• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 536 "Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 21.11.2019., Nr. 235 https://www.vestnesis.lv/op/2019/235.22

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 537

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" īstenošanas noteikumi

Vēl šajā numurā

21.11.2019., Nr. 235

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 536

Pieņemts: 19.11.2019.

OP numurs: 2019/235.22

2019/235.22
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 24 Pēdējās nedēļas laikā 6 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 536

Rīgā 2019. gada 19. novembrī (prot. Nr. 54 28. §)

Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtība

Izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma
81. panta pirmo daļu, 82. pantu un 88. panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ieroču komersanti izgatavo, iegādājas, reģistrē, pieņem glabāšanā, glabā, pārvadā, pārsūta, eksponē izstādēs un realizē ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus;

1.2. kārtību, kādā ieroču komersanti remontē un dezaktivē ieročus un pārveido šaujamieročus par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem);

1.3. šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām.

2. Komersants nodrošina, ka piekļuve ieročiem, munīcijai un speciālajiem līdzekļiem, šaujamieroču sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām ir tikai komercsabiedrības pārvaldes institūciju amatpersonām (personālsabiedrības biedriem, kas ir tiesīgi to pārstāvēt, un kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem) (turpmāk – komersanta amatpersonas) un komersanta dalībniekiem (izņemot akcionārus un personālsabiedrības biedrus) un ka darbu ar šiem priekšmetiem veic tikai tie darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem ir pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi (turpmāk – darbinieki) un par kuriem ir saņemts Valsts policijas atzinums, ka uz viņiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.

3. Ja komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, komersants:

3.1. nodrošina atlikušās preces saglabāšanu;

3.2. triju darbdienu laikā rakstiski informē par darbības apturēšanu vai izbeigšanu Valsts policijas struktūrvienību, kuras darbības teritorijā atrodas komercdarbības vieta;

3.3. triju darbdienu laikā pēc darbības izbeigšanas nodod aprites dokumentus Valsts policijas struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas komercdarbības vieta.

2. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegāde, reģistrācija, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, ievešana no trešās valsts, izvešana uz trešo valsti, eksponēšana izstādēs un realizācija

2.1. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegāde un reģistrācija

4. Komersants, kas saņēmis licenci ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizācijai, iegādājas ieročus, to munīciju, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un speciālos līdzekļus tālākai realizācijai no:

4.1. komersantiem, kuriem izsniegta licence, kas dod tiesības realizēt attiecīgos ieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai speciālos līdzekļus;

4.2. ārvalstu ieroču izgatavotājiem un tirdzniecības komersantiem, kuriem ir tiesības realizēt attiecīgos ieročus, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai speciālos līdzekļus;

4.3. juridiskajām un fiziskajām personām, kurām Valsts policijas struktūrvienība izsniegusi ieroča realizēšanas atļauju;

4.4. valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu.

5. Lai veiktu licencē norādīto komercdarbību, komersants:

5.1. iegādājoties šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju, to sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no ārvalsts ieroču izgatavotāja vai tirdzniecības komersanta, vai komersanta, kuram izsniegta licence, kas dod tiesības realizēt attiecīgos ieročus, to būtiskās sastāvdaļas vai munīciju, noformē attaisnojuma dokumentu, kurā papildus norāda ieroča vai būtiskās sastāvdaļas kategoriju, veidu, kalibru un marķējumu, kā arī munīcijas daudzumu un kalibru;

5.2. iegādājoties šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no fiziskās personas, ieroča realizēšanas atļaujā (divās daļās) ieraksta pieprasītās ziņas un apstiprina atļauju ar komersanta zīmogu (atļaujas pirmā daļa paliek komersantam, bet otro izsniedz fiziskajai personai);

5.3. iegādājoties šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no juridiskās personas, ieroča realizēšanas atļaujā ieraksta pieprasītās ziņas (atļauja paliek komersantam);

5.4. ievedot no trešās valsts ieročus, munīciju, to sastāvdaļas vai speciālos līdzekļus, kas minēti stratēģiskas nozīmes preču sarakstos, papildus šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajam saņem stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

5.5. saņemot realizācijai šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no Valsts policijas struktūrvienības, kura tos izņēmusi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, Valsts policijas struktūrvienības pavaddokumenta (divos eksemplāros) otrajā eksemplārā izdara ierakstu par to saņemšanu (pavaddokumenta pirmais eksemplārs paliek komersantam);

5.6. iegādājoties vai saņemot ieroci, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai speciālos līdzekļus realizācijai no valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un izmantot savā darbībā šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, attiecīgās institūcijas pavaddokumenta (divos eksemplāros) otrajā eksemplārā izdara ierakstu par to iegādi un saņemšanu (pavaddokumenta pirmais eksemplārs paliek komersantam);

5.7. iegādājoties gāzes ieročus, signālieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, aukstos ieročus un speciālos līdzekļus, noformē attaisnojuma dokumentu;

5.8. glabā šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6. un 5.7. apakšpunktā minēto aprites dokumentu licencē norādītajā komercdarbības veikšanas vietā, kurā tiek glabātas attiecīgās preces;

5.9. pirms ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas vai speciālo līdzekļu iegādāšanās vai saņemšanas komercdarbības veikšanai pārliecinās, ka tos varēs uzglabāt komersanta telpās, nepārkāpjot normatīvo aktu prasības;

5.10. ieroču reģistrā reģistrē ziņas, kas noteiktas normatīvajos aktos par ieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un munīcijas uzskaiti.

