Valsts atbalsts ģimenei pieaug

Viena no pēdējā laika priecīgākām ziņām ir, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos mūsu valstī ir bijuši augstākie dzimstības rādītāji kopš pirmajiem neatkarības gadiem.

Lai tas nebūtu tikai īslaicīgs būtiski palielinātā bērna kopšanas pabalsta radīts “uzrāviens”, ir jārisina vairākas problēmas, kas rodas labu brīdi pēc bērniņa piedzimšanas: bērnudārzu pieejamība, bērnu rotaļu laukumu izveide, izglītības pieejamība, iespējas jauniešiem lietderīgi pavadīt brīvo laiku utt. Ģimene būtu arī jāmotivē laist pasaulē ne tikai vienu bērniņu vien, jo citādi netiek nodrošināta normāla paaudžu nomaiņa. Tādēļ Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢML) atbalsta priekšlikumu palielināt ikmēneša ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu no 6 uz 8 latiem, kā arī ierosina noteikt lielāku koeficientu par trešo, ceturto un nākamajiem bērniem. Jo, pēc statistikas datiem, nabadzības risks īpaši pieaug tām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Tāpat BĢLM ierosina ieviest vienreizēju 50 latu pabalstu, bērniem sākot skolas gaitas. 2004. gadā skolu nav apmeklējuši 1878 bērni vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Kā iemeslu lielākā daļa šo bērnu vecāku ir norādījuši nespēju sagādāt visu skolai nepieciešamo.
Ministrijas valsts sekretāres vietniece Inga Liepa arī uzskata, ka tādējādi izdosies iegūt pilnīgākus datus par skolas vecuma bērniem, jo pabalstu varēs saņemt tikai tad, ja bērns būs reģistrēts kādā izglītības iestādē. Atklāts ir jautājums, vai sociālie dienesti būs spējīgi izsekot, vai riska ģimenēs patiešām nauda aiziet mazā skolēna vajadzībām, nevis pieau-gušo mūžīgo slāpju remdēšanai. Šāds vienreizējs pabalsts valstij izmaksātu 919 600 latu. BĢML arī uzskata, ka jāpalielina iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu no pašreizējiem 18 latiem uz 24.
Lai palīdzētu ģimenēm, kas nokļuvušas grūtībās, pagājušajā gadā izveidoti 7 ģimenes atbalsta un krīzes centri: Ventspilī, Īslīcē, Jaunsvirlaukā, Rīgā, Vaiņodē, Mazsalacā un Lejasstrazdos. Plānots šogad izveidot vēl 11 šādus centrus. Tas ir ļoti nepieciešams, jo šobrīd viena no lielākajām sociālo darbinieku problēmām ir atrast vietu, kur izmitināt sievieti ar bērnu, kas cieš no vīra alkoholisma un vardarbības.
Viena no daudzu vecāku problēmām ir, kur atstāt bērnu pieskatīšanai pēc viena gada vecuma (bērnudārza grupiņās sāk uzņemt tikai no pusotra gada vecuma). Pagājušajā gadā ar valsts atbalstu tapuši 9 bērnu rotaļu un attīstības centri, kuros vecāki uz laiku līdz četrām stundām katru dienu var atstāt savus mazuļus. Šādi centri izveidoti Krāslavā, Cēsīs, Bauskā, Mārupē, Saulkrastos, Līvānos, Valmierā, Rūjienā un Ventspilī. Šogad plānots izveidot vēl 15 šādus centrus.
Gan Rīgā, gan citās lielajās pilsētās dzīvojošo ģimeņu liksta ir garās rindas uz bērnudārzu. Pērn tajās savu kārtu gaidījuši vairāk nekā 14 000 bērnu. Lai šo situāciju risinātu, iespējas ir vairākas. BĢML piedāvā sabiedrības apspriešanai un izvēlei trīs variantus. Pirmais – valsts iegulda līdzekļus bērnudārzu celtniecībā. Otrais – valsts izmaksā pabalstus tiem vecākiem, kuri savus bērnus nesūta bērnudārzā. Trešais – valsts izveido sertificētu aukļu dienestu, kura pakalpojumus daļēji apmaksā. Kā uzsvēra I. Liepa, ģimene saņems pakalpojumu, nevis naudu auklei. Valstij ekonomiski visizdevīgākā būtu bērnudārzu celtniecība, jo viena šāda pirmsskolas izglītības iestāde, kurā būtu vieta 100 bērniem, izmaksātu 100 000 latu. Tiesa gan, kādā lauku pagastā, kurā ir, piemēram, desmit pirmsskolas vecuma bērni, neatmaksātos celt bērnudārzu.
Savu viedokli visiem interesentiem iespējams izteikt atjaunotajā ministrijas mājas lapā www.bm.gov.lv . Tā ir kļuvusi daudz interaktīvāka, tās apmeklētāji var uzdot ministrijas darbiniekiem savus jautājumus un saņemt atbildes, izteikt savus komentārus, kā arī iesaistīties diskusijās.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv