Piedaloties konferencē “Zināšanu izmantošana konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai Latvijā” 3. maijā

Starptautiskās konferences “Zināšanu izmantošana konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai Latvijā” laikā EK viceprezidents Ginters Ferhoigens uzsvēra – ja ES dalībvalstis ar vislielāko nopietnību pievērsīsies Lisabonas stratēģijā ietvertajiem principiem par konkurētspējas palielināšanu, Eiropas kontinents līdz 2010.gadam būs panācis būtisku pagriezienu, lai kļūtu par spēcīgu spēlētāju. G.Ferhoigens arī uzsvēra, ka Latvijas ieguldījums šajā darbā būs ļoti nepieciešams un svarīgs. Viņš uzsvēra, ka zināšanas, inovācijas un spēja sasniegt augstāko rezultātu ir būtiskākie priekšnoteikumi, kas virzīs Eiropu konkurētspējas paaugstināšanā.
G.Ferhoigens sacīja, ka ar gandarījumu uzrunā Latvijas auditoriju pirmajā gadadienā kopš Latvijas dalības ES, 15.gadadienā kopš valsts neatkarības atjaunošanas, 50.gadadienā kopš Eiropas integrācijas sākuma, 60 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. “Visiem šiem datumiem ir kaut kas kopīgs, tas saistīts ar lielāko politisko projektu – vienotās Eiropas projektu. ES paplašināšanās bija un ir veiksme ne tikai jaunajām ES valstīm, bet gan visai Eiropai kopumā, šobrīd politiskā stabilitāte, demokrātija, likuma vara ir iedibināta un neatgriezeniska starp Baltijas un Melno jūru, ekonomiskā ziņā šajā reģionā ir sasniegts tiešām augsts izaugsmes līmenis. Esmu arī vienmēr sacījis, ka līdz ar jauno valstu un īpaši Baltijas valstu uzņemšanu Eiropa ir arī kultūras ziņā bagātinājusies, tāpēc esmu pārliecināts – Eiropas kolektīvā atmiņa mainīsies. Pirms PSRS sabrukuma mēs bijām koncentrējušies uz savu vēsturi, tad netika pievērsta uzmanība tiem, kas atradās aiz dzelzs priekškara. Tagad jāsaprot, ka tā ir visa mūsu kopējā vēsture, un ir būtiski, lai gan ES, gan ārpus tās atzītu, ka dažām valstīm, tajā skaitā Baltijas valstīm, Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu apspiestību un dzīvi zem diktatorisma. Tas ir jāatzīst, lai veidotu vislabākās attiecības ar kaimiņiem, tajā skaitā ar Krieviju, un attiecības starp Baltijas valstīm un Krieviju, ES un Krieviju nevar tikt šķirtas. Esmu dziļi pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk mums būs kopīgs skats un sapratne, kā arī stratēģisks nākotnes redzējums.”
V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka valstī ar nelieliem resursiem stratēģiskai domāšanai ir vēl lielāka nozīme, jo “mums ir jādomā gudrāk, jārīkojas efektīvāk un divkārt ātrāk, lai izturētu konkurenci. (..) Katrai nopietnai valstij ir jāplāno tālākā nākotne, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Ir nepieciešama stratēģija, kuras iedzīvināšanai ir paredzēti konkrēti mehānismi un to atgriezeniskās saites kontrole.
Konferences mērķis bija veicināt politiķu un ekspertu diskusiju par zinātņietilpīgas ekonomikas attīstību, kas veicinātu Latvijas un ES kopīgo konkurētspēju. Latvijā ir sācies darbs pie Nacionālā attīstības plāna, kura izstrādē piedalās arī Stratēģiskās analīzes komisija. Politiķu un ekspertu uzmanības pievēršana valsts attīstības prioritātēm un problēmām dokumenta tapšanas gaitā ir svarīga gan no dokumenta kvalitātes uzlabošanas, gan no sabiedrības līdzdalības aspekta. Konkurētspējas jautājums ir īpaši nozīmīgs, jo Latvija sākusi iesaistīties ES par prioritāti izvirzītās Lisabonas stratēģijas ieviešanā. Pasākuma laikā tika prezentēts Latvijas attīstības projekts, kas kopā ar komisijas gatavoto dokumentu par prioritātēm zinātnes nozarē kalpotu kā pamatojums politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanā.

Valsts prezidenta preses dienests