Saeimas 2008. gada 15. maija sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 15.maija sēdi.

Atkārtoju: mēs esam sākuši sēdi… Arī Kariņa kungu es lūdzu apsēsties un nerunāt… un arī Circenes kundzi…

Pirms sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīša atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegtu priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Leona Līduma ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizējai caurlūkošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un šī pati komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, lūdz izsvītrot no šodienas sēdes darba kārtības 15.punktu – likuma “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Tā kā tā ir likuma “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizēja caurlūkošana, mums ir jānosaka datums, kad mēs šo likumu skatīsim Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Priekšlikums ir to izskatīt Saeimas sēdē 19.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Jūnijā?

J.Šmits.

Jā. Un lūgums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 23.maijam.

Sēdes vadītājs.

Lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņu būs atsevišķs darba kārtības jautājums.

Vai kolēģiem ir iebildumi pret to, ka mēs otrreiz skatītu likumu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” 19.jūnija sēdē? Deputāti neiebilst. Paldies.

Sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.

Sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms atgādināšu, ka šodien ir 15.maijs. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pieceļamies kājās!”) Nu, tie, kas gribēs piecelties kājās, to varēs vēlāk izdarīt.

Tā nu ir sanācis, ka šodien, 2008.gada 15.maijā, notiek Saeimas sēde. Un varbūt kāds no Saeimas deputātiem tomēr atcerēsies to, kas notika ar Latvijas Republikas Saeimu pirms septiņdesmit četriem gadiem.

Un šīs atmiņas varētu uzlikt par pienākumu padomāt, kā rīkoties, lai Saeimas deputāti kārtīgi pildītu savus pienākumus. Un viens no tādiem Latvijas Republikas Saeimas deputāta pienākumiem ir rūpēties par valsts valodas – latviešu valodas – ietekmes nostiprināšanu Latvijas valstī, nepieļaujot nekādas citas domas; nevar būt runa ne par divvalodību, ne par trīsvalodību, ne par desmitvalodību. Jo Saeimas deputāts, uzņemoties amata pienākumus, zvēr, ka stiprinās latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un tātad, ja tas, kas praksē notiek ar latviešu valodu, liecina, ka valoda ir jāstiprina arī ar grozījumiem likumā, tad tas vienkārši ir jādara.

Jo ir daži piemēri, kas liecina, ka svešvalodu lieto tur, kur tas galīgi nav vajadzīgs un kur – taisni pretēji! – ar tās lietošanu pārkāpj Valsts valodas likumu vai attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Un ir arī piemēri, ka latviešu valodu nelieto tur, kur tās lietošana ir nepieciešama, veicot atbilstošos darba pienākumus. Piemēram, privātajā sfērā daudzi darba devēji nepilda Ministru kabineta noteikumu prasības, kas paredz konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšanai nepieciešama saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem.

Pašlaik nav noteikta administratīvā atbildība par to, ka preču realizēšanu vairumtirdzniecībā veic, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā. Tas neļauj administratīvi vērsties pret šādu pārkāpumu izraisītājiem, tātad novērst attiecīgo pārkāpumu cēloņus. Praksē tādi gadījumi ir, un to ir diezgan daudz.

Līdz ar to tiek piedāvāti šie grozījumi, kuru autors ir Tieslietu ministrija. Būtu nepieciešams ieviest zināmu skaidrību un lielāku kārtību šajos jautājumos un nosodīt un kategoriski vērsties pret jebkuras citas valodas uzbāšanu tajā līmenī, kas tai nepienākas. Valodu zināšana ir viena lieta – un tā ir tiešām nepieciešama mūsdienu sabiedrībā! –, bet otra lieta ir tā, ka ir viena valsts valoda Latvijā, un tā ir latviešu valoda, un viņa ir saimniece Latvijā.

Jā, Dienvidāfrikā ir vienpadsmit valsts valodas, bet ikviens tur dzīvojošais lieliski zina angļu valodu, orientējas tajā valodā un līdz ar to valodas ziņā nav nekādu problēmu nevienam no tur dzīvojošajiem. Un arī tiem, kas tur atbraukuši, lai piedalītos dažādos pasākumos, ir viegli, zinot angļu valodu.

Tā ka iemācīsimies cienīt savu valodu un iemācīsimies nosodīt latviešu valodas pozīcijas vājinātājus un visādus ieklīdeņus, okupācijas noliedzējus!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts sastāv no trim daļām. Centīšos īsumā raksturot katru no tām.

Pirmā daļa paredz administratīvās atbildības ieviešanu par svešvalodas lietošanu zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstos vai arī sniedzot informāciju iedzīvotājiem gadījumos, ja normatīvie akti paredz, ka šī informācija sniedzama tikai valsts valodā. Anotācijas autori pieklājīgi paskaidro mums (citēju): “Piemēram, valsts un pašvaldības iestāde ar bukletu, vienlapju, plakātu un citu iespiedmateriālu palīdzību nereti sniedz informāciju (piemēram, par komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību) līdzās valsts valodai arī svešvalodā gadījumos, kas nav paredzēti kā izņēmumi…” Tas ir, likumprojekta pirmā daļa nekādi neaizsargā latviešu valodā esošas informācijas patērētāju, bet ir adresēta vienīgi tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kurai latviešu valoda nav dzimtā. Proti, draud ar naudas sodu… Tiek ierosināts aizliegt šai iedzīvotāju daļai informāciju (citēju) “par komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību” sniegt tādā veidā, kāds tai būtu maksimāli pieejams. Aizliegums ir tik lielā mērā pretdabisks, ka… Es pieļauju, ka gan Rīgā, gan Daugavpilī patiesi ir pārkāpumi – bet tie nav vis likuma pārkāpumi. Jo likums tiešā veidā neaizliedz informēt krievus par tarifu bezgalīgo paaugstināšanos, bet šo jautājumu pāradresē – nodod Ministru kabineta kompetencē. Toties Ministru kabinets klaji nevēlas izmantot savas pilnvaras, lai sekotu dzīves realitātēm. Tā vietā valdība vēršas pie Saeimas ar lūgumu sodīt pārkāpējus un stimulē Saeimā diskusiju, kura ir spējīga uzkurināt starpnacionālo naidu.

Otra daļa paredz uzlikt privātuzņēmējiem naudas sodus, ja viņiem pašiem vai viņu darbiniekiem nav apliecības par valsts valodas prasmi. Likumprojekta autorus nepavisam neuztrauc tas, cik kvalitatīva ir privātuzņēmumu darbinieku saskarsme ar iedzīvotājiem latviešu valodā. Šis jautājums jau sen ir noregulēts – un pavisam citā kodeksa pantā. Autoriem no svara ir tikai tas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku būtu spiesti kārtot eksāmenus un Valsts valodas centram pieaugtu darba apjoms un attiecīgi – arī ienākumi. Rūpes par patērētāju tiesībām varētu saskatīt vienīgi jautājumā par atbildību par informācijas neprecizitāti vai nepilnīgumu preču garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē. Taču sods par šādu pārkāpumu jau ir paredzēts kodeksa 166.¹² pantā: par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu vai par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu uzliek naudas sodu – ja nemaldos, līdz 1000 latiem. Šādas lietas izskata nevis Valsts valodas centrs, bet daudz kvalificētāka institūcija – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Rezumējot varētu teikt, ka likumprojektu diktē vienīgi resoru intereses. Ja tas tiks pieņemts, sabiedrībai nekādu jaušamu labumu tas nenesīs, toties tiks nodarīts jaušams kaitējums sabiedrības integrācijai – kaut vai tāpēc vien, ka likumprojekts tika publiski izskatīts Saeimā.

Neskatoties uz to, ka Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts tika izskatīts jau sešas reizes Ministru kabineta sēdē, aicinu atdot to iniciētājiem atpakaļ, kā motīvu pievienojot tam klāt manas runas stenogrammu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, otrs – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika, Fjodorova un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Sergejam Fjodorovam. Viņš acīmredzot runās “par”.

S.Fjodorovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Varam konstatēt, ka mūsu valstī ir reģistrēts jauns rekords – preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki par vairāk nekā 17 procentiem. Par to liecina Centrālā statistikas pārvalde. Tas ir inflācijas līmenis aprīlī. Šoreiz eksperti cenu paaugstinājumu skaidro vienkārši – tarifi elektroenerģijai tiek paaugstināti par vairāk nekā 39 procentiem. Ja mēs zinām, ka regulators saņem no ražotājiem 0,2 procentus no viņu gada neto apgrozījuma, ir saprotams šis elektroenerģijas un siltuma tarifu kāpums. Ja ņem vērā, ka mūsu monopolisti “Latvenergo”, “Rīgas Siltums”, “Latvijas Gāze” un citi savu peļņu var rēķināt miljonos, ir saprotams tā saucamais otkat. Visa tā shēma, salīdzinot ar citām, ir diezgan primitīva: “Mēs, ražotāji un piegādātāji, noteiksim cenas. Jūs kā regulators tās apstiprināsiet kā tarifus. Jo vairāk saņemsim mēs, jo lielāku summu pārskaitīsim jums. Daži šeit var saskatīt interešu konfliktu, bet mēs to uzskatām par interešu saskaņu.” Ļoti vienkārši to pierādīt. “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona atalgojums 2007.gadā bija vairāk nekā 500 000 latu, savukārt Valentīnai Andrejevai savu atalgojumu izdevās palielināt no 40 000 latu 2006.gadā līdz 62 000 latu pagājušajā gadā.

Tālāk. Padomes loceklis Edvīns Karnītis, kā liecina valsts amatpersonas deklarācija, saņem atalgojumu 52 000 latu apmērā. Padomē ir vēl četras personas. Ļoti vienkārši saskaitīt. No vienas puses, skaitīt naudiņu svešā kabatā mums nepatīk. Taču jāņem vērā, ka regulatora galvenais mērķis ir regulēt tarifus un aizsargāt iedzīvotājus no monopolistiem. Šodien tas nav iespējams, tāpēc ka likums paredz, ka finansējums regulatora uzturēšanai ir atkarīgs no tarifu lieluma. Proti, jo lielāks tarifs, jo lielāku finansējumu regulators saņem. Nonsenss!

Vēl. Pirms gada valdība pieņēma lēmumu cīnīties pret amatpersonu nelikumīgu prēmēšanu. 2007.gadā Valentīna Andrejeva, citēju, “par nozīmīgu personīgu ieguldījumu uzdevumu savlaicīgā un kvalitatīvā izpildē” tika prēmēta četras reizes. Kopumā viņa saņēma 11 000 latu. Savu ieguldījumu Andrejevas kundze novērtēja pati un pati parakstīja rīkojumu. Augustā viņa saņēma vēl arī pabalstu 6000 latu apmērā.

Lai novērstu šo netaisnību, esam iesnieguši minēto likumprojektu. Mēs ierosinām, lai tautas nauda, tas ir, nauda, kuru iedzīvotāji maksā par pakalpojumiem, tiktu izmantota lietderīgi, arī sociālajā jomā.

S.Fjodorovs.

Ko konkrēti ierosinām?

Pirmkārt. Līdzekļu noteikšanu regulatora uzturēšanai ierosinām nodot Ministru kabinetam. Tātad arī priekšsēdētāja un padomes locekļu algu noteiktu Ministru kabinets.

Otrais. Pārējos līdzekļus ieskaitīt budžetā.

Trešais. Lai sekmētu patērētāju interešu aizstāvību, izveidot Konsultatīvo sabiedrisko padomi, kurā iekļaut pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Latvijas Bankas un “Latvenergo”. Padomei tiek noteikti uzdevumi, kas norādīti jaunajā 48.pantā, kuru mēs esam piedāvājuši. Tāda ir likumprojekta galvenā būtība.

Lūdzam to atbalstīt, nodot komisijām un sākt diskusiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Fjodorovam.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens runāt nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: “Nē! Jā! Jābalso!”) Deputātu domas dalās.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika, Fjodorova un Ribakova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 42, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika, Fjodorova un Mirska iesniegto likumprojektu “Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš acīmredzot runās “par” nodošanu.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā ļoti īsu likumprojektu “Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību”. Šie cilvēki, kuri bija obligātajā dienestā, ar pavēli tika sūtīti uz Afganistānu karot. Nevis tā, kā ir pašreiz, kad mūsu algotņi par to saņem naudu un brauc uz turieni pēc pašu vēlēšanās. Tādu cilvēku Latvijā bija apmēram 3,5 tūkstoši, bet pašreiz, spriežot pēc tiem datiem, kādi ir, viņi Latvijā ir palikuši nepilni 2,5 tūkstoši.

Būtiskas ietekmes uz budžetu tam nebūs. Mēs piedāvājam pielīdzināt viņu sociālās garantijas tām garantijām, kuras saņem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas likvidētāji. Tas neprasīs daudz līdzekļu, bet tajā pašā laikā atcerēsimies, ka šie cilvēki tur cieta, guva traumas, turklāt ne tikai miesas traumas, bet arī psiholoģiskas un psihiskas traumas. Dosim iespēju arī viņiem saņemt šīs sociālās garantijas!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai neviens runāt nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai? (No zāles dep. A.Rugāte: “Jābalso!” Dep. V.A.Krauklis: “Jābalso!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika, Fjodorova un Mirska iesniegtā likumprojekta “Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 30, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Rubika, Fjodorova, Ribakova un Urbanoviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es aicināšu minēto likumprojektu nenodot komisijai, jo patiesībā to, kas ir rakstīts šajā likumprojektā, nevar saprast, bet var tikai nojaust, ko iesniedzēji ir vēlējušies ar to panākt. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka, pieņemot minētos grozījumus, patiesībā speciālajos budžetos varētu būt tikai ienākumi, bet ne izdevumi, un līdz ar to mēs nevarētu maksāt arī pensijas, kas ir saistītas ar apropriāciju.

Tā ka es aicinu minēto likumprojektu kā vāji izstrādātu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Leiškalnam.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš acīmredzot runās “par”.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir ļoti īss un saprotams. Tas ir saprotams visiem, kuri grib to saprast. Leiškalns negrib. Viņš negrib, lai sociālais budžets būtu vienīgi sociālais budžets. Viņš grib no sociālā budžeta algot ierēdņus un maksāt, lai viņi ļoti labi paēd, kā to šogad izdarīja Godmaņa valdība.

Mēs negribam, lai sociālais budžets būtu ielikts kopējā budžetā… būtu kopējā budžetā un barotu ierēdņus… (No zāles dep. A.Rugāte: “Speciālais, nevis sociālais!”) Un speciālajā arī… Tāpēc mēs piedāvājam, ja nu valstij nepietiek naudas, tad tā lai dara to pašu, ko kādreiz darīja sociālais dienests – lai aizņemas no sociālā budžeta un par to maksā procentus. (No zāles dep. A.Rugāte: “Bet tas nav speciālais budžets!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Rubika, Fjodorova, Ribakova un Urbanoviča iesniegtā likumprojekta “Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 43, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to šodienas darba kārtības pirmā sadaļa ir izskatīta.

Skatīsim nākamo sadaļu “Par atvaļinājumu piešķiršanu” – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai šā gada 15.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 15.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Dainas Alksnes apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu apstiprināt tiesnesi Dainu Alksni Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aizklātā balsojumā ar 10 balsīm “par”, vienam deputātam atturoties, Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dainas Alksnes apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 14, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Jura Stukāna apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi Juri Stukānu Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā un aizklātā balsojumā ar 10 balsīm “par”, vienam deputātam atturoties, atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Stukāna apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai”.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man jautājumā par ministres kandidatūras izskatīšanu jūs īsumā iepazīstināt ar situāciju, kāda tā ir sfērā, par kuru ministre nesīs atbildību. Es ceru, ka jūs viņu atbalstīsiet. Es ceru, ka jūs šodien Saeimas kārtības rullī pieņemsiet izmaiņas un ka es varēšu šeit leģitīmi uzstāties pirms pavasara sesijas beigām ar kopīgu ziņojumu par situāciju valstī, jo līdz šim es to vienkārši nevarēju izdarīt. Taču šoreiz es izmantošu iespēju runāt tieši par šo konkrēto sfēru.

Cienījamie deputāti! Tad, kad mēs izveidojām valdību, mēs ļoti nopietni izskatījām jautājumus, kuri ir saistīti ar e-lietām un ar informācijas komunikācijas jautājumiem valstī. Izanalizējot situāciju šajā sfērā, izanalizējot arī Aigara Kalvīša valdības deklarāciju, mēs, balstoties uz pārmantojamības principu, veidojām savējo, kurā tika iezīmēta vesela virkne prioritāšu šajās e-lietās. Es negribētu varbūt īpaši tās visas pārskaitīt, jo jums jau bija iespēja iepazīties ar mūsu valdības deklarāciju un ar rīcības plānu, tāpat arī ar 100 dienām plānoto un 100 dienās izpildīto. Bet es tomēr gribētu vienkāršā valodā pateikt, kādā situācijā mēs praktiski atrodamies, jo ne visi ir speciālisti e-lietās.

Manas domas, ko es rakstīju iepriek­šējai ministrei kā Ministru prezidents par to, kur varbūt būtu jāliek akcenti šajā sfērā, faktiski reducējās uz šādām lietām. Pirmā lieta bija bench-mark – salīdzināšana. Un tas, ko es teicu kā moto, šajā sfērā būtu pavisam labi, ja, formulējot uzdevumus e-sekretariāta rīcības plānam, Latvijai 2008.gadā izdotos kaut nedaudz pietuvoties Igaunijai e-lietās kopumā. Un es domāju, ka gan šinī brīdī, gan arī tuvākajā laikā mums nemaz citu salīdzinājumu nevajadzētu, ja nu vienīgi atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Diemžēl mums ir jāatzīst, ka gan šodien, gan arī iepriekšējos gados igauņi ir panākuši daudz lielāku atvērtību jaunajām tehnoloģijām. Un man jāsaka, ka, skatot, piemēram, datus par 2004.gadu (tie gan tagad ir mainījušies), mēs redzam, ka, rēķinot uz 10 000 iedzīvotāju, interneta lietotāju Igaunijā bija 5122, Latvijā – 3543 un Lietuvā – 2809. Šī problēma, kā es to uzskatu, ir ļoti svarīga, – izdarīt visu, lai mēs tuvotos – lai mēs tuvotos! – tam līmenim, kāds ir Igaunijā. Man jāsaka, ka pēdējie dati par 2007.gadu Latvijā ir tādi, ka 53 procentiem mājsaimniecību ir gan datori, gan arī viņas tos lieto. Jāteic, ka 2008.gadā mūsu plāns ir panākt, lai šī pieejamība būtu 63 procenti. Šie cipari, salīdzinot ar 2004.gadu, kad bija 35 procenti, protams, ir auguši. Un tomēr jāsaka, ka tikai 14 procenti internetu lieto permanenti – pastāvīgi.

Ja mēs salīdzinām, tad tālākais, ko es jau teicu… Arī tālākā problēma ir ļoti vienkāršā valodā pasakāma. Lūk, piemēri! Kādi tad ir galvenie piemēri, un kādā ziņā mēs atšķiramies?

Pirmā lieta ir e-paraksts. Ja mēs paskatāmies e-paraksta ieviešanu valstī, tad nevaram teikt, ka mēs būtu ļoti efektīvi to izdarījuši. Tam ir vairāki iemesli. Ja mēs salīdzinām sevi ar Igauniju, tad redzam, ka Igaunijā e-paraksta projekts faktiski sāka darboties no 2000.gada – reāli no 2000.gada decembra. Turpretī mēs tā īsti elektronisko parakstu sākām ieviest tikai 2006.–2007.gadā. Un šeit tā starpība ir vismaz pieci seši gadi.

Igaunijā jau no 2001.gada reāli darbojas e-nodokļi. Ienākuma nodokļa administrēšanu un pārējo nodokļu nomaksu pilnībā var veikt internetā. Pie mums, Latvijā, principā to var izdarīt tad, ja jums ir e-paraksta karte.

Bet ir viena problēma, un arī tā ir formulēta manā vēstulē ministrei jau pēc 100 dienu plāna, un es to jums varbūt beigās nocitēšu. Runa ir par to, ka mums ir atļauta dubultā sistēma, kas ir jālikvidē, jo pie mums uzņēmumu grāmatvežiem faktiski ir iespējams gan lietot e-pakalpojumus, gan arī tos nelietot. Un tad, izmantojot šo laiku – vienu brīvu dienu, grāmatvede no uzņēmuma dodas uz VID, tur, šajā dienestā, viņu sagaida, tur tērē laiku, un tad faktiski iznāk tā, ka e-lietas kā instruments, lai, neatstājot uzņēmumu, varētu norēķināties un iegūt informāciju par nodokļiem, ir tikai papildu opcija. Ir jābūt tā, ka VID durvis ir ciet. Tās ir slēgtas, un jūs tur netiekat iekšā. Un nav vairs nekādas staigāšanas, nav nekādu brīvu dienu lietošanas. Tam ir e-paraksts. Uzņēmumi iegādājas šo e-parakstu un veic šo operāciju neklātienē. Starp citu, tad būs arī mazākas iespējas tur veikt visādas sarunas, kuras… Mums te mūžīgi saka: “Korupcija!” un tā tālāk…

Ja mēs runājam par situāciju, kāda ir ar interneta bankas lietošanu e-norēķiniem, tad ir konstatēts, ka 70% Igaunijas iedzīvotāju jau lieto interneta banku. Pēdējie skaitļi, kā man vismaz teica, ir vēl lielāki. Arī mums šinī jomā – interneta bankas lietošanā – ir ļoti svarīgi izmantot šo e-pakalpojumu, kas būtiski varētu ietaupīt gan resursus, gan cilvēkus, gan kapitālu, gan arī nodrošinātu lielāku pieejamību iedzīvotājiem.

Jā, ir vēl viena lieta, kura ir ļoti būtiska, par kuru mēs daudzi te jau runājām un kura ir saistīta ar pašvaldībām. Te diemžēl būtu jāizskata arī vēl tāds jautājums, jo diemžēl amati ir tāda lieta… Igauņi jau no 2000.gada internetā on-line režīmā (es uzsveru – on-line režīmā!) var izsekot līdzi ne tikai jebkurai valdības struktūras budžeta apropriācijai, reālajiem izdevumiem, konkursu rezultātiem, rēķinu apmaksai, bet sekot tam visam līdzi arī pašvaldību līmenī. Faktiski tas nozīmē, ka jūs varat iegūt informāciju par pašvaldībām, par visiem to projektiem ne tikai post factum… arī par visām apropriācijām… Un tas ir tieši tas, uz ko arī mums ir jāvirzās, jo pretējā gadījumā mums mūžīgi būs pārmetumi par to, ka iedzīvotāji īsti nezina, kas notiek pašvaldībās, un no tā visa atkal izrietēs tālākie pārmetumi par kaut kā slēpšanu un tā tālāk un tā joprojām.

Un sestā atšķirība diemžēl ir tāda, ka Igaunijā de facto jau ir realizētas pirmās parlamenta vēlēšanas e-līmenī. Faktiski arī mums ir šāds mērķis. Vai mēs spēsim to reāli īstenot – tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet katrā ziņā atteikušies mēs no šā nodoma neesam.

Ja mēs runājam par to jau profesionālākā līmenī, tad šie jautājumi, kurus es uzdevu ministrei… Tas bija jau pirms tam, kad mēs šo valdību veidojām… Kad mēs bijām izveidojuši valdību, es runāju ar iepriekšējo ministri par to, kas būs jāveic ministrei. Viņai bija jānoskaidro, kāda tad ir kvantitatīvā un kvalitatīvā atšķirība starp galvenajām datu bāzēm Igaunijā un Latvijā. Runa ir par valsts informācijas sistēmām. Un populārākās no tām ir Iedzīvotāju reģistrs, iekšlietu sistēmas integrētā datu bāze, izglītības sistēmas datu bāze, sociālās sistēmas datu bāze, uzņēmējdarbības datu bāze un tā tālāk. Kāds salīdzinoši ir galveno e-instrumentu stāvoklis Latvijā un Igaunijā, ja mēs runājam, teiksim, par pasēm, par ID kartēm? Un ir vēl vesela virkne citu jautājumu.

Es negribētu te uzskaitīt varbūt visu to, kas mums bija rakstīts deklarācijās un kas mums faktiski bija rakstīts arī neatliekamajos uzdevumos, bet tad, kad mēs formulējām e-lietu sekretariāta rīcības plānu, kurš ir pieejams arī jums… Tas ir oficiāls dokuments un ir pieejams internetā. Es to šeit esmu paņēmis arī līdzi. Tas ir izvērsts dokuments aptuveni uz divām lappusēm, kurā ir precīzs darbu izklāsts pa mēnešiem. Mēs tajā esam noformulējuši neatliekamos uzdevumus e-lietu sekretariāta vadībai – vismaz piecus neatliekamus uzdevumus.

I.Godmanis.

Pirmais no šiem uzdevumiem bija saistīts ar izglītības sistēmas informatizāciju. Proti, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju bija jāizstrādā informatīvais ziņojums par izglītības sistēmas pārziņā esošās informācijas sistēmas savietošanas problēmām, lai novērstu statistiskās informācijas trūkumu par izglītības iestādēm, pedagogiem un skolēniem. Bija plānots to izdarīt jau līdz 14.februārim. Sekretariāts to izdarīja.

Protams, ar ziņojumu vien viss nebeidzas. Un tāpēc nākamie uzdevumi ir tagad, pēc simts dienām, uzdoti jau rakstiskā formā. Tas viss prasa konkrētu finansējumu. Zināms finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir, bet var gadīties, ka tas nebūs pietiekams, lai mēs jau uz nākamo mācību gadu varētu šīs nodalītās informācijas sistēmas (tās ir 28, ja nemaldos) apvienot visas vienā un lai mēs, tā teikt, pirmo reizi ieraudzītu, cik mums ir skolēnu, cik mums ir skolotāju, kā šie skolotāji maina skolas un kā šie skolēni maina skolas, un lai mēs, runājot par budžetu, varētu finansiālā ziņā precīzi rīkoties, veicot gan tarifikācijas procesu, gan arī izvērtējot finansējuma nepieciešamības obligātumu, ņemot vērā visu integrēto datu bāzi.

Otrs uzdevums, kas bija jāpilda (arī jūsu saņemtajos materiālos tas bija redzams, mēs to visu jums iesniedzām rakstiski), bija jautājumā par informācijas sistēmu drošumu. Arī tur bija plānots šis termiņš – 14.februāris. Iepriekšējā ministre izveidoja ziņojumu… Faktiski mēs Ministru kabinetā pieņēmām noteikumus par kārtību, kādā attiecīgajās valsts iestādēs, attiecīgajos resoros cilvēki atbild par informācijas sistēmu drošumu (es runāju par valsts informācijas sistēmu drošību, par nodrošināšanos pret tā saucamajiem kiberuzbrukumiem).

Jāteic, ka tas ir tikai viens solis. Nākamais solis: ir ļoti svarīgi arī praktiski nodrošināt attiecīgu izglītību un sagatavotību šiem cilvēkiem, kas atbild par informācijas sistēmu drošību, lai viņi būtu speciāli sagatavoti praktiskai rīcībai, proti, zinātu, kā rīkoties tad, ja attiecīgais resors, attiecīgā iestāde nonāk kiberuzbrukumu priekšā. Tas ir nākamais uzdevums, kas ir jāveic sekretariātam šajā gadā. Jābūt tātad skaidrībai par to, kas apmāca jeb kas lasa lekcijas, un par to, kāds ir eksāmens, kāds ir sertifikāts, lai cilvēkam, kurš atbild par valsts informācijas sistēmu, būtu attiecīga kvalifikācija un viņš zinātu, kādai ir jābūt viņa konkrētai darbībai, ja viņš konstatētu uzbrukumu šai sistēmai.

