Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 30. oktobra sēdes

I.Druviete

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šī Saeimā bija gara un nozīmīga diena, kam vajadzēja paiet valsts budžeta zīmē, bet tika skarti arī vairāki citi mūsu valstij ļoti nozīmīgi jautājumi.

Frakcija “Pilsoniskā Savienība” bija sagatavojusi divus likumprojektus, kuri gan diemžēl sēdē netika pieņemti. Tie skāra mūsu valstij ļoti nozīmīgas jomas un runāja par jautājumiem, kuri ir aktuāli visai sabiedrībai, līdz ar to, protams, nāksies pie tiem atgriezties.

Pirmais bija likumprojekts “Valsts pārvaldes iekārtas likums”. Mēs zinām, ka valsts kapitāldaļu turētāji, valžu un padomju locekļi tiek izvēlēti pēc neskaidriem principiem un arī neskaidrs ir pamatojums viņu atalgojumam. Ir valžu un padomju locekļi, kuru atalgojums kopumā pārsniedz Ministru prezidenta, prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja algu kopā ņemot. Un šādu situāciju, it īpaši pašlaik, kad mūsu valstī tiek ievērots taupības režīms, mēs nekādi nevaram atzīt par pieņemamu.

Un mūsu frakcijas “Pilsoniskā Savienība” deputāti izvirzīja priekšlikumus regulēt galvenokārt divus jautājumus. Pirmkārt, konkursa kārtību, kurā būtu izvirzāmi šo valžu un padomju locekļu kandidāti, un, otrkārt, skaidru regulējumu viņu atalgojumu un kompensāciju sistēmā.

Diemžēl, kā jau teicu, šis likumprojekts netika atbalstīts, bet, protams, pie šiem jautājumiem būs jāatgriežas vēl un vēl, jo nav pieļaujams, ka pēc neskaidriem principiem valsts līdzekļi tiek izlietoti šo valžu un padomju locekļu atalgojumam.

Otrais bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļu sabiedrībām””. Un arī šie likuma grozījumi tātad netika pieņemti.

Īpaši jārunā vēl par vienu likumprojektu – “Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumu”, ko prezidents atsūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, un šie grozījumi, kas ļautu neprivatizētos zemesgabalus iegūt par daudz lētāku cenu, varētu radīt valstī miljoniem latu lielu zaudējumu. Protams, mēs uzskatām, ka zeme nav uzņēmums, zeme nebojājas un nenoveco, un tādēļ mēs nedrīkstam ļaut to privatizēt par, tā teikt, sviestmaizi. Ir jāiedibina vienlīdzīgas attieksmes princips pret visiem zemes privatizētājiem. Līdz ar to, protams, arī šajā likumā noteikti būs nepieciešami grozījumi.

Bet par valsts budžetu. Atmosfēra, kurā tika pieņemts šis valsts budžets, bija īpatnēja. Visi apzinājās, ka ir problēmas ar budžeta deficīta noteikšanu, visi apzinājās, ka budžets ir tālu no ideāla, bet, protams, atšķīrās mūsu domas par to, vai šis budžets ir nododams pārstrādāšanai vai arī pieņemams pirmajā lasījumā.

Frakcija “Pilsoniskā Savienība” balsoja pret budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo mēs uzskatām, ka tajā ir pārāk daudz nenoregulētu jautājumu un labāk darbu izdarīt lēnākā, ilgākā laika posmā, bet kārtīgi, nevis tagad neskaidras budžeta prognozes apstākļos censties noteikt šos grozījumus.

Protams, mēs skārām arī daudzus citus jautājumus. Tostarp uzmanība tika pievērsta valsts valodas politikai, uzmanība tika pievērsta arī jautājumiem, kas saistās ar Notariāta likumu, piemēram, ar šo nodevas regulējumu. Un kopumā šajā dienā, šķiet, neviena no vērtīgām idejām netika atbalstīta. Varam, protams, izjust zināmu gandarījumu, ka šis likums pirmajā lasījumā, Budžeta likums, ir pieņemts, bet katrā ziņā priekšā mums ir ļoti liels un nozīmīgs darbs, un šajā dienā īpašu gandarījumu tomēr nevarētu izjust ne pozīcija, ne opozīcija.

B.Rivža

(ZZS frakcija):

No Zaļo un Zemnieku puses jāsaka, ka tiešām šī diena mums pagāja diskusijās par vairākiem svarīgiem likumprojektiem, un, protams, vissvarīgākais ir budžets 2009.gadam, tā pirmais lasījums.

Nu, atšķirībā no Druvietes kundzes, es varētu teikt, ka Zaļie un Zemnieki ir apmierināti ar rezultātu, jo mēs esam pieņēmuši budžetu pirmajā lasījumā. Tas ir, budžeta ieņēmumi prognozēti 5 miljardi 461 miljons latu un izdevumi 5 miljardi 793 miljoni. Tātad izdevumi šobrīd ir lielāki par ieņēmumiem, un līdz ar to mums ir budžeta deficīts tātad mīnus 1,85 procenti.

Kāpēc tomēr mēs izšķīrāmies un atbalstījām – arī koalīcijas partijas – par to, ka mēs budžetu pieņemam? Šobrīd tas ir vienīgais risinājums, kas nodrošina stabilitāti valstī. Jo ko tas nozīmē – nepieņemt budžetu un atdot to pārstrādāšanai? Tas nozīmē, ka Ivara Godmaņa valdība krīt. Un vai tiešām mēs šajā jau vētru okeānā, kas virmo apkārt ap Latviju, mēs gribam, lai mūsu Latvijā būtu vēl dramatiski pasliktināta šī situācija? Mēs taču gribam, lai mums Latvija būtu stabila, un valdības krišana – tā rada tikai nestabilitāti un haosu. Tas ir laiks, kamēr atkal veidosies jaunā valdība, atkal veidosies, sāksies viss darbs ar budžetu, gada beigas ir pavisam tuvu, valsts 90.gadadiena… Nu mēs taču gribam stabilitāti, mēs gribam, lai valsts ir stipra, stingra un lai mēs kopīgi redzam to ceļu, kādu mēs ejam. Un tāpēc vienīgais risinājums šodien bija pieņemt pirmajā lasījumā budžetu un tad, lūk, jau līdz tam otram lasījumam, kas ir paredzēts 14.novembrī, tad arī dot priekšlikumus. Un valdība arī dos šos priekšlikumus, jo, kā mēs šodien dzirdējām, valdība ir atradusi avotus, kā samazināt vēl budžeta deficītu, un tajās sarunās, kas ir bijušas jau iepriekš, iepriekšējās dienās, mēs zinām, ka vislielākais samazinājums ir plānots Aizsardzības, Satiksmes un Finanšu ministrijām, bet arī pārējām ministrijām ir uzstādījums par pārvaldes izmaksu samazinājumu.

Nu un valdība arī šoreiz vēlreiz uzsvēra, ka ir jādomā par ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu, un tāpat mēs nedrīkstam samazināt sociālajās jomās tās summas, kas mums ir plānotas. Frakcijas arī ir strādājušas nopietni un arī daudz ļoti labu priekšlikumu, kur var redzēt, ka frakcijas redz, ko varētu samazināt administratīvajos izdevumos un ko varbūt pārlikt uz palielinājumu kādā citā punktā. Un mēs, Zaļie un Zemnieki, mēs esam rosinājuši koalīcijas partnerus to naudu, ko mēs ie­ekonomējam, nepalielinot deputātu algas, virzīt zinātnes atbalstam, jo zinātnieki ir arī griezušies mūsu frakcijā un arī citās frakcijās. Es zinu, ka tēvzemieši arī atbalsta zinātniekus par to, ka nu, tā situācija tāda, ka fundamentālajiem un lietišķajiem grantiem šobrīd tik viens miljons ir paredzēts. Tā ir tik maza summa, ka faktiski to grantu shēmu nav vērts atklāt, bet ir iesūtīti konkursam priekšlikumi par 709, tas ir apmēram 17 miljoni. Tas nozīmē, ka griba strādāt ir, un mums ir jāmeklē iespēja to atbalstīt.

Nu otrs virziens – tas varētu būt lauksaimnieku subsīdijas taisni ražošanai, ko mēs gribētu atbalstīt. Un trešais ir valsts atbalsts černobiliešiem, tiem, kas ir cīnījušies ar Černobiļas seku likvidēšanu, un vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai. Bet to mēs nedarīsim, palielinot deficītu. Mēs redzam tās iespējas, kur var uzlabot izdevumu un ieņēmumu daļu tā, lai mēs varētu šos jautājumus risināt. Un es esmu pārliecināta, ka arī visas citas frakcijas redz, kādas ir iespējas optimizēt budžetu, bet pirmais solis ir izdarīts, un tas ir izdarīts uz stāvokļa uzlabošanu, nevis pasliktināšanu.

A.Rugāte

(Tautas partijas frakcija):

Tautas partija patiesi ar gandarījumu šodien var teikt, ka darbadiena, lai arī bija gara un runas bija garas, taču darbs, proti, balsojums, bija īss. Un arī Tautas partija ir atbalstījusi, un arī ar gandarījumu var teikt, ka pārējie, kas nobalsoja par budžetu pirmajā lasījumā, zināmā mērā ir tā atbildīgā parlamenta daļa, es teiktu, kuri nenovēl Latvijas valstij tādu situāciju, ka janvārī būtu iespēja saņemt tikai divpadsmito daļu no šā gada budžeta. Tas, protams, nav nekādā gadījumā ne stabilitātes, ne atbildības, ne arī kaut kādas, var teikt, tāda nākotnes redzējuma pozīcija. Tāpēc pirmais lasījums ir pieņemts, un tas pamatā tad ir par ieņēmumu daļu, par kuru šobrīd debatēsim, un arī par izdevumu daļu, par kuru debatēsim līdz otrajam lasījumam, lai samazinātu deficītu līdz 1–1,5 procentam. To lūkosim, kā tas izdosies mums Saeimā, jo valdība šobrīd jau redz avotus 200 miljonu samazināšanai nākamā gada budžetā. Tas jau ir ļoti cerīgi. Jāteic, ka šajā ziņā arī Saeimas ietaupītie vairāk nekā 3 miljoni, mūsuprāt, Tautas partijasprāt un arī manuprāt, būtu arī novirzāmi deficīta samazināšanai un nekam citam.

Jo, raugi, nākamā gada sākumā situāciju tik un tā nāksies koriģēt arī nākošā, 2009., gada budžetā. Taču tad, ja mums šis budžets nebūtu pieņemts, tā kā šodien ieteica opozīcija, tad mums pat nebūtu ko koriģēt. Un tad patiesi valsts nonāktu sarežģītā situācijā, un tad varētu runāt, ka deputāti un valdība ir bijuši bezatbildīgi un tiešām ir iegrūduši valsti bedrē.

Šobrīd mēs atrodamies bedres malā, bet pats svarīgākais ir noturēties. Noturēties un zināmā mērā iegūt kaut kādu stabilitāti tam, ko sauc par situācijas nepasliktināšanu. Nepasliktināt situāciju divām grupām pamatā, proti, tā ir izdevumu nesamazināšana sociāli neaizsargātām grupām, kas šajā budžetā ir respektēts, un otra lieta ir ekonomiskās attīstības stimulēšana.

Viens no rādītājiem šajā ziņā, neiedziļinoties laika trūkuma dēļ pārējās detaļās, ir tas kaut vai, ka uzņēmējiem nekādā veidā šajā grūtajā situācijā netiek ne tikai palielināts kāds no nodokļiem, kas būtu ārkārtīgi vienkāršs un valdībai tāds elementāri risināms jautājums – bez ilgām mokām, nemeklējot kaut kādus citus risinājumus, bet pat ir vesela virkne tādu atbalsta pasākumu, kas uzņēmējiem tomēr arī atļaus nākošajā gadā zināmā mērā savus ienākumus paturēt, lai varētu noturēt savus uzņēmumus un savu ražošanu.

Tā ka, šķiet, ka tā rīcība, kas ir bijusi šodien parlamentā, atbildīgi nobalsojot par budžetu nākamajam gadam, tā ir tālredzīga un tā patiesi varētu zināmā mērā būt arī dāvana Latvijas valstij, ja 14.novembrī, ļoti ceram, nobalsosim par budžetu 2009.gadam. To es novēlu mums visiem.

A.Kampars

(frakcija “Jaunais laiks”):

Tiešām, šī Saeimas sēde bija vairāk vai mazāk pakārtota budžeta jautājumiem. Tāpēc pieskaršos diviem jautājumiem, kuri tieši saistīti ar budžetu.

Pirmais jautājums ir prezidenta jau otrreizējai caurlūkošanai atgrieztais likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu”. Īsi izsakoties, šis likums bija mēģinājums atsevišķu uzņēmēju un atsevišķu privātpersonu interesēs veidot tādu sistēmu zemes atsavināšanā un privatizācijā, kas ļautu viņiem ietaupīt ļoti lielas summas – pēc mūsu aprēķiniem, vairāk nekā 20 miljonu latu – tikai Rīgā. Starp šiem uzņēmējiem, protams, ir redzami ekspolitiķi, vairāki uzņēmēji, kas ir saistīti ar Rīgas domi. Un mūsu argumentu iespaidā prezidents vienreiz šo likumu atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Šobrīd šis likums ir pieņemts, formāli nosakot tos kritērijus, kā zemāko zemes cenu. Tomēr pēc būtības jautājums nav atrisināts. Tieši otrādi – valsts… Saeima ar šo balsojumu parādīja, ka pat budžeta krīzes apstākļos viņai ir pilnīgi vienalga, vai budžetu palielinās ieņēmumu daļā par vairākiem desmitiem miljoniem latu, vai ne. Drīzāk var teikt, ka ar šo likumu tika izpildītas atsevišķu uzņēmēju iegribas par to, ka, viņuprāt, šie viņu pirkuma noteikumi par valsts un pašvaldību zemi ir pārāk zemi. Līdz ar to šī nauda vienkārši neienāks.

Otra lieta par Saeimas budžetu un valsts budžetu 2009.gadam. Šeit tika runāts par bedri. Manuprāt, jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir pilnīgi skaidri redzams un saprotams, ka šīs bedres malā Latvijas valsti, tās ekonomiku, tās tiesiskumu, tās kopējo cilvēku dzīves kvalitāti ir novedusi neviens cits kā līdzšinējā koalīcija, kas ir vadījusi šo valsti pēdējos gadus. Sākotnēji nedomājot par nekustamā īpašuma “burbuļa” slāpēšanu, nedomājot par ekonomikas stabilizāciju un ilgtermiņa attīstību, viņi noveda tik tālu, ka valstī bija milzīga inflācija, it kā augsts iekšzemes kopprodukta pieaugums, bet nestabila attīstība. Un šogad, kad šis “burbulis” ir pārplīsis, jau trijos budžeta grozījuma lasījumos neviens tā arī nav spējis piedāvāt puslīdz nopietnus argumentus, kā valsts varētu iziet no šīs krīzes.

Mūsuprāt, jau 2008.gada budžeta grozījumos bija iespēja mazināt izdevumus, kas netika darīti, lai gan daudz par to tika runāts. Mūsuprāt, sastādot jau 2009.gada budžetu, varēja prognozēt šos negatīvos skaitļus, ko darīja visapkārt gan ekonomisti, gan eksperti, gan cilvēki, kas ir tuvu stāvoši tieši finanšu jomai. Valdība to nedzirdēja. Un pēkšņi šodien visi ir vienisprātis. Budžets objektīvi ir ļoti, ļoti, ļoti slikts un neprofesionāls.

Tātad divas pieejas. Viena ir teikt, ka, lūk, mēs paši, kas esam noveduši līdz šai krīzei, mēģināsim atkal to jau labot kuru gadu pēc kārtas. “Jaunā laika” pozīcija, manuprāt, ir ļoti skaidra un saprotama. Mēs šādu budžetu konceptuāli vienkārši nevaram atbalstīt, jo tas nerisina nevienu no problēmām Latvijas valstī – ne pensionāru, ne skolotāju, ne izglītības darbinieku, ne arī uzņēmēju problēmas. Mūsuprāt, risinājums ir tieši otrādi – veidot atbildīgu, efektīvi strādājošu, uz nepopulāriem lēmumiem gatavu, bet stabilu un valstiski strādājošu koalīciju, jaunu valdību.

Šī valdība, šī koalīcija visiem ir pierādījusi jau ilgu laiku, ka tā nav spējīga uzņemties un izdarīt nopietnus, tālejošus darbus. Skaļās frāzes, par ko runāja gan iepriekš runājušie koalīcijas partiju deputāti, gan arī atsevišķi cilvēki no tribīnes šodien plenārsēdē, mūsuprāt, ir tikai tukšas runas, un tas, no kādiem līdzekļiem šobrīd tiks mazināts šis te kritiskais budžeta deficīts, es domāju, ka drīzāk tas būs nevis valsts pārvaldes izdevumi, kā tam vajadzētu būt, bet gan otrādi – attīstības izdevumi, kur vajadzētu tieši struktūrfondos, izdevumi algām, izdevumi tām pilnīgi nepieciešamajām lietām, pēc kā, manuprāt, pilnīgi pamatoti ir ilgojušies un vēlas saņemt daudzi Latvijas iedzīvotāji.

Mēs turpināsim argumentēt, mēs turpināsim iesniegt grozījumus, kā jau tas bijis līdz šim. Un mēs ļoti ceram, ka kādu brīdi arī koalīcijā cilvēki sāks saprast, kur valsts ir novesta un kā no tās situācijas, kur šobrīd tā ir, tomēr tikt ārā.

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Šodien, protams, galvenā diskusija bija par budžetu, par to, ko valdība piedāvā 2009.gadam. Bet daži vārdi jāpiemin arī par jautājumiem, kas tika izskatīti pirms tam.

Šodien Saeima pabeidza grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Vēlēšanas notiks vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām. Un mūsu partija kā nacionāla partija ierosināja, ka Latvijas valsti Eiropas Parlamentā pārstāvēt gribošam kandidātam ir obligāti jānorāda savas latviešu valodas prasmes pašnovērtējums. Tāda ļoti maiga prasība, kas diemžēl lielākajā daļā Saeimas deputātu izsauca neuzticību, un līdz ar to šī norma paliek tikai kā vēlme, ka deputāts, ja grib, tad var norādīt, bet, ja negrib, tad var arī šādu pašnovērtējumu nemaz nenorādīt.

Budžeta pieņemšana, neapšaubāmi, ir raksturīga ar to, ka tas notiek pašos sarežģītākajos ekonomiskajos apstākļos. Ir problēmas lielas ne tikai Latvijas ekonomikā, bet tādas skar vairumu attīstīto valstu. Tik sarežģīta situācija ar budžeta pieņemšanu Saeimā iepriekšējos piecpadsmit gadus, manuprāt, nav bijusi.

Neapšaubāmi, ka neatkarīgi no tā, kā noritēs budžeta pieņemšana līdz galam, arī mūsu apvienība pievērš uzmanību tam, ka tas spiež domāt arī par lielākām nodokļu izmaiņām, kas veicinātu to tautsaimniecības nozaru attīstību, kas strādā eksportam, strādās uz lielākas pievienotās vērtības produkciju, ne tikai uz nekustamo īpašumu iegūšanu, tālākpārdošanu vai banku kapitālu. Bet tas, protams, nav veicams dažu nedēļu laikā. Šeit, protams, runa nav tikai par kāda nodokļa ieviešanu vai kāda pazemināšanu, bet par saskaņotu kompleksu pozīciju, ko mūsu apvienība atkal centīsies pietiekami rūpīgi izstrādāt. Liekas, ka valdības līdz šim vairāk ir paļāvušās uz to, ka problēmas tirgus risina pats no sevis. Kā mēs tagad redzam, tas tik vienkārši diemžēl nav. Problēmas ir lielas, un mums droši vien vājš mierinājums ir tas, ka šīs problēmas ir arī vienā otrā par mums krietni vairāk attīstītā valstī.

Kā zināms, valdība ir samazinājusi finanšu ministra personā tautsaimniecības attīstības prognozi no divu procentu pieauguma uz drīzāk viena procenta samazinājumu nākošajā gadā, kas vairāk atbilst ekspertu agrāk izteiktajam viedoklim. Līdz ar to samazinās arī iespējamie budžeta ieņēmumi, un acīmredzot būs nopietns darbs valdībai tuvāko divu trīs darba dienu laikā, lai izstrādātu jaunus priekšlikumus, kas visai būtiski varētu samazināt arī izdevumu daļu. Mēs saprotam, ka tas kaut kādā ziņā ir neizbēgami, tam jāskar valsts pārvaldes sektors, kas, protams, ir pārmērīgi uzpūsts dažādu “uzlabojumu” rezultātā. Tajā pašā laikā mēs aicinām nerīkoties, kā griežot zāli, mehāniski samazināt noteiktu procentu visām ministrijām un valsts iestādēm, jo ir sektori, kuri, neapšaubāmi, var atļauties lielāku samazinājumu, ir tādi, kuros samazinājums varētu izsaukt raizes un bažas, kam pievērš uzmanību arī mūsu apvienības tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, pievērš mūsu apvienības priekšsēdētājs Roberts Zīle. Piemēram, tieslietu sektorā būtisks līdzekļu samazinājums apmēram 10 procentu apjomā Ieslodzījuma vietu pārvaldei varētu radīt krietnas problēmas ar drošības un kārtības uzturēšanu ieslodzījuma vietās, kas noteikti rada draudus visai sabiedrībai neatkarīgi no šīs sabiedrības politiskās pārliecības.

Tāpat arī ļoti diskutabli, ļoti uzmanīgi jāpieiet līdzekļu ekonomijai tieslietu sektorā, tātad runājot tieši par tiesām, par tiesu administrāciju, par pašiem tiesnešiem, jo jau šobrīd ir redzams, ka lietu izskatīšana ir nepietiekami ātra. Sabiedrība gaida operatīvāku un raitāku tiesu darbu, taču, ja šie līdzekļi tiks samazināti vai samazināsies tiesnešu skaits vai tiesnešu atalgojums, tad diez vai šeit situācija uzlabosies.

Uzskatām, ka ir neapdomīgi samazināts finansējums zinātnei. Un šeit jau Saeimas frakcijas pārstāvji, arī Prezidija locekļi ir pārrunājuši, ka, iespējams, izdosies atrast kopīgu viedokli un palielināt kaut vai nedaudz finansējuma zinātnei tā minimuma apjomā, ko viņi uzskata par minimāli vajadzīgo… tātad kaut vai apmēram šie 2,5 miljoni latu, lai neradītu lielāku krīzes situāciju zinātnes sektorā. Protams, ilgtermiņa attīstībai tas arī ir nepieciešams.

Tāpat mūsu partija pievērš uzmanību tam, ka, ekonomējot uz Eiropas Savienības fonda līdzfinansējumu, tomēr šai ekonomijai nebūtu jābūt tik lielai, ka tas atsauktos pēc gada, pusotra, diviem gadiem uz Latvijas iespēju saņemt atpakaļ Eiropas Savienības finansējumu. Katrā gadījumā tas nebūtu pieļaujams, un, kaut arī sekretariāts tiek likvidēts un turpmākā atbildība pāries finanšu ministra ziņā, tomēr aicinām arī šeit nebūt pārgalvīgiem un šo ekonomiju veikt pietiekami saprātīgi, pietiekami uzmanīgi.

Skaidrs, ka tuvāko divu nedēļu laikā gan valdībai, gan Saeimai ir ļoti rūpīgs darbs, pieļaujot arī to, ka nākošā gada sākumā ekonomiskās attīstības gaitas analīze un rezultāti spiedīs izdarīt vēl kādas papildu izmaiņas budžetā. Ar to ir jārēķinās, ka gads nebūs vienkāršs, tas būs pietiekami sarežģīts un, protams, ka šajā situācijā valdībai atliek paļauties tikai uz sevi, un, protams, arī vajag uzmanīgāk ieklausīties ekspertu un labvēlīgu kritiķu izteiktajos ierosinājumos.

M.Mitrofanovs

(PCTVL frakcija):

Es pateicos visiem, kuriem ir spēks un apņemšanās pēc ilgām runām par valsts budžetu vēl uzklausīt deputātu informāciju par plenārsēdes notikumiem.

Bet, pirms runāt par mūsu frakcijas attieksmi pret valsts budžetu, gribu pastāstīt par diviem emocionāliem novērojumiem, kas paliks manā atmiņā pēc šodienas Saeimas plenārsēdes.

Pirmais ir sieviešu mītiņš vai pikets pie Saeimas durvīm. Ir atnākušas māmiņas ar bērniem ratiņos, lai pieprasītu no Saeimas vecāku pabalsta izmaksāšanas termiņa pagarināšanu. Uzskatu, ka šī prasība ir pilnīgi taisnīga un pamatota, un PCTVL frakcija, protams, atbalstīs attiecīgo likumprojektu.

Otrais emocionālais iespaids ir saistīts ar Ministru prezidenta Godmaņa kunga atzīšanos, ka pēc piecām stundām deputātu uzstāšanās viņš ir noguris un zaudējis iespēju uztvert informāciju. Ir jāatzīst, ka šodien runas, īpaši no opozīcijas puses, bija pēc sava rakstura lietderīgas un satur ne tikai kritiku, bet arī priekšlikumus, kas varētu palīdzēt reāli samazināt budžetu. Diemžēl mazāk tika runāts par budžeta palielināšanas iespējām.

