Eiropai maz cerību apsteigt ASV ekonomiku
Dažādi Eiropas Savienības (ES) ekonomikas rādītāji atpaliek no ASV par pieciem līdz 25 gadiem, ziņo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācija (Eurochambres).
Ekonomiskajā sacensībā starp ASV un ES priekšgalā ir ASV. Un acīm redzami ilgi tā būs Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas |
Pašreizējos Eiropas ekonomikas rādītājus ASV bija sasniegusi jau pagājušā gadsimta 70. un 80.gados, norādīts “Eurochambres” ziņojumā “Laiks jaunam sākumam”. Bet laiks nav mūsu pusē. Eiropas un ASV ekonomiku salīdzinājums balstās uz laika atšķirībām. Šis dokuments izplatīts Briselē notikušajā pirmspavasara biznesa forumā, lai pievērstu ES līderu uzmanību Savienības ekonomikas stāvoklim un īpaši aktualizētu šo jautājumu 22.martā plānotajā Eiropadomes sanāksmē, ziņo “EUobserver”.
ES ekonomika atpaliek par 20 gadiem
Pētījumā, kuru veicis Ļubļanas
universitātes ekonomikas profesors Pavle Sičerls, secināts, ka ES
visvairāk no ASV atpaliek nodarbinātības ziņā. Pašreizējos
Eiropas nodarbinātības rādītājus ASV bija sasniegusi jau
1978.gadā. Ārkārtīgi ievērojama ir arī ES atpalicība citā jomā,
kas it kā Eiropā ir izvirzīta par prioritāru, – izpētē un
attīstībā. Eiropas ieguldījumu līmenis izpētē un attīstībā uz
vienu iedzīvotāju ASV bija sasniegts jau 1979.gadā. Ienākumu uz
vienu iedzīvotāju līmenī Eiropa iepaliek no ASV par 18 gadiem,
savukārt produktivitātē uz vienu strādājošo – par 14 gadiem.
Joma, kurā, atpaliekot “tikai” par pieciem gadiem, Eiropa šobrīd
ir vistuvāk ASV, ir produktivitāte vienā stundā.
Pētījumā tika modelēti dažādi ES ekonomikas attīstības tempa
scenāriji, lai noskaidrotu, cik ilgā laikā Eiropas ekonomika
varēs panākt ASV. Lai ES jebkad apsteigtu ASV, tās attīstības
tempam jābūt straujākam par ASV ekonomisko izaugsmi. Teorētiski
modelēti tika scenāriji, kuros Eiropas izaugsme apsteidz ASV par
0,5 līdz 5 procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka pašreiz dažādo
ekonomikas indikatoru pieaugums ASV ir straujāks nekā ES. Tātad,
pat lai īstenotos sliktākais no piedāvātajiem scenārijiem (ES 0,5
procentu pārsvars), ievērojami jāuzlabo ES ekonomika.
Pētījuma autori ir aprēķinājuši – lai ES panāktu ASV ar ES
ekonomikas izaugsmes 0,5 procentu pārsvaru pār ASV, būs
nepieciešami no vairāk par desmit līdz pat vairāk nekā simt gadu.
Pozitīvākās prognozes ir nodarbinātības jomā, kur ES varētu
sasniegt ASV līmeni 2023.gadā. Turpretī izpētes un attīstības
apsteigšanā Eiropai nepieciešams krietni ilgāks laiks – tiek
prognozēts, ka ES varētu sasniegt ASV līmeni tikai 2123.gadā.
Vairāk nekā 50 gadu Eiropai vajadzēs, lai sasniegtu ASV
produktivitātes līmeni, bet gandrīz 70 gadu – lai ienākumi uz
vienu iedzīvotāju ES būtu tādi paši kā ASV.
Galvenās problēmas
Lai Eiropa kaut nedaudz
pietuvinātos ASV ekonomikas attīstības līmenim, nepieciešama
triju Lisabonas stratēģijas pamata pīlāru pārbalansēšana par labu
ekonomikai. “Eurochambres” uzskata, ka tikai straujāka
ekonomikas attīstība varēs nodrošināt ilgtspējīgu attīstību vides
un sociālajā jomā.
Lai palielinātu Eiropas ekonomikas attīstības tempus, īpaši
jākoncentrējas uz izaugsmi un darbavietu nodrošināšanu.
Eiropadomes pavasara sanāksmei jāparāda stingra politiskā griba
triju procentu ikgadējā ES iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma
sasniegšanai. Tas ir vienīgais veids, kā nākamajos piecos gados
radīt papildus desmit miljonus ilgtspējīgu darbavietu, norāda
“Eurochambres”.
Turklāt jānostiprina konkurētspēja, samazinot uzņēmējdarbības
regulāciju un vienkāršojot tiesisko bāzi. Tiesību aktiem jābūt
vienkāršiem un konsekventiem, un tie pilnībā jāpiemēro visā
paplašinātajā Savienībā. Eiropas Komisijai ir jānodrošina ES
tiesību aktu pilnīga pārnese nacionālajās tiesībās un to
pildīšana. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, jāsamazina nodokļu slogs
un jāsniedz finansiāla palīdzība uzņēmējdarbības uzsākšanai,
paplašināšanai un uzlabošanai.
Vienlaikus dalībvalstīm ir īpaši jākoncentrējas uz izaugsmi un
attīstību. Lai to nodrošinātu, jāveido zināšanu trīsstūris –
izpēte, inovācijas un izglītība. Nepieciešama izglītības un
profesionālo sistēmu modernizācija, jāveicina mācīšanās visas
dzīves garumā un sadarbība starp uzņēmējiem, skolām un
universitātēm.
“Eurochambres” norāda, ka pašreizējās Lisabonas
stratēģijas īstenošanas metodes nav pietiekami efektīvas, tāpēc
nepieciešama stratēģijas ieviešanas instrumentu un procedūru
reforma. Eiropadomei ir jāvienojas par nepieciešamību pēc
vairākiem un detalizētākiem nacionālajiem darbības plāniem
Lisabonas mērķu sasniegšanai katru gadu. “Eurochambres”
arī rosina dalībvalstu premjerministrus uzņemties personisku
atbildību par Lisabonas mērķu īstenošanu nacionālajā
līmenī.
Lai izskaustu nepareizus priekšstatus par Lisabonas stratēģiju un
Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem, jāveic plašāka informēšana par
steidzamajām reformām. Lisabonas stratēģijas īstenošanā ir
jāiesaista visi atbilstošie sociālekonomiskie partneri.
Informācija par pārmaiņu steidzamību jāsniedz iedzīvotājiem,
ierēdniecībai un uzņēmējiem.
Pētnieki norāda, ka analizējuši tikai datus par 15 vecajām ES
dalībvalstīm. Jauno dalībvalstu rādītāju iekļaušana vēl vairāk
pasliktinātu ES vidējos rādītājus un attālinātu tos no ASV
ekonomikas indikatoriem. Pētījumā nav iekļauta arī citu lielu
pasaules ekonomiku, piemēram, Ķīnas un Indijas, analīze. Aizvien
lielāka šo valstu nostiprināšanās globālajā ekonomikā varētu vēl
vairāk samazināt ES izaugsmes iespējas.
Ieva Ušča
Eiropas Savienības ekonomikas attīstības atpalicība no ASV (gados)
Ienākumi (IKP uz 1 iedzīvotāju) |
18 |
Nodarbinātības līmenis |
25 |
Produktivitāte (IKP uz 1 strādājošo) |
14 |
Produktivitāte (IKP 1 stundā) |
5 |
Ieguldījumi izpētē un attīstībā (uz 1 iedzīvotāju) |
23 |
Avots: Eurochambres