Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas pavasara sesijas trešā sēde 2018.gada 26.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 26.aprīļa sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Pedvāles mākslas parka likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Jā, ir!") Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Pedvāles mākslas parka likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Likteņdārza likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums" (Nr.32/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 18.maijam". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā".

Krūmiņa kungs, runāsiet "pret"? Tātad "pret" pieteicies runāt deputāts Varis Krūmiņš.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pēc vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notikušās sēdes man nebūt neradās pārliecība, ka šis jautājums ir steidzams un iekļaujams Saeimas šīsdienas sēdē. Radās vēl lielākas šaubas par to, vai šie divi apjomīgie likumprojekti tiks kvalitatīvi izstrādāti tik īsā laika periodā, lai tos virzītu uz pirmo lasījumu Saeimā.

Ko es vispirmām kārtām varu pateikt? Ka prezentācija par jaunajiem grozījumiem tikai vakar tika parādīta mūsu komisijā. Lai diskutētu un uzdotu jautājumus par šīm izmaiņām, mums atlika vien 45 minūtes. Principā mēs 45 minūtes uzdevām tikai jautājumus, atbildes tā arī nesagaidot.

Es uzskatu, ka šie jautājumi tieši skar mūsu bērnu nākotni. Neizdiskutējot un nesaņemot jautājumus uz visiem (es atkārtoju – visiem!) mūs interesējošiem jautājumiem, nedrīkstam šodien šos grozījumus virzīt tālākai izskatīšanai, un tāpēc es aicinu balsot "pret"!

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Vēlreiz atgādināšu to, ko teicu pagājušo ceturtdien.

Lai komisija varētu uzklausīt visus priekšlikumus, tos izanalizēt un pieņemt lēmumus, vakardien ar balsu vairākumu komisija ir nolēmusi lūgt Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, un tātad būs arī attiecīgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Un atgādināšu, ka šeit ir runa ne tikai par sešgadīgajiem, tātad par to, vai mācīties pirmajā klasē no sešu gadu vecuma, bet ir runa gan par izglītības satura un izglītības darba organizēšanas normatīvo bāzi, gan par pedagoģiskās un sociālās korekcijas klasēm, gan par speciālo izglītību, gan par mācību gada noteikšanu, brīvlaiku noteikšanu, gan par statusu... tātad jautājumi par vidusskolām, valsts ģimnāzijām un daudzi citi jautājumi, kas būtībā saistīti ar kompetencēs balstīto jauno saturu.

Līdz ar to vakardien komisijas sēdē... pēc izglītības pārvalžu vadītāju, skolu direktoru, LIVA un citu organizāciju lūguma... Viņi lūdza ātrāk izskatīt šos likumprojektus, lai būtu skaidrība – kad, kādos termiņos kuras normas stājas spēkā, bet kuras tiek atliktas vai pārceltas, vai vispār izslēgtas no likuma.

Tā ka lūdzu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā šos likumprojektus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 34, atturas – 2. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Varis Krūmiņš.

V.Krūmiņš (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Tieši tāpēc, ka Aldis Adamovičs minēja visas tās lietas un plašo jautājumu loku, kurš nav izdiskutēts, es aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem runās "par"? Neviens no deputātiem nepiesakās runāt "par".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 31, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Jeļizavetas Polstjanajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Smiltēns, Šics, Ruks, Viļums un Brīvers lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā".

"Par" pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šodien Latvijas Reģionu apvienības kalendārā ir atzīmējama diena – ir pagājušas tieši 50 dienas, proti, gandrīz divi mēneši, kopš mēs šī gada 6.martā iesniedzām Latvijas Reģionu apvienības izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts pensijām" un grozījumu Valsts fondēto pensiju likumā.

Vai jūs atceraties? Protams, ka abus šos likumprojektus ZZS, VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība noraidīja. Par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" "par" balsoja tikai 15 deputāti, atturējās – 50; par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā par – 38, pret – 1 un atturas – 48.

Nu šie abi jautājumi, kolēģi, šodien atkal ir darba kārtībā. Tikai šoreiz grozījumus likumā "Par pensijām", proti, iespēju mantot pensiju... vai drīzāk tas būtu pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam, iesniedz koalīcijas partijas, un tie tiks virzīti triecientempā. Atceramies: pirms 50 dienām noraidīja! Par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanu šobrīd ir iesniegta sabiedrības iniciatīva projekta manabalss.lv ietvaros, un par to ir parakstījušies 10 156 Latvijas Republikas pilsoņi.

Esam atgriezušies tajā punktā, kurā mēs bijām gandrīz pirms diviem mēnešiem jeb 50 dienām.

Kolēģi, ja jau laiks tik radikāli maina attieksmi – vai nu vēlēšanu tuvums, vai kādas citas lietas –, tad mēs jums šodien atgādināsim par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanu. Es uzsveru: ir 10 156 pilsoņu parakstīta iniciatīva, kuru mēs arī iesniedzām 6.martā un saņēmām no jums noraidījumu (to vispār neiekļāva darba kārtībā). Un šodien mēs kontekstā ar šo sabiedrisko iniciatīvu vēlreiz iesniedzam šos grozījumus, kurus mēs toreiz jau bijām sagatavojuši, lai jums būtu vieglāk. Ja pirmie pēc 50 dienām ir atbalstīti, tad mēs iesniedzam arī šos.

Ko tie paredz?

Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieka, kas sasniedzis vai sasniegs pensionēšanās vecumu, uzkrātās fondētās pensijas kapitāla daļu, kas uzkrāta līdz dalībnieka nāves dienai, var pievienot pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Ir. Tātad deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 22, atturas – 45. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viļuma, Ruka, Šica, Krūmiņa un Smiltēna iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pēdējā laikā mēs dzirdam ļoti daudzas diskusijas par to, ka trimdā esošajiem Latvijas pilsoņiem būtu jādod iespēja nobalsot ne tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu, bet arī par to vēlēšanu apgabalu, no kura viņi, kā saka, nāk.

Diskusijās Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka tas ir grūti nodrošināms; pēc būtības nav iespējams to izdarīt. Jo, piemēram, katrā vēstniecībā... dažādās pasaules malās... nevar nodrošināt piecas vēlēšanu urnas, sarakstu piegādi un tā tālāk. Tas visu ļoti sarežģī. Un tam var piekrist! Līdz ar to visi ārvalstīs esošie Latvijas pilsoņi balsos tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstu.

Taču, es domāju, mēs varam šo netaisnību novērst vismaz šeit, Latvijā. Šis priekšlikums paredz, ka katrā vēlēšanu apgabalā būtu vismaz viens vēlēšanu iecirknis, kurā iedzīvotājs, kas atrodas attiecīgi Rīgā vai Liepājā, vai Valmierā... uz šo vienu vēlēšanu iecirkni var aiziet un attiecīgi nobalsot par viņam tīkamāku vēlēšanu apgabala sarakstu.

Protams, tas visvairāk aktuāls ir Rīgā, kur daudzi cilvēki ir ieradušies vai nu darba darīšanu, vai studiju, vai veselības problēmu dēļ. Un arī šī nobalsošanas iespēja dažas dienas pirms vēlēšanām šo jautājumu... šo problēmu īsti nerisina.

Man bija diskusijas arī ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Cimdara kungu, un toreiz viņš atbalstīja: katrā vēlēšanu apgabalā šāds viens vēlēšanu iecirknis varētu būt. Tas nesadārdzina vēlēšanu procesu. Tā būtu iespēja tiešām aktivizēt vēlētājus un panākt, ka mums ir lielāks procents nobalsojušo.

Priekšlikums diskusiju laikā tika nedaudz paplašināts. Kā jūs redzat, te ir piedāvāts šādus vēlēšanu iecirkņus izveidot katrā republikas nozīmes pilsētā. Jo, piemēram, no Rēzeknes līdz Daugavpilij arī gandrīz 100 kilometri. Un līdz ar to tomēr, manuprāt, būtu godīgi arī, piemēram, Liepājā un Ventspilī šādu iespēju nodrošināt.

Domāju, ka komisijā, protams, vēlreiz šo jautājumu varētu sīkāk izrunāt. Ja atbildīgā komisija un Centrālā vēlēšanu komisija uzskatīs, ka deviņu vēlēšanu iecirkņu ir par daudz, tad tie varētu būt pieci vēlēšanu iecirkņi, respektīvi, katrā vēlēšanu apgabalā viens vai vismaz viens vēlēšanu iecirknis Rīgā, jo, kā jau teicu, tieši Rīgā tas būtu visaktuālāk.

Es domāju, atbildīgajā komisijā varētu ļoti konstruktīvi izlemt, vai tas izdarāms jau uz šīm vēlēšanām, respektīvi, 13.Saeimu ievēlot... Ja tomēr kāda Centrālās vēlēšanu komisijas izteikta argumenta dēļ tas nav izdarāms tik ātri, tad vismaz to varētu ieviest 14.Saeimas vēlēšanās.

Aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un tā nodošanu atbildīgajai komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 64, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Komercnoslēpuma likums" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Pedvāles mākslas parka likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Likumprojektu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās Kultūras ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Talsu pašvaldība, kā arī biedrība "Pedvāle" un Feldberga kungs, kas ir šo muižu kompleksa īpašnieks.

Kāpēc ir nepieciešams speciāls likums? Tāpēc, ka šis ir unikāls komplekss, kurā vienuviet ir gan vēsturiskās, kultūrvēsturiskās vērtības... muižu ēkas, mākslas vērtības, gan dabas vērtības, ainavu apvidi. Faktiski tas ir brīvdabas muzejs, kurā ir izstādīti mūsdienīgi mākslas darbi, bet gluži Muzeju likumam tas neatbilst, un tāpēc arī vajadzētu speciālo likumu.

Šī vieta ir tik unikāla, ka lielā mērā arī Eiropas ainavu konvencija ir smēlusies iedvesmu tieši no šīs vietas ainaviskās vērtības. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu – gan nodot to komisijām, gan arī pēc tam izskatīt Saeimā pirmajā lasījumā. Šis likums garantēs šīs vietas un šo vērtību saglabāšanos nākotnē, jo tagad te būs gan mākslas, kultūras, gan arī izglītības centrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 156 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim no šā gada 24.aprīļa līdz 26.aprīlim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 24.aprīļa līdz 26.aprīlim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aināram Mežulim šā gada 19.aprīlī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aināra Mežuļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.aprīlī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtības sadaļa "Lēmumu projektu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Jeļizavetas Polstjanajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti!

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šī gada 12.martā saņēma mākslas vingrotājas Krievijas Federācijas pilsones Jeļizavetas Polstjanajas iesniegumu ar lūgumu uzņemt viņu Latvijas pilsonībā. Iesniegumā 2003.gadā Jūrmalā dzimusī pilsonības pretendente norāda, ka savu turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar Latviju un pārstāvēt mūsu valsti starptautiskās sacensībās.

Iesniegumam ir pievienota Jeļizavetas vecāku Krievijas pilsoņu piekrišana tam, ka viņu nepilngadīgā meita tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā.

Līdz ar šo iesniegumu komisija saņēma arī Latvijas Vingrošanas federācijas un Latvijas Tautas sporta asociācijas rekomendācijas vēstules, kurās pausts aicinājums atbalstīt sportistes vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Atbalstu pauž arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvalde, norādot, ka tas sekmētu mūsu valsts starptautisko atpazīstamību mākslas vingrošanā, kā arī aktivizētu jauno sportistu interesi par šo sporta veidu.

Ar Jeļizavetas sportiskajiem sasniegumiem jūs varat iepazīties, izlasot viņas autobiogrāfiju. Tikai piebildīšu, ka viņa šobrīd ir Latvijas čempione mākslas vingrošanā, kas ar labiem rezultātiem piedalījusies arī vairākās starptautiskās sacensībās.

Cienījamie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šie sasniegumi ir spilgts apliecinājums Jeļizavetas jau esošajiem nopelniem Latvijas labā – Latvijas labā! –, un mēs arī nākotnē ceram sagaidīt izcilus rezultātus, kad viņa pārstāvēs mūsu valsti augsta ranga starptautiskajās sacensībās un olimpiādēs.

Komisijas sēdē deputāti tikās ar pilsonības pretendenti un viņas vecākiem, kā arī uzklausīja Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Vingrošanas federācijas pārstāvju viedokli par pilsonības piešķiršanu sportistei. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis aicināja komisiju atbalstīt pilsonības piešķiršanu Jeļizavetai Polstjanajai.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti atbalstīja sportistes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Pretendente komisijā ir devusi uzticības solījumu Latvijas Republikai.

Kolēģi deputāti! Dāmas un kungi! Aicinu komisijas vārdā jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu – uzņemt Jeļizavetu Polstjanaju Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jeļizavetas Polstjanajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 7. Apsveicam Latvijas pilsoni Jeļizavetu Polstjanaju! (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Saskaņā ar Saeimā apstiprināto Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku Latvijai kā dalībvalstij ir jāizvirza pārstāvis darbam Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā, jo pašreizējā pārstāvja, kas ir Karīna Korna (šobrīd ar uzvārdu Ploka), pilnvaras beidzas 2018.gada 31.maijā. Tāpēc nepieciešams izvirzīt jaunu pārstāvi. Atbilstoši finanšu ministres aicinājumam par šo pārstāvi mēs virzījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt viņa kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Debatēs es vēlos norādīt uz vienu interesantu detaļu. Jānim Vucānam droši vien vajadzētu sākt darbu šajā komitejā ar notu priekšsēdētājam. Jo vēstulē Inārai Mūrniecei ir norādīts, ka ir jāvirza pārstāvis (citēju): "Dalībvalstu pārstāvji pilda šos amatus rotācijas kārtībā. Šobrīd Igauniju komitejā pārstāv Remo Holsmers. [..] tādēļ lūdzam Igaunijas parlamentu iecelt pārstāvi..." Tātad viņš vēršas pie mūsu Saeimas priekšsēdētājas ar lūgumu izvirzīt Igaunijas pārstāvi. Manuprāt, tā ir zināma necieņa pret Baltijas valstīm.

Tas būtu tas, uz ko es aicinu Vucāna kungu, – norādīt atšķirību starp Igauniju un Latviju, ja viņi to vēl nav pamanījuši, vai vismaz lai copy–paste režīmā strādā mazliet uzmanīgāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai kāds vēl vēlas runāt debatēs?

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pirms ķeramies pie likumprojektu izskatīšanas, godātie kolēģi, piecas Saeimas komisijas ir lūgušas izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā. (Dep. A.Kaimiņš: "Piecas komisijas?")

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu "Pedvāles mākslas parka likums" un izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens.) pret šo darba kārtības grozījumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu "Pedvāles mākslas parka likums" izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Likumprojekts tiks izskatīts pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Juridiskā komisija lūdz komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" izskatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" izskatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" un izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Pateikšu: tā nav, ka ar šo likumprojektu mēs mēģinām likumu pielabot pirms kaut kādām politiskām aktivitātēm, proti, pirms vēlēšanām. Šis likumprojekts komisijā... šī ideja jau kādus septiņus gadus ir apritē.

Bija aktīva komunikācija gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā. Mēs mēģinājām atrast to ideālo modeli: lai arī nebūtu lielas fiskālās ietekmes uz budžetu, godīgums būtu.

Mēs ļoti daudz strādājām arī ar ārzemju kolēģiem. Viens no jautājumiem bija tas, kā pie lietuviešiem un igauņiem šis modelis darbojas. Proti, ir runa par atraitņu pensijām. Es domāju, kolēģi jau zina, ka likumprojekta galvenā ideja – atraitņu pensijas.

Jau tad, kad mēs sākām strādāt 12.Saeimā, mēs komisijā vienojāmies, ka tas būs galvenais labojums likumā "Par valsts pensijām". Līdz ar to mēs varēsim teikt, ka viena no sociālajām garantijām, kura ir gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, ir arī Latvijas likumdošanā.

Neiet mums raiti – mainījās ministri, mainījās redakcijas. Komunikācija ar ministrijām bija sarežģīta. Taču šonedēļ mēs saņēmām atzinumus gan no Labklājības ministrijas, gan no Finanšu ministrijas. Tie ir dažādi. Tos vajag izlasīt – tie ir ļoti interesanti. Bet galvenais – ka Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai nav nekādu pretenziju pret likumprojekta virzību.

Labklājības ministrija pateica: "Jā, mēs atbalstām šo likumprojektu un lūdzam to galveno lielāko fiskālo slodzi pārlikt uz nākamo gadu."

Komisija piekrita, izstrādāja savu redakciju.

Izstāstīšu būtību, tāpēc ka, es domāju, ļoti daudzus cilvēkus tas interesē. Es gribu pateikt, ka arī no budžeta tas neprasīs daudz līdzekļu.

Pirmais. Mēs runājam par cilvēkiem, kuri dzīvo kopā, – diviem pensionāriem. Tas ir viens no obligātiem nosacījumiem. Dzīvo kopā, saņem divas pensijas, bet viens no pensionāriem nomirst, un tad tam pārdzīvojušajam pensionāram būs tiesības saņemt pabalstu. Es gribu atgādināt, ka tas būs pabalsts, kurš netiks aplikts ar nodokļiem. Tiesības uz pabalstu būs vienu gadu – divpadsmit mēnešus – 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas.

Tas ir galvenais nosacījums. Mēs neinteresējamies par cilvēka privāto dzīvi, proti, cik viņš nodzīvojis tajā laulībā, galvenais, lai uz to momentu viņi būtu kopā. Varbūt tas stimulēs tos pensionārus, kuri dzīvo civillaulībā, stāties laulībā un legalizēt savas attiecības, lai viens otru atbalstītu arī pēc tāda skumja ģimenes notikuma.

Jā, ļoti daudz mums bija komunikācijas ar sabiedrisko organizāciju, ar Latvijas Pensionāru federāciju. Galvenais ir tas, ka cilvēks, kurš zaudējis savu laulāto partneri, pirmajos mēnešos jūt ne tikai diskomfortu sakarā ar to, ka zaudējis lielu un svarīgu savas dzīves daļu, bet viņam ir depresija, un pēc tam momentā parādās tie rēķini. Komunālajiem dienestiem un visiem pārējiem, kas iekasē naudu, neinteresē, kā cilvēks jūtas, galvenais, lai būtu apmaksāti rēķini. Tāpēc stabilitātei... jābūt arī finansiālam atbalstam. Komisija izrēķināja, ka varētu pārņemt Čehijas modeli, kurš gan nav tik iespaidīgs, bet vienalga ir ļoti atbalstošs.

Jāpiebilst, ka mūsu likumdošana ir tāda, ka mantojuma tiesību kārtošana var ilgt līdz 12 mēnešiem un ilgāk. Tas nozīmē, ja pensionārs gribēs kaut ko mainīt savā dzīvē, piemēram, pārdot īpašumu, kurš reģistrēts uz mirušā laulātā vārda, vienalga vajadzēs gaidīt 12 mēnešus. Tāpēc mēs lūdzam iekļaut likumā 12 mēnešu termiņu. Skaidrs, ka mēs komisijā ļoti gribam, lai varētu pagarināt šo termiņu līdz 24 mēnešiem un pat līdz 36. Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Luksemburgā, Beļģijā, viņi var atļauties uzturēt ļoti labu modeli, lai sarežģītais dzīves posms cilvēkam nebūtu tik sāpīgs. Bet pašlaik labklājības ministrs un finanšu ministre nedod mums atļauju. Šodien fiskālās disciplīnas iestādes interesējās par to, kā izies šis likumprojekts, kādu ietekmi... Vakar bija komisijas sēde... jā, otrdien bija komisijas sēde, kurā ministrijas pārstāvji apgalvoja, ka budžets izturēs un no iekšējās pārdales tiks kompensēts. Nav nekādu šķēršļu šo likumprojektu izskatīt šodien un pieņemt galīgajā lasījumā. Bet par to mēs lemsim bišķiņ vēlāk.

Par naudu. Skaidrs, ka visi interesējas, cik tas maksās. Nākamgad atraitņu pensijām vajadzēs divus... Ā, atvainojos... astoņus miljonus un pēc tam – 12 miljonus. Sociālajā budžetā pašlaik pārpalikums ir gandrīz pusmiljards. Es domāju, ka nebūs lielas ietekmes uz mūsu fiskālo vidi.

Komisijas vārdā es lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Klementjevs. Paldies jums.

Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A.Klementjevs. Paldies.

Es skatos uz mūsu balsošanas rezultātu: 86 deputāti – par. Pret un atturas – nav. Es saprotu, ka visi deputāti apzinās, cik svarīgs ir šis jautājums. Un es saprotu, ka nekādu problēmu mums nav arī ar atzinumiem. Tie ir iesniegti, tos var izlasīt, un komisija, kas izstrādāja šo likumprojektu, lūdz to pieņemt šodien arī otrajā lasījumā. Saprotiet, gandrīz 250 tūkstoši pensionāru, kuri dzīvo laulībā, klausās šodien radiotranslāciju no Saeimas un grib, lai vienreiz tā tēma būtu izbeigta, izskatīta un tā tālāk.

Lai nedotu iespēju visiem pārējiem mēģināt politisko kapitālu krāt uz šīs tēmas rēķina, pateikšu, ka visi komisijas deputāti, kuri pārstāv visas frakcijas, šo likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi. Sapratām, ka tas nav vienas frakcijas vai vienas partijas nopelns, bet kopīgs visas 12.Saeimas nopelns.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas Saeimas atbildīgajā komisijā? (Dep. J.Viļums: "Jā, ir iebildumi!") Vai ir iebildumi? (Dep. J.Viļums: "Jā!")

Viļuma kungs...! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viļumam! (Dep. A.Kaimiņš: "Kāpēc tu tā dari?!") Tātad ir iebildumi.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai (Dep. A.Kaimiņš: "10 minūtes!") Saeimas sēdē. (Starpsauciens: "Ūūū!")

A.Klementjevs. Jā... Komisijas vārdā teikšu: es saprotu, ka vienam otram reitings tik zems, ka viņš grib celt savu reitingu uz pensionāru atraitņu rēķina... (Starpsaucieni.) Komisija... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Klementjevs. Jā. Paldies.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz pulksten 10.00 un izskatīt šodien Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz pulksten 10.00.

Vai ir citi priekšlikumi attiecībā uz iesniegšanas termiņu, Viļuma kungs?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam!

J.Viļums (LRA).

Es saprotu, ka tā ir ļoti laba ideja, un, protams, mēs to atbalstām, mēs aicinām šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Mēs arī atbalstām, esam "par", bet aicinām nākamajā sēdē to pieņemt otrajā lasījumā. Un tāpēc, manuprāt, būtu labs šāds priekšlikumu iesniegšanas termiņš: šodien līdz 17.00. (Dep. A.Kaimiņš: "Jums ir frakcija, ejiet un strādājiet!")

Sēdes vadītāja. Labi. Tātad ir divi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vispirms balsosim par tālāko.

Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" būtu 2018.gada 26.aprīlis pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 77, atturas – 1. Šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš nav atbalstīts.

Tātad spēkā paliek komisijas noteiktais termiņš – šā gada 26.aprīlis pulksten 10.00. Un izskatīšana – Saeimas šodienas sēdē.

A.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Ņemot vērā notiekošo Latvijas finanšu un banku sistēmā, izskatām steidzamības kārtībā – otrajā, galīgajā, lasījumā – grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

1.priekšlikums ir no tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Komisijā ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 2. ir mūsu kolēģa Igora Pimenova priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Likumprojekta "odziņa" ir aizliegums uzsākt vai turpināt darījuma attiecības vai veikt gadījuma rakstura darījumu ar čaulas veidojumu, ja tas atbilst likumā noteiktajām pazīmēm, proti, ja kompānija faktiski neveic saimniecisko darbību vai valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu iesniegt finanšu pārskatus.

Principiāli atbalstot aizliegumu, es uzskatu, ka ir nepieciešams šo aizliegumu konkretizēt, lai varētu piemērot šo ieroci selektīvi, pamatoti, nevis kā masu iznīcināšanas līdzekli, no kura cieš gan vainīgie, gan nevainīgie.

Pirmā konkretizējamā lieta. Piemērojot šo aizlieguma normu tieši, Latvija nenovēršami iejaucas Eiropas Savienības regulējuma telpā, jo Eiropas Savienības likumdošana rada vienādus uzņēmējdarbības nosacījumus visās dalībvalstīs. Tāpēc nevar būt tā, ka, piemēram, Nīderlandē dibināta kompānija Polijā drīkst darboties, bet Latvijā nedrīkst.

Likumsakarīgi ir to pašu attiecināt arī uz Eiropas Ekonomikas zonu un Šveices Konfederāciju, kuras kopīgi veido vienoto Eiropas tirgu un kuras Latvija nevar nodalīt.

Lai likumprojektā čaulas kompānijām noteiktais aizliegums atbilstu Eiropas regulējumam, es ierosinu aizliegumu piemērot tām čaulas kompānijām, kuras dibinātas ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas. Ārpus – tas nozīmē, ka praktiski visa pasaules ofšoru zona nokļūst jaunā aizlieguma ietekmē, bet Eiropas Savienības ietvaros spēkā jābūt aizlieguma regulējumam, kurš komercdarbībai nosaka vienādus noteikumus.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daļēji oponējot tam, ko teica Veiko Spolītis, ka, ņemot vērā to, kas notiek mūsu tautsaimniecībā un finanšu tirgū, ir nepieciešams šis likums... Manuprāt, ja politiķi mazāk jauktos biznesa darbībās un noteiktu kādus ilglaicīgus stratēģiskos mērķus, rezultāti būtu daudz, daudz labāki.

Kā es jau teicu, uzstājoties un debatējot pirmajā lasījumā, principā nebija nepieciešams tik strauji mainīt attiecīgo likumu, jo par čaulas veidojumiem, čaulas bankām mums jau bija noteikts – kas, kādā veidā un ko dara, lai cīnītos pret naudas atmazgātājiem.

Diemžēl mums šobrīd ir amizanta situācija: mēs izskatām grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, bet kā nākamo mēs otrreizējā caurlūkošanā skatīsim likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā". Un, ja visi koalīcijas partneri vienprātīgi uzskata, ka jācīnās pret čaulas veidojumiem, kas, kā es jau teicu, pirms gada tika pieņemts... tad saskaņā ar nākamo likumprojektu ofšoru firmas varēs piedalīties iepirkumos, kas ir tā diezgan amizanti. No vienas puses, mēs cīnāmies pret naudas atmazgātājiem, bet, no otras puses, mēs ļaujam ne visai godprātīgiem biznesa pārstāvjiem piedalīties biznesa darbībās Latvijas valstī.

Ja jau vienādi noteikumi, tad vienādi noteikumi visiem.

Es nesaprotu, kāpēc latvieši ir paraduši skriet pa priekšu visiem vilcieniem, pieņemt kaut kādas normas... jā, tie paši čaulas veidojumi...

Kāda ir Pimenova kunga iesniegtā priekšlikuma būtība? Lai šī likumprojekta normas un ierobežojumi attiektos uz tiem čaulas veidojumiem, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas robežām. Arī komisijā mēs nesaņēmām atbildi: kas būs, ja kāds Nīderlandes čaulas veidojums sadarbosies ar kādu Latvijas kompāniju?

Un pats galvenais. Kolēģi, padomājiet: kuram kārtējo reizi no koalīcijas ir jāpiešķir ordenis par to, ka mēs ar savām darbībām iznīcinām nerezidentu biznesu? Likuma būtība ir ļoti vienkārša: cīnīties pret naudas atmazgātājiem un iespējamiem terorisma finansētājiem. Bet mēs ar savām darbībām iznīcinām nerezidentu darbību, kā rezultātā visi nerezidenti aiziet – kas uz Čehiju, kas uz Austriju, kas uz Ungāriju, Kipru vai Luksemburgu. Visu šo biznesu laižam mums garām, lai tikai varētu noziņot kādam "vecākajam brālim": "Redziet, mēs esam visu izpildījuši!" Tā vietā, lai pārrunās aizstāvētu mūsu normatīvo bāzi un pierādītu, ka mums viss ir sakārtots. Jautājums: kā tas tiek pildīts?

Es ceru, ka paredzētais FKTK audits atklās tās nepilnības, kāpēc netiek pildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Es aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ādamsona kungs! Diemžēl izskatās, ka jūs dzīvojat pēc principa "nauda nesmird", lai gan mums šobrīd, veicot šos likuma labojumus, ir tieši jāskatās uz naudas izcelsmi.

Un, ja runājam par Pimenova kunga piedāvāto priekšlikumu, tad jāatceras, ka komisijā gan Finanšu ministrijas, gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji ļoti skaidri pateica, ka mēs nediskriminējam nevienu pēc teritoriālā principa, pēc valstiskās piederības.

Līdz ar to mēs skatāmies... ņemam vērā tieši šo risku... Tātad šajā gadījumā finanšu institūcijas ļoti skaidri nodala vienkāršas čaulas kompānijas un sevišķi augsta riska klientus. Šādu sevišķi augsta riska klientu Latvijā ir vismaz 44 procenti. Un tāpēc ir vēršanās pret šiem sevišķi augsta riska klientiem.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Spolīša kungs pamatojas uz savu dzīves pieredzi, runājot par to, vai nauda smird vai nesmird. Nekā citādāk es to nevaru pateikt.

Pirms nākat debatēt, Spolīša kungs, es aicinu jūs iepazīties ar spēkā esošā likuma saturu, proti, ar to, kādas prasības tas nosaka, un ar to, ko nosaka attiecīgie grozījumi. Un tad jūs varat nākt un ar pilnu krūti kaut ko pierādīt, nevis izraut... mēģināt kaut ko izraut no konteksta. Jārunā un jādebatē par konkrētām likuma normām, nevis par to, ko jūs domājat vai nedomājat par vienu vai otru, vai trešo kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Savā uzrunā Spolīša kungs īstenībā mainīja debašu tematu. Mēs runājam... nerunājam par iespējamo diskrimināciju. Es uzsveru, ka, atbalstot aizliegumu šādā formulējumā un attiecinot to uz čaulas veidojumiem, kas dibināti ārpus Latvijas, mēs tomēr Eiropas Savienības ietvaros iejaucamies regulējuma telpā, kuru nosaka Eiropas Savienības likumdošana, un būtu lietderīgi visā vienotajā tirgū izveidot kopīgas prasības attiecībā uz tiem čaulas veidojumiem, par kuriem šodien ir runa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs pirms balsojuma vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Spolītis. 3. – kolēģa Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Aizlieguma konkretizējums Nr.2.

Mana pārliecība ir tāda, ka aizlieguma formulējums, kurš ierosināts likumprojektā, ir ļoti vispārējs, nekonkrēts. Tas rada telpu plašām interpretācijām ar tālejošām sekām.

Ieklausieties, lūdzu: aizliegtas attiecības ar čaulas veidojumu, ja tas atbilst noteiktajām pazīmēm. Tātad ne tikai bankas klients, bet arī klienta dibinātāji un klienta partneri nokļūst aizlieguma darbības laukā.

Piemēram, ja Latvijā dibināta maiznīca veic maksājumu beneficiāram, kurš atbilst aizlieguma pazīmēm, bankai rodas attiecības ar šo beneficiāru un tādēļ rodas saistības neveikt maiznīcas maksājumu vai arī saistības izbeigt attiecības ar šo maiznīcu vispār. Šāda norma provocēs raganu medību uzsākšanu, ierobežos klientu noturēšanu un piesaistīšanu kredītiestādēm.

Un kā būs ar Latvijas reitingu Doing Business? Vai tas veicinās Latvijas autoritāti šajā reitingā?

Tāpēc es ierosinu noteikt, ka aizliegums neattiecas uz juridiskajām personām, kuras nav čaulas veidojumi, bet kuru dibinātāji vai darījumu partneri var būt čaulas veidojumi. Tas nemaz negroza šā likumprojekta ideju un ir pilnīgā saskaņā ar likumprojekta mērķi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es tikai gribēju atgādināt par divām čaulas kompānijas raksturojošām pazīmēm. Viena pazīme ir, ka tā dibināta valstī, kurā netiek pieprasīti gada pārskati, un otra pazīme, ka čaulas kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.

Pimenova kunga priekšlikumā ir acīmredzamas pazīmes, kas liecina, ka kompānija veic saimniecisko darbību. Līdz ar to šīs kompānijas čaulas kompāniju sarakstā nokļūt nevar. Tā ka es uzskatu, ka pietiek jau ar esošo likumdošanu un šis priekšlikums ir vienkārši nevajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Diemžēl godātais deputāts Seržants neuzmanīgi klausījās manu skaidrojumu un to piemēru, kuru es minēju savā pirmajā uzrunā debatēs par 3.priekšlikumu. Protams, ja bankas klients veic saimniecisko darbību, aizliegums uz viņu noteikti neattieksies, bet aizlieguma formulējums ir šāds: attiecības ir aizliegtas ar čaulas veidojumu, ja tas atbilst pazīmēm.

Redziet, runa nav par to, ka čaulas veidojums noteikti ir klients. No šāda ļoti neskaidra formulējuma izriet, ka arī jebkura vide, kurā attīstās bankas klients, ir caurskatāma un analizējama – vai tur kaut kas nepieder čaulas veidojumam.

Tas neizriet precīzi, kategoriski un absolūti, bet tā var interpretēt, un līdz ar to bankas vai tie, kas uzrauga bankas, var uzskatīt par aizdomīgām arī tādas attiecības, kas veidojas bankas klientiem ar saviem partneriem. Par to bija piemērs, un es lūdzu ņemt vērā šo paskaidrojumu un manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai pirms balsojuma ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Spolītis. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Aicinu atbalstīt mana partijas biedra priekšlikumu, tanī pašā laikā es jūs aicinu iziet no zināmas apātijas un vienaldzības.

Katru gadu Latviju pamet 10 tūkstoši iedzīvotāju. Divdesmit aizbrauc, desmit atgriežas. Viena Madona. Nesen Eiropas lietu komisijas sēdē ziņotājs informēja, ka šo aizbraucēju dēļ mēs esam zaudējuši 90 miljardus. (Dep. A.Kaimiņš: "Esi saimnieks savā zemē!") Četrus līdz 14 miljardus katru gadu! Nu, izejam no apātijas!

Ierosinu sacensties, dārgie draugi, ar priekšlikumiem, kā mēs varam radīt jaunas darba vietas. Aicinu arī Veiko sacensties un apjaust, ka mēs neejam... ne uz kuru labu lietu... (Dep. A.Kaimiņš: "Uz ētikas komisiju būs jāiet!")

Sēdes vadītāja. Es aicinu runāt par... Kalnozola kungs, es aicinu runāt par priekšlikumu! Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Kalnozols. ... attīstās mūsu tautsaimniecība... (Dep. A.Kaimiņš: "Par priekšlikumu! Mūrnieces kundze!")

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, lūdzu debatējiet par priekšlikumu.

V.Kalnozols. Tāpēc man ir liels lūgums atbalstīt Putras kunga priekšlikumu, bet tanī pašā laikā nākt ar priekšlikumiem, kā mēs... lai neizmirstam, lai mūsu tautsaimniecība atdzīvojas, un saprast, ka nodokļu deķītis ir atkarīgs no tautsaimniecības, nevis no tā, kā mēs to raustīsim.

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs! Par šo konkrēto priekšlikumu.

V.Kalnozols. Un algas skolotājiem, ārstiem ir...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es aicinu debatēt par šo priekšlikumu.

V.Kalnozols. Aicinu iziet no šīs apātijas un sakārtot tautsaimniecību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viss. Paldies.

Godātie kolēģi, lūdzu, runājiet par konkrētajiem priekšlikumiem. Tātad debatētājs priekšlikumu atbalsta. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 7. – mūsu kolēģa Igora Pimenova priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es atzīstu, ka mana priekšlikuma formulējums nav veikls un kritika, kuru es dzirdēju komisijas sēdes laikā, ir pelnīta. To es atzīstu. Tomēr es izmantoju šo iespēju pamatot vēl viena tāda grozījuma nepieciešamību, kurš būtu izdarāms, lai aizliegums darbotos prātīgi.

Aizlieguma konkretizējums Nr.3.

Saskaņā ar likumprojekta ceturto daļu darījuma attiecības izbeidzas saskaņā ar spēkā esošā likuma 43.panta nosacījumiem. Bet nevar šo slēdzamo čaulas veidojumu kontiem naudas pārskaitīšanu ierobežot ar 43.pantu. Ar šo stumjam naudu projām no Latvijas. Ja finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, tā klienta naudas līdzekļus pārskaita saskaņā ar klienta norādījumu. Un tālāk trīs iespējas.

Pirmā. Pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē (tā ir atmaksāšana sev).

Otrā iespēja. Pārskaita uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti (tā ir atmaksāšana atpakaļ).

Un trešā iespēja. Izmaksā skaidrā naudā, ja klientam nav norēķinu konta citā kredītiestādē vai nav iespējams veikt pārskaitījumu sev.

Bet jāņem vērā, ka atmaksāšana atpakaļ – tā nav dzīvotspējīga norma, tā ir īpaši vāja, ja summa ir ļoti liela; sūtītāju var būt ļoti daudz, tāpēc bankai sadalīt atmaksājamo summu pa kripatām, lai to atmaksātu atpakaļ, nav viegli. Bet var arī būt tā, ka sūtītājs vairs nepastāv, jo var būt likvidēts pirms tam.

Izmaksāt summas skaidrā naudā bankai var būt ļoti neizdevīgi, jo pastāv noteikumi, kuri norāda, ka skaidras naudas darījumi palielina bankas riska līmeni, un atliek tikai pārskaitīšana uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē. Bet iekšzemē visi šī čaulas veidojuma konti jau būs slēgti un atliks tikai konti ārzemēs. Līdz ar to esošā un arī likumprojektā paredzētā kārtība veido taisnu koridoru naudas aizplūšanai no valsts.

Es saprotu, ka nav viegli uztvert no mana stāstījuma visus šos smalkos norādījumus, procedūras, aprakstus, tomēr citēšu visai precīzi to, kas rakstīts spēkā esošajā likumā.

FKTK savā ziņojumā par banku darbību Latvijā apliecina, ka ārvalstu klientu noguldījumi 2017.gada laikā samazinājās par 12 procentiem un gada beigās stabilizējās 8,1 miljarda eiro līmenī. Tātad samazinājās par vienu miljardu. Ja likumprojektā paredzētais regulējums un aizliegums tiek īstenots, pastāv liels risks, ka vēl lielāka naudas summa vienkārši aizplūst no Latvijas.

Skatāmais regulējums, kā jau teicu, var izstumt no Latvijas naudu, kura iekšzemē daudz lietderīgāk varētu būt izmantota kreditēšanai, preču pirkšanai vai nodokļu maksāšanai un kalpot Latvijas ekonomikai, nevis kādas ārvalsts ekonomikai. Un tādēļ normai ir jābūt šādai: slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus pārskaita saskaņā ar klienta norādījumu. Punkts.

Ierosinājumu iesniegt šādu priekšlikumu komisija neuztvēra.

Savukārt galīgajam lasījumam savu iesniegto priekšlikumu es atsaucu.

Sēdes vadītāja. Tātad 7.priekšlikums tiek atsaukts, ja? (Dep. I.Pimenovs: "7.!") Paldies. Tātad 7.priekšlikums ir atsaukts.

Debates slēdzu.

V.Spolītis. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 12. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Tika atbalstīts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 17. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras kunga priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 22. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 23. – tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 24. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 4. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likuma "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

Es atgādināšu, ka šis likums ir īpašs, jo Valsts prezidents ir izteicis īpašu viedokli par to, ko mēs bijām pieņēmuši šeit un nodevuši prezidentam izsludināšanai. Viņš atgrieza atpakaļ šo likumu un norādīja uz iespējamu neatbilstību Eiropas Savienības tiesībām un iespējamiem finanšu riskiem.

Ir iesniegti 12 priekšlikumi.

Komisijā vislielākās diskusijas raisīja Nacionālās apvienības priekšlikumi. Bija diezgan daudz institūciju... Finanšu ministrija nāca uz komisijas sēdēm un mēģināja atrast argumentus... minēja to, ka neredz šāda regulējuma leģitīmo mērķi; Uzņēmumu reģistrs norādīja uz tehniskām problēmām to ieviest; Iepirkumu uzraudzības birojs daudz diskutēja. Arī Uzņēmumu reģistrs diskutēja par iespēju nodrošināt informāciju par akciju sabiedrībām. Tieslietu ministrija norādīja, ka pie šī jautājuma strādā. Taču kopumā, runājot par šiem diskutablajiem priekšlikumiem, kuri nav atbalstīti... Latvijas Valsts prezidenta kanceleja norādīja, ka lielā mērā priekšlikumi ir novērsuši prezidenta iebildumus par neatbilstību Eiropas Savienības tiesībām un finanšu riskiem. Līdz ar to paliek tikai jautājums par piemērošanas problēmām.

Kopumā mums ir 12 priekšlikumi.

1. ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums, kurš definē jēdzienu "ārzona". Un šis priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Smiltēna kungs jau iezīmēja, kāda ir bijusi šā jautājuma virzība, bet es tomēr gribu atainot kontekstu kopumā.

Valstis pasaulē, arī Latvija, katru gadu zaudē būtisku daļu nodokļu ieņēmumu tādēļ, ka kapitāls aizplūst uz ofšoriem. Tas izskaidro starptautisko organizāciju (arī Eiropas Savienības līmenī) publiski pausto apņemšanos uzsākt cīņu pret tiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas; tiem patiesā labuma guvējiem, kuri slēpjas ārvalstīs; tiem, kuri slēpjas ofšoros, tos izmantojot tikai un vienīgi labvēlīgāka nodokļu regulējuma dēļ.

Arī Latvijā ofšoru tēma tikusi aktualizēta ne vienu vien reizi un katra apņemšanās kaut ko darīt bijusi skaļāka par iepriekšējo.

Kopš 2008.gada vairāku valdību stingrajiem lēmumiem rezultāts ir bijis tieši tāds – nekāds.

Mēģinām šoreiz ne tikai runāt, bet arī pie kāda risinājuma nonākt, tāpēc ķeramies pie jautājuma, ko jau izskatījām februārī!

Valsts prezidenta lēmums atgriezt šos likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā tika pamatots ar bažām par likuma grozījumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Lai gan nepiekrītam apgalvojumam par pretrunām ar Eiropas Savienības direktīvām, esam pilnveidojuši trešajā lasījumā apstiprinātos grozījumus, tādējādi pilnībā novēršot visas Valsts prezidenta paustās bažas. Starp citu, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan arī trīspusējās tikšanās laikā ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem to apstiprināja Valsts prezidenta kancelejas juridiskie pārstāvji.

Esam gājuši pat tālāk. Proti, 1.priekšlikums piedāvā likumā beidzot – pēc 10 gadus ilgām neauglīgām debatēm dažādu institūciju gaiteņos! – definēt terminu "ārzona". Tāpat piedāvājam likumā nostiprināt procedūru, kādā kandidāts vai pretendents izslēdzams vai nav izslēdzams no dalības iepirkumā, kā arī mehānismu, ar kādu tiktu nodrošināta efektīva ārzonu uzņēmumu dalības ierobežošana publiskajos iepirkumos.

Turpmākie priekšlikumi precizēti, taču pēc būtības tiecas uz to pašu – uz mērķi izslēgt ārzonās reģistrētās kompānijas no dalības publiskajos iepirkumos.

Kolēģi! Aptuveni 17 procentu Latvijas iekšzemes kopprodukta veido publiskais iepirkums. Ņemot vērā, ka tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi jeb mūsu visu kopējais maks, mūsu uzdevums ir nodrošināt šo līdzekļu caurskatāmu un godīgu izlietojumu. Mēs nedrīkstam ar valsts kopējiem līdzekļiem finansēt negodīgu uzņēmēju biznesu, lai tie varētu turpināt caur ofšoriem samazināt savus nodokļu maksājumus Latvijā. Šādi prasmīgi optimizētāji nodokļos nesamaksā miljoniem eiro, un tie līdzekļi, kuriem būtu jānonāk valsts budžetā, tiek novirzīti atsevišķu negodprātīgu uzņēmēju personīgajam labumam. Un tas jau tiešā veidā skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Latvijai tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības dalībvalstij ir tiesības aizsargāt savu nodokļu bāzi. Tā dara arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Piemēram, Bulgārijā pastāv šādi un vēl stingrāki ierobežojumi ārzonu kompāniju dalībai ne vien publiskajos iepirkumos, bet publiskajā sektorā kopumā.

Atgādināšu, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem budžeta ieņēmumiem, tāpēc mūsu nodokļu bāzes pasargāšana ir ārkārtīgi būtiska. Mēs tiecamies uz spēcīgāku, caurskatāmāku un godīgāku ekonomiku. Šie grozījumi ir sakrituši vienā laikā ar spraigiem notikumiem mūsu finanšu sektorā; tas tikai vēl vairāk atgādina, ka mums ir jātiek galā ar ofšoriem valsts iepirkumos. Jo tie, kas slēpjas ārzonās, slēpjas ne tikai no nodokļiem – viņi slēpjas no likuma, no savas atbildības sabiedrības priekšā, no racionāliem finanšu regulējumiem. Mēs nevaram un nemēģinām aizliegt ārzonu kompānijas, bet varam nepieņemt viņu spēles noteikumus un iestāties par principu – par skaidru vēstījumu –, ka tie, kas slēpjas ārzonās, vairs nevarēs piepelnīties no Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Kolēģi! Likuma grozījumu gars ir ļoti vienkāršs. Uzņēmumi, kuri slēpjas ārzonās un nevēlas piedalīties mūsu ekonomikas un valsts būvēšanā, nevar piedalīties valsts iepirkumos un pelnīt uz nodokļu maksātāju rēķina. Liegums ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu par publisko iepirkumu. Dalībvalstīm ir iespēja no publiskajiem iepirkumiem izslēgt dalībniekus, kuri reģistrēti tādās jurisdikcijās, kas nemaksā nodokļus.

Tāpēc šobrīd atteiksimies no verbāliem dueļiem un kārtējās taisnošanās par to, kāpēc mēs kārtējo reizi neko nevaram izdarīt! Aicinu tomēr apzināties, ka mēs runājam par reālu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, un pāriet pie darbiem.

Līdz ar to aicinu atbalstīt pilnīgi visus Nacionālās apvienības iesniegtos priekšlikumus un neatbalstīt visus pārējos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pēdējos mēnešos daudz kas ir mainījies. Tie politiskie vēji ir sagriezušies diametrāli pretēji... (Dep. A.Kaimiņš: "Tu pat esi nomainījis partiju!") Paldies, Kaimiņ! Par lietu vajadzētu runāt! (Dep. A.Kaimiņš: "Kur tu stāsies nākamreiz?")

Pirms pāris mēnešiem mēs klausījāmies premjera ziņojumu par paveikto un iecerēto, un tur bija tādas ļoti jaudīgas, skaistas tēzes ar tādu "gāzi grīdā" sajūtu, ka mēs veidojam Latviju kā Ziemeļeiropas finanšu centru un attīstām šos pakalpojumus. Bet faktiski jau tika norauta stāvbremze un sākās banku slēgšana, stingra kontrole, AML un KYC procedūru stiprināšana.

Mēs šodien esam lēmuši par čaulas kompāniju ierobežošanu, un, mūsuprāt, šajā kontekstā būtu diezgan dīvaini, it sevišķi ņemot vērā iepriekšējo likumprojektu, kuru nupat skatījām, ja mēs ignorētu šīs izmaiņas un tāpat kā komisija neatbalstītu šos Nacionālās apvienības priekšlikumus par to, lai Latvijas valsts iepirkumos nevarētu startēt ofšori.

Latvijas Reģionu apvienības vārdā es vēlos teikt to, ka mēs šo jautājumu esam pārrunājuši un esam lēmuši atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumus. Līdz ar to es aicinu sekot tam, ko Kola kungs minēja.

Paldies. Un es kā komisijas ziņotājs tālāk...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Smiltēns. Piebilstama ir viena tehniska lieta. Kolēģi, jums ir jāņem vērā, ka, gatavojot šo tabulu, ir sešas maiņas lapas, proti, 4A, 34A, 35A, 36A, 37A un 45A. Šīs izmaiņas ir ļoti tehniskas, tās neietekmē priekšlikumus. Līdz ar to tas ir jāņem vērā, izskatot šos priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums ir no Nacionālās apvienības. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. 2. ir Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Rihards Kols...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Cienījamie, godātie kolēģi! Liels paldies par jūsu atbildīgo rīcību un balsojumu par 1.priekšlikumu, jo ar to mēs tiešām iedibinām principu, ka ofšoros jeb ārzonās reģistrēti uzņēmumi publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties. Līdz ar to turpmākie balsojumi būtu loģiski... kā jau es minēju, gan Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir noraidāms, gan arī visi citi, kas nav Nacionālās apvienības iesniegtie priekšlikumi, un atbalstāmi visi Nacionālās apvienības priekšlikumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas komisijas vārdā piebilstams par 2.priekšlikumu?

E.Smiltēns. Komisijā tas tika atbalstīts. Tas arī viss, ko vēlos piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 76, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 3.priekšlikumu finanšu ministres vietā iesniedzis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Dep. A.Kaimiņš: "Lūdzu, izslēdziet mikrofonu!")

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Es atkārtoti aicinu tautas priekšstāvjus sacensties ar idejām, kā sekmēt tautsaimniecības izaugsmi, nevis ierobežot to.

Iziet no apātijas! Noticēt saviem spēkiem! (Dep. A.Kaimiņš: "Mūrnieces kundze!") Atbalstīt citam citu un kopā sasniegt mērķi! (Starpsauciens: "Ak, šausmas!") Par zaļu un labklājīgu pasauli! (Starpsauciens: "Pilnmēness nav?"; dep. A.Kaimiņš: "Mūrnieces kundze!")

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs! Šis priekšlikums paredz izslēgt...

V.Kalnozols. ...aicinu atbalstīt mana brāļa Augusta... tas ir, Auguļa priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. ...likuma 9.panta astotās daļas piekto punktu.

V.Kalnozols. Esam labi saimnieki! Es atvainojos... (Dep. A.Kaimiņš: "Mūrnieces kundze!")

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs! Lūdzu par priekšlikumu!

V.Kalnozols. ...kāpšu šinī tribīnē tik ilgi, kamēr mēs iziesim no šīs apātijas un sāksim sakārtot savu tautsaimniecību. Piedodiet!

Sēdes vadītāja. Paldies. Kalnozola kungs ir brīdināts.

Kalnozola kungs, jums izslēgs mikrofonu, jo jūs konsekventi nerunājat par priekšlikumiem pat pēc vairākiem aizrādījumiem. (Starpsaucieni.)

Tātad debates, lai kādas tās bijušas, slēdzu.

Kas komisijas vārdā piebilstams?

E.Smiltēns. Es neko tik iedvesmojošu neteikšu. Teikšu tikai to, ka 3.priekšlikums komisijā netika guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu, kuru finanšu ministres vietā iesniedzis satiksmes ministrs Uldis Augulis! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 72, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 4. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Kolēģi! 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nacionālā apvienība... deputāts Rihards Kols bija lūdzis balsot "pret" visiem priekšlikumiem, kas nav Nacionālās apvienības priekšlikumi. Mums ir jābalso. (No frakcijas SASKAŅA: "Pareizi, nav ko tur!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 74, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Kolēģi! 6. ir priekšlikums, kuru finanšu ministres vietā iesniedzis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu, kuru finanšu ministres vietā iesniedzis satiksmes ministrs Uldis Augulis! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 71, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 7. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. 8. – Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. 9., kolēģi, ir Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums, kurš paredz grozīt pantu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonām. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. 10., kolēģi, ir Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Kolēģi, priekšpēdējais ir 11.priekšlikums, kuru finanšu ministres vietā iesniedzis satiksmes ministrs Uldis Augulis un kurš paredz izslēgt likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu, kuru finanšu ministres vietā iesniedzis satiksmes ministrs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 71, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 12., kolēģi, ir pēdējais priekšlikums no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas, kurš paredz to, ka šis likums stāsies spēkā 2018.gada 1.jūnijā, pavisam drīz. Šis priekšlikums gan nav atbalstīts, bet es pieņemu, ka mēs par to balsosim. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti aicina balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Paldies, kolēģi! Visi priekšlikumi izskatīti, un es aicinu nobalsot par šo likumu kopumā un nodot to izvērtēšanai vēlreiz Valsts prezidentam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Paziņojums Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.30 Sarkanajā zālē. Lūdzu, komisijas locekļi, uz Sarkano zāli!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Valters Dambe, Aleksandrs Jakimovs, Valdis Kalnozols... ir, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis... ir, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins, Edvards Smiltēns... ir, Mārtiņš Šics un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.984/Lp12).

Juridiskā komisija kopumā saņēma 18 priekšlikumus.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Silenieka kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Un, cienījamie kolēģi, komisijas uzdevumā šeit man mazlietiņ jums ir papildus jāpaskaidro.

Proti, šis likumprojekts bija vairāk domāts attiecībā uz nodaļu par noziegumiem, kas saistīti ar terorismu. Četros pantos ir izdarīti redakcionāli uzlabojumi jeb pilnveidojumi, jo, apspriežot dažas Krimināllikuma normas, tika izteiktas domas, ka pirms vairākiem gadiem ieviestais formulējums "ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās" nav juridiski korekts, ir ļoti neskaidrs, tas pēc būtības ir pat pretrunā ar izpratni par to, kas ir laulātie un kas ir nereģistrēti laulātie. Līdz ar to, lai būtu precīzāk iestrādāta likumā šī pazīme, kura dažos noziedzīgo nodarījumu sastāvos veido apstākli... kas veido kvalificēto sastāvu vai ir kā atbildību pastiprinošs apstāklis, komisijas uzdevumā Tieslietu ministrija veica analīzi attiecībā uz šiem jēdzieniem, piedāvāja komisijai šādu izvērstu analīzi un piedāvāja, ka precīzāks, saturam atbilstošāks formulējums būtu tas, ka starp noziedzīga nozieguma izdarītāju un personu ir vai ir bijušas pastāvīgas intīmās attiecības. Tieslietu ministrija ir plaši izskaidrojusi, kas ietilpst zem šī jēdziena – proti, gan fiziska, gan emocionāla tuvība (protams, arī seksuālas attiecības).

Līdz ar to Juridiskā komisija sagatavoja priekšlikumu šajā un vēl trijos pantos. Tas ir 2.priekšlikums. Un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 4. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka kunga priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 5. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 6. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 7. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 8. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 9. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 13. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Silenieka kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 14. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja daļēji, iestrādājot 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Juridiskās komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā". Tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums precizēt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošana ārtelpā". Komisija 1.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 5.pantu un papildināt to ar sesto daļu šādā redakcijā: "Šajā likumā lietotie termini "robežšķērsošanas vieta" un "iekšējā robeža" atbilst Latvijas Republikas valsts robežas likumā lietotajiem terminiem."

Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums papildināt panta pirmo daļu. Proti, Ministru kabinets nosaka: "Latvijas valsts karoga pastāvīgās novietošanas un uzturēšanas kārtību robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu, Latvijas valsts karoga pastāvīgai novietošanai un uzturēšanai nepieciešamo teritoriju, tās uzturēšanas kārtību, kā arī par šīm darbībām atbildīgās personas."

Iepriekš likumprojektā bija paredzēts, ka šīs atbildīgās personas nosaka Saeima.

Komisija atbalstīja 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Ministru kabineta noteikumu, kas minēti iepriekšējā priekšlikumā, izdošanas termiņš ir ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.augustam.

4.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums arī ir atbalstīts. Tas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Tā ir nākamā diena pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Es vēlos tiešām pateikt lielu paldies Saeimai, ministrijām – VARAM, Satiksmes ministrijai, Iekšlietu ministrijai –, Valsts robežsardzei un daudzām citām institūcijām, arī pašvaldībām, kuras ļoti ātri, operatīvi spēja sastrādāties visas kopā, lai tiktu pieņemts šis likumprojekts...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

J.Dombrava. ...kas ļaus jau šogad izvietot karogus uz valsts robežām. Un, lai gan šis priekšlikums paredz pārejas noteikumu, ka Ministru kabinetam līdz augustam jāizstrādā noteikumi, tomēr tas netraucēs jau šobrīd veikt iepirkumus, lai jau šī gada nogalē Latvijas valsts iekšējās robežās mūs sagaidītu Latvijas valsts karogs.

Un par to tiešām ir liels paldies gan ministrijām, gan Juridiskajai komisijai, gan pašvaldībām, kas ir ļāvušas šo likumprojektu pieņemt ļoti ātri un operatīvi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

R.Jansons. Tātad 5.priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 1173/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopumā strādāja ar pieciem priekšlikumiem.

1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to, godājamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts... šeit pieteikts Romualds Ražuks. (Starpsauciens.)

Tātad ir mainīts ziņotājs. Komisijas vārdā – deputāte Jeļena Lazareva.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Grozījumi Invaliditātes likumā izstrādāti, lai, pirmkārt, nodrošinātu tiesisku pamatu invaliditātes informācijas sistēmas darbībai.

Sistēma jau ir, un tā nodrošina informācijas datu apstrādi personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti; to pārzina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

Gribu pievērst uzmanību tam, ka darbība komisijā nav uzskatāma par ārstniecību. Likumprojekts paredz, ka komisijā var strādāt nesertificēti speciālisti.

Likumprojektā uzskaitītas institūcijas, kam ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju.

Likumprojektā tagad vārds "invalīds" ir nomainīts uz "persona ar invaliditāti".

Otrkārt, likumprojekts paredz atbalstu personām darbspējīgā vecumā un priekšrocības saņemt rehabilitācijas un ārstniecības pakalpojumus.

Treškārt, likumprojekts paredz iespēju saņemt asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti, iegūstot augstāko izglītību.

Likuma izmaiņas paredz gan kārtējā gada valsts budžeta izdevumu palielinājumu par 26 tūkstošiem eiro, gan arī nākamajiem trijiem gadiem.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Lazareva. Priekšlikumu sniegšanas termiņš – 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, labrīt! Diemžēl Saeimas sēdes darba kārtībā šie likumprojekti ir salikti tādā secībā, kādā tiem nevajadzētu būt, bet es runāšu par visiem trim likumprojektiem.

Pēc būtības likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" ir saistīts gan ar grozījumiem Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, gan ar pamatlikumu – "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Likumprojekta mērķis ir ieviest prasības, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/65/ES (2014.gada 15.maijs) par finanšu instrumentu tirgiem. Direktīvas mērķis ir padarīt Eiropas Savienības finanšu tirgus stabilākus un pārredzamākus, nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, samazināt sistemātiskos riskus, kā arī nodrošināt finanšu instrumentu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" ir saistītais likumprojekts, un tajā tiek sinhronizētas normas, kas ir Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Finanšu instrumentu tirgus likumu. Un tā pamatdoma ir saskaņot normas, kas ir Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, ar normām, kas ir Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Putra. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 3.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šis ir galvenais likumprojekts, par ko jau iepriekš runājām. Tas ir gana apjomīgs un izriet no Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas, proti, tiek pārņemtas tās normas.

Lai arī Ministru kabinets lūdza šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā, komisijā tomēr vairākums sliecās strādāt konstruktīvi, taču trijos lasījumos. Tāpēc steidzamība netika atbalstīta. Pēc kalendārā grafika mēs varam iekļauties termiņā, lai netiktu uzsākta pārkāpuma procedūra.

Komisijā šis likumprojekts guva atbalstu. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdzīgi kā iepriekšējiem diviem likumprojektiem – šā gada 3.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.maijam.

E.Putra. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Paziņošanas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam grozījumus Paziņošanas likumā, kas ir izstrādāti pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai savstarpēji saskaņotu Paziņošanas likuma un Oficiālās elektroniskās adreses likuma normas.

Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas ir stājies spēkā šā gada 1.martā, nosaka oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu elektroniskajā saziņā. Grozījumu saskaņošanas procesā diskusijās ar institūcijām tika nolemts precīzāk nodalīt saziņas un paziņošanas tiesisko regulējumu, tādēļ vienlaikus bija nepieciešams izdarīt grozījumus Paziņošanas likumā.

Jaunais regulējums paredz, ka viens no paziņošanas veidiem ir uz e-adreses kontu Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam tas ir aktivizēts. Dokuments, kas nosūtīts uz e-adreses kontu, uzskatāms par paziņotu otrajā darbadienā pēc tā nosūtīšanas.

Vēl viens likumprojektā iekļautais grozījums jau esošo tiesisko regulējumu papildina ar paziņošanu uz e-adreses kontu. Tādējādi paziņošanas uz e-adreses kontu atspēkošanai tiks piemēroti tādi paši nosacījumi kā citos gadījumos, kad paziņošanai tiek izmantoti elektroniskie sakari.

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Paziņošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Stepaņenko. Juridiskā komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 2.maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeima! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā".

Likumprojektā mēs mēģinām risināt problēmu, kas izveidojusies situācijā, kad dienestā valsts drošības iestādē esošām amatpersonām, kas pilda tādas pašas vai salīdzināmas funkcijas, ir atšķirīgi nosacījumi un līdz ar to atšķirīgas sociālās garantijas.

Ar šo likumprojektu mēs domājam šo situāciju labot.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Valainis. 12.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā".

Komisija ir izskatījusi 12 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz mainīt Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu. Šie grozījumi būs attiecināmi uz nākamo periodu, kad tiks vēlēta jaunā disciplinārkolēģija. Komisijā 1. – tieslietu ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Jānorāda gan, ka par šo priekšlikumu komisijā bija diskusija. Proti, priekšlikuma būtība ir saistīta ar to, ka, uzliekot disciplinārsodu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var noteikt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Jautājums: vai tā tas var būt arī tajos gadījumos, kad disciplinārlieta tiek izbeigta? Par šo jautājumu arī bija dažādi viedokļi. Īsi pirms šī likumprojekta izskatīšanas mēs komisijā saņēmām arī tiesneša Strupiša priekšlikumus, par kuriem arī bija dažādi viedokļi. Tomēr komisija šobrīd nolēma atbalstīt Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju un diskusiju turpināt laikā starp otro un trešo lasījumu.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt 2. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 2.priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 1. – tieslietu ministra priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus, līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 13 priekšlikumus.

1. – deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Īpaši es gribu vērsties pie Gaida un Raivja. Man liekas, mūsu kopējās pieredzes vārdā es jūs varu uzrunāt uz tu. Vai jūs esat šodien lasījuši "Delfus"? Tur kārtējo reizi tiek rakstīts par neuzticamību mūsu tiesu varai. Uz doto brīdi (Dep. V.Spolītis: "Šobrīd!") savā ziņā es daru darbu, kurš sekmē arī jūsu – Nacionālās apvienības – labumu, lai sakārtotu šo tiesu varu.

Es kā inženieris celtnieks principā saprotu, ka mani priekšlikumi nav ekselenti. Es esmu inženieris celtnieks.

Gaidis to ļoti labi zina, un Raivis to labi zina – mani piedāvājumi nav tie labākie. Bet man ir jautājums, kāpēc neviens, tajā skaitā tautas priekšstāvji no Nacionālās apvienības, labi zinot šo situāciju, ka tauta neuzticas tiesu varai, nav iesniedzis nekādas būtiskas... Vienīgi es šobrīd esmu iesniedzis šos priekšlikumus, lai tiesu vara būtu sakārtota... nevis kā mēs uz doto brīdi darām – bailīgi pielabojam esošo sistēmu, kurai ir zema uzticamība. Kalnozola priekšlikumi ir droši priekšlikumi, un to vienīgais mērķis ir sakārtot šo sistēmu, nevis tikai pielabot un piečubināt.

Es aicinu vēlreiz – ticiet saviem spēkiem un spējām! Neblēdāmies, nekautrējamies un sakārtojam! Sakārtojam, lai mūsu tiesu sistēmā valdītu taisnība!

Bet uz doto brīdi (Dep. V.Spolītis: "Šobrīd! Šobrīd!") izskatās, ka ir... Dieva dēļ, lai nekas nemainās, lai paliek, lai tā tiesu vara ir tāda, lai tai neuzticas, lai tā ir tāda, kurā nevalda taisnīgums. (Dep. A.Kaimiņš: "Mūrnieces kundze! Par priekšlikumu!")

Es jūs aicinu: mums ir pienākums parūpēties par tautu un sakārtot šo sistēmu. Nu, esam labi saimnieki savā zemē!

Par šo konkrēto priekšlikumu es aicinu šobrīd nebalsot. Kāpēc? Tāpēc, ka es to pielabošu, man tikai ir jautājums Juridiskajai komisijai un Juridiskajam birojam. Jūs labi sapratāt, ka mans priekšlikums nav radīt jaunu tiesu sistēmu, kurā ir ģimenes tiesa. Mans priekšlikums bija radīt ģimenes tiesnešus.

Tā ka es aicinu jūs šo jautājumu nebalsot, jo es pielabošu uz trešo lasījumu tā, lai patiešām nebūtu pārprotams – tā nav ģimenes tiesa, bet ir tikai ģimenes tiesneši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts neuztur balsojumu par šo priekšlikumu. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Divas lietas. Pirmā lieta. Vēlos norādīt, ka šopirmdien notika Tieslietu padomes sēde, kurā tika uzklausīts Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei ziņojums par Latvijas tiesu sistēmas darbības efektivitāti un kvalitāti, un šī ziņojuma ietvaros tika veltīts daudz pozitīvu vārdu darbam, kas šobrīd notiek ar mērķi efektivizēt tiesu sistēmu.

Tas būtu attiecībā uz to, ko minēja Kalnozola kungs. Par priekšlikumu vēl varu teikt, ka jau šobrīd pastāv specializācija, tātad arī specializācija ģimenes tiesību lietu izskatīšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisija tātad priekšlikumu nav atbalstījusi.

Pats priekšlikuma iesniedzējs neprasa balsojumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš. Paldies.

2. ir deputāta Kalnozola priekšlikums, kas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Mans priekšlikums ir kārtējais inženiera celtnieka priekšlikums, lai mūsu tiesās valdītu nevis juridiski interpretējama taisnība, bet patiesa taisnība. Un lai būtu savā ziņā ne tikai advokātu lobijs, ka tikai advokāts var pārstāvēt savu klientu, bet lai... jo advokāts tiesā nodarbojas ar interpretāciju, kā viņš saprot likumu, nevis ar taisnības meklēšanu. Un mans priekšlikums: lai tomēr mūsu tiesas vairāk spriestu pēc taisnīguma, nevis pēc likuma burta interpretācijas! Jau tad, kad ASV rakstīja savu Konstitūciju, sprieda, ka principā nekad nevar uzrakstīt likumu visiem gadījumiem. Tāpēc ir aicinājums veidot šo tiesu sistēmu tā, lai tajā ir nevis likuma interpretācijas, bet taisnīgums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

G.Bērziņš. Paldies. Nav, ko piebilst.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tomēr par šo priekšlikumu mums ir jābalso, jo iesniedzējs neprasa balsojumu par 1.priekšlikumu. Šeit ir iesniegts priekšlikums. Un debatēs par to iesniedzējs ir runājis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 55, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš nobalso "par". Starpsauciens: "Ko tu izdarīji?"; dep. A.Kaimiņš: "Es atvainojos, es netīšām!")

G.Bērziņš. Jā. Paldies. (Zālē pieaug troksnis.)

3. ir deputāta Kalnozola priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Šeit faktiski deputāts Kalnozols ierosina atteikties no sacīkstes principa, kas ir šobrīd noteikts civilprocesā, un tas arī bija viens no argumentiem, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgie deputāti! Man ir patiesi žēl, ka, zinot šo zemo uzticamību, kāda pie mums ir tiesu varai, par ko ir daudzkārt runāts, vienīgi Kalnozols, inženieris celtnieks Kalnozols, iesniedzis savus priekšlikumus, lai sakārtotu šo sistēmu. Man ir patiesi žēl.

Mans priekšlikums ir sacīkstes principu nomainīt uz taisnīguma principu. Mans definējums ir paņemts no administratīvās tiesas, jo administratīvajā tiesā ir šāds formulējums.

Mana priekšlikuma būtība. Mans priekšlikums: lai nav šīs sacensības! Lai nav jāsacenšas! Proti, divi advokāti sacenšas, cik veiksmīgi, cik perfekti viņi iztulkos jeb interpretēs likumu.

Viena no galvenajām tiesu varas problēmām ir tā, ka aptuveni 40 procenti pirmās instances tiesas lēmumu tiek atsaukti ar Augstākās tiesas lēmumu. Un tā problēma ir tur, ka tiesas lēmumā ir nevis taisnīgums, bet interpretācija – likuma interpretācija.

Tāpēc mans novēlējums ir darīt tā, lai mūsu tiesās vairāk valdītu taisnīgums, taisnība, nevis likuma burta interpretācija.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Es arī darbojos Juridiskajā komisijā. Es pēc izglītības neesmu jurists, es esmu ekonomists. Un tāpēc tomēr ļoti uzmanīgi izturos pret tiem priekšlikumiem, kurus es izsaku profesionāliem juristiem. Lūk, deputāts Kalnozols te visu laiku uzsver, ka viņš ir inženieris celtnieks, un, ja es tagad pie viņa nāktu ar padomiem, kā būvēt māju, tad, es baidos, tā māja sabruktu.

Un tāpēc tiešām iesaku mazliet pieklusināt šo revolucionāro entuziasmu.

Kā es jau teicu, man tiešām ir liels gods un prieks strādāt šajā komisijā kopā ar tādiem augstiem profesionāļiem (nesaukšu viņu uzvārdus). Es no viņiem daudz mācos, un viena no lietām, ko es esmu iemācījies, – ka nedrīkst izteikt nepamatotus apvainojumus tiesu sistēmai. Tas būtībā ir apvainojums Latvijas valstij.

Jā, arī es esmu kritisks pret daudzām lietām. Taču tai pašā laikā teikt, ka sabiedrība neuzticas tiesu varai, nav pareizi. Sabiedrība nav viens vai 10 cilvēku! Un, ja jūs skatītos šīs socioloģiskās aptaujas, jūs redzētu, ka Saeimai neuzticas vairāk nekā tiesu varai. No valsts institūcijām tieši tiesu varai šis uzticības indekss ir visaugstākais.

Un par šo konkrēto priekšlikumu – par taisnību. Es izstāstīšu līdzību.

Teiksim, ir kāds lauku ciemats, kur dzīvo ļoti gudrs un cienījams vīrs vārdā Valdis. Pie viņa atnāk divi kaimiņi, Ivars un Pēteris, un saka: "Valdi, izšķir mūsu strīdu! Kuram ir taisnība?" Ivars saka: "Pēteris manas vistas – četras vistas! – nosita!" Pēteris saka: "Bet Ivara vistas nāca manā dārzā knābāt manus stādus un sējumus!" Ivars prasa Valdim: "Man ir taisnība?" Valdis saka: "Jā, tev ir taisnība." Pēteris prasa: "Man ir taisnība?" Valdis saka: "Jā, tev ir taisnība." Valda sieva saka: "Tā nevar būt, ka viņiem abiem ir taisnība." Valdis atbild: "Jā, tev ir taisnība."

Redziet, šis taisnīguma princips laikam tiešām ir tas...

Es, nebūdams profesionāls jurists, tomēr saprotu to, ka sacīkstes princips nozīmē pretējā... kā man juristi skaidroja... vārdu sakot, tiešām, ja mēs uzdotu tiesnesim savākt visus pierādījumus gan par Ivara taisnību, gan visus pierādījumus par Pētera taisnību, tad šāds process izmaksātu tik ārkārtīgi dārgi... un es šaubos, vai būtu labāki rezultāti. Tā ka sacīkstes princips nozīmē to, ka abas puses aizstāv savas tiesības un liek to, kā saka... Skatos, ka pēc manis laikam runās profesionāls jurists un izskaidros labāk šo jēdzienu...

Bet es tomēr aicinu... Es saprotu, ka ikvienam no mums ir tiesības izteikt savu viedokli, bet es tomēr aicinu... Es pats atturos no padomiem par... Kaut gan mans tēvs arī bija celtnieks, bet es tomēr nemācu, kā pareizi būvēt mājas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Brīvera kungam! Tieši pēdējie vārdi bija tie, ar kuriem es gribēju sākt savu uzrunu.

Visu cieņu katras profesijas pārstāvim un katram deputātam, kas cenšas pilnveidot likumu! Un idejas, protams, ir labas, jo tās var attīstīt citi. Bet šajā konkrētajā priekšlikumā ir divas lielas problēmas.

Pirmā problēma. Kalnozola kungs prasa svītrot ārā šo pantu par sacīkstes principu. Atcerēsimies: kopš seniem laikiem Temīda tur rokās svarus. Katra puse uz šiem svariem liek virsū savus pierādījumus, un kādam šie pierādījumi ir smagāki. Tā ir sacīkstes principa būtība.

Otra lieta un būtiskākā problēma rodas piedāvātajā projektā. Proti, piedāvātajā projektā teikts, ka tiesai vajag veikt aktīvu darbību. Un tagad iedomāsimies krimināllietu. Tiesā tiesnesim, kuram jāizskata šī lieta, šķiet, ka apsūdzības uzturētājs – prokurors – vāji strādā. Un viņš saka tā: "Ziniet, es vēl papildus gribu tādus un tādus pierādījumus, lai apsūdzība būtu stabilāka!"

Vai jums patiks tiesnesis, kurš nostājies apsūdzības pusē un grib, lai apsūdzība būtu stingra?

Un, lai gan Kriminālprocesa likumā netiek lietots sacīkstes princips, tur tāpat apsūdzība un aizstāvība ir divas puses, kas savstarpēji sacenšas, kurai ir vairāk pierādījumu.

Tiesnesis, kurš nostājas vienas puses pozīcijās, būtībā zaudē savu neitralitāti. Tāpēc citos pantos ir rakstīts... gan Satversmē rakstīts, gan citos pantos rakstīts, ka tiesneša spriedumam, ne tikai tiesneša nolēmumam, krimināllietās, civillietās, administratīvajās lietās jābūt pamatotam un taisnīgam.

Un ir cita lieta, jo šeit vairs nav runa par taisnību, ko Brīvera kungs stāstīja vēsturiskā kāzusā, bet ir runa par taisnīgumu, proti, kā izskatīt lietu, ja likumā teikts, ka tā var darīt, bet tiesnesim šī likuma robežās jāizlemj, kurai pusei būtu taisnīgāk... nevis jāpiedalās vienas vai otras puses pierādījumu vākšanas aktivitātēs.

Paldies.

Es aicinu piekrist Juridiskās komisijas viedoklim šajā balsojumā un konkrēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Augsti godājamais Brīvera kungs! Es jums tikko aizsūtīju e-pastu. (Starpsaucieni.) Tas nav, piedodiet, mans personiskais viedoklis par tiesu varu un uzticēšanos tai. Tur ir pētījumi, tur ir Vairas Vīķes-Freibergas viedoklis, tur ir Juristu biedrības prezidenta Borovkova viedoklis... (Dep. A.Kaimiņš: "Borovkovs ir ļoti labs cilvēks!") Kā īsti saucas šī...? (Starpsauciens.)

Tas nav, piedodiet, mans personiskais viedoklis. Izlasiet un tad nāciet un runājiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Es gribu teikt tikai to, ka Juridiskās komisijas rīcībā nav tādas informācijas, ko minēja Kalnozola kungs, – ka 40 procenti tiesas nolēmumu tiekot atcelti. Es vēršu uzmanību: ir jāvērtē arī tas aspekts, cik daudz lietu vispār nonāk līdz kasācijas instancei. Taču tas ir jautājums par statistiku; to mēs šobrīd nevērtējam.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 58, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 4. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Es atvainojos! Atbalstīts ir, jā!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

6. – deputāta Kalnozola priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsauciens: "August!")

V.Kalnozols (ZZS).

Mēs visi saprotam, ka Valsts prezidents nedrīkst būt jaunāks par 45 gadiem. Bet cilvēks, kas lemj mūsu likteņus, mūsu vēlētāju likteņus? Mēs uzskatām, ka viņš var būt jaunāks par 45 gadiem. Kāpēc tāda netaisnība? Ir taču arī dzīves gudrība. Ne tikai tā gudrība, ko mēs izlasām grāmatās vai apgūstam izglītības iestādēs, bet arī dzīves gudrība, jā.

Un man ir liels lūgums: padarīsim šo sistēmu tādu, lai mums būtu tiesneši, kas ir ne tikai izglītojušies un ar labām atzīmēm beiguši šīs institūcijas, bet arī dzīvesgudri.

Ja jau mūsu prezidents nevar būt jaunāks par 45 gadiem, tad es ierosinu, lai arī mūsu tiesneši ir dzīvesgudri un spēj lemt par mūsu likteņiem!

Tas, manuprāt, ir ļoti būtisks priekšlikums, kurš paredz sakārtot šo sistēmu tā, lai šie lēmumi būtu kaut cik tuvāki taisnīgumam, nevis sakņotos jaunības maksimālismā: šis ir slikts, tas – labs, šis ir balts, tas – melns. Cilvēks taču ar laiku saprot, ka viss nav vai nu balts, vai melns; ka ne vienmēr tas, kas no pirmā acu uzmetiena liekas tas sliktais... pēc tam izrādās, ka tas šķietami sliktais tomēr ir tas labais. Jā, šāda izpratne nāk ar dzīves gadiem. Tas nav uzreiz iegūstams pēc pāris lietu izskatīšanas.

Tā ka man ir liels lūgums. Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, lai sakārtotu mūsu tiesu varu un lai tā atgūtu uzticamību tautā un vismaz tuvotos tai uzticamībai, kāda ir Dānijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

G.Bērziņš. Jā.

Man pirmām kārtām jānorāda, ka Kalnozola kungs nebija ieradies uz komisijas sēdi, kad šie priekšlikumi tika skatīti – šis un iepriekšējais, un arī nākamie.

Bet par šo pašu priekšlikumu jāteic, ka vecuma kritērijs likumā "Par tiesu varu" ir noteikts Augstākās tiesas tiesnešiem. Un šeit tātad ir kritērijs: tiesnesis ir tas, kas ir sasniedzis 40 gadu vecuma robežu. Savukārt, ja mēs ieviesīsim rajona (pilsētas) tiesas tieneša amata kandidātam 45 gadu vecuma kritēriju, sanāks, ka Augstākajā tiesā varēs strādāt personas ar mazāku gadu skaitu.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 77, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. – deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsauciens: "Kalnozol, miers!")

V.Kalnozols (ZZS).

Strādājot pie šā likumprojekta, es ņēmu vērā to, ko teica Vaira Vīķe-Freiberga, kuru mēs visi ļoti godājam un cienām.

Brīvera kungs! Tas, ka tiesnesis paliek uz mūžu, nenodrošina to, ka viņš patiešām pieņems labākos lēmumus. Šobrīd daudzi lēmumi mums, kas ir tiesā... Vēlreiz atkārtošu: ļoti liels skaits pirmās instances tiesas lēmumu, kurus augstākas instances tiesa atceļ... manuprāt, tas ir tāpēc, ka tiesnesis ir uz mūžu, viņš šajos lēmumos dažreiz, kā saka, neiedziļinās, viņš tāpat paliks uz mūžu. Un tā tomēr būtu kaut kāda motivācija tiesnesim apsvērt savus lēmumus, nevis lemt kā pagadās, sak, gan jau Augstākā tiesa atcels. Mums gadiem ilgst tiesvedības. Reti ir tiesnesis, kuram ir iepriekšējā pieredze, un ļoti reti ir tiesnesis, kuram augstākas instances tiesa atstāj spēkā viņa lemto. Mani priekšlikumi ir vērsti uz to, lai ir kaut kāda motivācija un tiesnesi pēc zināma laika atkal vērtē un pārbauda, kā viņš kā tiesnesis ir strādājis. Lai nav tā, ka viņš ir uz mūžu... sak, kā gribu, tā daru, un jūs man neko nepadarīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

G.Bērziņš. Šis priekšlikums gan nav saistīts ar tiesnešu ievēlēšanu uz mūžu, bet šeit ir noteikts kritērijs, ka personai, konkrēti tiesneša amata kandidātam, ir jādarbojas pirms tam juridiskā specialitātē vismaz 15 gadus. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 76, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Nākamais, 8., arī ir deputāta Kalnozola priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Jā, es atvainojos par iepriekšējo. Nebiju paņēmis brilles. Iepriekšējais bija vairāk par to, lai tiesnesis būtu dzīvesgudrs, jo mums ir lielākoties... 90 procenti tiesnešu ir tie, kas ir bijuši jau iepriekš... izgājuši šo tiesas lietu, un faktiski viņi dzīvo tādos siltumnīcas apstākļos, ka viņi neredz realitāti, kāda ir citur. Mans priekšlikums bija, lai par tiesnešiem iet juristi, kas ir kādreiz bijuši gan prokurori, gan advokāti un redzējuši dabā, kā tas notiek. Lai tiesnesis būtu aizstāvējis kādu un faktiski izjutis to "drēbi", nevis tā, no attāluma, dzīvojot siltumnīcas apstākļos, lemtu kaut ko no malas.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, kas saistīts ar ģimenes lietām. Tas ir ar domu, ka ģimenes lietas ir ļoti specifiskas lietas, kuras jāizskata ne tikai no juridiskā viedokļa, bet jāizskata arī no cilvēces dzīves gudrības viedokļa.

Kāpēc man ir šādi priekšlikumi? Man nepatīk termins, kas mums ir daudzās vietās – "ar nevainojamu reputāciju". Man ir lūgums vairāk smieties par jēdzienu "nevainojama reputācija", jo, manuprāt, ne šinī zālē, ne Latvijā, ne visā pasaulē nav cilvēka ar nevainojamu reputāciju. Nu nav tādu cilvēku ar nevainojamu reputāciju!

Un mani priekšlikumi ir tādi, lai tie, kas lemj par ģimenes lietām, nav cilvēki, kas šodien radušies un lemj. Lai viņam ir zināma dzīves gudrība un zināma pieredze. Lai nav tā, ka cilvēks, kurš pats nav sakārtojis savu dzīvi, lemj par citu dzīvēm. Kurš pats nav izaudzinājis bērnu, lems par citu bērniem. Nu, tas nav loģiski! Nu, piedodiet, man.

Nu, parūpējamies par savu tautu, par saviem bērniem un izveidojam, lai ģimenes lietas ne tikai juridiski izskata! Tā ir ļoti... Šiem tiesnešiem, tāpat kā Amerikā, ir vajadzīga psihologa izglītība, psihologa pieredze, lai viņi saprot šo "drēbi", nevis attiecas pret jautājumu, ka tiesa interpretēs... Šobrīd daudzos gadījumos šādi cilvēki ir iznīcinājuši daudzu bērnu likteņus. Piedodiet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt vēlreiz, kolēģi!

Pirmkārt. Praktiski šis konkrētais Kalnozola kunga priekšlikums jau neko neatrisina un neko nesakārto. Faktiski tas paredz ieviest aizliegumu attiecībā uz profesiju. Tas ir klaji diskriminējošs priekšlikums, jo šādā interpretācijā aizliegtu ieņemt tiesneša amatu cilvēkiem, kuri, piemēram, kaut kādu veselības problēmu vai fizioloģisku īpatnību dēļ... vai vienkārši slimības dēļ nevar radīt bērnus, un es te nerunāju par viendzimuma laulībām un tamlīdzīgi. Tā ir absolūta diskriminācija.

Otrkārt. Ja izlasa rūpīgi šo priekšlikumu... Tas nozīmē, ka ikkatram ģimenes lietu tiesnesim būtu vajadzīgas vismaz trīs augstākās izglītības. Arī tas ir, kā saka, absolūti nereāli. Turklāt te ir teikts: "ir [..] pieredze un prasmes veidot un uzturēt ģimeniskas attiecības". Nu tad rodas jautājums – vai cilvēks, kas, pieņemsim, vienreiz savā dzīvē būs šķīries, varēs iziet caur šo filtru vai nevarēs? Protams, nevarēs.

Tā kā reizes četras es šeit dzirdēju, ka Kalnozola kungs sauc sevi par inženieri celtnieku, tad nu man būtu aicinājums Kalnozola kungam: beidziet rakstīt priekšlikumus jomās, par kurām jums nekādas sajēgas nav, un varbūt pievērsieties Būvniecības likumam vai tieši likumiem, kuri attīstītu tautsaimniecību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Kārli! Es saprastu, ja tu pats būtu iesniedzis kaut kādus priekšlikumus un tad runātu.

Es saprotu, ka jebkurā gadījumā... Ikviens saprot: ja mēs pieņemam darbā cilvēku... Šinī gadījumā runāju par man tuvu lietu – par celtniecību. Mēs neņemsim darbā objektā cilvēku, kas neprot vadīt citus cilvēkus. Mēs viņam prasīsim pieredzi vadībā. Tas ir pats par sevi saprotams.

Mēs saprotam, ka par Ministru prezidentu nevar būt jebkurš cilvēks, tam jābūt pieredzējušam vadītājam. Bet uz doto brīdi (Starpsaucieni: "Šobrīd! Šobrīd!") mēs uzskatām, ka par tiesnesi var būt jebkurš. Kāpēc mēs šobrīd tā uzskatām?! (Starpsaucieni: "Jā! Pateici!")

Manuprāt, mani priekšlikumi... Kārļa kungs! Nezin kāpēc Amerikā saprot, ka ģimenes lietu tiesnesim jābūt gan psihologa izglītībai, gan juridiskajai. Nezin kāpēc tu, Jāni, to nevēlies saprast! (Starpsauciens: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsauciens: "Īsi, kodolīgi!")

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeima! Deputāts Kalnozols ir piedāvājis šādu priekšlikumu: "Ģimenes tiesu tiesnešu kandidātiem ir papildus zināšanas un izieta nepieciešamā apmācība bērnu tiesību, psiholoģijas un ģimenes lietu jautājumos." It kā varētu tā būt. Bet tālāk: "Ģimenes tiesu tiesnešu kandidātiem ir vismaz 10 gadu pieredze laulības vai civillaulības dzīves un izaudzināts bērns līdz 18 gadu vecumam, vai pieredze un prasmes veidot un uzturēt ģimeniskas attiecības, tai skaitā bērnu audzināšanā ilgtermiņā."

Mūrnieces kundze, jūs pat nevarētu principā būt Saeimas priekšsēdētāja... Es nezinu, vai jums ir 10 gadu laulības dzīve, pieņemsim... Un, pieņemsim, Sudrabas kundze... jūs nevarētu būt, teiksim, deputāte, jo nākamie priekšlikumi... jums nav ne vīra, ne bērnu.

Un kur nu vēl runāt par mani! Man ir 38 gadi! (Starpsaucieni.) Man nav bērnu, man nav sievas! Bet tiesnešiem vēl turklāt būtu jābūt izaudzinātiem 18 gadus veciem bērniem.

Šī nihilistiskā attieksme, cienījamie kolēģi, patiesībā norāda uz to, ka Kalnozols tik ļoti ienīst Latvijas tiesu varu, ka viņš vienkārši, izmantojot tendenciozi savu deputāta mandātu, liekot sarkt visai jūsu frakcijai, kas man patīk, principā kropļo jebkāda veida debates šeit, Saeimā.

Protams, neatbalstiet šo marasmu! Brigmani, atņemiet viņam to karti, lai viņš nevar nākt un šeit runāt! Tas ir pilnīgs un absolūts nonsenss, kas tiek šeit runāts un tiesnešiem pieprasīts attiecībā uz laulības dzīvi! Kādā veidā tad jūs izmērīsiet, pieņemsim, to, kā šis tiesnesis ir mācējis uzturēt ģimeniskas attiecības?

Nu, Hosam Abu Meri! (Dep. H.Abu Meri: "Man nesanāk!") Nu, pieņemsim... Kā mēs to izmērīsim tagad?!

Tā ka lūdzu neatbalstīt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Iespējams, teiktais būs ārpus šā likuma konteksta. Bet Kaimiņa kungs teica: "kropļo jebkāda veida debates šeit, Saeimā".

Ir kaut kāda politiskā ētika, un es vēlos atgādināt: lai kā mēs katrs gatavotos vēlēšanām, nemēģināsim ad hominem analizēt cita cilvēka ģimenes lietas un ad hominem aizskart citus kolēģus. (Aplausi.)

Es aicinu līdz vēlēšanām to ievērot. (Dep. A.Kaimiņš: "Nevajag staigāt pa partijām!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vārds ziņotājam.

G.Bērziņš. Kolēģi! Divas lietas par priekšlikumu.

Pirmā – attiecībā uz tiesnešu zināšanām ģimenes tiesību jomā. Es vēlos vērst uzmanību, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka pienākumu tiesnesim šādas zināšanas apgūt, un tas arī šobrīd praksē notiek.

Otrā – attiecībā uz 9.punktu. Piedāvātais grozījums no terminoloģiskā viedokļa nav īsti saprotams. Ko nozīmē "civillaulības dzīve", ko nozīmē "audzināšana ilgtermiņā", ko nozīmē, piemēram, "audzināšana īstermiņā"? (Dep. A.Kaimiņš: "Tas ir jājautā Imantam, viņš zinās!") Šis priekšlikums ir neskaidrs no terminoloģiskā viedokļa.

Ņemot vērā visus apsvērumus, arī iepriekš minētos, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 74, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 9. arī ir deputāta Kalnozola priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgie deputāti! Nevajag tik personīgi uztvert par laulības dzīvi un bērnu radīšanu!

Šis priekšlikums ir ļoti būtisks (Dep. A.Lejiņš: "Kā jau visi!"), jo, kā jau minēju, tiesnešiem būs motivācija, jo pēc zināma laika vērtēs viņu darbību. Es atvainojos, ka es kā inženieris celtnieks no juridiskā viedokļa varbūt ne tik perfekti taisu šos priekšlikumus, bet tāpēc šeit esam mēs – deputāti – ļoti daudz un dažādi. Es neizsaku kaut kādu kritiku par to, ka kāds nav uzņēmējs vai kāds nav inženieris celtnieks un tā tālāk. Un es uz doto brīdi kā (Starpsaucieni: "Šobrīd! Šobrīd!")... Vai varētu netraucēt man runāt?! Lūdzu, Ināras kundze, pārtraukt šādas lietas! Jā.

Man ir lūgums: uz šo brīdi atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo tas būtībā... būs motivācija tiesnesim savus lēmumus pieņemt labākus.

Man ir liels lūgums. Kad šo likumu "Par tiesu varu" vēra vaļā, es jūs visus aicināju: nāciet ar saviem priekšlikumiem! Nu noticam, ka mēs varam kaut ko mainīt! Nu neesam apātiski!

Uz doto brīdi situācija (Starpsaucieni: "Šobrīd! Šobrīd!"), mēs redzam... uz doto brīdi man principā ir... (Starpsauciens: "Šobrīd!")... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kalnozols kungs, esiet tik laipns, atgriezieties pie debatēm par priekšlikumu!

V.Kalnozols. Jā, man ir liels lūgums atbalstīt šo priekšlikumu. Un liels lūgums: deputāti, sakārtosim savu valsti, nevis apātiski skatīsimies... Un, ja kāds piedāvā sakārtot šo situāciju, nepārvērst to par farsu. Drīzāk skatieties to... Nu darām to, lai sakārtotu šo valsti! Lai iedzīvotāji būtu apmierināti un priecīgi!

Un uz doto brīdi tas viss, kas notiek, ir saistīts arī ar to, ka mūsu reputācija ir zema. Un uz doto brīdi jūs parādāt to (Starpsaucieni: "Šobrīd! Šobrīd!")... Jūs smejaties par cilvēku, kurš cenšas sakārtot.

Paldies, ka jūs ceļat manu reputāciju vēlētāju acīs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu sakārtot šo valsti, bet profesionāli pieejot šim jautājumam. Un attiecībā uz tiesnešu pilnvarām...

Protams, ka nav iespējams izlasīt visus dokumentus, kas Latvijas valstij savulaik ir ieteikti, rekomendēti kā labas prakses piemēri. Tad es varētu norādīt, ka tajos vērtējumos, kas bija tā saucamās evolūcijas programmas, kas bija Latvijai jāīsteno, bija skaidri un gaiši norādīts attiecībā uz tiesu sistēmu, ka Latvijas tiesu sistēmas regulējumā ieraksts, ka tiesnesim pēc sākotnējā iecelšanas termiņa ir vēl iespējams uz diviem gadiem noteikt termiņu, ir pretrunā ar tiesu neatkarības principu, jo tiesnesis savas darbības pēdējā gadā kļūst atkarīgs no tā, kas viņu ieceļ amatā.

Tāpēc arī nebūtu labi saglabāt pat šo divu gadu termiņu. Taču toreiz, pirms vairāk nekā 10... pirms 15 gadiem, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības eksperti, kas vērtēja, teica tā: "Latvijai kā valstij, kas ir pārejas periodā, ir pieļaujams, ka ir vēl tie divi gadi." Bet pamatprincips... tas, ko par tiesu neatkarību ir rakstījuši Venēcijas komisijas eksperti... tās lielās rekomendācijas... Tur nav tiesneši... Tur tiešām augstas raudzes juristi, eksperti, ir rakstījuši, pateikuši tā: tiesnesis amatā ir jāieceļ vai nu uz mūžu, vai uz ļoti ilgu periodu, kuram ir jābūt vienīgajam, jo jebkura atkārtota balsošana nozīmē, ka tiesnesis zaudē darbības pēdējos gados savu neatkarību.

Tāpēc es aicinu šādu priekšlikumu, kas ir pretrunā ar starptautiskām rekomendācijām, neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Es jums, Kūtra kungs, vēlreiz aizsūtīšu šo izvilkumu, kurā norādīts, ka... Ne tikai es un ne tikai tas cilvēks, kas šodien uzrakstījis "Delfos", un ne tikai "TV3" žurnālisti, bet ļoti daudzi norāda uz problēmām mūsu tiesu varā.

Man ir lūgums. Kūtra kungs, nāciet ar saviem priekšlikumiem! Sakārtojam tiesu varu, nevis skatāmies vienaldzīgi un apātiski uz to, kas te notiek!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā.

Varu teikt, ka Kūtra kungs komisijā ļoti bieži iesniedz dažādus priekšlikumus.

Par šo un nākamo priekšlikumu. Runājot par to, kas ir saistīts ar deputāta Kūtra izteiktajiem apsvērumiem, es vēlos arī norādīt uz nupat pieminēto Eiropas Padomes komisijas ziņojumu par tiesu efektivitāti Latvijā, kas tika prezentēts šopirmdien. Un, starp citu, šajā ziņojumā ir norādīts, ka likumdošanas un izpildvaras ietekmei uz tiesnešu iecelšanas lēmumiem jābūt ierobežotai, lai nepieļautu iecelšanu politisku iemeslu dēļ. Parlamentam, veicot iecelšanu, ir tiesnešu politizēšanas risks.

Un, jāsaka, agri vai vēlu droši vien mums nāksies atgriezties pie jautājuma par to, vai Saeimai ir jāieceļ tiesneši, vai tomēr tas būtu darāms Tieslietu padomei.

Šobrīd tātad aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 70, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 10. – deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Nu ļoti atvainojos, ka es izstrādāju šos priekšlikumus ar mērķi sakārtot tiesu varu. Nu ļoti atvainojos! Es esmu nelietis! Kā es to atļāvos?! Atvainojos!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par 10.priekšlikumu ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Nē, paldies.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 67, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 11. – deputāta Kalnozola priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (No frakcijas "Visu Latvijai!"–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK": "Vēlreiz atvainosies?")

V.Kalnozols (ZZS).

Vēlreiz atvainojos, ka es esmu no tiem cilvēkiem, kuri tomēr cīnās par ideju un cīnās par to, lai Latviju sakārtotu un iedzīvotāji būtu apmierināti ar mums. Un par to, ka es pildu savu pienākumu, izstrādājot šos priekšlikums. Ļoti atvainojos, dārgie kolēģi, ka es pildu savu pienākumu. (Dep. R.Balodis: "Nu beidz, nu!")

Runājot par šo priekšlikumu, manuprāt, Kūtra kungs norādīja to, ka mūsu tiesu sistēmā ir sava tāda kārtība, kur cits citu atbalsta un tā tālāk. Mans priekšlikums ir, lai ne tikai paši tiesneši sevi vērtē. Man ir bijusi pieredze tiesā (Dep. A.Kaimiņš: "Pastāsti par to pieredzi!"), kurā es iesūdzēju zvērinātu tiesu izpildītāju. Tiesnese tikās ar savu grupas biedreni, un... par absolūti acīmredzamu zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpumu nebija nekāda lēmuma. Tāpēc mans priekšlikums, lai tomēr šie cilvēki, kas vērtē tiesnešus... lai tiek iesaistīti tautas priekšstāvji, kas ir sūtīti, lai tiesu varu uzlabotu. Mums, tautas priekšstāvjiem, tauta uzticējusi sakārtot šo valsti, un tāpēc mans priekšlikums, lai tautas priekšstāvji arī seko līdzi, lai visas varas un valsts ir sakārtota.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Paldies.

Es jau iepriekš minēju, ka attiecībā uz Saeimas lomu tiesnešu iecelšanā ir vairākas norādes uz to, ka šāda Saeimas loma var tikt kvalificēta kā politiska iejaukšanās. Cita starpā šis priekšlikums paredz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju iecelt Saeimai, balsojot aizklāti. Ir jautājums arī par aizklātu balsošanu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 69, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 12. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr.923/Lp12). Komisija ir uzklausījusi gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, gan Rektoru padomes pārstāvjus, gan arī Augstākās izglītības padomes un Latvijas Studentu apvienības pārstāvjus.

Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas un precizējumus Augstskolu likumā, kas skar tiesiskā pamata regulējumu, Augstskolas padomnieku konventu, ievēlēšanas jautājumus, struktūrvienības un koledžas, kā arī augstskolu reģistrā un studējošo un absolventu reģistrā iekļaujamo datu apstrādi un citus jautājumus.

Komisija ir saņēmusi 101 priekšlikumu.

1. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par pirmajiem sešiem priekšlikumiem uzreiz. Gribu teikt, ka 2014.gadā, kad tiku ievēlēts šeit, Saeimā, kā tautas priekšstāvis es tiešām uzskatīju par savu pienākumu kopā ar speciālistiem izstrādāt visaptverošu un, teiksim, integrētu piedāvājumu augstākās izglītības jomas pārkārtojumiem, un tie skāra vairākus ļoti būtiskus aspektus.

Iesniedzu šos priekšlikumus 2015.gada vasarā. Jūs saprotiet, man ļoti žēl, ka tik ilgu laiku, gandrīz trīs gadus, tie nogulēja pie dažādiem komisijas vadītājiem atvilktnē. Un tādēļ es gribu pateikt paldies vispirms Aldim Adamoviča kungam par to, ka viņš bija tik drosmīgs un šos jautājumus beidzot izcēla un iekļāva dienaskārtībā. No otras puses, man ir žēl, ka tie neguva atbalstu. Bet, es domāju, mēs pie šiem jautājumiem noteikti atgriezīsimies, jo, kā mēs labi visi saprotam, augstākā izglītība ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un ilgtspējai vispār.

Un, ja mēs tagad paskatāmies, kas ir jādara šajā sistēmā, tad mēs redzam, ka no 2005.gada studējošo skaits ir samazinājies uz pusi, savukārt akadēmiskajos amatos ievēlēto pasniedzēju skaits ir pieaudzis par 500. Latvijā joprojām ir 49 augstākās izglītības institūcijas, kurās var iegūt augstāko izglītību, un joprojām ir vairāk nekā 800 programmas, kas ir akreditētas.

Es domāju, ka šis jautājums... Ir augstskolas, kurās darbojas viens vai divi doktori.

Mēs zinām, ka augstskolas šobrīd ir izveidojušas milzīgu filiāļu tīklu, kas faktiski ļauj iegūt un nodrošina maksimālu izglītības pieejamību, kāda vien ir iespējama par naudu, jo, ziniet, Latvijā var iegūt jebkura veida augstāko izglītību. Mēs redzam, ka reklāmās joprojām piedāvā augstāko izglītību, sākot no 50 eiro mēnesī... Es domāju, ka šie jautājumi ir kliedzoši, tie jārisina. Un tie arī faktiski bija manu priekšlikumu pamatā. Mani priekšlikumi vērsti apmēram četros virzienos.

Pirmais ir struktūra. Tas nozīmē, ka bija ierosinājums likvidēt filiāles... varbūt ne tās vietas, kurās mēs varam iegūt augstāko izglītību... bet šobrīd šo filiāļu tīkls izpleties nekontrolēti. Tāpat arī koledžas... profila koledžas pievienot attiecīgajām augstskolām, ja mēs runājam ne par mehānisku pievienošanu... Bet vienkārši mainīt dibinātājus... Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums ir pārveidot sistēmu tā, lai visas attiecīgā profila koledžas izmantotu savas mātes augstskolas kopējos resursus, un es domāju, ka tas ir ļoti saprātīgs un pareizs priekšlikums.

Tāpat deviņi priekšlikumi... Viens no priekšlikumiem... Priekšlikumu pakete sastāvēja no tā, ka es ierosināju palielināt doktoru skaitu augstskolās... tomēr palielināt šos procentus. Un arī citi priekšlikumi bija.

Protams, ļoti svarīgs ir pārvaldības jautājums. Šobrīd augstskolas ir ārkārtīgi neatkarīgas savās darbībās. Tas, no vienas puses, ir labi, bet mēs redzam, ka šī kvalitāte neapmierina nevienu darba devēju, sākot no juristiem un beidzot ar skolotājiem, būvinženieriem, māksliniekiem, aktierus ieskaitot. Visi šie darba devēji, kas saņem šo "produktu" no augstskolām, nav apmierināti ar kvalitāti.

Un, protams, nākamais virziens ir šīs vides, augstākās izglītības vides, internacionalizācija. Respektīvi, piedāvāju katrā speciālā kursā visiem studentiem iegūt četrus kredītpunktus kādā no Eiropas Savienības valodām, lai katrs, kas beidz Latvijas augstskolu, būtu spējīgs savā specialitātē komunicēt vismaz angļu valodā, spējīgs piedalīties starptautiskajās darbībās, kas viņiem visiem šobrīd ir nepieciešamas.

Nu, te droši vien ir viedoklis, ka valodas – tas ir kāds šķērslis. Es domāju, tas ir ļoti svarīgi, ka mēs visi spējam savā specialitātē komunicēt dažādās valodās. Tajā pašā laikā, es domāju, ārkārtīgi svarīgi ir nepieļaut to, ka latviešu valoda tiek izspiesta no augstākās izglītības. Latviešu valodā ir jābūt terminoloģijai pilnīgi visās jomās. Es nekad neatbalstītu priekšlikumus, kuri ved uz to, ka ir iespējams iegūt kādus grādus Latvijā, nezinot latviešu valodu.

Es droši vien atgriezīšos pie kāda no priekšlikumiem un sīkāk izstāstīšu, bet šobrīd, redzot, ka kopumā mani priekšlikumi nav guvuši konceptuālu atbalstu, es nelūgšu balsojumu par katru priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Dāldera kungs norāda, ka nelūgs balsojumus par visiem saviem priekšlikumiem. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Jā. Kolēģi, gribu teikt Intam Dālderim paldies par priekšlikumiem, kuri vairāk nekā triju gadu garumā ir gulējuši atvilktnēs.

Tiešām ir problēma ar augstskolu pārvaldību, to norāda arī Ārvalstu investoru padome Latvijā. Pie tā tiek strādāts. Tāpat ir arī problēma ar programmu milzīgo skaitu: 2006.gadā bija vairāk nekā 600 programmas, bet tagad, kad par 30 procentiem studentu skaits samazinājies, ir vairāk nekā 900 programmas, un agrāk vai vēlāk mums pie šiem jautājumiem būs jāatgriežas.

Bet šobrīd, uzklausot, kā jau teicu, gan Rektoru padomi, gan Augstākās izglītības padomi, gan Izglītības un zinātnes ministriju, komisija ir pieņēmusi savus lēmumus par katru priekšlikumu.

1. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 2. – deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 3. – Dāldera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 4. – Dāldera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 5. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 6. – Inta Dāldera priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 8. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 9. – Dāldera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 10. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 11. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 12. – deputātes Ilzes Viņķeles priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Ilzes Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 13. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 14. – deputātes Ilzes Viņķeles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 15. – deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 16. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts!

A.Adamovičs. Atvainojos! Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 17. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 18. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 19. – deputāta Dāldera priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. Arī 20. – deputāta Dāldera priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 21. – Dāldera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 22. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 23. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 24. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 25. – Dāldera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 26. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 27. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 28. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 29. – deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 30. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 31. arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 32. – Inta Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 33. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 34. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 35. – deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 36. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 37. – arī deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 38. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 39. – arī Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 40. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 41. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 42. – deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 43. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 44. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 45. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 46. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 47. – Dāldera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 48. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 49. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 50. – Dāldera kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 51. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 52. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 53. – Inta Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 54. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 54. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 55. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 56. – Inta Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 57. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 58. – Inta Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 59. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts.

A.Adamovičs. Atvainojos! Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 60. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 61. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 62. – deputātes Ilzes Viņķeles priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. – deputātes Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 63. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 64. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 65. – Dāldera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 66. – Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 67. – Dāldera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 68. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 68. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 69. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 70. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 71. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 72. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 73. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 74. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 75. – deputātes Ilzes Viņķeles priekšlikums. Nav atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputātes Ilzes Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: "Kas iesniedza priekšlikumu?") Lūdzu rezultātu! (Dep. A.Kaimiņš: "Viņķele! Skatīsimies, kā VIENOTĪBA balso!") Par – 19, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A.Klementjevs: "Tā izskatās nodevēji!")

A.Adamovičs. 76. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 77. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 78. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 79. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 80. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 81. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 82. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 83. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 84. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 85. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 86. – deputāta Dāldera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 87. – Inta Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 88. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 89. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 90. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 90. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 91. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 92. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 93. – Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 94. – deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 95. – nav atbalstīts. Nav balsojams...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Nav arī balsojams, jā.

A.Adamovičs. 95., 96., 97. un 98. – līdz ar to nav balsojami.

Sēdes vadītāja. Tie nav balsojami priekšlikumi.

A.Adamovičs. 99., 100. un 101. – arī nav balsojami, jo iepriekš mēs neesam atbalstījuši deputāta Inta Dāldera priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šie priekšlikumi nav balsojami.

A.Adamovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 19.

Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 18.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Nr.1120/Lp12).

Minētajā likumprojektā kā priekšlikums otrajam lasījumam ir iekļauts arī likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Nr.1193/Lp12).

Kopumā komisija izskatīja trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir nācis no likumprojekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Nr.1193/Lp12). Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2.priekšlikums arī ir no likumprojekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Nr.1193/Lp12). Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Godājamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.

Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 2.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (Nr.1195/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir konstatējusi nepieciešamību pilnveidot tehniska rakstura nosacījumus atbilstoši citos likumos veiktajiem grozījumiem, kā arī lai varētu sekmīgi ieviest normu attiecībā uz oficiālo elektronisko adresi, tai skaitā regulējumu par e-adreses veidošanas nosacījumiem, par informācijas dzēšanu, par e-adreses konta izmantošanas prioritāti gadījumos, kad iestādēm tehniski un normatīvajos aktos noteikti decentralizēti izveidoti elektroniskās saziņas instrumenti. Tāpat arī paredz pienākumu fiziskajai personai pēc oficiālās elektroniskās adreses konta deaktivizēšanas... Ja tā saziņai ar iestādi un dokumentu saņemšanai vēlas izmantot elektroniskos sakarus, tad ir jānorāda citi sakaru veidi.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Arī par šo likumprojektu priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 2.maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.maijam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde tagad mūsu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pēc piecām minūtēm Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde. Tātad – komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Jakimovs, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Rihards Kols... ir, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs... ir, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Aicinu Saeimas deputātus ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas... Lūdzu Tehnikas nodaļu pārbaudīt mikrofonus! Mikrofoni ir ieslēgti.

(Pauze.)

Vai varam atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma? Tātad varam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Likteņdārza likums", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL–TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! "Likteņdārza likums", pirmais lasījums.

Projekts "Likteņdārzs" tiek īstenots no 2005.gada, un to veic bezpeļņas organizācija – nodibinājums "KOKNESES FONDS". Tā mērķis bija un ir par piesaistītajiem līdzekļiem izveidot Koknesē, Krievkalna salā, kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20.gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojāgājušajiem latviešiem.

Pašlaik īpašumtiesības uz projektu, kura liela daļa jau ir realizēta, pieder "KOKNESES FONDAM". Saeimai jābalso par likumprojektu, lai Likteņdārzu, kuru zina visa Latvijas sabiedrība un kura izveidē ir iesaistījusies liela mūsu tautas daļa, nodotu valsts pārziņā. Likumprojektā paredzēts saglabāt līdzšinējo projekta attīstības finansēšanas struktūru, un jaunas institūcijas netiks dibinātas.

Likuma mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību, par ko rūpēsies "KOKNESES FONDS" un Zemkopības ministrija.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi.

Es lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Runājot par Likteņdārzu, pirmām kārtām gribas izteikt cieņu un atzinību tam darbam, ko tur ir veicis Vilis Vītols un "KOKNESES FONDS". Un, protams, ir jāatbalsta!

Bet, pirms ejam tālāk... Mēs šo likumprojektu ļoti ātri virzījām. Bet ir laiks apstāties un tā nopietni padomāt. Jo šeit ir viena būtiska robežšķirtne: ja līdz šim tā bija viena privāta iniciatīva un tie bija brīvprātīgie ziedojumi, tad mēs tagad pārejam uz situāciju, kur ir pretenzija, un būtībā vajadzētu saistīt to ar valsts budžetu un ar mērķtiecīgu valsts kultūrpolitiku. Un šajā sakarībā es gribu atzīmēt trīs lietas, kuras mums vajadzētu ievērot, tālāk izskatot šo likumprojektu.

Pirmkārt, sasaiste ar valsts budžeta paketi. Otrkārt, ir rūpīgi jāapsver, vai Zemkopības ministrijas vietā, kura šobrīd no valsts puses ir atbildīgā institūcija, nevajadzētu tomēr likt Kultūras ministriju. Un, treškārt, skatīt to kontekstā ar līdzīgiem projektiem. Piemēram, šodien jau skatīsim Pedvāles mākslas parka likuma projektu, un būs vēl daži citi.

Mazliet vairāk par to visu.

Par budžetu. Likumprojektā ir ierakstīts: valsts un pašvaldība var atbalstīt. Tātad nav obligāti, it kā netiek nekāds slogs uzlikts. Var, bet tagad it kā nevar. Tas nu nebūtu labs stils, uz ko mums vajadzētu tiekties: it kā var, bet nu labi, pagaidām neatbalstīsim. Tas tiešām būtu tikvien kā priekšvēlēšanu blīkšķis. Līdzekļus tur vajadzēs. Kuri ir bijuši Likteņdārzā, kuri ir sekojuši līdzi – un arī likumprojektā tas parādās –, tie zina, ka tur ir paredzēta papildu zemes iegāde, tur ir nepabeigtas būves. Un, ja mēs runājam par mērķtiecīgu un atbildīgu valsts kultūrpolitiku, arī tur būs nepieciešams valsts budžets.

Par pašu Likteņdārza ideju. Tur ir ļoti daudz sāpes un smeldzes, un tā ir latviešu vēsture. Vilis Vītols, attīstot ideju, arī daudz runāja par nākotnes dimensiju, par nākotnes cerības dimensiju, kam arī ir jābūt tur – Likteņdārzā. Es domāju, ka pagaidām tā nav tur attīstījusies. Un nācijas nākotni nevar uzbūvēt tikai uz pagātnes smeldzes, lai cik pamatīga tā arī būtu.

Un viens deputāts, kurš iepriekš balsoja "pret" vai nepiedalījās balsojumā, man teica, ka nu tur simboliski latvju saule noriet Daugavā, mums uz to ir jāskatās.

Vēl citi izteica iebildumus: tur viens budists kaut ko ir attīstījis visā tajā arhitektūrā.

Es domāju, ka tie ir aizspriedumi un latviešiem vajadzētu sevi redzēt gan nākotnes perspektīvā, gan arī pasaules kontekstā. Bet, lai nolīdzinātu šos aizspriedumus, ir vajadzīga mērķtiecīga kultūrpolitika. Un tam vajadzēs valsts budžeta līdzekļus.

Un šeit mēs nonākam pie tā jautājuma: kālab atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija, nevis Kultūras ministrija? Es pieļauju, ka tur ir darījumi ar zemēm un jāmāk tos kokus sastādīt, jo daži eksperti norāda, ka jau tagad tur ir sastādīts tā, ka būs jāretina un jādomā, kā ar to tikt galā. Jā, tā ir viena svarīga lieta.

Bet, ja mēs runājam par šo misiju, par uzdevumiem, kas arī ir likumprojektā ierakstīti, proti, kolektīvās atmiņas uzturēšana un ar to saistītie pasākumi, izglītības un kultūras pasākumi, starptautiskais un vietējais tūrisms, tad es saku: neaizmirst šo nākotnes perspektīvu un dimensiju – tas nu nav Zemkopības ministrijas iesaistes jautājums; tur, es domāju, nepieciešama Kultūras ministrijas iesaiste.

Un trešais. Kopsakarībā ar citiem objektiem to vajag skatīt. Protams, ja mēs, deputāti, tikai vālējam uz priekšu, izrādot savu labo gribu šajā laikā, un nedomājam, kā mēs to varēsim īstenot... Dāmas un kungi, tik bezatbildīgi mēs taču nebūsim?! Tātad skatām kopā ar pārējiem līdzīgiem objektiem!

Jau šodien tiks skatīts jautājums par Pedvāli. Un, runājot par Pedvāli, kur ir 100 hektāri – jau daudz vairāk –, un par Feldberga kungu, es teikšu: visu cieņu, bet vēsture ir akurāt tā pati! Arī tur mums būs jādomā par līdzekļiem. Un ar Pedvāli nebeigsies. Es jums atgādināšu: mums ir Lestene. Un korekti es jums teikšu par Lesteni – tā nav pelnījusi mazāk uzmanības nekā šie divi citi objekti. Tā ir viena vēsturiska, autentiska vieta, un tur guļ ne tikai akmeņi, kas ir šajos abos objektos, bet arī cilvēki – jauni latviešu cilvēki. Un tur ir baznīca, kas ir kultūrvēsturiska pērle. Un tur ir ceļš, kas būtībā ir neceļš.

Un es zinu, ka tagad jau daudzi varētu teikt: "Mēs jau sen par to domājam." Ļoti labi! Es nepagūšu iesniegt, kad jau šis likumprojekts būs... Atstājiet man otro numuru šajā likumprojektā par Lestenes statusu, ja varat to! Es arī būšu starp iesniedzējiem.

Bet uz ko es gribu aicināt? Šobrīd mēs ļoti ātri bīdījām šo projektu. Tas ir labi! Līdz pirmajam lasījumam aizbīdījām. Bet komisijai, Aldi Adamoviča kungs, nu vajag skatīt šo jautājumu tālāk šajās kopsakarībās: mērķtiecīga valsts kultūrpolitika (nevis tā – varam, bet nevaram); budžets (nu, tur ir jābūt budžetam). Un jāskata kopsakarā ar visiem šiem citiem projektiem – Pedvāle, Lestene... un varbūt vēl būs kaut kas. Tad saliekam visus kopā, un varbūt izrādās, ka ir nepieciešamas prioritātes. Kā to sadalīt? Jo visu nevar! Es saprotu: "Kā var nesolīt?!" Tāds klasisks teiciens, bet tas dažkārt slikti beidzas. Var iedot naudu šiem... Kuram? Cik? Kādas ir konkrētās vajadzības? Nu, ja nevar, tad šī ir laba sagatave, kas jāatstāj nākamajai Saeimai. Diemžēl!

Tehniski mums būs vajadzīgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Nu, to acīmredzot var arī pagarināt, kā to darīs ar vienu līdzīgu likumprojektu jau šodien. Jo pretējā gadījumā mums būs tas pats, kas... ātri, ātri un nekādi nevar atteikt... Nu būs tas pats, kas ar tiem čekas maisiem: nu tik taisīsim... nu tik būs pārvietošana un atvēršana, bet šobrīd izskatās, ka var nonākt strupceļā pārāk ātri – jau pirms vēlēšanām.

Tā kā šeit runas dažkārt pierasts spēcīgi nobeigt ar vēlējumu būt tādiem un tādiem, tad es teikšu: šo likumprojektu virzām uz priekšu, bet būsim par pārdomātu kultūrpolitiku, lai tāda ir politika valstī, nevis priekšvēlēšanu sabikstītu vājību politika.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Rībena. Pilnībā piekrītot visam, ko teica Latkovska kungs, es ceru, ka mums kaut kādā mērā izdosies šos daudzos jautājumus risināt un uz tiem atbildēt.

Komisija ir vienojusies, ka priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Likteņdārza likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Ziņotāja jau teica, ka komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 25.maijs.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Inese Aizstrauta.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamās... deputāti....

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Tehnikas nodaļa, mikrofonu!

I.Aizstrauta. Varbūt man runāt skaļāk? Nē, es sapratu, paldies. Mikrofons ir ieslēgts. Paldies.

Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem" un ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Grozījumi ir vērsti uz dažām lietām. Likumprojekts paredz izslēgt universitātes Satversmes regulējumu par Revīzijas komisiju, paredz precizēt rektoru funkcijas. Ir daži grozījumi attiecībā uz bibliotēku, kas ir struktūrvienība. Likumprojekts paredz precizēt akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, un izdarīti arī vairāki redakcionāli grozījumi.

Aicinu atbalstīt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Aizstrauta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīti grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Komisijā balsis dalījās, taču ar balsu vairākumu komisija ir atbalstījusi šo grozījumu izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Mēs esam nonākuši līdz kārtējiem dīvainajiem Izglītības un zinātnes ministrijas virzītajiem likumprojektiem: "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā".

Te mēs varam atrast visu. Latviski izsakoties, te ir gan kāposti, gan reņģes, gan kartupeļi. Un, protams, arī lielā daudzumā sviests. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Ir pilnīgi nesaprotami, kādēļ tiek fundamentāli sagrauta esošā izglītības sistēma un mainīta uz Latvijā neaprobētu sistēmu, pieredzējušu pedagogu kritizētu sistēmu. Tieši pieredzējušie pedagogi ir tie, kas to sistēmu kritizē visvairāk.

Ir skaidrs, ka esošā sistēma nav perfekta un ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Tomēr tieši esošā sistēma mums dod pasaules līmeņa skolēnu olimpiāžu uzvarētājus, izcilus studentus un slavenus zinātniekus. Mums no šīs pašas izglītības sistēmas izauguši izcili mākslinieki, dziedātāji, kultūras darbinieki, arhitekti, sportisti un – pēdējā laikā – arī IT speciālisti, kas pieprasīti visā pasaulē. Piedodiet, jo visus nosaukt nav pat iespējams!

Kāpēc mums ir atkal jākopē citi? Vai tiešām mēs nevaram būt atšķirīgi? Kādēļ Izglītības un zinātnes ministrija vēlas sākt masveidā ražot analfabētus? Ar prasmēm, bet bez zināšanām. Kā interesēs ir tas, lai Latvijai vairs nebūtu gudru studentu un zinošu darbinieku? Kāpēc jāuzsāk mācības no sešu gadu vecuma un jāmoka bērni, kuri sešu gadu vecumā uzmanību spēj noturēt tikai kādas 10 minūtes? Pavisam nesen ciemojos pie saviem radiniekiem Liepājā, un mēs uzspēlējām tādu spēlīti ar kartīšu minēšanu. Meitenei, kurai ir tieši seši gadi, jau pēc piecām minūtēm šī spēlīte bija apnikusi, kur nu vēl pēc 10, kad būtu jāmaina jau uzmanības lauks un jāiet darīt kaut ko pilnīgi citu, tikai ne vairs jāspēlē tas, ar ko mēs sākām un ko viņa pati ļoti, ļoti gribēja spēlēt.

Kāpēc mums vajag kompetenču izglītību? Vai tikai tāpēc, ka pāris valstīs ar pilnīgi atšķirīgu kultūru ir tāda ieviesta? Tikai aizmirstam, ka tieši tajās valstīs pastāv divi paralēli izglītības modeļi, no kuriem viens tiek realizēts privātskolās ar dzelzs disciplīnu un plašām zināšanām, bet otrs – tā saucamā kompetencēs balstītā bezmaksas izglītība – masām. Varat minēt trīs reizes, no kurām skolām dodas studēt, bet kuras sagatavo mazkvalificētu darbaspēku! Vai to vajag Latvijai? Vai Šadurskim personīgi tas ir izdevīgi? Bet varbūt vajag kā basketbolā – nedarīt tā, kā dara visi. Izveidot savu jaunatnes basketbola līgu, par kuru mūs apskauž visā Eiropā. Esmu trenējis ļoti daudzas jaunatnes izlases, un visas lielās valstis brīnās, ka Latvijai, piemēram, sešas izlases (trīs – zēniem, trīs – meitenēm) regulāri spēlē Eiropas augstākajās divīzijās, brauc uz pasaules čempionātiem; ka mēs ar tik mazu iedzīvotāju skaitu varam uzrādīt tik augstus rezultātus. Pateicoties šai Latvijā radītajai sistēmai, mums ir medaļas. Pagaidām gan nav zelta, bet ir, uz ko tiekties. Mums ir divi NBA spēlētāji, kas šobrīd aktīvi spēlē. Ir bijuši arī pirms tam, kas ir izauguši no šīs sistēmas. Lielām izlasēm vēl viss ir priekšā; viņiem medaļu kopš neatkarības atjaunošanas pagaidām nav, bet, visticamāk, drīz būs, jo tieši tās paaudzes spēlētāji šobrīd kļūst nobrieduši.

Lūk, tāda ir sistēma, kas ir izveidota Latvijā. Vai tiešām mums ir jākopē viss no kādiem citiem?

Un vai vienlaikus ir jāķeras klāt arī visu veidu skolām? Varbūt vajag vispirms tikt galā ar nostādnēm vispārējās izglītības sistēmā – pirmsskolas izglītības iestāžu, pamatskolu, vidusskolu, valsts ģimnāziju sistēmā – un tad ķerties klāt citiem? Nu, piemēram, kāpēc vienlaikus šajos grozījumos ir jāiekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā sociālās korekcijas izglītība un pedagoģiskās korekcijas programma, kā arī speciālās izglītības īstenošanas programmas? Speciālās izglītības reformas ir jāatliek, jo Izglītības un zinātnes ministrija pati nav gatava reformām un darbs pie šīm reformām nav pabeigts. Darba grupai darbs pie šī jautājuma ir jābeidz tikai 2018.gada oktobrī. Tad kā par šo jautājumu mēs varam atbildīgi lemt šodien? Domāju, ka nevaram.

Šodien Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā mehāniskas izmaiņas, neparedzot sekas; piedāvā šo reformu īstenošanai nereālus izpildes termiņus. Nevar nepieminēt internātskolu iznīcināšanas brutālo plānu, kas tiek īstenots tieši šīs valdības un šī izglītības un zinātnes ministra vadībā. Dažas internātskolas vēl elpo un cenšas izdzīvot. Ir skaidrs, ka sekas no šī tipa skolu likvidēšanas būs vēl ilgi jūtamas un visskaudrāk tās, protams, izjutīs tieši vispārizglītojošās skolas, kurām nu šie bērni būs jāpieņem un jāaudzina 24 stundas diennaktī. Un drīz to izjutīs arī sabiedrība, kura cīnīsies pret visām no šīs reformas izrietošajām sekām.

Tagad mazliet par kompetenču izglītību. Tā kā šie likumprojekti tiek skatīti kopā, es pie vienas reizes parunāšu par tiem abiem. Uzdošu dažus jautājumus. Protams, vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šo jautājumu bija tik daudz, ka ne laika pietika, ne arī atbildes uz šiem jautājumiem Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki varēja rast.

Viens no jautājumiem ir apmēram tāds: vai ir aprobētas mācību programmas, pēc kurām ar jauno saturu būs jāstrādā no 2019.gada 1.septembra? Atbilde ir tāda: "Jā, simts pilotskolās, kurās tiek realizēti šie pilotprojekti, mēs aprobējam."

Tā nav mācību programmas aprobēšana, bet ir tikai domu apmaiņa, jo nav jau pašu programmu joprojām. Turklāt bez šīm simts pilotskolām ir vēl kādas 650, kuras var tikai nojaust, kas notiek tajās simts.

Ja arī Izglītības un zinātnes ministrija zina, seko līdzi šiem projektiem un tos finansē, tad publiski jautājumi par šo skolu darbību nav izdiskutēti, un pāragri ir šo reformu ieviest dzīvē, ja nav simtprocentīgas skaidrības un pārliecības, kā tas viss dzīvē notiks.

Otrais jautājums. Kur ir metodiskie materiāli, ar kuriem skolotāji strādās? Vai arī būs pilnīgs haoss, jo katrs skolotājs pats izvēlēsies, ko, kad un kā pasniegt? Kur ir mācību programmas? Uz šo jautājumu atbildes nav.

Treškārt. Kādi mācību līdzekļi ir vajadzīgi un nepieciešami, lai realizētu jauno izglītības modeli, kuram no 2019.gada 1.septembra ir jāstājas spēkā? Vai esošie mācību līdzekļi atbilst jaunajam saturam un būs pieejami visiem skolēniem no minētā datuma? Un vai datori tiks izsniegti tiem, kuri tos nevar iegādāties? Jo, kā mums visiem labi zināms, lai apgūtu jauno saturu, datori būs vitāli nepieciešami katram audzēknim.

Ceturtais jautājums. Cik mācību priekšmetu būs katrā klašu grupā, un kā Izglītības un zinātnes ministrija dalīs stundas pa priekšmetiem? Vai būs stundu struktūra, un kāda tā būs? Šis bija vienīgais jautājums, uz kuru Catlaka kungs man personīgi atbildēja. Viņš teica: "Viss jums būs. Reiz viss jums būs."

Ļoti ceru, ka 8. vai 9.maijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nākamajā sēdē, uz kuru šie Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki nāks, viņi būs izklāstījuši skaisti uz papīra un mēs redzēsim, kā šīs stundas sadalās pa klašu grupām un pa priekšmetiem.

Nākamais. Kāda galu galā būs vērtēšanas sistēma skolās? Vakar jau kaut ko dzirdējām, bet tas nebija pārliecinoši. Vai tiešām 1.–3.klases audzinātājiem būs jāraksta romāni no dzīves? Kad auga mani bērni, tad arī bija šāda metode izplatīta. Un teikšu godīgi: kā meitai, tā arī dēlam bija identisks sekmju novērtējums. Tikai ar vienu atšķirību: viens bija uzrakstīts sieviešu, otrs – vīriešu dzimtē.

Sestais. Protams, par sportu. "Trīs vienā" – tas ir skaisti. Kafija, piens, cukurs – samaisām, un viss ir gatavs.

Bet, ja es gribu tikai vienu no šiem trim, kā man to dabūt? Sports, veselība, drošība. Nu, protams, tas viss iet kopā, bet tikai attiecīgās proporcijās, tāpat kā "trīs vienā" dzērienā. Diemžēl tiek piedāvāts parotaļāties starpbrīžos, jo sportam pietrūkst laika.

Kas ir 114 stundas gadā, kuras atvēlētas sportam? Tās ir divas stundas nedēļā. Tas ir daudz? Nē, tas ir maz!

Izglītības un zinātnes ministrija grib priekšmetus iekļaut "trīs vienā". Veselības mācība ir jāmāca atsevišķi; arī drošībai vajag atvēlēt laiku; bet sportam to nost ņemt nedrīkst. Esmu kategoriski pret sporta iznīcināšanu skolā un tā pārveidošanu par rotaļu. Rotaļāties var mazi bērni, bet skolā ir jāmāca priekšmets, kurš lepni saucas "sports". Varbūt arī peldētapmācībā ir jāmāca rotaļāties ūdenī, kā tas tagad ierakstīts programmā?

Nu tad varbūt arī mācām rotaļāties uz ielas, jo ir taču brīži, kad mašīnas pa ielām nebrauc? Tikai pareizā brīdī jānoskrien malā!

Un tā mēs varētu turpināt bezgalīgi. Šādu jautājumu ir daudz, un uz tiem, protams, būs ļoti grūti atbildēt.

Aicinām attapties un samazināt reformu skaitu. Likt ministram Šadurskim pabeigt jau iepriekš likuma grozījumos panāktās tā sauktās darbības "kā citi"; atrisināt internātskolu jautājumu, jo 2019.gada janvāris ir teju jau klāt. Skolām līdz 2018.gada 1.septembrim jāzina, kas ar tām notiks. Atlikt speciālo skolu reorganizācijas satura jaukšanas idejas.

Varbūt tomēr tikt galā ar pedagogu sociālā spilvena finansējuma atrašanu, nevis uzvelšanu visai valdībai? Nevis teikt: "Es jau tikai reformēju, bet sekas un atbildību, un nepieciešamo finansējumu lai uzņemas kāds cits."

Prasām ministram vispirms pārrunāt un vienoties ar pašvaldībām par reformu izpildes iespējām. Efektīvas pārmaiņas netiek ieviestas no augšas. Latvija ir demokrātiska valsts, tādēļ jārēķinās ar lielāko tautas daļu, nevis viena ministra iegribām savas partijas izdzīvošanas vārdā... ne jau uz bērnu rēķina. Mēs esam par pārmaiņām, bet ne histērisku apstākļu radīšanu skolās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Cik noprotu, tad tiešām steiga ir dikti liela, ja reiz vakardien izskatītais likumprojekts ir jāvirza uz šīsdienas sēdi.

Un kāpēc tad ir jāgroza likums? Lai izglītības saturā ieviestu kompetenču pieeju. Jums jau Krūmiņa kungs nedaudz izstāstīja par to.

Lasām likuma anotāciju ar domu, ka šāda likuma prezentēšanā noteikti bija jābūt iesaistītiem augstākās raudzes speciālistiem. Bet ko mēs redzam? Īss, miglains kompetenču pieejas apraksts, kas nevar kalpot par objektīvu pamatu visa izglītības satura, mācību un audzināšanas darba un pedagogu izglītības reformai. Zinātniski pedagoģiskais skaidrojums? Pierādījumos balstīts pamatojums? Kam jums to vajag? Uzticieties ierēdņiem!

Bez caurviju prasmēm un citiem brīnumiem labākais, ko mums sagatavojuši spožākie Izglītības un zinātnes ministrijas prāti, ir anotācijā minētā prasme – domāt par domāšanu. Ministrijas gudrinieki, kuru kompetenci nākas apšaubīt, vien izlasot dažas frāzes no anotācijas, virza šo likumprojektu ar mērķi – eksperimentēt ar ātrāku bērnu skološanu jau no sešiem gadiem un uztiept izglītības sistēmai uz dažādiem pieņēmumiem balstītu, no svešām valstīm aizgūtu mācību satura modeli.

