Par čigānu integrāciju Latvijas sabiedrībā
Otrdien, 1.martā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta
Mazākumtautību lietu departamenta direktora vietnieks Deniss
Hanovs un parlamentārā sekretāre Inese Kalniņa informēja Saeimas
Sabiedrības integrācijas apakškomisiju par čigānu tautas stāvokli
Latvijā un nepieciešamību pēc valsts programmas, kas koordinētu
čigānu integrāciju Latvijā. Sabiedrības integrācijas
apakškomisija atbalstīja šādas programmas izveidošanu.
Saeimas Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē piedalījās
arī sabiedriskās organizācijas “Nēvo Drom” valdes priekšsēdētājs
Anatolijs Berezovskis un Jelgavas čigānu kultūras biedrības
priekšsēdētājs Haralds Didžus. Gan A.Berezovskis, gan H.Didžus
uzsvēra, ka čigānu kopienai ir nepieciešams mērķis, uz ko
tiekties, un valsts programma šādu mērķi definētu vislabāk. Tajā
pašā laikā ļoti svarīgi ir, lai programmu izstrādātu valsts
pārstāvji kopā ar pašas čigānu kopienas pārstāvjiem.
A.Berezovskis norādīja, ka vissteidzamāk risināms izglītības
jautājums – daudziem čigāniem izglītības līmenis ir ļoti zems,
līdz ar to ļoti zema konkurētspēja darba tirgū. Bērni netiek
sūtīti skolā naudas trūkuma un citu apstākļu dēļ, tādēļ situācija
neuzlabojas. Taču, kā norādīja A.Berezovskis, Latvijas čigānu
stāvoklis, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ļoti
labs.
Savukārt D.Hanovs informēja par līdz šim paveikto darbu čigānu
integrācijā un uzsvēra pozitīvo potenciālu čigānu kopienas
integrācijai Latvijas sabiedrībā un nepieciešamību pēc
programmas, kas koordinētu šo integrāciju. D.Hanovs norādīja arī
uz to, ka čigānu kopienas stāvoklis Latvijā ir svarīgs ne tikai
pašai kopienai, bet visai Latvijas sabiedrībai kopumā. Vienīgais
veiksmīgais sadarbības modelis būtu tāds, ka programmas izstrādē
vienlīdz aktīvi piedalītos gan valsts, gan čigānu kopienas, gan
plašākas sabiedrības pārstāvji. Integrācijas programma būs
efektīva tikai tad, ja to atzīs pati čigānu kopiena, tādēļ
D.Hanovs izteica cerību, ka programmas izstrādē iesaistīsies
čigānu kopienas pārstāvji, īpaši jaunieši. Programmas izstrādes
sākšanai nepieciešami 9000 latu – tas ietvertu gan pētījuma
veikšanu par čigānu situāciju Latvijā (jaunāko pieejamo pētījumu
veicis Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs
2003.gadā), gan semināru rīkošanu un ārvalstu ekspertu
piesaistīšanu.
Saeimas Sabiedrības integrācijas apakškomisija atzina, ka ir
jāizstrādā valsts programma čigānu integrācijai Latvijas
sabiedrībā, un vēlreiz uzsvēra, ka tā jāveido kopīgiem spēkiem,
apvienojoties Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariāta un citu valsts institūciju, un čigānu
kopienas pārstāvjiem.
Gunta Kāle, ministra sekretariāta preses sekretāre