• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vārds - tas ir svētums, gadsimtu pienests". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2000., Nr. 62/63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1716

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par attīstības spirāli katra un sabiedrības veselībai

Vēl šajā numurā

24.02.2000., Nr. 62/63

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vārds — tas ir svētums, gadsimtu pienests"

Ojārs Vācietis

Jāņa Endzelīna 127.dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē Rīgā 22.februārī

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna darbība valodniecības jomā bija plaša un daudzpusīga. Šoreiz izcilā zinātnieka atceres gadskārtējā konference bija veltīta valodas funkcijām zinātnē un izglītībā, kā arī latviešu valodas stāvoklim un uzdevumiem zinātniskajā darbībā un skolu praksē. Referenti akcentēja valodas tiešo saikni ar kultūrvidi, personības garīgo attīstību un pasaules uzskata veidošanos. Tika aplūkoti latviešu valodas kā dzimtās valodas un kā otrās valodas apgūšanas aspekti, jaunākie bilingvālās izglītības modeļi, valodas gramatiskās pareizības tiešais sakars ar prasmi loģiski izteikt savu domu. Kā tas klājas datortehnoloģijas laikmetā, vairāki referenti pieskārās problēmām, kas saistītas ar latviešu valodas lietojuma iespēju paplašināšanu informātikā.

Zinātnisko diskusiju raitāku un dzīvāku darīja rūpīgi sagatavotais konferences materiālu krājums. Tādējādi referenti varēja nerunāt par jautājumiem, kuru izklāstu bija iesnieguši rakstiski, un vairāk operēt ar uzskates materiāliem. Vismaz tēžu veidā bija iespējams iepazīties arī ar pedagoģijas doktores Anitas Aizsilas ziņojumu "Valoda — kultūras sastāvdaļa", ko viņa pati slimības dēļ nevarēja nolasīt. Autore raksta: "Latviešu valoda pēc Jāņa Endzelīna ir būtiski pārveidojusies. Cik daudz jaunu vārdu radies! Bet vai latviešu valoda ir arī attīstījusies? Der atcerēties, pēc kādiem principiem mūsu valodu centās kopt Jānis Endzelīns. Rakstā "K.Mīlenbaha darbi valodniecībā" autors minēja tautas gara mantas, rakstniecību un dzīvo tautas valodu." Atgādinot, ka mūsdienās jautājums par valodas kultūru kļuvis sevišķi aktuāls sakarā ar latviešu valodas atdzimšanas procesu, tai piešķirot valsts valodas statusu un pieņemot Valsts valodas likumu, referente kā svarīgākos min uzdevumus veicināt pareizu latviešu valodas lietošanu pašu latviešu vidē, uzlabot latviešu valodas mācīšanas kvalitāti, paplašināt valodas kultūras parādību izpratni un sekmēt latviešu valodas apguvi cittautiešu vidū: "Valoda ir tā, kas cilvēku saista ar vēsturisko laikmetu, tautu, tradīcijām. Jāņa Endzelīna vārdiem runājot — valoda ir tautības spilgtākā un svarīgākā pazīme."

Latvijas Universitātes profesore Dace Markus ar shēmu un diagrammu demonstrējumiem un latviešu valodas piemēriem ilustrēja visai sarežģīto pētījumu "Optimalitātes teorija un tās iespējas latviešu fonoloģijā", ko viņa veikusi kopā ar savu kolēģi — Ohaijo Universitātes profesori Dzintru Bondu. Zinātnieces izdarījušas secinājumu: "Optimalitātes teorija mudina palūkoties uz valodu nevis kā uz stabilu, pēc valodas likumiem būvētu celtni, kurā gadās kādas atkāpes no normas, bet gan kā uz dinamisku parādību, kas pārkāpj tai ceļā radītos ierobežojumus. Pagaidām šīs teorijas lietotājiem ir daudz nenoskaidrotu jautājumu, ir pārāk daudz izņēmumu, lai varētu apgalvot, ka šī ir pamatīga teorija, pēc kuras var efektīvi skaidrot valodu kā procesu un kā rezultātu. Nav tomēr noliedzams, ka jaunā pieeja rosina valodniekus pārskatīt līdzšinējās atziņas un likumus, meklējot gan jaunu pamatojumu jau esošajiem, gan jaunus (optimālus) lingvistiskus variantus."

Filozofiskā aspektā par valodas būtību un sūtību runāja Ventspils Augstskolas profesore Maija Baltiņa. Savā referātā "Mūsdienu valoda — ilūzijas un realitāte" viņa valodu raksturoja kā vēsturisku, grūti prognozējamu fenomenu, kas aplūkojams saistībā ar parādībām kultūrvidē.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas docente Diāna Laiveniece savu ziņojumu "Dzimtās valodas kā mācību priekšmeta misija mūsdienu latviešu skolā" ilustrēja ar studentu rīkotās aptaujas rezultātiem. Uz jautājumu "Kādas ir jūsu atmiņas par dzimtās valodas mācīšanu skolā", kas uzdots 80 respondentiem, saņemtas tikai 19 pozitīvi tendētas atbildes. 35 atbildes ir izteikti negatīvas, 26 — neitrālas, bez savas attieksmes pret uzdoto jautājumu. Tie, kam latviešu valodas stundas atstājušas vissliktākās atmiņas, izteikuši tādus vērtējumus kā "šajās stundās nevarēju uzzināt neko jaunu", "tie bija milzīgi gramatikas kalni, kam gals nebija saredzams", "nebija nekādas saistības ar dzīvi", "tas bija kā murgs", "šīs stundas pacietu kā zobu sāpes", "likās, ka katru gadu māca vienu un to pašu", "tās bija tādas atsēdēšanas stundas", "neredzēju ne vismazāko sakaru starp gramatiku un savu valodu" un tā joprojām. Par izdarītajiem secinājumiem viņa stāsta savā ziņojumā.

No konferences materiālu krājuma dodam ieskatu dažos filoloģijas, psiholoģijas, pedagoģijas un informātikas zinātnieku nolasītajos referātos.

Konferencē tika pieņemta arī rezolūcija, kas liek cerēt, ka daudzi izskanējušie vēlējumies piepildīsies.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!