Visa opozīcija un tai skaitā PCTVL frakcija nobalsoja šodien pret budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un es neapskaužu pozīcijas, valdošo deputātu likteni, kuriem bija disciplinēti jābalso par slikti sagatavotu budžetu, kurš balstās uz acīmredzami nepareizām prognozēm, skaidri apzinoties, ka budžetu nāksies kardināli pārskatīt uzreiz pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Protams, mūsu frakcija nevarēja atbalstīt arī daudzus budžetu pavadošos likumprojektus. Teiksim, PCTVL frakcija balsoja par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļu likumā, kas paredz attaisnoto izdevumu griestu paaugstināšanu. Bet tomēr mēs nevarējām atbalstīt citu likumu, kurš ir saistīts ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholiskiem dzērieniem. Tur problēma ir tāda, ka šis akcīzes nodoklis ir paaugstināts tikai stipriem alkoholiskiem dzērieniem, bet nevis alum un kokteiļiem, kuri ir tik pievilcīgi jauniešu vidū.

Nākošnedēļ sāksies darbs Budžeta un finanšu komisijā par budžeta grozījumu izskatīšanu. Mēs gaidām, ka no visā frakcijām tiks saņemts daudz grozījumu ar nolūku samazināt izdevumus un atrast arī iespēju palielināt budžeta ieņēmumus. Un mēs, protams, informēsim radioklausītājus par notikumiem šajā jomā.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien trešajā lasījumā tika pieņemti svarīgi grozījumi Krimināllikumā, proti, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nepiemēros, ja tas piespriests pilngadīgai personai par sevišķi smagu noziegumu, kas izdarīts pret nepilngadīgo, un ir saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību. Tātad nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nepiemērosim. Svarīgi būtu atzīmēt, ka vēl pirms diviem gadiem šo problēmu Saeimā aktualizēja gan “Saskaņas Centrs”, gan “Jaunais laiks”, bet parlaments grozījumu pieņēma diemžēl tikai tagad.

Otrām kārtām, vēlos pievērst jūsu uzmanību nozveju kvotas Baltijas jūrā problēmai. “Saskaņas Centrs” kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas plāniem par 15 procentiem samazināt zivju nozveju Baltijas jūrā. Eiropas Komisija rosina par 15 procentiem samazināt brētliņu, bet par 6 procentiem – reņģu nozveju Baltijas jūrā. “Saskaņas centrs” 15 procentu samazinājumu brētliņu zvejai vērtē kā pārāk lielu. Eiropas Savienībā zvejas flote ir būtiski lielāka nekā zivju resursi jūrās, tādēļ Eiropas Komisija aktīvi meklē veidus, kā samazināt nozveju, lai saglabātu zivju resursus. Eiropas zinātnieku uzskati ir vēl radikālāki. Tie rosina nozvejas apjomu samazināt par 40 procentiem.

Tomēr “Saskaņas Centrs” vēlas, lai nozvejas samazināšanā tiktu ņemtas vērā arī Latvijas zivsaimniecības nozares intereses. “Saskaņas Centrs” pauž satraukumu par zvejas apjomu samazināšanos Latvijas zivsaimniecībā, kas ir tradicionāla mūsu valsts tautsaimniecības nozare.

Cukura nozare jau ir likvidēta, piena nozarē ir lielas problēmas, bet tagad arī zvejniecība ir ceļā uz iznīcību. Latvijas zvejniecības nozares nākotne ir apdraudēta, un mūsu zvejnieki ir izmisumā un savus kuģus diemžēl sagriež metāllūžņos. Tāpēc “Saskaņas Centrs” aicina Latvijas ierēdņus aktīvāk un niknāk aizstāvēt un pārstāvēt Latvijas pozīcijas Briselē.

Un trešām kārtām – par valsts budžeta projektu. Šodien Saeimas darba kārtībā ir 2009.gada valsts budžeta projekts. Projekts, par kuru tā autori ir paziņojuši, ka sekos pamatīgas izmaiņas, taču pienācīgas skaidrības par to saturu un pamatojumu nav. Ja makroekonomiskā prognoze par iekšzemes kopprodukta pieaugumu nākamgad tiek mainīta no 2 procentiem pieauguma līdz 1 procenta samazinājumam, tas nozīmē gan ieņēmumu samazinājumu simtos miljonu latu, gan bezdarba pieaugumu. Finanšu ministrs pagaidām operē ar skaitli 200 miljoni, šādā apjomā paredzot ieņēmumu samazinājumu – līdz ar to potenciālu papildus izdevumu samazinājumu. Tomēr šim skaitlim precīzāka pamatojuma nav. Tāpat arī trūkst konceptuāli uzskatāma plāna, kur varētu sekot nākamie samazinājumi un kāpēc tieši tur.

“Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka valsts budžeta projekts ir netaisnīgs, neprofesionāls un necaurspīdīgs. Mūsu frakcija gatavo priekšlikumus otrajam lasījumam. Pirmām kārtām, mēs atbalstām PVN samazināšanu pārtikai, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu un dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli.

Vienotā ierēdņu atalgošanas sistēma pēdējo desmit gadu laikā ir pilnīgi sagrauta, un valdošās partijas no ministrijām ir izveidojušas savas dzimtmuižas sev pietuvināto personu uzturēšanai. Vispirms ir jāpārskata valsts un pašvaldību aģentūru lietderība, pēc tam jāsakārto dažādu padomju un kapitāldaļu turētāju apmaksas sistēma.

V.Aizbalts

(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeima pirmajā lasījumā skatīja un arī atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam”.

LPP/LC frakcija arī konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto budžetu. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka būs jāiegulda vēl liels darbs pirms budžeta iesniegšanas Saeimā otrajam lasījumam. Svarīgi, lai budžets būtu veidots atbilstoši mūsu valsts ekonomikas izaugsmes un ieņēmumu reālajām prognozēm. Saeimā iesniegtais budžets tika veidots tajā laikā un pamatojoties uz prognozēm, ka iekšzemes kopprodukts nākamgad pieaugs par 2 procentiem. Tomēr šobrīd šīs prognozes šķiet pārlieku optimistiskas.

Jau iepriekš, strādājot pie valsts budžeta, valdība pieņēma lēmumu samazināt nākamā gada izdevumus par 10,67 procentiem, kā arī par 10 procentiem samazināt štata vietas valsts pārvaldes iestādēs līdz nākamā gada vasarai. Pēc manām domām, ņemot vērā finansiālo krīzi pasaulē, izdevumi budžetā būtu jāsamazina vēl vairāk, kā arī būtu jāoptimizē algas valsts pārvaldē, lai nepalielinātu plānoto 1,85 procenti budžeta deficītu. Šis lēmums sabiedrībā droši vien negūs lielu popularitāti, tomēr tas ir balstīts uz racionālu pamatojumu, kas tālākā perspektīvā nestu labvēlīgu risinājumu Latvijas ekonomikai.

Gribu pieminēt vēl arī otru, pēc manām domām, nozīmīgu Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par autoceļu lietošanas nodevu”. Pašreiz Latvijas likumdošana neparedz maksājumus par valsts autoceļu lietošanu. Bet šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasībām, kas paredz ceļu lietotāju maksājumus par autoceļu lietošanu. Atbilstoši Latvijas nodokļu un nodevu sistēmai šādu maksājumu paredzēts ieviest kā autoceļu lietošanas nodevu. Satiksmes ministrija ir izvēlējusies šādu ceļu lietošanas nodevas maksāšanas modeli mūsu valsts galveno autoceļu lietošanai transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 tonnām. Šis modelis ir vienkāršs, un tam ir saprotama iekasēšanas procedūra un arī administrēšana. Likumprojekts “Par autoceļu lietošanas nodevu” noteiks vienotas prasības autopārvadātājiem Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā, un līdz ar to tiks izslēgta diskriminējoša maksājuma piemērošana autopārvadātājiem. Svarīgi arī atzīmēt, ka gūtie līdzekļi tiktu izmantoti Latvijas autoceļu sakārtošanai. Jau paredzēts, ka autoceļu lietošanas nodeva tiks ieskaitīta Satiksmes ministrijas pamatbudžetā Autoceļu fonda programmas ieņēmumos.

Vēl viena lieta, ko gribētu šodien akcentēt. Reaģējot uz seksuālās vardarbības pieaugumu valstī, LPP/LC ir jau nākusi ar daudzām likumdošanas iniciatīvām, starp kurām arī šodien tika atbalstīta viena, kas paredz soda bardzības palielināšanu seksuāliem varmākām neatkarīgi no tā, pret kura dzimuma pārstāvjiem noziegums izdarīts. Sods šādiem varmākām paredzēts no 10 gadiem līdz pat mūža ieslodzījumam. LPP/LC konsekventi turpinās cīņu par bērnu tiesībām dzīvot drošā un ģimenei draudzīgā vidē.

Saeimas preses dienests