Ministru kabineta rīkojums Nr. 1096

Rīgā 2024. gada 12. decembrī (prot. Nr. 52 72. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 16. maija rīkojumā Nr. 276 "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam"

Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 16. maija rīkojumā Nr. 276 "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 94. nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 2. punktu.

2. Papildināt ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Atbalstīt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam konsolidēto redakciju."

3. Papildināt ar 2.² punktu šādā redakcijā:

"2.² Labklājības ministrijai iesniegt šā rīkojuma 2.¹ punktā minēto Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā."

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒
klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

(Ministru kabineta
2024. gada 12. decembra
rīkojums Nr. 1096

Eiropas Sociālā fonda Plus programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai
2021.–2027. gadam

Latvijas Republikas Labklājības ministrija
Rīga

CCI	CCI 2021LV05SFPR001
Nosaukums angļu valodā	ESF+ Programme for Addressing Material Deprivation 2021-2027
Nosaukums valsts valodā(-ās)	ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam
Versija	2.0
Pirmais gads	2021
Pēdējais gads	2027
Atbalsttiesīgums no	2021. gada 1. janvāris
Atbalsttiesīgums līdz	2029. gada 31. decembris
Komisijas lēmuma numurs	C(2022)7658
Komisijas lēmuma datums	2022. gada 21. oktobris
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma (neattiecas uz EJZAF)	LV0 – Latvija LV00 – Latvija LV003 – Kurzeme LV005 – Latgale LV006 – Rīga LV007 – Pierīga LV008 – Vidzeme LV009 – Zemgale
Attiecīgais(-ie) fonds(-i)	ESF+
Programma	saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" tikai tālākajiem reģioniem

Saturs

Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1. Situācijas apraksts

1.2. Ieguldījumu nepieciešamības pamatojums

1.3. Iepriekšējo gadu pieredze

1.4. Plānotie risinājumi, plānotā atbalsta pamatojums

1.5. Programmas īstenošanas pamatprincipi

1.6. Programmas nosacījumu elastība

1.7. Papildināmība ar citām aktivitātēm

1.8. Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

1.9. Cita informācija

1. tabula Politikas mērķis un specifiskais atbalsta mērķis

2. Prioritātes

2.1. Prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību

2.1.1. Prioritāte: 01.

2.1.1.2. Konkrētais mērķis:

2.1.1.2.1. Fondu intervences:

Atbalsta veidi

Galvenās mērķgrupas

Valstu un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums

Darbību atlases kritēriji

2.1.1.2.2. Rādītāji

2. tabula. Iznākuma rādītāji

3. tabula. Rezultātu rādītāji

3. Finansēšanas plāns

4. tabula. Finanšu apropriācijas pa gadiem

5. tabula. Kopējais finanšu piešķīrums pa fondiem un valsts ieguldījums

4. Veicinošie nosacījumi

6. tabula. Veicinošie nosacījumi

5. Programmā iesaistītās iestādes

7. tabula. Programmā iesaistītās iestādes

6. Partnerība

7. Komunikācija un redzamība

8. Vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

8. tabula. Vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1. Situācijas apraksts

(1) Augsta ienākumu nevienlīdzība, sabiedrības novecošanās, nodarbinātības iespēju un bezdarba reģionālās atšķirības, reģionālās atšķirības sociālās palīdzības un atbalsta pieejamībā – ir tie faktori, kuriem ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes līmeni. Latvijā ienākumu sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem ES – 2018. gadā turīgāko 20 % ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20 % ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem ES: 2019. gadā Latvijā bija trešais augstākais rādītājs (21,6 %) uzreiz aiz Rumānijas (23,8 %) un Bulgārijas (22,7 %). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem, atzīmējams, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados nedaudz uzlabojas: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,9 % iedzīvotāju, bet 2017. gadā – 23,3 %¹. Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē: 2019. gadā – 35,9 %, 2018. gadā – 40,4 %, 2017. gadā – 44,2 %, bet vismazākais – Rīgā (2019. gadā – 15,9 %, 2018. gadā – 16,1 % un 2017. gadā – 15,6 %) un Pierīgā (2019. gadā – 16,1 %, 2018. gadā – 14,4 %, 2017. gadā – 16,9 %).²

(2) Salīdzinot ar citām grupām, visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem vienas personas mājsaimniecībā. 2019. gadā tādu bija 71,7 %, 2018. gadā – 74,9 %, bet 2017. gadā – 74,0 %. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa ir šādās mājsaimniecībās dzīvojošas personas vecumā līdz 64 gadiem (2019. gadā to bija 30 %, 2018. gadā – 31,7 %, bet 2017. gadā – 31 %). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 % 2019. gadā, 8,5 % 2018. gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (52,1 % 2019. gadā, 57,7 % 2018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (46,5 % 2019. gadā, 52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā)². Atzīmējams, ka pēdējos trīs gados vērojama pakāpeniska uzlabošanās visos iepriekš minētajos rādītājos. Turpretim nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības riska rādītājs no 2018. gadā samazinājuma atkal pakāpās 2019. gadā. Nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 32,6 % ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem, 2018. gadā to īpatsvars samazinājās līdz 26,2 %, bet 2019. gadā tas atkal pieauga (30,6 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī daudzbērnu ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem: 2017. gadā – 20,7 %, 2018. gadā – 16,7 %, 2019. gadā – 17,7 %.³

(3) Latvijā ir arī viens no visaugstākajiem dziļas materiālās nenodrošinātības rādītājiem ES. Lai gan iedzīvotāju dziļas materiālās nenodrošinātības rādītāja izmaiņas Latvijā liecina par situācijas uzlabošanos (no 16,4 % 2015. gadā uz 7,3 % 2019. gadā), tas joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus (5,4 %).⁴ Turklāt, vērtējot šo rādītāju par mājsaimniecību tipiem, secināts, ka grupā "Viens pieaugušais ar bērniem" nenodrošinātības īpatsvars 2019. gadā bija tāds pats kā grupai "Viena persona 65+" (abām grupām 15,3 %)⁵. Savukārt vērtējot situāciju grupā "Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa pēc mājsaimniecības tipa un darba intensitātes"⁶ secināts, ka vienas personas mājsaimniecībām vecumā 65 gadi un vecākas ienākumu īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa 2019. gadā ir bijis 7,1 % gadījumu, bet mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esoši bērniem šis lielums bija 8,5 %, mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem apgādībā esoši bērniem – 10,1 % un viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem – 17,3 %. Viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem ir arī augstākais risks naudas trūkuma dēļ nespēt segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu⁷.

(4) LM apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana. 2019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522 personām, t.sk. 10 349 bērniem (24,9 %) un maznodrošinātas personas statuss piešķirts 45 564 personām, t.sk. 6 512 bērniem (14,29 %). Savukārt dažādus pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus pēc ienākumu testēšanas 2019. gadā saņēma 64 010 ģimenes ar kopējo personu skaitu tajās 109 357⁸.

1.2. Ieguldījumu nepieciešamības pamatojums

(5) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna sadaļas "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" apakšsadaļas "Cieņpilna dzīve" ir noteikts, ka sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana ir eiropeiskās dzīvesziņas pamatvērtības. Lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi vismaz par 15 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir svarīgi izmantot integrētu pieeju, lai visos dzīves posmos risinātu vajadzības un novērstu nabadzības un sociālās atstumtības pamatcēloņus.⁹

EK savā 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par Latviju¹⁰ (2019 Country Report – Latvia) secina, ka Latvijā saglabājas augsts nabadzības un sociālās atstumtības līmenis, īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar invaliditāti, bezdarbniekiem. Ienākumu nevienlīdzība norādīta kā galvenais izaicinājums. EK ieskatā augstas prioritātes ieguldījumi plānojami sociālās iekļaušanas sekmēšanai, nodarbinātības uzlabošanai, kā arī materiālās nenodrošinātības problēmas risināšanai, sniedzot pārtikas un pamata materiālo palīdzību, apvienojot to ar papildpasākumiem.

(6) Valsts uzdevums ir uzņemties rūpes par grūtībās nonākušām personām, palīdzot nodrošināt tām pamatvajadzības un veicinot to iekļaušanos sabiedrībā, ja tās nespēj vai tām ir ierobežotas iespējas pašām to nodrošināt. Valsts normatīvajā regulējumā sociālās aizsardzības jomā noteikti sociālās palīdzības pabalstu veidi: pamata sociālās palīdzības pabalsti un papildu sociālās palīdzības pabalsti. Papildu sociālās palīdzības pabalsti, ko piešķir pašvaldības, ir atkarīgi no to sociālās politikas un finansiālajām iespējām.

(7) Ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi, Latvijas valsts ir izstrādājusi plānošanas dokumenta projektu "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam". Tajā, balstoties uz pastāvošiem izaicinājumiem – pieaugošs nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem, ko ietekmē sabiedrības novecošanās; dažādi sociālie pabalsti būtiski nemazina nabadzības risku sakarā ar finanšu krīzes un neparedzētas politikas izmaiņu ietekmi uz sociālās aizsardzības sistēmas stabilitāti; augsts iedzīvotāju skaits, kuri nav tiesīgi saņem pabalstus vai arī tos saņem mazā apmērā, jo izdevumi sociālai aizsardzībai valstī ir vieni no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, noteikts rīcības virziens "Ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība" ar šādiem uzdevumiem:

‒ vidējā termiņā mērķtiecīgi pārskatīt pabalstus, kuru apmēri un nosacījumi nav ilgstoši mainīti;

‒ ilgtermiņā turpināt paaugstināt finansiālo atbalstu iedzīvotājiem sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros; sekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmas noturīgumu un finansiāli ilgtspējību, nodrošināt, ka universālā un ienākumu testētā sociālo pabalstu sistēma ir sabalansēta un savstarpēji papildinoša.

(8) Dokumenta projektā "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" noteikto pasākumu izpildes rezultātā ir plānots sasniegt šādus rādītājus:

‒ valsts sniegtais materiālais atbalsts mazina nabadzības risku vismaz par 20 %;

‒ līdz 11 % samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa;

‒ jaunpiešķirto pensiju atvietojuma līmenis 2027. gadā nav mazāks kā 40 %.

(9) Jau 2020. gada nogalē, valstī pieņemot likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kurā noteikts garantēto minimālo ienākumu un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ir veikti pirmie soļi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam" noteikto uzdevumu izpildē (skat. vairāk informācijas sadaļā "Valsts un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums").

(10) Vienlaikus atzīmējams, ka nabadzības riskam visvairāk pakļauto mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanā ir būtiska nozīme sociālajiem transfertiem un citai sociālajai palīdzībai.

(11) Programma vērsta uz Saeimā 2020. gada 2. jūlijā apstiprinātajā NAP2027 iekļauto rīcības virziena "Stipras ģimenes paaudzēs" [101] uzdevumu un rīcības virziena "Sociālā iekļaušana" [121] uzdevumu.¹¹ Pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšana ļauj zemu ienākumu mājsaimniecībām uzlabot materiālo situāciju, atslogojot budžetu, un ietaupīt līdzekļus, ko novirzīt papildu pārtikas iegādei, citām pamatvajadzībām un bērnu ārpusskolas izglītības pasākumiem. Sniegtais atbalsts kopā ar dalību neformāli izglītojošajos un socializēšanās papildpasākumos sniedz iespēju cilvēkiem uzsākt risināt viņu sociāli ekonomiskās problēmas, kas ir pirmais solis viņu sociālās iekļaušanas procesā un priekšnoteikums cieņpilnai dzīvei.

1.3. Iepriekšējo gadu pieredze

(12) 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotās EAFVP darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" ietvaros veiktā strukturētā apsekojuma rezultāti liecina, ka:

‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir sasniedzis ģimenes, kuras ir trūcīgas vai nonākušas krīzes situācijā;

‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir atvieglojis vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta slogu;

‒ EAFVP ietvaros organizēto papildpasākumu veidi un iesaiste tajos ir pamatā apmierinoša;

‒ Pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts sasniedzis augstu apmierinātības vērtējumu un atbilstību atbalsta saņēmēju vajadzībām;

‒ EAFVP atbalsta pieejamība ir nodrošināta;

‒ EAFVP darbības programmā izvēlētie atbalsta veidi un mērķa grupas ir pamatā atbilstošas situācijai.

1.4. Plānotie risinājumi, plānotā atbalsta pamatojums

(13) Programmas 2021.–2027. gadam ietvaros paredz atbalstīt šādu materiālās nenodrošinātības veidu risināšanu:

• nenodrošinātība ar pārtiku;

• pamata materiālā nenodrošinātība.

Materiālās nenodrošinātības mazināšanas aktivitātes tiks apvienotas ar papildpasākumu sociālās atstumtības mazināšanai organizēšanu.

(14) Atzīmējams, ka personām līdz ar pārtiku kā primāro pamatvajadzību vienlīdz svarīgs ir higiēnas vajadzību atbilstošs nodrošinājums. Personīgās higiēnas ievērošana ir aktuāla problēma tieši nabadzībai visvairāk pakļautajiem iedzīvotājiem, jo to ienākumi pamatā tiek tērēti pārtikas iegādei un ar mājokli saistītajiem komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā personīgās higiēnas un saimniecības preču iegādei visbiežāk nepietiek līdzekļu. Personīgās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, un tai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, jo tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un apkārtējo sabiedrības locekļu vidū. Īpaši tas ir svarīgi dažādu infekcijas slīmību plašas izpaltības situācijās, kā, piemēram, 2020. gadā COVID-19 infekcijas izplatības laikā.

(15) Lai gan Latvijā ģimenes ar bērniem nav skaitliski lielākā sociālā grupa atbalsta gala saņēmēju vidū, tām Programmas ietvaros tiek paredzēts papildu atbalsts (skat. informāciju 3. sadaļā). Vērā ir ņemts dažādos socioloģiskajos pētījumos iegūts secinājums, ka bērni, kas uzaug nabadzīgās mājsaimniecībās, arī vēlāk savā dzīvē visticamāk nespēj izkļūt no nabadzības slazda, kas rada riskus nabadzības atražošanai paaudzēs. Zemu ienākumu mājsaimniecību bērni nereti dzīvo neatbilstošos sadzīves apstākļos, kuros līdzekļu trūkuma dēļ nevar ievērot personīgo higiēnu, kā arī nevar iegādāties mācībām nepieciešamos materiālus.

(16) Pirmajos divos bērna dzīves gados ir vairākas neatliekamu izdevumu pozīcijas, kas ievērojami maina ģimenes finanšu plānošanu, īpaši gadījumos, kad ienākumi ir ierobežoti, proti, ģimene ir trūcīga vai nonākusi krīzes situācijā. Tā rezultātā ģimenē var pasliktināties zīdaiņu un mazo bērnu uzturs, kā arī trūkt higiēnas līdzekļu viņu kopšanai un aprūpei. Bērnu līdz 2 gadiem ēdināšanai ir raksturīga atšķirīga ēdienkarte un nepieciešama ēdienu atsevišķa pagatavošana, nekā pārējiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Tāpat zīdaiņu un mazo bērnu apkopšanai ir nepieciešamas specifiskas higiēnas preces, piemēram, autiņbiksītes.

(17) Vecāku ierobežotie finansiālie līdzekļi var būt iemesls, kādēļ bērni nevēlas apmeklēt skolu, regulāri kavē vai pat pamet to. Mērķēts atbalsts individuālo mācību piederumu nodrošināšanai (piemēram, kancelejas piederumi, skolas soma, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, u.c.) izglītojamiem ģimenēs ar zemiem ienākumiem var sniegt būtisku ieguldījumu bērna pašvērtējuma stiprināšanai viņa turpmākai socializācijai sabiedrībā.

(18) Jāatzīmē, ka krīzes situācijās citu sociālo grupu starpā visievainojamākās ir mājsaimniecības ar bērniem. Piemēram, 2020. gada pavasarī COVID-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, no krīzes situācijā nonākušām personām bērnu skaits par 10 % palielināja trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērnu kopskaitu (turpretī personas vecumā 65+ bija tikai 2 %). Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes situācijā vēršas vairāk ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ir atkarīgi no darba un atalgojuma pieejamības. Dīkstāve vai bezdarbs veido īslaicīgu krīzes situāciju, kurā jebkurš atbalsts ir ļoti būtisks.

(19) Vērā ņemama arī ģeopolitiskā situācijas attīstība, kuras ietekmē īsā laikā var tikt pieņemti normatīvie akti par atbalsta sniegšanu citām mērķa grupām. Saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU (ES) 2022/562, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), EAFVP ietvaros var tikt risinātas migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas Federācijas militārā agresija. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu EAFVP atbalsts ir pieejams Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā. Šādas situācijas ietekmē strauji var tikt paplašināta Programmas mērķa grupa, mainīta tās struktūra pēc sociāli demogrāfiskām pazīmēm, izrietoši palielināts kopējā sniedzamā atbalsta apjoms un mainītas atbalsta veidu proporcijas. Tādēļ Programmas īstenošanā svarīgi paredzēt elastīgus nosacījumus iepirkumu līgumos noteiktā plānotā atbalsta komplektu apjoma palielināšanai vai citām izmaiņām.

(20) Programmai piešķirts kopējais finansējums 38 280 000 EUR, tajā skaitā 32 538 000 EUR ES līdzfinansējums (90 %) un 3 615 334 EUR valsts budžeta finansējums (10 %). Ņemot vērā, ka valsts ieguldījums programmā nevar būt lielāks par 10 %, tiks nodrošināts papildu atbalsts tāda paša veida pasākumiem ārpus programmas no valsts budžeta (2 126 666 EUR).

Kopējā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt atbalstu indikatīvi 47,2tūkstošiem unikālo personu gadā, tajā skaitā:

- 27,2 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās, kurās ir pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma ilgstošie bezdarbnieki u.c.;

- 20 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās ar bērniem.

Kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pārtikas atbalstam, t.sk. gatavām maltītēm, plānots novirzīt indikatīvi 75 %, bet pamata materiālajai palīdzībai, tostarp higiēnas un saimniecības precēm un mācību piederumiem – 25 %.

(21) Lai īstenotu Programmas mērķi LM sagatavos Programmas vidusposma pārskatu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 18. pantam, tai skaitā pamatojoties uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi, COVID-19 izraisītās krīzes ietekmes novērtējumu un problēmām, kas apzinātas 2024. gadā EK pieņemtajos ieteikumos Latvijai, kā arī pamatojumu papildus nepieciešamajam finansējumam 2026.–2027. gadā. Līdz 2025. gada 1. martam Ministru kabinetā tiks iesniegts informatīvais ziņojums "Par ESF+ programmas īstenošanas finansēšanu 2026.–2027. gadā".

1.5. Programmas īstenošanas pamatprincipi

(22) Programmas īstenošanā tiks ievēroti šādi principi: informācijas un vides pieejamība, dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, nediskriminācija vecuma, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, dzimumorientācijas dēļ. Pārtikas atbalsts un pamata materiālā palīdzība, kā arī papildpasākumi būs pieejami visiem cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, tostarp tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Programmas īstenošanā un uzraudzībā tiks nodrošināta pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, kā arī nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana.

(23) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai tiks iepirktas tikai tādas preces, kas atbilst ES tiesību aktiem par patēriņa preču drošumu. Preču izvēlē tiks ņemti vērā klimata un vides aizsardzības aspekti, pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanas princips, to atbilstība veselīga uztura nosacījumiem.

(24) Pārtikas un materiālās palīdzības preču klāsts pamatā ir izveidots 2014.–2020. gada plānošanas periodā EAFVP darbības programmas īstenošanas ietvaros sadarbībā ar NVO un labdarības organizāciju pārstāvjiem, dietologiem, ekspertiem no ZM, VM un IZM. Optimālā produktu klāsta noteikšanā ievērota katra produkta uzturvērtība, tā atbilstība veselīgam uzturam un piemērotība izdalīšanai, produkta derīguma termiņa ilgums, apstāklis, ka to uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms, kā arī iespējamais produktu pagatavošanas veids. Produktu klāsta noteikšanā un pilnveidē ņemti vērā ikgadēji EAFVP ieviešanas novērtēšanā noskaidrotie atbalsta gala saņēmēju viedokļi un ieteikumi, nodrošinot lielāku komplektā esošo produktu daudzveidību un uzturvielu sabalansētību. Vienlaikus atbalsta apjoms ir paredzēts ierobežotā apjomā, neveicinot atkarības no atbalsta veidošanos.

(25) Atbalsta komplektos iekļaujamo preču iepirkšanā tiks piemērots vides aizsardzības princips, preču iepirkumu nosacījumos iekļaujot prasības:

1) iepakojumam, kas atbilst videi draudzīgam iepakojumam vai iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai izmantošanai;

2) preču transportēšanai, kas ir videi draudzīga, lai piegādes laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes samazināšanu u.c.

(26) Preču iepirkšanā priekšroku dodot:

1) pārtikas precēm, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

2) higiēnas precēm un mācību piederumiem, kas ir videi draudzīgas u.c.

1.6. Programmas nosacījumu elastība

(27) Plānošanas periodā, pamatojoties uz atbalsta gala saņēmēju sociāli demogrāfiskā profila, t.sk. vecumstruktūras izmaiņām, nodarbošanās un sociālās piederības izmaiņām, atbalsta veidi un to apjoms var tikt pārskatīts.

(28) Mainoties sociāli ekonomiskajai, situācijai ir iespējamas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, saturā vai atbalsta sniegšanas organizācijā.

1.7. Papildināmība ar citām aktivitātēm

(29) ESF+ līdzfinansētā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam" izvirza atsevišķus SAM, kuru ietvaros paredzēts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām personām, kas vienlaikus var būt arī Programmas mērķa grupa, piemēram, 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā", 4.3.3. SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" un 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju".

(30) Papildus, Programmas mērķa grupas situāciju ietekmēs arī plānotais "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam" atbalsts sociālo dienestu darba efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai, piemēram, izstrādājot sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveides mācību programmu.

