Par Latvijas robežas ar Baltkrieviju demarkāciju

"No Latvijas puses valsts robeža ar Baltkrieviju fiziski demarķēta visā 166 kilometru garumā," vakardienas preses konferencē žurnālistiem teica Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Jānis Lovniks, kurš iepriekšējā dienā kopā ar Eiropas Komisijas vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu un Eiropas Savienības prezidējošās valsts Somijas vēstnieku Hannu Hemeleinenu bija apbraucis visu Latvijas robežu ar Baltkrieviju. J.Lovniks pastāstīja, ka šo braucienu Ārlietu ministrija rīkojusi, lai dotu pēdējo impulsu Eiropas Savienības institūcijām un apstiprinātu mūsu valstī sasniegto progresu trešā pīlāra jomā".

"Latvijas puse robežas demarkācijas darbu paveikusi tādā apjomā, ka robeža tagad veido vienotu līniju. Šādu pārliecību ieguva abi vēstnieki, " uzsvēra Jānis Lovniks. Viņš pastāstīja, ka visa 166 kilometrus garā Latvijas – Baltkrievijas robeža pēc starpvalstu komisijas vienošanās sadalīta piecos posmos. Latvijas pusē atbilstoši robežas demarkācijas principiem tagad vienotā līnijā izvietotas 385 robežzīmes, nodrošinot šo zīmju tiešo redzamību (kad no katras robežzīmes saredzama nākamā).

"Abas puses ir strādājušas ļoti konstruktīvi," uzsvēra īpašo uzdevumu vēstnieks, izsakot nožēlu, ka kaimiņvalsts savā pusē līdzekļu trūkuma dēļ vēl nav izvietojusi ne robežzīmes, ne arī izbūvējusi robežas ass līniju savos atbildības posmos. J.Lovniks atgādināja arī Baltkrievijas robežapsardzes karaspēka komandiera neseno vizīti Latvijā , kuras laikā baltkrievu ģenerālis augstu novērtējis Latvijas speciālistu darbu robežas iekārtošanā un izteicis nožēlu par līdzekļu trūkumu Baltkrievijas pusē.

Īpašo uzdevumu vēstnieks pastāstīja, ka Latvijā valsts robežas demarkācija tiek finansēta no diviem avotiem: valsts budžeta un no PHARE piešķirtajiem līdzekļiem: "No budžeta bija atvēlēti 430 tūkstoši latu, taču visa šī summa vēl nav izlietota, jo robežas fiziskā demarkācija ir ļoti darbietilpīgs posms no visa robežas demarkācijas procesa kompleksa. Otrs svarīgs posms ir valsts robežas apraksta sagatavošana un valsts robežas demarkācijas kartes izgatavošana. Tas arī ir ļoti laikietilpīgs un dārgs process. Tiek izmantotas ļoti modernas koordinēšanas sistēmas, ar robežzīmju koordinēšanu nodarbojas Valsts zemes dienests," teica J.Lovniks.

Robežas demarkācija tika uzsākta pērnā gada maijā. Minot šo faktu, īpašo uzdevumu vēstnieks atzinīgi novērtēja arī iepriekšējo mūsu valsts iekšlietu ministru Daiņa Turlā, Ziedoņa Čevera un Andreja Krastiņa iniciatīvu, sekmējot valsts robežas demarkācijas darbu sagatavošanu. "Šo trīs ministru darbības laikā tika ielikts pamats valsts robežas sakārtošanai. Liels paldies par to, ka viņi bija tik tālredzīgi un stratēģiski pareizi orientējās šajos jautājumos," teica J.Lovniks. "Kņada, kas pēdējā laikā izcēlusies ap "Valsts robežbūvi", mums nedara ne godu, ne slavu. Domāju, mēs reiz kodīsim pirkstos par to, kas tagad tiek darīts."

Iepazīstoties ar valsts robežu, J.Lovniks kopā ar Eiropas Komisijas un Somijas vēstniekiem uzmanību pievērsuši arī infrastruktūrai. Īpaši atzinīgi novērtēts šovasar pabeigtais Pātarnieku robežkontroles punkts, kas atbilst visām Eiropas Savienības prasībām. Vēstnieki apmeklējuši arī zemes gabalu, kur par PHARE līdzekļiem līdz 2000. gada beigām paredzēts uzbūvēt robežapsardzes Šķaunes nodaļu.

"Mēs abiem vēstniekiem brauciena laikā visu rādījām un stāstījām ļoti atklāti, ieklausoties arī viņu vēlējumos vai ieteikumos, kas Latvijai būtu jāņem vērā, lai mūsu valsts robeža atbilstu Eiropas Savienības ārējās robežas kritērijiem," pastāstīja J.Lovniks.

G.Veisu un H.Hemeleinenu īpaši interesējušas arestantu un bēgļu telpas jaunajos robežkontroles punktos. "Es jutu lepnumu par to, ka šīs telpas bija perfektā stāvoklī un ka robežsargu profesionalitāte, sniedzot paskaidrojumus, bija atzīstamā līmenī," uzsvēra īpašo uzdevumu vēstnieks. "Mēs — gan ārlietu ministrija, gan Valsts robežsardze — esam ļoti auguši savā gatavībā Eiropas Savienībai."

Vēstniekus ieinteresējušas arī rindas pie Latvijas un Baltkrievijas robežas. Mūsu valsts robežsargi paskaidrojuši, ka Latvijas puse vienas vieglās automašīnas pārbaudei caurmērā iztērē piecas minūtes, bet viena treilera apskatei — piecpadsmit. Savukārt Baltkrievijas pusē šis laiks pārsniedz četrdesmit minūtes. Līdz ar to robežas kontrolpunktā izveidojas trīsdesmit līdz četrdesmit mašīnu gara rinda un, pēc Latvijas robežsargu aprēķiniem, robežas šķērsotājiem nākšoties gaidīt apmēram divdesmit stundas. "Mēs konstatējām, ka Baltkrievijas puse nevar uzņemt visus, kas šķērso Latvijas robežu," teica J.Lovniks. "Jāmēģina panākt, lai tranzīta kravu plūsma uz robežas tiktu paātrināta."

Īpašo uzdevumu vēstnieks arī pastāstīja, ka fiziski jau pilnībā demarķēta Latvijas valsts robeža ar Igauniju un 18.novembrī abu kaimiņvalstu valdībām varēs iesniegt akceptēšanai visu demarkācijas dokumentu paketi — gan robežas aprakstus, gan robežu kartes. Savukārt no Latvijas un Lietuvas robežas gatavas ir četras piektdaļas.

"Vissāpīgākais, protams, ir Krievijas jautājums. Mums ir izstrādāts un Latvijas valdības apstiprināts līgums par robežas delimitēšanu ar Krievijas Federāciju. Diemžēl šis Latvijas labais solis Krievijā nav novērtēts un šis dokuments vēl nav ieguvis oficiālu akceptu. Pēc šī dokumenta akceptēšanas mēs varētu ķerties pie jauktās komisijas izveidošanas, lai demarķētu arī Latvijas robežu ar Krieviju. Latvijas puse ir gatava ķerties pie šīs robežas demarķēšanas kaut vai šodien vai rīt."

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu par mūsu Ārlietu ministrijas kontaktiem ar Baltkrieviju, īpašo uzdevumu vēstnieks teica: "Šoreiz mēs ar baltkrievu pusi netikāmies. Ārlietu ministrijas pozīcija bija tāda, ka šis ir Latvijas puses organizēts pasākums. Taču Latvijas puse atbalsta Baltkrievijas vēlmi saņemt starptautisku finansējumu robežkontroles un robežpārejas punktu iekārtošanai."

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors