• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem pēc Saeimas 2000.gada 24.februāra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2000., Nr. 62/63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1703

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2000. gada 24. februāra sēdes darba kārtība

Vēl šajā numurā

24.02.2000., Nr. 62/63

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeimas Prezidijs

Veids: lēmums

Pieņemts: 21.02.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem pēc Saeimas 2000.gada 24.februāra sēdes

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc Saeimas 2000.gada 24.februāra sēdes.

 

1. Dokuments, reģ.nr.44

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, J.Plinera, M.Lujāna, M.Mitrofanova jautājumi

Latvijas Republikas iekšlietu ministram M.Segliņa kungam

Par nepilsoņu pasēm

Augsti godātais Segliņa kungs!

Pērn Ministru kabinets nolēma pagarināt termiņu nepilsoņu pasu izsniegšanai. Daļa no nepilsoņiem, kuri vēl nav saņēmuši jaunās pases, ir cilvēki, kas ir vāji informēti par saviem pienākumiem un tiesībām pasu apmaiņas procesā. Iepriekšējā gada beigās sabiedrībā tika plaši diskutēts jautājums par pasākumiem, kuri jāveic, lai uzlabotu situāciju. Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus veic ministrija, lai informētu nepilsoņus par pienākumu apmainīt pases?

2. Vai policijas darbinieki piedalās to nepilsoņu skaita un personības noskaidrošanā, kas vēl nav saņēmuši pases?

3. Kā mainījusies nepilsoņu pasu apmaiņas dinamika 2000.gada janvārī salīdzinājumā ar 1999.gada decembri?

 

2. Dokuments, reģ. nr.46

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, M.Bekasova jautājumi

Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam

Par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizāciju

Augsti godātais Šķēles kungs!

Sakarā ar to, ka Jūsu vadītā valdība Ekonomiskās politikas memorandā solīja Starptautiskajam valūtas fondam privatizēt Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Jūs devāt šādu solījumu, pārkāpjot spēkā esošo Enerģētikas likumu?

2. Kādu labumu, pēc Jūsu domām, iegūtu Latvijas valsts un tās iedzīvotāji, ja tiktu privatizētas Daugavas hidroelektrostacijas, kas ik gadu dod apmēram 40 miljonus latu peļņas, kura savukārt dod iespēju saglabāt valstī relatīvi zemus elektroenerģijas realizācijas tarifus? (Atbildes dok.nr.1586)

 

3. Dokuments, reģ.nr.48

Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova jautājumi

Latvijas Republikas labklājības ministram R.Jurdža kungam

Par "Grozījumu likumā "Par valsts pensijām"" atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Masu informācijas līdzekļos ir izskanējusi informācija par to, ka Pasaules banka iebilst pret valdības piedāvāto un Saeimas pieņemto grozījumu likumā "Par valsts pensijām"", ar kuru ar 60 latiem tiek ierobežots strādājošo pensionāru saņemamais pensijas apmērs, un pieprasa šo ierobežojumu atcelt. Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatoti šie Pasaules bankas iebildumi? Vai tie bija valdībai zināmi pirms minēto grozījumu izskatīšanas Saeimā?

2. Kad valdība plāno ierosināt Saeimai šos grozījumus atcelt?

3. Kas vainojams valdības kļūdā, ja tāda tiek atzīta, kuras rezultātā materiāli un morāli ir cietuši daudzi tūkstoši pensionāru? (Atbildes dok.nr.1602)

 

4. Dokuments, reģ.nr.49

Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, G.Bojāra, P.Salkazanova, A.Barčas, A.Kalniņa, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, V.Lauska, V.Lāzo jautājums

Latvijas Republikas finansu ministram E.Krastiņa kungam

Par naudas līdzekļu izlietojumu referendumam par izmaiņām pensiju likumā

Pēdējā laikā tiek dažādi interpretēts naudas līdzekļu izlietojums referendumam par grozījumiem pensiju likumā.

Lūdzam dot izvērstā veidā pilnu šo līdzekļu izlietojumu. (Atbildes dok.nr.1609)

 

5. Dokuments, reģ.nr.50

Deputātu A.Počas, V.Kezikas, J.Lāčplēša, H.Soldatjonokas, A.Rugātes, V.Lauska, L.Bojāra, P.Salkazanova, A.Seiksta, O.Zvejsalnieka, O.Tolmačova, M.Mitrofanova, A.Golubova, P.Maksimova steidzams jautājums

Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīlem

Par projekta "PHARE 2000" pieteikuma sagatavošanu

Godājamais R.Zīles kungs!

1. Vai ir precīzi noteikts, kura ministrija vai cita valsts vai pašvaldības institūcija atbild par projekta "PHARE 2000" pieteikuma sagatavošanu, lai apgūtu ES pirmstrukturālos līdzekļus?

2. Vai ir precīza projektu sagatavošanas un tai sekojošās līdzekļu apgūšanas vadības shēma? Ja ir, tad kāpēc šī shēma nedarbojas? Kādi tam iemesli, cēloņi?

3. Ja ir slikta projektu kvalitāte, kā izskan masu informācijas līdzekļos, kas tiek darīts, lai to uzlabotu? Kas ir atbildīgs par projektu uzlabošanas organizāciju un par to, lai mēs nezaudētu naudu?

4. Kā tiek risināts jautājums par līdzfinansējuma nodrošināšanu (kādi finansēšanas avoti būs 2000. gadā un cik līdzekļu paredzēts iestrādāt valsts budžetā 2001. gadā)?

5. Kādam, jūsuprāt, jābūt turpmākās rīcības plānam, lai situāciju sakārtotu?

Jautājuma steidzamības motivācija:

1999. gada rudenī Ministru kabinets pieņēma lēmumu noteikt Latgali par vienu no mērķa reģioniem "PHARE 2000" programmas sociālās un ekonomiskās kohēzijas komponentei. Šī iespēja, aktivitātes reģionā, valsts ieinteresētība, līdzfinansējuma nodrošināšana ļautu jūtami uzlabot ekonomisko situāciju reģionā. Tomēr pēc vairākkārt presē un dažādās tikšanās reizēs izskanējušajiem apgalvojumiem, ka slikti sagatavoto projektu pieteikumu, neskaidras ieviešanas un programmēšanas shēmu, valsts līdzfinansējuma nenodrošināšanas dēļ šīs programmas realizācija var tikt apdraudēta. Valda uzskats, ka, reģionu attīstība un it īpaši Latgales reģiona attīstība nav valsts prioritāte. Līdz ar to Eiropas Savienības atbalsts nevar tikt izmantots. (Dok. nr.1593)

 

6. Dokuments, reģ.nr.51

Deputātu J.Urbanoviča, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, I.Solovjova jautājums

Latvijas Republikas ārlietu ministram I.Bērziņa kungam

Par dokumenta "Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā" sagatavošanas un publiskošanas norisi

A.god. I.Bērziņa kungs!

Š.g. 9.februārī Saeima savā sēdē izskatīja un pieņēma valdības sagatavoto dokumentu "Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā". Pēc pieņemšanas minētais dokuments tika iztulkots angļu valodā, nosūtīts Eiropas Savienības institūcijām un izplatīts ārvalstu vēstniecībām. Iepazīstoties ar minētās "Stratēģijas" tulkojumu angļu valodā, ir acīmredzami, ka tās 2.6.sadaļas "Kultūra un izglītība" teksts latviešu valodā neatbilst tulkojumam angļu valodā, turklāt atšķirība ir būtiska, un tas maldina ārvalstu institūcijas par pieņemtā dokumenta saturu.

Šajā sakarā mēs lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ārlietu ministrija ir atbildīga par "Stratēģijas" tulkojuma angļu valodā atbilstību Saeimas pieņemtajiem dokumentiem?

Ja Ārlietu ministrija par to ir atbildīga, kurš Ārlietu ministrijas ierēdnis ir vainīgs par tulkojumā pieļautajām nepareizībām?

2. Ja Ārlietu ministrija nav atbildīga par "Stratēģijas" tulkojuma angļu valodā pareizību, tad kurai institūcijai par to, jūsuprāt, būtu jāatbild?

3. Kura valsts institūcija nodarbojas ar Saeimas un valdības pieņemto dokumentu nosūtīšanu Eiropas Savienības institūcijām, ārvalstu vēstniecībām u.c. ārvalstu interesentiem? Kura valsts amatpersona dod rīkojumus šo dokumentu tulkošanai un publiskošanai?

Saeimas priekšsēdētāja vietā Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks

Rīgā 2000.gada 21.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!