Par kriminālsodu par nopietnu kaitējumu videi

Pētījumi ir pierādījuši, ka līdzšinējās sankciju sistēmas Eiropā pietiekami efektīvi no noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi neattur. To gatavojas novērst jauna direktīva, kas visā Eiropas Savienībā paredz kopīgus principus kriminālsankcijām par nopietnu kaitējumu videi. Iepriekš panākot vienošanos ar dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē, Eiropas Parlaments likumprojektu 21.maijā atbalstīja ar pārliecinošu balsu vairākumu.

Direktīvas pamatmērķis ir nodrošināt, lai visas dalībvalstis nopietnu kaitējumu videi – gaisam, augsnei, ūdeņiem, augiem un dzīvniekiem – uzskatītu par kriminālsodāmu. Lai no šādiem nodarījumiem atturētu, dalībvalstīm tie jāsoda ar “efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālsankcijām”.  

Dalībvalstīs kriminālsodi par vides piesārņošanu jau ir paredzēti, tomēr šajā jomā pastāv būtiskas atšķirības. Turpmāk, ja dalībvalstī par kādu direktīvā minēto pārkāpumu pašlaik var saukt tikai pie civiltiesiskās atbildības vai administratīvā kārtībā, par to būs jānosaka kriminālsods.  

Sodi par nelegālu atkritumu noglabāšanu un emisiju izraisīšanu

Eiropas Parlaments piekrita principam, ka direktīva attieksies tikai uz gadījumiem, kad pārkāpti ES tiesību akti.

Dalībvalstīm savos tiesību aktos būs jānodrošina, ka direktīvā uzskaitītie kaitējumu veidi uzskatāmi par noziedzīgu nodarījumu, ja tie izdarīti “ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ”. Direktīvas pielikumā pievienotajā uzskaitījumā ietilpst dažādu materiālu un radiācijas noplūdes izraisīšana, emisijas ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, nelegālu atkritumu noglabāšana vai kodolmateriālu glabāšana. Direktīva attieksies arī uz aizsargājamu dzīvnieku vai augu sugu nelikumīgu turēšanu, nogalināšanu vai tirdzniecību, dzīvotņu noplicināšanu un ozonu noārdošu vielu nelikumīgu tirdzniecību vai izmantošanu.

EP: nav jāparedz sankciju veidi

Parlaments likumprojektā panāca grozījumu, lai direktīva atbilstu Eiropas Kopienu tiesas 2007.gada oktobra spriedumam. Tiesa tajā pauda viedokli, ka Eiropas Savienība var noteikt pasākumus krimināltiesību jomā tikai tad, ja ir pamatota vajadzība, piemēram, transporta jomā, vides aizsardzībā. Vienlaikus tiesa norādīja, ka ES kompetencē nav kriminālsodu veidu noteikšana. Tādēļ deputāti no direktīvas svītroja pantu, kas precizēja sankciju veidus (brīvības atņemšanas termiņš, naudas soda apjoms).

Tālākie soļi

Gaidāms, ka vienošanās starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu pārstāvjiem tuvākajā laikā ļaus direktīvu apstiprināt arī formāli. Dalībvalstīm tās prasības savos tiesību aktos būs jāievieš divu gadu laikā kopš spēkā stāšanās brīža.

Eiropas Parlamenta preses dienests