Eiropas Parlaments: Par visaptverošu direktīvu visu diskrimināciju izskaušanā

Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju pildīt apņemšanos izstrādāt vispusīgu direktīvu, kas vērstos pret nevienlīdzīgu attieksmi piekļuvē precēm un pakalpojumiem, pamatojoties uz dzimumu, rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

Tāds aicinājums izteikts 20.maijā pieņemtajā ziņojumā par ES sasniegto vienlīdzīgu iespēju un diskriminācijas izskaušanas jomā.

“Mums jāatkāpjas no līdzšinējās skaldīšanas: diskriminācijas veidus nevar rindot hierarhiski,” debatēs teica ziņojuma autore Liza Linne (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa), paužot bažas par iespēju, ka Eiropas Komisija atkāpsies no iepriekšējās apņemšanās izstrādāt vispusīgu direktīvu, tā vietā piedāvājot tiesību aktu vienīgi par invaliditāti.

Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), piedaloties debatēs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā, atzina: pašreizējie ES tiesību akti aizsardzībai pret diskrimināciju ir nepilnīgi. “Mums patiesi ir nepieciešams visaptverošs tiesisks ietvars,” uzsvēra deputāte. Deputātes skatījumā noteiktu jomu izslēgšana nozīmētu atkāpšanos no pašu vērtībām.

Vispusīga direktīva

Deputāti atgādina Komisijai par tās apņemšanos “iesniegt vispusīgas direktīvas priekšlikumu, kurā aptvertu jautājumus, kas attiecas uz invaliditāti, vecumu, reliģiju vai pārliecību un dzimumorientāciju, lai pabeigtu tiesību aktu kopumu diskriminācijas novēršanas jomā”. 

Pašlaik dalībvalstis saista divas direktīvas vienlīdzīgas attieksmes jomā: Padomes Direktīva 2000/43/EK par vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības un Direktīva 2000/78/EK par sistēmu vienlīdzīgai attieksmei saistībā ar nodarbinātību un profesiju. 

Tāda pieeja deputātu skatījumā ļautu “likvidēt hierarhiju aizsardzībā pret dažādiem diskriminācijas veidiem”. Deputātu vairākums pauž pārliecību, ka “nav jēgas aizliegt diskrimināciju vienā jomā, vienlaikus pieļaujot to citā”.

Apspriežot ziņojumu, aicinājums izstrādāt visaptverošu direktīvu izrādījās viens no strīdīgākajiem punktiem. Deputāti to pieņēma ar 369 balsīm par, 297 pret un 18 atturoties. Savukārt Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas grozījumu, kurā, nosodot diskrimināciju visās tās izpausmēs, vienlaikus uzsvērts, ka “nespecifiska” direktīva nav labākais līdzeklis, lai risinātu personu sarežģītās vajadzības, Parlaments noraidīja ar 284 balsīm par un 371 pret, 19 atturoties.

Jāaptver visas jomas

Deputāti ziņojumā pauž stingru pārliecību, ka jebkurai jaunai direktīvai jāaptver visas Kopienas kompetences jomas, tostarp izglītība, mūžizglītība, sociālā aizsardzība un drošība, mājokļi un veselības aprūpe, diskriminēto grupu tēli plašsaziņas līdzekļos un reklāmā, invalīdu piekļuve informācijai, telekomunikācijām, elektroniskajiem sakariem, dažādiem transporta veidiem un sabiedriskām vietām, sociālās priekšrocības un piekļuve precēm un pakalpojumiem.

Parlaments arī sagaida, ka Eiropas Savienība izstrādās kopīgu invaliditātes definīciju, “lai varētu visiem Eiropas Savienības invalīdiem, lai kur viņi arī atrastos Eiropas Savienībā, nodrošināt vienādas tiesības”.

Galvenie trūkumi pašlaik

Deputāti ziņojumā atzīmē galvenos trūkumus divu spēkā esošo direktīvu izpildē ES dalībvalstīs: jo īpaši tie novērojami nodarbinātības jomā un dalībvalstīm pārkāpjot prasību ieviešanas termiņus. Tāpēc Parlaments aicina Eiropas Komisiju arī turpmāk ar pārkāpuma un neatbilstības procedūru palīdzību mudināt dalībvalstis ievērot savas saistības.

Upuru aizsardzība

Pievēršoties upuru aizsardzībai un sankcijām par pārkāpumiem, deputāti uzsver, ka tām jābūt efektīvām, proporcionālām un atturošām. “Dalībvalstīm jebkurā gadījumā automātiski jānodrošina palīdzība tiesvedībā personām, kuras cietušas no diskriminācijas, vajadzības gadījumā valsts juridiskā atbalsta sistēmās piešķirot publisko finansējumu,” norādīts ziņojumā. Deputāti arī mudina dalībvalstis “novērst nopietnos šķēršļus, ko rada diskriminācija darbā pieņemšanas procedūrās”.

Iniciatīvas ziņojumu kopumā Parlaments pieņēma ar 362 balsīm par, 262 pret un 56 atturoties. 

Eiropas Parlamenta preses dienests