6. Ja valsts vai pašvaldības institūcija, kurai saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir tiesības iegādāties noteikta veida un kategorijas ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, izdara pasūtījumu, komersants iegādājas tikai tāda veida un kategorijas ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus un tādā daudzumā, kādu norādījis preces pasūtītājs.

2.2. Šaujamieroču, to munīcijas un maināmo būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšana

7. Komersants, kas saņēmis licenci šaujamieroču, munīcijas un to sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) un lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu realizēšanai, minētās preces glabā un realizē nekustamā īpašuma telpās (turpmāk – veikals), kura adrese ir norādīta licencē.

8. Veikalam, kurā paredzēts realizēt šo noteikumu 7. punktā minētās preces, ir tirdzniecības zāle un glabātava.

9. Veikala tirdzniecības zāle atbilst šādiem nosacījumiem:

9.1. tirdzniecības zāle atbilst ugunsdrošības prasībām un ir aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu, un tās ir savienotas ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru. Komersanta darbinieka darba vietā vai pie darbinieka atrodas trauksmes signalizācijas poga, kas savienota ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru;

9.2. tirdzniecības zāle ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm, logi ir pārklāti ar īpašu triecienizturīgu plēvi. Logi un durvis ir aprīkoti ar apsardzes signalizācijas iekārtu, kura reaģē uz atvēršanu;

9.3. tirdzniecības zālē ir ierīkoti stendi (plaukti vai letes), kuros komersantam veikala darba laikā atļauts izvietot pa vienam katras markas un modeļa ierocim, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī auksto ieroču, speciālo līdzekļu un munīcijas paraugus;

9.4. stends (plaukts) atrodas aiz pārdevēja darba vietas, kas norobežota no pircējiem. Plauktā izvietotie ieroči ir pieslēgti pie plaukta vai noslēgti aiz stikla, kas pārklāts ar īpašu triecienizturīgu plēvi vai citādi nodrošināts pret izsišanu, novēršot ieroču nokļūšanu nepiederošas personas rokās;

9.5. lete ir ierīkota tā, lai norobežotu pircējus no pārdevēja darba vietas. Letes virsma ir nostiprināta pie stenda. Letes izturība ir ekvivalenta vismaz 30 mm biezai koka virsmai. Letē nostiprinātais stikls ir vismaz 10 mm biezs un pārklāts ar īpašu triecienizturīgu plēvi vai citādi nodrošināts pret izsišanu, novēršot ieroču nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Letes virsmu ar stiklu sadala tā, lai viena stikla izmērs nepārsniegtu 1000 x 1000 mm. Stiklu nostiprina letes virsmā, lai letes virsma vismaz 10 mm platumā pārklāj stikla malas pa visu tā perimetru. Zem letes stiklotās daļas ierīkotās atvilktnes vai plauktus, kuri paredzēti ieroču izvietošanai, noslēdz ar atslēgām.

10. Glabātava atbilst šādiem nosacījumiem:

10.1. glabātava ir vienā ēkā ar veikala tirdzniecības zāli, bez logiem, izolēta no citām telpām un veikala tirdzniecības zāles;

10.2. glabātavas telpas ārsienu izturība ir ekvivalenta tādu ķieģeļu ārsienu izturībai, kuru biezums ir vismaz 510 mm, griestu izturība ir ekvivalenta saliekamu dzelzsbetona pārsegumu izturībai, grīdas izturība ir ekvivalenta tādu betona grīdu izturībai, kuru biezums ir vismaz 200 mm, to iekšējo sienu izturība, kuras glabātavu atdala no pārējām telpām, ir ekvivalenta tādu ķieģeļu sienu izturībai, kuru biezums ir vismaz 380 mm, vai arī glabātava no veikala tirdzniecības zāles un citām telpām ir atdalīta atbilstoši ugunsdrošības prasībām, kas piemērojamas U1a ugunsnoturības pakāpes būvēm;

10.3. ja kāda no glabātavas būvkonstrukcijām (siena, griesti, grīda) neatbilst šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajām prasībām, to no telpas iekšpuses visā platībā nostiprina ar metinātu tērauda režģi;

10.4. glabātavu aprīko ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvis izgatavo no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kuru biezums ir vismaz 2,5 mm. Kopējais durvju biezums ir vismaz 40 mm. Ārdurvīs iemontē vismaz divas iekšējās slēdzenes, tai skaitā vienu ar zirnekļveida aizbīdņiem. Iekšdurvis izgatavo no tērauda režģiem. Iekšdurvis slēdz ar vismaz vienu iekšējo slēdzeni;

10.5. durvju un nekapitālo būvkonstrukciju nostiprināšanas režģi izgatavo no tērauda stieņiem (diametrs 16 mm). Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kas nav lielākas par 150 x 150 mm. Režģa durvju rāmjus izgatavo no 45 x 45 mm leņķdzelzs, un to biezums ir vismaz 5 mm. Durvju blokus un nekapitālo sienu papildu nostiprinājuma režģus iestiprina ar stieņiem (12–16 mm diametrā), kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80 līdz 100 mm dziļi. Pie tiem piemetina durvju bloku konstrukciju un režģus (katru vismaz astoņās vietās);

10.6. ja ventilācijas lūkas diametrs ir lielāks par 100 mm un inženiertehniskās spraugas ir lielākas par 200 mm, ierīko tērauda režģi ar kvadrātligzdu, kuras lielums nepārsniedz 100 x 100 mm;

10.7. glabātava ir aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu, un tās ir savienotas ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru, izmantojot divus trauksmes signāla pārraides kanālus – radiokanālu un telefonkanālu;

10.8. apsardzes tehniskajā sistēmā izmanto vismaz divu tipu signalizatorus ar atšķirīgiem darbības principiem:

10.8.1. kontaktsignalizatorus (reaģē uz atvēršanu), ar kuriem aprīko logus, durvis, ieroču un munīcijas seifus un metāla skapjus;

10.8.2. vibrācijas signalizatorus (reaģē uz uzlaušanu), ar kuriem aprīko nekapitālās telpu konstrukcijas;

10.8.3. infrasarkanās gaismas un mikroviļņu signalizatorus kustības kontrolei telpā;

10.9. signalizācijas tehnisko sistēmu nodrošina ar elektriskās barošanas rezerves avotiem, izmantojot akumulatoru baterijas. Signalizācijas iekārtu elektriskajai barošanai izmanto avārijas vai dežūrapgaismojuma atsevišķās grupas. To pievadus ārpus veikala telpām līdz elektrības sadales skapim aizsargā kabeļu aizsegi vai montētas metāla caurules.

11. Ieročus un munīciju, kā arī speciālos līdzekļus, kuri iegādāti pēc valsts vai pašvaldības institūciju pasūtījuma un nav klasificēti medību, sporta vai pašaizsardzības lietojuma veidam, ir aizliegts izvietot tirdzniecības zālē.

12. Šaujamieročus, munīciju, to sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabā glabātavā. Tirdzniecības laikā vismaz vienas no glabātavas dubultdurvīm ir aizslēgtas.

13. Glabātavā šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabā izlādētus noslēgtos seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums ir vismaz 2,5 mm. Garstobra šaujamieročus un garstobra lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabā rūpnieciskā iepakojumā, nodrošinot, lai tie nenokļūst nepiederošas personas rokās. Glabātava var būt speciāli projektēta tā, lai tirdzniecības zālē esošos stendus varētu pārvietot uz glabātavu.

14. Pēc veikala darba laika beigām komersanta darbinieks šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izņem no tirdzniecības zāles un novieto ieroču glabātavā, kā arī nodrošina, ka visas seifu, metāla skapju, glabātavas un tirdzniecības zāles durvis ir aizslēgtas un ir pieslēgta apsardzes tehniskā sistēma.

15. Tirdzniecības zālē atsevišķi no ieroču un munīcijas tirdzniecības stenda var tirgot arī medību un makšķerēšanas piederumus un citu veidu rūpniecības preces (izņemot oksidējošas, īpaši viegli un viegli uzliesmojošas vielas un materiālus).

16. Glabātavā atsevišķi no ieročiem, munīcijas, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem var glabāt arī citu veidu rūpniecības preces (izņemot oksidējošas, īpaši viegli un viegli uzliesmojošas vielas un materiālus).

17. Glabātavā esošā šaujampulvera masa nepārsniedz 30 kilogramus. Šaujampulveri glabā rūpnieciskā iepakojumā un izvieto plauktos tā, lai samazinātu sprādzienbīstamības iespēju, nodrošinot, ka tas nenokļūst nepiederošas personas rokās. Šaujampulvera rūpnieciskos iesaiņojumus, bet kopā ne vairāk kā trīs kilogramus šaujampulvera var izvietot veikala tirdzniecības zālē, ievērojot šo noteikumu 9. punktā minētos nosacījumus.

18. Komersants glabātavā var glabāt vairāk nekā 30 kilogramu šaujampulvera, ja glabātava atbilst šādiem papildu nosacījumiem:

18.1. glabātava ir sausa un labi vēdināma, tās grīdas un sienas ir gludas un piemērotas mitrai uzkopšanai;

18.2. glabātavas grīdas segums ir dzirksteļdrošs, un glabātavai ir zibens aizsardzība;

18.3. glabātava atrodas drošā attālumā no dzīvojamām mājām, publiskām ēkām un būvēm, ugunsbīstamiem un sprādzienbīstamiem objektiem, kā arī mežiem (turpmāk – aizsargājamie objekti) un valsts galvenajiem autoceļiem.

19. Drošo attālumu līdz aizsargājamiem objektiem un valsts galvenajiem autoceļiem aprēķina, izmantojot šādu formulu, bet drošais attālums nedrīkst būt mazāks par 40 metriem:

 , kur

R – drošais attālums līdz aizsargājamiem objektiem un valsts galvenajiem autoceļiem (nedrīkst būt mazāks par 40 metriem);

Q – glabātavā esošais šaujampulvera daudzums (kg).

20. Ja glabātavā šaujampulveri glabā kopā ar uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem, drošo attālumu aprēķina, ņemot vērā kopējo šaujampulvera, uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu propelenta masas daudzumu.

21. Neatkarīgi no platības glabātavā, kurā glabā šaujampulveri, ir vismaz divi pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti, kuru minimālais tilpums ir seši kilogrami, un viens pārvietojamais ugunsdzēsības aparāts, kura minimālais tilpums ir 20 kg.

22. Glabātavas sildīšanai izmanto ūdens tvaika, eļļas vai gaisa apkuri. Sildvirsmas ir viegli tīrāmas un to ārējās virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 60 °C.

2.3. Mazas enerģijas pneimatisko ieroču, E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču, to munīcijas, auksto ieroču un speciālo līdzekļu glabāšana

23. Komersants, kas saņēmis licenci E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču, to munīcijas, mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoka un auksto ieroču realizācijai, minētās preces glabā un realizē veikalā, kura adrese norādīta licencē.

24. Veikals, kurā paredzēts realizēt šo noteikumu 23. punktā minētās preces, atbilst ugunsdrošības prasībām un ir aprīkots ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu, un tās ir savienotas ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru. Komersanta darbinieka darba vietā vai pie darbinieka atrodas trauksmes signalizācijas poga, kas savienota ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru.

25. Veikalā lete ir ierīkota tā, lai norobežotu preces izsniedzēju un saņēmēju, un tirdzniecības stendus (plauktus vai letes), kuros izvietoti mazas enerģijas pneimatisko ieroču, E kategorijas gāzes ieroču vai signālieroču, to munīcijas, auksto ieroču un speciālo līdzekļu paraugi.

26. Tirdzniecības stends (plaukts) atrodas aiz pārdevēja darba vietas, kas ir norobežota no pircējiem. Tirdzniecības stenda letes virsma ir nostiprināta pie stenda. Tās izturība ir ekvivalenta vismaz 30 mm biezai koka virsmai. Letē nostiprinātais stikls ir vismaz 10 mm biezs, un tas ir pārklāts ar īpašu triecienizturīgu plēvi vai citādi nodrošināts pret izsišanu. Mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, E kategorijas gāzes ieročus, signālieročus un to munīciju, aukstos ieročus un speciālos līdzekļus tirdzniecības stendā (plauktā vai letē) izvieto tā, lai novērstu to nokļūšanu nepiederošas personas rokās.

27. Veikalā mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, E kategorijas gāzes ieročus, signālieročus, to munīciju, aukstos ieročus un speciālos līdzekļus nostiprina vai noslēdz tirdzniecības stendā (plauktā vai letē), glabā noslēgtā seifā vai metāla skapī, kura sienu biezums ir vismaz 2,5 mm.

2.4. Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu pieņemšana glabāšanā

28. Ieročus, munīciju un to sastāvdaļas komersants pieņem glabāšanā no fiziskās personas pēc tam, kad tā uzrādījusi ieroča glabāšanas vai ieroča nēsāšanas atļauju un personu apliecinošu dokumentu.

29. Pieņemot ieročus, munīciju un to sastāvdaļas glabāšanā no fiziskās personas, komersants izsniedz izziņu par ieroča pieņemšanu. Izziņā norāda:

29.1. komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, licences numuru, adresi un tālruņa numuru;

29.2. pieņemšanas datumu, laiku un izziņas reģistrācijas numuru;

29.3. pieņemtā priekšmeta veidu, kalibru un marķējumu.

30. Komersants pieņem glabāšanā juridiskās personas ieročus, munīciju vai to sastāvdaļas no juridiskās personas likumiskā pārstāvja vai no atbildīgās personas, kura uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz juridiskās personas pavaddokumentu divos eksemplāros.

31. Juridiskā persona pavaddokumentā norāda:

31.1. juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruni, dokumenta reģistrācijas numuru un datumu;

31.2. atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu;

31.3. juridiskās personas ieroču glabāšanas atļaujas numuru (pievienojot atļaujas kopiju);

31.4. nododamā priekšmeta veidu, kalibru un marķējumu.

32. Komersants pieņem glabāšanā ieročus, munīciju un to sastāvdaļas no zvērināta tiesu izpildītāja, kurš uzrāda amata apliecību un iesniedz mantas aprakstes aktu divos eksemplāros.

33. Komersanta darbinieks pēc zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma var piedalīties nododamo priekšmetu apķīlāšanā un nodrošināt to nogādāšanu glabāšanā, ievērojot nododamo priekšmetu pārvadāšanas noteikumus.

34. Zvērināts tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā norāda:

34.1. nododamā priekšmeta īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu;

34.2. ieroču atļaujas numuru;

34.3. nododamā priekšmeta veidu, kalibru un marķējumu.

35. Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu pieņemšanu glabāšanā un izsniegšanu attiecīgi ieroča īpašnieks, juridiskās personas likumiskais pārstāvis vai atbildīgā persona vai zvērināts tiesu izpildītājs un tā komersanta darbinieks, kas pieņem un izsniedz ieročus, munīciju un to sastāvdaļas glabāšanā, apliecina ar parakstiem uz izziņas, pavaddokumenta vai mantas aprakstes akta.

2.5. Ieroču, munīcijas, šaujampulvera un speciālo līdzekļu pārvadāšana, pārsūtīšana un eksponēšana izstādēs

36. Pārvadājot un pārsūtot ieročus, munīciju, šaujampulveri un speciālos līdzekļus, kā arī šaujamieroču sastāvdaļas un munīcijas sastāvdaļas, komersants nodrošina, lai tie nenokļūst nepiederošu personu rokās.

37. Šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, munīciju, pneimatiskos ieročus un gāzes ieročus, signālieročus pārvadā un pārsūta iesaiņotus. Pārvadāšanas un pārsūtīšanas laikā ieroči ir izlādēti.

38. Šaujampulveri komersants pārvadā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē bīstamo kravu pārvadājumus.

39. Pārvadājot vai pārsūtot šaujamieročus, munīciju un to sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, to pavaddokumentos norāda visu ieroču un šaujamieroču sastāvdaļu veidu, kalibru un marķējumu, munīcijas daudzumu un kalibru.

40. Komersants izstādēs eksponē paša ražotus, viņam piederošus vai tādus ieročus, to sastāvdaļas, munīciju un speciālos līdzekļus, kas saņemti eksponēšanai izstādēs no ārvalsts ieroču izgatavotāja vai tirdzniecības komersanta.

41. Izstādes laikā komersants nodrošina ieroču un munīcijas bruņotu apsardzi, lai nepiederoša persona nevarētu pielādēt ieroci un izšaut.

42. Šaujamieroci, tā būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī munīciju atļauts eksponēt izstādē uz noteiktu (izstādes) laiku. Eksponēšanas laikā šaušanai derīgi ieroči nav pielādēti un ir izvietoti atsevišķi no munīcijas. Ja tehniski iespējams, komersants nodrošina, lai no ieroča, to neatļauti pielādējot, nevarētu izšaut.

43. Izstādes vietā šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci izvieto apskatei, saslēdzot ieroci ar stendu (plauktu) vai novietojot aiz slēdzama stikla, kas pārklāts ar īpašu plēvi vai izgatavots no triecienizturīga materiāla, vai izmantojot citus līdzekļus, kas nodrošina aizsardzību pret ieroču un munīcijas nolaupīšanu.

44. Pēc eksponēšanas izstādē ieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju nogādā licencē norādītajā glabāšanas vietā.

2.6. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu ievešana no trešās valsts, izvešana uz trešo valsti un realizēšana

45. Komersants šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci realizē:

45.1. fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai Valsts policijas struktūrvienība izsniegusi ieroču iegādāšanās atļauju;

45.2. komersantiem, kuriem izsniegta licence attiecīgu ieroču un munīcijas realizācijai;

45.3. valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu.

46. Šaujamierocim un lielas enerģijas pneimatiskajam ierocim atbilstošu munīciju realizē personai, kura saņēmusi attiecīga ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

47. Munīcijas sastāvdaļas realizē personai, kura saņēmusi medību vai sporta lietojumam reģistrēta šaujamieroča glabāšanas atļauju.

48. Ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kuri iegādāti pēc valsts vai pašvaldības institūciju pasūtījuma un nav klasificēti medību, sporta vai pašaizsardzības lietojuma veidam, realizē tikai to pasūtītājam.

49. Komersants pašaizsardzības gāzes ieročus, signālieročus, to munīciju, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, aukstos ieročus un speciālos līdzekļus realizē tikai tām fiziskajām personām, kuras sasniegušas Ieroču aprites likumā noteikto vecumu. Komersants pārbauda pircēja vecumu pēc personu apliecinoša dokumenta.

50. Komersants ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus realizē ārvalsts juridiskajām personām, kurām ir tiesības iegādāties attiecīgos ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus.

51. Komersants, realizējot šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, to sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci:

51.1. pārliecinās par pircēja personību pēc pircēja personu apliecinoša dokumenta un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas datiem, kā arī par iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu;

51.2. realizē tikai tādas kategorijas un lietojuma veida šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kāds norādīts ieroča iegādāšanās atļaujā, un tādā daudzumā, kāds minēts atļaujā;

51.3. realizē tikai tāda veida munīciju, kāda paredzēta ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādītajam ierocim;

51.4. realizē tikai tāda veida medību vai sporta šaujamieroča munīcijas sastāvdaļas, kādas paredzētas ieroča glabāšanas atļaujā norādītajam medību vai sporta lietojumam reģistrētajam šaujamierocim.

52. Veikalā šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci rāda (iedod rokās) personai tikai pēc pārliecināšanās, ka personai ir ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas. Ieroci un munīciju vienlaikus nedod. Darbinieks nodrošina, lai persona nevarētu neatļauti pielādēt ieroci un izšaut.

53. Ja ieroča iegādāšanās atļaujā norādītie fiziskās personas (juridiskās personas likumiskā pārstāvja, atbildīgās personas vai individuālā komersanta) dati neatbilst personu apliecinoša dokumenta datiem, komersants aiztur atļauju un par to informē Valsts policijas struktūrvienību, kura atļauju izsniegusi.

54. Ja personas uzrādītā ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja rada aizdomas par tās izsniegšanas likumību, komersants nekavējoties par to informē Valsts policijas struktūrvienību, kas norādīta atļaujā. Tādā gadījumā šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, tās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci realizē pēc Valsts policijas struktūrvienības apstiprinājuma saņemšanas par atļaujas izsniegšanas likumību.