(31) Latvijas ANM plānā ir ietvertas vairākas reformas un investīcijas, kas veicina sociālo iekļaušanu un sniegs labumu Programmas mērķgrupai. Tas atbalsta administratīvās teritoriālās reformas īstenošanu, veselības aprūpes reformu, kā arī minimālo ienākumu reformu (ikgadējās indeksācijas ieviešana). ANM atbalstīs aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un palīdzēs samazināt digitālo plaisu izglītībā, nodrošinot skolēniem IKT aprīkojumu tālmācībai. ANM plāns papildinās programmu ar ieguldījumiem ēku pieejamībā, ilgtermiņa aprūpē vecāka gadagājuma cilvēkiem. ANM atbalstīs arī slimnīcu infrastruktūru un jauna personāla atalgojuma modeļa izstrādi, papildinot vairāku fondu ieguldījumus pieejamā veselības aprūpē. Visi šie ieguldījumi galvenokārt ir paredzēti visneaizsargātākajām personām, kuras būs tiesīgas saņemt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību Programmas ietvaros, atkarībā no ģimenes sastāva un īpašajām vajadzībām.

(32) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde īstenos pasākumus Programmas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, lai novērstu darbību dubultās finansēšanas risku. Demarkācija ar citām aktivitātēm tiks nodrošināta pēc atbalstāmām darbībām, un Programmas finansējums netiks piešķirts darbībām, ko atbalsta citas darbības programmas.

(33) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju uzdevums būs nodrošināt PO ar aktuālu informāciju par "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam" līdzfinansētajiem projektiem, pasākumiem un pakalpojumiem, kas pieejami Programmas mērķa grupai, iespējami tuvu dzīvesvietai, lai PO informētu par šīm iespējām atbalsta gala saņēmējus.

1.8. Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

(34) 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par Latviju¹² iekļauti kohēzijas politikas efektīvas īstenošanas faktori, tostarp attiecībā uz administratīvās kapacitātes stiprināšanu, efektīviem pasākumiem interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanai un problēmas risināšanai, vienkāršotām prasībām un īsākām procedūrām ES līdzekļu apguvē, uzlabotu publiskā iepirkuma sniegumu u.c.

(35) Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Programmas uzsākšanai un īstenošanai ir kvalitatīvi izveidota institucionālā sistēma. 2021.–2027. gada plānošanas perioda Programmas institucionālā sistēma izveidota, balstoties uz efektīvu EAFVP 2014.–2020. gada plānošanas perioda institucionālās sistēmas modeli. Šādai pēctecībai ir ievērojami ieguvumi – nav vajadzīgi būtiski pielāgojumi un var sākt darbu uz jau izveidotās vadības un kontroles sistēmas pamata, nav nepieciešami būtiski ieguldījumi administratīvās kapacitātes stiprināšanai, jo Programmas vadībā un uzraudzībā turpina strādāt administratīvais personāls ar iepriekšējā plānošanas periodā gūto bagātīgo pieredzi un zināšanām, kas papildinātas dažādās apmācībās un kursos, kā arī EK rīkotajos pasākumos, tostarp semināros un ekspertu grupās. Ņemot vērā iepriekš gūtās mācības, ir izveidojusies sapratne par nepieciešamiem elementiem vadības un kontroles sistēmas pilnveidošanai un vienkāršošanai, kā arī risku, tostarp interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska, efektīvai pārvaldībai. Turklāt, pārņemot esošo vadības un kontroles sistēmu, tās akreditācija nav nepieciešama. Tādējādi tas rada iespēju uzsākt Programmas īstenošanu savlaicīgi un iespējami elastīgi. Informācija par paredzēto Programmas institucionālo sistēmu, tās priekšrocībām un izaicinājumiem ir detalizēti atspoguļota LM Informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldību un īstenošanu Latvijā"¹³.

(36) Vienlaikus Programmas plānošanā un īstenošanā tiks turpināta EAFVP darbības programmas 2014.–2020. gadā ietvaros izveidojusies sadarbība ar KDG, kuras sastāvā ir pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala saņēmēju interešu pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji.

1.9. Cita informācija

(37) Atzīmējams, ka papildus Programmas ietvaros plānotajam atbalstam zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams arī cits pārtikas atbalsts, ko PO saņem kā ziedojumus no dažādiem komersantiem, t.sk. lielveikaliem, zemnieku saimniecībām u.c. Pārtikas ziedojumu dalīšana vistrūcīgākajām personām vai to izmantošana maltīšu pagatavošanā zupas virtuvēs atkarīga no PO kapacitātes un ziedojumu pieejamības un to piesaistes iespējām. Tam nav noteiktas regularitātes un pārklājums visā Latvijas teritorijā. Programmas ietvaros izdevumi par ziedotās pārtikas preču transportēšanu, uzglabāšanu un izdali, kā arī ar to saistītiem informatīviem pasākumiem, netiek segti.

1. tabula Politikas mērķis un specifiskais atbalsta mērķis

2. Prioritātes

2.1. Prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību

2.1.1. Prioritāte: 01.

Prioritāte, kas veltīta atbalstam vistrūcīgākajām personām saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā (Atbalsts vistrūcīgākajām personām saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā (ESO.4.13))

2.1.1.2. Konkrētais mērķis:

ESO4.13. Materiālās nenodrošinātības mazināšana

2.1.1.2.1. Fondu intervences:

Atbalsta veidi

(38) Programmas ietvaros zemu ienākumu mājsaimniecībām tiks nodrošināts atbalsts:

1) personām bez vecuma ierobežojuma – pārtikas komplekti un gatavās maltītes, kā arī higiēnas un saimniecības preču komplekti;

2) mājsaimniecībām ar bērniem līdz diviem gadiem – papildu pārtikas komplekti un higiēnas preces zīdaiņiem un maziem bērniem;

3) mājsaimniecībām ar skolas vecuma bērniem no 5 līdz 16 gadiem – individuālie mācību piederumi.

(39) SIF organizēs preču iegādi jau nokomplektētos iepakojumos (turpmāk – atbalsta komplekti). Līgumā ar izvēlēto piegādātāju tiks paredzēta atbalsta komplektu nogādāšana uz PO uzglabāšanas vietām.

(40) PO nodrošinās atbalsta komplektu un gatavo maltīšu izdalīšanu visā Latvijā – indikatīvi 450 vietās. Piegādātājs nodrošinās atbalsta komplektu nogādāšanu līdz katrai no izdales vietām. Netiek izslēgti gadījumi, kad PO var organizēt atbalsta komplektu tālāku transportēšanu uz citām vietām. Atbalsta izdali PO var veikt šādos veidos:

1) izdales vietā – higiēnas prasībām atbilstošās telpās;

2) PO pati vai sadarbībā ar sociālo dienestu var atbalstu nogādāt atbalsta gala saņēmēju dzīvesvietā, ja personu nokļūšana izdales vietā ir apgrūtināta;

3) PO vai tās sadarbības organizācijas – zupas virtuves var nodrošināt iespējas ēšanai uz vietas vai maltītes līdzi ņemšanai.

(41) Vienlaikus tiks nodrošināta iespēja piedalīties papildpasākumos sociālās atstumtības mazināšanai. PO izvērtē mājsaimniecības vajadzības un piedāvā tai iespēju brīvprātīgi piedalīties informatīvajos, neformāli izglītōjošajos un socializēšanas pasākumos, kā arī saņemt individuālās konsultācijas vai piedalīties atbalsta vai pašpalīdzības grupās. PO nodrošina, ka papildpasākumi mazina personu sociālo atstumtību, kā arī veicina personu patstāvību savu sociālo problēmu vai krīzes situācijas rezultātā radušos problēmu risināšanā ilgtermiņā. Balstoties uz 2014.–2020. gada programmešanas perioda pieredzi, ir paredzēts, ka papildpasākumos piedalīsies apmēram 10 % personu no kopējā gala atbalsta saņēmēju skaita.

(42) Papildpasākumi tiks organizeti visā valstī. Tie saturiski var atšķirties, ņemot vērā PO rīcībā esošos resursus, atbalsta saņēmēju vajadzības, reģionu īpatnības un lauku un pilsētu atšķirības. PO papildpasākumus īsteno pati vai slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

Galvenās mērķgrupas

(43) Mērķa grupa ir personas zemu ienākumu mājsaimniecībās, īpaši tās, kuru locekļi nevar vai kuriem ir apgrūtinātas iespējas mainīt savu situāciju.

(44) Nosacījumi mājsaimniecības ienākumu sliekšņu noteikšanai tiks iekļauti MK noteikumos, pēc iespējas izmantojot jau darbojošos mehānismus, konsultējoties ar KDG.

(45) MK noteikumi ir sasaistē ar sociālās aizsardzības normatīvo regulējumu Latvijā. Tam mainoties, veicamas arī izmaiņas Programmas īstenošanas nosacījumos saistībā ar iespēju mērķa grupai izmantot savas sociālās tiesības saņemt atbalstu.

(46) Atbalsta gala saņēmēji ir mājsaimniecības, kurām pašvaldības sociālais dienests izsniedzis rakstisku izziņu par tās:

‒ atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam;

‒ nonākšanu krīzes situacijā.

Zupas virtuvēs gatavo maltīšu saņemšanai iepriekš minēto izziņu uzrādīšana nav nepieciešama.

Valstu un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums

(47) Sociālās drošības sistēmu¹⁴ Latvijā veido: sociālā apdrošināšana¹⁵, valsts sociālie pabalsti¹⁶ un pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti un sociālie pakalpojumi¹⁷. Atbalsta sniegšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir skatāma kompleksi. Valsts un pašvaldību atbalsta mehānismi ir savstarpēji papildinoši un veido solidāru pieeju labklājības nodrošināšanai.

(48) Latvijā pēdējos gados tiesību aktos noteiktie ienākumu līmeņi, kas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem dod iespējas pretendēt uz valsts un pašvaldības atbalstu, bija nemainīgi zemi un nesniedza iespēju izkļūt no nabadzības slazda un veidot finansiāli neatkarīgu dzīvi.

(49) 2021. gadā plašu diskusiju rezultātā uzsākta relatīvās metodes¹⁸ izmantošana minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kura saistīta ar reālo sociālekonomisko situāciju valstī, ņemot vērā ienākumus dažādās sabiedrības grupās, nosakot minimālo ienākumu sliekšņus kā proporciju no ienākumu mediānas.

(50) Pieņemtajos "Grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" noteikts garantēto minimālo ienākumu, trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis⁹ un katras pašvaldības tiesības pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni¹⁹.

(51) Papildus šim atbalstam, arī nevalstiskās un reliģiskās organizācijas vistrūcīgākajām personām piedāvā pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību, kuras apjoms un izdales intensitāte atkarīga no organizāciju kapacitātes un ir atšķirīga reģionālā pārklājumā.

(52) Programmas ietvaros visā valsts teritorijā sniegtais atbalsts papildinās valsts, pašvaldību, nevalstisko un reliģisko organizāciju atbalstu vistrūcīgāko iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanai.

