Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministre B.Rivža

Uz jaut. nr.23/J9 – dok. nr.1247

Par situāciju izglītības jomā

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi Jūsu 2007.gada 6.septembra vēstuli Nr.12/5/1-202-(9/07) ar jautājumiem par situāciju izglītības jomā.

Sniedzam atbildes uz Jūs interesējošajiem jautājumiem.

1. Obligātos valsts pārbaudījumus, beidzot 9.klasi, nosaka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”. Vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu un valsts pārbaudījumus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi nosaka Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.544 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”. Ministru kabineta noteikumi tiek izstrādāti un saskaņoti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajā kārtībā.

No 2007.gada 15.augusta līdz 23.augustam Talsos, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā notika vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu reģionālās konferences “Dialogs un saskaņota rīcība”, kur tika apspriestas izglītības aktuālās problēmas, tajā skaitā jautājums par latviešu valodas mācību priekšmeta standartu, par ko iebildumi netika saņemti.

Vienota centralizēta eksāmena latviešu valodā ieviešanas termiņš ir tieši saistīts ar jauna mācību priekšmeta standarta apstiprināšanas termiņu. Eksāmens par vispārējās vidējās izglītības ieguvi var tikt noteikts tikai trīs gadus pēc atbilstoša mācību priekšmeta standarta ieviešanas.

2. Skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursu tematika tiek plānota atbilstoši prioritārajām jomām izglītībā, kas katru gadu mainās atkarībā no pedagogu pieprasījuma un aktuāli risināmajiem jautājumiem izglītībā. Sakarā ar mainīgajām prioritārajām jomām skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursu koncepcija nav nepieciešama.

Nosakot valsts prioritātes tālākizglītības programmām, tiek ņemtas vērā mācību satura aktualitātes pamatizglītībā un vidējā izglītībā, tiek analizētas iepriekšējā gada pedagogu atsauksmes par profesionālās pilnveides kursiem un ņemti vērā pedagogu izteiktie priekšlikumi, kā arī ekspertu priekšlikumi.

Pedagogu vajadzības un izglītojamo pedagogu skaitu apzina rajona Izglītības pārvalžu tālākizglītības koordinatori, kuri to nosūta Izglītības satura un eksaminācijas centram. Šī informācija tiek ņemta vērā, plānojot skolotāju profesionālās pilnveides kursu tematiku.

Ir izstrādātas izglītības prioritārajiem mērķiem un to īstenošanai paredzētās pedagogu tālākizglītības programmas (pielikums Nr.1).

3. Plānojot pedagogu profesionālās pilnveides kursus, vērā tiek ņemti ek­sāmenu rezultāti.

Veidojot valsts iepirkuma nolikuma daļu “Minimālās prasības programmas īstenošanai”, tiek pieaicināti Izglītības satura un eksaminācijas centra Izglītības satura nodrošinājuma daļas un mācību priekšmetu standartu izstrādes (pilnveides) darba grupu pārstāvji. Ņemot vērā izglītības saturu un valsts pārbaudījumu rezultātus, tiek izstrādātas minimālās prasības profesionālās pilnveides kursu saturā obligāti iekļaujamajām tēmām. Vērtējot valsts iepirkumā iesniegtās programmas, eksperti vērtē, vai programmu pieteicēji ir ņēmuši vērā nolikuma prasības programmas saturam, kā arī pievienotos mācību un izdales materiālus.

4. Latvijas izglītības sistēmā tiek pētīta un ieviesta pasaules labākā pedagoģiskā pieredze. Šis darbs tiek veikts Eiropas Savienības rīcības programmas Mūžizglītības jomā ietvaros.

Eiropas Savienības rīcības programma Mūžizglītības jomā (turpmāk – Mūžizglītības programma) tika apstiprināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu 2006/1720/EK 2006.gada 15.novembrī. Tā tika veidota kā turpinājums iepriekšējos gados īstenotajām Eiropas Savienības izglītības programmām “Socrates” un “Leonardo da Vinci”, kuras noslēdzās 2006.gada 31.decembrī, “eLearning” programmai, “Europass” iniciatīvai un citām atsevišķām Kopienas rīcības programmām un aktivitātēm izglītības un apmācības jomā.

Latvijā Mūžizglītības programma darbosies no 2007.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Programmas paredzētos pasākumus Latvijā ievieš un īsteno Akadēmisko programmu aģentūra, kas nominēta kā Nacionālā aģentūra Mūžizglītības programmas izpildei Latvijā (izņemot “Leonardo da Vinci” apakšprogrammu) un Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas nominēta kā Nacionālā aģentūra Mūžizglītības programmas “Leonardo da Vinci” apakšprogrammas izpildei Latvijā.

Mūžizglītības programmas mērķi tiks īstenoti līdz ar četru sektoriālo programmu (“Comenius”, “Erasmus”, “Leonardo da Vinci”, “Grundtvig”) horizontālās un “Jean Monnet” programmu ieviešanu.