Patlaban mēs esam izveidojuši to sistēmu tā, ka vismaz ir kāds, kas par to atbild, un ir noteikta kārtība, kādā viņš ziņo un kādā tas viss tiek valstī koordinēts. Bet tālāk jautājums ir jau par to, kāda ir praktiskā rīcība.

Un vēl viens no tādiem faktiski neatliekamiem uzdevumiem, kas bija jāveic, bija tas, ka bija jārisina jautājums par e-paraksta ieviešanas gaitu. Bija jāziņo, kā pie mums praktiski tas ieviešas, jāapgūst ārvalstu pieredze, jārisina problēmas, kas saistītas ar personu identifikācijas kartēm. Un, protams, sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir bijis jārisina arī jautājums par e-vēlēšanām.

Šie neatliekamie uzdevumi tika veikti. Taču ir divi galvenie uzdevumi, kas tika formulēti, bet kas nav šeit ierakstīti.

Sistēmiskā pieeja bija sekojoša.

Pirmām kārtām bija uzdevums fiksēt, kādā stāvoklī mēs atrodamies, cik naudas esam iztērējuši, kādi resursi ir bijuši pieejami informācijas komunikācijas sistēmā, kā šie resursi ir apgūti un kādi ir bijuši prioritārie virzieni līdz šim. Jo mēs bijām šādā finansēšanas sistēmā: valsts investīciju programma plus Eiropas struktūrfondi… Tā tas bija līdz 2006.gadam – no 2004. līdz 2006.gadam. Un tālāk seko struktūrfonda nākamā daļa, kura attiecas uz laika posmu no 2007.gada līdz 2013.gadam.

Kāda, kolēģi, bija reālā situācija? Šie ziņojumi ir sagatavoti… Šis ir pirmais ziņojums par to, kādā situācijā mēs bijām un kur mēs līdzekļus tērējām. Tas ir arī publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā. Es atgādināšu tikai pašu galveno.

Faktiski attiecībā uz naudas līdzekļiem jāteic, ka, runājot par 2004.-2006.gada struktūrfondu plānošanas periodu, mēs runājam par ERAF nacionālās programmas, elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstību un pilnveidošanu, par to, kā tas finansējums sadalījās pa projektu tēmām.

Vislielākā nauda mums aizgāja kultūras iestāžu informatizācijai: bibliotēkām, muzejiem – 3,9 miljoni; e-pārvaldes portfelim – 3,3 miljoni; 1,5 miljoni – izglītības iestāžu informatizācijai; pašvaldību e-pārvaldes bāzes izveidei – 1,3 miljoni; 1,1 miljons – reģionālajam projektam “e-Vidzeme”; 1,1 miljons – atsevišķu pašvaldību projektiem; atsevišķu iestāžu iekšējo sistēmu uzlabošanas projektiem – viens miljons.

Man jāteic, ka mēs skatām un analizējam faktiski arī bench-mark, salīdzinām Latviju un Lietuvu, skatāmies, kādas bija galvenās problēmas uz to brīdi pirms apmēram diviem trim mēnešiem, kad šis ziņojums tapa. Mēs bijām tādā situācijā, ka mums ļoti būtiski izmainījās valsts investīciju apjoms šajā sfērā. Mums 2002.gadā investīciju apjoms bija 18,7 miljoni, 2003.gadā – 17 miljoni, 2004.gadā – 10,8 miljoni. Taču no 2005.gada, kad sākām izveidot struktūrfondus un tos pielietot (līdz tam struktūrfondi mums principā nebija pieejami), pieprasījums gandrīz desmit reizes pārsniedza to, ko varēja valsts investēt. Piemēram, 2006.gadā prasīja 26,3 miljonus, bet reāli investēja tikai 3,2 miljonus.

Mēs skatāmies arī, kāda mums būs situācija, pirms mēs, tā teikt, apgūstam jauno naudu, kas ir vismaz desmit reizes lielāka. Sekretariātam tā ir problēma – kā koordinēt līdzekļus, kas ir saistīti ar informācijas komunikācijas tehnoloģijām un kas ir vismaz desmitreiz lielāki (apmēram 129 miljoni), kas ir paredzami visām tām lietām, kuras valstī ir saistītas ar informācijas tehnoloģijām.

Un tās problēmas jārisina, pirms mēs šos līdzekļus sākam, tā teikt, skatīt cauri, – kā mēs tos varam sadalīt pa nozarēm, kā strukturizēt… Bija sekretariātam dots arī uzdevums konstatēt galvenās problēmas, galvenos jautājumus, kas nav atrisināti. Šāds uzdevums tika tam dots tādēļ, lai mēs šos līdzekļus tiešām izmantotu efektīvi un lai nebūtu tā, ka 2013.gadā mēs secinātu, ka šī nauda nav pareizi izmantota. Un tas, ko mēs konstatējām, pirmām kārtām bija tas, ka ir administratīvās kapacitātes trūkums šīs naudas apguvē, ir birokrātiski šķēršļi. Un viena no nepatīkamajām lietām bija tā, ka neprecīzi definē mērķus. Problēma bija vienkārši tāpēc, ka nepietiekami iesaistīja profesionāļus, ekspertus.

Raksturojot vienu labu lietu, jāteic, ka valstī uz šo brīdi eksistē 156 valsts informācijas sistēmas, ļoti dažādas, viņas, tā teikt, dažādi sadalās pa ministrijām. Finanšu ministrijā tās ir 29, Tieslietu ministrijā – 14, Iekšlietu ministrijā – 13, Veselības ministrijā – 12, Izglītības un zinātnes ministrijā – 10. Un šo uzskaitījumu mēs varētu turpināt… Mums ir tikai trīs iestādes, kurās šo sistēmu nav. Mums to nav Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā un diemžēl arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Bet problēma ir tā, ka no šīm 156 valsts informācijas sistēmām tikai 112 sistēmas ir sertificētas, kvalificētas – tādas, ko var uzskatīt par sistēmām, kas ir, tā teikt, izgājušas visus auditus cauri. Tādas ir tikai 112! Tas nozīmē, ka mums vēl vismaz 40 datu bāzēm ir ļoti rūpīgi jāiziet cauri, tās jākvalificē, vai tās ir tādas, ka mēs tās varam arī tālāk attīstīt kā valsts informācijas sistēmas.

Ja mēs rūpīgi paraugāmies uz lielākajiem piegādātājiem, kas šīs sistēmas ir izstrādājuši, un arī uz izmaksām, tad jāteic, ka mūsu valstī programmatūras izstrādes cena ir būtiski augusi, protams. Ja salīdzinām, piemēram, 2006., 2007. un 2008.gadu, tad redzam, ka šāds pieaugums ir – par vismaz 43 procentiem pieaugusi cena 2008.gadā attiecībā pret 2007.gadu. Es runāju par to cenu, ko pieprasa pakalpojumu sniedzējs, izstrādājot softu, programmatūru, valsts informācijas sistēmām.

Šis cenu augums ir būtisks. 2007.gadā attiecībā pret 2006.gadu tas bija tikai seši procenti, bet 2008.gadā attiecībā pret 2007.gadu tas ir jau 43 procenti; 2006.gadā attiecībā pret 2005.gadu – 31 procents. Mēs it kā bijām tādā kā kritumā, bet tagad pieaug pašizmaksa, kas, protams, acīmredzot sadārdzinās projektus. Es gribu teikt, ka, salīdzinot Igauniju un Latviju, redzam, ka programmatūras pašizmaksa jeb summa, kas jāmaksā izstrādātājam, Igaunijā ir lielāka. Igaunijā cena ir divreiz lielāka. Divreiz lielāka! Mēs maksājam vidēji 240,6 latus (es runāju par to, cik viena darba diena latos izmaksā kompānijai, kas izstrādā produktu), taču igauņi maksā 450 latus. Protams, ja mēs runājam par to lietu, par ko visi acīmredzot vairāk vai mazāk ir dzirdējuši, par e-parakstu, tad rodas jautājums – kāpēc mums te ir faktiski lielākas problēmas? Tāpēc, ka mēs plānojam. Mēs plānojām izsniegt 35 000 e-parakstu (tie ir dati uz 2008.gada 1.janvāri), pieprasīja – 27 000, pasta nodaļās izsniedza tikai 13 000.

Tas nozīmē, ka tā vajadzība pēc šīm e-kartēm teorētiski it kā eksistē, bet mums nav izdevies izveidot tādu sistēmu, lai no tām nevarētu atteikties.

Un viens no piemēriem, ko es jau minēju, ir tas, ka VID durvis ir jātur ciet, lai nav vairs iespējams turp staigāt un mainīties ar papīriem. Jo tādai staigāšanai nav nekādas jēgas, jo tad nekādus e-parakstus es nelietošu, it sevišķi tad, ja man vēl nav, tā teikt, tādas īsti draudzīgas attieksmes pret informācijas tehnoloģijām kā tādām.

Nu, lūk!

Tālāk – par nākamo periodu. Cienījamie kolēģi! Ja runājam par nākamo periodu, ļoti būtiski ir saprast, kā mūsu prioritātes atšķiras no tām, kas ir pārējām Baltijas valstīm. Vienmēr ir jāskatās, jāveic salīdzinājums. Un tas ir arī uzdevums jaunajai ministrei – nepārtraukti kā bench-mark turēt ne tikai Igauniju kā labāk strādājošu subjektu šajā jomā, bet arī raudzīties, kā tās abas izskatās kopumā – gan Igaunija, gan Lietuva.