Darbību atlases kritēriji

(53) Programmas mērķa sasniegšanu nodrošinās darbību veidi:

1) pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde (t.sk. transportēšana uz PO uzglabāšanas vietām). Darbībā ievēro normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā. Katra darbība aptver 12 līdz 36 mēnešus;

2) pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšana un izdalīšana mērķa grupai, to apvienojot ar papildpasākumu īstenošanu. Katra darbība aptver 12 līdz 36 mēnešus;

3) TP darbības atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 36. panta 1. punktā noteiktajam.

(54) Visiem darbību veidiem piemēro šādus kopējos kritērijus:

1) darbība atbilst regulas Nr. 2021/1060 36., 63. un 64. pantā, regulas Nr. 2021/1057 16., 21. un 22. pantā norādītajiem attiecināmības noteikumiem;

2) darbība atbilst Programmas atbalsta jomai;

3) darbību atlasē ievēroti regulas Nr. 2021/1060 73. panta 1.–4. punktā un regulas Nr. 2021/1057 19. pantā noteiktie principi;

4) darbību īstenošanā piemēroti regulas Nr. 2021/1057 6. pantā noteiktie principi.

(55) Pirmā veida darbību atlasē piemēro šādu specifisko kritēriju: darbība nodrošina pārtikas vai pamata materiālās palīdzības piegādi uz izdales vietām visā Latvijas teritorijā.

(56) Specifiskie kritēriji, ko piemēro otrā veida darbību atlasei:

1) darbības īsteno atklātās atlases kārtībā atlasītās PO;

2) PO ir pietiekama kapacitāte otrā veida darbības nodrošināšanai.

(57) Specifiskais kritērijs, ko piemēro trešās darbības atlasei – darbība atbilst regulas Nr. 2021/1060 36. panta 1. punktā noteiktajam un Programmas vadībā un kontrolē iesaistīto iestāžu atbildībai.

(58) Sadarbības iestāde (SIF) nodrošina pirmās un otrās darbības atlasi:

1) slēdzot vienošanos ar Programmas atbalstītās darbības "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde" publiskā iepirkuma nodrošinātāju – SIF, paredzot, tostarp, publiskā iepirkuma dokumentācijas izstrādes, iepirkuma norises un iepirkuma līguma noslēgšanas vai grozīšanas nosacījumu dokumentēšanas, kā arī līgumsaistību izpildes uzraudzības nodrošināšanu. SIF nodrošina, ka funkcijas, ko tas pilda kā sadarbības iestāde, ir nodalītas no funkcijām, ko tas pilda kā iepirkuma nodrošinātājs (funkcijas nodrošinās divas atsevišķas SIF struktūrvienības).

2) veicot PO atlasi, izsludina atklātu iesniegumu konkursu.

(59) PO atlasē ņem vērā šajā sadaļā norādītos atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijus.

Atbilstības kritēriji:

1) PO ir viens no šādiem statusiem:

i. organizācija ir reģistrēta atbilstoši biedrību un nodibinājumu vai reliģisko organizāciju statusu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un tās darbības veids iepriekšējos 12 mēnešus no iesnieguma iesniegšanas brīža ir bijis labdarība vai sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana;

ii. pašvaldība vai tās iestāde;

2) PO ir administratīva, finansiāla un darbības spēja, lai nodrošinātu:

i. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču drošu uzglabāšanu un izdalīšanu personām, kas ir tiesīgas attiecīgo atbalstu saņemt;

ii. papildpasākumus;

iii. ar darbību īstenošanu saistīto informācijas un publicitātes, uzraudzības un novērtēšanas prasību ievērošanu.

(60) PO kvalitātes vērtēšanas kritēriji:

1) pieredzes ilgums labdarībā un sociālās labklājības celšanā sociāli mazaizsargāto personu grupām;

2) pieredzes ilgums publiskā finansējuma (ES, valsts vai pašvaldību) apsaimniekošanā;

3) tieša vai netieša pieredze iesniegumā plānoto papildpasākumu īstenošanā;

4) teritoriālais pārklājums.

(61) Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību pārejas periodā no 2014.–2020. gada plānošanas perioda uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu, Programmas īstenošanas sākumā pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdali mērķa grupai un papildpasākumus turpina nodrošināt PO, ar kurām noslēgti līgumi/vienošanās EAFVP darbības programmas ietvaros pēdējās veiktās atlases rezultātā. Pirms šo līgumu/vienošanos beigu termiņu datuma iestāšanās tiks veikta PO atlase turpmākai pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalei vistrūcīgākajām personām.

2.1.1.2.2. Rādītāji

2. tabula. Iznākuma rādītāji

3. tabula. Rezultātu rādītāji

3. Finansēšanas plāns

3.1. Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un valsts līdzfinansējums

4. tabula. Finanšu apropriācijas pa gadiem

5. tabula. Kopējais finanšu piešķīrums pa fondiem un valsts ieguldījums

4. Veicinošie nosacījumi

6. tabula. Veicinošie nosacījumi

5. Programmā iesaistītās iestādes

7. tabula. Programmā iesaistītās iestādes

6. Partnerība

(62) Programmas 2021.–2027. gada plānošanas procesā turpināta partnerība ar pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala saņēmēju interešu pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, kuri darbojās EAFVP KDG 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Par sadarbības turpināšanu Programmas īstenošanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā ar KDG dalībniekiem panākta konceptuālā vienošanās. KDG dalībnieki sniedza atzinumu par izstrādāto Programmas projektu un tie pamatā atbalsta Programmā iekļaujamos pasākumus un atbalsta sniegšanas nosacījumus zemu ienākumu mājsaimniecībām. KDG turpina piedalīties Programmas plānošanas posmos, ieskaitot nacionālā normatīvā regulējuma izstrādes procesā, sniedzot atzinumus.

