Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums

Rīgā 2018. gada 29. oktobrī

Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2016-04-03

Satversmes tiesa rīcības sēdē šādā sastāvā: priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Sanita Osipova, Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,

izskatījusi Satversmes tiesas priekšsēdētājas 2018. gada 23. oktobra rīkojumu Nr. RS-6 par rīcības sēdes sasaukšanu lietā Nr. 2016-04-03 "Par Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 187 "Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 "Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam""" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam" (turpmāk – lieta Nr. 2016-04-03),

konstatēja:

1. Satversmes tiesa šādā sastāvā – tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Kaspars Balodis, Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis, Sanita Osipova, Daiga Rezevska un Ineta Ziemele – 2017. gada 28. februārī pieņēma lietā Nr. 2016‑04-03 lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai un apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Satversmes tiesa ar 2017. gada 28. februāra lēmumu lietā Nr. 2016-04-03 par kārtību, kādā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, citstarp nolēmusi, ka, stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā. Eiropas Savienības Tiesa 2018. gada 7. augustā pasludināja spriedumu lietā C-120/17 "Administratīvā rajona tiesa pret Ministru kabinetu".

2. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 11. panta ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 15. punktam Satversmes tiesas tiesnešu Kaspara Baloža un Ulda Ķiņa pilnvaras izbeidzās sakarā ar termiņa notecējumu 2017. gada 31. martā. Savukārt 2017. gada 1. aprīlī Satversmes tiesas tiesneša amatā stājās Jānis Neimanis, bet 2017. gada 21. aprīlī – Artūrs Kučs.

Satversmes tiesa secināja:

3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās daļas pirmo teikumu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 28. panta pirmajai daļai tiesas sēdes gaitā Satversmes tiesa pieņem lēmumus, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments neregulē kārtību, kādā tiesa izlemj procesuālus jautājumus un atjauno tiesvedību lietā, kurā tiesvedība apturēta, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esību un interpretāciju.

Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās daļas trešais teikums noteic, ka Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa. No Satversmes tiesas likuma 22. panta desmitās daļas izriet, ka par procesuāliem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tiesa var lemt rīcības sēdē. Vadoties no šā principa, Satversmes tiesa arī lietā, kurā tiesvedība apturēta, procesuālus jautājumus var izlemt rīcības sēdē.

4. Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 7. augusta spriedums lietā C‑120/17 "Administratīvā rajona tiesa pret Ministru kabinetu" ir stājies spēkā, līdz ar to Satversmes tiesai ir jālemj par tiesvedības atjaunošanu lietā Nr. 2016‑04-03.

Laikā, kamēr tiesvedība lietā apturēta, var rasties apstākļi, kas ietekmē tiesvedības atjaunošanu. Konstatējot šādus apstākļus, Satversmes tiesai, raugoties no tiesas procesa efektivitātes viedokļa, jālemj par to, kā nodrošināt lietas izskatīšanu.

Satversmes tiesas likuma 11. panta ceturtā daļa noteic, ka Satversmes tiesas tiesnesim, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām līdz sprieduma pasludināšanai Satversmes tiesas lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņu piedalīšanos. Vienlaikus attiecīgā daļa paredz izņēmumu, ka tiesneši, kuru pilnvaras izbeigušās sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, lietās, kurās izskatīšana tiesas sēdē tika uzsākta ar viņu piedalīšanos un kurās tika pieņemts lēmums par tiesvedības apturēšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esību un interpretāciju, vairs nav tiesas sastāvā.

Satversmes tiesas likuma 25. panta pirmā daļa nosaka lietas, kuras Satversmes tiesa izskata pilnā sastāvā. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem.

Lai novērstu to, ka tiesvedības intereses konkrētā lietā varētu tikt apdraudētas tiktāl, ka lietas izskatīšanas gaitā tiesas sastāvā būtu mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem un tiesvedība lietā kļūtu neiespējama, Satversmes tiesai pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās jāskata lieta jaunā tiesas sastāvā, ja tiesvedības apturēšanas laikā ir mainījies Satversmes tiesas tiesnešu sastāvs.

Līdz ar to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa principu ievērošanu, lietas Nr. 2016‑04‑03 izskatīšana uzsākama no jauna pilnā tiesas sastāvā.

5. Lietai pievienotie dokumenti (tostarp atklātās tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos stenogrammas) ir pietiekami, lai izspriestu lietu Nr. 2016‑04‑03 rakstveida procesā. Apsverot lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru un valsts budžetu, secināms, ka lieta Nr. 2016‑04-03 ir izskatāma rakstveida procesā.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas procesa principiem, kā arī Satversmes tiesas likuma 22. panta desmito daļu, 25. panta pirmās daļas 4. punktu, 26. panta pirmo daļu, 28.¹ panta pirmo un l.¹ daļu un Satversmes tiesas reglamenta XIV nodaļu, Satversmes tiesa

nolēma:

1. Procesuālus jautājumus lietā, kurā tiesvedība apturēta, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esību un interpretāciju, Satversmes tiesa var izlemt rīcības sēdē.

2. Ja tiesvedības apturēšanas laikā ir mainījies Satversmes tiesas tiesnešu sastāvs, stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa izskata lietu no jauna pilnā tiesas sastāvā.

3. Izskatīt lietu Nr. 2016-04-03 no jauna pilnā tiesas sastāvā rakstveida procesā 2018. gada 20. novembrī plkst. 10.00 Satversmes tiesas ēkas 101. telpā (Rīgā, Jura Alunāna ielā 1).

4. Nosūtīt lietas dalībniekiem un pieaicinātajām personām šā lēmuma kopiju.

5. Nosūtīt šo lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele