Par vienotu mērauklu totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanā

8.aprīlī notika Eiropas Komisijas organizēta uzklausīšana – konference “Noziegumi, kurus veikuši totalitārie režīmi”. Tajā tika nolemts, ka politiķi, kuri šajā pasākumā piedalījās, mēneša laikā Eiropas Komisijai iesniegs priekšlikumus, kā risināt tajā izskatītos jautājumus.

Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš ir EP darba grupas “Vienota Eiropa. Vienota vēsture” izveidošanas iniciators un organizētājs, bija viens no minētās uzklausīšanas dalībniekiem. Ģ.V.Kristovskis 15.maijā iesniedza Eiropas Komisijas Tieslietu, pamattiesību un pilsonības ģenerāldirektorātam un ES prezidējošās valsts Slovēnijas pārstāvim savus priekšlikumus.

Deputāts uzsver: ir jānovērš dubultie standarti attiecībā pret attieksmi, kāda valda pret nacisma noziegumiem un kāda – pret staļiniskā totalitārisma noziegumiem. Ģ.V.Kristovskis atgādina par 2007.gadā Vācijas prezidentūras laikā, kancleres Angelas Merkeles valdīšanas sākumā pieņemto Berlīnes deklarāciju, kurā teikts: “Eiropas nedabiskā sadalīšana nu jau attiecas tikai uz pagātni. Eiropas integrācija liecina, ka mēs esam mācījušies no savas sāpju pilnās vēstures, kuru iezīmējuši asiņaini konflikti.” EP deputāts uzskata, ka Berlīnes deklarācija, kurai nav sekojusi konkrēta rīcība, kas patiešām novestu līdz visu pagātnē veikto totalitāro noziegumu apzināšanas un to veicēju sodīšanas atbilstoši starptautiskajai likumdošanai, ir tikai tukši un melīgi vārdi.

Pagājušajā gadā ES tieslietu ministri vienojās par Ietvarlīguma dokumentu, kas paredz dažāda veida un formas rasisma un ksenofobijas izpausmēm. Tajā minēts arī sods par genocīda, kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci noliegšanu un trivializēšanu. ES dalībvalstis tiek mudinātas pieņemt likumus, kas par to paredz pat cietumsodu. Taču simptomātiska ir tikai Nirnbergas tribunāla pieminēšana šajā dokumentā, uzskata Ģ.V.Kristovskis. Turklāt jau pašā Ietvarlīgumā rakstīts: “Tas neattiecas uz noziegumiem, kuri paveikti citu totalitāro režīmu laikā.” Attiecībā uz komunistiskā totalitārisma noziegumiem ES tieslietu ministri piedāvājuši tikai to izvērtēšanu no vēstures aspekta – bez jebkādām juridiskajām sekām.

Ģ.V.Kristovskis iesniedzis šādus ierosinājumus.

Pirmkārt, Eiropas Komisijai ir jānāk ar iniciatīvu pieņemt jaunu likumdošanas aktu, kurā vienlīdz atspoguļo patiesību gan par nacisma, gan totalitārā komunisma noziegumiem, un tam šādai attieksmei jābūt ietvertai ES valstu likumdošanā. Nedrīkst apiet arī minēto Ietvarlīgumu.

Otrkārt, Eiropas valstu nedemokrātiskā pagātne jāizvērtē, balstoties uz jau pastāvošajiem likumdošanas principiem, kā arī izmantojot precedentus nacionālajā un starptautiskajā tiesvedībā.

Treškārt, EP deputāts dāvina Eiropas Komisijai un īpaši tieslietu komisāra pienākumu veicējam Žakam Baro dokumentālo filmu “Padomju stāsts”, kas tapusi ar EP Nāciju Eiropas grupas finansiālu atbalstu un deputātu Ģ.V.Kristovska un Ineses Vaideres īpašu palīdzību. Deputāts ir pārliecināts, ka šī filma sniegs plašāku skatu uz komunistiskā totalitārisma noziegumu mērogiem un saistību ar nacismu, kas savukārt palīdzēs izprast nepieciešamību arī tiesiskā un morāli ētiskā ziņā pret abiem šiem režīmiem izturēties līdzvērtīgi.

Ģ.V.Kristovskis ir pārliecināts, ka Eiroparlamenta morāls pienākums ir attīstīt šo rīcībpolitiku un izveidot kopīgu pamatu tam, lai ne tikai tiktu apzināta un pieņemta Eiropas vēsture visā tās sarežģītībā, bet tam ir jāatspoguļojas arī ES dokumentos un likumdošanas aktos.

EP Nāciju Eiropas grupas informācija