55. Ja ēkā, kurā atrodas veikals, ierīkota šautuve, komersants var atļaut personai, kas saņēmusi ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, izdarīt šautuvē izmēģinājuma šāvienus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

56. Ievedot no trešās valsts un realizējot ieročus, patronas vai speciālos līdzekļus pēc tādu valsts un pašvaldības institūciju pasūtījuma, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, komersants preci nodod attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai tā pilnvarotajai personai, kas norādīta kā atbildīgā persona attiecīgās institūcijas iesniegtajos dokumentos.

57. Komersants, realizējot šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci juridiskajai personai vai valsts vai pašvaldības institūcijai, noformē attaisnojuma dokumentu šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajā kārtībā un izsniedz to pircējam kopā ar izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem no vītņstobra šaujamieroča (ieroča iegādāšanās atļauja paliek komersantam).

58. Komersants, realizējot šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskajai personai, ieraksta ieroča iegādāšanās atļaujā (divās daļās) nepieciešamās ziņas, apstiprina tās ar zīmogu un izsniedz pircējam atļaujas otro daļu kopā ar izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem no vītņstobra šaujamieroča (atļaujas pirmā daļa paliek komersantam).

59. Komersants, realizējot šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, gāzes ieroci, signālieroci, munīciju vai šaujampulveri, nodrošina, ka persona, saņemot preci, apliecina tās saņemšanu ar parakstu uz preces iegādāšanās atļaujas vai darījumu apliecinoša dokumenta, kurā norāda pircēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja precei nav paredzēta iegādāšanās atļauja.

60. Realizējot šaujampulveri fiziskajai personai, to vienā reizē nepārdod vairāk par trim kilogramiem. Šaujampulveri realizē tam paredzētajā rūpnieciskajā iepakojumā.

61. Komersants, realizējot no Valsts policijas saņemtos šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju, par cenu vienojas ar ieroča īpašnieku (ja tāds ir) un pēc realizācijas attiecīgus līdzekļus izmaksā personai, kuras ierocis, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas vai munīcija realizēta.

3. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izgatavošana

62. Komersants izgatavo ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, kā arī šaujamieroču sastāvdaļas un munīcijas sastāvdaļas īpaši ierīkotās nekustamā īpašuma telpās, kura adrese norādīta licencē (turpmāk – izgatavošanas telpas).

63. Izgatavošanas telpas ierīko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem. Izgatavošanas telpas ir projektētas, konstruētas, būvētas, pārraudzītas un uzturētas atbilstošā tehniskā stāvoklī, lai tās spētu pastāvēt un izturēt iespējamo sprādziena faktoru iedarbību.

64. Izgatavotos ieročus, munīciju un izgatavotās vai izgatavošanai iegādātās šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas komersants glabā šo noteikumu 10. punktā minētajām prasībām atbilstošā glabātavā.

65. Šaujampulveri glabātavā glabā rūpnieciskajā iepakojumā un izvieto plauktos tā, lai samazinātu sprādzienbīstamības iespēju, nodrošinot, ka tas nenokļūst nepiederošas personas rokās.

66. Komersants glabātavā var glabāt vairāk nekā 30 kilogramus šaujampulvera, ja papildus tiek ievērota šo noteikumu 18., 19. un 20. punktā minētā kārtība.

67. Neatkarīgi no platības glabātavā, kurā glabā šaujampulveri, ir vismaz divi pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti, kuru minimālais tilpums ir seši kilogrami, un viens pārvietojamais ugunsdzēsības aparāts, kura minimālais tilpums ir 20 kg.

68. Glabātavas sildīšanai izmanto ūdens tvaika, eļļas vai gaisa apkuri. Sildvirsmas ir viegli tīrāmas un to ārējās virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 60 °C.

69. Nepabeigtos ieročus un šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas pēc darba laika beigām ievieto glabātavā.

70. Ieročus, to munīciju un speciālos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, izgatavo pēc to institūciju pasūtījuma, kurām ir tiesības iegādāties minētās preces.

71. Iegādājoties šaujamieroču izgatavošanai nepieciešamās būtiskās sastāvdaļas, komersants noformē attaisnojuma dokumentu, kurā papildus norāda būtiskās sastāvdaļas veidu, numuru un stobra kalibru. Iegādājoties šaujamieroču stobru sagataves, norāda to garumu, iekšējo un ārējo diametru.

72. Komersants glabā informāciju par visiem izgatavotajiem ieročiem, šaujamieroča būtiskajām sastāvdaļām, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kas ļauj izsekot to likumībai. Informācija par izgatavotajiem ieročiem, šaujamieroča būtiskajām sastāvdaļām, munīciju un speciālajiem līdzekļiem atrodas attiecīgā komersanta komercdarbības veikšanas vietā, kurā tie tiek glabāti.

73. Izgatavoto šaujamieroci, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču munīciju, E kategorijas gāzes ieroci, signālieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču un munīcijas marķēšanu.

74. Lai izvestu uz trešo valsti vai realizētu tāda veida šaujamieroci, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kas Latvijā nav klasificēts, komersants veic tā klasifikāciju Valsts policijā.

75. Vītņstobra šaujamieroci piecu darbdienu laikā pēc izgatavošanas procesa beigām komersants nogādā Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē kontrolšāvienu izdarīšanai.

