Par sadarbību cīņā pret terorismu
Procedūra: Padomes un
Komisijas
paziņojums
Debates: 2005.gada 7.septembrī
Trešdien, 7.septembrī, Eiropas
komisārs tieslietu un iekšlietu jautājumos Franko Fratīni un ES
Padomes prezidējošās valsts Lielbritānijas iekšlietu ministrs
Čārlzs Klārks iepazīstināja Parlamentu ar nākamā pusgada
programmu cīņai pret terorismu, saglabājot pilsoņu
tiesības.
Lielbritānijas iekšlietu ministrs Čārlzs Klārks atzina, ka viens
no eiroskepticisma iemesliem — visspilgtāk tas izpaudās
referendumos par Eiropas konstitūciju — ir Eiropas iedzīvotāju
neapmierinātība ar to, ka ES pievērš nepietiekamu uzmanību viņu
drošībai. Ministrs uzsvēra trīs pieejas cīņā pret terorisma
draudiem:
1. “Globalizācijas laikmetā neviena valsts nespēj risināt
šīs problēmas pati saviem spēkiem — pat ne savas valsts
teritorijā,” teica ministrs. Panākumus var gūt, tikai arvien
ciešāk sadarbojoties.
2. Sadarbībai jābalstās uz “praktisku un pragmatisku
izlūkdienestu un policijas dienestu darbību”. Č.Klārks īpaši
uzsvēra vajadzību attīstīt Eiropas kriminālnoziegumu izmeklēšanas
sistēmu, kas atbalstītu pārrobežu operācijas un ļautu apvienot
dažādu valstu dienestus cīņai pret narkotiku un cilvēku
tirdzniecību. Ministrs atzīmēja, ka katru gadu 8000 cilvēku
Eiropā mirst narkobiznesa dēļ un 2004.gadā vien aptuveni 1000
sieviešu nokļuva Eiropā kā cilvēktirdzniecības upuri.
3. Izlūkošana un izmeklēšana ir jāveic, piemērojot
mūsdienīgas metodes, it īpaši tāpēc, ka arī teroristi izmanto
vismodernākās tehnoloģijas.
Franko Fratīni pievienojās Č. Klārka teiktajam: stājoties
pretī terorisma draudiem, visām dalībvalstīm jārīkojas kopā. Šajā
nolūkā EK plāno darboties četros līmeņos: priekšlaicīga
novēršana, iedzīvotāju un infrastruktūru aizsardzība, apkarošana
(sankcijas) un reakcija.
Novēršana
Komisārs uzskata — pirms tiek izstrādāti likumprojekti, ir jāsniedz politiska atbilde, pirmkārt, definējot brīvības un drošības telpu Eiropā, otrkārt, “mums ir jāsaprot pašreizējā terorisma viļņa cēloņi — tas jādara kopā ar Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Mums ir arī jānoskaidro ar šīm valstīm kopīgās vērtības.” Viens no pirmajiem praktiskajiem soļiem: septembra beigās EK publicēs paziņojumu par vervēšanas centieniem terorisma nolūkā. Jūlijā Komisija iesniedza arī jaunas regulas priekšlikumu par telekomunikāciju datu saglabāšanu.
Aizsardzība
Līdz šā gada beigām EK izstrādās
programmu, lai aizsargātu vitāli svarīgās infrastruktūras.
Programmā noteikts, ka jākoordinē pētniecības un drošības iestāžu
darbs, izveidojot īstu Eiropas tīklu, un dati jāpadara pieejami.
Komisārs atzīst, ka jau tagad ar Eiropas aresta orderi gūti
zināmi sasniegumi, ko parādīja jūlija notikumi, bet “sadarbība
nav atkarīga tikai no likumiem. Svarīgākais ir iestāžu griba
sadarboties” — bez tās likumi būs bezspēcīgi.
Paredzams, ka oktobrī EK iesniegs direktīvas priekšlikumu par
telekomunikāciju (iespējams, arī interneta lietošanas) datu
saglabāšanu. Šim priekšlikumam jāgarantē privātās dzīves
aizsardzība visā Eiropas Savienībā.
Apkarošana un atbildes reakcija uz terorisma draudiem
Č. Klārks un F. Fratīni
atzina, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem cīņā pret terorisma
draudiem ir līdzsvarot individuālās brīvības un kopējos draudus
sabiedrībai. Piemēram, vairāki uzņēmumi iebilst pret plānotajiem
noteikumiem par telekomunikāciju datu saglabāšanu, bet tieši šie
dati ļāva atklāt Londonas teroristisko uzbrukumu autorus.
Līdzsvarot sabiedrības drošību un tiesības uz privāto dzīvi ir
viens no uzdevumiem arī otrās paaudzes Šengenas Informācijas
sistēmā un jaunajā Vīzu informācijas sistēmā, kurā tiks izmantoti
biometriskie dati. Č. Klārks uzskata, ka biometriskos datus jāsāk
izmantot pēc iespējas drīz, jo pašlaik ļoti daudz teroristu
izmanto dažādus identitātes dokumentus, lai maskētu savu
pārvietošanos. Ministrs uzskata, ka biometrisko datu izmantošana
godīgiem ceļotājiem ļaus pārvietoties drošāk un brīvāk.
Šos jautājumus ES prezidējošā valsts plāno iekļaut nākamās
Padomes darba kārtībā.