Tas, kas anotācijā nav ieraugāms, ir Latvijas vecāki, Latvijas tauta un Latvijas valsts kā galvenie izglītības pasūtītāji nacionālā valstī. Anotācijas autori ir norādījuši – kompetenču pieeja ir 21.gadsimta sabiedrības pieprasījumam atbilstoša pieeja, kas paredz cilvēka dzīvi pastāvīgi mainīgos apstākļos. Kas domāts ar vārdiem "21.gadsimta sabiedrība"? Un kas ir šis nekonkrētās sabiedrības pieprasījums? Tas, kas ieraugāms aiz šiem vārdiem, ir globālais pasūtījums, kura interesēs ir konstruēt sev vēlamos globālā darba tirgus darbiniekus.

Reformas politisko spiedienu apstiprina arī reformas satura projekta vadītājas Zanes Oliņas publiski paustais. Nepastāv tāds pedagoģisks termins kā "kompetenču pieeja" tādā nozīmē, kā to šā projekta kontekstā lietojam Latvijā. Projektā tas ir ieviests pēc sabiedrības lēmuma un uzstādījuma, ka skolā ir svarīgi skolēnos attīstīt 21.gadsimta prasmes. Tas ir Eiropas Savienības definētais pamatprasmju ietvars, no kā ir radies politisks termins "kompetenču pieeja", ar ko apzīmē mērķi panākt, lai mācību procesā skolēni attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmi.

Anotācijā nav ieraugāms Latvijas kā nacionālas valsts izglītības mērķis sabiedriskai apspriešanai nodotajā izglītības satura aprakstā, kuram tika saņemti 887 priekšlikumi. Teikts, ka reforma nepieciešama, lai visām izglītībā iesaistītajām pusēm veidotu vienotu izpratni, ka skolas un pirmsskolas mērķis ir bērnu un jauniešu spēja un vēlme rīkoties vēl nepieredzētās kompleksās dzīves situācijās, turklāt to darot gan sevis, gan sabiedrības un pasaules labā.

Lai raksturotu mūsu izglītības mērķa bezpersoniskumu un absurdumu, citēšu izglītības un skolas mērķi Igaunijā, kura nesen arī veikusi izglītības reformu un izstrādājusi jaunus izglītības standartus. Igaunijas pamatizglītības standartā teikts, ka Igaunijas skolas ir atbildīgas par igauņu nācijas, valodas un kultūras aizsardzību un attīstību. Beidzot pamatskolu, skolēns apzinās un izprot savu vietu un nākamo lomu ģimenē, darbā, dzīvē, sabiedrībā un valstī. Tieši šādā secībā, prioritārā secībā, kur pirmā ir ģimene.

Likumprojekta anotācija noklusē arī rūgtās pieredzes, ko guvušas valstis, kas politiska spiediena dēļ īstenojušas līdzīgas reformas. Latvijas reformas autori nolūkā iesaistīties starptautiskā domu apmaiņā ir iedvesmojušies no Skotijas pieredzes, kur tikko ir noslēgusies idejiski līdzīga reforma Curriculum for Exellence – izglītības izcilības standarts. Tas kopumā ir ildzis astoņus gadus. Diemžēl šīs pieredzes patiesā publiskā atskaite ir noklusēta, jo, veicot starptautiskus pētījumus par Skotijas izcilības programmas ietekmi uz Skotijas izglītības sniegumu, izrādās, ka pēc PISA pēdējiem rādītājiem Skotijas skolēnu sniegums ir sliktākais, kāds jebkad ir bijis.

Pieejai trūkst akadēmiskās bāzes, un tā ir iznīcinoša skolēnam. Reformas uzsākšana un īstenošana radījusi apjukumu visā Skotijā. Izcilības programma ir pārstrādājama un sākama no jauna.

Līdzīga situācija ir arī citā OECD dalībvalstī – Jaunzēlandē, kur no 2000. līdz 2010.gadam ideoloģiska spiediena dēļ tika īstenotas vairākas izglītības reformas. Tika uzsvērts, ka svarīga ir nevis iegaumēšana, bet gan problēmu risināšanas stratēģijas. Dziļā mācīšanās, dziļā domāšana. Nevis mācīties reizrēķinu, bet atrast vismaz trīs dažādas stratēģijas. Rezultātā matemātikas zināšanas Jaunzēlandes skolēniem ir kritušās. Tas pats attiecas uz lasītprasmi un zinātnēm.

Eksperti vaino tieši izglītības reformu. Pat apgalvo, ka tā ir apmuļķojusi veselu paaudzi. Visi šie riski ir pilnībā attiecināmi arī uz Latviju. Jaunais mācību saturs ir pārsātināts ar ideoloģiju, gluži kā ar zinātnisko komunismu padomju laikos. Reformas virzītāji, pārslogojot mūsu bērnus, pārcentīgi ievieš arī valdības neatbalstītās Stambulas konvencijas 14.pantā pieprasīto dzimumu stereotipu izskaušanas programmu izglītībā.

Jaunajā saturā ir izmantoti daudzi tulkojumi no dažādiem ārvalstu dokumentiem; tas liecina, ka projekta izstrāde organizēta formāli un lielā steigā. Satura reforma paredz turpināt latviešu valodas kā dzimtās valodas nonivelēšanu, turpinot to mācīt kā svešvalodu. Šāda pieeja izglītībā ieviesās jau 1992.gadā, un, kaut arī prakse ir apliecinājusi, ka tā negatīvi ietekmējusi skolēnu valodas kvalitāti, reformas autori atsakās apzināties un kritiski izvērtēt šīs pieejas sekas.

Reformatoru ietiepība jau līdzinās apzinātam ļaunumam pret latviešu valodu kā dzimto valodu.

Kolēģi! Jūs te visi šodien kliedzāt, koriģējāt Kalnozola kungu, bet cik daudz cilvēku, cik daudzi no jums var pareizi uzrakstīt tādu vienkāršu vārdu kā "aplaudēt"? Vai jūs zināt, ka cilvēki, kas ir beiguši skolu, vārdu "aplaudēt" raksta ar diviem "p" burtiem? Jūs zināt, kā nesen skolu beigušie raksta vārdu "visi"? Ar diviem burtiem "s".

Šādu nesakārtotu projektu, kolēģi, nevar virzīt tālāk. Šobrīd visi reformas dokumenti – koncepts, standarti un programmas – ir izstrādes un aprobācijas stadijā. Tiek radīti mācību metodiskie līdzekļi neapstiprinātiem standartiem un programmām. Nesagatavotiem pedagogiem tas ir kaķis maisā, par kuru tiekam aicināti balsot. Un, protams, ka tas ir jāizdzen cauri vēl šīs Saeimas laikā. Kurš normāls, adekvāts valstsvīrs šādos tempos rauj caur Saeimu būtiskāko reformu mūsu nākotnei un bērniem?

Visbeidzot, kolēģi, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Kad 1982.gadā skolēni sākumskolā glītrakstīšanas stundās vilka vārdus "Talsos ir teātris", "Ļeņins ir labs", arī notika eksperiments ar sešgadnieku izglītību. Tika iepirktas gultiņas un rotaļlietas bērniem, bet ātri vien šis eksperiments izgāzās. Bērniem vēlākajās klasēs no ilgas sēdēšanas skolā sākās problēmas ar stāju un izdegšana no pāragras psiholoģiskās, emocionālās un intelektuālās pārslodzes.

Nav zināms, kolēģi, kādu moderno "komunismu" reformas virzītāji plāno celt ar savām jēgpilnām caurviju prasmju kompetencēm. Bet, ielūkojoties jaunās reformas mērķos un tajā, kādu reformas veidotāji redz bērnu, ir saskatāma zināma līdzība ar padomju laiku nostādnēm.

1985.gadā LPSR vispārizglītojošo skolu audzēkņiem bija izvirzīts šāds mērķis: kļūt par PSRS, savas sociālistiskās dzimtenes, cienīgiem pilsoņiem, aktīviem komunisma cēlājiem, kas īsteno dižā Ļeņina novēlējumus. Nekas nav mainījies, kolēģi! Bērns kā skrūvīte, kā sistēmas elements mērķu sasniegšanai.

Lai gan 2016.gadā Vējoņa kungs skaidri lika saprast, ka viņš ir pret sešgadnieku izglītību, atliek vien tikai maza mazītiņa cerība, ka šoreiz prezidents iebildīs.

Kam būtu jānotiek, lai virzītāji aizdomātos par bērniem, nevis par savu piecgades komunisma celšanas plānu, par teju jau 20 miljoniem eiro? Pret sešgadnieku reformu, kas ir sākumposms vērienīgajai satura reformai, iestājās vairākas nevalstiskās organizācijas, skolotāji, psihologi, arodbiedrības, pašvaldības un vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku portālā "Manabalss.lv". Vai tiešām nauda ir svarīgāka par nākotni?

Godātie koalīcijas kolēģi! Mēs zinām, ka arī jūs neesat apmierināti ar šo reformu un kuluāros ik pa brīdim veltāt tai kritiskus vārdus. Kolēģi, kas liedz jums to noraidīt? Kādus baisus noslēpumus glabā par jums izglītības un zinātnes ministrs, ka jūs kaut vienu reizi šīs Saeimas laikā nevarat brīvi paust savu attieksmi?

Es aicinu jūs visus neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es uzskatu, ka šos nesagatavotos grozījumus nevar tālāk virzīt un īstenot. Pirmkārt, Latvijas skolu infrastruktūra nav gatava vienlaicīgai 30 reformu īstenošanai. Tās saucamās reformas patiesībā ir eksperimenti ar bērniem, viņu vecākiem un skolotājiem. Šie visi eksperimenti jau tā rada spriedzi sabiedrībā un īpaši vecākos. Taču mēs turpinām teju katrā sēdē jau esošo haosu papildināt ar jauniem, nebeidzamiem eksperimentiem.

Nav skaidrības par pilnīgi nevienu izglītības jomu – ne par pašu skolu tīklu, ne skolotāju noslodzi, ne arī par jaunā satura ieviešanu, par metodisko pieeju un materiāliem, par Eiropas Savienības projektu ieviešanu interešu izglītībā, karjeras izglītībā, par atbalstu tiem, kas agri pametuši mācības, par reformām nepieciešamā finansējuma apjomu un avotiem, par strādājošo atalgojumu. Un tā varētu turpināt bezgalīgi.

Šobrīd izglītības un zinātnes ministrs visu, ko viņš ir izdomājis, nespēj nevienam normāli paskaidrot un aprakstīt, piedāvā vienkārši nogrūst uz pašām skolām, lai tās tiek galā, kā nu kura prot, turklāt tādos termiņos, kuros nav iespējams iekļauties pat tad, ja nauda būtu. Taču tas nav iespējams, jo ir nepieciešams pārejas periods, lai varētu adaptēties jaunajos apstākļos. Man šķiet, ka jebkurš saprātīgs cilvēks saprot, ka reformas tik jūtīgā jomā kā izglītība nedrīkst veikt mehāniski, vienkārši kaut ko nogriežot, samazinot, palielinot un nerēķinoties ar to, ka eksperimenti tiek veikti ar bērniem. Var, protams, teikt, ka bērni visu labi uztver un viegli adaptējas, tomēr faktiski tas, ka mēs bērnībā viegli pie kaut kā adaptējamies, vēl nenozīmē, ka visi bērni vienlīdz labi uztver pārmaiņas, un galu galā ir arī bērni ar īpašām vajadzībām... Ir speciālās skolas, kuras, starp citu, arī ir ierautas šajos Šadurska eksperimentos, un tām būs jārisina visas tās pašas problēmas kā parastajās skolās.

Neaizmirsīsim arī, ka ar speciālās izglītības reformu strādā speciāla darba grupa, kurai darbs jāpabeidz tikai šā gada jūlijā vai oktobrī.

Otrkārt, es gribu pieskarties jautājumam par bērnu sūtīšanu skolās no sešu gadu vecuma. Zinātnieki, eksperti un vienkārši pētījumi... ir veikti pētījumi, kuros pierādīts, ka bērni šajā vecumā vēl nav gatavi skolas gaitām. Šāda bērnības nolaupīšana rada bērniem psiholoģiskas sekas, kas šos cilvēkus ietekmēs tālāk dzīvē. Taču arī šajā gadījumā skaidrs nav nekas. Bērniem paredzēta gan diendusa, gan jānodrošina gultas, atšķirīgi galdi un soli. Ministrija atzinusi un saprot, ka to visu skolās nav iespējams izdarīt gan finansiālu, gan tīri tehnisku apsvērumu dēļ. Rezultātā šī problēma ir atrisināta vienkārši: daļu pirmās klases nodarbību noturēt bērnudārzos un tad sūtīt bērnus skolā uzreiz otrajā klasē.

Pirmā klase skolās vienmēr ir pildījusi arī adaptācijas, iejušanās funkciju, lai bērni varētu atradināties no bērnudārza vides, pierast pie nopietnākām nodarbībām un otrajā klasē jau pilnvērtīgi apgūt mācības.

Es gribu vērst uzmanību, ka liela daļa iecerēto izmaiņu ir ar mērķi samazināt, izslēgt un aizliegt. Tā jau vairs nav pat bezatbildība. Tā ir kaitniecība un tumsonība!

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šī ir viena no tām reizēm, kad es ar lielu prieku skatos, ka tomēr ir daudz debatētāju, jo reizēm mēs par krietni mazāk būtiskiem jautājumiem aizrunājamies krietni ilgāk. Bet šeit mēs runājam par saturu, atbilstoši kuram mācīsies nākamās paaudzes, un pārskatāmā nākotnē tik liela izglītības reforma, izglītības satura reforma nav paredzēta.

Tā ka es šajā gadījumā aicinu visus – neatkarīgi no politiskās piederības – iedziļināties jautājumos un censties saprast, par ko mēs balsojam, par ko mēs runājam.

Ar kompetenču izglītību saistās tik daudz mītu, tik daudz dažādu stereotipu, kā ar reti kuru citu jautājumu. Un bieži vien tie mīti ir par nosaukumu "kompetenču izglītība", nevis par reālo piedāvājumu. Un šīs lietas, manuprāt, ir ļoti svarīgi nošķirt, jo nav jau būtiski, kā mēs kaut ko nosaucam. Jautājums ir par to, ko mēs šajā saturā liekam iekšā.

Un, ja runājam par jaunu saturu, tad pirmais jautājums, ar kuru jāsāk, ir šāds: vai mūs apmierina pašreizējā izglītības sistēma un tie rezultāti, ko izglītības sistēma mums pašlaik dod?

Pēc kā mēs varam spriest par izglītības sistēmu? Viens no rādītājiem ir starptautiski salīdzinājumi, starptautisku pētījumu dati, kas parāda, kā atsevišķās disciplīnās mūsu skolēni izskatās uz citu valstu skolēnu fona. Un kādi ir galvenie secinājumi? Secinājumi ir tādi, ka mēs neesam ļoti slikti un mēs neesam ļoti labi. Mēs esam diezgan viduvēji pašlaik ar saviem sasniegumiem. Mums ir maz izcilību, un mums ir maz analfabētu. Mazs ir šis zemākais līmenis, un par to mēs varam priecāties. Bet mums ir arī maz izcilību, tātad mēs esam diezgan viduvēji. Tā ir viena no tādām spilgtām pazīmēm.

Vēl viena spilgta pazīme, par ko runā pētījumi, ir tāda, ka mūsu skolēni ļoti labi var apgūt zināšanas, bet problēmas rodas tajā brīdī, kad šīs zināšanas ir jāpielieto nestandarta situācijās, kad zināšanas ir jāpārnes uz jaunu, nepieredzētu vidi, nepieredzētiem apstākļiem, kad jāprot interpretēt. Un, sakiet, lūdzu, mūsdienu apstākļos, kad mēs neviens nevaram pateikt, kādas būs nākotnes profesijas, nākotnes prasības pašreizējiem skolēniem, kas vēl vairāk būtu jauniešos jāattīsta, ja ne spēja ar savu informācijas bagāžu pielāgoties dažādām situācijām? Manā izpratnē – vienalga, kā mēs to sauktu, – šī jaunā satura definētie mērķi kopumā ir pareizi un atbalstāmi, un tie norāda, ka zināšanas ir svarīgas un tās vienmēr paliks svarīgas. Tu nevari izdarīt secinājumus par kopsakarībām, ja tev nav zināšanu bāzes. Bet zināšanas nav vienīgais kritērijs: ir jāprot šīs zināšanas pielietot. Un uz to ir jābūt lielākam uzsvaram.

Kompetenču izglītība ļoti daudzās skolās ir ieviesta, un tas nav nekas revolucionāri jauns. Bet ar šo reformu pašlaik valsts vēlas pateikt, kas, mūsuprāt, izglītības sistēmā atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem un atbilstoši arī citu valstu pieredzei... uz ko ir jāliek lielāks uzsvars.

Tiek pateikts, ka līdzās zināšanām un prasmēm lielāks uzsvars jāliek uz attieksmi, par ko mēs līdz šim neesam tā ļoti skaidri runājuši. Tātad tā ir vērtībizglītība.

Kurš no klātesošajiem, arī no tiem, kas šobrīd oponēja, teiks, ka vērtībizglītība nav svarīga?

Protams, tas rada riskus, jo, ja mēs atzīstam, ka skolās ir jāaudzina vērtības, rodas jautājumi. Kādas vērtības? Kas būs šo vērtību realizētāji? Paveras daudz problēmu un izaicinājumu. Taču pats uzstādījums, kā saka, šis kompetenču izglītības mērķis, ir pareizs. Ir pareizas šīs fundamentālās patiesības, ka tam, ko skolēns mācās vienā priekšmetā, ir jābūt salāgotam ar to, ko viņš mācās citā priekšmetā; ka viņam ir jāmācās pasniegt sevi, ka viņam jāmācās saskarsmes kultūra, ka viņam ir jābūt radošam, viņā jāattīsta mērķtiecība, motivācija. Tas ir tas, kā izglītības sistēmā šobrīd ir pietrūcis un par ko šobrīd tiek runāts.

Protams, reforma ir ārkārtīgi liela, ietilpīga; tas nozīmē, ka tajā ir problēmas. Nekad pie tik lielām reformām nebūs tā, ka mums visiem viss, kas tur notiek, šķitīs labs. Nu, daļu mēs uzskatīsim par labu esam un pret daļu iebildīsim. Un tā arī tas ir. Tas velns slēpjas detaļās. Un joprojām ir ārkārtīgi daudz detaļu... un komisijas kolēģi apliecinās, ka arī tad, kad mums nāk Catlaka kungs atskaitīties. Katru sēdi es runāju par šīm detaļām, cenšos aizstāvēt savu pozīciju, bet mums, netiekot galā ar šīm detaļām, nevajag noliegt, ka jāiet līdzi laikam, nepieciešams izglītības pieejā formulēt galvenos akcentus, kas ir ļoti būtiski mūsu jauniešu konkurencei un vispusīgai personības attīstībai.

Daudzas problēmas, kuras šodien tika minētas, nav saistītas ar jauno kompetenču saturu. Es pilnīgi piekrītu, ka mēs varam diskutēt par to, ka esam pārāk, nu, tādi... pārāk lielu visatļautību izglītības sistēmā ielaiduši, ka mums nav absolūti nekādu standartu. Es zinu, ka daudzi man nepiekritīs, bet es arī esmu zināmu standartu pieejas piekritējs sporta stundās. Man šķiet, ka ir jābūt kaut kādam ne tikai ieteicamās, bet arī obligātās literatūras minimumam.

Tā ka tās visas ir detaļas, par ko vajag un var diskutēt, bet tā ir diskusija, kas pastāv jau šobrīd. Tā ir nesaistīta, tas nav nekas jauns, kas pašlaik jaunajā izglītības saturā tiek piedāvāts.

Tālāk. Ja mēs runājam par konkrētajiem likumprojektiem, problēma ir tā, ka tie sevī ietver ļoti daudz dažādu elementu. To arī mēs komisijā sapratām, ka ir grūti fokusēties uz katru atsevišķo jautājumu, jo tur ļoti daudzi jautājumi ir aizsākti, ietverti. Šie likumprojekti faktiski sper pirmos soļus kompetenču izglītības ieviešanā. Tad ir runa par sešgadīgo izglītību, kas atkal ir pilnīgi atsevišķs stāsts. Un atkal ir... Nu, lietu izšķir detaļas. Ja lietu izšķir tas, kādā vidē notiek... ne jau tas, kā mēs nosaucam to klasi, bet kāda būs vide... vai pašvaldība varēs izvēlēties, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē turpināt šo, kas tagad tiks nosaukta... ar pirmo klasi īstenot vai ne, un tā tālāk.

Piekrītu, ka... Tātad ir šī sešgadnieku izglītība. Ir jautājumi par speciālo izglītību un daudzi citi. Bet šie jautājumi ir jāskata reizē, jo tie visi ir saistīti jautājumi. Tos nevar citu no cita atdalīt. Un es piekrītu, ka diemžēl diskusiju arī tajā darba režīmā, kas mums bijis, iespējams, ir par maz. Ir bijis par maz iespēju līdz kaulam izdiskutēt jautājumus par sešgadnieku izglītību. Arī komisijas sēdē es aicināju komisijas vadītāju, ka varbūt mums ārpus ierastajām sēdēm ir jārīko vēl kādas darba grupas sanāksmes, un par katru atsevišķo punktu sanāksmes būtu detalizētākas.

Paldies Janīnai Kursītei-Pakulei, piemēram, par audzināšanas jautājumiem, par latviešu valodas, literatūras, drāmas jautājumiem un atsevišķiem pasākumiem, par kuriem kompetenču izglītības kontekstā tiek diskutēts. Tiek rīkotas sanāksmes, un tur šie jautājumi tiek ļoti detalizēti pētīti. Tā ka atcerēsimies to, ka par šiem jautājumiem ir un būs daudz mītu, jo es zinu cilvēkus stāstām, ka vairs nebūšot mājasdarbu un vairs atzīmju nebūšot, bet, kad tiek jautāts konkrēti, vai literatūras vairs nebūs, kur tad tas ir rakstīts, no kā tas izriet, tad parādīt to nevar. Un īstenībā daudz kas no tā nav patiess.

Protams, mēs nevaram galvot par to, kāda būs realizācija, kā tas ir pie jebkuras reformas, jo realizācija ir atkarīga no tiem, kas pašlaik vada projektu, – galvenokārt no pedagogiem, skolotājiem, kuriem tas būs jāizlaiž caur sevi, tautas valodā runājot, jāinterpretē un jāaizvada līdz skolēnam. Mēs nevaram garantēt šo rezultātu, bet varam censties izdarīt to, kas no mums šobrīd ir atkarīgs.

Un uz to, kolēģi, es arī aicinu – nevis baidīties no tā, ko mēs nepazīstam, bet iedziļināties, spert soļus uz priekšu un neizplatīt mītus, ka kompetenču izglītība ir kaut kas pretējs tam, kas notiek prestižās Eiropas skolās vai privātās iestādēs ar augstiem rezultātiem. Es domāju, tieši otrādi, šīs metodes... tur jau sen, pirms mums, šīs diskusijas notiek, šīs metodes tiek izmantotas, un tās nekādā gadījumā nav pretrunā zināšanu ieguvei un apjomam.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt gan šo, gan saistīto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Inesim Boķim.

I.Boķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Man arī gribas dažus vārdus teikt, un galvenokārt 32.panta sakarā.

Dabā ir pavasaris, un pašlaik pilnā sparā norit Latvijas Meža dienas. Mēs stādām kvalitatīvu mežu nākamajām paaudzēm. Līdzīgi ir arī izglītībā. Man gribētos šos sešgadīgos un septiņgadīgos skolēnus nedaudz salīdzināt ar mazajām priedītēm, eglītēm un bērziņiem. Kad un kā mēs viņus "iestādīsim" pirmajā klasē?

Runājot mežkopja terminoloģijā, katram bija, ir un būs savi augšanas apstākļi, un tas ir jāņem vērā. Tāpēc, manuprāt, sākot mācības vai nu no sešiem, vai no septiņiem gadiem, vajadzētu pilnīgi individuāli paļauties uz katra skolēna spējām. Tās vajadzētu noteikt nevis ar ļoti sarežģītu likumdošanu un dažādiem attaisnojošiem papīriem, bet likumprojekta trīs lasījumu rezultātā pilnībā to atstāt vecāku, pedagogu un varbūt atsevišķos gadījumos arī speciālistu ziņā, lai tā pāreja notiktu mierīgi: kurš grib – no sešu, kurš grib – no septiņu gadu vecuma.

Es esmu diezgan daudz savā darbā apmeklējis skolas, un, ticiet man, tās ir ļoti, ļoti dažādas. Ne tikai pilsētas ietvaros... bet laukos tā situācija ir vēl sarežģītāka un atšķirīgāka, un tur šis lēmums sākt no sešu vai septiņu gadu vecuma ir arī daudzējādā ziņā atkarīgs no tiem apstākļiem, kādi tur būs.

Bet vienlaikus es gribu teikt: lai kā mēs īstenotu to reformu, un tā nebūs viegla, mums galu galā tomēr jāpanāk, lai skolēni līdz 18 gadiem pabeigtu 12.klasi.

Ticiet man, viena daļa ar nepacietību jau skolas solā gaida tos 18 gadus, kad sākas arī drusciņ cita – pieaugušo dzīve: klubi un tā tālāk. Un diez vai tas ir vajadzīgs vidusskolā.

Es saprotu, ka ir liels darbs priekšā... skolas sākšana no sešiem gadiem ir tikai viens no soļiem. Es tomēr gribu uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai šī izglītības reforma, ko mēs tagad, es ceru, kārtīgi pabeigsim, sniegtu skaidrību vismaz uz pieciem gadiem, varbūt pat uz ilgāku laika periodu, lai vairs nebūtu nekādas sevišķas šo likumu raustīšanas. Tie, protams, ir jāpilnveido, bet tiem jābūt skaidri saprotamiem un tajā pašā laikā jābūt arī skaidri saprotamam mērķim. Un pie tā mērķa izvirzīšanas ļoti svarīga ir visa izglītības programmu sistēma. Jādiskutē droši vien būs arī par mācību laikiem un semestru garumiem, jo mēs ļoti labi redzam, ka te daudzi grib dažādus priekšmetus klāt, bet laika ir tik, cik ir, un tāpēc es aicinu kopumā likumprojektu atbalstīt un virzīt pēc iespējas ātri, bet tai pašā laikā jābūt konkrētībai, skaidrībai, jo apsprieduši mēs esam daudz un dikti, bet diez vai ar to spriešanu vien mēs kaut kur tālu tiksim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es gribu nosaukt dažus faktus vai iniciēt padomāt: kad sākt mācīt? Viena jauna mammiņa vaicā zinošiem cilvēkiem: "Kad sākt man bērnu mācīt?" Atbilde: "Cik jūsu bērnam ir gadu?" – "Divi." – "Jūs divus gadus nokavējāt." Tas ir pirmais.

Dažādās valstīs, dažādās tautās sāk mācīt dažādi. Skaidrs, ka agrāk vai arī tagad var atrast valstis, kur vispār nav skolu vai sāk mācīt tikai pieaugušos. Vai vispār nemāca. Tas ir dažādi. Bet viens fakts. Jūs runājat par sportu. Kad mana meita gāja bērnudārzā, tad no sporta organizācijām staigāja pa bērnudārziem, atlasīja, piemēram, daiļslidošanai. No četriem gadiem jau iesaistīja daiļslidošanā. Šodien bija meitene, kurai mēs piešķīrām Latvijas pilsonību, apstiprinājām. Es domāju, ka viņa arī sāka nodarboties ar sportu ne jau tur noteiktā vecumā, bet ļoti, ļoti agri.

Man ir jautājums: vai matemātiķi, fiziķi un tamlīdzīgi – vai viņi nav cienīgi, lai viņus arī... varbūt tur ir talanti... un sākt agrāk atrast viņus? Man mazmeita paskaidro dažreiz, palabo, kā ar telefonu darboties. Skolēni jaunās tehnoloģijas zina pat labāk par saviem vecvecākiem vai vecākiem.

Atcerēsimies vēl tādu faktu! Francijā nesen, pirms mēneša, prezidents apstiprināja, ka jāsāk mācības no trijiem gadiem. Tas, ka Francijā jau mācījās daudzi no trijiem gadiem, bija iepriekš, bet viņš... lai tie nabadzīgie... kur nebija oficiāli pieņemts likums, ka... to apstiprināja no trijiem gadiem.

Paskatieties Eiropas Savienības valstīs! Ir dažādi, bet to valstu, kurās sāk no septiņiem gadiem, ir ļoti maz – daudz, daudz mazāks skaits. Un es gribētu, lai jūs padomātu par šiem jautājumiem, un ieteikt: neierobežosim tos talantīgos bērnus, kuri varbūt spēj ātrāk attīstīties, neliksim viņiem kaut kādas robežas, ka viņi netiek mācīti, sagatavoti un tiek aizkavēti. Saprotams, mēs esam dažādi. Viens apgūst ātrāk, otrs lēnāk, bet dot iespēju – nu, tā ir 21.gadsimta prakse.

Paldies. Es atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Dažus kungus, kas kritizē to, ka es kā inženieris celtnieks piedāvāju savus grozījumus likumos, gribu arī informēt, ka esmu ne tikai bijis dažādu profilu uzņēmējs, bet arī esmu bijis Iekšlietu ministrijas darbinieks, ugunsdzēsējs, kā arī pedagogs. Un tāpēc es šinī brīdī kā pedagogs ar piecu gadu stāžu, kā Rankas lauksaimniecības arodskolas direktora vietnieks mācību un ražošanas jautājumos arī varu izteikt savu viedokli par to, kas notiek.

Es principā atbalstu to, kas saistīts ar mācībām no sešu gadu vecuma. Mans vecākais dēls Kristaps sāka mācīties no sešiem gadiem, un nekāda vaina.

Vienīgais, ko es vēlētos tieši teikt par izglītības sistēmu... Kad es biju atbildīgs Rankas lauksaimniecības arodskolā par izglītības sistēmu, tad to varēja salīdzināt ar "Žiguli", kas labi pildīja savu funkciju gan uz šosejām, gan uz lauku ceļiem. Tad sākās Atmoda, atnāca viens cilvēks, teica: "Nē, "Žigulis" nav tik labs cilvēkiem, ieviesīsim tam kaut ko no franču autobūves." Ieviesa kaut ko no franču autobūves, konstatēja, ka nu neiet mašīna vairs tā, kā vajag. Tad teica: "Ieviesīsim kaut ko no Japānas autobūves šinī žigulītī!" Ieviesa no japāņu autobūves. Atkal neiet! Tad vācu autobūves.

Uz doto brīdi mums tā izglītības sistēma ir tāda – nu, nekāda. Tas, kas man visvairāk sāp, ir būtiskais robs eksaktajās zināšanās. Un mēs muļļājam, mokām to un tā tālāk. Es nesaprotu, priekš kam tas tiek darīts.

Un varbūt dažiem, kam ir tikai melns un balts, nepatiks tas, ko tagad teikšu. Bet es esmu ļoti pateicīgs padomju laiku izglītības sistēmai, kas viduvēju skolnieku... Vienīgais, ko es gribu labu pateikt... Man patīk padomju laiku sistēmā arī tas, ka bija šaha skola. Mani, viduvēju skolnieku, padarīja par veiksmīgu uzņēmēju, par tautas priekšstāvi. Bet mēs šo sistēmu esam kaut kā nomuļļājuši, iznīcinājuši un tagad skatāmies uz šito pārbūvēto "Žiguli": ko ar to darīt? Tas "Žigulis" neiet! Nu tad vajag kaut kādā brīdi savākties un padomāt, ko tad īsti darīt.

Un kas mani patiešām visvairāk šausmina (es piekrītu Raivim) – ka mums ir palikusi no padomju laikiem... kad mums bija vērtības un bija vēl kaut kas... bija ļoti daudz pienākumu... Tagad mums ir viena vērtība – nauda, un citu vērtību nav. Nav! Piedodiet, es varu oponēt jebkurā brīdī, ja kāds man pateiks: "Nē, ir tādas!" Es teikšu: "Nē! Redz, sabiedrībā saka, ka tas nav labi, ir citādi."

Tāpēc es aicinu: varbūt beidzam mocīt to mūsu izglītības sistēmu! Nu beidzam to mocīt! (Starpsauciens.) Vislabākais... piedāvāju atgriezties padomju laikos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Man ir jautājums. Kāpēc valdība neierosina uzsākt obligāto pamatizglītību, kad bērnam aprit pieci gadi? Kāpēc neuzsākt četru gadu vecumā? Var taču ienest mācību telpā gultas, uzrakstīt vadlīnijas, pat dabūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus audzinātāju apmācībai.

