Turpinājums

no 1.lpp.

Lai vairojam latviešu darba un gara slavu Latvijā un pasaulē

Savas ievadrunas turpmākajā daļā LZA prezidents plašāk pievērsās Pasaules zinātnes konferencei Budapeštā, par to izvērsti stāstīsim kādā no nākamajiem "LV" laidieniem.

Lielā medaļa tika pasniegta profesoram Jurim Upatniekam (ASV) par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē. Ļoti saistošu priekšlasījumu "Juris Upatnieks un hologrāfijas attīstība" sniedza LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, LZA viceprezidents Juris Ekmanis, uzsverot, ka profesors Juris Upatnieks ir viens no pieciem pasaules zinātniekiem, kas visvairāk paveikuši hologrāfijas attīstībā, kaut gan mūsdienās ar hologrāfiju un tās izmantošanu pasaulē nodarbojas daudzi tūkstoši zinātnieku un inženieru un simtiem darba grupu. J.Upatnieks vistiešākajā veidā devis impulsu arī hologrāfijas pētījumu attīstībai Latvijā. Paradoksāla, bet tāpēc vēl jo interesantāka šķita J.Ekmaņa atziņa, ka pasaule, iespējams, nav nekas cits kā liela hologramma.

Akadēmisko lekciju "Izglītības un pētniecības īpatnības ASV" nolasīja profesors LZA Lielās medaļas laureāts Juris Upatnieks.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

LZA ārzemju loceklis, LZA Lielās medaļas laureāts Juris Upatnieks

Juris Upatnieks dzimis 1936.gada 7.maijā Rīgā. 1944.gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, vēlāk (1951) uz ASV. 1960.gadā ar izcilību beidzis Akronas universitāti (Ohaio). Kopš 1973.gada ir Mičiganas universitātes profesors, no 1970. līdz 1996. gadam lasījis speciālu koherentās optikas kursu. Pašlaik strādā Mičiganas universitātes Mehānikas nodaļā. No 1960. līdz 1965.gadam J.Upatnieks kopā ar E.N.Līsu izstrādājis un eksperimentāli pierādījis principiāli jaunu fizikālās optikas metodi hologrammu uzņemšanai, kura novērsa divu attēlu problēmu agrāk publicētajā Gabora metodē. LZA ārzemju loceklis (1991), Amerikas Optikas apvienības, Fotogrāfisko un instrumentācijas inženieru apvienības, Amerikas Elektronikas un elektroinstitūta biedrs.

Par sasniegumiem hologrāfijā apbalvots ar Roberta Gordona piemiņas balvu (1965), Tehnisko balvu (1967), R.V.Vuda (R.W.Wood) balvu (1975), Holly Zelta medaļu par darbu hologrāfijas attīstīšanā (1976) un gadskārtējo labākā ASV izgudrotāja balvu (1976). 18 ASV patenti (10 no tiem vienpersonīgi) hologrāfijā un koherentajā optikā.

Galvenā publikācija:

E.N.Leith, J.Upatnieks. Wavefront Reconstruction with diffused Illumination and Three-Dimensional Objects. —J.Opt.Soc.Am., 1964, vol. 54, Nr.11, pp.1295-1301.

1999.gada 23.martā LZA Senāts piešķīris Jurim Upatniekam Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē.

Prof. Juris Upatnieks:

Izglītības un pētniecības īpatnības ASV

LZA 1999.gada 5.jūlija pilnsapulcē nolasītās akadēmiskās lekcijas kopsavilkums

Augstais ASV ekonomiskais stāvoklis balstās uz augstu izglītības līmeni un jauniem atklājumiem pētniecībā. Izglītību un pētniecību finansiāli atbalsta valdība un netiešā veidā virza to vēlamā virzienā. Arī komerciālie uzņēmumi finansē pētniecību un jaunu ražošanas metožu attīstību. Pētniecības mērķus izvēl kopēji izglītības, industrijas un valdības pārstāvji, šos mērķus nemitīgi izvērtē un maina pēc vajadzības. Finansiālu atbalstu izdala konkursa veidā noteiktiem mērķiem, parasti uz gadu, bet, ja ilgāk, tad ar darba izvērti pēc katra gada un atbalstu turpina, ja darbs apmierinošs. Konkursi rada spiedienu vienmēr meklēt jaunus un labākus risinājumus, bet tie ir arī ļoti izšķērdīgi, jo daudzus projektus noraida. Katram projektam vajadzīgs attaisnojums, kā tas veicinās ekonomisko attīstību. Pētniecības institūtiem nav atļauts ražot preces tirgum. Tas rada problēmas, jo industrija bieži vien nesaprot atklājumu tehniskās detaļas. Ja ir labs izgudrojums jaunam produktam, tad bieži vien tā izgudrotājs atstāj pētniecības darbu un piedalās jaunas komerciālas firmas dibināšanā izgudrojuma ražošanai, piemēram, hologrāfiska tēmekļa ražošanai nodibināja jaunu uzņēmumu.

Tā kā tehnika strauji mainās, tad izglītības mērķis ir sagatavot darbiniekus, kuri būs spējīgi saprast tehnoloģiju, kas vēl nav izgudrota. Tādēļ uzsvars ir uz pamatprincipiem un metodēm, mazāk — uz eksistējošu atrisinājumu mācīšanu. Mācību iestādes var dalīt divās grupās: izglītības un pētniecības universitātēs. Izglītības universitātēs var iegūt bakalaura un maģistra grādus, pētniecības universitātes uzsvars ir uz pētniecību un doktora grāda studentu sagatavošanu. Dažas īpatnības: profesorus pieņem uz noteiktu laiku, pēc tam varbūt piedāvā garantētu vietu; studenti liek "atzīmes" profesoriem par viņu lekciju un mācību kvalitāti; pasniedzamo kursu sarakstu profesori pastāvīgi rediģē, gan pieņemot jaunus kursus, gan atmetot novecojušus; studenti var daļēji izvēlēties, kurus kursus ņemt; jaunus profesorus izvēl jau esošie profesori.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Lēmumu par apbalvošanu pieņem LZA Senāts.

LZA Lielo medaļu piešķir kopš 1993.gada, pavisam tā piešķirta 14 zinātniekiem. Starp tās pirmajiem laureātiem bija arheologs Jānis Graudonis (Latvija), ķīmiķis un vēsturnieks Jānis Stradiņš (Latvija), vēsturnieks Edgars Dunsdorfs (Austrālija), molekulārbiologs Elmārs Grēns (Latvija), tiesību zinātnieks Dītrihs Andrejs Lēbers (Vācija), ķīmiķis Edmunds Lukevics (Latvija).

1997.gadā LZA Lielo medaļu piešķīra psiholoģei un folkloristei Vairai Vīķei-Freibergai — par pētījumiem latviešu folkloristikā un psiholoģijā, kā arī pasaules sabiedrības iepazīstināšanu ar latviešu folkloras bagātībām.

1999.gada 23.martā LZA Senāts piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu fiziķim, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklim profesoram Jurim Upatniekam (ASV, Mičiganas universitāte) — par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē un fiziķim, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim profesoram Oļģertam Lielausim (Latvijas Universitātes Fizikas institūts) — par būtisku ieguldījumu magnētiskās hidrodinamikas attīstībā un šķidra metāla tehnoloģiju izstrādē. Profesoram O.Lielausim medaļu pasniegs LZA pilnsapulcē 26.novembrī.

Saņemot medaļu, laureāts nolasa akadēmisko lekciju.

LZA pilnsapulces dalībniekus un izcilo latviešu eksakto zinātnieku Juri Upatnieku uzrunā prezidents Jānis Stradiņš

Ar LZA vadības ziediem — pateicībā par lielo zinātni un latvieša godpilno vārda svaru pasaulē — prof. Jurim Upatniekam

Latvietis, pasaules mēroga zinātnieks Juris Upatnieks

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

LZA īstenais loceklis Juris Bojārs un LZA goda loceklis Jānis Peters