4. Ieroču, šaujamieroču maināmo būtisko sastāvdaļu un speciālo līdzekļu remonts

76. Komersants, kas saņēmis licenci ieroču remontam, remontē ieročus un speciālos līdzekļus īpaši iekārtotās nekustamā īpašuma telpās (turpmāk – remontdarbnīca), kura adrese norādīta licencē. Komersants, kas saņēmis licenci ieroču un speciālo līdzekļu izgatavošanai, var veikt izgatavoto ieroču remontu izgatavošanas telpās.

77. Remontdarbnīca atbilst ugunsdrošības noteikumu prasībām un ir aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu, un tās ir savienotas ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru. Logus un durvis aprīko ar apsardzes signalizācijas kontroliekārtu, kura reaģē uz atvēršanu. Remontdarbnīcā ierīko trauksmes signalizācijas pogu, kas atrodas darbiniekam viegli pieejamā vietā vai pie darbinieka un ir savienota ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru.

78. Remontdarbnīcā ierīko glabātavu, kas atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajām prasībām.

79. Laikā, kad remontam pieņemto šaujamieroci (arī šā šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas) un lielas enerģijas pneimatisko ieroci neremontē, ieroči un šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas tiek glabātas glabātavā.

80. Glabātavā šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus (arī šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas) glabā izlādētus noslēgtos seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums ir vismaz 2,5 mm.

81. Gāzes ieročus, signālieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un speciālos līdzekļus komersants glabā izlādētus remontdarbnīcā noslēgtos seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums ir vismaz 2,5 mm.

82. Šaujamieroci (arī šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas) un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī attiecīgo ieroču munīciju (ja pēc remonta nepieciešama ieroča testēšana) komersants pieņem remontam no fiziskās personas pēc tam, kad tā uzrādījusi ieroča glabāšanas vai ieroča nēsāšanas atļauju un personu apliecinošu dokumentu. Gāzes ieroci, signālieroci, mazas enerģijas pneimatisko ieroci un speciālo līdzekli komersants pieņem remontam no fiziskās personas pēc tam, kad tā uzrādījusi personu apliecinošu dokumentu.

83. Ja persona nevar uzrādīt ieroča glabāšanas vai ieroča nēsāšanas atļauju vai nav sasniegusi Ieroču aprites likumā noteikto vecumu, vai uzrādītā ieroča glabāšanas vai ieroča nēsāšanas atļauja vai personu apliecinošs dokuments rada aizdomas par to izsniegšanas likumību, komersants par to informē Valsts policiju.

84. Pieņemot ieroci (arī šaujamieroča maināmo būtisko sastāvdaļu) vai speciālo līdzekli remontam no fiziskās personas, komersants izsniedz personai izziņu par ieroča pieņemšanu remontam. Izziņā norāda:

84.1. komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, licences numuru, adresi un tālruņa numuru;

84.2. datumu un laiku, kad ierocis vai speciālais līdzeklis pieņemts remontam, un izziņas reģistrācijas numuru;

84.3. remontam pieņemtā šaujamieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru un jaudu vai E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), sēriju un numuru, vai speciālā līdzekļa veidu, modeli, marku (sistēmu), sēriju un numuru (ja šāds marķējums ir);

84.4. ieroča testēšanai nodotās munīcijas daudzumu un kalibru.

85. Juridiskās personas ieroci (arī šaujamieroča maināmo būtisko sastāvdaļu) un speciālo līdzekli, kā arī munīciju (ja pēc remonta nepieciešama ieroča testēšana) komersants pieņem remontam no juridiskās personas likumiskā pārstāvja vai no atbildīgās personas, kura uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz juridiskās personas pavaddokumentu divos eksemplāros.

86. Juridiskā persona pavaddokumentā norāda:

86.1. juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruni, dokumenta reģistrācijas numuru un datumu;

86.2. atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu, ja personas kods nav piešķirts;

86.3. juridiskās personas ieroču glabāšanas atļaujas numuru (pievieno atļaujas kopiju);

86.4. tā komersanta nosaukumu un remontdarbnīcas adresi, kuram ieroci nodod remontam;

86.5. remontam nododamā šaujamieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru un jaudu vai E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), sēriju un numuru, vai speciālā līdzekļa veidu, modeli, marku (sistēmu), sēriju un numuru (ja šāds marķējums ir);

86.6. ieroča testēšanai nodoto patronu daudzumu un kalibru;

86.7. veicamos remontdarbus, ja tie ir zināmi.

87. Ja šaujamierocim veikts remonts, kura dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, komersants piecu darbdienu laikā pēc remonta šaujamieroci (ar trim tam paredzētām patronām) nogādā Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē kontrolšāvienu izdarīšanai.

88. Ieroču, šaujamieroču maināmo būtisko sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pieņemšanu un izsniegšanu attiecīgi preces īpašnieks vai juridiskās personas likumiskais pārstāvis, vai atbildīgā persona un tā komersanta darbinieks, kas pieņem un izsniedz attiecīgās preces, apliecina ar parakstiem uz izziņas vai pavaddokumenta.

89. Šaujamieroča remonta veidi, kuru dēļ mainās pēdas uz vītņstobra šaujamieroča izšautajām lodēm un čaulām, ir šādi:

89.1. stobra (tai skaitā patrontelpas) nomaiņa vai remonts (arī ķīmiskā apstrāde);

89.2. aizslēga un tā detaļu (tai skaitā belžņa, izvilcēja vai atsitēja) nomaiņa vai remonts.

90. Komersants ir atbildīgs par to, lai ierocis (arī šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa) vai speciālais līdzeklis pēc remonta ir drošs tā lietotājam. Ja nepieciešams, komersants veic izmēģinājuma šāvienus.

91. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav remontējams, komersants par to informē personu, kas to nodevusi remontā, un Valsts policijas struktūrvienību, kura izsniegusi tā glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

92. Šaujamieroča remontam nepieciešamās šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas komersants iegādājas Ieroču aprites likumā un šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajā kārtībā.

93. Nomainītās un lietošanai nederīgās šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas komersants nodod Valsts policijai iznīcināšanai.

5. Ieroču dezaktivēšana un šaujamieroču pārveidošana par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem)

94. Komersants, kas saņēmis licenci ieroču dezaktivēšanai un pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), dezaktivē ieročus vai pārveido par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) īpaši ierīkotā darbnīcā (turpmāk – dezaktivēšanas un pārveidošanas darbnīca), kuras adrese norādīta licencē.

95. Dezaktivēšanas un pārveidošanas darbnīca atbilst ugunsdrošības noteikumu prasībām un ir aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu, un tās ir savienotas ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru. Logus un durvis aprīko ar apsardzes signalizācijas kontroliekārtu, kura reaģē uz atvēršanu. Remontdarbnīcā ierīko trauksmes signalizācijas pogu, kas atrodas darbiniekam viegli pieejamā vietā vai pie darbinieka un ir savienota ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru.

96. Dezaktivēšanas un pārveidošanas darbnīcā ierīko glabātavu, kas atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajām prasībām.

97. Laikā, kad darbs ar dezaktivēšanai vai pārveidošanai par salūtieroci (akustisko ieroci) paredzēto ieroci (arī šaujamieroča būtiskām sastāvdaļām) netiek veikts, ieroči un šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas tiek glabātas glabātavā.

98. Glabātavā ieročus (arī šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas) glabā izlādētus noslēgtos seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums ir vismaz 2,5 mm.

99. Ieroci dezaktivēšanai komersants pieņem no fiziskās personas pēc tam, kad tā uzrādījusi ieroča realizēšanas atļauju un personu apliecinošu dokumentu.

100. Ja persona nevar uzrādīt ieroča realizēšanas atļauju vai uzrādītā ieroča realizēšanas atļauja vai personu apliecinošs dokuments rada aizdomas par to izsniegšanas likumību, komersants par to informē Valsts policiju.

101. Pieņemot ieroci no fiziskās personas, komersants izsniedz personai izziņu par ieroča pieņemšanu dezaktivēšanai. Izziņā norāda:

101.1. komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, licences numuru, adresi un tālruņa numuru;

101.2. datumu un laiku, kad ierocis pieņemts dezaktivēšanai, un izziņas reģistrācijas numuru;

101.3. pieņemtā šaujamieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru un jaudu.

102. Juridiskās personas ieroci komersants pieņem dezaktivēšanai vai pārveidošanai par salūtieroci (akustisko ieroci) no juridiskās personas likumiskā pārstāvja vai no atbildīgās personas, kura uzrāda ieroča realizēšanas atļauju un personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz juridiskās personas pavaddokumentu divos eksemplāros.

103. Juridiskā persona pavaddokumentā norāda:

103.1. juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruni, dokumenta reģistrācijas numuru un datumu;

103.2. atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu;

103.3. juridiskās personas ieroču glabāšanas atļaujas numuru (pievienojot atļaujas kopiju);

103.4. ieroča realizēšanas atļaujas numuru un izdošanas datumu;

103.5. tā komersanta nosaukumu un dezaktivēšanas un pārveidošanas darbnīcas adresi, kuram ieroci nodod;

103.6. nododamā šaujamieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izgatavotāja nosaukumu (izgatavotāja zīmolu), modeli, sēriju un numuru, kalibru un jaudu;

103.7. norādi par to, vai veicama ieroča dezaktivēšana vai pārveidošana par salūtieroci (akustisko ieroci).

104. Ieroču, šaujamieroču maināmo būtisko sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pieņemšanu un izsniegšanu attiecīgi preces īpašnieks vai juridiskās personas likumiskais pārstāvis, vai atbildīgā persona un tā komersanta darbinieks, kas pieņem un izsniedz attiecīgās preces, apliecina ar parakstiem uz izziņas vai pavaddokumenta.

105. Komercdarbībai nepieciešamos ieročus un to būtiskās sastāvdaļas komersants iegādājas Ieroču aprites likumā un šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajā kārtībā.

6. Noslēguma jautājums

106. Ieroču komersants nodrošina Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumos Nr. 928 "Noteikumi par ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālo apriti un ieroču un munīcijas marķēšanas kārtību" noteikto uzskaites žurnālu glabāšanu līdz komersanta darbības izbeigšanai. Triju darbdienu laikā pēc komersanta darbības izbeigšanas komersants uzskaites žurnālus nodod Valsts policijas struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas tā komercdarbības veikšanas vieta. Uzskaites žurnālus glabā 30 gadus no to saņemšanas dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!