Es nezinu jūsu atbildi uz šo jautājumu. Tomēr, ja formulēsiet atbildi, attieciniet visu argumentu kopu uz mācību uzsākšanu no sešiem gadiem.

Vai visi sešgadīgie bērni spēj koncentrēties uz mācībām? Vai spēj noturēt uzmanību mācību tēmā kaut vai spēles veidā? Vai nav bērnam svarīgāk pilnībā ļauties spēlei, kurā tiek apgūtas komunikācijas iemaņas un turpinās iepazīšanās ar pasauli bērnam ērtākajā veidā?

Uzskatu, ka pamatizglītības uzsākšanas vecums nav jānosaka likumā. Bērna vecākiem un aizbildņiem ir jābūt iespējai izvēlēties, kādā vecumā sākt bērna mācīšanu skolā. Dažiem bērniem sākt mācības arī septiņu gadu vecumā ir par agru, jo bērns vēl nav pietiekami spēlējis savas spēles.

Atcerēsimies arī, ka tieši spēlē – it īpaši spēlē! – ātri attīstās bērna rakstura neatkarība, kas ir jebkuras radošas personas pamats. Pārsteidzīga pamatizglītības ieguves uzsākšana var bremzēt bērnu vispusīgu attīstību, nevis to veicināt, kā arī radīt stingru nepatiku pret skolas nodarbībām. Ir jābūt individuālai pieejai katram bērnam, pieņemot lēmumu par obligāto mācību uzsākšanu, un jāļauj vecākiem brīvi izvēlēties, kad sūtīt bērnu pirmajā klasē.

Izglītības un zinātnes ministrijas pieeja ne tuvu nav līdzīga šādam redzējumam, tāpēc es nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Dzintara kungs, par mītiem un par vērtībām.

Valsts izglītības satura centra piedāvātais jaunais saturs un standarta projekti bērnu un jauniešu orientāciju uz ģimenes dzīvi nepiedāvā vispār, kaut gan to pieprasa pēdējos gados pieņemtās likumdošanas iniciatīvas – Izglītības likuma 10.¹ pants, audzināšanas vadlīnijas, izglītības attīstības pamatnostādnes un pat izglītības reformas plānošanas dokumenti, kas paredz mazināt ģimenes dzīvei nesagatavotu jauniešu skaitu.

Šobrīd publiski piedāvātajā pamatizglītības standartā sasniedzamie rezultāti sociālo un pilsonisko mācību jomā paredz, ka skolēns, beidzot 9.klasi, ir nevis orientēts uz ģimenes un laulības dzīvi nākotnē, kā tas noteikts likumdošanā, bet gan spriež par laulību kā vienu no kopdzīves izvēlēm. Lūk, 2.4.3.punkts: "Diskutē par partnerattiecību un laulības mērķiem, salīdzina to ar citiem attiecību modeļiem. Veido argumentus par un pret dzimumdzīves uzsākšanu pusaudžu vecumā, lai paustu savu viedokli, izvērtējot piedāvātos argumentus." Līdzīgā skatījumā laulības jēdziens aprakstīts arī sporta un veselības mācību jomas sasniedzamajos rezultātos, izglītojamajam beidzot 9.klasi. Viņš kritiski izvērtē, kādi ir ieguvumi un trūkumi, riski dažādiem cilvēku attiecību modeļiem sabiedrībā (piemēram, konflikts, sadarbība, konkurence, laulība, partnerattiecības), lai pieņemtu lēmumu par sev vēlamāko modeli attiecībām ar citiem cilvēkiem.

Turpretim Igaunijā bērnu sagatavošanā ģimenes dzīvei veltīts atsevišķs kurss – ģimenes mācība vidusskolas sociālo zinību ietvarā. Savukārt Lietuvā 2016.gadā izstrādāta programma – dzimumaudzināšana, veselība un sagatavošanās ģimenes dzīvei –, kas paredzēta izglītojamajiem no 1. līdz 12.klasei un ir izstrādāta saskaņā ar jauno izglītības paradigmu – labas skolas koncepciju. Un nav tā, ka es vai kāds cits nevalstiskās organizācijas pārstāvis nebūtu vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā un personīgi pie Šadurska kunga, parādot viņam visas tās labās lietas, ko igauņi un lietuvieši ir sasnieguši savos vērtībizglītības standartos, bet diemžēl mēs palikām nesadzirdēti.

Tā ka, es domāju, nevajag sevi mānīt, Dzintara kungs! Vērtībizglītības šajā saturā nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Paldies par daudziem jau izteiktiem viedokļiem, kritiku. Sākot savas deputāta gaitas Saeimā, es kādreiz teicu, ka Latvijā vajag sakārtot vispirms sistēmu, vienoties par kaut kādu noteiktu sistēmu, kā tā funkcionē no tikko piedzimuša bērna līdz mūžizglītībai. Mēs to neizdarījām. Mēs visu darām tā ačgārni. Ir pagājis laiks, esam attapušies, ka vajag sakārtot... un sākt mācīt bērnus.

Man ir milzīgas šaubas, vai tas būs tāds normāls process. Es esmu spiests pateikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Saeimas deputātiem... jo visi lēmumi tiek pieņemti... piedodiet man, bet komisijā, kurā es tagad strādāju... Tātad mēs esam piedzīvojuši šādus projektus – vadlīniju apmācības principu, septiņus gadus... Atteicāmies no tā. Kāpēc? Tāpēc, ka tas bija slikts.

Un no 1992.gada nepārtraukti daudzi teica: "Nedariet to!" Jo Austrālija mocījās 15 gadus. Latvija, paldies Dievam, tikai septiņus. Soli pa solim projekts, kurā direktoriem un skolotājiem tika maksāti dolāri par to, ka viņi trīs gadus māca pēc kaut kādas īpatnējas sistēmas... Atcēla to.

Pēc pamatskolas pabeigšanas, stājoties vidusskolā, skolēns pats varēja izvēlēties priekšmetus, kurus mācīties. Mana pirmā atvase – meita – neizvēlējās ne matemātiku, ne fiziku, ne ķīmiju, ne bioloģiju, ne anatomiju, neko viņa neizvēlējās. Tie bija fakultatīvi. Atcēla to. Nu, loģiski! Kā var pabeigt vidusskolu bez šiem priekšmetiem? Viņa pabeidza.

Un, starp citu, to arī ministrija izstrādāja, ka eksāmenus var izvēlēties... kuriem priekšmetiem diplomā būs atzīme. Pārējie ir ieskaite. Viņa izvēlējās sabiedrības mācību, vēsturi, krievu valodu un angļu valodu, ko viņa ļoti labi zināja. Un nekādu problēmu! Vidusskolas diploms kārtībā, bet bez matemātikas, bez šiem eksaktajiem priekšmetiem, par ko vēlākos gados daudzi stenēja un teica: "Ārprāts! Kāpēc neizvēlējās inženieru profesijas!" Pamatā taču ir matemātika!

Priekšmetu metodiķus, kuri kādreiz zināja, kādam jābūt priekšmetam, lai izbīdītu cauri ministrijā izstrādātu, saturā bagātu, zinātniski pamatotu projektu, nomainīja ar referentiem. Kas ir referents? Cilvēks, kas vada procesu. Viss! Viņam var nebūt zināšanu ne matemātikā, ne bioloģijā. Viņš ir filologs. Piedodiet man, bērnudārza vadītājs ar augstskolas izglītību vada, pieņemsim, matemātikas nozari ministrijā un stāsta, cik daudz un ko vajag darīt, lai bērni kļūtu skolā gudrāki.

Priekšmeti... deviņdesmito gadu sākumā iedzīvojāmies pamatskolas devītajā klasē. Viss. Mums līdz tam laikam bija astoņas klases, un tad nevajadzēja teikt, ka vidusskolā mācās deviņpadsmitgadīgi. Kāpēc mums ir 9.klase? Kāpēc mēs to nereformējam un nepārveidojam? Kāpēc mēs neizvēlamies citu izglītības sistēmas modeli?

Var, protams, teikt, ka ministrija nezina, bet, jūs man piedodiet, ne pa šiem gadiem, kopš es komisijā darbojos, ne arī tagad ministrija nav piedāvājusi nevienu citu modeli kā tikai – sāksim bērnus mācīt no sešiem gadiem. Un te ir statistika, ļoti daudz. Es nekavēšos, jūs varat dokumentos izlasīt. Balstās uz to arī Krēsliņa kungs. No sešiem gadiem daudzas skolas pasaulē... daudzās valstīs ir sešgadīgo apmācība!

Nu es varu pateikt vienu. Es biju dažās valstīs no tām daudzajām, kurās sešus gadus veciem bērniem māca ticības mācību. Arābu valstīs tas ir Korāns. Viņi nemāca vispārizglītojošos priekšmetus, viņi tos sāk mācīt no septiņiem gadiem. Kāpēc?

Es gribētu pateikt tīri... Šadurska kungs, ministrs, lūdza nerunāt politiski, populistiski, bet runāt profesionāli. Man gribas jautāt, cik no ministrijas ierēdņiem ir noklausījušies tādu priekšmetu kā praktiskā pedagoģija, kur eksaktās zināšanas, teorija tiek pielietotas praksē un skolotāji māca, kā to darīt.

Mēs ignorējam to, ka bērns izaug līdzīgi kā stāds dabā. Vai tomātu stāds jau pirmajā mēnesī tomātu dod? Nē! Tam ir jāizaug, lai varētu dot produktu. Tāpat arī bērns. Un mēs ļoti ignorējam šo sešgadīgo bērnu apmācības sistēmu, kas mums ir Latvijā. Piedodiet, kāpēc mēs nepieprasām ministrijai, kāpēc simtprocentīgi nav obligāti ieviesta visu piecgadīgo bērnu apmācība pirmsskolā? Kaut gan likums to nosaka, diemžēl balstās... mums jau no pieciem gadiem mācās bērni. Jā, tie, kas apmeklē bērnudārzu. Tie, kuriem ir auklītes, vai tie, kas mājās sēž, varbūt omītes pieskatīti, viņi nemācās. Tāpat arī sešgadīgie. Un tagad paņemsim tos dokumentus. Mums tagad saka: "Mēs jau izlabosim. Divos lasījumos būs daudz priekšlikumu." Piedodiet, ir jāmaina beidzot sistēma, lai mums tur nebūtu deviņpadsmitgadīgo. Un, lai bērni attīstās, atļaut mācīt zinātniski izvērtētas programmas, kas ir paredzētas piecgadīgiem un sešgadīgiem!

Likuma 20.panta otrā daļa: "Pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūst līdz sešu gadu vecumam." Un tagad pamodelēsim. Turpinājumā rakstīts, ka atkarībā no vecāku vēlmes vai ārsta atzinuma varēs atļaut mācīties no septiņiem gadiem.

Pamodelējiet! Bērnudārzā mācās bērns, kura vecāki grib, lai viņš 1.klasē iet, un blakus viņam būs bērns, kura vecāki negrib. Vecāki saka: "Tu iesi tikai no septiņiem gadiem." Vienlaikus skolotājam, audzinātājam ir jāmāca pēc divām programmām, jo tās nebūs tās pašas, nebūs vienādas, tās būs dažādas programmas, un lielākie brīnumi būs tad, kad sešgadīgais bērns pabeigs 1.klasi, ies 2.klasē septiņu gadu vecumā, bet tas septiņus gadus sasniegušais, kas mācījās pēc bērnudārza programmas, ies vēlreiz sešgadīgo 1.klasē. Un, lūk, te iznāk... Es domāju, ka... Es tūlīt nolasīšu arī daudzus jautājumus, kas ir ļoti nesakārtoti.

45.pantā... Es vakardien gribēju uzdot ministram jautājumu, bet man nedeva šo iespēju Adamoviča kungs. "Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu vidējās izglītības programmās." Mēs atgriežamies pie 1992.gada, kad septiņus gadus ļāvām to darīt, un ar ko tas beidzās? Ar drausmīgu haosu, jo – kas man var pateikt citas mācību organizācijas formas? Nosauciet! Pie tam vidusskolā. Tas nav pamatskolā. Tas ir vidusskolā. Šajā dokumentā, ko mums lūdza, lai mēs par to balsotu... un Adamoviča kungs skaļi teiks, ka viss, ko mēs sakām, ir pareizi, mēs to visu izlabosim. Jau 14 gadus Latvijā ir noteikta obligātā pirmsskolas izglītības ieguve. Un burtiski dažas rindas zemāk: "... jau kopš 2002.gada, kad tika noteikta divgadīga obligātā pirmsskolas izglītības apguve..." Tad kurš skaitlis ir pareizs? Kā jums liekas?

Mēs nonākam pretrunā, lasot tos dokumentus. Dokumentā ir rakstīts: "Šobrīd no visiem piecgadīgajiem bērniem valstī 97 procenti minēto bērnu un no visiem sešgadīgajiem bērniem valstī 92 procenti minēto bērnu apgūst pirmsskolas izglītības programmas." Man ir jautājums: kāpēc valsts nav nodrošinājusi simtprocentīgi visiem bērniem normālu apmācību? Kāpēc 1.klasē ierodas bērni... arī šogad, šinī mācību gadā atnāk... viena trešā daļa klases nemāk ne lasīt, ne rakstīt, vispār neko? Jūs domājat, ka tagad, no sešiem gadiem pārejot uz... no septiņgadīgo uz sešgadīgo bērnu izglītību, sagraujot pirmsskolas normālo izglītību, kas Latvijā ir, bet tikai garantējot to visiem bērniem, tad būs labākas zināšanas? Es ļoti šaubos, tāpēc ka bērnam no septiņiem līdz deviņiem gadiem attīstās... tikai tad attīstās, bet ne ātrāk, binokulārā redze. Es saprotu, ka daudzi pat nesaprot, ko tas nozīmē.

Bērns nemāk izprast telpu, telpas dziļumu. Viņam šis jēdziens vispār nepastāv. Un tāpēc... Vēl viena lieta, ko jūs daudzi nesaprotat. Piecgadīgais un arī sešgadīgais bērns vislabāk saprot atbalsta principu, kad skolotājs parāda un bērns vispirms atdarina, neizprotot, kāpēc tas jādara. Viņš atdarina, bet tikai septiņu astoņu gadu vecumā viņš sāk saprast komandas. Es visiem, kas te piedāvā no sešiem gadiem likt bērnam mācīties vispārizglītojošos priekšmetus vienalga kādā formā, iesaku pašiem aiziet uz bērnudārzu un pastrādāt. Un televīzijā lai uzņem to jūsu stundu! Es jums pateikšu priekšā visus elementus, pastrādājiet, un tad es gribu redzēt, cik jūs gudri runāsiet un aizstāvēsiet šo projektu!

Man vakardien palika neskaidrs ministra jautājums, jo viņš neatbildēja. Es esot viņu aizvainojis. Mani jautājumi bija šādi: kāpēc tik steidzīgi bez aprobācijas kārtējo reizi...? Somijā astoņus gadus aprobēja šo projektu. Astoņus gadus! Latvijā, protams, mēs esam daudz gudrāki! Ko tad tie muļķi somi tur, vai ne, astoņus gadus čakarējās!? Bez aprobācijas jāpāriet uz jauno sistēmu! Man bija jautājums – lai pamato zinātniski, ka ir nepieciešamība... Kurā datumā ir jāatskaitās Eiropas Savienībai par iztērētiem aptuveni 34 miljoniem šī projekta realizācijai? Ieskaitot arī uz kompetencēm balstītu izglītību. Kāpēc nav uzaicināti Latvijas Universitātes pedagoģijas un psiholoģijas pārstāvji – docētāji, doktori un profesori, kas varētu varbūt vēl zinātniskāk pamatot, vai vajag to bērnu no sešiem gadiem vai nevajag... jo viņi gatavo pedagogus, lasa lekcijas un sagatavo jaunos skolotājus. Es ceru, ka jūs neviens tajā katedrā nestrādājat. Kur Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju katedra? Kāpēc pie apspriešanas tik būtiskās... Jo bērnudārzos, izrādās, nevajag manus audzēkņus, kas beiguši Mūzikas akadēmiju. Nevajag! Jūs saprotiet, nav štata vienības! Tā ir noņemta nost! Un mūzika ir padarīta par četru priekšmetu... šeit, pēc kompetencēm skatoties, ir četru priekšmetu komplekss: literatūra, drāma, vizuālā māksla un mūzika. Un, ja vizuālās mākslas pasniedzējam ir diploms, viņš var arī mūziku pasniegt. Mēs jau tik tālu esam nodzīvojušies! (Starpsauciens: "Sniedz priekšlikumus uz 2.lasījumu!")

Lai jūs neapgrūtinātu, es gribu dzirdēt (Dep. A.Kaimiņš: "Nekas, nekas! Sāc no sākuma!")... Es uzdošu jautājumus, kuri netika uzdoti komisijā... nepaspēšu minūtes laikā...

Pirmais. Kāda ir fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu izglītības iestāžu vides pilnveidošanai, jaunu mācību līdzekļu iegādei, pedagogu profesionālajai pilnveidei?

Uz šo jautājumu neatbild, jo... nekas jau nemaksās. Viss jau pa vecam, viss kārtībā.

Kad tiek plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai izglītības iestādē sešus gadus veciem bērniem varētu nodrošināt pamatizglītības apguvi atbilstošā veidā?

Un šādu jautājumu ir vēl 16. Es nekavēšu laiku... (Dep. A.Kaimiņš: "Netērē laiku!")

Tāpēc ka... lai varētu atbildēt uz šiem jautājumiem, ir jābūt atklātībai, caurskatāmībai un nedrīkst izmantot populismu un par katru cenu grūst cauri kā šodien grozījumus Augstskolu likumā... Tieši tāpat...

Ir jāatbild uz visiem jautājumiem, pirms mēs sākam balsot. Es neatbalstu šos grozījumus Izglītības likumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Dzintars, Dālderis, Brigmanis, Kaimiņš un Morozovs lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 5, atturas – 1. Līdz ar to lēmums pieņemts. Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Liekas dīvaini, ka izglītības saturu kritizē cilvēki, kuri varbūt pārstāv tos ļaudis, kas ir mācījušies izglītības iestādē pirms 30 vai 40 gadiem un, manuprāt, ir pazaudējuši saikni ar realitāti, kāda šobrīd, 21.gadsimtā, pastāv.

Ja var teikt, ka ar esošo saturu viss ir kārtībā, tad, es domāju, tie ir ļoti, ļoti rūgti meli. Patiesībā ir daudz problēmu, kas veidojas pašreizējās izglītības iestādēs. Kaut vai zināšanas, ar kurām jaunieši iznāk no izglītības iestādēm. Jā, viņi varbūt prot izrēķināt dažādus sarežģītus vienādojumus, bet praktiskajā dzīvē viņiem rodas ļoti, ļoti lielas problēmas, jo nav nekādas izpratnes par to, kā veidojas nodokļi, kas viņiem turpmākajā dzīvē ir jāmaksā; viņiem bieži vien nav izpratnes par to, ko nozīmē kredītsaistības, ko nozīmē gada procentu likmes un tamlīdzīgi. Viņiem pat bieži vien nav izpratnes, kā sniegt pirmo palīdzību citam cilvēkam, kad tā ir nepieciešama. Bet, jā, viņi zina dažādas teorēmas.

Un šajos apstākļos nav brīnums, ka tik daudz jauniešu brauc projām no Latvijas strādāt mazkvalificētu darbu, neskatoties uz to, ka viņi ir ieguvuši vidējo izglītību vai pat (atsevišķos gadījumos) augstāko izglītību.

Es teiktu, ka ir vēl viena būtiska problēma, kuru citi runātāji diemžēl pat nepieminēja. Ļoti daudzas skolas, manuprāt, nevis motivē jauniešus mācīties un pašiem pilnveidoties... Arī Kaimiņa kungs... varbūt viņam ir grūti noturēt uzmanību. Un tas ir arī tās esošās izglītības sistēmas rezultāts. Tas ir rezultāts!

Un tajā pašā laikā mēs varam priecāties par to, ka vismaz ir cilvēks, kurš varbūt nevar noturēt uzmanību, bet spēj uzkāpt tribīnē un stāties auditorijas priekšā. Jo ļoti daudzi jaunieši tad, kad ieguvuši vidējo izglītību un nonākuši augstskolā... Kad viņiem ir jālasa pirmais referāts, viņi sāk raudāt, ģībst, neierodas augstskolā, jo gluži vienkārši viņiem ir bail nostāties publikas priekšā. Un to visu ir panākusi esošā izglītības sistēma, kura sagrauj jaunieša pašapziņu, sagrauj viņa uzdrīkstēšanās spēju! Jaunieši tiek iebaidīti, viņi stāv pie skolotāja kabineta durvīm bieži vien daudzas minūtes, baidīdamies pieklauvēt pie tām. Vai mēs to vēlamies turpināt?

Manuprāt, krietni efektīvāka mācīšanās ir tad, ja jaunietis mācās pašmācības ceļā, bet tad, protams, parādās arī daudzi citi problēmjautājumi. Piemēram, skolotāja kompetence. Manuprāt, viena no problēmām, kas pastāv esošajā izglītības sistēmā, ir tā, ka skolotājam ir ļoti grūti pieņemt apstākli, ka kāds skolēns var būt kompetentāks konkrētajā jomā nekā viņš pats. Neatkarīgi no tā, vai tā ir informātika vai angļu valoda. Ir redzēti piemēri, ka patiešām talantīgi jaunieši spēj kvalitatīvā līmenī konkurēt ar pasniedzēju. Un, manuprāt, pareizi šādos apstākļos ir, ka pasniedzējs nevis mēģina šo jaunieti vilkt uz leju, pateikt, ka viņš kaut ko nepareizi dara, bet – tieši pretēji! – veicina, lai viņš attīstās vēl tālāk, vēl ātrāk un sasniedz vēl lielākus augstumus.

Jautājums par to, cik gados beigt vidusskolu vai cik gados sākt sākumskolu, manuprāt, ir tikpat aktuāls. Man liekas, tā ir nenormāla situācija, ka vidusskolas solā sēž deviņpadsmitgadīgs vai dažkārt pat divdesmitgadīgs jaunietis. Tie ir jaunieši, kuriem jau sen bija jāsāk strādāt un vienlaikus mācīties augstskolās. Nevis pamest augstskolas, nevis neiet studēt uz augstskolām, bet strādāt un mācīties!

Kā mēs varam panākt vēl citos veidos to, lai jaunieši pēc iespējas ātrāk iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību? Es domāju, arī Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizskata šīs iespējas. Proti, ikviens jaunietis, kurš ir 7.klasē, ja viņš ir pietiekami zinošs, varētu lūgt kārtot 9.klases eksāmenus, un viņam šāda iespēja būtu jānodrošina. Un, ja jaunietis, kurš ir 10.klasē, gribētu kārtot 12.klases eksāmenu, arī tad būtu izglītības iestādei automātiski šī iespēja viņam jānodrošina. Ja jaunietis ir spējīgs ātrāk pabeigt izglītības iestādes, tad viņam ir jādod šī (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) iespēja.

Es tiešām pievienojos arī citu kolēģu paustajām bažām par vērtībām, kuras ir ieliktas iekšā vai kuras varētu būt ieliktas iekšā jaunajā izglītības saturā. Ne vienu reizi vien dažādu komisiju formātā esam uzsvēruši, ka ir ļoti svarīgi bez jau nosauktajām īpašībām panākt, ka valstiskā apziņa, patriotisms, piederība pie savas valsts – tā ir viena no būtiskākajām vērtībām, ko Latvija var dot jaunietim. Visas pārējās vērtības iedos jebkura cita valsts, bet savas tēvzemes mīlestību varam iedot tikai mēs. Tikai Latvija to var iedot.

Ja mums izdosies kvalitatīvi sakārtot šo izglītības saturu un ielikt pareizās vērtības, tad, es domāju, 21.gadsimta jaunieši jau būs daudz augstākā kvalitātē. Es gribu tā cerēt, domājot par saviem vienaudžiem visā pārējā pasaulē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es jums gribu atgādināt, ka Vispārējās izglītības likumā ir daudz citu jautājumu, ne tikai sešgadnieku jautājums. (Dep. A.Kaimiņš: "Ā, nu tad labi!") Mēs jau pāris stundas runājam tikai un vienīgi par sešgadniekiem, bet es laikam nebūšu oriģināla.

Ja Kaimiņš grib... labi, Kaimiņam par godu es varu runāt arī par astoņpadsmitgadīgiem bērniem, kas pabeidz skolu. Tie, kas būs sākuši no sešiem gadiem, pabeigs septiņpadsmit gados. Jautājums: vai viņi būs sagatavoti dzīvei? Vai 17 gados bērns ir spējīgs pieņemt lēmumu par tālāko izglītību? Arī 18 gadu vecumā jauniešiem ir ļoti grūti izvēlēties savu specialitāti, un pēc tam viņi saprot, ka viņi nepareizi izvēlējušies. Tātad, ja bērni no sešiem gadiem sāks, tad 17 gadu vecumā beigs, tas nozīmē, ka šie bērni nebūs sagatavoti.

Bet jautājums par sešgadniekiem. Vai skolotāji ir gatavi? Vai skolotāji ir gatavi šobrīd strādāt ar šiem bērniem no sešiem gadiem? Komisijā mēs sapratām, ka skolotāji nav gatavi. Viņi atzīstas, ka nesaprot, kā viņiem būs jāstrādā: vai bērnudārzā vai skolā?

Nākamais jautājums. Vai mācību programmas ir gatavas? Vai mācību materiāli ir izstrādāti? Nē, nav! Komisijā bija ieradusies arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, kas bija deleģēta no pašvaldībām. Jautājums: vai pašvaldības ir gatavas, vai tām ir telpas, vai skolas un bērnudārzi ir aprīkoti, lai īstenotu šo reformu? Es nesaku, ka reforma vispār nav vajadzīga, bet reforma ir jāpārdomā, jāizdiskutē un jāpieņem pareizs lēmums, jo mēs pieņemam lēmumu par bērniem, kas vēl nav pat dzimuši.

Nākamais jautājums. Dienas režīms jaukta vecuma bērnudārza grupās, ja tur tagad izveido skolu. Kur liksies tie bērni, kuriem nav šis skolas vecums? Kā sadalīs šo grupu, šos bērnus? Jautājums par to, vai bērnus laist no sešiem vai septiņiem gadiem, būtu jāizlemj vecākiem, nevis mēs pieņemam lēmumu – laist no sešiem gadiem, bet, ja kāds netiek līdzi visiem pārējiem bērniem, tad lai atnes ārsta zīmi, ka viņš nav spējīgs. Saprotiet, šis punkts mani visvairāk aizskar. Tas nozīmē, ka vecākiem ir jāiet pie ārsta, jāatnes ārsta zīme, ka bērns nevar būt vienāds ar visiem citiem. Kā viņš pēc tam no septiņiem gadiem sāks mācīties skolā? Ko teiks pārējie? Ja bērni to sapratīs, viņi šiem septiņgadniekiem, kas ir ienākuši sešgadnieku grupā... viņi viņus nepieņems kolektīvā. Tas būs ļoti sāpīgi šiem bērniem.

Es aicinu nesasteigt šo jautājumu. Tas tiešām skar bērnus, kuri vēl šobrīd nav dzimuši. Apdomājiet. Es domāju, ka nākamajās sēdēs mēs par šiem jautājumiem vēl varēsim daudz diskutēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam, otro reizi.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie klātesošie! Es tagad papildināšu to, ko es nepaspēju pateikt pirmajā uzstāšanās reizē. No 18 241 bērna, kas šajā mācību gadā sāka mācīties, tikai 804 izvēlējās mācīties no sešiem gadiem. Tas ir 4,5 procenti no visiem. Tad kāpēc tik masveidīgi jau šogad to nedarīja, zinot, ka par to runāja jau ilgi? Kāpēc vecāki neizvēlējās? Uzdodiet jautājumu un atbildiet katrs! Kāpēc tikai 4,5 procenti?

Ministra kungam, Šadurska kungam, tika piedāvāta šāda sistēma, kas ļoti daudzās valstīs jau ir aprobēta. Es nesaukšu tās valstis. Pēdējā, ar kuru es iepazinos, bija Slovākija, kas 11 gadus pēc šīs sistēmas gatavo savus gara cilvēkus, kas bīda un pārstāv valsti visās jomās.

Tātad pirmais gads ir... pieci gadi, seši gadi, un tā viņiem ir stingri noteikta kā pirmsskola... tie ir tie divi gadi. Pēc tam viņi mācās 10 gadus. Mēs atgrieztos līdz obligātajai vidusskolai. 16 gados, kad bērns, jaunietis, saņem pasi, viņš var sākt izvēlēties, ko tad īsti darīt. Viņš drīkst strādāt, drīkst iegūt profesiju, viņš var mācīties, lai kļūtu par... un iegūtu augstāko profesionālo izglītību un akadēmisko izglītību un turpinātu. Un tur, lūk, ir šīs divu gadu mācības, kad māca profesiju, liek iestājeksāmenus, piemēram, kā 1.ģimnāzijā Latvijā, kur māca pastiprināti matemātiku. Jā, viņi iet tālāk pa zinātnes ceļu, ja to grib. Un šajos divos gados katrs pastiprināti apgūst savu profesiju. Un tie tad kopumā būtu 14 mācību gadi, bet precīzi 18 gadi, kad viņi ir pilngadīgi un var sākt studēt.

Šo shēmu, ko vajadzētu vismaz apspriest minimālā līmenī, es iedevu Šadurska kungam, es viņam lūdzu: "Nu, pusstundiņu parunāsim tavā kabinetā par šo sistēmu; varbūt mēs kaut ko pamainām tagad, kad mainām uz kompetencēm balstītu izglītību?" Kā deputāts Varis Krūmiņš jau teica: "Jā, ir valstis, kurās ir divas sistēmas. Vienā, kas ir ļoti dārga, māca miljardieru, miljonāru bērnus... ļoti stingrās skolās, un tur nekā uz kompetencēm balstīta nav."

Un kas ir kompetence? Jūs varat pateikt? Šī sistēma, ko grib ieviest! Ir vispirms jāiemāca bērnam akadēmiskās zināšanas, lai viņš varētu tās praktiski izmantot. Tātad, ja mēs varētu pārskatīt mūsu mācību programmas, mācību vielu, mācību saturu, ko nekādi negribam darīt, tie cilvēki, kas nav ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību un strādā ministrijā, nevarētu izstrādāt tik nenormālu crazy projektu. Ir 10 tūkstoši parakstu, kas apliecina – nē, šie vecāki nelaidīs bērnus skolā no sešiem gadiem! Un cik ministrijā strādā ierēdņu, kas šo projektu gatavo? Nožēlojami!

Mani tas tiešām ļoti satrauc, un es mēģināšu ātri nolasīt kopsavilkumu par to, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā. Vai tiešām te kāds ir iedomājies, ka dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī? Naivie! Mēs dzīvojam totālas diktatūras apstākļos: ko tie kundziņi ministrijā, pareizāk sakot, birokrāti, savās tukšajās galviņās aiz gara laika, kafiju strēbdami, iedomājas, tam tā būs būt! Un visas tās diskusijas ir tikai izkaltētā cūkas pūslī sabērtu zirņu grabināšana. Izdomāja, ka bērnus vajag dzīt uz skolu jau no sešiem gadiem mācīties vispārizglītojošos priekšmetus, un tā tam būs būt.

Izdomās, ka vajag no pieciem vai četriem gadiem, arī tad būs vien jāklausa! Un nekādi argumenti šeit vērā netiks ņemti. Vai mums maz pa šiem gadiem ir tādu pieņemtu likumu, kas aizveduši strupceļā? Un tas, cik lielu kaitējumu un apgrūtinājumu šis kārtējais reformu šedevrs nesīs bērniem un viņu vecākiem, visai Izglītības un zinātnes ministrijai ar Šadurski priekšgalā ir dziļi pie vienas vietas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Ja skatās Latvijas vairāk nekā 25 gadu vēsturē, tad katra izglītības reforma faktiski ir tāda piemiņas plāksnes veidošana vai katra izglītības un zinātnes ministra cenšanās atstāt kaut ko vēsturē. Un, atskatoties šajā vēsturē, mēs nevaram atcerēties nevienu faktu, kad kādas reformas rezultātā, pārmaiņu rezultātā, mēs būtu nonākuši pie secinājuma – jā, tas ir devis kaut kādu augstāku pakāpienu kvalitātē, kādā bērns pabeidz skolu; tas ir devis kaut kādu augstāku reitingu Latvijai kādos pasaules vērtējumos. Ja atceras, tad ar mielēm atceras tā vai cita ministra vārdu. Un tā ir Latvijas nelaime – domāšana īstermiņā, cenšanās vienkārši politisku ambīciju dēļ atstāt kaut ko aiz sevis paliekošu, nedomājot par to, kas faktiski tiek atstāts.

