Lemj, vai sekot Lielbritānijas lēmumam

Pēc Francijas un Nīderlandes paustā Eiropas Savienības (ES) konstitūcijas noraidījuma, Lielbritānija pirmdien paziņoja par ES konstitūcijas referenduma atlikšanu uz nenoteiktu laiku.

Politiķi ir noraizējušies, ka šāda lēmuma pieņemšana varētu negatīvi ietekmēt referendumu norisi vai rezultātus citur Eiropā. Lai arī neviena cita valsts vēl nav paziņojusi par savu plānu maiņu, vairākas ES dalībvalstis ir sākušas šaubīties par to, vai tautas nobalsošanas rīkošana tuvākajā laikā būtu pareizā izvēle.
Gaidāms, ka Lielbritānijas izvēle atteikties no referenduma rīkošanas varētu īpaši negatīvi ietekmēt konstitūcijas turpmāko likteni arī tāpēc, ka jūlijā Lielbritānija pārņems ES prezidentūru. ES Padomes Vizīšu un sabiedrisko pasākumu nodaļas vadītājs profesors Hariss Ksirohakiss paredzējis, ka Lielbritānijas prezidentūras laikā nenotiks nekādi ar ES tālāku integrāciju saistīti pasākumi, bet konkrētu lēmumu pieņemšana vai darbs pie jaunas ES konstitūcijas varētu sākties tikai nākamā gada janvārī, kad Austrija kļūs par prezidējošo valsti.
Referendums skeptiski noskaņotajā Lielbritānijā bija paredzēts 2006.gada otrajā pusē, un tā būtu pēdējā valsts, kas izsaka savu viedokli par ES jauno pamatdokumentu. Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs gan paudis, ka Lielbritānija patur tiesības mainīt savu viedokli un rīkot referendumu gadījumā, ja mainīsies apstākļi, ziņo aģentūra LETA.
Vēl pirms Lielbritānijas izteiktā paziņojuma par referenduma iesaldēšanu Polija to aicināja neatteikties no ratifikācijas procesa. Polijas ārlietu ministra vietnieks Jans Truščiņskis paudis, ka, atsakoties rīkot referendumu, Lielbritānija “iesitīs pēdējo naglu konstitūcijas zārkā”. Neraugoties uz Lielbritānijai izteiktajiem aicinājumiem, jau nākamā dienā pēc tās referenduma atlikšanas, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis paziņojis, ka arī Polija varētu atlikt oktobrī plānoto referendumu.
Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens uzskata, ka Dānijas pilsoņiem jādod iespēja izpaust savu viedokli. Tomēr tam jānotiek tikai gadījumā, ja būs skaidrs, vai viedokļa paušanai būs kāda jēga, ziņo “Euobserver”. Dānijā referendums paredzēts 27.septembrī.
BNS ziņo, ka Īrijas ārlietu ministrs Dermonts Aherns paudis drošu pārliecību par to, ka Īrijā referendums norisināsies paredzētajā laikā. Savukārt, citas valstis, kurās bija paredzēti referendumi, šobrīd vairs nav pilnīgi drošas par tā notikšanu. Referendums tuvāko mēnešu laikā gaidāms Luksemburgā, Dānijā, Īrijā, Polijā un Portugālē, bet Čehija to bija ieplānojusi 2006.gadā.
Visas ES dalībvalstis nogaida līdz ES līderu sanāksmei, kas norisināsies 16. un 17.jūnijā, jo tiek cerēts, ka tās laikā tiks pieņemts kāds lēmums par konstitūcijas tālāko likteni. Paredzams, ka pirms tam ES dalībvalstis neizplatīs jaunus paziņojumus attiecībā uz ES konstitūciju.
Polijas ārlietu ministrs Ādams Rotfelds uzsver, ka katrai valstij pašai jālemj par savu nostāju attiecībā pret ES konstitūciju. Polijas politiķi cer, ka tauta parādīs atbalstu konstitūcijai, jo tā Polijai ir izdevīga.
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks vakar pauda prieku par to, ka Latvijā sekmīgi norisinājusies konstitūcijas līguma ratifikācija. A.Pabriks norādīja, ka Latvija par šādu soli guvusi atzinību no ES. “Mēs parādījām, ka varam iet savu ceļu, un pieņemt autonomus lēmumus ES iekšienē,” uzsvēra A.Pabriks.

Ieva Ušča