Par gaidāmo ES un Krievijas sammitu Maskavā

Eiropas Savienības (ES) un Krievijas vadītāju 15. sammits notiks Maskavā šā gada gada 10. maijā. Sammitu vadīs prezidents Vladimirs Putins, un tas notiks tikai vienu dienu pēc svinībām par godu 60. gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām un fašisma sakāves. Abi notikumi akcentē Eiropas vienotību.
Sammita mērķis ir panākt vienošanos par vispusīgu un detalizētu pasākumu kopumu, lai radītu četras ES un Krievijas “kopējās telpas” – ekonomikas; ārējās drošības; brīvības, drošības un tiesiskuma; izglītības, pētniecības un kultūras jomās, par kurām sarunas ir sasniegušas noslēdzošo posmu.
Tiks apspriesti arī Eiropas Komisijas priekšlikumi atbalstīt ekonomikas un sociālo atveseļošanu Ziemeļkaukāza reģionā, kā arī vairāki starptautiski jautājumi, tostarp par Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), Moldovu, Gruziju un Irānu. Eiropas Savienību pārstāvēs Eiropas Padomes priekšsēdētājs un Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Sanāksmē piedalīsies ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero–Valdnere, tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons un augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās Havjers Solana.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu: “Konstruktīvā, pozitīvā un izsmeļošā dialoga rezultātā, kurš man nesen bija ar prezidentu Putinu, es vēlos, lai šis sammits ievirzītu mūsu attiecības ar Krieviju jaunā, augstākā līmenī. Eiropas Savienība ir gatava strādāt partnerībā ar Krieviju, lai sasniegtu mūsu kopējos mērķus. Četrdaļīgais plāns, kas ir sammita sarunu kodols, aptver ambiciozu sadarbības programmu. Nākamās nedēļas vienošanās dos jaunu elpu ES un Krievijas partnerībai, nodrošinot nepieciešamos instrumentus, lai stātos pretī jaunā gadsimta izaicinājumiem.”
Līdz ar sammitu tiks atjaunināta ambicioza un mērķorientēta ES un Krievijas stratēģiskā partnerība. Plāni, kas tiks pieņemti par katru no kopējām telpām, ietver detalizētus sadarbības mērķus, par kuriem panākta vienošanās, kā arī konkrētas darbības, kas jāveic ES vai Krievijai, lai šos mērķus sasniegtu. Plānu īstenošanu un uzraudzību pārraudzīs atjauninātā Pastāvīgā partnerības padome, kura tiksies biežāk un kurā uz lēmumu pieņemšanu pulcēsies ministri.
Kopējās ekonomikas telpas mērķis ir radīt atvērtu un integrētu ES un Krievijas tirgu. Šī telpa palīdzēs likvidēt tirdzniecības un ieguldījumu barjeras un sekmēs reformas un konkurētspēju, ievērojot nediskriminācijas, pārskatāmības un labas pārvaldības principus. Plānā paredzēto darbību plašajā spektrā ir ES un Krievijas dialoga uzsākšana par likumdošanu attiecībā uz rūpniecības ražojumiem, kā arī lielāka sadarbība jautājumos par ieguldījumu, konkurenci un finanšu pakalpojumiem. Tāpat paredzēts stiprināt sadarbību telekomunikāciju, transporta un enerģētikas jomās par tādiem jautājumiem kā reglamentējošo standartu noteikšana un infrastruktūras attīstība. Turklāt ir panākta vienošanās par sadarbības stiprināšanu vides jomā, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un Kioto protokola īstenošanu, kā arī kosmosu, piemēram, kosmosa kuģu palaišanu.
Kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pamatā esošie principi ir demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tostarp brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un kopējo vērtību efektīva piemērošana ar neatkarīgas tiesu sistēmas palīdzību. Paredzēts drīzumā pieņemt vienošanos par atpakaļuzņemšanu un vīzu izsniegšanas atvieglojumiem, kas kopumā veicinās kontaktu palielināšanos starp ES un Krievijas pilsoņiem, pateicoties ceļojumiem un tūrismam, kā arī atvieglos darījumu un oficiālos braucienus. Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka vieglāki ceļošanas nosacījumi būs ieguvums visiem eiropiešiem, un tā turpinās kopā ar Krieviju izskatīt bezvīzu ceļošanas nosacījumus kā ilgtermiņa perspektīvu. ES un Krievijas regulārās apspriedes par cilvēktiesībām, kas tika sāktas martā, pieskaitāmas pie šīs telpas, gluži kā sadarbība terorisma, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā.
Kopējā ārējās drošības telpa būs pamats ciešākai ES un Krievijas sadarbībai, lai atrisinātu ieilgušos konfliktus Eiropā (Piedņestrā, Abhāzijā, Dienvidosetijā, Kalnu Karabahā) saskaņā, cita starpā, ar EDSO panāktām apņemšanām. Eiropas Savienības mērķis ir iesaistīt Krieviju konkrētās darbībās, kā arī politiskā dialogā, lai pastiprinātu jau esošos ES centienus šajos reģionos, piemēram, humāno palīdzību, ekonomikas atveseļošanu, uzticamības veicināšanu un centienus cīņai pret stabilitāti mazinošo nabadzību un cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros. ES un Krievija arī nolēmušas palielināt sadarbību ieroču neizplatīšanas jautājumos, krīžu pārvarēšanā un civilajā aizsardzībā.
Kopējās pētniecības un izglītības telpas, kurā ietverti arī kultūras aspekti, mērķis ir izmantot ES un Krievijas pētniecības aprindu spējas, kā arī kultūras un intelektuālo mantojumu, nosakot galvenos pasākumus, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un stiprinātu konkurētspēju, stiprinātu saikni starp pētniecību un jauninājumiem, sekmētu ciešu sadarbību izglītības jomā, ieskaitot universitātes programmu un grādu tuvināšanu, un veicinātu kultūras un valodu daudzveidību. ES sekos līdzi panākumiem attiecībā uz Eiropas Studiju institūta izveidi Maskavā, kas sāks darbību 2006. gadā.
Sammitā ES akcentēs tās atbalstu Krievijas iestājai Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) 2005. gadā. Tā arī atzīs, ka ir svarīgi pievērsties Kaļiņingradas unikālajai situācijai plašākā reģiona sociālekonomiskās izaugsmes kontekstā, un uzsvērs, ka jāizvairās no ekonomisku vai sociālu plaisu izveidošanās starp Kaļiņingradu un tās ES kaimiņu valstīm.
Balstoties uz Eiropas Komisijas «vajadzību novērtēšanas» vizīti aprīlī Ziemeļkaukāzā, Eiropas Komisija apliecinās tās gatavību atbalstīt reģiona ekonomisko un sociālo atlabšanu, kas ir papildinājums joprojām nepieciešamajai humānajai palīdzībai, un tā aicinās Krieviju to atbalstīt. Eiropas Komisija uzsvērs, ka cīņa pret nevienlīdzību un cilvēktiesību ievērošanas sekmēšana kā stabilitāti veicinoši faktori joprojām ir vienas no galvenajām problēmām, un izteiks cerību, ka brīvas un godīgas vēlēšanas Čečenijā šā gada rudenī veidos sabiedrības atbalstu politiskajiem procesiem.