Runājot par šo reformu, jāteic, ka tā ir atkal kārtējā ambīcija – vienkārši ierakstīties vēsturē, nedomājot par to, kādas pēc tam būs sekas.

Un katrs, kas kāpj šajā tribīnē, to dara, manuprāt, arī tāpēc, ka saprot to, cik ļoti liela nozīme ir izglītībai īpaši Latvijas apstākļos. Es novērtēju arī katru pozīcijas deputātu, kas mēģina ar pašiedvesmu... sevi iedvesmot, lai šodien nobalsotu "par" šo reformu, par šiem grozījumiem likumos, mēģinot atrast motivāciju tam, kāpēc viņi nospiež to pogu.

Es to novērtēju tāpēc, ka šie deputāti vismaz ir mēģinājuši iedziļināties dokumentos, par kuriem viņi šodien balsos.

Otra lieta. Kad veic kādu reformu, vienmēr gribas redzēt iespēju salīdzināt, lai pēc tam būtu iespēja vērtēt, vai pieņemtie lēmumi ir pieņemti pareizi un kas ir jāmaina pieņemtajos lēmumos.

Kārtējo reizi šīs pārmaiņas ir par tēmu, kā mainīt skolu tīklu, kaut ko samazināt, mainīt standartus, mainīt saturu, bet nav atbildes uz jautājumu: kādā kvalitātē jaunietis beigs skolu? Pret ko mēs mērīsimies?

Es nenoliedzu to, kas ir absolūti skaidrs: prasmes, kompetences, zināšanas – viss ir jāsaista kopā. Pēdējo vairāk nekā 10, ja ne 15 gadu laikā esmu vērojusi, ka izglītības sistēma ražo (un aizvien vairāk ražo) biorobotus. Jūs brīnāties, kāpēc bērni nav sagatavoti dzīvei, ka viņi mehāniski, varbūt ar mātes gūgles palīdzību spēj atrast kaut kādu informāciju, bet viņi absolūti nespēj dažādus faktus saistīt kopā. Viņi neredz "telpu".

Ja bērns skatās arvien mazākā ekrānā, arī pasaules izpratne viņam nav lielāka par šī ekrāna robežām. Arī tās ir izglītības sistēmas sekas, ka neprot pielietot tos informācijas tehnoloģiju līdzekļus, kas šodien ir. Gudri pielietot! Gluži otrādi: šī vide ļauj bērnam palikt – piedodiet! – stulbākam un aprobežotākam. Man par to patiešām sāp sirds. Es jau jums pieminēju, kad kāpu tribīnē pirms nedēļas, kad šie likuma grozījumi tika nodoti komisijām, Valsts kontroles nu jau vairāk nekā pirms deviņiem gadiem veikto revīziju. Toreiz, gribot rast atbildi uz jautājumu: kāpēc es redzu tik daudz jauniešu, kuri nespēj argumentēti runāt, kuri nespēj redzēt "laukumu", kuri nespēj uzrakstīt loģiski saprotamu tekstu, kāpēc tas tā notiek, kas ir mainījies izglītības sistēmā?... Arī šobrīd atbildot tiem deputātiem, kas uzskata, ka mēs viens otrs, kas esam ieguvuši izglītību septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados, esam ieguvuši kaut kādu nepareizu izglītību... Arī jūs dzīvojat ilūzijās!

Tajā laikā tie, kam bija iespēja – un es to novērtēju! – mācīties pie izciliem pedagogiem neatkarīgi no tā, kādā ideoloģiskā pasaulē tu pastāvi... tev tiešām iemācīja tādas prasmes un zināšanas, ka tu spēj jebkuros apstākļos izdzīvot, tu spēj pielāgoties un tu spēj lietas argumentēt, loģiski saprast. Tu nebaidies paust savu viedokli.

Tas, kas notiek šodien... ir tā nelaime, ka vienā daļā izglītības sistēmas... paldies Dievam!... gribu teikt, ka tā nav nelaime, tā ir laime: paldies Dievam, ir saglabājušies pedagogi, kuri, neskatoties uz to, kādas prasības viņiem tiek izvirzītas, spēj ar savu kompetenci izvēlēties pareizākās mācību metodes. Viņi aizpildīs tos papīru kalnus, kurus sistēma prasa, bet mācīs tā, kā viņiem liek sirdsapziņa, kā viņiem liek mācīt viņu pieredze, viņu profesionalitāte.

Iepazīstoties ar šo Valsts kontroles revīziju, mēs atradām ļoti daudz atbilžu – kopā ar bērnu psihologiem, mācību priekšmetu speciālistiem, pedagoģijas speciālistiem –, kur ir tā problēma. Un problēma ir tur, ka sistēmā eksistē dažādi atrauti elementi, kas kopā nestrādā. Ir veiktas entās reformas, mainot standartu, nesekojot līdzi, kā praksē šis standarts tiek ieviests, mehāniski izvirzot prasības, kā tas vai cits mācību priekšmets jāmāca, nesekojot līdzi, vai vispār to mācību priekšmetu šādā veidā ir iespējams iemācīties. Tas parādīja to, ka bērniem tiek prasītas prasmes, piemēram, abstraktā domāšana, vecumā, kad šī domāšana vēl nav izveidojusies, un tas bērnā rada naidu. Tas parādīja, ka ir, piemēram, ļoti daudz jaunas apgūstamas vielas, kam bērns nespēj izsekot līdzi. Un atkal tas rada naidu, neizpratni un mehānisku pieeju mācību procesam. Par maz atkārtošanas un tā tālāk.

Kāpēc tas viss gadiem ir nogulsnējies izglītības sistēmā un neviens pēc būtības nevērtē, kādā veidā bērni tiek mācīti? Tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijā nekas nav mainījies. Ir tā pati izpratne, kas šodien. Un šodien, grozot likumu, atbildība ir tikai par sistēmas radīšanu: par pieņemtajiem noteikumiem, izstrādātajiem standartiem, izvirzītajām prasībām, nedomājot par to, ka šie standarti, izvirzītās prasības ir tikai instruments, lai nodrošinātu to, ka skolu pabeidz izglītots, dzīvei sagatavots jaunietis.

Un trešā lieta, par ko es gribu runāt. Ir apsveicama kompetencēs balstīta izglītība. Un, cik atceros, mēs tādu ieguvām arī tajos laikos, par kuriem kāds izsakās ar mielēm, – mums iemācīja cieņu, pietāti, mīlestību, līdzjūtību vienam pret otru, iemācīja atbalstīt citam citu.

Tas, kas notiek šodien. Jūs domājat, ka skolas vide, kuru jūs izveidosiet tādu kā izolatorā, izveidos bērnu, kurš būs līdzjūtīgs, saprotošs, atbalstošs, mīlošs un tā tālāk. Ja viņš iziet sabiedrībā, kurā tiek kultivēts naids, kurā tiek kultivēta dažādu viedokļu nepieņemšana, kurā tiek kultivēts cinisms... Tas ir pats par sevi saprotams un atbalstāms... Situācijās, kad nav argumentu, tiek iedvestas bailes. Tas, kas gadiem ilgi un aizvien vairāk tiek tiražēts masu mediju telpā no dažādu institūciju puses: ja tev nav argumentu, tu pasaki, ka ir viens vienīgs pareizais viedoklis. Ja kāds domā citādāk, tas nozīmē, ka viņš ir nepieņemams jau kā cilvēks. Nespēja cīnīties ar argumentiem ir vide, kura spēj pastāvēt tikai tad, ja tā iedveš bailes un iedveš pārliecību, ka ir tikai viens pareizais viedoklis un viss pārējais ir jāignorē. Vai šādā vidē būs efektīva pēc būtības kompetencēs balstīta izglītība? Es uzskatu, ka ne.

Kā varēja izglītības sistēma nodzīvoties līdz tam, ka skolotājs Latvijas sabiedrībā šodien nav prestiža profesija? Ka tas nav cienīts cilvēks, novērtēts cilvēks? Par to bija jārunā arī šodien, grozot izglītības likumus, lai skolotāja profesija beidzot būtu pacelta tajos augstumos, ka tas ir cienījami, tas ir prestiži. Nevar iedomāties pacelt roku pret skolotāju. Kad es dzirdu gadījumus, ka bērns spēj pacelt roku pret skolotāju, man tas ir kaut kas pilnīgi nepieņemams. Tad šādā vidē mēs domājam ieaudzināt bērnos kompetences, vērtības? Izaudzināt bērnus, kuri saprot cieņu, kuri saprot mīlestību? Es uzskatu, ka ļoti daudz kas darāms un jārunā par to, kādu sabiedrības vidi mēs veidojam. Un vienalga, vai tā ir Saeimas tribīne, no kuras var atļauties runāt visu kaut ko, uzskatot, ka brīvība ir visatļautība, vai tā ir ģimene, kurā jau vecāki bērnam iemāca šāda veida izpratni par brīvību, iemāca necienīt pašu svarīgāko, kas bērnam būtu jāciena, ejot uz skolu, – savu skolotāju.

Es neatbalstu šos likuma grozījumus, jo tie nav veidoti ar izpratni, ka mēs patiešām vēlamies redzēt izglītotus, kompetentus jauniešus, tādus jauniešus kā tos, kuri nesen debatēja šeit, Saeimā... un uzskata par pašu būtiskāko to, lai šeit būtu jaunieši, kuriem ir cieņa pret savu valsti, kurus vieno šī kopības sajūta – piederība savai valstij.

Es esmu par to, lai mēs spētu šādus jauniešu izglītot.

Grozījumi, kas tiek veikti mehāniski, tiek veikti tikai tādēļ, lai parādītu kaut kādu politisku ambīciju, atstātu piemiņas plāksni pie izraktas bedres, – drīzāk tie būs krusti pie apraktas izglītības sistēmas.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es arī... Klausoties šo debati (Dep. I.Rībena: "Debates! Daudzskaitlinieks!"), es tā paskatījos un padomāju, ka es atbilstu tiem Kalnozola kunga minētajiem kritērijiem tiesnešiem (ir runa par tiem 10 gadiem un par astoņpadsmitgadīgu bērnu).

Es arī gribu padalīties ar jums savās pārdomās saistībā ar šo likumu.

Dažas lietas.

Nez kāpēc tie runātāji, kas neatbalsta skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, uzskata, ka mūsu bērni ir sliktāki par citu Eiropas valstu bērniem. Ziemeļīrijā no četriem gadiem sākas obligātā primārā izglītība. Piecās valstīs tā sākas no pieciem gadiem. 23 valstīs šī izglītība sākas no sešiem gadiem. Un tikai dažās valstīs, to skaitā Baltijas valstīs... Somijā, Zviedrijā, Bulgārijā un Serbijā šī izglītība sākas no septiņiem gadiem.

Es nesaprotu, kāpēc jūs domājat, ka latviešu bērni... Latvijas bērni ir sliktāki par, piemēram, Vācijas vai Francijas, vai Ungārijas, vai Itālijas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, kur sāk mācīties no sešiem gadiem. Tur tā nav nekāda problēma.

Otrs aspekts. Manuprāt, nav pareizi, ka šobrīd jaunieši vidusskolu pabeidz 19 vai 20 gadu vecumā. Tas nav pareizi nedz no izglītības viedokļa, nedz no juridiskā, jo no 18 gadiem iestājas pavisam citas tiesības, atbildība, pienākumi un saistības šim cilvēkam, un grūti viņu pakļaut skolas disciplīnai.

Ja mēs skatāmies no tautsaimniecības viedokļa, no ekonomikas viedokļa, šie jau pieaugušie bērni vai pieaugušie cilvēki nav spējīgi integrēties darba tirgū tāpēc, ka viņiem ir jāmācās skolā. Kā zināms, mācības notiek visu dienu un nav iespējams paralēli neko darīt. Bet bieži vien šie bērni, skolēni, savieno šos darbus. Un tad nesanāk ne kaut kas labs darbā, ne kaut kas labs mācībās, tātad – kaut kas pa vidam.

Kā panākt, lai skolu varētu beigt 18 gados? Viens variants ir saīsināt vasaras brīvlaiku, kā tas ir ļoti daudzās Eiropas valstīs. Vasaras brīvlaiks tur nav trīs mēneši, un tam ir savs zināms racionāls pamats. Piemēram, ja ir bērns un divi vecāki, kuri abi strādā, tad atvaļinājumu vasaras mēnešos katrs var paņemt, maksimums, vienu mēnesi. Un tad vēl vienu mēnesi šis bērns klīst kaut kur apkārt pa ielām un dara nezin ko vai arī sēž mājās un spēlē datoru. Tā arī nav pareiza pieeja. Līdz ar to loģiski būtu domāt arī par šo aspektu.

Mēs jau daudz te runājam par dažādu priekšmetu iekļaušanu izglītības programmās. Protams, tas viss prasa laiku. Nevar būt tā, ka bērni tiek noslogoti mācībās no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Nu tad varbūt der padomāt un vasaras brīvlaiku saīsināt! Tas dos arī iespēju vecākiem pavadīt laiku kopā ar bērniem un sabalansēt atvaļinājumu kopā ar bērniem.

Ja mēs runājam par sešgadniekiem, liela problēma, protams, ir tā, ka šobrīd sešgadniekiem, apgūstot bērnudārzā primāro izglītības programmu... visi zinām, ja vecāki strādā, tad bērnudārzā darba diena sākas septiņos no rīta un beidzas septiņos vakarā. Pirmajā klasē darba diena sākas aptuveni pusastoņos un beidzas ap vieniem. Līdz ar to šā likuma kontekstā būtu jāpadomā, lai nodrošinātu pēc iespējas to... Kā jūs zināt, sešgadīgo likumiski nevar vienu pašu atstāt mājās, pieaugušajam viņš ir jāpieskata. No septiņiem gadiem, cik es saprotu, ir iespējams vienam pašam palikt mājās. Tātad arī šis aspekts ir jāpārdomā, ieviešot sešgadīgajiem apmācību.

Bet, ja mēs skatāmies pēc būtības, tad es domāju... arī šodien te daudz tika runāts par mērķiem. Kādi tad ir mērķi šai izglītības reformai? Manuprāt, mērķis ir viens – lai mūsu bērni saņemtu kvalitatīvu izglītību, savlaicīgi beigtu skolu un varētu vai nu turpināt mācīties, vai integrēties darba tirgū, savlaicīgi uzsākt darbu un veiksmīgi strādāt. Tā ka es neredzu nekādas lielas problēmas. Protams, pie likumprojekta vēl daudz ir jāpiestrādā, ir jāizanalizē arī citi varianti un iespējamās opcijas, bet virziens un mērķis, manuprāt, ir pareizs. Es tiešām vēlu komisijai veiksmi darbā pie šī likumprojekta, un es noteikti aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, kā arī aicinu turpināt strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Kolēģi, es saprotu, ka visi mēs šeit runājam par mācību saturu. Un, jāsaka, mēs šeit visi esam iepriekšējās izglītības sistēmas upuri, kuriem skola nedeva pietiekamas zināšanas un prasmi tās pielietot. Mēs baidāmies no tribīnes runāt, neprotam runāt un tā tālāk. Vēl traģiskāk ir tiem, kas pabeidza 11 klases, es esmu viens no tiem. Tiešām, tāda trauma, ka nezinu, kā šajos 11 gados gūtās zināšanas tagad pasniegt pasaulei!

Bet, ja mēs runājam par konkrēto likumprojektu, tad man gribas teikt – uzmanīgi izlasīsim šo likumprojektu. Šodien lielākā daļa runātāju, kas teica: "Atbalstīsim šo projektu!", runāja par to, ka mums vajag uzlabot izglītības saturu. Bet paskatieties šajā likumā, kas tad izglītības saturu noteiks? Likumdevējs? Tas ir Ministru kabineta kompetencē. Visi grozījumi, kurus arī komisijā skatīja un rādīja, visi lielie grozījumi nav likumdevēja jautājums. Tie ir ministrijai jāsagatavo. Tā ka drīzāk šis likumprojekts, par kuru mēs šodien runājam, ir par darba organizāciju. Un, ticiet vai ne, ja skolotājs ir labs, ja pedagoģiskā metodoloģija, metodes pedagoģijā būtu tādas, ka skolotāji, kas daudzās skolās jau strādā... ja viņi strādātu ar jaunām metodēm, tad nav problēmu ar to saturu. Mēs varam dot galvenos norādījumus. Būtībā mēs šeit daudz cepamies par to, par ko īstenībā mums nav jācepas.

Otra lieta. Par likumprojekta mērķi. Izlasiet anotācijas pašu sākumu! Es ļoti priecājos, ka Ministru kabinets šo projektu uz Saeimu virzīja, lai īstenotu valdības deklarācijā ierakstīto. Un tur ir pašā sākumā: lai īstenotu no nākamā mācību gada vispārējo obligāto vidējo izglītību... Es saprotu, ka tā jau ir ieviesta, jo tur blakus ir piezīmīte, tikai divdabja teiciens: līdztekus īstenojot arī apmācību 1.klasē no sešu gadu vecuma...

Tātad vispārējā izglītība, obligātā izglītība mums ir, tagad vēl papildus liksim no sešiem gadiem... Un tad man ir jautājums tieši par to, ka no sešiem gadiem; par šiem jaunajiem uzstādījumiem. Mēs, protams, varam pārspļaut Eiropas valstis un noteikt, ka mūsu bērni sāks mācīties no divu gadu vecuma. Davai, panākam tādu sasniegumu! Parādām visiem, ka mums ir gudri bērni!

Bet īstenībā man būtu pāris jautājumu Adamoviča kungam, kas vada šo komisiju. Es saprotu, ka jūs pārstāvat savas partijas kolēģa – ministra – idejas. Vai jūs esat saņēmuši no Latvijas bērnu vecākiem atbalstošu viedokli vai vismaz klusējošu piekrišanu? Vai jums ir saņemts tikai protests?

Otrs jautājums. Vai jums ir pedagoģijas zinātnieku atzinums par to, ka šī reforma atbilst kaut kādām pareizām metodēm, nevis ir vienkārši iepriekšējo reformu, sākto un neizdevušos, metožu turpinājums? Vai jums ir zināms pieredzējušu pedagogu, kas ilgstoši strādā skolā, atzinums, ka šīs metodes tiešām būs tās labākās? Vai ar šo likumprojektu mēs gribam tikai organizatoriski un saimnieciski sakārtot izglītības sistēmu? Kā Kalnozola kungs teica, visur apakšā ir naudiņa.

Es uzskatu, ka mēs, politiķi, balstoties uz saujiņas ierēdņu radīto projektu, nevaram teikt, ka mēs zinām labāk, kā pareizāk būtu mācīt bērnus. To zina pedagogi. Pirms virzīt šo projektu, mums vajadzētu uzklausīt pedagogu atzinumus, nevis pateikt, ka mēs gribam politiski: no sešiem gadiem. Bet kāds teiks: no pieciem gadiem. Vai politiski mēs varam pateikt, ka psiholoģiski bērns ir tam gatavs? Vai politiski mēs varam pateikt, ka katrā bērnudārzā vai skolā, kur šie bērni sāks mācīties, ir vajadzīgās gultiņas un miers? Ja zvans, ja tāds vēl skolā pastāv, zvanīs tagad divreiz, pēc 30 minūtēm un 40 minūtēm, un pa vidu vēl uz kādām minūtēm... Vai tajā brīdī, kad bērnam būs atpūtas stunda, tomēr zvans skanēs? Vai ir sakārtoti šie jautājumi? Sakārtojiet šo sistēmu un tad nāciet ar konkrētu risinājumu, ko visi atbalstītu! Bet šobrīd vairāk ir protesta. Turpretī jums ir tikai politiska vēlēšanās: "Ieviešam!"

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu jūsu laiku ilgi.

Man vienmēr izraisa tādu patiku, kad uzstājas savas jomas profesionāļi! Ar gandarījumu klausījos atsevišķu deputātu uzstāšanos – neatkarīgi no tā, vai tas būtu Varis Krūmiņš vai Platpera kungs.

Bet ko es gribu pateikt? Ka mēs runājam it kā par vienu lietu, bet – laikam tomēr dažādās latviešu valodās.

Krēsliņa kungs! Bērna audzināšana sākas nevis ar mirkli, kad viņš ir piedzimis, bet vēl līdz brīdim, kad viņš ir piedzimis. Un bērna izglītošana sākas pēc tam.

Diemžēl dzīves gudrību un izglītības līmeni arī nevar nolikt vienā plaknē.

Kārtējo reizi... Manuprāt, tā ir ļoti sasteigta reforma, kura tiek neveiksmīgi īstenota pirmsvēlēšanu laikā. Ļoti labi būtu, ja mēs varētu izdiskutēt visus šos strīdīgos jautājumus un visa Saeima nonāktu pie kaut kāda kopsaucēja.

Otrdien es piedalījos vecāku padomes sēdē skolā, kur mācās mana meita, un arī uzdevu gan pedagogiem, gan vecākiem jautājumu saistībā ar pāreju uz apmācībām 1.klasē no sešiem gadiem. Obligātā vidējā izglītība...

Un kādas es saņēmu atbildes? Tās bija vienprātīgas: kategoriski pret to, ka 1.klase sākas no sešiem gadiem. Ja mēs runājam par to, ka pirmsskolas izglītība ir 1.klase un tad bērni iet uzreiz skolā 2.klasē, tas ir cits jautājums, kas ir diskutējams.

Noteikti vecāki iestājas par obligātu vidējo izglītību. Bet bija pretjautājums: "Vai mums būs skolas, kur viņus izglītot, tāpēc ka vidusskolu skaits mums krasi sarūk?" Ja nekļūdos, par 59 jau šogad.

Mēs varam daudz un dikti diskutēt par daudz un dažādām interesantām lietām. Es gan šahu iemācījos spēlēt daudz agrāk, nekā iemācījos lasīt. Un lasīt es sāku tekoši jau no pieciem gadiem. Un nevaru neko teikt arī pret izglītības līmeni.

Bet pats galvenais, ko, runājot par 12 gadu apmācību, vecāki un skolotāji vienprātīgi pauda (un es apsolīju, ka darīšu to zināmu kolēģiem deputātiem): visi iestājas par to, lai būtu 11 gadu apmācība. Nav ko deviņpadsmitgadīgiem puišiem un meitenēm darīt vidusskolā! Jā, es arī piederu pie tās kategorijas, kas mācījās 11 gadus. Tikai es labi atceros, ka 11. vai 10., vai 9.klasē mums mācības sākās astoņos, beidzās pusčetros, pēc tam bija dažāda veida treniņi un tad vēl bija jāiet mājās – kaut kas mājās jādara. Un bija arī vesela virkne dažādu fakultatīvu nodarbību.

Vai mēs kaut ko zaudējām vai ieguvām? Es domāju, ka ieguvām. Un mums tomēr ir jāpieņem lēmums, lai bērni vidusskolas izglītību iegūtu līdz 18 gadu vecumam vai 18 gados.

Bet, ja reformas īstenotāji uzskata, ka 1.klase – tā ir pirmsskolas izglītība, tad godīgi arī pasakiet! Nav ko muļķot ne sevi, ne citus, ne arī vecākus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam, otro reizi.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien otro reizi! Noklausoties... Es ceru, ka mēs esam pietuvojušies beigām...

Man gribas pateikt tikai vienu: šī eksperimenta rezultātu, kurā izmēģinājuma trusīši diemžēl ir mūsu bērni, mēs redzēsim tikai tad, kad šis projekts būs beidzies, – tad, kad šie sešgadnieki šo apmācību izies un pabeigs skolu. Un tas būs apmēram 2030.gadā.

Tā ka šobrīd runāt, vai kaut kas ir aprobēts vai nav, ir stipri pāragri. Aprobāciju mēs varēsim taisīt pēc 10–11 gadiem, un tad mēs redzēsim, kas no šī eksperimenta ir iznācis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija ļoti skaidri parāda, cik mēs visi esam atšķirīgi, cik dažāda ir izglītošana. Cik dažāda ir audzināšanas kultūra, cik mēs esam atšķirīgi. Tas pats attiecas arī uz bērniem.

Turpinot Kūtra kunga uzsākto jautājumu sesiju, man arī radās trīs jautājumi.

Pirmais jautājums. Runājot par to, ka 12 gadi tiešām ir garš laika posms un ka nevajadzētu varbūt sākt ātrāk un beigt ātrāk, rodas jautājums: vai nevar padarīt šo procesu drusku blīvāku tieši attiecībā uz izglītības standartiem, izglītības kvalitāti, izglītības saturu?

Otrs jautājums. Varbūt būtu pareizi nevis noteikt, ka sešu gadu vecums – un āmen, bet pārejas periodā dot tiesības vecākiem izlemt: no sešiem vai no septiņiem gadiem sākt mācību procesu. Jo tas ir ļoti svarīgi, it īpaši, ja būtu paredzēta arī konsultēšanās ar divām speciālistu kategorijām – bērnu ārstiem un psihologiem, kā arī skolotājiem.

Un trešais jautājums. Mēs runājam par skolu tīkla optimizāciju. Pēc Šadurska kunga teiktā, Latvijā pilnībā pietiktu ar 150 skolām. Kā jūs domājat, kas vinnēs šā procesa ieviešanas gaitā? Pilsētās vairāk vai mazāk to var sakārtot. Ko mēs darīsim ar laukiem? Kādas skolas tur paliks? Vai tās ir gatavas uzņemt sešgadīgos bērnus, kuriem tīri fizioloģiski ir citādas prasības nekā desmitgadīgiem vai sešpadsmitgadīgiem?

Vai mēs esam sagatavojuši izglītības sistēmu un skolu tīklu šai pārejai? Un vai nevajadzētu, pirms nostiprinām visu to likumā, tomēr pamēģināt izpētīt arī pozitīvās un negatīvās sekas visam tam procesam?

Un visbeidzot. Tad, kad bija runa... Ja es nemaldos, laikam Matīsa kungs ir teicis, ka šeit ir liela daļa deleģēta Ministru kabinetam. Praktiski ir deleģējuši pašai ministrijai – Izglītības un zinātnes ministrijai. Man, godīgi sakot, nav lielas pārliecības, ka tas darbs tiks veikts kvalitatīvi, tiks godam padarīts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi patiesi ir ļoti nozīmīgi – to mēs saprotam, to saprot katrs no mums, kas šeit atrodamies. Svarīgi ir visi šie priekšlikumi un visi grozījumi. Taču mani visvairāk satrauc divas lietas, divas normas, kas ir iestrādātas šajā likumprojektā, – kompetenču izglītība un šis mācību saturs.

Es ļoti augstu vērtēju un cienu tos, kuri ir profesionāļi savā jomā. Un parasti tajās lietās, kurās vāji orientējos, es skatos un domāju, un pētu, ko par to saka patiesi profesionāļi savā jomā.

Mani ļoti uzrunāja Latvijas Universitātes vadībzinātņu doktora Andreja Mūrnieka sagatavotais materiāls, ko kolēģi saņēma mūsu kopsēdē, proti, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopīgajā sēdē par šiem kompetenču izglītības un mācību satura jautājumiem. Taču, es domāju, šīs lietas ir jāzina visiem mums, Saeimā esošajiem deputātiem, – visiem 100 deputātiem.

Es pēc tam arī skatījos publikācijas, visu to, ko ir rakstījis un stāstījis Andrejs Mūrnieks. Un bažas man radīja tas, ka vēl pēdējā – aprīļa – publikācijā viņš atkal runāja par to pašu, par ko tika runāts februāra sākumā. Tātad praktiski nekas šajās lietās nav mainījies. Un tas mani visvairāk uztrauc.

Protams, likuma grozījumos nav atklāts ne šis kompetenču pieejas saturs, ne šis mācību saturs. Jāsaka, tas viss būs pēc tam, kad likums būs... Tas jau ir tapis, jau ir gandrīz izstrādāts, bet tas nāks jau kā cits normatīvais akts, cits dokuments.

Tāpēc, es domāju, no šīs tribīnes tomēr vajadzētu vēlreiz atkārtot... darīt zināmas tās bažas, ko pauž biedrība "Latvijas Pedagogu dome", kurā darbojas arī Andrejs Mūrnieks. Esmu saņēmusi Latvijas Pedagogu domes vēstuli, ko droši vien arī jūs esat saņēmuši un lasījuši. Un man šīs organizācijas un šī kompetentā speciālista viedoklis ir ļoti svarīgs. Tātad – uz ko norāda šī pedagogu biedrība un uz ko norāda Mūrnieka kungs? Es neminēšu visus aspektus, bet tikai tos, kuri man liekas tādi nozīmīgāki un kuriem vajadzētu palikt, sacīsim, vēsturē, arī Saeimas sēdes protokolā.

Pirmais. Latviešu valodas statusa pazeminājums: no galvenā mācību priekšmeta tā kļūst par vienu no apgūstamajām valodām. Tā ievietota vispārējā valodu jomā un faktiski statusā pielīdzināta svešvalodām.

Otrs risks. Agrāk bija diskusijas par Latvijas vēstures integrāciju pasaules vēstures kursā, turpretim projekta piedāvājumā visa vēsture pamatizglītībā ir pilnībā integrēta sociālajās zinībās. Neapgūstot pietiekamu informāciju par Latvijas un Eiropas vēsturi, jaunietis var tikt pakļauts ideoloģiskām manipulācijām un ārvalstu propagandai.

Trešais. Sociālajās zinībās un visā sasniedzamo rezultātu daļā pamatizglītībā nav minēti Latvijas valstiskumam, kultūrai, vēsturei un mūsdienu pastāvēšanai svarīgi jēdzieni, proti, "Atmoda", "okupācija", "brīvības cīņas", "Eiropas Savienība", "NATO", "Apvienoto Nāciju Organizācija", "reformācija", "latviešu tradicionālā kultūra", kā arī Latvijai raksturīgie svētki – Ziemassvētki, Jāņi un citi svētki. Toties minēta Krievijas impērija, Valentīndiena, Halovīns, Masļeņica, kas ir aizguvumi no citurienes, no masu kultūras un tamlīdzīgi.

Un ceturtais. Nav pietiekami izvērsta vērtību dimensija pamatizglītībā. Lai gan tikumi un vērtības minēti dokumentu sākumdaļā, tomēr sasniedzamo rezultātu sadaļā tā neparādās kā atsevišķa caurviju tēma. Atšķirībā no četrām citām caurviju tēmām. Sasniedzamajos rezultātos nav minētas tādas vērtības kā solidaritāte, līdzcietība, mērenība, drosme... Akcents likts uz globalizāciju, ikdienišķo, triviālo, ignorējot latviskās identitātes aspektu. Arī politiskās aktualitātes un nākotnes perspektīvas, kas saistītas ar pasaules uzskatu, reliģiju, civilizāciju mijietekmēm... nav attieksmju, zināšanu un prasmju līdzsvara. Šajos dokumentos attieksmes minētas 21 reizi, prasmes – 75 reizes, zināšanas – 36 reizes. Profesors un biedrība ir veikuši arī tādu teksta kontentanalīzi, lai izkristalizētu, kādi jēdzieni un cik bieži šajos abos dokumentos ir minēti. No turienes arī nāk šie skaitļi.

Sasniedzamie rezultāti daudzviet formulēti ļoti vispārīgi. 114 reizes lietots vārdu saīsinājums "u.c.", kas nozīmē, ka sasniedzamo rezultātu robežas ir nenoslēgtas, izplūdušas, neskaidras. Rodas šaubas, vai uz šāda tipa standarta pamata var veidot eksāmenus, pārbaudes darbus, vai dažādās skolās tiks piedāvāta un iegūta tā pati izglītība. Standartu vietā tapušas plaši interpretējamas vadlīnijas.

Un tiešām, kad paskatās šo kontentanalīzes lapu, tad nulle reizes, nevienu reizi nav pieminētas šajos dokumentos tādas vērtības, tādi termini kā "Atmoda", "brīvības cīņas", "okupācija", "latviešu tautas tradīcijas", "Ziemassvētki", "Jāņi", "saulgrieži", "uzticība", kā arī tādi termini, kuri ir jāzina mūsdienu jaunietim, ar kuriem operē mūsu informatīvā vide, bez kuriem nav saprotama vēsture: "komunisms", "kapitālisms", "revolūcija", "reformācija", "liberālisms", "konservatīvisms"... arī "Bībele", "holokausts", "materiālisms", "ideālisms"... "prāts" nav minēts nevienu reizi. "Apziņa", "sirdsapziņa", "zemapziņa" nav minēta nevienu reizi, "dvēsele", "antīkā kultūra"... "patiesība", "meli" un "maldi" arī ne reizi nav minēti. Tātad ir šī disharmonija, ir šis jēdzienu, terminu iztrūkums, tos nav paredzēts aplūkot šajās programmās, kas jauniešiem, bērniem īpaši pamatizglītībā ir ļoti svarīgi.

