Eiropas Komisija: Par mērķtiecīgu valsts atbalstu

Eiropas Komisijas jaunākais progresa ziņojums par valsts atbalstu liecina, ka dalībvalstis aizvien biežāk izmanto nesen pārskatītajos ES valsts atbalsta noteikumos paredzētās iespējas, lai labāk izmantotu valsts atbalstu. Dalībvalstis 2007.gadā vidēji 80% no sava atbalsta piešķīra horizontāliem mērķiem salīdzinājumā ar apmēram 50% no atbalsta deviņdesmito gadu vidū, palielinot pētniecībai un izstrādei paredzētos līdzekļus, kā arī līdzekļus atbalstam vides aizsardzībai. Dalībvalstu un Komisijas koordinētā rīcība, reaģējot uz pašreizējo krīzes situāciju, ir ļāvusi ātri īstenot finanšu nozarei paredzētus atbalsta mehānismus, kas atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem.

Konkurences komisāre Nēlī Krūsa šajā sakarībā teica: “Es ļoti atzinīgi vērtēju dalībvalstu centienus mērķtiecīgāk izmantot valsts atbalstu. Salīdzinājumā ar 50% atbalsta, kas piešķirts horizontāliem mērķiem deviņdesmitajos gados, šodienas 80% rādītājs šķiet ļoti labs. Ekonomikas lejupslīdes situācijā mērķtiecīgam atbalstam ir vēl lielāka nozīme.”

Pēdējo 25 gadu laikā valsts atbalsta kopējais apjoms, kas astoņdesmitajos gados bija vairāk nekā 2% IKP, ir samazinājies līdz aptuveni 0,5% 2007.gadā. Joprojām uzsverot, ka dalībvalstis turpina koncentrēt atbalstu uz horizontāliem mērķiem, jaunākajā progresa ziņojumā tomēr ir redzams, ka pēc nesenās finanšu krīzes ir iespējams, ka dažās valstīs 2008.gadā ievērojami palielināsies glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts.

Atbalsts,  lai pārvarētu krīzi

Dalībvalstu un Komisijas koordinētā darbība ir ļāvusi ātri īstenot piemērotus atbalsta mehānismus, kas ļauj reaģēt uz pašreizējo finanšu krīzes situāciju, ievērojot ES noteikumus valsts atbalsta jomā. Ņemot vērā izņēmuma situāciju tirgos un saņemto paziņojumu lielo skaitu, Komisijai tas ir nopietns uzdevums, lai šīs lietas izskatītu ātri, vienlaikus nodrošinot, lai pieņemtie pasākumi būtu proporcionāli un lai tie neradītu nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem. Pateicoties labai sadarbībai ar dalībvalstīm un paātrinātas procedūras ātrai ieviešanai, Komisija spēja atbildēt uz paziņojumiem un pieņemt lēmumus ļoti īsā laikā, dažreiz pat ātrāk nekā 24 stundu laikā.

Vienkāršošana

Pēc reformām, kas sāktas ar Valsts atbalsta rīcības plānu 2005.gadā, lielākam skaitam atbalsta pasākumu vairs nav nepieciešama Komisijas ex ante pārbaude vai nu saskaņā ar de minimis regulu, vai nesen pieņemto Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR). Tādējādi Komisija var lielāku uzmanību pievērst lietām, kuras rada konkurences izkropļojumus. Jau 2007.gadā, pirms tika pieņemta VGAR, atbalsta pasākumi, uz kuriem attiecas grupu atbrīvojumi, bija 65% no visiem atbalsta pasākumiem salīdzinājumā ar 40% 2002.gadā; izdevumi par atbalstu tomēr neatspoguļo šo tendenci tādā pašā apmērā: 13% no kopējā atbalsta tika piešķirti grupu atbrīvojuma ietvaros 2007.gadā (salīdzinājumā ar 6% 2006.gadā). Tagad līdz ar VGAR pieņemšanu dalībvalstis var piešķirt piemērotāku atbalsta veidu un atvieglot piekļuvi finansējumam, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tādējādi reaģēt vēl efektīvāk pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes situācijā.

Izpilde

Progresa ziņojumā ir konstatēts arī progress nelikumīga un nesaderīga atbalsta atgūšanā. 2008.gada jūnija beigās bija 47 neizlemti atgūšanas lēmumi salīdzinājumā ar 93 neizlemtiem atgūšanas lēmumiem 2004.gada beigās. Turklāt faktiski tika atgūta summa 7,1 miljarda eiro apmērā, kā arī summa 2,4 miljardu eiro apmērā procentu maksājumos. Tas nozīmē, ka līdz 2008.gada jūnija beigām saņēmēji ir atmaksājuši gandrīz 90% no kopējās nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu summas salīdzinājumā ar tikai 25% 2004.gada beigās.

Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumu piemērošana valstu tiesās ir ļoti nozīmīga visai valsts atbalsta kontroles sistēmai, tāpēc tā nesen sāka sabiedrisku apspriešanu attiecībā uz vairākiem ieteikumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu valstu tiesām piemērot Kopienas noteikumus valsts atbalsta jomā.

Valstu atbalsta galvenie rādītāji

Piezīmes: Informācija attiecas uz valsts atbalsta pasākumiem, kas definēti atbilstīgi EK līguma 87.panta 1.punktam un kurus piešķīrušas dalībvalstis un pārbaudījusi Komisija.

(1) izmaiņas procentu punktos starp vidējo gada rādītāju laikposmā no 2002. līdz 2004.gadam un laikposmā no 2004. līdz 2007.gadam.

Avots: Konkurences ĢD, Enerģētikas un transporta ĢD, Lauksaimniecības ĢD, Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD un EBTA Uzraudzības iestāde.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa