēresta laušanu personas atbild normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

11. Izteikt ceturto nodaļu šādā redakcijā:

"Ceturtā nodaļa
DIENESTS UN DARBS VALSTS DROŠĪBAS IESTĀDĒS

18. pants. Vispārīgie dienesta un darba noteikumi, amatpersonām un darbiniekiem noteiktie aizliegumi

(1) Valsts drošības iestāžu personāls ir amatpersonas un darbinieki.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersona ir nodarbināta valsts drošības iestāžu dienestā. Darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas valsts drošības iestāžu dienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas, ciktāl attiecīgos jautājumus nenosaka šis likums un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(3) Valsts drošības iestādes amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti. Pretošanās valsts drošības iestādes amatpersonai, tās dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu. Valsts drošības iestādes amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai izsniedz dienesta apliecību. Dienesta apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts drošības iestādes amatpersona Latvijas teritorijā bez ģenerālprokurora piekrišanas nav saucama pie kriminālatbildības, to nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai, kā arī kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas tās dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi. Kriminālprocesuālā imunitāte uz valsts drošības iestādes amatpersonu nav attiecināma gadījumos, kad tā ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā informējams ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(5) Valsts drošības iestādes darbinieks ir persona, kas valsts drošības iestādē veic tādus darba pienākumus, kuru izpildei nav nepieciešamas šajā likumā noteiktās valsts drošības iestādes amatpersonas tiesības. Attiecībā uz valsts drošības iestādes darbinieku piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(6) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos, dibināt arodbiedrības un piedalīties to darbībā;

2) izmantojot dienesta stāvokli, izlemt jautājumus, kas saistīti ar pašas amatpersonas vai darbinieka, amatpersonas vai darbinieka saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu, adoptētāju, adoptēto, brāļu, māsu, pusbrāļu un pusmāsu, kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā amatpersona vai darbinieks dzīvo kopā un ar kuru amatpersonai vai darbiniekam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, personiskajām interesēm.

(7) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību un drošības apsvērumus, valsts drošības iestādes vadītājs var noteikt aizliegumu valsts drošības iestādes amatpersonai vai darbiniekam izbraukt uz konkrētu ārvalsti vai noteikt citus ierobežojumus.

(8) Valsts drošības iestādes amatpersonai komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(9) Valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks dienesta (darba) pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

(10) Valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieka vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto zvērestu;

3) apzinīgi, godprātīgi, darbojoties valsts un sabiedrības interesēs, pildīt dienesta (darba) pienākumus un augstāku valsts drošības iestāžu amatpersonu likumīgos rīkojumus (pavēles);

4) ievērot noteiktos ētikas principus;

5) regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (darba) pienākumu pildīšanai.

(11) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam piederošais īpašums un tā pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli vai kavēkli dienesta (darba) pienākumu pildīšanai vai šīs amatpersonas un darbinieka pārcelšanai citā amatā (darbā).

19. pants. Valsts drošības iestādes amatpersonas tiesības

(1) Valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības:

1) atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas;

2) atbilstoši kompetencei brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem, tostarp ar elektroniski uzkrātiem datiem, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem, un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās ar informācijas nesējiem un piekļūšana tiem nodrošināma pieprasītajā režīmā un bez maksas;

3) atbilstoši kompetencei pēc valsts drošības iestādes vadītāja pieprasījuma brīvi iepazīties ar reģistrētās datubāzēs esošo informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības piekļūt šai informācijai un to saņemt. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana nodrošināma pieprasītajā apjomā, režīmā un bez maksas;

4) pildot dienesta pienākumus un uzrādot valsts drošības iestādes amatpersonas apliecību, bez kavēšanas brīvi iekļūt (ieiet) iestādēm, komersantiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās, izņemot telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls statuss;

5) ja nepieciešams, ārpus kārtas tikt nodrošinātai ar braukšanas biļetēm jebkura veida sabiedriskajos transportlīdzekļos, bet, ja biļešu nav, — tikt nodrošinātai ar iespēju iekāpt un braukt šajos transportlīdzekļos;

6) dienesta interesēs bez maksas izmantot valsts un pašvaldību, bet izņēmuma gadījumos — arī privātpersonām piederošos sakaru un masu informācijas līdzekļus. Izdevumi par privātpersonām piederošo sakaru un masu informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzināmi, ja īpašnieks to pieprasa;

7) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus, pielietot ieročus, lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši likumam "Par policiju";

8) atbilstoši kompetencei bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;

10) iegūt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt attiecīgās valsts drošības iestādes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

11) atbilstoši kompetencei izsaukt uz valsts drošības iestādi jebkuru personu sakarā ar informācijas pārbaudi, kā arī ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir valsts drošības iestādes kompetencē;

12) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par nepieļaujamību izdarīt likuma pārkāpumu, kas ir vērsts pret valsts drošību vai var tai kaitēt.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām Valsts drošības dienesta amatpersonai ir tiesības:

1) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā veikt personu piespiedu atvešanu, ja tās pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas valsts drošības iestādē saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu;

2) atbilstoši kompetencei prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē valsts drošības iestādes amatpersonu pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

3) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanā;

4) atbilstoši kompetencei uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa valsts drošības, sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses.

(3) Valsts drošības iestādes vadītājs var izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību valsts drošības apdraudējuma pārvarēšanā, kā arī noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu aizturēšanā.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanas, pretizlūkošanas (tostarp veicot personas pārbaudi pieejai valsts noslēpumam), operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.

(5) Valsts drošības iestādē izmantojamo dienesta un personisko ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

20. pants. Personai noteiktās prasības dienestam (darbam) valsts drošības iestādē

(1) Par valsts drošības iestādes amatpersonu vai darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) ir vismaz 18 gadus veca;

3) pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

4) ir ieguvusi augstāko izglītību;

5) atbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

6) veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības, kā arī fiziskā sagatavotība ir atbilstoša, lai veiktu dienesta (darba) pienākumus;

7) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības — neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas;

8) nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda, vai arī pret personu uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata;

9) ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā nav piespriesta tiesību atņemšana ieņemt noteiktu amatu valsts dienestā;

10) pēdējo piecu gadu laikā nav atvaļināta (atbrīvota) no valsts drošības iestāžu, militārā vai cita valsts dienesta, piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšanu no dienesta vai atbrīvošanu no amata;

11) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

12) pēc 1991. gada 13. janvāra nav darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

13) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.

(2) Dienestā (darbā) valsts drošības iestādē var pieņemt personu, ja tā atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām, kā arī:

1) līdz Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteiktā izdienas pensijas vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus;

2) nav saukta pie kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības.

(3) Valsts drošības iestādē var pieņemt dienestā (darbā) un nodarbināt personu, kura nav ieguvusi augstāko izglītību vai nepārvalda nevienu svešvalodu, ja šāda izglītība vai svešvalodas zināšanas nav nepieciešamas attiecīgā amata (darba) veikšanai un persona ir ieguvusi vismaz vidējo izglītību.

(4) Ja personai ir dienestam nepieciešamās specifiskās prasmes vai iemaņas, valsts drošības iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī tādu personu, kura ir sasniegusi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteikto izdienas pensijas vecumu vai šo vecumu sasniegs agrāk nekā piecu gadu laikā, bet tas netraucē dienesta pienākumu veikšanai.

(5) Dienesta (darba) pienākumu veikšanai atbilstošās veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas un svešvalodas zināšanu prasības, kā arī nepieciešamās psiholoģiskās īpašības nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Personai, kura pretendē uz dienestu (darbu) valsts drošības iestādē, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, izglītību apliecinošus dokumentus, valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā, un svešvalodas prasmi apliecinošu dokumentu;

2) atbilstoši valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajām prasībām iesniegt atzinumu par veselības stāvokli, kā arī narkologa izziņu par to, ka personai nav konstatēta alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana, toksisko vielu lietošana, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana bez medicīniskām indikācijām, un psihiatra izziņu par to, ka personai nav diagnosticētas psihiskas slimības vai konstatēti uzvedības traucējumi;

3) atbilstoši valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajām prasībām iziet profesionālās, fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības pārbaudes;

4) neizpaust informāciju, kas tai kļuvusi zināma vai pieejama valsts drošības iestādē sakarā ar pretendēšanu uz dienestu (darbu).

(7) Valsts drošības iestādes vadītājs nosaka to personu atlases, novērtēšanas, kā arī dienestā (darbā) pieņemšanas un amatā iecelšanas kārtību, kuras pretendē uz dienestu (darbu) valsts drošības iestādē. Lēmumu par pretendenta pieņemšanu dienestā (darbā) un iecelšanu amatā pieņem valsts drošības iestādes vadītājs, un šis lēmums nav pārsūdzams.

21. pants. Pārbaudes termiņš pēc pieņemšanas dienestā (darbā) un iecelšanas amatā

(1) Pieņemot dienestā (darbā) un ieceļot amatā, amatpersonai un darbiniekam nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona vai darbinieks atbilst tam uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņu nosaka uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, valsts drošības iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt pārbaudes termiņu. Kopējais pārbaudes termiņš amatpersonai nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus. Pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Pārbaudes termiņa laikā valsts drošības iestādes vadītājs var atbrīvot amatpersonu vai darbinieku no amata (darba) un atvaļināt no dienesta, nenorādot iemeslu un rakstveidā par to brīdinot vismaz trīs darbdienas iepriekš.

22. pants. Valsts drošības iestādes amatpersonas zvērests

(1) Uzsākot pildīt dienesta pienākumus valsts drošības iestādē, amatpersona dod valsts drošības iestādes amatpersonas zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un kalpot Latvijas tautai, apņemos, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti, tās neatkarību un konstitucionālo iekārtu, apņemos godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos dienesta pienākumus un bez ierunām pakļauties dienesta disciplīnai, apzinoties savu atbildību likuma priekšā."

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

23. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks par prettiesisku vai neētisku rīcību, kā arī par valsts drošības iestādes vadītāja rīkojumā (pavēlē) noteikto dienesta (darba) prasību pārkāpšanu saucams pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālatbildības un ir materiāli atbildīgs par nodarīto zaudējumu (kaitējumu), ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētos ierobežojumus un kārtību.

(2) Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir izdarījis administratīvu pārkāpumu, par to 24 stundu laikā rakstveidā informējams attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs. Valsts drošības iestādes vadītājs piecu darbdienu laikā sniedz atzinumu, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.

(3) Valsts drošības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona par prettiesisku vai neētisku rīcību, kas saistīta ar dienesta (darba) pienākumu pildīšanu un izpaužas kā tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana, valsts drošības iestādes amatpersonu vai darbinieku sauc pie disciplināratbildības.

(4) Valsts drošības iestādes amatpersonu vai darbinieku var saukt pie disciplināratbildības arī par rīcību, kas nav saistīta ar dienesta (darba) pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina uzticēšanos valsts pārvaldei. Par pārkāpumu atzīstama arī amatpersonas vai darbinieka darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz pārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no amatpersonas vai darbinieka gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(5) Par pārkāpumu netiek atzīta tāda rīcība, kas izdarīta attaisnota profesionāla riska situācijā, pildot dienesta (darba) uzdevumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu.

(6) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam par pārkāpumu, izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, tā raksturu un radīto kaitējumu, vainas formu un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī ar dienesta (darba) raksturu saistītos apstākļus, var piemērot kādu no šādiem disciplinārsodiem:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēnešalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku līdz vienam gadam;

4) pazemināšanu amatā;

5) atvaļināšanu no dienesta vai atbrīvošanu no amata (darba).

(7) Ja amatpersona vai darbinieks ir izdarījis pārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas, augstāka amatpersona šai amatpersonai vai darbiniekam var izteikt aizrādījumu, neierosinot disciplinārlietu vai pieņemot lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu. Aizrādījums nav disciplinārsods.

(8) Valsts drošības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona ne vēlāk kā mēnesi no pārkāpuma atklāšanas dienas ierosina disciplinārlietu, pieņemot lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav administratīvais akts un nav pārsūdzams. Disciplinārlieta nav ierosināma, bet ierosinātā disciplinārlieta izbeidzama, ja ar amatpersonu vai darbinieku izbeigtas dienesta (darba) attiecības vai no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā divi gadi.

(9) Ja ir uzsākta amatpersonas vai darbinieka kriminālvajāšana par to pašu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, un tādēļ disciplinārlieta nav ierosināta, to var ierosināt mēneša laikā no dienas, kad valsts drošības iestāde saņēma spēkā stājušos nolēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu pret šo personu.

(10) Lēmumu disciplinārlietā pieņem mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, saskaņā ar valsts drošības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas pamatotu lēmumu disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem. Disciplinārlietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, kurā amatpersonai vai darbiniekam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

(11) Disciplinārsoda — piezīmes — darbība sākas no dienas, kad piezīme izteikta, un izbeidzas trīs mēnešus pēc šīs dienas. Disciplinārsoda — rājiena — darbība sākas no dienas, kad rājiens izteikts, un izbeidzas gadu pēc šīs dienas. Disciplinārsoda — mēnešalgas samazināšanas — darbība sākas no dienas, kad tiek uzsākta par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma izpilde, un izbeidzas gadu pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana. Disciplinārsoda — pazemināšanas amatā — darbība sākas no dienas, kad sodītā persona pazemināta amatā, un izbeidzas gadu pēc šīs dienas. Disciplinārsoda darbība ir laikposms, kurā tiesiskajās attiecībās ar amatpersonu vai darbinieku var izmantot faktu, ka viņš ir disciplināri sodīts. Disciplinārsoda darbības laikā amatpersonu nedrīkst paaugstināt amatā.

(12) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(13) Valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo viņu no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālās atbildības.

(14) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmusi valsts drošības iestādes vadītāja pilnvarota amatpersona, to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts drošības iestādes vadītājam.

(15) Valsts drošības iestādes vadītāja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(16) Ja lēmums par disciplinārsoda piemērošanu pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, vai ja pārkāpuma izdarīšana ir saistīta ar izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(17) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā panta sešpadsmitajā daļā minēto lēmumu, izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(18) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta."

12. 26. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personām, kuras īsteno kontroli, pārraudzību vai uzraudzību pār valsts drošības iestādes darbību, informācijas aizsargāšanas pienākumi ir tādi paši kā šo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts drošības iestādes ir pakļautas tiesas kontrolei likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

13. Papildināt likumu ar sesto nodaļu šādā redakcijā:

"Sestā nodaļa
Dienesta gaita valsts drošības iestādē

27. pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amata aprakstā.

(2) Amata pienākumu veikšanai nepieciešamo izglītību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(3) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

28. pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas atbilstības novērtēšana ietver amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtēšanu, veselības stāvokļa, psiholoģisko īpašību, kā arī fiziskās sagatavotības pārbaudi amata pienākumu veikšanai.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē ne retāk kā reizi divos gados. Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām amata prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2) atbilst noteiktajām amata prasībām;

3) daļēji atbilst noteiktajām amata prasībām;

4) neatbilst noteiktajām amata prasībām.

(3) Amatpersonai saskaņā ar valsts drošības iestādes nosūtījumu un valsts drošības iestādes noteiktajā termiņā ir pienākums veikt veselības stāvokļa pārbaudi.

(4) Valsts drošības iestāde, ja nepieciešams, pārbauda amatpersonas psiholoģisko īpašību, kā arī fiziskās sagatavotības atbilstību amata pienākumu veikšanai.

(5) Novērtēšanas rezultāts var tikt izmantots, lai pieņemtu lēmumu par amatpersonas:

1) apbalvošanu;

2) prēmēšanu;

3) pārcelšanu citā amatā;

4) nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;

5) atvaļināšanu no dienesta saistībā ar neatbilstību dienestam.

(6) Amatpersonas atbilstības novērtēšanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

29. pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā valsts drošības iestādē un norīkošana uz citu struktūrvienību

(1) Amatpersonu prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu amata pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu amata pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) saistībā ar amatpersonas neatbilstību iepriekšējam amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību vai to reorganizējot;

6) beidzoties termiņam, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

7) zūdot apstākļiem, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

8) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšanu amatā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5. punktā minētajos gadījumos amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(3) Amatpersonu citā amatā tajā pašā valsts drošības iestādē pārceļ ar šīs iestādes vadītāja rīkojumu (pavēli), citā valsts drošības iestādē — ar Valsts drošības iestāžu padomes lēmumu.

(4) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēnešalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu.

(5) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un tai saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(6) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar valsts drošības iestādes vadītāja rīkojumu (pavēli) amatpersonu uz noteiktu laiku var norīkot pildīt dienesta pienākumus citā struktūrvienībā. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā vai komandējumu.

30. pants. Amatpersonas norīkošana uz citu valsts pārvaldes iestādi, starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju

(1) Valsts drošības interesēs amatpersonu uz laiku var norīkot uz citu valsts pārvaldes iestādi, ieceļot to amatā attiecīgajā valsts pārvaldes iestādē un saglabājot tai valsts drošības iestādes amatpersonas statusu. Amatpersonu uz citu valsts pārvaldes iestādi ir tiesīgs norīkot valsts drošības iestādes vadītājs. Amatpersonu amatā ieceļ attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājs. Ja šāda norīkošana notikusi pēc valsts pārvaldes iestādes lūguma, amatpersonas atlīdzību nodrošina šī iestāde.

(2) Amatpersonu uz laiku var norīkot uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju, saglabājot tai valsts drošības iestādes amatpersonas statusu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā gadījumā attiecīgā valsts drošības iestāde amatpersonai izmaksā tikai to atlīdzības daļu un saglabā tikai tās sociālās garantijas, kuras nesedz cita valsts pārvaldes iestāde, starptautiska organizācija vai tās dalībvalsts institūcija.

(4) Norīkošana uz citu valsts pārvaldes iestādi vai starptautisku organizāciju šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā vai komandējumu. Laiku, kad amatpersona pilda šajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita amatpersonas izdienas stāžā.

31. pants. Komandējums

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildei vai zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabā darba samaksu.

32. pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Valsts drošības iestādes vadītājs atstādina amatpersonu no amata pienākumu izpildes, ja pret amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus, mājas arests vai apcietinājums.

(2) Valsts drošības iestādes vadītājs var atstādināt amatpersonu no amata pienākumu izpildes šādos gadījumos:

1) pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana;

2) amatpersona, veicot darbu vai atrodoties darbavietā, ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē;

3) amatpersona ir atteikusies no medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai;

4) uz laiku, kamēr tiek veikta dienesta pārbaude vai dienesta izmeklēšana par amatpersonas iespējamo pārkāpumu;

5) citos gadījumos, kad amatpersonas neatstādināšana no amata pienākumu izpildes var kaitēt tās pašas vai trešo personu tiesībām vai tiesiskajām interesēm vai valsts drošības iestādes pamatotām interesēm.

(3) Valsts drošības iestādes vadītājs šā panta pirmajā un otrajā daļā (izņemot otrās daļas 4. punktu) minētajos gadījumos atstādina amatpersonu no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par laiku, kad amatpersona ir bijusi atstādināta. Šā panta otrās daļas 4. punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā darba samaksu un sociālās garantijas.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1. punktā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu par atstādināšanas laiku. Ja amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes šā panta otrās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajos gadījumos ir bijusi nepamatota, valsts drošības iestādei ir pienākums izmaksāt tai vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.

(5) Laiku, kad amatpersona bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, neieskaita tās izdienas stāžā.

33. pants. Valsts drošības dienesta amatpersonu formas tērpi

Valsts drošības dienesta priekšnieks var noteikt amatus, kuru pienākumus pilda, pastāvīgi nēsājot formas tērpu, kā arī nosaka amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, izsniegšanas normas un formas tērpa nēsāšanas kārtību.

34. pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi

(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:

1) pateicību;

2) vērtīgu balvu;

3) papildatvaļinājumu līdz 10 dienām;

4) valsts drošības iestādes vadītāja apbalvojumu;

5) personisko apbalvojuma ieroci.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto apbalvojumu piešķir, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pēc amatpersonas vēlēšanās citā laikā kārtējā vai nākamajā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to ļauj.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos apbalvojumus valsts drošības iestādes amatpersonai piešķir attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs. Valsts drošības iestādes vadītājam šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto apbalvojumu piešķir atbildīgais ministrs.

(4) Apbalvojumu piešķir valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā. Par piešķirto apbalvojumu amatpersonai paziņo personīgi, ja iespējams — svinīgos apstākļos.

35. pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju un uzskaiti nosaka valsts drošības iestādes vadītājs, ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu un ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

(2) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas. Normāla dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veida ietvaros nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina arī likumā noteiktajās svētku dienās.

(3) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, valsts drošības iestādes vadītājs nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku, kas nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā. Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

(4) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar valsts drošības iestādes vadītāja rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā. Ja amatpersonai noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.

(5) Par dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.

(6) Amatpersonai dienesta pienākumu izpildes laikā piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko tā var izmantot pēc sava ieskata. Pārtraukumu neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā. Amatpersonai ir tiesības uz:

1) vienu pārtraukumu, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par sešām stundām, bet nav ilgāks par 12 stundām;

2) diviem pārtraukumiem, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par 12 stundām, bet nav ilgāks par 18 stundām;

3) trim pārtraukumiem, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par 18 stundām.

(7) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, valsts drošības iestādes vadītājs var noteikt aizliegumu atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā. Ja pārtraukuma laikā amatpersonai ir noteikts aizliegums atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu un amatpersona šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.

36. pants. Amatpersonas atvaļinājums

(1) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu valsts drošības iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi. Valsts drošības iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.

(2) Ja tas nepieciešams valsts drošības iestādes funkciju nepārtrauktai izpildei, amatpersonas ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam.

37. pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir valsts drošības iestādes vadītājam.

(2) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc pašas vēlēšanās;

2) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

3) ja nav izturēta pārbaude;

4) ja veselības stāvoklis neatbilst noteiktajām prasībām;

5) konstatējot tās neatbilstību dienestam noteiktajām prasībām valsts drošības iestādē;

6) konstatējot tās neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā valsts drošības iestādē piedāvāt un kura prasībām amatpersona atbilst;

7) amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ;

8) piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšanu no dienesta.

(3) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta, ja amatpersona:

1) saskaņā ar tās atbilstības novērtējumu neatbilst noteiktajām amata prasībām;

2) sasniegusi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteikto izdienas vecumu un izdienas stāžu, kas dod tiesības uz valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju;

3) pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus;

4) ir atradusies alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, kā arī bez attaisnojoša iemesla nav veikusi vai ir atteikusies veikt šo vielu ietekmes pārbaudi.

(4) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina valsts drošības iestādes vadītāju. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 1., 4., 5. un 8. punktā un trešās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos gadījumus), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ amatpersonu atļauts atvaļināt no dienesta, ja attiecīgajā valsts drošības iestādē:

1) nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām tā atbilst;

2) ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām tā atbilst, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt piedāvāto amatu.

(7) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā, par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.

