Valdības vadītājs analizē aktualitātes

19 minūtēs par budžetu un inflācijā vainīgo

Pēc ilgāka pārtraukuma vakar ministru prezidents Aigars Kalvītis rīkoja preses konferenci, tādējādi iezīmējot jauno – rudens darba un politisko aktivitāšu – cēlienu. Valdības vadītājs sarunai ar žurnālistiem piedāvāja divas tēmas – 2006.gada budžets un jaunākie negatīvie sociāli ekonomiskie procesi sabiedrībā.

Aigars Kalvītis Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Būs līdz šim dāsnākais algu palielinājums

2006.gada valsts budžeta sagatavošana norit pilnā sparā. Jau nākamnedēļ (15.septembrī) valdība pulcēsies, lai apspriestu nākamā gada prioritātes, bet līdz 29.septembrim plānots budžetu valdībā apstiprināt un nodot izskatīšanai Saeimā. Nākamā gada valsts finanšu dokumentu A.Kalvītis nodēvēja par sociālo problēmu risināšanas budžetu. Reaģējot uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pausto neapmierinātību par sociālo partneru neiesaistīšanu darbā pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, 14.septembrī ir iecerēta valdības locekļu tikšanās ar arodbiedrību un Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem. Tajā pārrunās nākamā gada darba samaksas un sociālo garantiju iespējas. A.Kalvītis norādīja, ka valsts nākamgad 60% no valsts budžeta izdevumu pieauguma ir apņēmusies ieguldīt dažādās profesijās strādājošo algu, kā arī “mazo” pensiju pieaugumam. Nākamgad pensionāri, kas saņem “mazās” pensijas, līdzās divreizējai pensiju indeksācijai papildus no valsts saņems pensijas palielinājumu vēl par 6,62 latiem. “Par vairāk nekā 10 latiem liels pensijas pieaugums gada laikā ir būtisks valsts atbalsts pensionāriem šajā grūtajā situācijā,” A.Kalvītis lēsa, ka pensiju palielinājumam kopumā būs nepieciešami 20 miljoni latu.
Savukārt strādājošo darba samaksas celšanas plānā nākamgad ir iekļauti: veselības aprūpes darbinieki (30 miljoni latu), pedagogi (33 miljoni latu), kultūras darbinieki, bibliotekāri, arhivāri (4 miljoni latu), tiesu darbinieki (4 miljoni latu), kā arī policisti, ja “Iekšlietu ministrija spēs sagatavot un līdz septembra beigām valdībā iesniegt rīcībspējīgu programmu” (7–8 miljoni latu). Kopējo darba samaksas pieauguma apjomu (85 miljoni latu) A.Kalvītis nodēvēja par līdz šim nebijušu un pozitīvi novērtējamu, ko nav spējusi neviena cita valdība.
Kā viens no nozīmīgākajiem nākamā gada jauninājumiem tika nosaukta “nulles” jeb sākumdeklarācijas ieviešana. Nopietnākās grūtības budžeta veidošanā esot saistītas ar ienākumu un tēriņu sabalansēšanu, saglabājot budžeta deficītu 1,5% apjomā no IKP. Salīdzinot arī šajā gadā novērojamos Latvijas ekonomikas attīstības straujos tempus un augsto inflāciju, pēc valdības vadītāja domām, ir rūpīgi jāizvērtē visi rādītāji, lai nepieļautu ekonomikas pārkaršanas draudus.

Inflācijas iemesls – Konkurences padomes “darbs”

Par sociālo spriedzi un inflācijas tempus palielinošajiem pēdējās nedēļas notikumiem – degvielas cenas kāpumu – valdības vadītājs izteica nosodījumu Konkurences padomes vairāku gadu neizdarībām, nodēvējot līdz šim īstenoto konkurences politiku par neapmierinošu. “Grūti pateikt, kas ir patiesie iemesli: vai tā ir nekompetence, korupcija, kapacitātes, resursu trūkums, mīkstčaulība vai robi likumdošanā. Pēdējos gados Konkurences padomē pieņemtie lēmumi ir neizprotami, kas nesuši šodien izjūtamos katastrofālos rezultātus. Līdz ar to valdībai no rokām ir izņemti būtiski instrumenti, kas varētu ietekmēt cenu un konkurences apstākļus valstī.” Ministru prezidents gan nekonkretizēja, kas ir šie būtiskie instrumenti, kuru trūkumu patlaban izjūt valdība. Taču A.Kalvītis ir uzdevis Ekonomikas ministrijai izklāstīt valdībā Konkurences padomes darba vērtējumu, kā arī sniegt priekšlikumus, lai situāciju uzlabotu.
A.Kalvītis atgādināja, ka valdība ir vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu atļaut atlikt akcīzes nodokļa palielinājumu no 2006.gada 1.janvāra, kā arī izvērtē iespējas vienpusēji pieņemt lēmumu pazemināt kvalitātes prasības degvielai, tādējādi atļaujot iepirkt lētāku degvielu no Krievijas un Baltkrievijas degvielas ražotājiem. Ministru prezidents atzina, ka valstī īstenotās konkurences politikas uzlabojumi var attaisnoties tikai nākotnē, taču tie nespēs ietekmēt šābrīža degvielas cenu kāpumu.

Ekonomikas ministrijas komentārs par Konkurences padomes darbu

Ekonomikas ministrija vēl nav saņēmusi premjerministra rezolūciju par Konkurences padomes darba izvērtēšanu, taču ministrija jau ir pievērsusi uzmanību Konkurences padomes darbam sakarā ar konkurences iespējamām problēmām pārtikas un degvielas mazumtirdzniecībā.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš pirms nedēļas tikās ar Konkurences padomes vadītāju Pēteri Vilku, kuram uzdeva izvērtēt finansējuma un cilvēkresursu pietiekamību padomē, lai tā sekmīgi pildītu uzdotās funkcijas, kā arī iesniegt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un uzlabot darbu sabiedrības informēšanā.
Ekonomikas ministrs saņēmis Konkurences padomes ziņojumu par padomes paveikto, un apstākļiem, kas traucē tās funkciju veikšanai un uzdevis padomei iesniegt izvērstu ziņojuma versiju Ministru kabinetā, tā nodrošinot, ka visa valdība tiek informēta par padomes darbu un konkurenci Latvijā.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv