• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropai maz cerību apsteigt ASV ekonomiku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2005., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103647

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kā sekmēt Eiropas lēcienu vai izaugsmi

Vēl šajā numurā

15.03.2005., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropai maz cerību apsteigt ASV ekonomiku

Dažādi Eiropas Savienības (ES) ekonomikas rādītāji atpaliek no ASV par pieciem līdz 25 gadiem, ziņo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācija (Eurochambres).

ASV UN ES.PNG (103781 bytes)
Ekonomiskajā sacensībā starp ASV un ES priekšgalā ir ASV. Un acīm redzami ilgi tā būs
Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Pašreizējos Eiropas ekonomikas rādītājus ASV bija sasniegusi jau pagājušā gadsimta 70. un 80.gados, norādīts “Eurochambres” ziņojumā “Laiks jaunam sākumam”. Bet laiks nav mūsu pusē. Eiropas un ASV ekonomiku salīdzinājums balstās uz laika atšķirībām. Šis dokuments izplatīts Briselē notikušajā pirmspavasara biznesa forumā, lai pievērstu ES līderu uzmanību Savienības ekonomikas stāvoklim un īpaši aktualizētu šo jautājumu 22.martā plānotajā Eiropadomes sanāksmē, ziņo “EUobserver”.

ES ekonomika atpaliek par 20 gadiem

Pētījumā, kuru veicis Ļubļanas universitātes ekonomikas profesors Pavle Sičerls, secināts, ka ES visvairāk no ASV atpaliek nodarbinātības ziņā. Pašreizējos Eiropas nodarbinātības rādītājus ASV bija sasniegusi jau 1978.gadā. Ārkārtīgi ievērojama ir arī ES atpalicība citā jomā, kas it kā Eiropā ir izvirzīta par prioritāru, – izpētē un attīstībā. Eiropas ieguldījumu līmenis izpētē un attīstībā uz vienu iedzīvotāju ASV bija sasniegts jau 1979.gadā. Ienākumu uz vienu iedzīvotāju līmenī Eiropa iepaliek no ASV par 18 gadiem, savukārt produktivitātē uz vienu strādājošo – par 14 gadiem. Joma, kurā, atpaliekot “tikai” par pieciem gadiem, Eiropa šobrīd ir vistuvāk ASV, ir produktivitāte vienā stundā.
Pētījumā tika modelēti dažādi ES ekonomikas attīstības tempa scenāriji, lai noskaidrotu, cik ilgā laikā Eiropas ekonomika varēs panākt ASV. Lai ES jebkad apsteigtu ASV, tās attīstības tempam jābūt straujākam par ASV ekonomisko izaugsmi. Teorētiski modelēti tika scenāriji, kuros Eiropas izaugsme apsteidz ASV par 0,5 līdz 5 procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka pašreiz dažādo ekonomikas indikatoru pieaugums ASV ir straujāks nekā ES. Tātad, pat lai īstenotos sliktākais no piedāvātajiem scenārijiem (ES 0,5 procentu pārsvars), ievērojami jāuzlabo ES ekonomika.
Pētījuma autori ir aprēķinājuši – lai ES panāktu ASV ar ES ekonomikas izaugsmes 0,5 procentu pārsvaru pār ASV, būs nepieciešami no vairāk par desmit līdz pat vairāk nekā simt gadu. Pozitīvākās prognozes ir nodarbinātības jomā, kur ES varētu sasniegt ASV līmeni 2023.gadā. Turpretī izpētes un attīstības apsteigšanā Eiropai nepieciešams krietni ilgāks laiks – tiek prognozēts, ka ES varētu sasniegt ASV līmeni tikai 2123.gadā. Vairāk nekā 50 gadu Eiropai vajadzēs, lai sasniegtu ASV produktivitātes līmeni, bet gandrīz 70 gadu – lai ienākumi uz vienu iedzīvotāju ES būtu tādi paši kā ASV.

Galvenās problēmas

Lai Eiropa kaut nedaudz pietuvinātos ASV ekonomikas attīstības līmenim, nepieciešama triju Lisabonas stratēģijas pamata pīlāru pārbalansēšana par labu ekonomikai. “Eurochambres” uzskata, ka tikai straujāka ekonomikas attīstība varēs nodrošināt ilgtspējīgu attīstību vides un sociālajā jomā.
Lai palielinātu Eiropas ekonomikas attīstības tempus, īpaši jākoncentrējas uz izaugsmi un darbavietu nodrošināšanu. Eiropadomes pavasara sanāksmei jāparāda stingra politiskā griba triju procentu ikgadējā ES iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma sasniegšanai. Tas ir vienīgais veids, kā nākamajos piecos gados radīt papildus desmit miljonus ilgtspējīgu darbavietu, norāda “Eurochambres”.
Turklāt jānostiprina konkurētspēja, samazinot uzņēmējdarbības regulāciju un vienkāršojot tiesisko bāzi. Tiesību aktiem jābūt vienkāršiem un konsekventiem, un tie pilnībā jāpiemēro visā paplašinātajā Savienībā. Eiropas Komisijai ir jānodrošina ES tiesību aktu pilnīga pārnese nacionālajās tiesībās un to pildīšana. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, jāsamazina nodokļu slogs un jāsniedz finansiāla palīdzība uzņēmējdarbības uzsākšanai, paplašināšanai un uzlabošanai.
Vienlaikus dalībvalstīm ir īpaši jākoncentrējas uz izaugsmi un attīstību. Lai to nodrošinātu, jāveido zināšanu trīsstūris – izpēte, inovācijas un izglītība. Nepieciešama izglītības un profesionālo sistēmu modernizācija, jāveicina mācīšanās visas dzīves garumā un sadarbība starp uzņēmējiem, skolām un universitātēm.
“Eurochambres” norāda, ka pašreizējās Lisabonas stratēģijas īstenošanas metodes nav pietiekami efektīvas, tāpēc nepieciešama stratēģijas ieviešanas instrumentu un procedūru reforma. Eiropadomei ir jāvienojas par nepieciešamību pēc vairākiem un detalizētākiem nacionālajiem darbības plāniem Lisabonas mērķu sasniegšanai katru gadu. “Eurochambres” arī rosina dalībvalstu premjerministrus uzņemties personisku atbildību par Lisabonas mērķu īstenošanu nacionālajā līmenī.
Lai izskaustu nepareizus priekšstatus par Lisabonas stratēģiju un Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem, jāveic plašāka informēšana par steidzamajām reformām. Lisabonas stratēģijas īstenošanā ir jāiesaista visi atbilstošie sociālekonomiskie partneri. Informācija par pārmaiņu steidzamību jāsniedz iedzīvotājiem, ierēdniecībai un uzņēmējiem.
Pētnieki norāda, ka analizējuši tikai datus par 15 vecajām ES dalībvalstīm. Jauno dalībvalstu rādītāju iekļaušana vēl vairāk pasliktinātu ES vidējos rādītājus un attālinātu tos no ASV ekonomikas indikatoriem. Pētījumā nav iekļauta arī citu lielu pasaules ekonomiku, piemēram, Ķīnas un Indijas, analīze. Aizvien lielāka šo valstu nostiprināšanās globālajā ekonomikā varētu vēl vairāk samazināt ES izaugsmes iespējas.

Ieva Ušča

Eiropas Savienības ekonomikas attīstības atpalicība no ASV (gados)

Ienākumi (IKP uz 1 iedzīvotāju)

18

Nodarbinātības līmenis

25

Produktivitāte (IKP uz 1 strādājošo)

14

Produktivitāte (IKP 1 stundā)

5

Ieguldījumi izpētē un attīstībā (uz 1 iedzīvotāju)

23

Avots: Eurochambres

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!