Un tieši bažu dēļ, ka nekas arī turpmāk nemainīsies šo dokumentu saturā, bet, nobalsojot un apstiprinot to kā likumu, mēs varam apstiprināt lietas, ar kurām, es domāju, mēs, šeit klātesošie, neviens nevaram samierināties... nevienam no mums nav pieņemamas tās lietas, uz kurām mums norāda Latvijas Pedagogu dome.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā deputāts Aldis Adamovičs...?

A.Adamovičs. Labdien, kolēģi, vēlreiz! Komisijas vārdā es gribu piebilst, ka... un arī aicināt jūs: neiedvesmojiet sevi, lūdzu, balsojumos, bet balsojiet tā, kā jūs uzskatāt par pareizu, gan šodien, gan arī turpmākajos lasījumos! Un es varu pateikt par sevi – es tiešām nemēģinu sevi iedvesmot, es balsošu pēc pārliecības.

Un, atbildot uz atsevišķu komisijas deputātu iebildumiem, es gribu teikt, ka nevis nedevu vārdu vakardien komisijas sēdē, bet laika trūkuma dēļ devu vārdu arī citiem deputātiem. Un gribu teikt, ka diskusijas turpināsies, un vakardien ar balsu vairākumu arī tika nobalsots ilgāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Un nav taisnība, ka komisijā nav uzklausītas daudzas ieinteresētās puses. Šeit es gribu nosaukt gan Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kuru pārstāvēja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja, gan Latvijas izglītības vadītāju asociāciju. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pārstāv praktiski visu skolu vadību, visu 714, un šīs organizācijas vārdā vakardien pozitīvu atzinumu sniedza Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors.

Vakardien, cik es dzirdēju, arī Vanagas kundze teica, ka kopumā atbalsta, bet ir jautājumi, par kuriem ir jādiskutē un jārunā. Vakardien arī Dundures kundze no Latvijas Pašvaldību savienības teica, ka kopumā atbalsta šo virzību, šo procesu, tikai ir jādiskutē par konkrētām lietām, par mācību vidi, par daudzām šīm varbūt šobrīd neskaidrajām lietām.

Tiesībsargs, Labklājības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un daudzas, daudzas citas organizācijas... Šobrīd es gribu teikt – atbalsta visi, kuri neprotestē. Neesmu redzējis, ka protestētu vairums skolu no manis nosauktajām 714.

Tiešām paldies Dzintara kungam, kurš ieskicēja, kāpēc vispār šīs reformas tiek veiktas un ko mēs ar to gribam panākt.

Paldies Kūtra kungam, kurš teica, ka tiešām par kompetencēm, par vadlīnijām, par standartiem atbild Ministru kabinets, bet mēs šim procesam sekojam līdzi. Apakškomisijās un komisijā tiek regulāri aicināti speciālisti, priekšmetu skolotāji, projektā iesaistītie, un mēs sniedzam arī savus priekšlikumus šajā jomā.

Šajā projektā, kas ir pats apjomīgākais visu pēdējo 28 gadu laikā, kopš mēs esam atguvuši neatkarību, ir tikai 100 pilotskolas un 300 ir iesaistījušās. (Starpsauciens: "Tikai?") Jā, tikai 100 pilotskolas (Starpsauciens: "Tikai 100 no 700!"), kurās strādā aptuveni 2000 skolotāju. Un tur ir iesaistīti apmēram 300 speciālisti – psihologi, augstskolu pasniedzēji, pedagogi, kurus, atvainojiet, jūs šodien uzskatījāt par nekompetentiem. Man ir ļoti skumji, ka mums ir tik negatīva attieksme pret mūsu pedagogiem vispār... pret pedagoģisko sastāvu.

Es piekrītu, skolā ir jābūt disciplīnai, kārtībai. Bet sāksim paši no sevis! Mums ir jābūt pozitīvai attieksmei, lai mēs kaut ko varētu reformēt un labāko paņemt un ieviest dzīvē.

Tāpēc es gribu šobrīd nolasīt īsu citātu no tā, ko saka psiholoģijas doktore profesore Malgožata Raščevska, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne: "Bērns mācās no brīža, kad piedzimst. Jo attīstītāka ir sabiedrība, jo tā spēj gudrāk mainīt vidi, lai veicinātu bērna attīstību. Agrīnāka iepazīstināšana ar vienu vai otru prasmi, kas primāri nepieciešama kādas darbības veikšanai, nodrošina šo prasmju apguvi augstākā līmenī nākotnē. Ja ir bērna vecumam piemērota vide un mācību saturs, ja skolotājs ir profesionāls, elastīgs, ja mācības ir individualizētas un kā svarīgākais šajā procesā ir izvirzīts bērns un viņa vajadzības, tad nevajadzētu būt problēmām sešus gadus vecus bērnus integrēt 1.klasē." Un 92 procenti sešgadnieku faktiski divus gadus pēc kārtas apgūs līdzīgu saturu gan pēdējā gadā bērnudārzā, gan pirmajā gadā pamatskolā, jo astoņiem procentiem vienkārši rindu dēļ nav iespējas apgūt šo sešgadīgajiem paredzēto programmu.

Tāpēc es tiešām aicinu turpmāk uz pozitīvu, konstruktīvu attieksmi. Labāko paņemam, to, kas nav pieņemams... vai nu pagarinām termiņus, vai izslēdzam.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija aicina atbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 30, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 21.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.maijs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viļumam!

J.Viļums (LRA).

Piedāvājums ir: nedēļu garāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs.

Sēdes vadītāja. Šā gada 28.maijs.

Tātad mums ir divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Vispirms balsojam par tālāko – par šā gada 28.maiju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" – 2018.gada 28.maijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 28, atturas – 3. Līdz ar to ir spēkā priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28.maijs.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Tātad, kolēģi, vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja grozījumus Izglītības likumā pirmajam lasījumam un tos atbalstīja.

Lūdzu šodien atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie klātesošie! Pamatojums šī dokumenta izstrādei melns uz balta ir uzrakstīts... un es iebilstu, jo tas neatbilst īstenībai un patiesībai. (Dep. J.Kursīte-Pakule: "Ar ko atšķiras?") Mērķis... grozījumi Izglītības likumā... "balstās uz izstrādātu un jau ieviestu jaunu, kompetencēs balstītu vispārējās izglītības saturu". Es nekādi nevaru dabūt dokumentu, kas apliecinātu, ka ir jau izpētīts, ieviests, kā te rakstīts... Nu, izlasiet paši! Nu izlasiet! Un tālāk dokumentā vēl ir apgalvots, ka standarti jau ir sakārtoti. Es lūdzu Valsts izglītības satura centru, lai vismaz man parāda standartu, lai es to varu izlasīt un šeit debatēt, kaut ko runāt. Un šeit teikts, ka dokuments jau ir izstrādāts, ka šie manis nosauktie skaistie dokumenti visi ir sakārtoti un visas pārējās lietas ir pakārtotas, jo viss ir kārtībā. Uz kompetencēm balstīta izglītība ir jau teorētiski izstrādāta, un mums atliek tikai ieviest! Es domāju, ka mēs vienkārši melojam sabiedrībai. Kāpēc jūs negribat to atzīt? Tad paprasiet Šadurska kungam, lai viņš atnes šos divus dokumentus! Mani biedē tas, ka dažus gadus būs vienlaikus divi normatīvie akti. Un tā vietā, lai šos dokumentus sakārtotu, lai nebūtu diskomforta, nebūtu pretrunas starp vienu un otru likumu, ar noteikumiem, kas ir izstrādāti... Jā, mēs to visu atmetīsim nost, viena daļa vēl strādās pēc tiem, un tad uz kompetencēm balstīta izglītības... visi tie nosacījumi tiks realizēti dzīvē. (Starpsauciens.)

Gribu tagad vēl piebilst par to, ko Adamoviča kungs teica attiecībā uz iepriekšējo dokumentu. Neviens taču nav pret to, ka bērni mācās no sešu gadu vecuma. Bet beidzam vienreiz saturu kopā ar sistēmu sajaukt! Vieni runā par sistēmu, un daudzi runā par saturu. Un mēģina pārliecināt šeit sabiedrību. Mums vajag beidzot izšķirties, vai vajag to deviņgadīgo pamatskolu, kas ir, vai vajag astoņgadīgo... Un tur ir tā problēma, lai nebūtu to deviņpadsmitgadīgo...

Matīsa kungs apgalvo, ka 19 gadi... ka nav... Es piekrītu, ka tas nav normāli, tāpēc es piedāvāju sistēmu, kurā nebūs to deviņpadsmitgadīgo, kura būs sakārtota tā, lai mēs šeit no tribīnes varētu pateikt: mums ir pareiza sistēma. Pilnveidojam to! Saturu ieliekam, nevis nepārtraukti darām tā, ka vienkārši nobalsojam par kaut ko tādu, ko pēc tam var dzīvē realizēt ar grūtībām!

Un man tiešām gribētos, lai VIENOTĪBA un Koalīcijas padome, kas jums ir, izšķirtu šos jautājumus, kā balsot. Nu vienreiz pasakiet... Pasakiet kaut vienu jomu izglītībā, kura ir sakārtota uz šo brīdi tā, lai mēs varam lielīties – jā, mums ir labi!

Pateicoties jūsu, koalīcijas, roku cilāšanai, pogu spaidīšanai, roku cilāšanai komisijās, mēs tūlīt drīz pazaudēsim dziesmu svētkus. Ar ko tad mēs lielīsimies 2025.gadā vai 2030.gadā? Jūs man pasakiet! Es jums varu pateikt, ka, pateicoties jūsu ģeniālajiem obligātajiem balsojumiem (kā tad mēs iesim iegāzt savu ministru?!), no 740 skolām tikai 300 skolās ir 2.–4.klašu kori. Masa, kas piepilda estrādi, kura būs vienu gadu vēlāk, nekā ir likumā noteikts... Par to jūs pat neuztraucaties! Jūs tas neuztrauc nemaz! Viņi tad būs tie... 5.–8.klases – masa, kas parasti piepildīja estrādi. Bet, ja vairāk nekā pusē skolu šo koru nav, tad... Pasakiet, kas tad dziedās skolu jaunatnes svētkos, ar ko mēs tā lielāmies?!

Un tas pats notiek arī ar šo sistēmu. Tā vietā, lai mēs pateiktu, ka piecu gadu vecumu sasniedzis bērns sāk mācīties pirmajā klasē, un atrisinātu visus jautājumus... Saturu mēs saliksim, visu sakārtosim metodiski pareizi. Nevis tagad par katru cenu, saglabājot deviņas pamatskolas klases... Mēs ar varu liekam no sešu gadu vecuma mācīties, lai pateiktu visai Eiropai un pasaulei, ka mums nav deviņpadsmitgadīgo 12.klasē. Ārprāts!

Paldies, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... Iesaku deputātiem pārdomāt, kuri debatēs, kamēr debates nav slēgtas.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vispirms gribu pateikties jums visiem par to, ka atbalstījāt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu iepriekšējam likumprojektam vismaz par nedēļu. Es ceru, ka līdzīgi mēs rīkosimies arī ar šo likumprojektu.

Otra lieta. Viss šis izglītības reformu process, kas sākās jau ar valodas jautājumiem, kas, tā teikt, tika izdzīti cauri Saeimai... Acīmredzot tas iedrošināja Šadurska kungu turpināt reformas. Un salika tik daudz kopā vienā maisā, tā teikt, un mēģina tagad izdzīt to cauri. Savulaik, padomju laikos, mēģināja piecgades plānu īstenot trijos gados. Tagad četrgades plānu mēģina izdzīt pusgada laikā. Manuprāt, tas nav pareizi.

Un visbeidzot es aicinu, Adamoviča kungs, ja jums ir ko teikt par šo likumprojektu, tad piesakieties debatēs, izstāstiet savu viedokli, lai deputātiem ir iespēja ar argumentiem atbildēt uz jūsu teikto. Jo citādi, kad jūs nākat un ziņojat komisijas vārdā, deputāti gluži vienkārši nevar atspēkot jūsu argumentus. Aicinu būt godīgiem pret kolēģiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam ir ko piebilst?

A.Adamovičs. Komisijas vārdā, kolēģi, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Sēdes vadītāja. Grozījumus Izglītības likumā.

A.Adamovičs. Izglītības likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Adamovičs. Komisijas piedāvātais termiņš bija 21.maijs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam arī šim aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.maiju.

Sēdes vadītāja. Tātad balsojam vispirms par tālāko termiņu – par šā gada 28.maiju. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā" – 2018.gada 28.maijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 15, atturas – 2. Līdz ar to ir atbalstīts šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28.maijs.

Darba kārtībā – likumprojekts "Pedvāles mākslas parka likums", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars. Dzintara kungs, lūdzu, nāciet ziņot!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, piedaloties Kultūras ministrijas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem, rūpīgi izdiskutēja un lielā vienprātībā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Pedvāles mākslas parka likums". Es atļaušos neatkārtot argumentus, kas jau izskanējuši šodien no tribīnes, nododot komisijām šo likumprojektu. Vēl varu piebilst tikai, ka projekta teksts neuzliek par pienākumu kādā noteiktā apmērā finansēt mākslas parku, bet gan valstij, gan pašvaldībai paredz tādas iespējas. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pedvāles mākslas parka likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Dzintars. 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"", tas ir izskatīts arī Tiesu politikas apakškomisijā, kur arī tika atbalstīts.

Tātad īsumā – likumprojekts paredz palielināt nepilngadīgajiem cietušajiem izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru, mainot procentuālo sadalījumu valsts kompensācijas apmēra aprēķināšanai, kā arī atsevišķi izdalot procentuālo aprēķinu gadījumos, kad nepilngadīgajam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Ar minētajiem grozījumiem tiek palielināts valsts kompensācijas apmērs arī cietušajiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi, vai ja noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuālā vardarbība, vai ja cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris.

Tāpat likumprojekts paredz arī valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņa pagarināšanu, cietušās personas pienākumu stiprināšanu un atsevišķus citus mazāk būtiskus grozījumus.

Vēršu uzmanību, ka tiek plānots, ka šis likumprojekts stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri un šī likumprojekta īstenošanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi! Arī šo likumprojektu ir izstrādājusi Juridiskā komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju. Pirms tam arī šis likumprojekts, tieši tāpat kā iepriekšējais, tika izskatīts Tiesu politikas apakškomisijā, kur tas ir guvis atbalstu.

Vēršu uzmanību, ka Saeima jau ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā, kas atsevišķās civillietu kategorijās no nākamā gada 1.janvāra paredz ieviest tā saucamo advokātu procesu. Līdz ar to šis likums paplašinātu subjektu loku, kas var pretendēt uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ņemot vērā minēto, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā ir nepieciešams veikt grozījumus, ar kuriem tiks diferencēts to subjektu loks, kuri var pretendēt uz valsts garantēto juridisko palīdzību, kā arī tiks noteikta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība un nosacījumi konkrētajam subjektu lokam.

Ar šo likumprojektu būtu paredzēts līdzās jau esošajām personu grupām, kas ir tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ieviest jaunu personu grupu – personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru –, kā arī noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, samaksājot iemaksu par juridiskās palīdzības saņemšanu jeb tā saucamo līdzmaksājumu.

Kolēģi! Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.maijam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Melgailis.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Laikam daudz esam runājuši par darbu, vajadzētu parunāt arī par svinamām dienām. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"".

Kāpēc ir šis komisijas izstrādātais likumprojekts? Komisija saņēma divus gandrīz vienāda rakstura ierosinājumus un diskutējot nolēma apvienot abus priekšlikumus vienā likumprojektā. Pret to neiebilda arī iesniedzēji, tāpēc izstāstīšu lietas būtību.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai šajā likumprojektā pieteikumu atzīmēt marta trešo otrdienu kā Vispasaules sociālā darba dienu. Mūsu komisija lika priekšā šos svētkus pārdēvēt par Starptautisko sociālā darba dienu, jo mūsu likumdošanas aktos jau šādi svētki ir paredzēti un vārds "Vispasaules" komisijai ne sevišķi patika.

Un otrs priekšlikums, ko iesniedza vairāki Saeimas deputāti, ir 27.aprīli atzīmēt kā Latgales dienu. Komisija diskutējot vienojās šos svētkus nosaukt par Latgales kongresa dienu.

Nu, tāds ir komisijas priekšlikums, un lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ļoti īsi par to, ka īstenībā tieši šodien, 26.aprīlī... pirms 101 gada sanāca kopā Latgales kongress un sāka lemt par to, vai atvienoties no Vitebskas guberņas un kopā ar pārējiem Latvijas... toreiz vēl Latvijas nebija... latviešu apgabaliem veidot kopīgu valsti. Tātad rītdien... 27.aprīlis ir tieši tā diena, ko mēs sākotnēji piedāvājām ielikt kalendārā kā Latgales dienu. Komisija (protams, tur ir savs pamatojums) piedāvāja papildināt šo nosaukumu. Tātad – Latgales kongresa diena.

Varu tikai apliecināt, ka rītdien jau vairāki pasākumi notiks šai sakarā, līdz ar to šī diena jau tiek iedzīvināta sabiedrībā. Daudzās, gandrīz visās Latgales skolās rītdien vai nu atsevišķa novada mācības stunda, vai kāda cita stunda notiks latgaliski, lai tieši stāstītu gan par kongresa nozīmi, gan arī vienkārši cilvēkos un skolēnos vairotu, kā saka, izpratni, zināšanas par savu vēsturi un patriotismu.

Un rītdien pulksten 12.00 Rēzeknē, starp citu, tiks arī atklāts piemineklis Vladislavam Locim... Ločam, kas bija trimdā ļoti aktīvs drukātā latgaliskā vārda aizsargātājs. Visi, kam ir iespēja, laipni aicināti uz Rēzekni! Un droši vien rītdien arī mēs – gan es pats, gan daudzas nevalstiskās organizācijas – aicināsim nebaidīties lietot latgaliešu valodu, Latgales latviešu valodu, gan Rīgā, gan Latgalē, gan skolā, mājās, veikalā un, protams, arī ar bērniem aicināsim runāt latgaliski.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Priecē arī tas, ka, cik saprotu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts ļoti īss – 3.maijs. Tātad mums nebūs atkal jāgaida gadu, jo no šī likumprojekta, no šīs idejas nodošanas komisijai – tas bija pagājušogad maija beigās – ir pagājis gandrīz gads. Tātad es ceru, ka nebūs vairs tik ilgi jāgaida un šīs Saeimas laikā mēs tomēr tiksim arī līdz galarezultātam.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Melgailis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Melgailis. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz šā gada 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.maijs.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" otrajam lasījumam.

Ir saņemts viens priekšlikums no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un izstāstīšu, kāpēc.

Tāpēc, ka šis priekšlikums, ja tiks atbalstīts, nedos mums iespēju pēc Kārtības ruļļa un pēc visiem pārējiem mūsu likumiem izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Tas nozīmē, ka mēs šo likumprojektu atliksim uz kaut kādu laiku. Zinot, kā strādā mūsu Finanšu ministrija, skaidrs, ka tā mums atzinumu par šo priekšlikumu (ja tas būtu atbalstīts) atsūtīs pēc divām nedēļām. Tas nozīmē, ka šis likums nevarēs stāties spēkā, kā paredzēts, kā pirmajā lasījumā nobalsots, 2018.gada 1.jūlijā. Tas nozīmē, ka prezidents to neparakstīs, neizsludinās. Tas nozīmē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nevarēs sagatavoties vienam no priekšlikumiem, kuru atbalstīja komisija. Par ko tas ir? Tas ir par to, ka mēs piedāvājam ar 1996.gadu palielināt piemaksas pie darba stāža – pusotru eiro par vienu gadu. Tas nozīmē, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs 10 tūkstošiem pensionāru pasakām: "Atvainojamies! No 1.jūlija jūs nesaņemsiet 20 eiro klāt!" Tas nozīmē, ja deputāti mēģina kaut ko ietekmēt... Ja komisija lūdz neatbalstīt šos likumprojektus un priekšlikumus nesniedz, tad tā zina, ko dara.

Un tāpēc mēs komisijas vārdā lūdzām, kad iesniedzām šo likumprojektu, šodien divos lasījumos izskatīt likumprojektu, lai varētu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau skaitīt, lai prezidents varētu to izsludināt un lai cilvēki, kuri gaida šo priekšlikumu (tas ir, 10 tūkstoši, kuri pensionējās 1996.gadā), varētu saņemt 20 eiro klāt katru mēnesi.

Ja jūs gribat šo priekšlikumu atbalstīt, tad mēs ļoti atvainojamies visiem šiem pensionāriem.

Komisija lūdz neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam. (Starpsauciens: "Pret pensionāriem! Šausmas!")

M.Šics (LRA).

Nav doma kavēt likuma virzību, un es nezinu, vai mūsu prezidents ir tāds pensionāru ienaidnieks... kas tagad pie šī balsojuma, kad tiek sakārtots jautājums par to, kad varēs saņemt... galvenokārt tās būs sievietes, kuras dzīvo četrus gadus ilgāk par vīriešiem, kuras otras puses pensiju pabalsta veidā... līdz pieciem gadiem vai 60 mēnešiem. Šis termiņš ir noteikts līdzvērtīgi vīriešu un sieviešu dzīves ilgumam.

Nākamais, kas ir ļoti būtiski, – es šodien atgriezos no... būtu jāpiemin šodien Černobiļas notikumu 32.gadadiena. Šajā kolektīvā, kurā bija palikuši daži šie vecie vīri, bija arī daudzas sievietes – atraitnes. Un viņas stāstīja par saviem traģiskajiem likteņiem ilgu gadu laikā. Viņu pelnītāji bija aizgājuši viņsaulē, un viņas bija palikušas vienas. Un sieviešu... Tieši palīdzībai sievietēm šajā 60 nedēļu termiņā ir jābūt vislielākajai, jo viņas ir tās, kuras izaudzina nākamos nodokļu maksātājus, kuras dzemdē bērnus un kuras nav iekļautas... šis viņu milzīgais ieguldījums, lai vispār pašreizējā paaudze var saņemt pensijas maksātāju... izaudzināšanas darba novērtējumu.

Līdz ar to, protams, es domāju, ka jābalso būtu par šo priekšlikumu, bet nebūsim cilvēki, kas, ja šis priekšlikums tiks noraidīts, tādēļ neatbalstīs likumu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! "Nabadzība ir visnežēlīgākā vardarbības forma" – ar šiem Mahātmas Gandija vārdiem pirms diviem mēnešiem, iesniedzot grozījumus likumā "Par valsts pensijām", es mēģināju ilustrēt mums neglaimojošos OECD secinājumus par Latviju, Latvijas senioru situāciju un arī nabadzības riskiem.

Es domāju, ka mēs visi zinām realitāti, un tā ir tāda, ka Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski ir palielinājies senioru nabadzības risks – 40 procenti cilvēku vecumā pēc 65 gadiem tam ir pakļauti. Un šis risks – ienākumu atšķirību plaisa – turpinās pieaugt, palielinoties jaunu cilvēku ienākumiem un vispārējam dzīves līmeņa kāpumam. Ir zināms, ka vistrūcīgākā Latvijas sabiedrības daļa ir tieši pensionāri, jo sevišķi tie, kuriem aktīvākie darba gadi ir bijuši pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā arī deviņdesmitajos gados, un tādu ir 100 tūkstoši.

Ir iespējams izdzīvot, ja šīs izmaksas dala uz diviem, bet mēs labi zinām, ka vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā ir par 10 gadiem mazāks nekā sievietēm un tā daudziem ir finansiāla traģēdija. Sievietes saņem būtiski mazākas pensijas – tas ir fakts –, un laulātā zaudējums šādā gadījumā var būt finansiāls trieciens 60 vai 70 procentu apmērā.

OECD jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu secināts, ka sevišķi sievietes Latvijā ir pakļautas nabadzības riskam vecumā virs 75 gadiem, patlaban trešā daļa sieviešu pensijas vecumā saņem mazāk, nekā nepieciešams nabadzības sliekšņa pārkāpšanai. 78 procenti – tik augsts ir nabadzības risks tieši vientuļajiem senioriem.

Un, kolēģi, jāatzīst, ka šodienas lēmums ir nozīmīgs un paliekošs cīņā pret sabiedrības nevienlīdzību un nabadzību, jo mēs speram soli tuvāk tam Eiropas kodolam, ārpus kura līdz šim bija tikai divas valstis, kur nebija ieviestas atraitņu pensijas, tai skaitā Latvija. Taču mums jāapzinās, citējot Vinstona Čērčila teikto kādā citā nozīmīgā brīdī: "Šobrīd tas nav gals, tas pat nav gala sākums, bet, iespējams, tas ir gals sākumam." Tieši tādā kontekstā, kolēģi, es vēlos, lai jūs lūkotos uz LRA priekšlikumiem. Šis ir tikai pirmais solis precīzi mērķētai rīcībai, lai pēc būtības mazinātu nabadzības riskus senioru vidū. Ar to nav gana. (Dep. A.Barčas starpsaucieni.)

Pats lēmums – ieviest tā saucamās atraitņu pensijas – ir pareizs, taču pagaidām tas ir risinājums tikai 12 mēnešiem. Tas tiek argumentēts kā Austrijas modelis. Dažādi bija tie modeļi, kas tika vērtēti. Taču jāapzinās pensiju likuma vēsturiskās netaisnības un kardinālās atšķirības starp Latviju un Austriju ienākumu nevienlīdzības ziņā. Priekšlikumu par 60 mēnešiem neatbalsta naudas trūkuma dēļ, bet mēs taču zinām, ka tā nav neatrisināma problēma. (Dep. A.Barčas starpsaucieni.) Nesen izgaismojās iepirkums valsts ceļiem, kur izkūpēja gaisā pieci miljoni eiro. Tātad klāt 12 mēnešu atbalsts. Nupat sadedzināja 79 miljonus eiro, tos iemetot daļējai OIK segšanai. Šī nauda arī būtu bijusi piekritīga budžetam. (Dep. A.Kaimiņš: "Tu pats biji koalīcijas partijā, pats tur sēdēji!") Tas jau būtu divreiz vairāk par 60 mēnešu pabalstu jeb atraitņu pensijām.

Kolēģi, svarīgi ir apzināties, ka šī nauda uzreiz atnāks atpakaļ mūsu ekonomikā un valsts budžetā. Seniori to neuzkrās un nekur neaizvedīs, bet gan iztērēs tepat uz vietas, Latvijā, maksājot rēķinus. Tas ir būtisks solis ēnu ekonomikas mazināšanā – nevis apkarošanā, bet tieši mazināšanā.

Ir skaidri nojaušams, ka šis LRA priekšlikums netiks atbalstīts, taču es aicinu jūs uz šo priekšlikumu skatīties un to uztvert ar izpratni, drīzāk kā uz mērķi mums visiem, kā virzienu, kādā būtu jāattīstās šiem grozījumiem. Tas ir tikai pirmais solis un sākums. (Dep. A.Barča: "Tas jau ir pensiju likumā! Nu ko tu stāsti!") Jo tūkstoš gadus sena patiesība, sena un patiesa mācība mums saka: "Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Centīšos jūs neaizkavēt ilgi, bet ir vairākas lietas, kas mani patiešām šodien satrauc. Vispirmām kārtām – grozījumi likumā "Par valsts pensijām" publiskajā telpā tiek uztverti kā balsu zvejošanas pasākumi nākamajām parlamenta vēlēšanām. Atvainojiet, ja tā runātu kāds komercmedijs. Bet, ja tā runā valsts apmaksāti mediji, man patiešām tas sāp.

Otrkārt. Sociālo un darba lietu komisijā jau daudzu gadu laikā nav pieņemts politiski strīdēties. Tie ir šīs tribīnes jautājumi. Bet, ja es dzirdu, ka komisijas deputāts, kurš ir atbalstījis un pats piedalījies 37.panta otrās un trešās daļas izstrādē, šodien runā pavisam ko citu, tad man tas nav saprotams. (Dep. J.Viļums: "Es jums izskaidrošu!")

Trešais jautājums. Ļoti labi, paldies, Viļuma kungs. Jūs centāties komisijas sēdē aizstāvēt savu priekšlikumu. Bet diemžēl deputāti Klementjevs, Abu Meri, Siliņš, Orlovs, kuri piedalījās debatēs, uzdeva jautājumus un diskutēja, nekādi nevarēja no jums sagaidīt atbildi uz šiem fiskālās politikas jautājumiem. Un, kolēģi, neaizmirsīsim... neaizmirsīsim, ka Latvija jau vairākus gadus apstiprina trīsgadu budžetu. Tādēļ ir taisnība Smiltēna kungam, ka tas ir pirmais solis, bet es ticu, ka nākamajā sasaukumā strādās ļoti daudzi jauni, gudri, pieredzes bagāti deputāti un viņi noteikti pratīs panākt, ka nodokļi tiks iekasēti daudz labāk. Viņi daudz vairāk centīsies un izpratīs sabiedrību un īpaši ļaudis, par kuriem nobeigumā runāja Smiltēna kungs, – savus vecākus un vecvecākus. Es esmu pārliecināta, ka nākamais – jaunais – sasaukums pratīs naudu izlietot tik labi, ka nevienam vairs pirms... precīzāk sakot, pēc četriem gadiem nevajadzēs šeit teikt politiskas, populistiskas runas.

Bet šajā konkrētajā gadījumā, kolēģi, es aicinu atturēties šodien atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu tāpēc, ka mēs nevaram bezatbildīgi šo jautājumu skatīt, kad aprēķinu nav, un pateikt, ka tas būs tikpat, cik nākamajā gadā. Manuprāt, tas nav diez cik atbildīgi, tāpēc uzticēsim tālāko virzību nākamajam parlamentam.

Paldies. Es aicinu atturēties pieņemt šodien šo 1., vienīgo, priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds tātad... (Starpsauciens: "Nav!") Viļuma kungs... Debates slēdzu.

Ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A.Klementjevs. Nē. Paldies.

Viss bija skaidri pateikts. Komisijas priekšsēdētāja Barča...

Lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Balsosim par 1. – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 2, atturas – 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Klementjevs. Paldies.

Es negaidīju... Es gatavojos tam, ka no rīta pateikšu paldies visiem deputātiem, kuri atbalstīja šo likumprojektu. Jā, 200 tūkstoši pensionāru jums saka šodien pie radioaparātiem: "Liels paldies!"

Sociālo un darba lietu komisija ļoti daudz izdarīja. (Starpsauciens: "Pareizi, Klementjeva kungs!") Balsojam par otro...! Nesteidzamies! Mēs runājām par izglītību ļoti ilgi! Ticiet man, ka pensionāriem ir... (Starpsauciens: "Komisijas vārdā!")

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A.Klementjevs. Paldies. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Darba kārtībā – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums" (Nr.32/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 18.maijam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums" (Nr.32/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 18.maijam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 156 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

2018.gada 18.janvārī Saeima saņēma 10 156 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu".

22.februārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kurš aicināja Saeimu rast risinājumu valsts fondēto pensiju shēmas uzkrājumu mantošanai, proti, gadījumā, ja 2.pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirmspensijas vecumā, uzkrājums nododams dalībnieka mantiniekiem. Pēc iesnieguma iesniedzēju domām, tas aizsargātu ģimenes, vairotu uzticību pensiju sistēmai un mazinātu ēnu ekonomiku.

Iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs 2.pensiju līmeņa kapitāls ir mantojams, piemēram, naudā, pensijas kapitālā, kā atraitņu pensija vai līdzīgā veidā.

14.martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē ar savu viedokli dalījās Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvji.

Latvijas Komercbanku asociācija atbalstīja kolektīvo iesniegumu, piekrītot, ka iesnieguma ieviešana dzīvē palielinātu nodokļu maksātāju loku, izvilinot cilvēkus no ēnu ekonomikas.

Arī Finanšu ministrija konceptuāli atbalstīja kolektīvo iesniegumu, uzsverot, ka šo 2.pensijas līmeņa uzkrājumu būtu nepieciešams saglabāt pašā sistēmā, bet nevajadzētu pieļaut, ka mantošanas gadījumā šis uzkrājums būtu uzreiz izņemams un iztērējams.

Labklājības ministrijas attieksme pret kolektīvo iesniegumu bija noraidoša. Ministrija nepiekrīt tam, ka līdz ar šā iesnieguma ieviešanu dzīvē nodokļu maksātāju loks palielinātos. Pēc viņu domām, cilvēkiem ir jākrāj rezerves fonds, kura uzkrājumi tiktu izmantoti krīzes laikā.

Uzklausījusi visas iesniedzēju prasības un iepazinusies ar saņemto iesniegumu, komisija 18.aprīļa sēdē vienbalsīgi nolēma nodot kolektīvo iesniegumu turpmākai izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 156 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Morozova, Orlova un Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par Ekonomikas ministrijas izsniegtajām atļaujām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus daļēji apmierina. Mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Potapkina, Raimonda Rubika un Ādamsona jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim "Par Satiksmes ministrijas sniegto atbildi saistībā ar "Pilotu skolu"". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Valters Dambe, Aleksandrs Jakimovs, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins, Dzintars Zaķis, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---