(63) Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 38. panta 5. punkta nosacījumiem UK izveide Programmai nav nepieciešama. To aizstāj regulas Nr. 2021/1060 41. panta 1. punktā noteiktā ikgadējā snieguma izvērtēšanas sanāksme, kurā, balstoties uz esošās KDG dalībnieku un PO pieredzi un ekspertīzi tiks nodrošināta 2021.–2027. gada plānošanas perioda Programmas īstenošanas progresa uzraudzība un izvērtēšana. Vienlaikus KDG tiks informēta par regulas Nr. 2021/1060 44. panta 1. pantā minētā programmas izvērtējuma rezultātiem, aicinot arī to iespējami plaši izplatīt sabiedrībā.

(64) KDG un visa pārējā sabiedrība tiks iesaistīta Programmas un ar tās vadību, īstenošanu un uzraudzību saistītā normatīvā regulējuma un to grozījumu izstrādes procesā. To paredzēts nodrošināt sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros, lai jebkurš pieņemtais lēmums būtu atbilstošs sabiedrības vajadzībām, izskaidrots un saprotams tiem, uz kuriem tas attieksies. Sabiedrības līdzdalības procesā katram sabiedrības pārstāvim tiks nodrošināta atgriezeniskā saikne par savu priekšlikumu, norādot informāciju par to, vai tas ir ņemts vērā, vai argumentāciju tā noraidīšanas gadījumā. Šī procesa norise paredzēta izveidotajā vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) – https://tapportals.mk.gov.lv/.

(65) KDG locekļi iesaistāmi EK organizētajos pasākumos labās prakses pārņemšanai un tās piemērošanai un popularizēšanai Latvijā, kā arī sava darba pieredzes nodošanai citiem iesaistītajiem.

(66) Nepieciešamības gadījumā Programmas īstenošanas posmā KDG sastāvs var tikt paplašināts vai tikt piesaistīti nozaru ministrijas eksperti viedokļa par atbalsta veidu maiņu vai papildināšanu sniegšanai.

(67) Programmas vadošās iestādes pārstāvis piedalīsies citu programmu uzraudzības komitejās un sadarbības forumos, tādējādi nodrošinot partnerību.

7. Komunikācija un redzamība

(68) Paredzēts, ka FM nodrošinās stratēģisku un koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros, paplašinot un attīstot jau esošo Komunikācijas vadības darba grupu, kas veiksmīgi darbojās 2014.–2020. gada plānošanas periodā. LM kā Programmas vadošā iestāde nozīmēja komunikācijas koordinatoru darbam Komunikācijas vadības darba grupā. Komunikācijas aktivitāšu izvērtējums notiks KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas ietvaros. Vienlaikus komunikācijas aktivitāšu monitorigs tiks nodrošināts horizontāli visām programmām.

(69) Programmai ir izstrādāts komunikācijas plāns, kurā paredzēti specifiski pasākumi mērķa grupas, iesaistīto iestāžu un plašās sabiedrības informēšanai un izpratnes par Programmas ieguldījumu veicināšanai.

(70) Informācija par Programmas ietvaros atbalstītajām darbībām, nozīmi un rezultātiem tiks ievietota vienotā tīmekļvietnē www.esfondi.lv.

(71) Vienalikus sešu mēnešu laikā pēc Programmas apstiprināšanas LM tīmekļvietnē būs pieejama informācija par Programmas mērķiem, atbalstītajām darbībām un piešķirto finansējumu.

(72) LM un sadarbības iestādes tīmekļvietnē tiks publiskota visa uz atklātiem konkursiem attiecināma informācija atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 49. panta 2. un 3. punktā noteiktajam.

(73) Noslēgtajās vienošanās vai līgumos ar finansējuma saņēmējiem tiks iekļauta prasība nodrošināt pārredzamību un informēšanu par Programmu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 50. panta 1. punktā noteiktajam.

(74) Programmas vadošā iestāde, sadarbības iestāde un finansējuma saņēmēji, veicot redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātes, izmantos ES emblēmu saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. panta un IX pielikuma noteikumiem.

(75) Programmas ietvaros būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana šādām mērķauditorijas grupām:

a) Programmas atbalsta gala saņēmēji;

b) Potenciālie finansējuma saņēmēji – partnerorganizācijas: nevalstiskas un reliģiskās organizācijas, pašvaldības un to iestādes;

c) Ieinteresētās puses – KDG;

d) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas;

e) Sabiedrība kopumā;

f) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā un uzraudzībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

(76) Informācijas par Programmu izplatīšanai izmantojams plašs komunikācijas kanālu tīkls, kas nodrošina visām mērķa grupām objektīvu un izsmeļošu informāciju. Atbalsta gala saņēmēju informēšanu par atbalsta saņemšanas nosacījumiem veic pašvaldību sociālie dienesti, kur mājsaimniecības vēršas tiesību uz atbalstu saņemšanai. Sociālais dienests atzīts kā populārākais informācijas kanāls EAFVP darbības programmas īstenošanas laikā. Vienlaikus tiks izmantoti jau līdz šim izmantotie komunikācijas kanāli – vadošās un sadarbības iestādes tīmekļa vietnes, sociālo tīklu konti, drukātie materiāli (infografikas). Mazākā mērā informācijas sniegšanai tiks izmantoti plašsaziņas līdzekļi, informatīvie pasākumi (semināri, preses konferences), vides reklāma.

8. Vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

8. tabula. Vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

KNR 94. un 95. panta paredzētā izmantošana	JĀ	NĒ
No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm saskaņā ar prioritāti atbilstoši KNR 94. pantam (ja "JĀ", aizpildiet 1. papildinājumu)		X
No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja "JĀ", aizpildiet 2. papildinājumu)		X

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒
klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis