Ministru kabineta rīkojums Nr. 1054

Rīgā 2024. gada 9. decembrī (prot. Nr. 51 67. §)

Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam īstenošanas plāns 2024.–2027. gadam

1. Apstiprināt Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam īstenošanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet Finanšu ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām.

3. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā iekļautos uzdevumus 2024. un 2025. gadā īstenot no šim nolūkam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2026. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, tad attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām valsts institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kuriem valsts budžeta līdzekļu finansējums ir pietiekams.

Ministru prezidente E. Siliņa

Ekonomikas ministrs V. Valainis

(Ministru kabineta
2024. gada 9. decembra
rīkojums Nr. 1054)

Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam īstenošanas plāns 2024.–2027. gadam

Satura rādītājs

Plāna kopsavilkums

Esošās situācijas raksturojums

Plānā paredzētie pasākumi 2024.–2027. gadam

1. Rīcības virziens: Atbalsts mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām

2. Rīcības virziens: Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem

3. Rīcības virziens: Atbalsts mājsaimniecībām ar vidēji augstiem ienākumiem

4. Rīcības virziens: Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai

Saīsinājumi

Altum – Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum"

BIS – Būvniecības informācijas sistēma

BVKB – Būvniecības valsts kontroles birojs

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

EIB – Eiropas investīciju banka

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

FEA – Finanšu un ekonomiskie aprēķini

FM – Finanšu ministrija

LB – Latvijas Banka

LFNA – Latvijas Finanšu nozares asociācija

LLPA – Latvijas lielo pilsētu asociācija

LM – Labklājības ministrija

LNPAA – Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija

LPS – Latvijas pašvaldību savienība

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

TM – Tieslietu ministrija

VNĪ – VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

Plāna kopsavilkums

Ar 2023. gada 8. novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.739 tika pieņemtas Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam¹ (turpmāk – Pamatnostādnes), kas noteic mājokļu pieejamības politikas attīstību, aptverot laika periodu līdz 2027. gadam. Pamatnostādnes ietver rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu, lai veicinātu mājokļu pieejamību, piedāvājot risinājumus mājokļu pieejamības nodrošināšanai dažādu ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp, mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī lai tiktu nodrošināta gan esošā dzīvojamā fonda uzlabošana, gan jauna dzīvojamā fonda attīstība. Pamatnostādnēs ir definēti 4 problēmu bloki, kuru ietvaros nepieciešama darbība, lai veicinātu mājokļu pieejamību:

1. Mazaizsargātas personas nesaņem atbalstu vai mūsdienām atbilstošu atbalstu mājokļa pieejamības jautājumu risināšanai, un trūkst kvalitatīvi pašvaldības palīdzības sniegšanai paredzēti mājokļi.

2. Trūkst kvalitatīvi, izmaksu ziņā pieejami īres mājokļi.

3. Nepietiekamā apmērā tiek būvēti jauni mājokļi, ko iegādāties vai īrēt.

4. Nepietiekami ieguldījumi mājokļu uzturēšanai un uzlabošanai.

Izvērtējot identificētās problēmas, ir definēts mājokļu politikas mērķis un noteikti rīcības virzieni to sasniegšanai, definēti rezultatīvie rādītāji, kā arī piedāvāts redzējums par nepieciešamajiem publisko līdzekļu ieguldīšanas virzieniem.

Mājokļu politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2024.–2027. gadam (turpmāk – Plāns) izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2023. gada 8. novembra rīkojuma Nr. 739 "Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam" 3.1. punktu "Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2024. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas plānu."

Plānā ietvertie pasākumi veicinās Pamatnostādņu mērķa un rīcības virzienu sasniegšanu, nodrošinot līdz šim Ministru kabinetā atbalstīto politikas plānošanas dokumentu pēctecību un uzsāktās politikas tālāku attīstību. Lai mazinātu administratīvo slogu nekustamā īpašuma attīstīšanā Ministru kabinets 2024. gada 2. aprīlī, izskatot informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, apstiprināja gandrīz 60 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kas veicinās ātrāku un efektīvāku mājokļu būvniecību. Mājokļu pieejamības jautājumu risināšana ir iekļauta arī valdības rīcības plānā, kas paredz uzlabot mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā, īres mājokļu būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos². Plāna uzdevumi paredz veikt virkni grozījumus normatīvajos aktos, kas šobrīd nosaka kārtību, kā valsts vai pašvaldība sniedz palīdzību mājsaimniecībām mājokļa jautājumu risināšanā.

Kopš Pamatnostādņu pieņemšanas Ministru kabinetā, rīcības virziena uzdevumi 3.1., 3.1.1³., 4.1.⁴ 4.2.⁵ ir izpildīti un turpmākajiem gadiem nav plānoti papildus pasākumi uzdevumu izpildei. Saistībā ar Pamatnostādņu 4.7. uzdevumu⁶, izvērtējot Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu atbalsta pasākumu šī brīža aktualitāti un ieviešanas aspektus, tai skaitā, izvērtējot atbalsta nepieciešamības prioritātes, ministrija ir iniciējusi grozījumu priekšlikumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam, kas paredz 4.3.1.4. pasākumam paredzēto finansējumu novirzīt Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajam atbalsta pasākumam 4.3.1.3. "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība", kura ietvaros ir plānots nodrošināt adekvātu mājokli sociālo mājokļu palīdzības saņēmējiem, tādā veidā risinot ne tikai mājokļa pieejamības nodrošināšanu individuālām personām, bet arī samazinot rindas uz pašvaldības īres un sociālajiem dzīvokļiem valstī kopumā. Šobrīd ir uzsākta iniciēto grozījumu saskaņošanas procedūra ar Eiropas Komisiju. Ja Eiropas Komisija pieņems lēmumu akceptēt minētos grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, attiecīgi 4.3.1.4. pasākums netiks īstenots.

Pielikumā Nr.1 ir iekļauts indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Esošās situācijas raksturojums

Mājokļu pieejamība ir būtisks ekonomiskās attīstības priekšnosacījums. Mājokļu pieejamības izaicinājumus un to sekas izjūt ļoti plaša mājsaimniecību grupa Latvijā. Atbilstoši jaunu mājokļu tirgus cenām, aptuveni 75% no visām mājsaimniecībām nespēj atļauties iegādāties jaunu mājokli, kā rezultātā jaunu mājokļu būvniecība būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm, kā arī jaunu mājokļu būvniecība pārsvarā notiek Rīgā un tās apkārtnē, kur mājsaimniecību ienākumi ir augstāki nekā pārējā valsts teritorijā. Lai gan jaunu mājokļu trūkums ir manāms visā valsts teritorijā, vislielākais jaunu mājokļu trūkums gan iegādei, gan īrei ir valsts reģionālos attīstības centros, kur pieaug ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātības iespējas. Vietējās pašvaldības un uzņēmumi, kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem augstu kvalificētu darbinieku piesaistei piemin modernu un mūsdienīgu mājokļu trūkumu pašvaldību teritorijā, kā arī komercbanku piesardzīgo kreditēšanas politiku jauna dzīvojamā fonda būvniecībai.

1. attēls

Ekspluatācijā nodoto mājokļu skaits Baltijas valstīs, 2021.–2023. gads

Kā redzams 1. attēlā, jaunu mājokļu būvniecība ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Ja Latvijā laika periodā kopš 2021. līdz 2023. gadam ekspluatācijā tika nodoti gandrīz 9000 mājokļu, tad Igaunijā ekspluatācijā tika nodoti 21,6 tūkstoši un Lietuvā 43,6 tūkstoši mājokļu, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā Latvijā. Aprēķinot ekspluatācijā nodoto mājokļu īpatsvaru no kopējā mājokļu skaita valstī, 2023. gadā Latvijā jauni mājokļi sastāda 0.27% no kopējā mājokļu skaita, kamēr Igaunijā jauni mājokļi sastāda 1.13% no kopējā mājokļu skaita un Lietuvā 1.03%.⁸ OECD valstu vidējais rādītājs jaunu mājokļu būvniecībā ir aptuveni 1% no kopējā mājokļu skaita valstī. Lai Latvija sasniegtu vidējo OECD rādītāju, Latvijā ik gadu būtu jāuzceļ ap 10 000 jaunu mājokļu.

Mājokļu būvniecības aktivitāte ir cieši saistīta ar mājsaimniecību pirktspēju, kas Latvijas gadījumā ir aptuveni 70% no vidējās Eiropas mājsaimniecības pirktspējas, kamēr Igaunijā tas ir nedaudz augstāks, sasniedzot 72% un Lietuvā 88%⁹. Lai gan Igaunijas mājsaimniecību pirktspēja nav būtiski augstāka par Latvijas mājsaimniecību pirktspēju, jaunu mājokļu būvniecības temps Igaunijā ir būtiski augstāks par Latvijas tempu. Latvijas Bankas ekonomisti, kā dažus no iemesliem, kas Latvijā kavē jaunu mājokļu būvniecību, min ēnu ekonomiku, straujo depopulāciju un nevienmērīgo reģionālo attīstību.¹⁰

2. attēls

Izsniegto būvatļauju skaits plānošanas reģionos pēc dzīvojamo ēku klasifikācijas, 2021.–2023. gads

Pēdējo trīs gadu laikā, 62% no visām izsniegtajām būvatļaujām ir izsniegtas dzīvojamām ēkām, kuras tiks celtas Rīgas plānošanas reģiona teritorijā, no kurām lielākā daļa (68%) izsniegti viena dzīvokļa ēkām. 81% no visām izsniegtajām būvatļaujām daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām (trīs un vairāk dzīvokļu ēkas) ir izsniegtas ēku būvniecībai Rīgas plānošanas reģionā. Kopumā ir vērojams izsniegto būvatļauju pieaugums, kur vislielāko pienesumu sniedz izsniegtās būvatļaujas privātmāju būvniecībai Rīgas plānošanas reģiona teritorijā.

Galvenais faktors zemajai aktivitātei jaunu mājokļu būvniecībā ir mājsaimniecību zemie ienākumi, kas nav apvienojami ar finanšu resursiem, kas nepieciešami, lai mājsaimniecības uzlabotu savu mājokļa situāciju pašu spēkiem, tāpēc valstij ir būtiska loma mājokļu pieejamības jautājumu risināšanā. Lai gan mājsaimniecību ienākumi ik gadu pieaug, līdzīgā tempā pieaug arī būvniecības izmaksas, kā rezultātā jauna un energoefektīva mājokļa iegāde, īre, kā arī esošā mājokļa atjaunošana bez valsts palīdzības ir finansiāli pieejama tikai visturīgākajām mājsaimniecībām Latvijā, un kuras pārsvarā dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē.

3. attēls

Bruto ieguldījumi mājokļos pret IKP 2010.–2023. gadā, %

Dzīvojamā fonda būvniecība ir arī daļa no kopējās valsts ekonomiskās aktivitātes. Kā redzams 3. attēlā, ieguldījumi mājokļos (gan būvniecībā, gan vispārējos ieguldījumos, tai skaitā atjaunošanā) pēdējā desmitgadē ir svārstījusies ap 2%–3% no kopējā valsts IKP, un 2023. gadā mājokļu ieguldījumu īpatsvars ir gandrīz uz pusi zemāks par Igaunijas ieguldījumiem. Veicinot investīcijas dzīvojamā fonda attīstībā, augtu arī valsts kopējā ekonomika, kas ir būtiska iedzīvotāju labklājības celšanai. Salīdzinot ieguldījumus mājokļos ar citām ES dalībvalstīm, zemāki ieguldījumi ir tikai Polijā un Grieķijā.

4. attēls

Mājokļu cenu indekss Latvijā, 2010.–2023. gadā, 2010=100

Lai gan mājokļu būvniecība un ieguldījumi mājokļos ir vieni no zemākajiem ES, salīdzinot ar 2010. gada mājokļu cenām, jaunu mājokļu cenu pieaugums ir trešais augstākais starp ES dalībvalstīm. Arī lietotu mājokļu tirgus segmentā, kas sastāda gandrīz visu kopējo mājokļu tirgu Latvijā, mājokļu cenu pieaugums ir ceturtais augstākais starp ES dalībvalstīm. Zemāks cenu pieaugums ir īres tirgū, kur mājokļa īres maksas pieaugums no 2010. gada ir 38.7%, kas atbilst vidējam ES rādītājam.

Ņemot vērā, ka Latvijā 82.8% mājsaimniecību pieder savs mājoklis¹³, un tikai 7.6% no visiem jaunajiem mājokļiem ir uzbūvēti pēc 2001. gada¹⁴, lielākā daļa mājsaimniecību dzīvo mājokļos, kas ir novecojuši, energoneefektīvi un mūsdienu prasībām neatbilstoši. Nepietiekami mājsaimniecību ienākumi ir būtiskākais iemesls, kādēļ dzīvojamais fonds Latvijā ir novecojis, taču ar valsts un pašvaldību atbalstu ir iespējams nodrošināt, lai mājokļa iegādes, īres vai atjaunošanas izmaksas būtu pēc iespējas zemākas ar dažādām atbalsta programmām. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmas mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai dažādām iedzīvotāju grupām, kas daļēji risina mājokļu pieejamības jautājumus atbilstoši mājsaimniecības ienākumu līmenim:

• mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, kurām ir nepieciešama palīdzība mājokļa jautājuma risināšanā, ir izstrādāta atbalsta programma, kura sniedz finansiālu atbalstu sociālo mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai;

• mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, kuru ienākumi ir pārāk zemi, lai spētu iegādāties vai īrēt mājokli tirgus cenās, taču ar pārāk augstiem ienākumiem, lai kvalificētos pašvaldības palīdzībai mājokļu jautājumu risināšanā;

• mājsaimniecībām ar vidēji augstiem ienākumiem, kuras ir ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāku izglītību, vai ģimenēm ar bērniem, lai saņemtu garantiju pirmajai iemaksai sava mājokļa iegādei vai būvniecībai ar hipotekāro aizdevumu, kā arī daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti ir pieejama subsīdija "Balsts", kas ir vienreizējs valsts atbalsts pirmās iemaksas samazināšanai;

• finansiāls atbalsts ir pieejams arī privātmāju un daudzdzīvokļu māju īpašniekiem sava mājokļa atjaunošanā un energoefektivitātes uzlabošanā.

Mājokļu pieejamība skatāma arī reģionālās politikas kontekstā: pieejams mājoklis ir būtisks reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai un valsts ekonomikas izaugsmei kopumā. Ņemot vērā vāji attīstīto īres tirgu, Latvijas reģionos mobilitātes iespējas ir ļoti ierobežotas, kā rezultātā iedzīvotājiem var būt sniegta iespēja tikt nodarbinātam citā reģionā, taču grūtības atrast tai piemērotu mājokli, kas tādējādi bremzē ekonomiskās izaugsmes iespējas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Problemātiku reģionos pastiprina arī esošā dzīvojamā fonda kvalitāte, un jauna dzīvojamā fonda būvniecība, kas būtiski atpaliek no galvaspilsētas reģiona.

Ieguldījumi mājokļos ir izšķiroši tautsaimniecības attīstībai, jo tie sekmē labākas nodarbinātības iespējas, uzlabojot darbaspēka mobilitāti valstī. Nepieciešams palielināt mājokļu būvniecības apjomu tajās apdzīvotajās vietās, kur ir augoša uzņēmējdarbība un augsts darbaspēka pieprasījums, lai labāk reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mājokļiem un noturētu mājokļu cenas iedzīvotāju maksātspējai atbilstošā līmenī, un atvieglotu darbaspēka mobilitāti. Pieaugošās mājokļu izmaksas un mājokļu pieejamība zemu un vidēju ienākumu mājsaimniecībām ir problēma visā Latvijas teritorijā. Valsts un pašvaldību palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā tiek nodrošināta arī sociālās politikas ietvaros: primāri sociālās palīdzības jomā, kur pašvaldība sniedz atbalstu personām, kurām ir šāda nepieciešamība un kuras pašas saviem spēkiem nespēj nodrošināt attiecīgo vajadzību. Tomēr sociālās politikas intervencēm var būt tikai papildinoša nevis aizstājoša loma mājokļu politikas attīstībā.

Vienlaikus ir jāņem vērā demogrāfijas attīstības izaicinājumus: gan depopulācija, gan iedzīvotāju novecošanās rada jaunas vajadzības, kas kļūst arvien nozīmīgākas, tāpēc mājokļu politikā jāņem vērā arī dažādu vecuma grupu un sociālo grupu mājokļu vajadzības, nodrošinot pietiekamu valsts atbalstu mājokļu pieejamībai sociālo mājokļu veidošanai.

Plānā paredzētie pasākumi 2024.–2027. gadam

1. Rīcības virziens: Atbalsts mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām

Palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jomā nodrošina pašvaldības, kur Pašvaldību likums paredz sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu. Palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā tiek sniegta atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas primāri tiek izīrētas maznodrošinātām vai pie pašvaldības noteiktām kategorijām piederošām personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas.

5. attēls

Sociālo mājokļu īpatsvars pret kopējo dzīvojamo fondu OECD valstīs 2022. gadā, %

Latvijā, starp OECD valstīm, ir viens no zemākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2% no kopējā dzīvojamā fonda. Par sociālo mājokļu trūkumu norāda ne tikai OECD dalībvalstu statistika, bet arī Eiropas Komisija²⁵. Lai gan sociālais dzīvojamais fonds ir ļoti mazs, šie mājokļi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pēc Eurostat datiem, aptuveni 16% no mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem (pirmā un otrā ienākumu kvintile) sakaras ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ņemot vērā, ka citās OECD valstīs sociālais dzīvojamais fonds ir būtiski lielāks, Latvija ir pieskaitāma pie tām valstīm, kas palīdzību sniedz salīdzinoši šauri noteiktām personu kategorijām.

6. attēls

Mājsaimniecību īpatsvars, kas dzīvo ļoti sliktos sadzīves apstākļos pirmajā un otrajā ienākumu grupas kvintilē 2020. gadā, %

Ņemot vērā, ka sociālais dzīvojamais fonds Latvijā ir zems, gandrīz visās pašvaldībās Latvijā ir izveidojusies rinda pēc pašvaldību mājokļiem. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2022. gada septembra veiktās pašvaldību aptaujas saņemto informāciju, uz 2022. gada 1. septembri kopējais personu skaits, kuras ir reģistrētas pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanai un sociālā dzīvokļa izīrēšanas rindā, ir 5022 personas, no kurām 3819 personas ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldībai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu, savukārt 1203 personas ir tiesīgas pretendēt uz sociālā dzīvokļa izīrēšanu. Lai panāktu, ka rinda pēc pašvaldību mājokļiem būtiski samazinātos, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmu sociālo mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai, kuras rezultātā tiktu sniegts atbalsts vismaz 1500 mājokļu būvēšanā vai atjaunošanā. Ar atbalsta programmu rinda uz pašvaldību sociālajiem dzīvokļiem un rinda pēc dzīvokļiem, kas pienāktos mājsaimniecībām pirmām kārtām tiktu samazināta par aptuveni 50%, tomēr, lai panāktu, ka rindas uz pašvaldību mājokļiem vairs nebūtu, būtu nepieciešams papildus finansējums aptuveni 143 miljonu EUR apmērā, no kuriem 60 miljoni EUR būtu paredzēti mājokļiem mājsaimniecībām, kurām dzīvojamā telpa pienākas pirmām kārtām, un 83 miljoni EUR mājsaimniecībām, kuras ir pieteikušās pēc dzīvokļu jautājumu risināšanas vispārējā kārtībā.

Lai nodrošinātu, ka sociālo mājokļu programma sniegtu vēl plašāku atbalstu pašvaldībām dzīvojama fonda trūkuma risināšanai, Ekonomikas ministrija, izvērtējot ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu atbalsta pasākumu šī brīža aktualitāti un ieviešanas aspektus, ir iniciējusi grozījumu priekšlikumu, kas paredz 4.3.1.4.²⁷ pasākumam paredzēto finansējumu 18.5 miljons EUR apmērā novirzīt sociālo mājokļu programmai. Šobrīd ir uzsākta iniciēto grozījumu saskaņošanas procedūra ar Eiropas Komisiju. Ja Eiropas Komisija pieņems lēmumu akceptēt minētos grozījumus Darbības programmā, attiecīgi 4.3.1.4. pasākums netiks īstenots.

Lai nodrošinātu dažādu statistikas datu pieejamību un Pamatnostādņu 1.4. un 1.4.1. uzdevuma izpildi, EM sadarbībā ar CSP šobrīd strādā pie tehniskiem risinājumiem, lai nodrošinātu, ka rādītāji par pašvaldību palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā tiek iekļauti Oficiālajā statistikas programmā, kas sniegtu iespēju iepazīties un analizēt datus pētniekiem, politikas plānotājiem gan sabiedrībai kopumā. Oficiālās statistikas programmas ietvaros tiks iegūta informācija par pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu, informāciju par personām, kas pieteikušās saņemt vai jau saņem atbalstu dzīvokļa jautājumu risināšanā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā. Šobrīd tiek plānots, ka minētie rādītāji tiks ievākti, apkopoti un publicēti reizi gadā.

Ministru kabinets 2023. gada 6. jūnijā apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni", kurā ir ietverta informācija par mērķēta energoresursu atbalsta koncepta izstrādi, kā arī vienota informācijas tehnoloģiju risinājuma izstrādi visu Latvijā esošo mājsaimniecību vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinam. Izrietoši attiecīgajā, izstrādātajā Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmā (turpmāk – EIKIS) ir integrēti valsts reģistros esošie dati: Valsts ieņēmumu dienesta dati par personu ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par personām izmaksātajām pensijām un pabalstiem, Pilsonības un migrācija lietu pārvaldes dati par personu deklarētajām un reģistrētajām adresēm, un kontaktadresēm. EIKIS ietvertais algoritms nodrošina visās Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā reģistrētajās adresēs esošo mājsaimniecību vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu. Lai spētu identificēt tās mājsaimniecības, kurām varētu būt grūtības segt ikmēneša izdevumu par mājokli, Klimata un enerģētikas ministrija ir izmantojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktos pētījumus par iedzīvotāju labklājību, un pieejama mājokļa pieeju, kurā secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Statistikas datus par vidējiem mājsaimniecību izdevumiem par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli neregulāro apsekojumu ietvaros apkopo Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP). Ņemot vērā, ka neregulārais apsekojums tiek veikts reizi piecos gados, lai iegūtu objektīvus datus par mājsaimniecību vidējiem izdevumiem par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli, aprēķinos vērā tiek ņemti arī aktuālie inflācijas koeficienti mājsaimniecību izdevumu grupās, ko apkopo CSP. Attiecīgā pieeja un aprēķina formula ir ietverta 2024. gada 3. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 592 "Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi" pielikumā.

Ņemot vērā minēto, un lai ilgtermiņā nodrošinātu viendabīgu pieeju mājsaimniecības izdevumu par mājokli aprēķinam un to mājsaimniecību, kurām attiecīgo izdevumu segšana varētu sagādāt grūtības, identificēšanai, varētu tikt izmantota Klimata un enerģētikas ministrija izstrādātā pieeja un EIKIS, kā pamatfunkcija ir minēto mājsaimniecību identificēšana. Attiecīgās pieejas izmantošanas iespējamība būtu vērtējama, izstrādājot turpmākos politikas plānošanas dokumentus un mērķēta atbalsta programmas sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

2. Rīcības virziens: Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem

Lai arī mājsaimniecību ienākumi pakāpeniski pieaug, tie joprojām ir nav pietiekoši, lai veidotu pietiekamus uzkrājumus kvalitatīva un mūsdienīga mājokļa iegādei vai īrei. Ņemot vērā OECD rekomendāciju Latvijai attīstīt īres tirgu, ir secināts, ka iedzīvotāju pirktspēja ir viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem, īpaši reģionos, kā rezultātā šobrīd privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā ir nepietiekamas. Lai veicinātu investīcijas īres mājokļu būvniecībā, 2021. gadā tika pieņemts jauns Dzīvojamo telpu īres likums, kas ir rezultējies ar attīstītāju interesi būvēt jaunus mājokļus īrei.

Jauna īres dzīvokļa cena tirgū ir aptuveni 12 EUR kvadrātmetru, kas ir finansiāli pieejami tikai turīgākajām mājsaimniecību grupām, kuras pārsvarā dzīvo Rīgā un tās apkārtnē. Augstā īres cena ir saistīta ar tirgū pieejamo aizdevumu atmaksas termiņiem, kas ir būtiski īsāki par ēkas ekspluatācijas termiņu, kā rezultātā mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem ir ierobežota pieejamība šādiem īres dzīvokļiem. Ņemot vērā mājsaimniecību ienākumu nevienlīdzību starp reģioniem, privāto attīstītāju interese būvēt īres mājokļus reģionos par tirgus cenu ir ļoti zema.

Arvien vairāk iedzīvotāju, īpaši jaunie speciālisti līdz 35 gadiem, izvēlas mājokli īrēt, nevis iegādāties, lai būtu lielākas mobilitātes iespējas. Šāda tendence ir lielā daļā attīstīto Eiropas valstu, kur 30%–40% iedzīvotāju mājokli īrē, nevis iegādājas.

Ņemot vērā īres mājokļu ierobežoto piedāvājumu reģionos, reģionālie attīstības centri no mājokļu skatu punkta ir mazāk pievilcīgi, kas savukārt neveicina speciālistu piesaisti un ģimeņu palikšanu šajās pašvaldībās. Ņemot vērā OECD rekomendācijas, pastāvošās tirgus nepilnības un nepieciešamību risināt pieejamu īres mājokļu trūkumu, valsts ir izveidojusi ilgtspējīgu ilgtermiņa finansēšanas risinājumu. Ar Atveseļošanas fonda finansējumu ir izveidots mājokļu pieejamības fonds zemas īres mājokļu būvniecībai ar mērķi uzlabot mājokļu pieejamību personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem. Atbilstoši programmas³⁰ nosacījumiem, attīstītājiem tiek nodrošināts 30 gadu aizdevums ar zemām aizdevuma procentu likmēm un kapitāli atlaidi izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai, kā arī ir noteikti arī īres maksas ierobežojumi. Aizdevumu atmaksātais finansējums, kā arī daļa no īres maksas ieņēmumiem, pēc aizdevuma atmaksas, tiks izmantota nākamo zemas īres maksas mājokļu būvniecībai, tādejādi radot risinājumu finansējuma pieejamībai ilgtermiņā. Sākotnēji kopējais finansējums no Atveseļošanās fonda zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai ir 42 900 000 EUR apmērā, kas dotu iespēju finansēt vismaz 467 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību ārpus Rīgas un pašvaldībām, kas robežojas ar to. Savukārt nākotnē, piesaistot papildus finansējumu, nepieciešams paplašināt teritoriālo pārklājumu programmai, iekļaujot visu Latvijas teritoriju, ievērojot, ka mājsaimniecības ar nepietiekamiem ienākumiem ir visās pašvaldībās. Līdz 2024. gada 30. jūlijam ir noslēgti 4 aizdevumu līgumi (Jelgava, Tukums, Valmiera, Bauska) kopā par 314 dzīvokļu būvniecību, un vērtēšanā vēl ir 6 projekti, kā ietvaros pieejamais Atveseļošanās fonda finansējums tiks apgūts. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības 12.07.2024. sarunu protokolam, zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma ir nozīmīgs instruments pieejamu mājokļu nodrošināšanai reģionos, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt patstāvīgu finansējuma pieejamību projektu īstenošanai. Lai sniegtu būtisku pienesumu mājokļu attīstībā, nepieciešams izvērtēt papildus finanšu avotus (2021.–2027.gada Eiropas fondu finansējuma piešķīrums, institucionālie investori, pensiju fondu ieguldījumi, publiskā – privātā partnerība, u.c.) zemas īres maksas mājokļu attīstīšanai. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un Ministru kabineta nospraustās budžeta prioritātes 2025. gadam, Ekonomikas ministrija plāno ikgadēji valsts budžeta prioritāro pasākumu ietvaros pieprasīt papildus finansējumu programmas nepārtrauktai īstenošanai 2026. un 2027. gadā 30 miljons euro apmērā ik gadu³¹.

Finansēšanas fondam zemas īres maksas mājokļu būvniecībai jāsekmē kvalitatīvu, pieejamu mājokļu piedāvājuma palielināšanu Latvijā, kā arī dzīvojamā fonda kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanu. Vērtējot jauna dzīvojamā fonda būvniecības mērķi un mājsaimniecību ienākumus kvintiļu grupās, zemas īres maksas mājokļiem ir jābūt aptuveni 60% jeb 6000 no visiem uzceltajiem mājokļiem ik gadu.

Ar Finanšu ministrijas 2023. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 509, izveidotā vadības grupa ir izstrādājusi zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto publiskās un privātās partnerības struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku (turpmāk – Programma). Programma ir izstrādāta un tās īstenošana apstiprināta Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnijā sēdē ar protokolu Nr. 24 65. § , lai nodrošinātu Pamatnostādņu 2. rīcības virzienā: "Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem" paredzēto zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības risinājumu izstrādi. Programma ir vērsta uz pieejamu cenu īres mājokļu izbūvi, kas nav sociālie mājokļi, bet gan mājokļi, kuri ir koncentrēti uz pieejamību galalietotājiem, kas var iegūt un saglabāt mājokli ar pieņemamu cenu, atstājot pietiekamus ienākumus ar mājokli nesaistītu izdevumu segšanai.

Programmas īstenotājs ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ). VNĪ nodrošinās programmas finanšu ekonomisko aprēķinu (turpmāk arī – FEA) izstrādi un kompetento institūciju atzinumu saņemšanu, pieņemot, ka vadošais publiskā partnera pārstāvis būs VNĪ un Programma tiks īstenota kopā ar citiem publiskajiem partneriem – pašvaldībām, pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību domju pieņemtajiem lēmumiem par dalību Programmā, noslēdzot nodomu protokolus pirms FEA izstrādes. Pašvaldības, kā publiskie partneri pievienosies VNĪ sagatavotajam partnerības iepirkuma līgumam, nodos augstas gatavības projekta īstenošanas zemi lietošanā un apsaimniekošanā privātajam partnerim, uzņemsies Programmas pieejamības risku (veiks īrnieku atlasi un līdzfinansēs īres maksas, ievērojot iedzīvotāju maksātspēju un tirgus nepilnības apmēru), izstrādās vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma kritērijus Programmas īstenošanai savā administratīvajā teritorijā un maksās pieejamības maksājumu privātajam partnerim pa tiešo vai ar VNĪ iesaisti (saskaņā ar FEA rekomendēto darījuma struktūru).

Programmas pirmajā lotē tiks paredzēta vismaz 1000 pieejamu cenu īres dzīvokļu izbūve līdz 2030. gadam ar kopējām investīcijām ap 100 miljoniem euro. Precīzs apjoms tiks noteikts FEA ietvaros, kura izstrāde tiks veikta sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt Programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

3. Rīcības virziens: Atbalsts mājsaimniecībām ar vidēji augstiem ienākumiem

Ņemot vērā, ka mājsaimniecību īpatsvars, kas spēj iegādāties mājokli tirgus apstākļos ir salīdzinoši zems, no valsts puses ir nepieciešams patstāvīgs atbalsts mājsaimniecībām, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Lai veicinātu mājokļu pieejamību šādām mājsaimniecībām, kopš 2015. gada ģimenēm ir pieejama valsts garantija sava mājokļa iegādei vai būvniecībai. Mājokļu garantiju programma ģimeņu vidū guvusi lielu atsaucību: kopš garantiju programmas uzsākšanas izsniegtas vairāk nekā 27 000 garantijas ģimenēm, kurās dzīvo vairāk kā 38 000 bērnu. Ar līdz šim piešķirto valsts finansējumu garantijas izsniegtas vairāk kā 223 miljons EUR apmērā un izsniegto hipotekāro aizdevumu kopsumma pārsniedz 1.9 miljardus EUR. Garantijas ir atstājušas būtisku ietekmi uz hipotekāro kredītu tirgu valstī – ik gadu aptuveni 40% no visiem jaunajiem piešķirtajiem hipotekārajiem aizdevumiem ir ar garantiju.

Ievērojot, ka lielākā daļa no izsniegtajām garantijām tika izsniegtas Rīgā un tās apkārtnē, Ministru kabinets 2024. gada aprīlī veica grozījumus atbalsta programmā, kas paredz sniegt lielāku atbalstu ģimenēm, kuras dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas.

1. tabula

Mājokļa garantiju programmas pieejamais atbalsts ģimenēm ar bērniem pēc bērnu skaita reģionā un iegādātā mājokļa atrašanās vietas

Kopš 2018. gada atbalsts garantiju veidā ir pieejams arī jaunajiem speciālistiem: personām, kuras ir ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un nav vecākas par 35 gadiem. Līdz 31.03.2023. garantiju izmantojuši 5822 jauno speciālistu, izsniedzot garantijas 48 miljonu EUR apmērā. Ministru kabinets 2023. gada nogalē apstiprināja, lai turpmāk ALTUM varētu operatīvi reaģēt uz EURIBOR likmju svārstībām, maksa par garantiju jaunajiem speciālistiem turpmāk tiks noteikta ALTUM cenrādī, un tā nedrīkstēs būt augstāka par šobrīd noteikto 4,8%. ALTUM un Ekonomikas ministrija vienojušās, ka garantijas maksa jaunajiem speciālistiem uz gadu tiks samazināta uz 2,4%, savukārt, pēc 12 mēnešiem tiks atkārtoti lemts par iespēju saglabāt samazināto garantijas maksu.

Kopš 2020. gada jūlija, daudzbērnu ģimenēm mājokļa pieejamības veicināšanai pieejams atbalsta mehānisms "Balsts", kas paredz šīm ģimenēm iespēju saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai. Kopš 2023. gada decembra subsīdija "Balsts" ir pieejama arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē. Subsīdiju līdz šim izmantojušas 1 335 ģimenes, kurās dzīvo vairāk nekā 4000 bērnu, subsīdijās izsniegtais finansējums ir vairāk nekā 11.7 miljoni euro. Lai palielinātu subsīdijas "Balsts" pieejamību ģimenēm, Ekonomikas ministrija izstrādā grozījumus atbalsta programmā, paredzot palielināt ienākumu slieksni, kas nepieciešams, lai ģimene kvalificētos subsīdijas saņemšanai.

Lai veicinātu konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū, kā arī veicinātu hipotekāro kreditēšanu reģionos, Ekonomikas ministrija izstrādāja un Ministru kabinets 2024. gada septembrī apstiprināja grozījumus atbalsta programmā, kas paredz sniegt iespēju nebanku finansētājiem un krājaizdevu sabiedrībām izsniegt hipotekāros aizdevumus ar garantiju un (vai) subsīdiju.

4. Rīcības virziens: Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai

Latvijā esošais dzīvojamais fonds strauji noveco. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ~10% no visām dzīvojamām ēkām ir uzbūvētas pēc 2003. gada, savukārt no kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara, tikai 3% ēkas ir būvētas pēc 2003. gada (4% no 1993. gada³⁴). Ieguldījumi mājokļos Latvijā ir bijuši zemi vairāku iemeslu dēļ, tostarp, iedzīvotāju zemo ienākumu un iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ. Uz investīciju trūkumu mājokļos norāda arī OECD pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā³⁵.

2023. gadā Latvijas Banka veica vairākus grozījumus "Kredītriska pārvaldīšanas noteikumos", tostarp papildus esošajiem 40 % DSTI (debt service-to-income, jeb aizņēmēja neto mēneša ienākumu maksimālā attiecība) un 6 reizes DTI (debt-to-income, jeb neto gada ienākumu maksimālā attiecība) limitiem tika noteikti atviegloti DSTI un DTI limiti (attiecīgi 45 % un 8 reižu līmenī) kredītiem, kas izsniegti patērētajiem ar mērķi iegādāties energoefektīvu mājokli. Šie atvieglojumi attiecas uz mājokļiem, kuriem ir A+, A, B vai C klases ēkas energoefektivitātes sertifikāts. Grozījumi diferencētās DSTI un DTI prasībās veicinās energoefektīvo mājokļu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtspējīgāka dzīvojamā fonda attīstībā. Šāds atvieglojums ieviests, ņemot vērā, ka ietaupījumu, kas gūts no relatīvi mazākām apkures izmaksām energoefektīvam mājoklim, salīdzinājumā ar līdzvērtīgu energoneefektīvu mājokli, ir iespējams novirzīt kredītmaksājumiem.

Lai veicinātu investīciju palielināšanos dzīvojamā fonda uzlabošanā, ir nepieciešams arī nodrošināt efektīvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kur nepieciešams skaidri nodalīt pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku atbildības un pienākumus. Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas paredz radīt tiesiskos priekšnoteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektīvākai pārvaldīšanai, nodrošinot dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) un attīstību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nepārprotami nosakot dzīvokļu īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopības, kopīpašnieku, dzīvojamo māju pārvaldnieku u.c. dzīvojamās mājas pārvaldīšanā iesaistīto personu tiesības un pienākumus.

Ņemot vērā iedzīvotāju zemo interesi par sava dzīvojamā fonda uzturēšanu, Saeima, 2024. gada 30. maijā, apstiprināja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas dod iespēju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku mazākumam lemt par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas uzturēšanu un atjaunošanu, ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nav lemttiesīga. Atkārtotu sapulci varēs sasaukt mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces, un tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi. Tāpat, stājoties spēkā izmaiņām likumā 2024. gada 1. novembrī, tiks noteikta aizsardzība tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.

Atbilstoši Eiropas Komisijas Renovācijas viļņa stratēģijai, Latvijai līdz 2050. gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte ēku sektorā. Lai sasniegtu minēto mērķi nepieciešams atjaunot ap 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Analizējot esošo situāciju, it īpaši reģionos, secināms, ka būtisks šķērslis daudzdzīvokļu ēku renovācijas tempa kāpināšanai ir iedzīvotāju finansiālā rocība, it īpaši trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību finansiālā kapacitāte īstenot energoefektivitātes pasākumus. Attiecīgi nepieciešams sniegt atbalstu mājsaimniecībām ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, lai tām neradītu papildus finansiālu slogu. Kā iespējamais risinājums ir valstij finansēt trūcīgo un maznodrošināto personu kredīta maksājumus, kā arī kredīta procentu likmes, īstenojot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumus. Attiecīgi personām ar viszemākajiem ienākumiem tiks nodrošināta iespēja uzlabot savus sadzīves apstākļus un dzīves kvalitāti, vienlaicīgi neietekmējot arī pārējo ēkas iedzīvotāju vēlmi veikt ēkas renovāciju. Lai sniegtu atbalstu 500 maznodrošinātām vai trūcīgām personām, gadā būtu nepieciešami aptuveni 462 000 euro no valsts budžeta līdzekļiem.³⁶

Ekonomikas ministrs V. Valainis