(8) Valsts drošības iestādes vadītāja lēmumu par amatpersonas atvaļināšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(9) Ja lēmums par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, vai ja tā pieņemšana citādi ir saistīta ar izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(10) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā panta devītajā daļā minēto lēmumu, izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(11) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(12) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta sakarā ar neatbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, nevar pārsūdzēt lēmumu par tās atvaļināšanu no dienesta, ja pēc lēmuma par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas šai amatpersonai nav izsniegta speciālā atļauja.

(13) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu izmaksā naudas kompensāciju, kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(14) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 4. un 7. punktu un trešās daļas 1., 2. un 3. punktu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.

38. pants. Lietu nodošana

Valsts drošības iestādes amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai tiek pārcelta citā amatā, nodod attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata pienākumu izpildi saistītos dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar attiecīgo valsts drošības iestādi.

39. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu pensijas

Valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"5. Valsts drošības iestāde rakstveidā paziņo valsts drošības iestādes dienestā esošām amatpersonām, ar kurām ir noslēgts darba līgums, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un dienesta tiesisko attiecību turpināšanu atbilstoši šā likuma sestās nodaļas nosacījumiem. Ja amatpersona pēc paziņojuma saņemšanas nepiekrīt turpināt dienestu valsts drošības iestādē, valsts drošības iestādes vadītājs izbeidz darba tiesiskās attiecības ar šo amatpersonu ar 2019. gada 1. februāri. Ja amatpersona piekrīt turpināt dienestu valsts drošības iestādē, nodibinot dienesta tiesiskās attiecības, šā likuma 20. panta otrās daļas 1. un 2. punktā ietvertos nosacījumus amatpersonas pieņemšanai dienestā valsts drošības iestādē nepiemēro.

6. Valsts drošības iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ar 2019. gada 1. janvāri izbeidzas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu dienesta tiesiskās attiecības un turpinās valsts drošības iestāžu dienesta tiesiskās attiecības. Šīm amatpersonām nav jāatmaksā izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība. Līdz 2019. gada 31. martam attiecībā uz minētajām amatpersonām var piemērot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 12. pantu. Šādā gadījumā attiecīgās amatpersonas izdiena Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienestā netiek pārtraukta.

7. Valsts drošības iestāžu likumā paredzēto amatpersonas zvērestu dod arī tās valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras dienestu valsts drošības iestādē uzsākušas līdz 2019. gada 1. janvārim.

8. Attiecībā uz amatpersonu, kura 2019. gada 1. janvārī ieņem Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka amatu, šā likuma 12.1 panta otrajā daļā noteiktais amata pilnvaru termiņš tiek skaitīts no 2019. gada 1. janvāra.

9. Amatpersona vai darbinieks, kurš līdz 2019. gada 1. janvārim nav ieguvis augstāko izglītību un attiecībā uz kuru nav piemērojams šā likuma 20. panta trešajā daļā paredzētais izņēmums, var turpināt ieņemt amatpersonas amatu vai veikt darbu līdz 2024. gada 1. janvārim bez šajā likumā noteiktajām prasībām atbilstošas izglītības.

10. Valsts drošības dienesta priekšnieks atvaļinātai Drošības policijas amatpersonai, kurai atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 44.1 pantā noteiktajam ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu, var noteikt aizliegumu valkāt šādu formas tērpu, ja amatpersona, valkājot formas tērpu, neievēro vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus, ar savu darbību diskreditē Valsts drošības dienestu vai ja formas tērpa valkāšana nav savienojama ar dienesta interesēm.

11. Disciplinārlietās, kuras pret Drošības policijas amatpersonām ierosinātas līdz 2018. gada 31. decembrim un kurās izmeklēšana nav pabeigta, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem, kā arī pieņemto lēmumu izpilda, piemērojot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā ietvertos nosacījumus, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

12. Normatīvajos aktos lietotais valsts drošības iestādes nosaukums "Drošības policija" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotams kā valsts drošības iestādes nosaukums "Valsts drošības dienests"."

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 4. oktobrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 16. oktobrī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!