Jāteic, ka tas kopējais Baltijas valstīm pieejamais finansējums, ja runājam par 2007.–2013.gadu, faktiski ir tāds, ka, ja runājam procentos, Latvijai ir 4,1 procents no kopējā struktūrfondu finansējuma, Igaunijai tas ir 1,9 procenti, Lietuvai – 3,5 procenti. Bet ja salīdzinām prioritātes? Ko prioretizē Lietuva un ko prioretizē Igaunija nākamajā – 2007.–2013.gada periodā? Lūdzu, ieklausieties! 2007.–2013.gads. Lietuvai vislielākie procenti – 27 procenti no IKT līdzekļiem – aizies reģionu pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem. Skaidrs uzsvars uz decentralizētu attīstību! Otrs ir platjoslas elektronisko komunikāciju tīkla iedibināšana valstī – 17 procenti.

Mums šeit ir cita sistēma. Mēs šeit izmantojam Satiksmes ministrijas strukturālos fondus, un patlaban 2004.–2006.gada fondu ietvaros kompānija “Triatel”, kas uzvarēja konkursā, pabeidz platjoslas interneta piekļūšanas punktu izveidi praktiski visā Latvijā. Jautājums ir: vai ģeogrāfiski tas blīvums ir pietiekams?

Trešais apjoma ziņā lielākais līdzekļu palielinājums Lietuvā ir tā saucamajiem e-veselības pakalpojumiem, un tas ir 11 procentu apmērā. Pārējiem visiem ir jau stipri mazāk… Kultūrai, informācijas sabiedrībai arī ir 11 procentu apmērā.

Ja skatāmies uz Igaunijas prioritātēm, tad redzam, ka Igaunijas prioritātes ir šādas: pirmā – informācijas pieejamība pilsoņiem, otrā – e-demokrātijas attīstība (tas acīmredzot nozīmē, ka reāli būs arvien vairāk un vairāk balsošanu, būs visādas demokrātiskas procedūras, izmantojot e-lietas), trešā – administratīvās pārvaldes pilnveidošana, ceturtā – e-pakalpojumu pilnveidošana un nodrošināšana.

Tagad – jautājums, uz kuru rast atbildi bija uzdots sekretariātam. Un tas šo uzdevumu arī izpildīja. Proti, valdībā tika iesniegts ziņojums par šādu jautājumu: kā izvietot tos resursus, kas ir piešķirti (tie ir faktiski 129 miljoni latu), kā tos savietot, tā teikt, resoru griezumā? Un te nu man ir jāteic, ka, ilgstoši cīnoties (un es gribu teikt, ka tas tika darīts samērā koleģiāli, un man jāizsaka ir tiešām atzinība visiem ministriem), mēs divos lasījumos izskatījām šo resursu sadali, un tiešām to izdevās izdarīt un nebija nepieciešamības strīdēties par to, vai tā vai šā to lietu darīt. Un ja mēs paņemam nost vēl vienu daļu – īpašās programmas, kas ir saistītas ar izglītības sistēmu… Taču mums ir apstiprināts precīzs finansējuma apjoms, un ir skaidri zināms, kā tas sadalās pa resoriem. Un tagad katram resoram, katrai ministrijai ir attiecīgi jāpieņem lēmums, kā tālāk darboties. Tīri naudas ziņā pašam elektronisko lietu sekretariātam ir 21 miljons. Tātad 21 miljons ir jāizlieto gan e-pakalpojumu attīstībai, gan arī citādā veidā. Otra vislielākā naudas summa būs Izglītības un zinātnes ministrijai – bez īpašās programmas, kuras apjoms ir 14,5 miljoni… Es atvainojos, es aizmirsu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju – 18 miljoni. Tātad mēs tomēr mainām šo uzsvaru, tomēr no šiem miljoniem mēģinām vairāk dot, tā teikt, uz leju, decentralizēt. Ir 16 miljoni Veselības ministrijai, Kultūras ministrijai – 13 miljoni, Iekšlietu ministrijai – 8 miljoni… Kopumā ir 116,4 miljoni.

Tā ka es gribu teikt, ka nākamā ministre (es ceru, ka jūs viņas kandidatūru atbalstīsiet) savu darbu uzsāk situācijā, kad ir jau izdarīta analīze par to, kādiem mērķiem esam tērējuši naudu un kāda ir atšķirība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju 2004.–2006.gada fondu un valsts investīciju apguvē; ir arī iezīmētas vājās vietas.

Un otra lieta, kas ir izdarīta. Ir faktiski jau iegūta informācija par šiem līdzekļiem, kas paredzēti 2007.–2013.gadam. Šie IKT līdzekļi ir apzināti un sadalīti pa prioritātēm, pa resoriem. Man nav laika uzskaitīt jums visas tās aktivitātes, to ir ļoti daudz katrā no ministrijām (teiksim, Iekšlietu ministrijā to ir vairāk par divdesmit). Tās ir šeit ļoti izvērsti aplūkotas. Ja jums tas viss interesē, jūs varat iepazīties ar to informāciju arī Ministru kabineta mājaslapā. Esiet tik laipni!

Kā es jau teicu, viss šis plāns sekretariātam ir izstrādāts un ministrei nav jāpārstrādā pilnīgi. Ja nu viņai ir savas iniciatīvas, tā ir cita lieta. Bet nav tā, ka viss no nulles ir jāsāk.

Taču es kā Ministru prezidents personīgi esmu jau iepriekšējai ministrei rakstījis vēstuli par to, kas būtu jādara tagad, kad pirmo 100 dienu plāns, kas bija, ir izpildīts. Tagad stāv priekšā nākamās 100 dienas.

Es uzskatu, ka, neskatoties uz to, ka mums ir paredzētas ļoti daudzas aktivitātes 2007.–2013.gadā, viens no sekretariāta uzdevumiem, sadarbojoties ar resoriem, ir iezīmēt pašas prioritārākās, noteikt tos projektus, kuru īstenošana ir jāsāk nekavējoties. Un faktiski šāda apgūšana sāksies šā gada novembrī, decembrī. Tātad sekretariātam ir jābūt tam, kas koordinē šo situāciju, jo viņi zina, kuri no šiem projektiem ir, tā teikt, paši degošākie.

Otrs uzdevums. Ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija var netikt galā ar saviem resursiem – gan ar saviem finanšu resursiem, gan arī… ne tik daudz ar finanšu, cik ar saviem darbaspēka resursiem. Es zinu, ka viņi pie tā visa strādā, tomēr esmu lūdzis sekretariātu, lai viņi papildu spēkus lieto sadarbībai ar šo ministriju. Mums ir tomēr jāpanāk pilotprojekta īstenošana, lai mēs precīzi zinātu visu… Skolēnu un skolotāju reģistru integrācija vienotā valsts informācijas sistēmā līdz šim nav diemžēl notikusi. Mums ir nodalītas bāzes pa rajoniem. Šim uzdevumam – visu skolēnu un skolotāju reģistru integrācijai vienotā sistēmā – izpildes termiņš ir 1.augusts, lai mēs varētu vismaz uz nākamo mācību sezonu skaidri zināt, cik mums ir skolotāju, kurās skolās cik ir skolēnu, kā viņi maina skolas, kā skolotāji maina skolas, cik skolās skolotāji strādā vienlaikus… Pretējā gadījumā es par šiem jautājumiem varu runāt tikai emocionālā līmenī. Arī finansējuma saņemšanai ir ļoti svarīgi šo informāciju zināt.

Un trešais uzdevums. Kā es jau teicu, sekretariātam kopā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu obligāti jāizstrādā (es pasvītroju – obligāti!) nodokļu e-deklarācija, kā arī visu to dokumentu, ar kuriem uzņēmumi apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu, obligāta e-apmaiņa. Es uzsveru – durvis ciet VID! Lai neviens tur iekšā neiet!

Tas nav izdarīts. Tas nav izdarīts tad, kad strādāja iepriekšējā ministre, tas nav izdarīts tad, kad strādāja iepriekšējais sekretariāts. Līdz šim ir, tā teikt, vēlējuma formā pateikts: “Jūs varat darīt gan tā, gan tā! Jūs varat iet uz turieni, varat arī e-parakstu izmantot.” Tas nav pieļaujams! Es domāju, ka mums ir jābūt cietākai nostājai šajā jautājumā.

Un pēdējais uzdevums. Tas, kā es jau teicu, savukārt sadalās divos uzdevumos un ir ļoti aktuāls – turpināt visu to 27, tā teikt, punktu realizāciju… Visu viņi nepaspēs… Vajag ieviest tos e-pakalpojumus, kas ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošo jeb uzturēto Iedzīvotāju reģistru. Ir jāveic konkrēti pasākumi, kas saistīti ar dzīvesvietas deklarēšanu, kas saistīti ar veselu virkni Iedzīvotāju reģistra uzlabojumu. Turklāt, kā jau minēju, ir jāpāriet no tās sistēmas, ka mēs zinām, kurš atbild par to, ja kāds uzbrūk informācijas sistēmai iestādē vai resorā… Ir īsākā laikā šie cilvēki jāapmāca profesionāli, viņiem ir jānoliek eksāmens, viņiem ir jābūt attiecīgam sertifikātam, lai viņi tad, ja notiktu uzbrukumi informācijas sistēmai resorā vai iestādē, zinātu, kā praktiski rīkoties: vai nu atslēgt sistēmu, vai darboties citādāk.

Un noslēgumā, cienījamie deputāti un cienījamais Prezidij, es tiešām aicinu jūs atbalstīt kandidatūru – Signi Bāliņu. Jums visiem ir pieejams viņas dzīves gaitas apraksts. Es domāju, ka kandidatūra absolūti, par visiem simt procentiem – un pat vēl vairāk nekā par simt procentiem! –, atbilst profesionālā ziņā, ņemot vērā, ka kandidāte ir darbojusies gan akadēmiskā vidē – strādājusi kā pasniedzēja un arī kā zinātniece –, gan arī praktiski strādājusi.

I.Godmanis.

Jūs redzat, ka šeit ir darbība, arī uzņēmējdarbība; ir arī ļoti daudz publikāciju. Tā nu iznāca manā dzīvē, ka es zināmu laiku nodarbojos ar to, ka mēs Latvijas Universitātē dibinājām Informātikas katedru. Mēs šo katedru nodibinājām, un man ir zināma pieredze saistībā ar to. Ir arī pazīšanās ar tiem cilvēkiem, kuri šīs visas lietas Latvijas Universitātē uzsāka, no kā izveidojās vesela virkne ministriju… piedošanu, vesela virkne firmu, no kā izveidojās vesela virkne arī jaunu programmu saistībā gan ar interneta lietošanu, gan ar daudz ko citu.

Es esmu prasījis arī rekomendācijas, arī mutiski, un šīs rekomendācijas par Bāliņas kundzi ir bijušas labas, un es ceru, ticu tam, ka viņa spēs veikt šos uzdevumus, kurus es kaut vai daļēji šeit iezīmēju.

Lūdzu atbalstīt šo kandidatūru.

Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Izskatās, ka Latvijas valsts ir ļoti bagāta valsts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ir!”) Vismaz tikpat bagāta, kāda kādreiz bija Padomju Savienība, jo es atceros, ko man kādreiz tēvs, kuram pašreiz ir 81 gads, teica kādā jokā par korupciju Padomju Savienībā. Un viņš teica tā: “Zini, šī ir bagāta valsts, jo katrs ņem, cik var, un visiem pietiek.”

Ja mēs pašreiz paskatāmies uz valdības darbu un apspriežam domu pārapstiprināt jauno e-lietu ministru, tad, protams, man ir jāpiekrīt mūsu premjerministram Godmaņa kungam attiecībā uz visām tām negācijām un problēmām, kuras eksistē mūsu valstī un kuras viņš spīdoši aprakstīja.

Visi šie darbi ir patiešām jāpadara, jo ir iekavēti vismaz pāris gadu, salīdzinot ar to, kas ir izdarīts Igaunijā, bet ir vismaz trīs pārdomājamas lietas.

Pirmā lieta. Ja es paskatos Igaunijas valdības mājaslapā, tad vispirmām kārtām es tur redzu citu ministru skaitu. Igaunijā bez premjerministra ir 14 ministri, un starp šiem 14 ministriem es šajā mājaslapā nevarēju atrast e-lietu ministru. Tad jājautā: vai nu mums ir kaut kāda kļūda analīzē, jo igauņi mums ir trīs gadus priekšā, runājot par e-lietām, vai arī Igaunijas e-lietas nav tik labas, jo viņi šo ministru šeit nav ielikuši? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Mēs esam labāki vienalga!”) Kāds varbūt var teikt, ka Igaunija ir mazāka valsts nekā Latvija.

Paskatīsimies, kas notiek kaimiņvalstī Lietuvā!

Lietuvā ir par vienu ministru pat mazāk nekā Igaunijā, taču arī viņiem nav atsevišķa e-lietu ministra. Ar to es gribētu teikt, ka, mūsuprāt, pašreizējos finansiālajos un krīzes apstākļos mēs nevaram atļauties rīkoties kā pati bagātākā valsts šajā reģionā, jo tas, ka mēs ieceļam kādu ministru, vēl nenozīmē, ka mēs atrisinām problēmu. Un to spilgti parādīja mūsu premjerministra Godmaņa kunga veiktais Igaunijas un Latvijas salīdzinājums.

Kur ir viņi un kur esam mēs? Igaunijā pirms gada mēs runājām par kiberuzbrukumiem saistībā ar viņu interneta servisu. Igaunija pašreiz pasaulē ir vislabāk zināmā valsts, jo arī šis NATO dienests, kas nodarbosies ar visām šīm lietām no militārās stratēģijas punkta, būs Tallinā, taču viņiem nav šāda ministra. Viņi to spēj izdarīt bez e-lietu ministra.

Tad ko domājam mēs: vai mēs šeit gribam dibināt jaunas institūcijas šajos finansiālajos apstākļos vai mēs tomēr gribam atrisināt problēmu? Man šķiet, ka mums beidzot jāsaprot tas, ka valdība un valsts pārvalde kopumā nav tā vieta, kur vajadzētu pirmām kārtām sabalansēt frakciju, politisko interešu vai politisko partiju finansējuma un interešu pozīcijas. Mums ir jādomā par to, kā varētu risināt šīs lietas, un, domājot par labu valsts pārvaldi un domājot par taupīšanu, tieši valdībai pirmām kārtām ir jārāda šī priekšzīme un tad jāprasa, lai bizness kaut ko dara. Un, ja mēs paskatāmies uz Latvijas ministrijām un salīdzinām tās kaut vai ar to pašu Igauniju… Jā, arī igauņiem it kā ir integrācijas lietu ministrs, bet šis integrācijas lietu ministrs ir bez portfeļa un bez cilvēku sastāva. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tāpēc viņiem ir lielākas problēmas!”) Mums ir sešdesmit cilvēki, kas strādā integrācijas ministra vajadzībām. Lietuvā viens ministrs nodarbojas ar četru šādu tēmu vadīšanu. Es šeit nemaz neminēšu tādas “nabadzīgas” (pēdiņās) valstis kā Luksemburga un citas Eiropas Savienības valstis. Vai tiešām mums pašreizējos apstākļos ir vajadzīgi astoņpadsmit cilvēki mūsu Ministru kabinetā? Jo, tikai nodibinot institūciju, problēma nerisinās. Un ar e-lietām mēs to esam spilgti parādījuši.

Analizējot valsts pārvaldes problēmas, mēs, sabiedrība “Cita politika” – es, Artis Pabriks, un Aigars Štokenbergs –, balsosim “pret”, jo mēs uzskatām, ka tādas ministrijas mums nav vajadzīgas. Mēs aicinām valdību samazināt ministru skaitu vismaz līdz piecpadsmit.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība rekomendē Signi Bāliņu šim atbildīgajam amatam. Mēs šo kandidatūru esam ļoti rūpīgi apsprieduši un esam konsultējušies arī ar mūsu zinātnieku aprindām.

Signe Bāliņa tiešām ir bezpartejiskā, un mēs arī neuzstājam uz to, ka viņai būtu jāstājas kādā konkrētā mūsu apvienības partijā. Kā galveno kritēriju, izvirzot šo cilvēku, mēs ņēmām vērā viņas profesionalitāti, viņai sniegto atbalstu profesionālajās asociācijās, un mēs domājam, ka viņa godprātīgi un godam izpildīs šo uzdevumu, kas viņai stāv priekšā.

Ļoti īsi pakomentēšu mana kolēģa Arta Pabrika tikko teikto. Ļoti žēl, ka atklāsme par šīs e-lietu sekretariāta lietderību viņam radās tikai pēdējā laikā. Ja mani atmiņa neviļ, tad Pabrika kungs divas reizes ir bijis Kalvīša valdībā ārlietu ministrs, bet nevienu reizi viņš tad nepacēla šo jautājumu, ka tāds e-lietu ministrs nebūtu vajadzīgs. Līdzīgi citiem koalīcijas partneriem arī viņš stingri iestājās, ka tāds ir koalīcijas sadalījums un ka šāds ministriju sadalījums ir nepieciešams. Tomēr ir labāk, ka tā atklāsme, kā saka, atnāk vēlāk nekā nekad…

Mēs uzskatām, ka šis e-lietu sekretariāts ir vajadzīgs, un aicinām koalīcijas partnerus balsot “par” mūsu izvirzīto kandidatūru.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Do­belim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Atkal 15.maijā ir jāatgādina vēsture. Ja šodien atkal ir izvirzījies šāds jautājums – balsojums par noteiktu kandidatūru, tad, man liekas, mums būtu jārunā tikai par to, taču, ja darba kārtībā būtu jautājums par ministrijas būšanu vai nebūšanu vai vēl par kaut ko citu – tad, lūdzu! Tā ka es aicinātu kolēģus nākt šeit un izteikties “par” vai “pret”, ko nu kurš grib, izmantojot to, kas mums ir iesniegts, un runājot par konkrēto kandidatūru.

Man, piemēram, nav nekādu šaubu par Signes Bāliņas piemērotību īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās amatam, un es balsošu “par”, bet tad arī runājiet tikai par kandidatūru. Mēs varam veselu sēdi sarīkot, kurā apspriedīsim, cik ministriju vajag vai nevajag, bet tas nav jādara šodien.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Arī es piederu pie tiem, kuri uzskata, ka mūsu valdības ministru skaits ir stipri palielināts un ka valdībai būtu jābūt mazākai. Tās darbam ir jābūt racionālākam. Taču šodien mēs neapspriežam likumu par Ministru kabineta iekārtu vai par valdības locekļu skaitu. Mēs apspriežam konkrēta cilvēka piemērotību konkrētam darbam.

Signe Bāliņa ir profesionāle. Viņa to ir pierādījusi savā iepriekšējā darbā, un es katrā ziņā balsošu “par” viņas apstiprināšanu e-lietu ministres amatā.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Sandrai Kalnietei.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. (No zāles dep. A.Latkovskis: “Par zemeņu kūku labāk pastāsti!” Dep. J.Dobelis: “Nekaitini premjerministru!”)

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Vai tas ir Latkovska kungs, kas tur bļauj? Starp citu, es tā kādreiz esmu prasījis, kāds tad ir tas jūsu milzīgais pienesums, kad jūs strādājāt VID? Ziniet, ko es par jums esmu dzirdējis? Nu es te labāk to neteikšu… (No zāles dep. J.Reirs: “Nedrīkst sarunāties ar zāli!”)

Bet tagad runāsim konkrēti. Es ļoti labi saprotu Pabrika kunga uzstāšanos, un es gribu teikt tā: ja jūs šodien Saeimas kārtības rullī pieņemsiet šīs izmaiņas, tad viena no sadaļām manā ziņojumā būs saistīta ar valsts pārvaldi. Un tomēr, atrodoties šeit, es nevaru tā vienkārši noklausīties, tā teikt, vispārēju skatījumu uz šo jautājumu, tāpēc, ja jums ir iespēja ieiet Ministru kabineta mājaslapā, jūs tur ieraudzīsiet… Jūs tur ieraudzīsiet protokolierakstus, kas ir veltīti divām sēdēm… Mēs valdības sēdē divreiz esam skatījuši valsts pārvaldes jautājumus, un konkrēti tie izpaužas tālākajā lēmumā.

Punkts 1. Izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai no 2009.gada vadības līgumi nepārsniegtu 50 procentus no pamatalgas, kā tas līdz šim ir bijis ar pavisam citu procentu.

Punkts 2. Atteikties no īpašām piemaksām valsts pārvaldē, kad amatpersona kaut ko izpilda, savietojot savus pienākumus. Turklāt pilda tādus pienākumus, kas ir zemāki pēc tās hierarhijas sistēmas, ja mēs runājam par valsts pārvaldi, kurus pilda viņa pati.

Punkts 3. Uz 2009.gadu visiem ierēdņiem, to skaitā valsts sekretāriem, to vietniekiem un valsts pārvalžu vadītājiem, ir jāpārstrukturē sava pārvalde tādā veidā, ka tiek likvidēti padomnieku amati ierēdņiem kā tādiem. Padomnieki paliek vienīgi politiskām figūrām, tas ir, ministriem.

Punkts 4. Ņemot vērā to, ka uz valsts akciju sabiedrībām, gan valžu, gan padomju, gan arī pilnvarotajiem akciju turētājiem attiecas Ministru kabineta noteikumi, kas ir pieņemti 2004.gadā Einara Repšes valdības laikā un kas 2005. un 2006.gadā ir divreiz mainīti, mēs patlaban gatavojam normatīvos aktus, lai izskatītu katru gadījumu, kad valsts akciju sabiedrībās atalgojums ir pārsniedzis šīs maksimālās robežas, kuras svārstās no 1,5 tūkstošiem līdz 6000 latu. Turklāt 6000 latu var saņemt tad, ja jums bilances summa ir virs 50 miljoniem, ja arī apgrozījums ir virs 50 miljoniem, bet darbinieku skaits ir ne mazāks par 500 cilvēkiem.

Punkts 5. Lai būtu pilnīga skaidrība par cipariem. Ja salīdzina 2005.gada pēdējo ceturksni ar 2007.gada pēdējo ceturksni (tie ir dati, kas mums ir), tad redzam, ka valsts sistēmā kopumā valsts pārvaldē cilvēku skaits ir pieaudzis par 1,2 procentiem, taču, ja mēs paskatāmies strukturāli, tad redzam, ka situācija ir šāda: centrālajos aparātos šis pieaugums ir 18,8 procenti, un līdz ar to kļūst skaidrs, kāpēc ir tapis nākamais protokollēmums, kurā teikts, ka Ministru prezidents ar katru no ministriem apspriedīs jautājumu par to, kā mazināt šo darbinieku skaitu centrālajos aparātos. Aģentūrās pēdējo 3,5–4 gadu laikā šis cilvēku skaits ir samazinājies par 8,6 procentiem. Tā ka runām par to, ka aģentūras būtu izplūdušas un palielinājušās, nav pamata. Taču arī te ir jāizskata jautājums par to darbības lietderību un iespēju apvienoties.

Un vēl pēdējais punkts – par valsts iestādēm un par padotības iestādēm. Tur ir visdažādākā situācija. Cienījamie kolēģi, mēs par tām jums ziņosim. Tad, kad mēs būsim sastādījuši savu ziņojumu, jūs varēsiet precīzi iepazīties ar datiem, par cik un kur ir pieaudzis cilvēku skaits un kur ir samazinājies cilvēku skaits.

Tā ka es tiešām gribu pateikt vienu lietu. Es piekrītu, ka mums ir jāoptimizē valsts pārvalde, ka mums ir jāsamazina izdevumi. Par to nav diskusiju! Jautājums ir tikai tāds, ka mēs to nevaram izdarīt vienā brīdī, faktiski runājot tikai par šo sekretariātu.

Kāpēc es runāju par šā sekretariāta būtību? Šis sekretariāts nav ministrija, kolēģi! Tur nav ne tāda aparāta, ne arī faktiski tāda izdevumu posteņa, bet tie cipari, kurus es te minēju salīdzinājumā ar Igauniju… Šie cipari ir tie, kas skaidri parāda, ka mums ir nepieciešams nevis tikai sadalīt pa resoriem atbildību par IKT, bet ka ir jābūt vienam, kas to koordinē, – tātad vienai struktūrai, kas to koordinē un profesionāli ziņo par to, kā risinās starpresoru jautājumi.

Pagaidām šāda situācija mums vienkārši ir nepieciešama. Ja mēs to atrisināsim, tad, dabiski, ar laiku tādā gadījumā šādam īpašam sekretariātam varbūt arī vietas vairs nebūs, bet tuvākajā laikā es neredzu tādu situāciju, ka mēs no tā varētu atteikties.

Vēlreiz aicinu atbalstīt šo ministres kandidatūru.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 13, atturas – 18. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Eglīša atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīša atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Leona Līduma ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Leona Līduma ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi, mēs sākam skatīt nākamo mūsu darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Teiču dabas rezervāta likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad jūsu uzmanībai otrajā, galīgajā, lasījumā tiek piedāvāts par steidzamu atzītais Teiču dabas rezervāta likums. Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi visus iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikumā ir noteikta forma, kādā likuma pielikumos tiek aprakstītas rezervāta robežas. To bija sagatavojusi pati atbildīgā komisija. Tātad lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

7.panta pirmā daļa tika redakcionāli precizēta. Izvērstāk ir aprakstīti ierobežojumi regulējamā režīma zonā. Tas ir lasāms atbildīgās komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Lai atvieglotu valsts nozīmes autoceļu rekonstrukcijas saskaņošanas procesu, atbildīgā komisija ir sagatavojusi 3.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Redakcionāls precizējums ir izdarīts 7.panta ceturtajā daļā, un to ir veikusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka.

Vēl viens redakcionāls precizējums ir ietverts Juridiskā biroja piedāvātajā 5.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā – ir precizētas Teiču rezervāta ārējās aizsargjoslas robežas. Lūdzu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Juridiskais birojs ir sagatavojis 7.priekšlikumu. To atbildīgā komisija ir daļēji at­balstījusi un iekļāvusi 8.priekšlikumā, kuru pati ir izstrādājusi. Un tajā ir noteikti ierobežojumi rezervāta aizsargjoslā. Lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu un akceptēt atbildīgās komisijas viedokli par 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek regulēta būvniecība rezervāta ārējā aizsargjoslā, un to, redakcionāli precizējot, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

10. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Arī tas atbildīgajā komisijā ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Un vēl 11.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tajā būtībā ir precizēts Teiču dabas rezervāta likuma 2.pielikuma saturs. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā Teiču dabas rezervāta likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Teiču dabas rezervāta likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokumenta numurs ir 2336B.

Likumprojektu “Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”, kuru iesniedza atbildīgā komisija, parlaments atbalstīja pirmajā lasījumā pagājušo ceturtdien, un likumprojekts izrādījās tehniskā ziņā tik precīzi izstrādāts, ka nevienam nebija priekšlikumu uz otro lasījumu. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2371 – izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”.

Komisija saņēma trīs priekšlikumus un tos rūpīgi izvērtēja.

1. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. Turklāt šis priekšlikums arī tehniski vairs nav spēkā, jo persona, kuru frakcija “Jaunais laiks” iesaka šādā redakcijā, vakar ir mainījusi… nevis vārdu, bet mainījusi ir savu (No zāles dep. J.Dobelis: “Dzimumu! Dzimumu mainījusi!”)… teiksim tā, no juridiskā direktora vietnieka kļuvusi par juridisko direktoru, tātad amatu mainījusi. Un tas ir ļoti būtiski, ja mēs rakstām tādā redakcijā.

Kā jau teicu, komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “At­sauciet!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es atkārtoti vēršos pie likumīgi ievēlētās Latvijas Republikas Saeimas, pie deputātiem. Par katru no jums ir nodevuši savas balsis vēlētāji, tieši tāpat kā tās ir nodevuši par Ķekavas pagasta padomes deputātiem.

Mēs ļoti labi zinām situāciju. Zinām, ka Ķekavas pagastā tiešām dažādu iemeslu dēļ ir bijuši ļoti būtiski pārkāpumi. Tiešām ir izdotas nelikumīgas būvatļaujas, tiešām pašvaldība nav strādājusi tā, kā vajag. Turklāt tas ir noticis Tautas partijas vadībā un tiešā atbildībā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Bet mēs atzīstam savas kļūdas!”)

Godātie kolēģi! Kas tiek piedāvāts šobrīd un kas šobrīd notiek? Brutālā, ciniskā veidā, atkārtoti neuzklausīdama nekādus argumentus nedz no sabiedrības, nedz no Saeimas deputātiem, Tautas partija joprojām virza cilvēku ar ļoti apšaubāmu reputāciju. Atgādināšu to, ka šim cilvēkam šobrīd notiek tiesāšanās (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Civilprocesā!”)… par 7 tūkstošus latu liela komunālo maksājumu parāda nomaksu. Atkārtošu vēlreiz: tiesāšanās par 7 tūkstošus latu liela komunālo maksājumu parāda nomaksu. Virza cilvēku, kurš ir startējis Tautas partijas sarakstos vairākās vēlēšanās, kurš ir Tautas partijas biedrs. Un šādu administrāciju mēs vēlamies uztvert kā neitrālu, tādu, kura pildīs Ķekavas pagasta iedzīvotāju intereses?!

Godātie kolēģi! Vai tiešām mēs šobrīd gribam kādu apmānīt, teikdami, ka tā būs godīga pārvalde, kas nodrošinās likumīgu lēmumu pieņemšanu? Vai tiešām kāds no jums tā tiešām vēlas uzskatīt? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nē!”)

Es vienkārši aicinu: iecelsim vismaz vienā no šiem administrācijas amatiem vienu profesionālu menedžeri, kurš ar savu darbu ir ilgstoši pierādījis, ka viņš spēj šādā līmenī vadīt procesus, organizēt cilvēku darbu, organizēt kolektīvu, nevis stumsim, piedodiet, cauri jauniešus, kuri turklāt ir ar apšaubāmu reputāciju, kuru vienīgais pluss ir piederība Tautas partijai!

Kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas! Vai tiešām jums acis atkal ir aizvērušās? Vai tiešām jūs uzskatāt, ka šādā situācijā var kaut kas mainīties? Ir pilnīgi skaidrs, ka tā būs viena Tautas partijas ielikteņu komanda, kura valdīs pār Ķekavas pagastu.

Es tiešām uzskatu, ka šis likumprojekts būtu jāatbalsta, bet, lūdzu, atbalstīsim frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, un tad normālā veidā varētu strādāt tālāk un būtu kaut kāda uzticība jaunai administrācijai!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram. (No zāles dep. A.Kalvītis: “O, vēl!”)

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Esmu nedaudz izbrīnīts par novitātēm, kas radušās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Ja cilvēks ir mainījis amatu dienu pirms likumprojekta izskatīšanas, vai tad praktiski tas ir nederīgs priekšlikums? Es gribētu atgādināt: tad, kad mums mainās valdības, mums likumprojekti, kuros ir minēti bijušie ministri un ministru prezidenti, vēl mēnesi, divus ceļo pa Saeimu, tomēr tad nevienam nerodas neviena problēma ar šādu likumprojektu izskatīšanu. Saeimā izskata arī šos likumprojektus, nevis iemet visus, tā teikt, kastītē.

Tā ka vispār neiztur kritiku šis komisijas arguments, ja tas ir vienīgais arguments par to, ka mūsu priekšlikumā izvirzītais kandidāts nav atbalstāms.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Kolēģis laikam drusku neieklausījās tajā, ko es teicu. Šis priekšlikums neiztur kritiku ne jau tāpēc, ka kandidāts ir mainījis amatu. Tas, ko teicu par amata maiņu, ir tehniska piebilde, jo to mēs tikai šodien uzzinājām. Īstenībā šis priekšlikums nav atbalstīts no to deputātu puses, kuri ir mūsu komisijā. Un tāpēc es aicinu Saeimu neatbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 39, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

2. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Krastiņa kunga priekšlikums. Tas, balsīm daloties, netika atbalstīts, bet mans lūgums Saeimai ir tomēr šo priekšlikumu atbalstīt, jo…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Spurdziņa kungs, jūs varat tagad runāt tikai komisijas vārdā. Taču jūs varat tūlīt pieteikties debatēs un tad paust arī savu personīgo viedokli.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš.

Es atvainojos.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit ir uzskaitītas administrācijas personas ar visiem personas kodiem, kas ir obligāti… (No zāles dep. J.Dobelis: “Tieši tā!”) Jo, kā mēs redzējām jau iepriekšējā priekšlikuma gadījumā, šīs personas maina amatus, līdz ar to ir būtiski nepieciešams, lai šeit būtu fiksēti arī personas kodi, lai nebūtu pārpratumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 27, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

3. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Krastiņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tajā ir veikti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 8. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies virkni paziņojumu.

Pirmajam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības komisijas locekļus lūdzu pēc 10 minūtēm doties uz mūsu komisijas telpām!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Lūdzu uz sēdi tūlīt, nekavējoties, tepat blakus – Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Sēde notiks pulksten 10.35.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 10.37 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Māris Ārbergs, Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs (No zāles: “Ir!”), Guntis Blumbergs (No zāles: “Ir!”), Imants Kalniņš, Māris Kučinskis, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Andis Kāposts, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Artis Pabriks, Pēteris Tabūns, Jānis Tutins, Gunārs Upenieks un Nils Ušakovs.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2372 – likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā”.

Uz trešo lasījumu ir saņemts tikai viens priekšlikums, un tas ir izskatīts atbildīgās komisijas sēdē. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2373 – likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”.

Uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Dokuments Nr.2374 – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisija ir likumprojektu atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz papildināt šodienas sēdes darba kārtību – iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Annas Klimovičas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2375. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā. Komisijā uz trešo lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniegusi partijas “Jaunais laiks” frakcija. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Piekrītam!” Dep. S.Bendrāte: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 1. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 24, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

2. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 26, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

3. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 24, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

4.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Arī šis priekšlikums komisijā ieguvis atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Godīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Nākamo priekšlikumu iesniegusi frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas 6.priekšlikums. Saeimas kārtības ruļļa 43.pants ir pats maznozīmīgākais, par kuru iesniegti priekšlikumi. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tad kāda jēga?”) Tas neuzliek nevienam gandrīz nekādus pienākumus. Spēkā esošajā panta redakcijā ir rakstīts: “Par sēdēm paziņo arī tiem ministriem, uz kuru resoru attiecas darba kārtībā iekļautās lietas.” Mēs piedāvājam, lai šādā pašā gadījumā par sēdēm paziņotu arī tiesībsargam, kad darba kārtībā iekļautās lietas skar cilvēktiesības.

Esmu gatavs kolēģiem atgādināt, ka pats sākotnējais likumprojekts zināmā mērā tika sagatavots pēc Valsts prezidenta iniciatīvas ar mērķi nostiprināt tiesībsarga sakarus ar Saeimu.

Varētu teikt, ka iebildumi atbildīgās komisijas sēdē bija šādi: “Interneta laikmetā ikviens Saeimas mājaslapā var atrast tās darba kārtību, tāpēc nekāda cita informēšana vispār nav nepieciešama.” Toties mēs uzskatām, ka šeit ir tīri psiholoģiska problēma, un tā ir saistīta ne vien ar tiesībsarga informēšanu, bet arī ar to, ka likumdevējam liek aizdomāties, vai darba kārtībā iekļautās lietas skar vai neskar cilvēktiesības. Piemēram, Saeimā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kādreiz tā neatlaidīgi uzstāja, lai no ieslodzīto algas atvilktu naudu, kas ir nepieciešama cietumu apsardzes uzturēšanai. Un tas turpinājās tik ilgi, kamēr Satversmes tiesa atcēla šo ierobežojumu.

Tādas pašas problēmas bija arī Sociālo un darba lietu komisijai attiecībā uz pabalstu maksāšanu jaunajām mātēm vai arī pilnas pensijas izmaksāšanu strādājošiem pensionāriem. Diemžēl šādu piemēru, kad gadiem ilgi darbojas likumi, kuri ir pretrunā ar Satversmi, ir diezgan daudz.

Es gribētu atgādināt arī par tām lietām, kuras Satversmes tiesā vinnēja opozīcijas deputāti. Šīs lietas attiecas uz nepilsoņu tiesībām brīvi izvēlēties dzīvesvietu ārzemēs, uz jautājumu par privātskolu vienlīdzīgu finansēšanu neatkarīgi no apmācības valodas, attiecībā uz sapulču brīvību un tā tālāk… Pat Juridiskajā komisijā, kurā es darbojos un kura no citām komisijām atšķiras ar ārkārtīgi atbildīgu un vispusīgu pieeju jebkuram priekšlikumam, mani aicinājumi novērtēt tā vai cita cilvēktiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi vai samērīgumu ļoti bieži tiek pārtraukti ar vulgāru balsošanu. Tāpēc, ja tiesībsargam tiktu nosūtīti attiecīgie materiāli, tas kalpotu par daļēju garantiju tam, ka netiktu pieņemti cilvēktiesības pārkāpjoši likumi.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Rasnačam ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 54, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 34.laidienā