Programmas mērķauditorija ir skolēni, studenti, praktikanti un pieaugušie audzēkņi; personāls, kas saistīts ar mūžizglītību jebkurā tās aspektā; cilvēki darba tirgū; pedagogi un augstskolu mācībspēki; personas un organizācijas, kuras ir atbildīgas par sistēmām un politikām mūžizglītības aspektā gan vietējā, gan reģionālā un nacionālā līmenī; uzņēmumi, sociālie partneri un to organizācijas visos līmeņos; skolēnu, studentu, skolotāju, vecāku u.c. asociācijas, kuras iesaistītas mūžizglītības jomā; pētniecības centri; bezpeļņas organizācijas, brīvprātīgās un nevalstiskās organizācijas.

Mūžizglītības programmas ietvaros notiek skolotāju mobilitāte (“Comenius” apakšprogrammas ietvaros) un augstākās izglītības iestāžu mācībspēku mobilitāte (“Erasmus” apakšprogrammas ietvaros), savukārt profesionālās izglītības speciālistiem pieredzes apmaiņa notiek “Leonardo da Vinci” apakšprogrammas ietvaros. Vēl notiek arī mācību braucieni izglītības speciālistiem un mācību braucieni izglītības un profesionālo praktisko mācību speciālistiem.

“Erasmus Mundus” – pašreizējais programmas posms darbojas no 2004. līdz 2008.gadam, taču jau šobrīd Eiropas Komisija ir izvērtējusi sasniegtos rezultātus un lielo dalībnieku atsaucību un iesniegusi priekšlikumus programmas nākamajam posmam no 2009. līdz 2013.gadam. “Erasmus Mundus” ietvaros (bez programmas finansējuma) ES valstu augstskolas veido kopīgas maģistra programmas vairākām (parasti 3) valstīm. Šajās programmās iesaistītie studenti daļu laika studē vienā valstī, daļu otrā un pēc studiju programmas apguves saņem 2 diplomus vai vienu vairākām valstīm kopīgu diplomu. Šādi izveidotām maģistra programmām paredzēts arī veidot partnerības ar ārpus ES valstu augstskolām (tādām, kas būs pietiekami augstā līmenī un varēs sadarboties uz līdzvērtīgiem nosacījumiem), un studenti no ES (tātad arī Latvijas) varēs braukt un studēt šajās partneraugstskolās; arī šiem studentiem pienāksies programmas stipendijas. Programmas ietvaros tiek apmaksāti arī dažādi papildu pasākumi, lai padarītu studijas Eiropā pievilcīgākas, pazīstamākas un konkurētspējīgākas.

“Erasmus Mundus” programmas ietvaros notiek arī ES augstākās izglītības iestāžu mācībspēku mobilitāte.

Mūžizglītības programmas sektoriālās programmas “Comenius” ietvaros 2006./2007.mācību gadā kursu apmeklēšanai dažādās Eiropas Savienības valstīs piešķirtas stipendijas 88 pedagoģiskajiem darbiniekiem. Sektoriālās programmas “Erasmus” ietvaros 2006./2007.mācību gadā apmaiņas programmās uz Eiropas Savienības valstīm izbraukuši 798 studenti, valstī iebraukuši 398 studenti, no Latvijas augstskolām uz Eiropas Savienības valstīm devušies 245 docētāji.

Iegūtās zināšanas un pieredze, kas iegūta Eiropas Savienības valstīs, tiek popularizēta semināros, kursos, kā arī praktiskajā darbā vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās un augstskolās.

5. Izglītības un zinātnes ministrija strādā, lai pedagogu darba samaksas sistēmu iekļautu valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā, ko paredzēts veikt līdz 2010.gada 1.septembrim. Ir izveidota darba grupa “Par vienotu amata aprakstu un darba stāža aprēķināšanas nosacījumu izstrādi pedagogiem”, kas līdz 2008.gada 1.februārim kopīgi ar Valsts kanceleju izstrādās normatīvā akta projektu par vienotu amatu aprakstu pedagogiem, kā arī kopīgi ar Finanšu ministriju izvērtēs un definēs nosacījumus pedagogu darba stāža aprēķināšanai. Tiek izstrādāti pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriji, kas tiks aprobēti četru rajonu un pilsētu pašvaldību izglītības iestādēs. Tiek veikts “Pētījums par pedagogu darba pienākumu iekļaušanu slodzē”, ko realizē Baltijas Sociālo zinātņu institūts.

Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra Eiropas Sociālā fonda Nacionālās programmas “Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla izveide” ietvaros īsteno projektu “Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide”, kas līdz 2008.gada 20.augustam izveidos metodisko, cilvēkresursu un institucionālo bāzi pedagogu tālākizglītībai.

Īstenotie pasākumi veicinās izglītības kvalitātes paaugstināšanos un atrisinās lielu daļu esošo problēmu izglītībā.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Rīgā 2007.gada 11.septembrī

Pielikums Nr.1

Par pedagogu profesionālās meistarības pilnveides prioritārajiem mērķiem un programmu tematiku 2007.gadam

Pamatojoties uz 2007.gada 13.februārī apstiprinātās “Pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas kārtības 2007.gadam” punktu 6.4. par to, ka Izglītības satura un eksaminācijas centrs sniedz priekšlikumus ministrijas Politikas koordinācijas departamentam par prioritātēm pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei, lūdzam sniegt atzinumu par pedagogu profesionālās meistarības pilnveides prioritārajiem mērķiem 2007.gadam un to īstenošanai paredzētajām pedagogu tālākizglītības programmām.

ISEC vadītāja p.i. A.Irbe